Views
4 months ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

13. Bet

13. Bet nu jūrā krastam tuvojas kuģi, tie ved apsolītos viesus. Viņi jums sagādās daudz gaismas.” 164. Saredzami kuģi ar viesiem. 1. Ari Markuss un abi viņa dēli no mājas pamana tuvojošos kuģus un kā labi loči steidzas krastā un skatās vai kuģiem kaut kas nav salauzts. 2. Ari Kirenijs un visi romieši un grieķi nu steidzas krastā, lai redzētu, ko tie trīs kuģi atved. Bet tie ir vēl diezgan atklātā jūrā un no krasta ir apmēram vienas ceļa stundas attālumā un visi vērotāji vēl nevar saskatīt, kas uz tiem trim diezgan ievērojamiem kuģiem atrodas. 3. Tālab Kirenijs Man jautā un Es saku: “Tie ir tie, kurus mēs jau šorīt gaidījām! Viņi ir pārcietuši pretvēju un lielus viļņus; viņiem vajadzēja meklēt kādu pretējās puses ostu, lai pa to laiku ļautu vējam beigt plosīties; un tas ir viņu nokavēšanās iemesls. Ir jau pilna stunda pāri pusdienas laikam un līdz šejienei viņiem vēl būtu nepieciešama pilna stunda, jo airējot viņiem vēl vienmēr ir jācīnās ar nedrošu pretvēju. Bet tas nu atkarīgs no mums, nākt viņiem palīgā un tas ceļu un laiku viņiem daudz saīsinās.” 4. Kirenijs saka: “Kungs! Vai Tu nevēlies viņiem, kā vakar Aruranam sūtīt pretī Rafaelu?” 5. Es saku: “Te tas pavisam nav nepieciešams; jo viņiem nedraud tādas briesmas kādas vakar draudēja Aruranam! Markus ar saviem dēliem ar šiem trim vidēji lieliem kuģiem pavisam viegli tiks galā un nepilnā pusstundā viņi mums ir šeit!” 6. Kirenijs saka: “Bet Kungs, vai tad šodien Tu negribi darīt nekādus brīnumus?” 7. Es saku: “Vai tad to Mozū neesi lasījis: Un septītā radošais Dieva Gars atpūtās un tādēļ septītā diena kļuva par sabatu?! Un ja tad arī Es nedaudz turu sabatu, tad Es tak daru pareizi, jo iepriekš tomēr pilnas sešas dienas esmu čakli strādājis! Pie tam ap Mani tak ir visādi kalpotāji, kas nu Manā Vārdā un visā tā spēkā ir un var būt darbīgi!” 8. Kirenijs saka: “Kungs, tas jau atkal nozīmē kaut ko sevišķu, šādu teksta varianta jēgu es pavisam nezinu!” 9. Es saku: “Nu tad jautā kādam, un tev visam jātiek darītam skaidram! Bet nu Es ņemu nelielu atpūtu, ne sevis bet gan jūsu dēļ, lai pirms dotu izdevību darboties no tā arī Es esmu darbīgs jūsos visos. Vai tad tu to nesaproti? ” 10. Kirenijs saka: “Jā, jā, nu es to saprotu, Es nu arī varu iedomāties kādēļ!” 11. Es saku: “Tas tev tieši nav nekāds smags darbs; kur es jums visiem to tak šorīt pavisam skaidri esmu pateicis! Pirms pusdienu baudīšanas Es pašrocīgi neko nedarīšu, bet pēc pusdienām jau vēl būs izdevība varēt kaut ko darīt; bet ja Es runāju, tad Es tomēr ko daru arī pirms pusdienu baudīšanas. 12. Bet nu Markusam jāsaka, lai viņš abus dēlus sūta pretī kuģiem, bet viņš pats lai gādā ka galdi ir labi klāti; jo gaidītie viesi šeit ieradīsies noguruši un izsalkuši, tāpat viņu kalpotāji un nabaga nogurušie kuģinieki.” 13. Pēc tam Es pamāju Markusam un viņš manu mājienu saprata, lika abiem dēliem tūlīt iziet jūrā un steidzīgi gāja mājā un visiem lika aktīvi darboties. 14. Ari Arurana teltīs sākās rosība, jo Mataels un viņa četri biedri, viņa jaunā sieva Helēna un ķēniņš Arurans no teltīm, kuras viņi pirms kādas stundas ar Hermes ģimeni, zināmo sūtni no Cēzarijas Filipas bija uzstādījuši lai turpat pārģērbtos un Mataelam uzvilktu ķēnišķu tērpu, lai atnācēju priekšā viņš stāvētu kā tas kas viņš ir, pamanīja kuģus. 15. Arurans steidzās pie Manis un visā pazemībā Man jautā: “Kungs, ko gan kuģi atvedīs? Vai varbūt pat tos gaidītos ļoti augstos viesus?” 16. Es saku: “Mans draugs, tas bija jautāts ļoti galmnieciski! Mūsu klātbūtnē nav neviens ļoti augsts un neviens ļoti zems viesis, bet gan tikai no A līdz Z brāļi. Ja Es sevi ļauju dēvēt par jūsu draugu un brāli, kādēļ starp jums jābūt augstāki un zemāki cilvēki? Es tev saku: Starp jums vienīgi Visuvarenais ir īsts Kungs, bet jūs visi savā esat brāļi un viena kunga kalpi un kalpotāji! 17. Jeb vai tu domā, ka ķēniņi pie Manis stāv augstāk nekā viņa niecīgākais kalpotājs, tādēļ ka viņi ir vareni ķēniņi? Ak, pavisam nē! Te izšķir vienīgi sirds. Ķēniņam sirdī vajag zināt kādēļ Viņš ir ķēniņš, un kalpotājam, kādēļ viņš ir kalpotājs. Citādi ķēniņš un niecīgākais kalpotājs Manā priekšā stāv uz vienāda pakāpiena tā skaisti dziļi lejā. 18. Tātad ievēro to, tu Mans draugs Aruran, ka Manā priekšā nav nekādi augsti un zemi viesi, bet gan tikai bērni, brāļi un māsa!” 178

19. Bet ar šo aizrādījumu Arurans arī bija pilnīgi mierā, dziļi paklanījās un pēc tam tālāk neko vairs nejautāja. 165. Par augstprātības briesmām. 1. Bet kad viņš pie Gāja pie Mataela, viņš (Arurans) teica: “Šodien ar Kungu nav labi runāt! Es Viņam pavisam vienkārši jautāju, vai te ierastos tie augstie godājamie viesi, bet vārda “augsto” dēļ saņem tik skarbu lekciju, kuru es jo labāk paturēšu prātā, tādēļ ka tā tieši bija tik skarba un sausa! Bet šodien Kungs ir kā apmainīts! Vakar Viņš bija pati mīlestība un omulība, bet šodien katrs kas Viņam tuvojas saņem savu labi apsvērtu lekciju! Es to pavisam neaptveru!” 2. Mataels saka: “Bet es gan! Bet kā arī man tikai sapnī varētu nākt prātā, visaugstajam, visvarenajam Kungam jautāt, kādi “augsti” no kurienes ierastos?! Kas esam mēs cilvēki un kas ir “Viņš” ?! Un Viņš mūsu priekšā Sevi pavisam neizceļ, ir pilns mīlestības un pazemības un mēs te Viņa priekšā gribētu runāt par kādiem “augstiem” viesiem?! Tas, mans citādi mīļais, sievas tēv, gan bija nedaudz nepareizi, un uz tādu tavu jautājumu Kungam bija nepieciešami dot kādu citu atbildi, jo ja tu man tāpat būtu jautājis, tad es tikko zinu, vai mana uz to sekojoša atbilde nebūtu padevusies vēl nedaudz rupjāka un asāka! Bet Kungs, kā vienmēr lēnprātīgākais, kādu kļūdu tikai tādēļ bezkaislīgi nopeļ, lai mums jāatzīst, ka esam kļūdījušies. Ej un atzīsti to, un tu no Viņa tūlīt dzirdēsi citus vārdus!” 3. Arurans saka: “Bet tev jau atkal ir taisnība. Ak, ja es esmu kļūdījies, tad kļūdai tūlīt vajag tikt izlabotai!” 4. Ar šādiem vārdiem Arurans tūlīt atstāja telti, atkal pienāca pie Manis un teica: “Kungs, ar savu tukšo jautājumu es Tavā priekšā esmu izdarījis kļūdu! Piedod man to; jo es to nedarīju ar savu gribu, bet gan, — atklāti sakot- ar manu senierasto muļķību; kā Tu, ak Kungs, to pavisam precīzi esi sapratis!” 5. Es saku: “Mans draugs, kas kādu kļūdu sevī tā atzīst un atmet, tam arī jau ir piedots uz visiem laikiem un kas pēc tam vēršas pie Manis, tam ikkatra kļūda ir dubultpiedota. 6. Bet kas savu kļūdu gan atzīst, bet savā dabā to patur, tam tā nav piedota un ja arī viņš simts reizes nāktu pie Manis. 7. Jo Es tev saku: Kas nāk pie Manis un saka “Kungs, Kungs!” tas vēl ilgi nav Mans draugs; bet gan tikai tas kas dara Manu gribu; bet tā grib, lai kāda amata dēļ jums sevi arī jūsu personā nav jāceļ augstāk par citiem cilvēkiem! 8. Savu amatu jums vienmēr jāpilda uzticami, labi un taisnīgi,- bet pie tam ne uz acumirkli neaizmirst, ka tie pār kuriem jūs savu labo amatu izpildāt, ir jums pilnīgi līdzvērtīgi un tātad jūsu brāļi!” 9. Bet patiesa tuvākā mīlestība pati no sevis jums to māca aiz patiesas mīlestības, kas jums kā bērniem ir uz Mani. 10. Ja tas ir nepieciešams, ļaujat savu amatu cienīt un godāt; bet paši esat pilni pazemības un mīlestības, tad jūsu tiesa pār jūsu brāļiem un māsām vienmēr būs taisnīga pēc Dieva kārtības. 11. Ko Es tev teicu, Es tev teicu tikai lai arī te tev rādītu Manu kārtību un gribu; jo Es tev saku: Kas te neatsakās no mazākās augstprātības puteklīša, tam garā nākamībā Mana Valstība netiks atklāta, un viņš tajā ātrāk neienāks, līdz no sevis nebūs aizgādājis pēdējo augstprātības puteklīti! 12. Aizej nu un pasludini to katram, pie kura tu atklāj kādu augstprātību!” 13. Pēc šiem vārdiem Arurans pēc savas parašas dziļi paklanījās un devās pie savējiem. Un Mataels jautāja, kā Es viņu esmu uzņēmis. 14. Uz to Arurans saka: “Tas Kungs bija man ļoti žēlīgs un rādīja man patiesību un kārtību un taisnīgumu patiesā pazemībā un atkal esmu tikpat laimīgs kā iepriekš!” 15. Mataels saka: “Jā, tēvs un brāļi patiesā pazemībā! Mūsu amats iepretī miljoniem brāļu un māsu, gan ir cildens, bet arī grūts amats visuvarenā Dieva vaiga priekšā! Vajag ļoti uzmanīties lai pats nesajūsminās par augstā amata diženumu, kur tad pats kļūtu lepns un augstprātīgs un pats sevi noturētu par ko vairāk, kā par cilvēku kas no Dieva svaidīts uz labāko kalpot visiem saviem brāļiem un tā zināmā veidā būt kalpu kalps. 16. Bet kas sava amata un stāvokļa dēļ sevi izceļ, noteikti tiks ļoti pazemināts, kā mēs to ļoti viegli varam ieraudzīt pie veselas rindas jūdu ķēniņu. Bet kā tas bija, tā tas paliks līdz pasaules galam. Grūti greznoties zeltā un dārgakmeņos un pie tam sirdī tomēr būt pazemīgākam nekā katrs padotais! Tikai Kunga žēlastība un līdzcietība kādu ķēniņu viņa laicīgā spožumā var uzturēt debesu kārtības stāvokli!” 179