Views
4 months ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

2. Jurah saka: “Ja,

2. Jurah saka: “Ja, tas nozīmē patiesu gaismu no augšienes; jo kāds mirstīgais aiz tā vēl nekad nav ielauzies! Es gan vēlētos sev tā likt izskaidrot visus desmit baušļus! Tā lieta atrodas tik tuvu un ir tik skaidra un tomēr ar visu mūsu prāta asumu mēs neesam varējuši to atklāt! Bet pie tam man tomēr vajag vēl jautāt!” 3. Sehabi saka: “Te es patiesi nezinātu, par kādu punktu te vēl būtu uzstādams kāds atsevišķs jautājums!?” 4. Jurah saka: “Vai tad tu nezini, ka attiecībā uz bērnu pienākumu pret viņu vecākiem jau sen pastāv kāds jauns likums, pēc kura kāds dēls vai meita dara labāk templī liekot upuri, nekā godājot tēvu un māti . Tās jaunais likums gan neatceļ seno, bet tas ir labāks līdzeklis sasniegt mozaisko apsolījumu, nekā sekot Mozus likuma. Bet ja nu tik brīnumaini ir gadījies, ka ir izdevība runāt ar Pašu pirms likuma Devēju, es vēlos tieši uzzināt, ko par šo jauno likumu saka tas Kungs! 5. Ja kādam bērnam ir slikti un nekrietni vecāki, šis likums man šķiet esam īstā vietā; bet ja kādam no dabas bieži vieglprātīgam bērnam ir ļoti labi un cienījami vecāki, kuri Dieva un visu cilvēku priekšā no saviem bērniem pelna visu cienu, mīlestību un godu, tad šis pārāk templiski mantiska izskata likums man pavisam nešķiet esam īstā vietā. Visam tam likumam ir kāda stipri cilvēciska smarža un te ārkārtīgi maz saskatāms kas dievišķs. Bet te atkal ir viens likums, kas saka: Jums vienmēr jāuzklausa tos, kas sēž uz Mozus un Ārona krēsliem un jādara ko viņi jums pavēl! 6. Bet šis likums ir arī viens īsts kamielis, uz kura farizeji ir templī jau iekūpinājuši dažas neīstas un sliktas preces kā kādu īstu un par savas morāliskas brīvības augsto cenu tautai to vajadzēja pirkt kā pilnīgi īstu. Tā ir viena slikta lieta un tādā veidā tikai zināmiem cilvēkiem privilēģiju monopolu dodošais likums man liekas kā kāds ellišķs caurums, caur kuru sātans vienmēr saņem ieeju svētnīcā, jo šie priviliģētie svētie sākumā zināmā veidā tiek dievbijīgi apkūpināti ar svētu praviešu nimbu, bet tad vēlāk pilnā nopietnībā kļūst valdonīgi un ļoti tirāniski, augstprātīgi un pār mēru lepni, — bet vēl sēž uz Moza un Ārona krēsla! Bet brāli, zini, starp mums runājot, te tad jau labāk pats sātans tūlīt varētu okupēt šo krēslu! Un no tādiem patiesiem sātana aizstājējiem uz Mozus un Ārona krēsla dievišķo vietā ir nākuši daudzi ļauni cilvēku statūti un mums vajadzēja tos baudīt, tādēļ, ka kamieļiem līdzīgi elles cauruma likumi pavēl uzklausīt tos, kas sēž uz tiem svētiem krēsliem un darīt ko viņi pavēl. 7. Jā, tas likums pats par sevi jau būtu pavisam kārtībā, ja būtu drošība, ka uz svētiem krēsliem vienmēr sprediķotu tikai viscienīgākie Ārona un Mozus pēcteči, bet kādi gatavi pūķi nav jau sēdējuši uz svētajiem krēsliem un ne reti redzīgajai tautai kā asas smiltis atvērtās acīs metuši nekrietnos likumus, tā, ka pēc tam tai pa lielākai daļai vajadzēja kļūt aklai! Un tādi, visu ārprātu pārspējoši likumi tad turpina pastāvēt par lielākām mokām cilvēcei un neviens vairs neuzdrošinās šo jūgu nokratīt. Te tīrais saprāts tad beigās tomēr jautā, avi Dievs par to ko zina, jeb vai vispār ir kāds Dievs, kas Savā svētnīcā var noskatīties tādas šausmas! 8. Nu, par to kāda apgaismība no Viņa Paša, tad tomēr tīrākos un patiesākos lietas apstākļus kādam no mums parādītu vislabāk, un tādēļ es nu Viņam tieši gribu uzstādīt vienu jautājumu! — Kā tu domā, vai man tas jāuzdrīkstas vai nē?” 213. Kungs izskaidro farizeju likumu. 1. Sehabī vietā Es tūlīt atbildu un saku: “Klausies, tu Mans draugs Jurah, tavs jautājums ir taisnīgs un ļoti svarīgs: tev nav vajadzīgs Man to atkārtot, jo Es jau tāpat zinu, kur jums spiež kurpe! 2. Redzi, tā ir taisnība, ka no tiesnešu laikiem ir viens bauslis, bet tikai kur tas tiek pavēlēts caur gaišreģa muti, klausīt tos, kas te sēž uz Mozus un Ārona krēsla un darīt ko un tajā arī paliks līdz pasaules beigām tas tomēr cauri visiem laikiem arī būs tik noteikti un nemainīgi, cik noteikti un nemainīgi pieņemams tas, ka divas tā paša veida vienības un vēl divas tādas vienības uz visiem mūžīgiem laikiem sastāda četras tā paša veida vienības! 214 XXX TIKS PIEVIENOTS 3. To neapšauba neviens cilvēks uz visas zemes tādēļ, ka tā ir neapgāžama un acīm redzama patiesī- 236

a. Tava to desmit Mozus baušļu apgaismošana katru no tiem padara par matemātisku aksiomu, bet ja tā, kuram tad tikai no tālienes var ienākt prātā, varēt apšaubīt kādu tādu patiesību?! 4. Bet tādēļ, ka te nevienam vairs nevarētu būt nekādas šaubas, tad arī vajadzētu rīkoties saskaņā ar tādu skaidri pazītu patiesību, citādi pašam sevi uzskatīt kā tīrāko nelgu, vai citādi viņš to dzirdētu par sevi pasakām no katra saprātīga cilvēka puses! 5. Bet, protams, ja svētākās un cilvēkiem visvajadzīgākās patiesības vienmēr tiek kādā zināmā mīklainā apvalkā un cilvēks no tās ne reti paņem ko viņš vēlās, tad, protams, tūlīt ir daudz melu, caur kuriem sātans ar savu netiklo pavadonību pavisam brīvi var ieiet cilvēku sabiedrībā. 6. Tādēļ Tu, diženais Kungs un meistar, dod mums patiesību skaidru un gaišu, lai turpmāk sātanam caur stingriem mūriem tiek aizkavēta ieeja pie cilvēkiem. 7. Es kā piemēru gribu minēt tikai to Mozus bausli, caur kuru viņš netiklību aizliedz kā grēku! Vai tas pastāv tikai tajā, ka ne mazgātu miesu pieguļ kādu sievišķu būtni un pēc piegulēšanas vēlreiz nemazgājas? Jeb vai zem tā tiek saprasta alkatīga saldkaisle un kādas sieviešu personas, kādas jaunavas, kādas netikles, kādas piegulētājas un kādas jaunas atraitnes piegulēšana?! 8. Vai akla izvirtība piederas šajā rubrikā, jeb vai pat mēmais sadomiskais grēks, vai pat it kā kaut kas ar kāda cita laulāta vīra alkatīgo sievu? Vai, lai būtu pilnīgi šķīsts, šī visu dabas dziņu varenākā pilnīgi jāapspiež? Bet ja tā, tad laulības gulta tomēr noteikti arī nav nekas cits, kā par morālu uzskatīta netiklības dzīšanas darbnīca, jo kas mums par to galvo, kā vīrs savu zaļoksnējo sievu nepieguļ biežāk kā tas vajadzīgs augļa radīšanai?! 9. Es esmu redzējis un pazinis cilvēkus, kurus varētu dēvēt par patiesiem zelta cilvēkiem, kas te attiecas uz labsirdību, labdarību, pacietību, lēnprātību un līdzcietību; bet kas attiecas uz nepatīkamo šķīstības punktu, viņi bija un palika vāji. Viņi gan darīja daudz, lai arī šajā punktā kļūtu stipri, bet te viņu dabas nepadevās pat tad nē, kad viņus piemeklēja dabīga pilnīga nevarība: Kāda ziedoša jaunava uz viņiem vēl vienmēr izsauca to pašu iespaidu. 10. Un atkal es esmu redzējis un pazinis cilvēkus, kuri lielāka sievišķā skaistuma priekšā palika tik vienaldzīgi kā kāds akmens bluķis. Patiesi šķīstības paraugi, bet citādi nejūtīgi kluči dzīvē pret visu! Nekas viņus neaizkustināja! Nabagu posts un bēdas viņiem bija smieklīgas lietas. Līdzcietību modinošas asaras viņiem bija līdzcietību pamodināt griboša viltība. Sieviete viņiem bija nicināma un ļoti viegli pieciešams absurds, kurai pasaulē nav nekāds cits uzdevums, ko kādam tīrumam kādas labības šķirnes audzēšana. Laulību viņi cilvēciskā sabiedrībā atrod kā kādu smieklīgu iekārtojumu. Pēc viņu uzskatiem visas veselīgas sievietes būtu jāiesloga kādā lielā celtnē un likt viņas tur piegulēt no spēcīgākiem un radīt spējīgiem vīriem, tad no tā iznāktu skaisti, veseli un spēcīgi cilvēki. Bet neglītas un vārgas sievietes būtu jāiznīdē jeb vai kā dzīvniekus jāizmanto smagākos darbos un likt tik ilgi strādāt līdz viņas nomirst! Tādi ir manis piedzīvotie fakti! 11. Nu es jautāju, vai šķīstībā vājiem cilvēkiem katra acīs nav liela priekšrocība ledus aukstā šķīstības varoņa priekšā! No manis gan! Nu, kā tas pie Tevis, diženākais Kungs un meistar stāv rakstīts, to es nezinu un arī nevaru zināt. Lai arī šajā, no Mozus aizliegtā punktā nāktu noteiktā kārtībā, lai vienmēr nebūtu kārtīgās bailēs, ka ar katru tādu aktu Dieva priekšā ir nogrēkojies un lai kāda veida akts vienmēr ir grēks, tad Tu, ak, Kungs un meistar, gan arī pret to zināsi kādu ārstniecības līdzekli, caur ko dziņu un tieksmi var aizdzīt kā iesnas! Jo kādam godīgam cilvēkam nav nekas nožēlojamāks, kā no kādas zināmas puses nepārtraukti pie matiem tikt aizrautam grēkošanā; daba miesu vienmēr spiež uz to ar nepārvaramu spēku; un ja kā smags dabisks ķermenis krīt caur brīvu gaisu, tad jau arī ir uzsācis nāves grēku! Tas tad tomēr ir nedaudz par traku, sevišķi kādam cilvēkam, kas, paldies Dievam, pēc iespējas galvu un sirdi vienmēr nēsā īstā vietā. Par to, Kungs un meistar, es no tevis arī vēlētos dabūt skaidru izskaidrojumu. Jo mazākais man tas šķiet esam viens no kutelīgākiem punktiem!” 215. Grēks pret šķīstību. 1. Es saku: “Ja cilvēka dzīvība nav nekāds blēņu joks, bet gan svēta nopietnība, tad arī viņa izcelšanās akts pavisam nav kādas blēņas, bet gan arī būs tikai ļoti svēta nopietnība. Pareizi aptver iemeslus un drīz pēc tam viss kļūs skaidrs pats no sevis! 2. Paša akta patīkamajai sajūtai nav jābūt akta iemeslam, bet gan vienīgi lai tiktu radīts cilvēks! 3. Ja tu to saproti, tad tu drīz atradīsi, ka patīkamā sajūta ir tikai pavadoša parādība, caur ko miesas 237