Views
2 months ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

30. Tie trīsdesmit par

30. Tie trīsdesmit par to ļoti priecājas un noslaukās un ir ļoti priecīgi, ka zem tādas spēcīgākās lietus gāzēs īsā laikā kļūst pavisam sausi. 189. Apdraudētais kuģis klajā jūrā. 1. Bet Es pasaucu eņģeli un viesu un mācekļu dēļ skaļi viņam saku: “Uz jūras kāds segts diezgan liels kuģis ar divdesmit abu dzimumu cilvēkiem, izņemot tos astoņus kuģiniekus, cieš lielas grūtības. Vētras sākumā kuģis stāvēja pretējā krastā netālu no Ģenecaretes; bet kad vētra atgriežas spēcīgāk nekā iepriekš, te tā aizbraukšanai gatavo kuģi atdzina no krasta un ļoti strauji dzina atklātā jūrā. Kuģinieki un ceļinieki strādāja arī lielāko saspringtību un izsmēla gandrīz visus savus spēkus, lai paglābtos no bojā ejas. Nu viņi ir briesmas tikt no jūras aprītiem; tādēļ dodies un izglāb viņus, — bet ne kādā viņiem pārdabīgā veidā, bet gan atraisi sev vienu laivu un kā izveicīgs locis stūrē palīgā ļoti apdraudētajam kuģim un atved to šeit, jo kuģis jau tāpat gribēja stūrēt uz Cēzariju Fīlipam.” 2. Pēc šiem Maniem vārdiem eņģelis acumirklī atstāj mūsu sabiedrību, atraisa vienu laivu — kas gan bija pilna ūdens; bet Rafaelam katrs piliens ūdens drīz bija pār bortu — un pēc tam kā bulta brauca pretī spēcīgajam orkānam un paris acumirkļos arī sasniedza apdraudēto kuģi. 3. Kad ļoti grūtajā stāvoklī esošie ierauga loci, viņi nokrīt uz ceļiem, pateicas Dievam un saka: “Ak, tas nav nekāds parasts locis! Tas ir patiess, kuru uz mūsu lūgšanām mūs izglābt ir sūtījis Dievs! Gan viņš mūs visus izglābs!” 4. Bet Rafaels tikai pro forma viņiem jautā: “uz kurieni jūs gribat doties šajā vētrā?” 5. Grūtībās esošie saka: “Mēs gribējām uz Cēzariju Fīlipu, bet tikai pēc vētras; bet pārāk spēcīgā vētra atrāva kuģi no krasta un ar visu spēku mūs atdzina šeit, nezinām kur mēs atrodamies, jo pārāk blīvais lietus ne uz vienu pusi mums neļauj ieraudzīt kādu mums pazīstamu krastu. Vai mēs vēl esam tālu no turienes uz kurieni mēs gribam doties?” 6. Rafaels saka: “Pie šī vēja nē; bet tā ka lietus un vētra noteikti varētu vēl turpināt plosīties kādu nepilnu pusstundu, jūs vispirms iekļūtu augsto bangu triecienos, kur jūs neglābjami būtu nogrimuši, tad es kā pieredzējušākais un drošsirdīgākais locis nācu, lai jūs un jūsu kuģi novestu pilnīgākā drošībā. — Vai jums kuģī ir daudz ūdens?” 7. Kuģinieki saka: “Tā diezgan!” 8. Bet pēc pāris acumirkļiem kuģī iekļuvušais ūdens ir līdz pēdējam pilienam pazudis un kuģinieki draudzīgajam locim saka: “Bet tas tomēr ir augstākā mērā dīvaini! Redzi, cēlais, jaunais loci, mēs pirmīt maldījāmies. Mūsu ļoti segtā kuģi nav iespiedies ne piliena ūdens! Dīvainā kārtā pirmīt mēs gan ticējam, ka mūsu kuģī atklājām nedaudz ūdens; bet tā mūsu pamatoto baiļu dēļ varēja būt tikai maldīšanās, jo tagad mēs nekur neatklājam arī tikai pilienu ūdens, kas tomēr nopietnībā izskatās diezgan brīnumaini. Jā, ja tas ko Kungs kārto, tas vienmēr viss ir brīnums; bet tas tomēr ir kas savāds, ka pie šī milzīgā lietus mūsu kuģi nav ne piliena ūdens un tava atklātā laiva tikko ir nedaudz mitra! ” 9. Tad ceļinieki tiem dažiem kuģiniekiem saka: “Daudz nerunājat velti! Tas viss rikām aptverami ir Dieva žēlastība! Par to mēs viņam lai nesam vis pirmo un patīkamāko pateicības upuri un jaunais drosmīgais locis ir locis no debesīm! Jo tikai paskatāties kā lietus vēl gāžas lejā blīvākās straumēs un visapkārt mums viļņi paceļas kalna augstumā, bet mūsu kuģis tāpat kā viņa laiva lidinās it kā jūra būtu mierīga kā spogulis un ne uz mūsu kuģa ne viņa laivā nekrīt ne piliena lietus! arī zibeņi spindz un dārd ap mums kā knašas dienas mušas un neviens mirdzošais un brīnišķošais nāves nesējs mūs neskar! Redzat, tā ir žēlastība, ja no mums visiem ļoti nepelnīta žēlastība no augšas!” 10. Kuģinieki ceļotājiem saka: “Jā gan, jā, gan — te jums visiem gan ir taisnība; tas ir brīnums, tā ir patiesa žēlastība no augšas! Mēs esam izglābti! Skatāties, mēs jau pavisam tuvu saredzam krastu! Neskatoties uz vareno lietu krastā stāv daudz cilvēku -, un redzat, daudzi, jā visi, mums jau draudzīgi māj sveicienu! Ak, Dievs un Kungs! Cik liels un dižens arī vētrā Tu esi tiem, kas vēl vienmēr uzticami Tevi godā un slavina un ar prieku nes pavēlētos upurus. Mūžīgi gods vienīgi Tavam svētākam vārdam.” 11. Pēc šiem vārdiem viņi lēnām stūrē uz krastu un slepenībā Es vētrai pavēlu pārstāt un pilnīgi mitēties. 12. Un visam drīz ir beigas un viss kļūst mierīgs it kā nekāda vētra nebūtu bijusi. Kungs lēni pienāk pie krasta un ceļinieki tiek izsēdināti krastā. 13. Kad ceļotāji nonāk krastā viņi nevar pietiekami brīnīties par visu, kas viņus tur sagaida. 208

14. Vētra un lietus gāze ir pilnīgi apklususi, jūras virsma ir skaistākā mierā un debesis ir brīvas no mākoņiem. Tikai šur tur debesu zilo pamatu grezno aitu mākonīšu rožainā gaisma. Jo Saule jau ir pazudusi aiz kalniem un uz zemi kur mēs bijām kā atvadu sveicienu atstājusi tikai brīnišķu vakara krēslu. 15. Krasts, kurā ceļotāji izkāpj ir pavisam sauss, visi šeit pie Manis esošie viesi izskatās pavisam priecīgi un draudzīgi un mūsu vecais Markuss viņus ļoti draudzīgi uzņem un tūlīt viņiem arī jautā vai viņi negrib iebaudīt ko atspirdzinošu un spēcinošu, jo vētrainais brauciens viņus noteikti ir ļoti nogurdinājis. 16. Īsi, tas viss uz ceļotājiem iedarbojas tik labvēlīgi, ka no tīriem brīnumiem viņi neko vairs neapjauš, kas ap viņiem ir un notiek. 190. Jūdu tirgotāji no Persijas. 1. Pēc kāda ārkārtīgākā pārsteiguma pilna laika viens no ceļotājiem saka: “Kur tad ir mūsu locis, lai mēs viņam tomēr varētu jautāt par mūsu lielo pienākumu? Tas mūžam nav nekāds joks, pārspēt tādās briesmās lai izglābtu kuģi pilnu ceļotājiem!” 2. Bet kuģa ļaudis pienāk pie ceļotājiem un jautā viņiem vai atpakaļbrauciena dēļ viņiem šeit jāgaida augu dienu un nakti, jeb vai pie tagad mierīgās jūras viņiem nu jāatgriežas pretējā krastā, kas taisnā līnijā no šī bija labas 5-6 stundas attālumā. 3. Bet ceļotāji jūrniekiem pavēl viņus gaidīt, līdz viņi Cēzarijā Fīlipā būs nokārtojuši savus darījumus. 4. Vecais Markuss to dzird un ceļotājiem saka: “Mīļie draugi! Ceļu uz pilsētu jūs gan varat sev ietaupīt; jo no visas pilsētas vairs nav atlicis cits un vairāk kā pāris nabaga jūdu būdas un daudzas izdegušas, tukšas drupas! Visu pagājušo nakti un šodien tā labi pelnītā veidā ir kļuvusi liesmu bēdīgs upuris un nevienam nebija iespējams uguni apdzēst. 5. Ja jums ir kas kārtojams, tad jums to jau vajag darīt šeit, tā ka augstākā pasaulīgā kā arī garīgā vadība nu uzturas šeit pie Manis.” 6. Par šo ziņojumu ceļotāji rāda brīnum apbēdinātas sejas un saka: “Draugs, ja tā, tad te mums arī būs ārkārtīgi maz kas kārtojams, neskatoties uz šeit klātesošo visaugstāko varu pār pasauli un garu! Jo mēs stāvam ievērojamos tirdzniecības sakaros ar šīs pilsētas grieķu tirgotājiem un viņi no mums ir daudz ko saņēmuši, bet vēl ir parādā par visu pēdējo preču piegādi! Kā mēs te dabūsim savu naudu? 7. Mēs esam labi mākslinieki zīda un kamieļvilnas apstrādē. Mēs piegādājam arī smalkākos aitas vilnas audumus visās krāsās un izpušķotas drānas visādiem tempļa tērpiem un pēdējā piegāde sastādīja desmit tūksts sudraba pfundu vērtība. Mēs gan esam jūdi ar pienākumu pret Jeruzālemi, bet dzīvojam Persijā, kur mums ir mūsu lielās fabrikas un vienmēr bijām krietni un godīgi. 8. Mēs savā zemē mozaiskos likumus turējām stingrāk un precīzāk nekā jūdi Jeruzālemē un templim vienmēr nesām bagātīgus upurus; mēs pie sevis uzturējām vienu sinagogu, kas visā, kas attiecas uz lielumu un greznību nevarētu daudz atpalikt no tempļa Jeruzālemē! 9. Mēs esam labi un ļoti labdarīgi cilvēki pret visiem nabagiem, kas ir Mozus ticības un kā zināms vienmēr ievērojam tikumību un kārtību. Kādēļ Jehova ir mūs tik ļoti jūtami bargi piemeklējis?! 10. Redzēji, mēs labprāt pusi no tiem desmit tūkstoš pfundiem gribētu likt templī, ja mēs varētu dabūt savu likumīgāko naudu. Bez tam ja mēs no pagāniem varētu saņemt visu tirdzniecības aprēķināto naudu, mēs arī otrus piecus tūkstošus pfundu piešķirtu šī apvida ļoti nabadzīgajiem ticības brāļiem. 11. Markuss saka: “Jā, mani mīļie viesi un draugi, te neskatoties uz jūsu ļoti ievērojamo apņemšanos te tas būs grūti izdarāms! Bet runājat ar valsts virspavēlnieku Kireniju, kas arī atrodas šeit kopā ar trim lieliem romiešu varasvīriem. Varbūt viņš var kaut ko darīt.” 12. Ceļotāji saka: “Kur viņš ir, lai mēs viņam vis padevīgi nestu priekšā mūsu vajadzību? Varbūt arī te notiek kas brīnumains. Jo mūsu izglābšana caur jauno loci acīmredzami bija brīnums un nekāds mazais! Bet mūsu locis nu ir kaut kur pazudis un neparādās, lai mēs varētu viņam pasniegt pienākošu glābšanas algu!” 13. Markuss saka: “Tur uz tā nelielā pakalna pie jūras kur atrodas valsts virspārvaldnieks un citi varenie, vidū starp viņiem atrodas arī tas locis. Jūs tur varat doties pavisam bez kautrēšanos un savā starpā visu nokārtot. 14. Bet tam tur ir vēl kāds, kas ir apsedzies ar debeszilu apsegu un zem tā nes nešūtus rožu sārtus 209