Views
3 months ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

unāt; jo tie trīs

unāt; jo tie trīs gudrie, kas pie Indijas robežas ir vairāki, šo lietu toreiz darīja visiem zināmu, tā ka tā pat nonāca ķēniņa priekšā, bet kas tai nepiegrieza lielu vērību, jo viņš pazina gudros, ka viņi vienmēr tiecās no mušas iztaisīt ziloni! Tādēļ tāda veida lietas pie mums nekad nerada sevišķu iespaidu, tāpat kā nu visi burvju brīnumi ir zaudējuši visu neparastā un ārkārtējā vērtību, jo labākās vietās jau vairāk kā pietiekami ir zināms par visa veida brīnumainām burvestībām labi izvēlētās un izdevušās burvju mākslās, ja ir labs garastāvoklis, vēl gan labprāt noskatās un pie tam smejas, ja tur parādās kas jocīgs. — Bet, kā teikts, pie mums tāda veida burvestībām nav pilnīgi nekāda vērtība. 7. Pie mums kaut ko nozīmē tikai tīta, ar skaitļiem pierādama patiesība. Visa pārejā zināmā brīnumu apjūsmošana pie mums labākiem jau sen zaudējusi visu vērtību un mēs, atklāti sakot, to ne par ko vairs neuzskatām! Šur un tur zem tā var būt paslēptas arī pavisam patiesas lietas, bet tad tās jau tā ir apraktas visā mistiskā, ka nekāds cilvēka prāts tās vairs nevar celt dienas gaismā kā pilnīgi tīras un nemaldīgas, un tu, cēlais draugs, pats sapratīsi, ka te ir saprātīgāk, visus prātus virzīt tikai uz tīru patiesību, nekā cildināt kādu lai cik ļoti dzejisku aizraušanos!” 8. Te Kirenijs sānis Man saka: “Kungs, kā man liekas, tad ar šiem citādi ļoti cienījamiem cilvēkiem mūsu lietai nekas nebūs darāms. Viņi pārāk dziļi stāv viņu skaitļu patiesībā un kategoriski ir pret visu, ko mēs dēvējam par ticību? Tāpat viņi šķiet ir patiesi ienaidnieki katram lai kāda veida brīnumam, kas ārkārtējā gadījumā no Tevis vienmēr tiek pielietots kā Tavas dievišķības pilnīgākais pierādījums. 9. Ar kādu brīnumu Tu viņiem tikko varēsi piekļūt, lai viņus nepadarītu īgnus, un ar citiem pierādījumiem attiecībā uz Tevi praviešu Jesaja un Dāvida un Zālamana rakstos ar viņiem arī neko nepanāksi, jo pravieši pie viņiem ir diskrēti un tā es te nopietnībā vairs neredzu kādu trešo izeju! Jo tas, ka Tu esi īstenais Mesija ar skaitļu palīdzību to tomēr nevar pierādīt un citādi viņi šķiet esam nepieejami!” 10. Es sānis Kirenijam saku: “Lai tas paliek, tās ir Manas rūpes! Ja ir savests kārtībā Mataels un virsnieks Florans, tad gan arī viņi tiks savesti kārtībā. Bet stūrgalvīgākais tomēr bija virsnieks Stahars un ja nu viņš ir pilnīgākā kārtībā, -- jo vieglāk un drīzāk pareizā kārtībā tiks vesti šie godīgie cilvēki!” 11. Kirenijs saka: “Es nešaubos, jo vienīgi Tev ir iespējamas visas lietas, bet manam vēl ļoti cilvēciskajam priekšstatam šī lieta nav tik viegli izvedama.” 12. Es saku: “katrā ziņā, bet tādēļ tomēr ne neiespējama, bet vispirms viņiem vajag dot izdevību, ka viņi var pilnīgi atbrīvoties. Tikai pēc tam kad ar savu iekšējo atbrīvošanu ir galā, viņu iztīrīto siržu dārzā var likt kādu jaunu augli!!” 13. Kamēr Es ar Kireniju pārmainīju šos pāris vārdiņus, persieši slepenībā sačukstējās un mūsu deputāts, kura vārds bija Sehabi, saviem biedriem teica: “Man vēl vienmēr liekas, ka mēs stāvētu uz kvēlojošām oglēm! Lietai ar Mesiju šeit šķiet visiem vajag būt labi zināmai. Šiem romiešiem ir smalka oža un par to noteikti ir kaut ko saklausījuši un nu jādomā jau pārmeklē visus jūdu zemes kaktus, lai kaut kur notvertu to vīru, kuram uz šīs zemes, acīmredzami pasaules valdnieku zaudējumam, jādibina mūžam nesagraujama kā arī pilnīgi neuzvarama Valsts. Tādēļ to nozīmē būt šausmīgi gudram, lai pie romiešiem neriskētu! 14. Tas vīrs, kas nu pavisam slepeni runāja ar valsts virspārvaldnieku, acīmredzot ir pavisam smalks, visādām ziedēm mazgāts Romas eksaminētājs. Mēs tikai nedaudz stingri drīkstētu ticēt nākošajam Mesijam un mēs šeit jau būtu tikpat labi kā upurēti. Tādēļ šeit nozīmē nemainīgi palikt stāvam pie matemātikas, vairāk dzirdēt nekā runāt! Mēs jau sen zinām ko mēs kā jūdi domājam par praviešiem, bet šiem viltības varoņiem mums nav vajadzīgs viņiem to ierīvēt degunā. Tiesnesis un eksaminētājs no A līdz Z mūsu rakstos ir kompetentāks nekā visi mūsu rakstu mācītāji un vēlas mūs nedaudz noķert cilpā; bet arī mēs esam gudri un tas viņiem neizdosies, kaut gan caur šo brīnumaino vīru mēs šeit esam tikuši izglābti no drošas nāves. Tādēļ paliekam nu stingri stāvam pie mūsu matemātikas un mēs no šejienes aizejam ar veselu ādu. Bet niecīgākā novirzīšanās no tā mūs varētu iegrūst lielākā postā!” 15. Pārējie atzina ka Sehabā ir taisnība un viņam apsolīja šeit turēties kā viens vīrs un neizpaust ne zilbi ko viņi tic attiecībā uz Mesiju. 16. Bet nu Es atkal pieeju starp viņiem un deputātam saku: “Bet Sehabi, kādēļ jūs savās sirdīs par Mani un miermīlīgajiem romiešiem tik slikti domājat?! 17. Vai tad tu tici, ka Man ir pagājis garām tas, ko tu nu ar savējiem slepeni norunāji? Es saku: Man ne zilbe nepalika noslēpta! Jo Tas, kas redzēja un zināja ka jūs bijāt lielākās briesmās, citādi Viņš nebūtu varējis jums sniegt palīdzību, arī šeit redz jūsu siržu dziļumos! Bet tā ka Viņš ar jums domā pavisam atklāti un labi, kādēļ tad jūs negribat Viņam dāvāt uzticību?” 218

18. Srhabi saka: “Tu gan esi ļoti gudrs, bet vai tāda tava gudrība mums ko līdzēs? Bet neviens no mums nav tieši uz galvas kritis un mēs domājam arī tevi redzam cauri! Tie augstie romieši tev līdzās--, netālu no šejienes atrodas romiešu karavīri, jādomā lai kaut kur tādu satvertu, gadījumā ja caur visādiem viltīgiem jautājumiem nu runātu tas kaut kur būtu atrodams!? Bet pie mums viņš jau pavisam nav meklējams; jo te jūs mūžam neko nesameklēsit!” 19. Kirenijs sānus atkal Man saka: “Kungs, tas tomēr ir dīvaini ar šiem cilvēkiem! Nu atklājas pat kāda īpaša veida izlikšanās! Kas to pie šiem cilvēkiem būtu meklējis?! Bet nu viņi sevi vēl vairāk ir aiznaglojuši un aizbarikādējuši, un tas tā, ka nu jau viņiem ne no vienas puses nevar tikt klāt. Ko nu ar šiem cilvēkiem?! Viņiem par mums ir kāds noteikts, pilnīgi nepareizs priekšstats, kas pie viņiem diemžēl ir tik skaidri izteikts, ka mēs tam īstenībā nevaram pretoties. Nu ir liels jautājums, kas te būs darāms!” 20. Es saku: “Te vēl būs ļoti daudz kas darāms; tagad viņi mērķim jau stāv daudz tuvāk kā iepriekš! Kad viņi šeit ieraudzīja jūs romiešus, viņi tūlīt sākumā pavisam klusībā ievēroja šo piesardzību! Jo kopš kāda laika pie viņiem ir izplatīta ļauna leģenda: Jūdu zemē nopietnībā esot cēlies Mesija un darot lielas zīmes, bet romieši esot to uzzinājuši un nu neģēlīgākā veidā šo Mesiju vajājot; jo viņi asi tīkojot ne tikai pēc Mesija, bet gan arī pēc katra, pie kura tikai manāms kādas pēdas no ticības kādam nākošam vai jau atnākušam Mesijam. Un redzi, tajā ir viss viņu izlikšanās iemesls, ar ko mēs drīz tiksim galā!” 198. Sehabi brīdinājuma runa. 1. Kirenijs nu labi saprot, kā ir ar tiem persiešiem, bet neaptver kā tāda īsti sātaniska romiešu nomelnošana varēja sasniegt persiešu jūdus un kas tur ir izkaisījis šīs riebīgās sēklas. 2. Es saku: “Vai jau ap deviņi mēneši ilgi templim nav zināma Mana darbība?! Ej un tur apvaicājies! No turienes nāk visi sliktie un nepatiesie ziņojumi par Mani un arī par jums romiešiem; tā ka viņi zina, ka jūs neesat pret Mani. Ja templis nebūtu pratis slēpties aiz skaistās Heriodes mātes muguras, Jānis Kristītājs vēl dzīvotu! 3. Viss iziet no tempļa un tā roka stiepjas tālu pār zemi! Redzi, tā nu stāv tās lietas un nu tu, cerams, sapratīsi, ka ar šiem persiešiem nu gan ir diezgan grūti darboties, bet ne veltīgi! Un viņiem vajag tikt vestiem pareizā gaismā, citādi tas nopietnībā būtu slikti Man, Manai Mācībai un jums! 4. Tu nu arī sāksi saprast īsteno iemeslu, kādēļ Es šos persiešus izglābu no bojā ejas ūdenī. Vienīgi viņu miesas dzīvības uzturēšanai Es viņu glābšanai nebūtu sūtījis eņģeli, bet tā ka ir ļoti svarīgi, ka šiem cilvēkiem pareizi izskaidro par Mani un Manu lietu, jo viņiem lielajā zemē un uz neskaitāmiem cilvēkiem ir liela ietekme, tad Man vajadzēja glābt viņu dzīvības, jo bez viņiem mums nebūtu nekāds iedarbīgs līdzeklis persiešus reiz atbrīvot no viņu uzskatu maldiem.” 5. Kirenijs saka: “Vienīgi Tev, ak, Kungs, visa slava un viss jau atkal ir labi un tagad es par visu esmu pilnīgā skaidrībā! Vedi tikai ar viņiem sarunas, jo nu es jau sapratu ka te ir sagaidāma un arī vajag būt labai veiksmei.” 6. Bet, kamēr Es Kirenijam apgaismoju, persieši domāja pavisam citādi un mūsu Sehabi saviem biedriem teica: “Redzat, kā tie abi augstmaņi tur pavisam slepeni apspriežas kādā jaunā, blēdīgā veidā viņi tomēr varbūt varētu mūs noķert. Jo līdz šim viņi no mums neko neizdibināja; bet nu nozīmē vēl desmitkārt vairāk saņemties! Līdz šim viņi pie mums izmēģināja tikai mazus šāvienus, tagad jādomā viņi sāks ar mūrus sagraujošām kara mašīnām; un ja mēs neturamies ārkārtīgi stingri, tad mēs tiksim sasmalcināti kā vieglas niedres! Tādēļ katrs no mums lai ir iespējami uzmanīgs, jo mūsu iekšejākā ticība viņiem no mums nekad nav jāizsmeļ kā spainis no kādas cisternas izsmeļ ūdeni! Eksaminētājs man pirmīt gribēja iedzīt bailes caur to, ka viņš apgalvoja precīzi zinām visas mūsu iekšejākās domas, un to tikpat labi kā viņš pirms tam uz ūdens redzējis un zinājis mūsu postu. Bet es slepenībā domāju: Ak, tu viltīgais lapsa! Tu tātad vēlētos tikt ārā pa šo caurumu? Ak, nekā, tu mans viltīgais draugs! — Bet viņš drīz saprata, ka ar šo paņēmienu mani pavisam nevar saķert, tādēļ tūlīt pēc tam viņš gāja pie valsts virspavēlnieka un ar viņu noteikti pārrunā kādas lamatas nu būtu jāizliek, lai mūs droši notvertu; bet mēs pozitīvi un negatīvi nebūsim satverami, ne ar kādām lamatām! Bet mums vajag būt viltīgiem, citādi mēs esam pazuduši!” 7. Viens no viņiem saka: “Kā tad viņš zina tavu vārdu? No mums viņš to nevarēja uzzināt.” 8. Sehabi saka: “Tas gan šķietami ir nedaudz dīvaini, bet tam nevajag mūs samulsināt; jo citādi tā- 219