Views
3 months ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

jāpielūdz. 14. Ko tu

jāpielūdz. 14. Ko tu tikai gribi vai vēlies, to prasi kā cilvēks no cilvēka un kā brālis no brāļa; bet nevienam cilvēkam otra priekšā nekad nav jārāpo putekļos! 15. Ko Dievs neprasa ne no viena cilvēka, to jo mazāk kādam cilvēkam jāprasa no sava līdzcilvēka! Tā arī ir pareizā gudrība pēc Dieva pilnīgākās kārtības; tādēļ to sev ievērojat un darāt pēc tās, tad jūs būsiet patīkami Dieva un cilvēka priekšā! 16. Bet nu atkal par ko citu! Lai jūs to maigo šalkoņu pravieša alas priekšā spējat nedaudz dziļāk atzīt kā ar šo laiku atbilstošu, tad Es jums, tā ka jūs vēl esat ļoti stingri jūdi, nu uzdošu kādu citu jautājumu. 196. Kunga jautājums par Mesiju. 1. (Kungs): “Ko jūs domājat par apsolīto Mesiju, kam pēc visu praviešu pareģojumiem jūdu atpestīšanai jānāk tieši šajā laikā? Vai jūs kā saprātīgi ļaudis nopietnībā tam nedaudz ticat, jeb vai kā nu daudzi ko uzskatāt par cilvēk a prātam pārāk mistisku?” 2. Deputāts saka: “Mans cēlais draugs! Tas ir ārkārtīgi kutelīgs jautājums, to ne par ko neuzskatīt, īstam jūdam tas tomēr būtu par daudz nepareizi, tomēr pilnā nopietnībā to par kaut ko uzskatīt tieši arī ir riskanta lieta, jo caur to var tikt atvērti plašākie vārti tumšai māņticībai un tātad tai sagatavot brīvu ieeju. 3. Vai nu tumšākās māņticības priekšroka nekādai ticībai — vai pretēji-, to izšķirt es labprāt atstāju lielākiem gudriem, nekā esmu es. Bet tik daudz mans vienmēr skaidrais saprāts man saka ka nekādai ticībai šķiet ir ievērojama priekšrocība kādas tumšākas māņticības priekšā. 4. Jo pēc maniem uzskatiem nekāda ticība līdzinās jaunpiedzimušam bērnam vai atmatā atstātam laukam. Caur labu audzināšanu bērns var kļūt par labi izglītotu vīru un atmatā atstātā laukā var tikt sēti katras sugas cēli augļi, bet ja lauks reiz ir kupli apaudzis visa veida nezālēm un kāds pusaudzi bērns apmācīts visādās dumjībās, tad ar tālākās gudrības izglītību vai nu nekas vairs neiznāk vai tomēr noteikti ļoti grūti. Un cik lauku ir grūti iztīrīt no visām nezālēm, to zina katrs krietns zemkopis, kuram jebkad bija svarīgi savu lauku iztīrīt no visām nezālēm un to uzturēt tīru! — Nu, cēlais draugs, tāds tad puslīdz ir mūsu saprātīgs uzskats. 5. Attiecībā uz Mesiju mēs nesakām ne jā ne nē, bet ja kāds, rakstos patiesi kompetents gudrais mums to lietu grib apgaismot, tad viņš mums kā jūdiem un cilvēkiem ļoti pakalpos. Ja tu par to zini ko noteiktu, tad dari mums to zināmu un mēs tev būsim mūžam pateicīgi!” 6. “Pavisam pareizi spriests!”, Es saku deputātam “Nekāda ticība ir daudz labāka nekā kāda tumša māņticība, bet neskatoties uz to tai ir daudzi slikti pārspīlējumi, kuri ja tie reiz ir iesīkstējuši, beigās tos ir tikpat grūti izārstēt kā iztīrīt kādu nezāļu pilnu lauku. 7. Bet nezāļu pilns lauks vismaz parāda, ka augsne ir laba. Citādi uz tās nekādas nezāles neaugtu. Bet kāds pilnīgi atmatā atstāts lauks to neparāda. 8. Tu zini, ja pie kāda cilvēka, tā dēvētais matemātiski noteiktais pasaules prāts reiz ir satvēris īsti stingru vietu, tad lai arī ar cik cēlu ceļu, ļoti gudru ticību, viņu pievērst kam tīri garīgam jau ir grūta lieta! Tāds prāta cilvēks beigās visu grib matemātiski pierādams. Lietas, kuras viņš nevar redzēt un izmērīt, viņš ignorē. 9. Nu spriedi tu pats, vai tad ar tādu cilvēku, attiecībā uz tīri garīgā uzņemšanu, arī nav grūta lieta?” 10. Deputāts saka: “Katrā ziņā, cēlākais un gudrākais draugs! Bet te tad gan tomēr ar lielāko paļāvību jau var apgalvot ka tādu cilvēku ir maz un ļoti atsevišķas bezdelīgas vēli ilgi neatceras vasaru. Bet tādi prāta zinātnieki beigās tomēr ir daudz pieejamāki nekā visi tumšās māņticības melnie varoņi, sevišķi kur māņticība ir kļuvusi maizes ticībā! Kā tāds viņš jau pavisam nav pārliecināms un ar uguni un zobenu tiecas vajāt visu, kas viņu kaut kā varētu ierobežot. Mēs to piedzīvojam no mūsu priesterības puses, kurai jau neviens līdzeklis nav par sliktu, lai viņu melnās krāpšanas pasargātu no izsekošanas. 11. Bet ar to es pavisam negribu apgalvot, ka priesteri ticētu tam, kam ticēt ar varu aiz matiem pievelk klāt citus; jo viņu motīvs ir maize un daudz zelta, sudraba un dārgakmeņi. Bet daudzkārt akla padarīta cilvēce tam tomēr tic un bieži ar sašutumu izraisošu un nežēlīgāko pirātismu! 12. Nu tādas neprātīgākās ticības cilvēcei, stereotipa prāta cilvēks tomēr ir milzīgi daudz aizsteidzies priekšā! Viņš mazākais ir kādas, lai arī ļoti stereotips patiesības draugs, kamēr īsti melni māņticīga cilvēce no sevis noraida katra veida patiesību un labāk kādu pērtiķi uzskata par koka celmu, nekā par to 216

kas tas ir. 13. Kāds patiesības draugs kādā saprātīgā veidā tomēr vienmēr ir pieejams, kamēr pie melnajiem māņticīgajiem tikai šķietami saprātīga pieejamība kādai patiesībai ne tuvu nav iedomājama. 14. Kā pārāk izteiktu matemātisku cilvēku ir grūti pievērst tīrai ticībai, ir pavisam zināma lieta; bet ja kāds tāds cilvēks reiz ir ko pieņēmis, ja arī tikai kā hipotēzi, tad viņš arī metālstingri pie tā turēsies un darīs visu, lai to kā kādu stingru patiesību iespējams pat matemātiski pierādītu. 15. Vai to jebkad darīs kāds tumšs māņticīgais?! Viņam mēsli un tīrs zelts ir viens un tas pats un es reiz palieku stingri pie tā, ka nekāda ticība ir daudz labāka nekā tāda ticība kāda piemēram ir mūsu mājā. 16. Bet kā mēs esam dzirdējuši, tad arī Jeruzālemes tempļa priesterība tagad nav tieši daudz labāka kā mūsu persiskā. Un brīnumaino Derības šķirstu pierādīti jau sen ir cauri, jo mēs pārāk labi zinām kad un kur senās vietā ir tikusi izgatavots jauns, — dabīgi ne Jeruzālemē, bet gan pie mums skaisti dziļi Persijas zemē, lai tas netiktu izpausts. Bet tas viņiem tomēr pārāk nelīdzēja, jo beigās viņiem persiešu māksliniekiem par klusēšanu vajadzēja samaksāt desmit reizes tik daudz, cik bija vērta visa lāde. Bet pēc tam mākslinieki vietējiem to tomēr pastāstīja un viņi mums jūdiem. Tādēļ mēs, cēlais draugs, stingri turamies pie Mozus mācības, kaut gan arī tur ir lietas, kas tīri dabas prātam ir tīrs neprāts. Tomēr neviens nezina tur ielikt kādu veselīgu jēgu un tā neviens par to tālāk neprāto. Bet kas tur attiecas uz likumu un morāli, tad tā ir nepārspējami laba un gudra un neviens te kādā gaišākā rīta sapnī nevar nosapņot ko gudrāku un labāku! 17. Bet vienīgi šo rakstu daļu mēs dēvējam par dievišķu. Kas attiecas uz visu pārējo, par to mums ir maz vai nekāda interese, proti, pravietiskā daļa, kuru neviens cilvēks nevar saprast. 18. Mums no tevis izskaidrota Elija līdzība attiecībā uz cerēto Mesiju, gan ir ļoti trāpīga un skaista, kas jādomā ir uzņemama tikai pavisam tīri garīgi-, bet ko par to pareģo citi pravieši, ir ļoti mistiski, prasa spēcīgu izskaidrojumu un vēl spēcīgāku ticību, kas laimīgā kārtā pie mums pavisam vairs nav. 19. Pie mums tas ir īsti slavējami, ka līdzīgām ekstravagantām lietām mēs ticam maz vai nemaz; bet par to mēs jo intensīvāk ticam vienam patiesam Dievam, kas caur Mozu patiešām ir runājis uz šīs zemes bērniem! 20. Bet par mūsu pārliecinoši stingro ticību Dievam mēs ļoti daudz pateicamies arī Platonam, kura rastus mēs lasām un sekojam. Mozus ir praktisks un ar stingri iezīmētām līnijām rāda dzīvības ceļu; bet Platons viscaur ir gars, dvēsele, un dvēselei rāda dvēseli un garam garu. Un to visu kopā ņemot, pareizā gaismā īsti saprotot, mēs par Mesijām dēvējam Mozu, Platonu, Sokrātu un vairākus praviešus, kas no augšas, no kurienes uz zemi nāk visa gaisma, nāk pie cilvēkiem kam ir laba griba. 21. Nu, cēlais un gudrais draugs, es tev pilnīgi esmu atklājis kādi mēs esam, ko domājam un jūtam. Ja tev ir zināms kas labāks, un ir tava kārta, ja tu to gribi mums to darīt zināmu! Kādi p.p. būtu tavi uzskati par praviešiem un apsolīto Mesiju?” 197. Persiešu atgriešanās grūtības. 1. Es saku: “Vai tad jūs līdz jūsu zemei neesat dzirdējuši, ka pirms trīsdesmit gadiem Betlēmē, senā Dāvida pilsētā, no kādas jaunavas kūtī piedzima jūdu ķēniņš? 2. Trīs gudriem no Austrumu zemes redzēja vienu zvaigzni un savam garam jautāja, ko nozīmē šī viņiem svešā zvaigzne. Un gars lika viņiem sekot zvaigznei, tā viņus vedīs pie jūdu jaunpiedzimušā Ķēniņa, kas uz zemes dibinās Valstību, kurai mūžam nebūs beigas. 3. Tad gudrie ņēma zeltu, vīraku un mirres, kāpa savos nastu nesējos dzīvniekos un ar lielu un spožu pavadonību sekoja zvaigznei, līdz tika sasniegta jaunpiedzimušā piedzimšanas vieta. Te tie trīs mēģināja izdibināt par jaunpiedzimušo un nonāca līdz Erodam, kas arī nevarēja viņiem dot atbildi, bet gan no jauna sūtīja viņus uz Betlēmi, kur mierā stāvēja brīnumainā zvaigzne un teica viņiem čakli izdibināt un lūdza viņam to tūlīt darīt zināmu, lai arī viņš tad ietu un jaunpiedzimušam parādītu godu. 4. Kad pēc tam gudrie jaunpiedzimušo atrada un viņam pasniedza savus upurus, tad tūlīt pēc tam kāds gars no debesīm viņus brīdināja viņu atklājumu nedarīt zināmu Erodam. Tad viņi devās atpakaļ uz savu zemi pa kādu citu ceļu. 5. Sakiet, vai un ko jūs par to esat dzirdējuši!” 6. Deputāti saka: “Jā, jā, tu mums atgādini vienu lietu, kas visā Persijā līdz Indijai lika daudz par sevi 217