Views
8 months ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

svārkus un par kura

svārkus un par kura pleciem viļņo ļoti biezas blondas matu cirtas; jā, ja jūs sev varat iemantot Viņa labvēlību, tad jūs jau varat runāt par lielāko laimi. Jo Viņš spēj visu nu Viņam savā ziņā neviena lieta nav neiespējama! Bet jūsu lietā jums ar Viņu būs diezgan grūti runāt.” 15. Ceļotāji jautā; “Kas tad viņš ir? Vai viņš varbūt pat ir kaut kas ķeizarisks no Romas, vai varbūt no kaut kurienes lielas valsts ķēniņš?” 16. Markuss saka: “Ne viens, ne otrs; bet aizejot tur nu varbūt jums kas ienāks prātā, kas slēpjas zem zilā apmetņa!” 191. Abi ceļotāju deputāti sarunā ar Kungu. 1. Ar to mūsu Markuss pamet ceļotājus un dodas mājās lai rūpētos un veiktu pasākumus vakara mielastam. Bet ceļotāji un savā starpā apspriedās vai viņiem visiem jādodas uz pakalna, jeb vai viņiem no sava vidus jānozīmē tikai pāris. Bet viņi drīz vienojas par to, lai tur nosūtītu tikai pāris gudrākos no sava vidus un abi tūlīt dodas uz pakalnu. 2. Kad viņi nonāk pie mums, viņi mūsu priekšā dziļi paklanās un vispirms vēršas pie atkal atrastā loča ar draudzīgu lūgumu par viņu pienākumiem. 3. Bet locis apgalvo un saka: “Es esmu tikai mana Kunga kalpotājs, no kura man ir viss, kas man vajadzīgs, tādēļ es arī ne no viena neņemu nekādu atalgojumu, tādēļ ka tas pienākas vienīgi tikai manam Kungam.” 4. Deputāti locim jautā: “Kur un kas tad ir tavs laimīgais kungs?” 5. Rafaels ar labo roku norāda uz Mani nu saka: “Tur Viņš ir, ejat pie Viņa un Viņam jautājat, ko jūs Viņam esat parādā!” 6. Abi paklanās eņģeļa priekšā un tad tūlīt dodas pie Manis. Nonākuši pie Manis viņi pēc persiešu paraduma nokrīt ar seju pret zemi. Uz zemes gulēdami Man saka: “Kungs, kura mirdzošo vaigu mēs neuzdrošināmies uzlūkot, Tu lielākās grūtībās esi pie mums sūtījis savu ārkārtīgi izveicīgo un pārdrošo loci, bez kura mēs acīm redzami būtu pazuduši! Bet mēs neesam nekādi nabagi, kuriem nebūtu, lai pienācīgi atalgotu šādu pakalpojumu. Mēs esam bagāti cilvēki un ne no viena par velti neprasām kādu pakalpojumu un jo mazāk šo nekad nesamaksājamo. Ko mēs tev esam parādā par izglābšanu no lielākām dzīvības briesmām?” 7. Es saku: “Vispirms ka jūs pieceļaties kā cilvēki, kā tas piederas pēc mūsu parašām un mūsu priekšā stāvat taisni un stāvus; jo mēs neesam tukši un augstprātīgi vērdziskās Persijas valsts varenie. Tikai tad mēs savā starpā pārrunāsim pāris vārdus par glābšanas nodevām!” 8. Pēc šiem Maniem vārdiem abi pieceļas un laipni pateikdamies lūdz Man viņiem noteikt glābšanas atalgojumu. 9. Bet Es saku: “Es zinu, no kurienes jūs esat, kādēļ jūs šeit atnācāt. Es zinu ka jūs esat tik bagāti ar zeltu, sudrabu un dārgakmeņiem, kā nedaudzie jūdi lielajā Jeruzālemē. Es zinu ka par šo jūsu izglābšanu jūs samaksātu tik daudz, cik jums šajā nu nopostītajā pilsētā no grieķu tirgotājiem pienākas kā nenokārtoti maksājumi no kuriem diezin vai jebkad kaut ko vairs saņemsiet. 10. Tātad tas atalgojums, ko Es no jums varētu prasīt, jo vairāk tādēļ ka jūs esat persieši un mums piederīgi, pamatoti varētu sastādīt tādu pat lielumu, kā jūsu drošais zaudējums pie šiem tagad meža būdās savu pajumti meklējošiem grieķu tirgotājiem, ko tad jūs pie tam iegūtu? Tur jūs to saņemtu un šeit atkal noliktu! Tad jūs atkal dotos mājup tā kā jūs esat atnākuši! 11. Bet Es par glābšanu neko nerēķinu un jums pat apliecinu, ka par uzturēšanos šeit, pat par braucienu šurp un atpakaļ uz Genacereti, no kurienes jūs ar kuģi šeit nokļuvāt nav jāmaksā ne seters! ( Jo tas bija Ebala kuģis, tāpat kā kuģa ļaudis.) Vai jūs ar to esat apmierināti?” 12. Abi deputāti saka: “Kungs, kas tu vēl pilns ziedošākā jaunības spēka, bet līdzās šķiet esam un pēc visas patiesības arī esi pilns īsti zālamāniskas gudrības, — to ko tu nu esi izteicis kā cenu par mūsu glābšanu, ja šīs vietas tirgotāji varētu mums samaksāt šo ne neievērojamo summu, mēs jau tāpat pusi kā upuri gribējām nest templim Jeruzālemē un otru pusi šī apvida nabaga jūdiem. 13. Bet tā ka viņus ir skāris tik cietsirdīgs liktenis, tad mums šis zaudējums mazsvarīgs un mēs esam gatavi bez atlīdzības un bez augļiem viņiem palīdzēt ar divreiz lielāku summu, bet līdzās kā algu par mūsu glābšanu ar priecīgāko sirdi pasaulē tev upurēt tos izteiktos desmit tūkstoš pfundus! Jo redzi, šī apvida kungs, mēs esam ļoti bagāti un savus zemes dārgumus nevarētu šeit atgādāt ar simts tūkstoš ka- 210

mieļiem un ja arī katrs vestu četrus tūkstoš pfundu nastu. Pie tam mums pieder plaši zemes īpašumi un lieli ganāmpulki. Tādēļ tas mums nu tikpat kā neko nenozīmē; prasi no mums ko tu gribi un mēs tikai priecāsimies rīkoties pēc tavas gribas un pēc tevis teiktā! Jo Jūdejas pilsētās mums varētu būt parādā vēl desmit reiz tik daudz! Mēs tev tad tūlīt dodam skaidru naudu vai drošākos naudas pārvedumus. 14. Mēs gribam darīt to, kas tev šī apvida kungam ir patīkams, jo mēs nekad nebijām skopi vai sīkumaini! Jo mēs zinām, ka bagātība vienmēr atrodas tā visuvarenā rokās, kas kādam cilvēkam to vienā naktī var dot un kādā nākamā atkal ņemt! Mēs esam tikai tās pilnvarnieki. Vienīgi Kungs, Ābrama, Izaka, Jēkaba Dievs ir Kungs par to! 15. No tā tu jau vari secināt, ar kādiem cilvēkiem tev te mūsos ir darīšana; tādēļ tikai pavēli un mēs darīsim pēc tava noteikti gudrākā izteiciena!” 16. Es saku: “Ko Es reiz esmu teicis, pie tā lai paliek! Jo Es pazīstu jūs un visus jūsu apstākļus un jūs darāt pietiekami ja pildāt Manu vēlēšanos. Bet ja vien jūs patiesi nabagiem gribat darīt vairāk tad neviens jums ceļā neliks šķēršļus. Bet šeit ir iegūstams kaut kas, kas ir bezgala vairāk vērts kā visi jūsu gandrīz neizmērojamie zemes dārgumi! — Tomēr plašāk par to vēlāk!” 17. Abi deputāti saka: “Šķiet tu esi kāds neparasts gudrais! Šīs zemes dārgumi liekas tevi nesaviļņo; šķiet tu arī neesi sevišķs draugs kādai pārspīlētai labdarībai! Gara dārgumiem pie tevis noteikti ir lielāka nozīme nekā visam zemes zeltam! Šajā ziņā tev arī ir pilnīga taisnība; jo gara dārgumi ilgst mūžīgi, kamēr laicīgie katram cilvēkam ilgst tikai līdz kapam, un tam kas no šīs zemes tiek paņemts prom, to vairs nav! 18. Jā, tu gudrais kungs, dod mums gudrības dārgumus, — tie mums būs mīļāki kā viss mūsu zelts, mūsu dārgakmeņi un smagais sudraba daudzums! — Bet nu mēs gribam iet un par visu to uzticami un precīzi paziņot!” 19. Es saku: “Jā, jā, ejat, sakāt to visu jūsu brāļiem un kopā ar brāļiem nākat atkal, jo jūs visi kopā ņemot bez kuģiniekiem skaitā esat tikai divdesmit un šeit ir vietas!” 20. “Jā gan”, priecīgi saka deputāti “Vieta mums gan ir, bet tikai jautājums, vai tu arī būsi tik laipns, dod mums līdz tikai nedaudz gudrības. Jo pie mums Persijā īstā gudrība kļūst arvien retāka un tās vietā vienmēr plašāk un plašāk izplatās pagānu priesteru burvju māksla un tā drīz vēl darīs galu visai tur vēl dzīvojošo jūdu gudrībai, sevišķi ja varaskārie un mantkārīgie priesteri un elku kalpi no ķēniņa iegūs varu, no kā ļoti jābīstas, tā ka viņi ķēniņam ārkārtīgi uzmācās un dienu un nakti dīc viņam apkārt. 21. Caur mūsu lielo bagātību līdz šim mēs vēl ar viņiem mērojamies spēkiem; bet šie ļaunie cilvēki arī prot sev salaupīt milzīgus dārgumus un pie katras izdevības izšķērdīgajam ķēniņam sniedz palīdzīgu roku. Un tā gan notiks, ka nonāvēs labsirdīgā ķēniņa iecietību.- bet par to vairāk pēc tam; tagad nozīmē ilgu pilnos brāļus informēt par visu šeit dzirdēto!” — Ar šiem vārdiem viņi paklanās un steidzas pie saviem brāļiem. Tur nonākuši viņi par visu dzirdēto precīzi paziņo un ar saviem biedriem un biedrenēm nu par daudz ko pārrunā. 192. Par bagātības svētību un lāstu. 1. Bet Kirenijs Man saka: “Kungs un Meistar, patiesi, tik devīgi noskaņotus un patīkamus cilvēkus es pilnā nopietnībā vēl nekad neesmu sastapis; — lai tas maksā ko maksādams man šos cilvēkus vajag pasargāt no elku priesteru iejaukšanās! Persija ķēniņš arī ir tikai Romas vasalis un ir padots man. Ak, tiem ļaunajiem neģēļiem viņu darbībai drīz jātiek izbeigtai! arī Tev, ak, Kungs, šos labos ļaudis būtu jāapsargā ar sevišķu žēlastību, jo man šķiet viņi to ir pilnīgi cienīgi!” 2. Es saku: “Katrā ziņā, citādi caur Manu eņģeli Es nebūtu licis viņus izglābt no drošas bojā ejas; jo kur Es pavēlu ko brīnumainu, tur tam noteikti ir savs labs iemesls! 3. Liela laicīga bagātība tādu cilvēku rokās visai zemei ir patiesa svētība no debesīm; ja tādiem cilvēkiem pie tam vēl piemīt kaut kāda augstāka gudrība, tad cilvēces patiesai labklājībai viņi ar to var veikt brīnumus. 4. Bet liela bagātība kāda skopuļa vai augļotāja rokās ir elles lāsts visai ķēniņa valstij, jo uz visu cilvēku rēķina viņi visu tiecas iegūt tikai sev! Viņus nesaviļņo nekāds nabaga pamesto atraitņu un bērnu posts, nabadzība un asaras. Kāda augļotāja aukstā vaiga priekšā bada nāvē var iet tūkstoši un viņš tomēr nevienam nepasniegs maizes gabalu, lai viņus paēdinātu. 5. Bet tādēļ Es jums arī saku, ka kādreiz Dieva valstībā ieies netikļi un laulības pārkāpēji un zagļi un 211