Views
5 months ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

13. ES

13. ES saku: “Viņš runā labu un pareizi — un ja tā, tad tu jau zini, ko par to domāt. Bet nu atstājam to; jo redzi, brokastis ir gatavas! Mūsu locekļiem vajadzīgs spēcinājums, un tātad iepriekš mēs spēcināsimies un tad dosimies pie noziedzniekiem; jo nu viņi drīz būs nobrieduši dziedināšanai!” 14. Pēc tam uz galdiem tiek likts daudz zivju, maizes un vīna. 20. Viesi ēd brokastis 1. Kad jaunie farizeji un leviti redzēja bagātīgi klātos mielasta galdus ar labi pagatavotām zivīm, maizi un vīnu, te HEBRAMS saka: “Nu, Meistara no Nācaretes mācekļi nemaz nedzīvo tik nabadzīgi! Tagad nav nekāda iemesla, kam mūs vēl turpmāk būtu jāattur vispirms kļūt par romiešu karavīriem un tad par lielāko godu Jehovam ar miesu un dvēseli tūlīt Viņa mācekļiem! Cik bieži mums templī vajadzēja gavēt un te gavēts netiek, kaut gan šodien kā priekšsabatā pie jūdiem ir stingri pavēlēts gavēt! Un tomēr caur to Dievam netiek parādīta kāda necieņa, citādi mūsu kunga un meistara mute no sava Dieva gara tā nekad nebūtu pavēlējusi! Īsi, ko Viņš nu saka un grib, to mēs arī vienmēr darīsim, vai mums tas liekas salds vai skābs! Jo tas pats gars, kas Saulei tikpat labi liek aust Sabatā kā kādā citā darba dienā un ar saviem vējiem nesvin svinamo dienu, noteikti stāv augstāk, nekā mūsu tempļa muļķīgais gars, kas pareizai Sabata svētīšanai reiz pavēlēja trīs pirms un trīs pēcsvētku dienas. Bet tā kā nedēļa kopā ar Sabatu skaita tikai septiņas dienas, tad pacēlās jautājums, kad pie šādiem apstākļiem tad būtu jāstrādā. Aklais likuma devējs atzina savu muļķību un ļāva ar sevi ievērojami kaulēties! Miers viņa pīšļiem. 2. Īsi, no mūsu jaunā Meistara un Kunga uz visām pusēm skatās ārā īsts Dieva Gars, un tādēļ mēs uz nāvi un dzīvību un uz slepkavību un uguni arī būsim viņa mācekļi; bet templim lai uz mūžīgiem laikiem ir pagrieztas mūsu muguras! Āmen! Lai tā ir un tā tas notiks! Mēs jau esam pietiekami bieži gavējuši un caur to neko neesam sasnieguši; bet mūsu ceļojumos mēs atmetam dumjo, pārspīlēto gavēšanu, ēdam un dzeram arī pirmssabatā un šajā jauna, cilvēciski saprātīgā veidā esam sasnieguši visaugstāko, ko kāds cilvēks jebkad var sasniegt. Tādēļ tad pilnā mērā līksmi un labā omā! Mums jau ir tas apsolītais Mesija un pie tagadējā stāvokļa templis to vēl ilgi neieraudzīs, un ja tas Viņu arī ierauga, tad tas Viņu tomēr noteikti nepazīs. Bet mums Viņš ir un mēs Viņu pazīstam, un tādēļ mēs augsti gavilējam un sakām: Ozianna nu Tam, Kuru mēs esam atraduši. Vienīgi viņam visa mūsu godināšana un mīlestība!” 3. JŪLIJS saka: “Tā ir pareizi, te arī es piebalsoju un piemetinu: laime un svētība visiem cilvēkiem, kam ir laba griba!” 4. KIRENIJS saka: “Jā gan, svētība visai pasaulei un žēlastība no augšienes, un lai augstu slavēts mūsu Pestītāja Vārds, kas te saucas Jēzus! Nākamībā šī vārda priekšā jāloka ceļus visām zemes tautām, visiem debesu eņģeļiem un visiem, visiem gariem zem un virs zemes!” 5. Eņģelis, Jara, Jozus un Ebabs un visi mācekļi skaļi saka: Āmen!” 6. Bet pēc šī Āmen ES saku: “Un tagad, mani draugi un brāļi, ēdam un dzeram; jo tuvojas to piecu smago noziedznieku dziedināšanas laiks!” Pēc tam visādi kāši ķeras pie zivīm, maizes un beigās pie vīna. 7. Un īsā laikā brokastis tika paēstas un tas redzami ar lielāko apetīti pasaulē; jo zivis bija tik gardi pagatavotas, ka labā garša radīja lielāku ēstgribu, kā parasti. Arī mana Jara knaši ķērās klāt un viņas Rafaels ne mazāk, kas jaunajiem levitiem un farizejiem tik ļoti uzkrita, ka viņi viens otram sāka jautāt, kā eņģelis, ka tak vajag būt tīrākam garam, te zivis, maizi un vīnu bauda tādā lielā izsalkumā un arī viņa mīļā mācekle pavisam nekautrējas ēšanā neatpalikt no viņas Debesu meistara. 8. Bet HEBRAMS saviem biedriem saka: “Kā tā kas jūs var pārsteigt? Labais eņģelis, kas pirmīt ar tik milzīgu vieglumu tika galā ar trīsdesmit pfundu smago akmeni un to ar saviem maigajiem pirkstiem, gan jo vieglāk tiks galā arī ar mīkstajām zivīm, ar maizi un vīnu! Bet ka viņā mīļā skolniece viņam puslīdz tuvojas arī audzēšanā, tam iemesls ir viņas spēcīgajā augšanā; jo pēc izskata meitenītei ir tikko piecpadsmit pavasari, bet pie tam viņa jau ir tik spēcīga, kā citādi kāda jaunava ar divdesmit vasarām; un tas nāk no labas ēšanas. Kirenija audžudēlam, kas sēž starp daudzēdājas un vēl vairāk ēdošā eņģeļa, gan arī ir laba ēstgriba, bet meitenīte un eņģelis viņu vareni apkauno! bet meitenītei tas ir ļaunums, ka viņa ir tik liela ēdāja. Citādi viņa ir ļoti skaista un runā ar ļoti lielu sajūsmu, bet lielā ēšana viņai daudz atņem no viņas pievilcības! — Arī mūsu Meistars ēd un dzer ar ievērojamu veiklību. Bet pie lieliem gariem tā nav nekāda neparasta parādība; visi, kurus es vēl esmu iepazinis, vienmēr vairāk vai mazāk bija lieli ēdāji un arī dzērāji! vispār, kā šeit tiek ēsts un dzerts, tas tieši nav par daudz, izņemot eņģeli, kas 22

zem sava jumta patiesi jau dabūjis tik daudz, cik mēs visi kopā ņemot. Pie tam ievērības cienīga lieta ir tā, ka kāds tīrākais gars arī materiālu ēdienu norij tāpat, kā kāds no mums! Patiesībā to mēs vēlētos zināt, vai baudīto viņš pēc tam no sevis arī aizgādā dabīgā veidā caur tā saucamo izkārnīšanos, jeb vai visu baudīto viņš uzņem savā būtībā? 9. Hebramam tuvu sēdošais JŪLIJS, kam šī saruna nav aplikusi nepamanīta, saka: “Bet kādas trakas muļķības jūs atkal savā starpā runājat, tādēļ, ka jūs nepazīsts lietu dabu! Redzat, Rafaels ir gars, kuru viņa pirmstāvoklī jums neiespējami redzēt un ar viņu sarunāties; bet lai caur Kunga ārkārtējo pieļāvumu viņš starp mums, cilvēkiem, var parādīties kā līdzcilvēks, viņam savu tīri garīgo būtni vajag apņemt ar kādu viegli materiālu apvalku un tam viņam, kā vienam no varenākiem pirmgariem, vienmēr vajag daudz vieglas matērijas, kuru viņš savā būtnē tūlīt pārveido, lai redzams var pastāvēt starp mums. par kādu baudītā ēdiena atdalīšanu viņa zarnās nav ne runa, jo visu baudīto viņš savā būtnē vienīgi tikai pārveido un to jau mutē. Un redzat, tāda ir tā lieta! Tādēļ savā starpā vairs nerunājat tādas dumjas blēņas! 10. Bet ka piemīlīgā Jara, Geneceretes viesnīcnieka Ebaba ļoti gudrā meita, kas sēž tieši aiz eņģeļa, šorīt ēd nedaudz vairāk kā parasti, tas ceļas no tā, ka Kungs pavisam slepeni viņai noteikti to ir ieteicis to piecu galveno noziedznieku izdziedināšanas dēļ, kas noteikti būs kas ievērojams, jo Kungs, kas tak jau ir atmodinājis mirušos, pavisam pamatīgi Pats uz to gatavojas, ko, cik man zināms, Viņš parasti vēl nekad nav darījis uz jau vakar mūs darīja uzmanīgus uz to, ka tā būs grūta dziedināšana un izdošanās dēļ tai vajag tikt pavisam krietni un mērķtiecīgi sagatavotai! Šī iemesla dēļ, iespējams, Viņš šorīt arī ēd vairāk nekā parasti veselā dienā. — Vai jūs nu atkal esat skaidrībā?” 11. HERHAMS saka: “Dievam slava, jā, mīļais augstais draugs un labvēli! Tikai gaismu kādā un par kādu parādību, un brīnumainais tajā kļūst kaut kas pavisam dabīgs! Tādēļ, ja turpmāk par kādu brīnumainu atgadījumu mums vēlreiz būtu it kā pārāk daudz jābrīnās, tad šādu brīnīšanos pierakstītu mūsu nožēlojamajai dumjībai! Jo tikai muļķība var brīnīties par kaut ko, ko tai neiespējami saprast; bet patiesai gudrībai izbrīns pavisam nenāk ne prātā, jo notikumu gaita tai tikai tikām ir zināma. Bet mēs trīsdesmit vēl ļoti esam visā dumjībā un tādēļ līdzās mūsu lielajam meistaram, Dziedniekam un ar visām tiesībām apsolītajam Mesijam mūs vēl daudz kas varētu pārsteigt! — Bet nu Viņš grasās celties un iet, un tādēļ arī mēs sāksim tam gatavoties!” 12. Es saku: “Jā, nu ir laiks iet ārā; tādēļ ceļamies un visi dodamies ārā uz piekrasti, kur atrodas tie pieci!” 13. Kad Es to izsaku, visi pieceļas no ilgi aizņemtām sēdvietām un kopā ar Mani dodas ārā uz piekrasti. 21. Piecu apsēsto laupītāju — slepkavu dziedināšana. 1. Kad mēs nonākam pie tiem pieciem, tad viņi saceļ šausmīgu brēku un rēkšanu un sāk nolādēt visus, kas viņiem tuvojas. 2. Bet Es karavīriem, Jūlijam un Kirenijam beigās lielu nedaudz vairāk atkāpties atpakaļ un dažiem karavīriem saku: “Atraisiet nu viņus, jo šādā stāvoklī ar viņiem nekas nav iesākams.” 3. Bet karavīri piezīmē, ka tas šeit nebūtu droši, kur tie pieci esot pārāk spēcīgi un saniknoti; ar viņu atbrīvošanu būtu jābaidās tādu nepatikšanu, kā, ja kaut kur starp cilvēkiem atlaistu brīvībā divdesmit tīģerus. 4. Es nu pavēlēdams saku: “Es jums nu pavēlu ātri darīt to, ko Es jums piekodināju; caur Manas prasības neizpildīšanu jūs drīzāk varat tikt iegrūsti lielākā nelaimē!” 5. Pēc tāda Mana piedraudējuma karavīri beidzot, bet tomēr ar lielu uzmanību dara to, ko Es viņiem pašreiz esmu pavēlējis. 6. Kad tie pieci nu ir brīvi, visi steidzas pie Manis, nokrīt ceļos un sauc: “Ak Tu, visvarenais Dāvida Dēls, kur Tu mūs jau tik tālu esi izglābis, ak, tad izglāb mūs no pilnīgas pazudināšanas! Miesas nāvi mēs nebaidāmies, bet gan mūžīgu bojāeju! Jo šajā naktī pie visām mūsu miesas briesmīgām mokām mums vēl bija arī parādība par nolādēto garu mokām ellē! Un tādēļ mēs Tevi lūdzam, lai par mūsu noziegumiem Tu mūs ar visām iedomājamajām nelaimēm uz šīs Zemes mūsu ļaunajās miesās mocītu simts gadus ilgi, tikai pasaudzēs mūs no pārāk briesmīgajām elles mokām un ciešanām, kas ir neparakstāmi briesmīgas!” 23

  • Page 1 and 2: Lielais Jāņa Evaņģēlijs 3. gr
  • Page 3 and 4: LIELAIS JĀŅA EVAŅĢĒLIJS. III G
  • Page 5 and 6: 5. Un tā kā jūs, kā vēl Sātan
  • Page 7 and 8: viņiem lielākoties arī izdodas.
  • Page 9 and 10: Gars, arī pavisam citādi vajag ap
  • Page 11 and 12: a, vajag darīt labu tam, kas viņa
  • Page 13 and 14: 12. Kur pie šādām rūpēm dvēse
  • Page 15 and 16: teikti labprātīgi varētu visai p
  • Page 17 and 18: gāts; jo pasaules pārāk materiā
  • Page 19 and 20: parast vajag būt dvēselei noderī
  • Page 21: kā kausēts medus, piens un medus
  • Page 25 and 26: sagūstīti un ievest tumšā alā
  • Page 27 and 28: tas ar cilvēku un labo velnu, kād
  • Page 29 and 30: kas nekad nenotiek. 3. Tā arī tik
  • Page 31 and 32: traukti cīnījies un turpmāk mū
  • Page 33 and 34: dara laimīgus! Jā, cilvēciskais
  • Page 35 and 36: tas ir pretrunā ar Manu Mācību!
  • Page 37 and 38: et diemžēl arī par lielākās va
  • Page 39 and 40: vēl slēpj, nav nekas cits, kā ti
  • Page 41 and 42: un tempļa uzdevumā viņiem pret R
  • Page 43 and 44: izpratne? Pie tam mēs kā nākamie
  • Page 45 and 46: tikām pēkšņi aizturēti un apci
  • Page 47 and 48: tu šo ainu saproti?” 3. SNETALS
  • Page 49 and 50: viņiem vairs neraizēsies. Un tā
  • Page 51 and 52: pie mums un bijāt īstenais iemesl
  • Page 53 and 54: ojāejas malas. Bet to redz tikai t
  • Page 55 and 56: 13. Redzi, tā ir tā, ko tu pirmī
  • Page 57 and 58: ir visas viņa slepenās zināšana
  • Page 59 and 60: 21. Kur tu visos rakstos jebkad esi
  • Page 61 and 62: jau ir mīļāk, personīgi viņu p
  • Page 63 and 64: īnumus mēs esam redzējuši ar pa
  • Page 65 and 66: lielo laipnību atstrādāt, ja tik
  • Page 67 and 68: pilnīgi līdzvērtīgu. kad jums t
  • Page 69 and 70: pagatavot papildinājumu; Dievs tas
  • Page 71 and 72: ir labi dzīvot, kādēļ kaut ko j
  • Page 73 and 74:

    tam vairākus gadu simtus tāda die

  • Page 75 and 76:

    grēks, kas nav daudz labāks, kā

  • Page 77 and 78:

    ciest trūkumu. Bet ja kāds darba

  • Page 79 and 80:

    9. Bet laulības medus jau tāpat i

  • Page 81 and 82:

    13. Tādēļ šādiem laulības nos

  • Page 83 and 84:

    tad jums nav līdzams! Ja kāds rei

  • Page 85 and 86:

    meistars; jo redzi, katrs pats sevi

  • Page 87 and 88:

    14. Tādēļ dievišķo saprātu te

  • Page 89 and 90:

    kārtot! — Vai tu to saproti? 9.

  • Page 91 and 92:

    4. Es jums to saku tādēļ, lai pi

  • Page 93 and 94:

    jas saimniekam nekad netrūkst vies

  • Page 95 and 96:

    maniem ļaunākiem biedriem tiku š

  • Page 97 and 98:

    esu sfēras. — Vai šo teikto nu

  • Page 99 and 100:

    izskatīties ka uz Zemes?! Bet īsi

  • Page 101 and 102:

    vienu, nepazīstamo Dievu, bet kuru

  • Page 103 and 104:

    ar mīlestību apkampa kādu Dievu,

  • Page 105 and 106:

    sībām par ārpasauli un tās atti

  • Page 107 and 108:

    šņas šīs šķietamās Saules no

  • Page 109 and 110:

    nav vajadzīgs; jo Es neesmu nācis

  • Page 111 and 112:

    6. Redzi, tā izcēlās senais Zodi

  • Page 113 and 114:

    11. Bet kad ar laiku strādāt lais

  • Page 115 and 116:

    10. Priesteru kasta bija arī tā,

  • Page 117 and 118:

    Jo pie visām debesīm, tā ko tom

  • Page 119 and 120:

    cīgi pārtikušiem miera vēsti no

  • Page 121 and 122:

    šaubījos, ka man tiks piešķirta

  • Page 123 and 124:

    6. Bet ja tu dari labu nabagiem, ta

  • Page 125 and 126:

    acumirkļiem uzmācās šādas bail

  • Page 127 and 128:

    īvās un nebrīvās Zemes radības

  • Page 129 and 130:

    eiz tiek atbrīvota un atkal var mi

  • Page 131 and 132:

    strīdēsies?! 12. Redzi, Dieva var

  • Page 133 and 134:

    kādām sevišķām šausmām, tas

  • Page 135 and 136:

    šam lielākas sāpes un ciešanas

  • Page 137 and 138:

    23. Arurans saka: “Cik ilgi mums

  • Page 139 and 140:

    diem. Pēc tam mēs dodamies lejā

  • Page 141 and 142:

    gadiem tādu avansu valstij atmaks

  • Page 143 and 144:

    ņiem; bet pieaicināt tad veco Mar

  • Page 145 and 146:

    ir parādījis kā katras uzticība

  • Page 147 and 148:

    9. Tādēļ te tomēr visprātīgā

  • Page 149 and 150:

    6. Pēc tam Kirenijs vēršas pie M

  • Page 151 and 152:

    kad jāizvēlas no diviem ļaunumie

  • Page 153 and 154:

    un vairs nezin ka viņam jāatbrīv

  • Page 155 and 156:

    teicienus, kas bija piepildījušie

  • Page 157 and 158:

    ir atsaucis, mums nav nekādu šķ

  • Page 159 and 160:

    pēc Kunga gribas mēs kopīgi jau

  • Page 161 and 162:

    7. Kirenijs saka: “Nu, ja tu tā

  • Page 163 and 164:

    17. Redzi, tu mans viscēlākais ja

  • Page 165 and 166:

    durvis, lai nāk iekšā visas diž

  • Page 167 and 168:

    paņēma melnu rakstāmo zīmuli, t

  • Page 169 and 170:

    6. Īsi, pārdomājat, ka Viņš pa

  • Page 171 and 172:

    arī varu iedomāties tūkstots br

  • Page 173 and 174:

    14. Beidzot Florians saka: “Jā,

  • Page 175 and 176:

    161. Floriana atzīšanās Kunga pr

  • Page 177 and 178:

    mīgi pārzina savu vieglo mājtur

  • Page 179 and 180:

    19. Bet ar šo aizrādījumu Aruran

  • Page 181 and 182:

    parādījis ko tādu; ko kopš mū

  • Page 183 and 184:

    8. Tad viņš apklusa un kad mēs v

  • Page 185 and 186:

    8. Pie Mana galda kreisā apakšēj

  • Page 187 and 188:

    un teiktu: Redzi, kāds tas cilvēk

  • Page 189 and 190:

    19. Bet pagaidi tikai vēl nedaudz,

  • Page 191 and 192:

    ķināja ar lielākiem skaitļiem p

  • Page 193 and 194:

    5. Par Manu Mācību neviens nevar

  • Page 195 and 196:

    vakar. Un tai laikā es atkal dzird

  • Page 197 and 198:

    gaidīt visu un ka kāds lai cik ga

  • Page 199 and 200:

    atslēgu, bet Tev, ak, Kungs, tas j

  • Page 201 and 202:

    arī kādu turpmāko dzīvību. 25.

  • Page 203 and 204:

    15. Kas tad ir tas, ko tu dēvē pa

  • Page 205 and 206:

    18. Es saku: “Nu pavisam labi; be

  • Page 207 and 208:

    skatīt par laimīgu. 16. Bet šie

  • Page 209 and 210:

    14. Vētra un lietus gāze ir piln

  • Page 211 and 212:

    mieļiem un ja arī katrs vestu če

  • Page 213 and 214:

    zemi nonākušas no zvaigznēm. 3.

  • Page 215 and 216:

    jā dvesmā un tas lai tev kalpo pa

  • Page 217 and 218:

    kas tas ir. 13. Kāds patiesības d

  • Page 219 and 220:

    18. Srhabi saka: “Tu gan esi ļot

  • Page 221 and 222:

    aiz tīri pārspīlētas piesardzī

  • Page 223 and 224:

    Tā, kuru tu tik ļoti piesardzīgi

  • Page 225 and 226:

    ar Viņu nekas nav?” 10. Sehabi s

  • Page 227 and 228:

    samelotam labumam. Neīsts pravieti

  • Page 229 and 230:

    206. Sehabi pazīst Kungu. 1. “Pr

  • Page 231 and 232:

    pavisam dīvaina lieta, bet tieši

  • Page 233 and 234:

    kāda nedaudz ieslīpa pamata ar se

  • Page 235 and 236:

    dzemdējošo spēku. Cilvēkam tam

  • Page 237 and 238:

    a. Tava to desmit Mozus baušļu ap

  • Page 239 and 240:

    ana teltī bija izperinājuši vis

  • Page 241 and 242:

    kādā mākslā vai zinātnē iegū

  • Page 243 and 244:

    saki to, un es arī ar to būšu ap

  • Page 245 and 246:

    tad šajā ziņā tu tas patiesi ne

  • Page 247 and 248:

    kļuvusi bez ķermeņa, no jauna va

  • Page 249 and 250:

    stots reiz tūkstots mūsu Zemes, m

  • Page 251 and 252:

    jūs slepenībā līksmosit! Jo jū

  • Page 253 and 254:

    pilnība! Jo Viņš drīkst tikai k

  • Page 255 and 256:

    tības no debesīm. 3. Un es tad ar

  • Page 257 and 258:

    un tavus biedrus ir pavisam no jaun

  • Page 259 and 260:

    8. Tātad cik darbīgi ir Saules ga

  • Page 261 and 262:

    ūtu meklējams tam iemesls. Te aiz

  • Page 263 and 264:

    un kurli! Jautājums: Vai tāds tē

  • Page 265 and 266:

    mēr pilnvērtīgos noteikumus zem

  • Page 267 and 268:

    aiz dzīvākās mīlestības dziņa

  • Page 269 and 270:

    posts un trūkums. Tikai caur sting

  • Page 271 and 272:

    12. Jūs uz Venēras redzējāt vis

  • Page 273 and 274:

    48. Mataela runa par likumu un mīl

  • Page 275 and 276:

    161. Floriana atzīšanās Kunga pr