Views
8 months ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

dzējis un pazinis? Un

dzējis un pazinis? Un ja arī viņš kādu stādās priekšā, ka viņa kaut kur esot nekur neesošu sāk ļoti mīlēt, tad viņš ir nelga un tādēļ augstākā mērā baro patmīlību,- un tā Dieva priekšā ir riebeklīga. 6. Tādēļ katra elku pielūgšana ir cilvēku lielākā muļķība un pretīgs aklums. Jo beigās stingrais elku pielūdzējs sevi iedomājas Kā alku un liek sev kūpināt vīraku un sevi pielūgt kā Dievu, un tas tad cilvēka sirdī ir sātana triumfs! Bet bēdas tad tādiem, kas savā augstākā apmātībā sevi iedomājas kā pusdievus! Viņu alga kādreiz būs ļoti bēdīga; jo tāda augstprātība ir tārps, kas mūžam nemirst, un uguns, kas nekad nenodziest!” 7. Es tev saku: “Tā ir sātana vēlēšanās, caur viņos iedēstīto augstprātību cilvēkus cik tālu iespējams aizvest prom no Dieva kārtības; bet kad viņi kādreiz kā viņa skolas mācekļi nonāks viņa pusē, tad viņš viņus atmetīs un liks viszemākos un pretīgākos dienestos, kuros viņi pēc savas ļaunākās gribas paliks mūžīgi! 8. Bet sātans, kā tumsības kungs ļauj šeit cilvēkus paaugstināt par dieviem, lai viņus reiz pazeminātu par zemiskākiem briesmoņiem. 9. Bet Dievs šeit prasa gudru un pazemīgu sirdi, lai kādreiz cilvēkus paceltu jo augstāk un darītu svētlaimīgus. 10. Tāda vara gan sātanam tiks atņemta un cilvēki pilnīgi neatkarīgi rīkoties pēc sava prāta; — caur to labie jo vairāk mirdzēs, bet no sevis ļaunie jo vairāk un dziļāk piederēs ellei, tā ka viņu ļaunums nebūs uz sātana rēķinu tāfeles, bet gan uz viņu pašu un kādreiz viņi no sātana un viņa kalpiem jo ļaunāk tiks piemeklēti. 11. Tādēļ katra cilvēka pirmais pienākums, visā savā sirds pazemībā garā un patiesībā meklēt Dievu un ja viņš Viņu ir atradis tikai tad lai viņš arī garā un patiesībā pielūdz Dievu! 12. Bet galvenā lūgšana pastāv tajā, ka pazemīga sirds paliek pazemīga un savu tuvāko patiešam mīl vairāk kā sevi pašu, bet Dievu kā vienīgi patieso visu cilvēku un eņģeļu Tēvu pāri visam! 13. Bet neviens nevar Dievu mīlēt savā tumšajā miesā, ja viņš ienīst savu brāli; jo kā būtu iespējams mīlēt Dievu, kuru viņš neredz, ja viņš nemīl savu brāli, kuru viņš redz?! 14. Bet ne tuvu nav pietiekami teikt: Es mīlu savus tuvākos un esmu pret viņiem ļoti draudzīgs! Patiesai un Dieva priekšā vienīgi derīgai mīlestībai vajag pastāvēt darbos, ja tuvākiem tas garīgi vai miesīgi vajadzīgs. Šī mīlestība ir tā brīnumainā atslēga uz Dieva gaismu paša sirdī. 15. Es saku tev un taviem biedriem, ja jūs šo zelta atslēgu nebūtu atraduši un savās sirdīs uzņēmuši, jūs nekad nebūtu atraduši ceļu uz šejieni! Bet ko tas nozīmē, ka tu un tavi biedri esat šeit nonākuši, kaut arī caur kādu ārējās dzīvības varenu vētru, to jūs nu jau sākat nojaust, bet drīz rezultāts jūs vedīs patiesā gaismā! Kad tu Mani būsi pilnīgi iepazinis, tikai tad tu arī sapratīsi, vai Es esmu pielūdzams vai nē!” 208. Persiešu godbijība Kunga svētuma priekšā. 1. Pie šiem Maniem vārdiem persieši kļūst ļoti domīgi un Jurah saviem biedriem, kamēr Es devos pie tiem trim atmodinātiem un liku viņus apgādāt, saka: “Draugi! Viņa runa ir pavisam ievērības cienīga, tā skan vēl brīnumaināk kā te ir redzami viņa darbi, kaut gan tie ir tāda veida, kādiem līdzīgus mēs vēl nekad neesam redzējuši. Bet viens brīnums te vienmēr izskatās līdzīgs otram un nepieredzējis cilvēks tajā ir akls un neskatās tur, kur viņam vislabāk un gaišāk būtu jāskatās! Mūsu juveliera izdziedināšana gan ir ārkārtīgi pārsteidzoša, bet varbūt ne neiespējami to panākt dabīgā ceļā. Mēs protams to nezinām kā tas būtu iespējams, vienīgi mēs no pieredzes zinām, ka indieši nāvīgu čūsku dzēlienus dziedina bez zālēm, sulām un eļļas; kā to mēs nezinām –un arī nevaram zināt! 2. Tie trīs noslīkušie patiesi ir tikuši atsaukti atpakaļ dzīvībā, bet tas vēl ir ļoti pierādams, vai viņi patiesi bija jau pilnīgi miruši, jeb vai viņi neizlikās miruši! Īsi, darbi vēl ilgi visu nepierāda! Bet pēc maniem uzskatiem viņa spēcīgie vārdi pierāda vairāk nekā tie abi brīnumdarbi; jo tik bezgala gudri un mūžam patiesi nerunā neviena mirstīga mēle! padomā tikai Sehabi par izskaidrojumu par vienīgi pareizu Dieva pielūgšanu, un tu sapratīsi kāda visu caurstrāvojoša gudrība ir tajā. Tas man pierāda ko ārkārtēji lielu, kaut ko, ko es tikko uzdrošinos izrunāt!” 3. Pavisam pārsteigts Sehabi saka: “Nu, kas tad tas ir, ka tu to tikko iedrošinies pateikt?!” 4. Jurah saka: “Padomā tikai tā pamatīgi pats, un ja tu drīz pats neatrastu to pašu, es gribu to pateikt!” Sehabi sāk ļoti pārdomāt, bet tomēr tā īsti nezina, kas viņam uz Jurah jautājumu īstenībā jāatbild. 5. Pēc kāda laikā Sehabi uz Jurah saka: “Es gan vēlētos tev ko teikt, un ticu, ka tā izrādīsies kāda 230

pavisam dīvaina lieta, bet tieši šī dīvainā lieta ir un paliek ļoti pārdroša! Padomā tik, ja nu gandrīz nešaubīgi viņš ir tas Mesija, tad pēc Jesaja viņš ir ne tikai pavisam vienkāršs cilvēks, kas nu šeit ar mums ir runājis, bet gan, tas zini nav nekāds joks, pēc Savas dvēseles arī tas kopš mūžības vienīgi patiesais Dievs! Bet ja tā, kas pēc tam ar mums? Kā mēs vāji cilvēki pastāvēsim tā Visaugstākā priekšā? Ko mēs pēc tam darām, kas tad ar mums?” 6. Jurah saka: “Jā, tās ir arī manas raizes un nu manas lielākās rūpes! Es paredzu, ka te atklāsies kas mirdzošākais, tikai es nesaprotu augstos romiešus, jo šķiet viņi Viņam tā pieķērušies kā savai dzīvībai!” 7. Sehabi saka: “Tu dzirdēji, ka Jesajā stāv rakstīts: Un Viņš noņems apsegu ar kuru pagāni ir apsegušies. Tas nozīmē tik daudz: Šiem pirmajiem pagāniem Viņš Sevi jau ir atklājis! Viņi jau zina, kas Viņā ir, un tādēļ ir Viņam tik godbijīgi draudzīgi. Viņiem jau ir pilnīgākā pārliecība, ka Viņš kā Visuvarenais kopš mūžības, ar vienu dvašu var viņus mūžam atmest kā atsevišķas pelavas un tādēļ Viņa priekšā viņiem ir bezgalīgākā cieņa, un man liekas tad viņi no Viņa jau ir uzvarēti un labie jūdi ir brīvi.- Tāds ir mans uzskats. 8. Bet tālāk tad pravietī arī teikts: Kungs no visiem vaigiem noslaucīs asaras un visās zemēs izbeigs Savas tautas negodu! Tās nozīmē noteikti arī mums, kas mēs esam Persijā; tikai acīmredzami mēs nebūsim pirmie, kuriem Viņš to dara, bet tomēr nu ir mūsu kārta un šis šķiet ir tieši tas moments, kurā Viņš domāja jūdus citās zemēs. 9. Pie mums viņš iesāka noslaucīt mūsu asaras un iznīdēt mūsu negodu! Izņēmuma kārtā laicīgi mēs gan esam tik labi nodrošināti, ka arī svešā zemē mums nav pamats raudāt nabadzības asaras un neciešam nekādu negodu. Bet tur dzīve vēl tūkstoši mūsu brāļu un māsas, kas tomēr cieš lielu trūkumu. Viņi no pagāniem bieži tiek nežēlīgi izsmieti un visur nicināti. Bet mums ir iespējams viņiem visiem palīdzēt un Viņa Vārdā noslaucīt asaras no Viņu vaigiem un iznīdēt viņu ilggadīgo negodu! Šķiet tādēļ tas Kungs, kas acīm redzami ir šeit uz šī nelielā kalna, mūs ir izglābis, lai mūs izmantotu par Saviem darba rīkiem pie tiem, kas dzīvo svešas zemēs. Tāds visu kopā ņemot ir mans uzskats. — Un tagad runā tu, mans draugs!” 10. Jurah saka: “Jā, pēc manām domām tu esi trāpījis naglai uz galvas! Viss jau būs tieši tā! Viss jau būs tieši tā! Bet tā, ka pavisam droši viss varētu būt šādi, tad atkal nāk tas lielais un ļoti nozīmīgais jautājums: Kā mēs Viņam nu tuvosimies, tā, ka mēs noteikti pāri galvai esam iegrimuši visādos grēkos? Un tomēr stāv rakstīts: neviens nedrīkst un nevar tuvoties Dievam, kuram pie sevis ir kāds grēks! Mēs būsim daudzkārt netīri! Kur mēs nu varēsim sevi attīrīt? Kur ir tas, kas no mums pieņemtu kādu derīgu upuri, kas Dieva priekšā mūs attīrītu no mūsu grēkiem?!” 209. Par lūgšanām. 1. Es nu atkal eju starp viņiem un saku: “Es Pats; un cik labi Es varēju teikt mirušiem: Pamostaties no nāves un dzīvojat tikpat iedarbīgi, labi un noderīgi Es varu teikt uz jums: Esat tīri un jums ir piedoti visi jūsu grēki!, un nu jūs Dieva priekšā stāvat tīri un bez grēka! Vai jūs tam nu ticat?” 2. Jurah un Sehabi saka: “Kungs, mēs ticam tam! Tā, ka pēc Tava mūžam svētākā nodoma šī lieta attiecas uz visu jūdu un pagānu laimi, tad esi mums Tavā priekšā nabaga grēciniekam žēlīgs un pilns Tavas lēnprātības un žēlastības. Ak, Kungs, esi ar mums un turpmāk Garā un visiem tiem, kas caur tevi jau tiek modināti mūžīgai dzīvībai, tagad, tāpat kā visā mūžībā! Bet nu Kungs, tā ka mēs esam Tevi pazinuši un arī mūsu sirdis ir iedegušās pilnākā mīlestībā uz tevi, ļauj mums ka mēs atvieglojam savas sirdis un pielūdzam tevi visā dabas sirsnībā un pilnākā pazemībā!” 3. Es saku: “Mani mīļie draugi un brāļi, te no tā nekas neiznāks1 Jūs esat lasījuši ko mans gars caur kāda pravieša muti ir teicis, kad viņš sacīja: Šī tauta mani godā ar lūpām, bet tās sirds ir tālu no manis! Un Es pats jums atkārtoju: katra, lai kāda veida lūpu lūgšana Manā priekšā ir riebīga! 4. Esat patiesi saprātīgi un lai jums ir saprotoša sirds, darāt labu katram, kam kaut kur ir vajadzīga jūsu palīdzība! Jā, darāt labu pat saviem ienaidniekiem, un svētāt tos, kas jūs lād! Caur to jūs kļūstat līdzīgi Man, jo Es Savai Saulei lieku mirdzēt pār labiem un sliktiem un Mani ļaunākie ienaidnieki no Manas visuvarenās rokas ikdienas tiek apbērti ar labdarībām; Mana rīkste tiek pacelta tikai pār ļauniem ļaundariem. Jā Es jums saku: Jūs visi esat Manas sirds bērni un Manas dvēseles brāļi. Tādēļ, ja jūs lūdzat, tad līdzīgi pagāniem nelūdzat ar lūpām, ar miesas mēles palīdzību veidotiem vārdiem, bet gan lūdzat kā Es jums esmu teicis, garā un patiesībā, caur dzīviem mīlestības darbiem un rīcību jūsu tuvā- 231