Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
saki to, un es arī ar to būšu apmierināts!<br />
9. Augstprātība un stūrgalvība manai dabai ir pavisam svešas lietas, bet vispār manī arī nav nekādas<br />
bailes, jo es neesmu nekāds sevišķs dzīvības draugs. Man šī mana dzīve tikpat maz rūp, kā Noasa šķirsta<br />
pēdējais dēlis. Neesamība man būtu tūkstots gadus mīļāka, nekā šī nožēlojamā esamība.<br />
10. Kādēļ man vispār vajadzēja tapt un turpināt pastāvēt? Vai es jebkad kādam Dievam esmu varējis<br />
lūgt tapšanu un esamību?! Es tapu bez manas gribas un turpinu nu pastāvēt bez manas gribas un man<br />
pacietīgi vajag panest visādus likumus un visādas likstas, par ko man nekas cits kā ļoti tumšs apsolījums,<br />
saskaņā ar ko pēc šīs nožēlojamās dzīves jātiek dotai kādai ne tik nožēlojamai un mūžīgam pastāvīgumam.<br />
Lai kādreiz varētu to iegūt, man šajā dzīvē jānomāc visi lai cik spēcīgi kārdinājumi un pēc<br />
likumiem jābūt tīrākam kā Saulei pusdienlaikā. Nosacījumi, kas pavisam nav izpildāmi, izņemot ja būtu<br />
tikpat dievišķa daba kā varbūt tev, tu mīļais, godājamais draugs!<br />
11. Bet kas tas viss?! Prom ar šo dzīvību; jo nav vajadzīga kāda slikta laicīga un vēl mazāk kāda varbūt<br />
labākā gadījumā kāda nedaudz labāka mūžīga dzīvība! Pilnīga neesamība jau pati par sevi ir patiesākā<br />
svētlaime!<br />
12. Ak, ja man būtu noteiktas izredzes uz mūžīgu pilnīgu dzīvību, tad tas būtu pavisam kas cits! Tad<br />
zinātu kāpēc un ko šajā dzīvē vajadzētu darīt, lai ar augstāko paļāvību būtu sagaidāma jo labāka sekojošā<br />
mūžīgā dzīvībā, bet tā tas nekur nav.<br />
1<strong>3.</strong> Lai kur nokļūst, lai kādā skolā arī vienmēr ļaujas iesvētīties, itin visur kādu skaidru izredžu vietā<br />
kādu pilnīgi nepamatotu cerību sabiedrībā atrod aklu ticību. Un tā cilvēki, no viņu ticības gūto cerībusaku<br />
— varbūt iespējamai realizācijai, visur ir radījuši likumus, ar kuriem viņi sevi un savus līdzcilvēkus<br />
par neko un vēlreiz par neko un ne reti nepanesami moka.<br />
14. Es apceļoju visu Ēģipti un meklēju kādu skaidru pārliecību par viņpasaules dzīvi! Un ko es pēc<br />
visām iesvētīšanas mokām atradu? Neko citu kā mākslīgi izraisītus gaišus sapņus un mācīja mani sapņu<br />
halucinācijas izskaidrot un dot tām kādu mistiski –pravietisku iztulkojumu, kas parasti noderēja visiem<br />
atgadījumiem!<br />
15. Ja arī es, kā daudzi citi, būtu garā vārgs sapņotājs, tad tāda veida jutekļu māņi uz mani katrā ziņā<br />
būtu atstājuši pavisam sevišķu iespaidu un es tā blēņām īsti dzīvi būtu noticējis. Bet tā par spīti visām<br />
ilūzijām es tūlīt redzēju to lietu nepamatotību, sevī pašā saskatīju apkrāpto un augstās skolas meistarus<br />
kā viltīgus un brīvprātīgus krāpniekus, kas no visa tā, ko mācīja citiem neticēja arī ne zilbi.<br />
16. Šie cilvēki vēl ir tie gudrākie; tie līdzās nedaudz ticīgie dabīgi ir jau ievērojami dumjāki un nekad<br />
neatzīst gaišo, uz neskaitāmām vienmēr vienādām pieredzēm dibināto patiesību “Cilvēk, tu dzīvo tikai<br />
no šodienas līdz rītdienai!”<br />
17. Es Korakā samaksāju prasīto skolas un iesvētīšanas naudu un devos prom no turienes ar skaidrāko<br />
pārliecību, ka lielo rēķinu biju samaksājis veltīgi, — tas nozīmē salīdzinot ar to, ko es īstenībā gribēju<br />
sasniegt.<br />
18. Pa ceļam es sastapu kādu cilvēku, kas pievienojās manai karavānai un kas bija bijis Persijā un<br />
pat pie senticīgiem (birmiešiem). Pēc trim dienām mēs vienojāmies ceļot pāri Persijai pie tiem slavenajiem<br />
senticīgiem . Mūsu ceļojums uz turieni, saistīts ar lielām briesmām un grūtībām, ilga pilnas piecas<br />
nedēļas. Tur mēs atradām šausmīgi stingri dzīvojošu, grēkus nožēlotāju tautu, bet kas citādi bija ļoti<br />
viesmīlīgi un mūs patiesi uzņēma ar visu mīlestību. Ar valodu man, protams, gāja slikti, bet mans pavadonis<br />
to pārzināja, bija mans tukls un tātad es varēju saprasties ar slavenajiem senticīgiem, kuriem<br />
bija jābūt cēlušies tieši no Noasa. Īsā laikā es pats tik daudz apguvu viņu valodu, ka varēju sarunāties ar<br />
labajiem cilvēkiem. Mana izpētīšana pirmkārt attiecās uz to, lai uzzinātu kā izskatās ar pārliecību par<br />
viņpasaules dzīvi.<br />
19. Atbilde skanēja: To zina tikai viņu augstākais nemirstīgais priesteris, kas var pastāvīgi runāt ar<br />
Dievu, skata arī viņpasauli un visus kas bija tur pārceļojuši. Bet šis priesteris visai pasaulei neesot pieejams.<br />
Neviens viņa rezidencei nedrīkst tuvoties, izņemot tikai reizi gadā, bet tikai līdz pusstundai, kur<br />
viņš uz zelta klints kādā sabata rītā reizē ar Saules lēktu uz dažiem acumirkļiem parādījās mirstīgajiem.<br />
Bet viņiem visiem vajag ticēt un cerēt un turēt tos, saku, nepanesami mokošos likumus; bet ja kāds ir<br />
grēkojis, tad viņam vajag izpildīt grēku izpirkšanu, kuras priekšā par sātanam vajadzētu kļūt baisi.<br />
20. Man daži tādi grēku nožēlotāji tika parādīti, kurus uzskatot man mati cēlas stāvus. Kas ēģiptiešu<br />
skolās vairāk notiek tikai šķietami — vienīgi baiļu un šausmu izraisīšanai-, tas un vēl ļaunāk tur notiek<br />
kailākā īstenībā! Un kāpēc šie cilvēki, šie dumjākie dzīvnieki visu to dara? Tikai cerībā uz kādu labāku<br />
243
Change language