Views
3 months ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

saules dzīvībai! Bet

saules dzīvībai! Bet šos trīs Es pamodināšu, lai tu un daudzi citi spējat kļūt stiprāki ticībā un paļāvībā dzīvajam Dieva vārdam!” 23. Pēc tam Es līķiem skaļi saku: “Pieceļaties no nāves miega!” 24. Tie trīs līķi tūlīt sāk kustēties un drīz pavisam pārsteigti pieceļas. Viņi skatās apkārt ar plaši atvērtām gaišām acīm, jo viņi nezina kas ar viņiem ir atgadījies un kur viņi nu būtu. 25. Bet Es nu sievai saku: “Pieej un paskaidro viņiem kur viņi nu atrodas un kas ar viņiem ir noticis. Kad jūs nomierināsities un viens otru pazīsit, tad par to tiks runāts tālāk.” 26. Bet sieva nokrīt Manā priekšā uz zemes un no pārsteiguma nevar ne vārda dabūt pār lūpām. Tikai pār mēru slavēt un cildināt, jo pamazām viņa arvien vairāk pārliecinājās, ka viņas vīrs un abas meitas ir dzīvi un izskatās pavisam veseli un apmierināti. 27. Bet Es viņai vēlreiz devu norādījumu, lai viņi viens otru pazīst un saprot ka viņa ir vīra izglābtā sieva un abu meitu īstā māte. Pēc tam paiedama dažus soļus, sieva piegāja pie pamodinātajiem; jo ja kāds no Manis tika izdziedināts vai pamodināts, vienīgi Man zināma iemesla dēļ, Es no izdziedinātā vai pamodinātā dažus soļus attālinājos. 28. Nonākusi pie pamodinātajiem viņa tūlīt dodas pazīstama un no pamodinātiem ar lielu un ārkārtēju izbrīnu tūlīt tiek pazīta un uz siltāko apsveikta. 29. Bet Es sievai aizliedzu Mani tūlīt izpaust kā nu jau pie pilnākās apziņas esošo pamodināto glābēju. Jo kādai no jauna atmodinātai dzīvībai tas nav noderīgi; tikai pēc tam, kad viņa no Manis saņemtu kādu mājienu, viņa tad jau varētu par Mani izpaust,- ko sieva arī ievēroja, kaut gan vīrs viņu sirsnīgi lūdza viņam parādīt brīnumdarītāju labdari. 202. Kunga rīcības iespaids uz Persijas jūdiem. 1. Bet šis notikums uz mūsu persieti atstāja īsti pareizu iespaidu. Tagad ar viņu bija pilnīgas beigas un mūsu Sehabi drīz skatījās uz Mani, drīz atkal uz pamodinātajiem, pataustīja viņu pulsu āderes un rosīgi viņus iztaujāja, vai tad viņi pavisam noteikti ir bijuši miruši, un vai viņi pavisam neko nevarētu atcerēties kas ar viņiem esot noticis. 2. Bet vīrs teica: “Jautā šim akmenim un tas tev par to spēs teikt to pašu ko es! Es zinu tikai tik daudz, ka spēcīga ūdens straume mani ierāva jūrā un tūlīt pēc tam zaudēju samaņu un tātad nomiru, tā ka no tā acumirkļa nezinu kas ar mani ir noticis. Tikai tik daudz es atceros — bet tikai dvēselē — ka drīz pēc tam kad tiku no nāvējošā paisuma aprīts, es kopā ar manām meitām pavisam bēdīgi atradāmies kādā lielā pļavā un nezināju kādēļ es īstenībā biju bēdīgs. Bet drīz mūs no visām pusēm apņēma gaišs mākonis un šajā gaismā es jutos tik svētlaimīgs! Bet izņemot sevi mēs nevienu neredzējām un šajā svētlaimē mūs pievarēja salds miegs un no šī miega mēs atkal pamodāmies šeit. Tagad tu zini visi, ko es zinu tev teikt; — spried nu pats! 3. Ka mana miesa bija mirusi, par to ir tikpat maz šaubu kā par to, ka es tagad dzīvoju. Jo iekāp tu jūras dziļumā, paliec zem ūdens vairāk kā divas stundas un es galvoju, ka miesā tu būsi pilnīgi miris!” 4. Sehabi saka: “Jā, jā, tu biji pilnīgi miris un tikai caur savu visvareno vārdu brīnumvīrs tevi atmodināja! Nē, nē, tā ko šī zeme vēl nekad nav piedzīvojusi! — Bet kas nu?!” 5. Jara pasauc Sehabi un viņam saka: “Nu, draugs Sehabi, ko tu tagad par šo atgadījumu saki?” 6. Sehabi saka: “Ko uz to var teikt? Te darbojas Jehova vara un nekas cits! Jo tas ir bezgala tālu pāri visas cilvēciskās pieredzes horizontam un nekādas zināšanas vēl nav uzkāpušas tādā šausmīgā augstumā. Tagad es esmu pavisam apmulsis!” 7. Es Sehabi saku: “Nu, draugs, kā nu pie Manis izskatās ar to Mesijas lietu, kuru pirms trīdesmit gadiem jūsu zemē visiem darīja zināmu Rīta zemes gudrie? Vai tu to vēl turi par astrologa pasaku? 8. Jo redzi, Es esmu tas pats cilvēks, kas toreiz no kādas maigas jaunavas piedzima Betlēmē aitu kūtī un kuram tie trīs gudrie, kas no jums tika dēvēti par zvaigžņu ķēniņiem, kā dāvanas nesa zeltu, vīraku un mirres, — toreiz jaunpiedzimis bērns, un tagad spēka pilns vīrs. Kā tev patīk šo apstākļu dīvainā sakritība un kāda tev šī lieta šķiet? 9. Bet, ka Es pavisam noteikti esmu Tas Pats, par to te galvo divi vēl dzīvi liecinieki. Viens ir kara pulkvedis Kornēlijs, jaunākais ķeizara Augusta brālis un otrs ir valsts virspārvalnieks Kirenijs, kas vadīja un veicināja Mana bēgšanu uz Ēģipti un ir ķeizara Augusta vecākais brālis. Ja tu to nu zini, tad saki nu Man, ko tu domāji par Mesiju par kuru pavēstīja tie trīs zvaigžņu ķēniņi! Vai ar Viņu kaut kas ir vai 224

ar Viņu nekas nav?” 10. Sehabi saka: “Jā tagad ar viņu ir viss; bet toreiz tas, protams, skanēja pēc kādas zvaigžņu ķēniņu pasakas! Jo vajag tikai pazīt mūsu zvaigžņu ķēniņus, tad arī viegli sapratīs kā viņi savam labumam prot izmantot katru jaunu parādību pie debesīm. Pirmkārt, viņi uz labāko pārzina visus iekšzemes un ārzemes rakstus. Jūdu praviešus viņi zina tikpat labi kā indiešu. Persiešu Sankristu un Sau ta veistu viņi pazīst tikpat labi kā mūsu grāmatas; tāpat viņi zina arī pagānu skolas un viņu grāmatas! Bet otrkārt, pie debesīm nav nevienas zvaigznītes, kuru viņi nezinātu un arī sen nebūtu nodēvējuši. 11. Ja parādās kāda vēl nepazīstama zvaigzne, kā varbūt kāda komēta, nu tad tā tiek izmantota visādiem pravietiskiem izskaidrojumiem. Ja iekšzemes izskaidrojums neder, tad ārzemēs jau atrodas kāda vietiņa, kur šis stāsts rada sensāciju. Mēs izglītotie to pārāk labi zinām un tajā gan pats no sevis ir attaisnojamais iemesls, ka toreizējais zvaigžņu ķēniņu materiālajam labumam pavēstītais, apsolītais un piedzimušais jūdu Mesija, ko mājās atnākdami ar milzīgu lielu pompu pasludināja visiem jūdiem neizsauca nekādu sevišķu ievērību. Viņi to lietu gan darīja ļoti nopietni, bet pie mums spēkā ir senais izteiciens: Kas bieži izdomā un melo, tam netic ja arī viņš saka patiesību! 12. Kam pie mums toreiz tikai sapnī varēja ienākt prātā, ka zvaigžņu ķēniņi tomēr arī reiz bija teikuši patiesību?! 13. Tātad šī lieta ar tevi, protams, ir kļuvusi pavisam citāda un savā gudrībā tu mūsu toreizējo neticību šimbrīžam gan tomēr nepierēķināsi par grēku?!” 203. Darbīguma labās un slinkuma ļaunās sekas. 1. Es saku: “To tieši gan nē, bet līdzās tas arī tomēr ir patiesi, ka laicīgie tirgotāji pret visām garīgām lietām pārāk bieži izturas ļoti vieglprātīgi un tās atstāj bez ievērības — kā tas tad arī bija pie jums. — Vai Man ir taisnība vai ne?” 2. Sehabi saka: “Jā, diženais draugs, pilns Dieva spēka. Tā gan ir taisnība, ka pasaules tirdzniecība un šīs zemes dārgumi, to iepirkšana un pareiza pārvaldīšana liek daudz domāt un prasa daudz rūpju, bet tad tieši caur bagātības pareizu pielietošanu viegli iegūst visādu vajadzīgu pieredzi un daudzu cilvēku snaudošo garu pamodina visādām derīgām lietām, sagādā viņiem noderīgu nodarbošanos un tādā veidā attālina no dīkdienības, kas parasti ir visu netikumu un grēku tēvs. 3. Aplūko gandrīz visu nāciju priesteru kastu! Cik ilgi šiem cilvēkiem vajadzēja strādāt un kā katram cilvēkam savu maizi nopelnīt sviedriem vaigā, viņi arī bija patiesības pirmie draugi un atklāja un aprēķināja tik dažu ko par ko mums vēl šodien ir pamats brīnīties. Viņi cilvēku domās ienesa harmoniju un iekārtoja skolas cilvēciskā gara izglītošanai un sevis paša izpratnei. Toreiz tādi priesteri atrada ceļu uz Dievu un pilni gara un nopietni labas gribas līdzcilvēkus veda pie līdzīgas izpratnes. 4. Bet kad vēlāk cilvēki arvien vairāk un vairāk saskatīja seno un īsto priesteru skaistās un cēlās pūles un viņu ļoti lielo derīgumu, viņi priesteru, kurus viņi pār mēru godāja un mīlēja, visus smagos darbus ņēma uz sevi; ieveda desmito tiesu un noteica, lai priesteri strādātu tikai cilvēku garam. Bet te tad priesteru kasta drīz arī kļuva laiska, sāka sacerēt un gaišo patiesību tiecās iemūrēt tumšās katakombās un toreiz vientiesīgos cilvēkus sāka apkalpot ar visādām pasakām un meliem un tā priesteru laiskums kļuva par acīm redzamu pat dievišķi lielā un patiesā priestera Mozus cēlākās mācības pagrimuma iemeslu. 5. Palasi tikai Mozu un praviešus, salīdzini Mozu un Āronu ar viņu tagadējo sekotāju rīcību Jeruzālemē un drīz un viegli uzzināsi, ka viņi netic ne Mozum, un vēl mazāk kādam Dievam. Jo ja viņi ticētu Mozum un caur viņu pasludinātam Dievam, tad viņi nebūtu visapkaunojošākie cilvēku, kurus viņi miesīgi un garīgi verdzina, apmelotāji un krāpnieki! Bet tas viss ir netikumīgās dīkdienības nepieciešamās sekas! Un tā es domāju, ka taisnīga bagātība gudru, labu gribošu un darbīgu cilvēku rokās trūcīgiem cilvēkiem ir vairāk Dieva templis kā Zālamaniskais Jeruzālemē! 6. Protams, mums cilvēkiem, kas nodarbojas ar tirdzniecību nav pārāk daudz laika lai nodarbotos ar priviliģēto dīkdieņu visādiem mistiskiem izdomājumiem un lauzītu galvu cik tajos ir pielipis kas patiess; bet mēs ļaudīm mācam bēgt no slinkuma un izglītojam viņus par patiesi noderīgiem cilvēkiem! Tā es ticu, ka mūsu nelielo kļūdu, jo tu man rādīji, ka daudzas garīgas lietas mēs bieži atstājam bez ievērības, daudzkārt vēršam par labu. Kas attiecas uz mani, domāju tā: patiesi darīt labu ir labāk nekā par to rakstīt skaistākās mācības, bet pats tās nekad neizpildīt. 7. Bet ko pamatā arī līdz mūsu lai cik dziļa prātošana un tukšu salmu kulšana/ neviens mirstīgais 225