Views
6 months ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

miešiem. Viņi ir

miešiem. Viņi ir pārgājuši tāda veida askētiskumā, ka tas ir kauns cilvēcei. Un kas cits ir šis askētiskums ja ne no vienas puses neierobežota augstprātība un no otras puses neierobežota dumjība!? 3. Cilv;ekiem reiz piederēja liela gudrība, kā tēvam Noasam. Bet ar laiku, kad ģimenes pārauga par tautu, kurai acīm redzami bija vairāk vajadzības kā kādai nelielai ģimenei, cilvēku fiziskie spēki tika pārāk nodarbināti, lai katrs viens pats būtu sev varējis saglabāt iekšejāko gudrību. 4. Šī tauta izvēlēja gudrākos, nodeva viņiem svēto nodarbošanos un uzlika viņiem par pienākumu rūpēties par to, lai starp viņiem vienmēr tiek spēkā uzturēta Dieva atziņa un neizzūd iekšējā gudrība, bet gan paliek starp viņiem un viņu bērniem. 5. Vienlaicīgi gudrības pārstāvjiem un saglabātājiem un kopējiem tauta piešķīra tiesības noteikt gudrus likumus, par kuru sankciju kā galvotājs un izpildītāji no pirmā līdz pēdējam stāv visa tauta un ka grēciniekiem pret tādiem svētiem likumiem jātiek uz bargāko sodītiem. 6. Tādu iestādījumu sākumā tā lieta gāja pavisam labi un bija ne slikts rezultāts. Bet vēlāk priesteru kasta palielinājās un vajadzēja daudz viņu miesīgai iztikai. Tie drīz, zem mistiska titula “Kā no Dieva izejošus” pasludināja jaunus likumus un rīkojumus. Sāka mudžēt no sodiem un grēka izpirkšanām un no visādiem māņu brīnumlīdzekļiem un netika arī aizmirsti izpirkšanas līdzekļi, kas gribēja tikt atbrīvots no soda par kāda it kā dievišķa likuma pārkāpšanu, vajadzēja samaksāt kādu tikko iespējamu izpirkšanas naudu! Kareivīgās priekšzīmes dēļ nabagiem sodu, protams, vajadzēja pacietīgi panest. Kā šodien tur vajag iet vēl sliktāk, to gan var iedomāties? 7. Un redzi, draugs, tur tu gāji meklēt patiesību un visdziļāko gudrību!? Ka tur tev to bija neiespējami atrast, ir saprotams, kā ari, ka pēc tam tev vajadzēja kļūt pilnīgam dzīvības ienaidniekam, bet, ka tev pašam kā priesterim un rakstu zinātājam nevarēja ienākt prātā tieši rakstos izdibināt vai nu cik daudz patiesa un gudra tajos ir apslēpts, un vai pēc sena praviešu noteikumiem nevarētu sasniegt iekšējo dzīvības pieredzi, tas gan man ir mazliet nesaprotami. 8. No vienas puses man gan, protams, arī negāja daudz labāk ar patiesības izpratni un mana gudrība visvairāk pastāvēja grieķu filozofijā, kaut gan jūdu dievišķos rakstus es vērtēju augstāk, — bet man trūka pamatsakne, tādēļ šis brīnišķais koks man arī nevarēja nest augļus.” 221. Par cilvēku iepriekšējo dzīvi. 1. (Philopolds:) “Bet kad pirms dažām nedēļām man tika tā nenovērtējamā laime sastapt šo dievišķo Meistaru, tad pēkšņi pazuda visi drūmie mākoņi un manā dvēselē mirdzēja Dieva gudrības Saule! Tikai šajā svētajā gaismā es pazinu manu būtību un Dieva būtību; tikai tagad es arī redzēju ko es esmu parādā Dievam, tam vienīgi svētajam Tēvam, Viņam, kas kopš mūžības ir tīrākā mīlestība. 2. Es sevi pilnīgi saskatīju un saskatīju, ka pirms manas cilvēka tapšanas uz šīs zemes, lai kļūtu Dieva bērns, es ar dievišķo Garu tad tomēr esmu stājies kādā pavisam īpatnējā kontraktā. Visā bezgalībā pēc mūžīgās Dieva mīlestības kārtības vienīgi šai Zemei ir uzdevums radīt un audzināt Dieva bērnus. 3. Paskaties augšup, visas tās neskaitāmās zvaigznes ir pasaules, daudz lielākas un brīnišķākas kā šī Zeme un uz katras šīs pasaules tu atradi cilvēkus, kas pēc formas ir pilnīgi līdzīgi mums, un visur tu starp viņiem atrodi cilvēkus, kas pēc formas ir pilnīgi līdzīgi mums un visur tu starp viņiem atrodi lielu gudrību un arī mīlestības viņiem pavisam netrūkst; bet līdzīgi šīs zemes dzīvniekiem viņi nāk pasaulē jau gandrīz pilnīgi un viņiem nav vajadzīgs no pamatiem mācīties visu ko viņi grib zināt un kas jāzina. Valoda gandrīz visur ir viena un tā pati un viņu izpratnei ir pavisam noteiktas robežas, bet izpratne vienmēr ved līdz augstākam Dieva Garam; bet tāda izpratne tomēr vairāk ir nojausma. 4. Īsi un labi, uz visiem neskaitāmiem pasaules ķermeņiem tu sastop cilvēkus, kuri gandrīz pilnīgi līdzinās šīs zemes labākiem pagāniem, tikai ar to starpību, ka tie cilvēki uz pasaules ķermeņiem pamatā neko jaunu neatrod, bet kas tur ir, tas ir iespējami augstākā pilnībā, kamēr pagāni tomēr vienmēr var atrast kaut ko jaunu un tātad viņiem ceļš kādai bezgalībai vienmēr progresējošai pilnībai nekur nav aizkrauts. 5. Bet šur un tur lielajās pasaulēs tomēr ir arī gudrie, kuri zināmā veidā dažkārt sastopas ar augstākiem gariem un ļauj viņiem sevi apmācīt dziļākā Dieva izpratnē. Tur tad dažkārt notiek, ko kādam attīstītākam uzmācās alkas arī kļūt Dieva bērnam. 6. Jo visās pasaulēs caur augstākiem gariem, kas viņiem ir parādījušies, gudrie zina, ka plašajā radības telpā ir kāda pasaule, uz kuras cilvēki ir Dieva bērni un ka kāda dvēsele, kad tā savā pasaulē ir 246

kļuvusi bez ķermeņa, no jauna var ienākt tajā laimīgā pasaulē, bet jau rupji miesīgā ķermenī. Bet no tā acumirkļa, kad kāds nopietni izsaka tādu vēlēšanos, viņš tiek smalki iepazīstināts ar visu, kas viņam uz šīs pasaules būs pārciešams. 7. Lai dvēsele jaunajā pasaulē, no kuras kādas sievas ar nepilnīgu ķermeni ārējā pasaulē piedzimusi, ir kāda gandrīz neapzinātā, zemākā dzīvnieka stāvoklī un sev nespēj dot ne niecīgāko rēķinu par jauno eksistenci, dvēsele vienlaicīgi pazaudēs visas atmiņas par iepriekšējo labo stāvokli. Tikai pamazām un pamazām, it kā pēc kāda gada caur jutekļiem pamanītām ainām, parādībām un uztveri sāk attīstīties pavisam jauna apziņa. Atmiņa un sajustā svaiga atcerēšanās tad ir vienīgie ceļa rādītāji un palīgs šīs laicīgās dzīves jaunā ceļā. Te nenāk nekādi sūtīti augstāki gari lai vestu bērnu uz labāku ceļu, bet gan vecākiem ar viņu pieredzi vajag bērnu vest uz labāka ceļa. Pēc tam bērnam vajag mācīties, vajag sākt pārciest bailes, izsalkumu, slāpes, visādas sāpes un trūkumu, vajag ļaut sevi pazemot līdz pēdējam dzīvības punktam un tādas dzīves beigās tad parasti sāpīgas un smagas slimības nāk cilvēka miesai atņemt dzīvību. 8. Ja cilvēks visus prasītos un pavēlētos dzīvības noteikumus ir izpildījis, mīl Dievu pār visu un savu tuvāko — pat tad ja viņš viņu ir vajājis kā ļaunāko ienaidnieku — vairāk kā sevi pašu, tad viņš dvēseles sirdī likto Dieva Gara dzirkstelīti sevī ir atdzīvinājis un atmodinājis izaugsmei. 9. Tikai no tā brīža Dieva cilvēks aug, caurstrāvo dvēseli, dara to sev līdzvērtīgu, un tā iepriekšējais dabas cilvēks no dziļākā niecīguma dubļiem ir kļuvis par Dieva bērnu, kas šādā pilnīgā stāvoklī priecājas par visām tām pilnībām, kas ir pašā Dievā. 10. Redzi, draugs Murel, kā es tev to tagad esmu darījis zināmu, tā vispārīgi un cik iespējams īsi tas tiek attēlots kādam cilvēkam kādā zvaigznes pasaulē; un ja tad viņš pilnīgā dzīvības nopietnībā to prasa, viņš vienā acumirklī zaudē vieglo miesu un tikpat ātri tiek nogādāts uz šo zemi iedzemdināšanai un te tad tavā priekšā stāv viens tāds cilvēks kā tieši nu es un tu pats. 11. No tā tu nu zini vai mēs iepriekš, pirms esam nonākuši uz šīs zems, ar Dievu to Kungu neesam noslēguši kādu brīvprātīgu kontraktu? 12. Bet Dievs pēc savas mūžīgās kārtības negrozāmi tur vārdu, nekas nevar mainīt Viņa prātu; bet vai arī mēs to pašu vienmēr esam darījuši pēc likumiem, kurus Viņš Pats caur Mozu un praviešiem ir devis šīs zemes cilvēkiem un pie tam vēl ierakstījis katra cilvēka sirdī, tas ir cits jautājums! 13. No šī brīža mēs tos gan noteikti turēsim, par ko es nešaubos, bet tas nerunā par labu mūsu pūlēm, bet gan vienīgi Dieva žēlastībai. — Saki nu man, kā tu ar šo manu nelielo gudrību esi apmierināts?” 222. Philopolda viņpasaules piedzīvojums. 1. Murels saka: “Klausies draugs, Philopold, tu man te esi atklājis lietas, par kurām iepriekš nevienam cilvēkam nebija ne jausmas. Tas viss ir brīnumu brīnums; bet tomēr pilnākā nopietnībā saki man vai tā tomēr no tevis nav sava veida fantāzija! Jo tas tomēr skan tik dīvaini un ārkārtēji kā kāda pagānu ticības fantāzija. 2. Bet vispār tā arī var būt pilnīga patiesība, ko es nu neesmu spējīgs novērtēt, tā ka manas zināšanas par zvaigznēm ir mana vājā puse! Bet kas arī varētu iedomāties, ka zvaigznes, šīs debess mazās gaismas dzirkstelītes esot pasaules un arī vēl lielākas kā šī mūsu Zeme, bet kuras beigās neviens cilvēks jebkad nav redzējis?! 3. Es, lūdzu, apzvēri man to; jo tu manī esi pamodinājis pārāk lielas alkas tikt tuvāk iesvaidītam šajā ļoti neaizmirstamajā lietā! Mozu par to iesvaidītam šajā ļoti neaizmirstamajā lietā! Mozū par to neatrod ne pēdas, jā, pat nekādu lai cik vieglu mājienu, jo viņa Radīšanas Vēsturē par to nav minēts neviens miris vārdiņš. Vispār no viņa Genezis neviens cilvēks netiek gudrs, ko viņš ar to īstenībā gribēja teikt!” 4. Philopolds saka: “Draugs! Kas Mozu pareizi saprot tas tajā arī to atrod, bet tam gan, protams, piederas vairāk kā ar mokām iegaumēt burtisko jēgu. Bet kas jebkad Dieva mīlētu par visu, tam dievs jau arī būtu devis pareizu gaismu, un tas tad jau arī zinās, ka Mozus sava Geneszis ne tik daudz attēlo tieši pasaules radīšanu, kā vispirms daudz vairāk tikai tieši visa cilvēka un viņa brīvās gribas garīgo audzināšanu ieejot un pārejot Dieva kārtībā. Kas to aptver un saprot, tas tad drīz saprot arī citu, jo uz nekļūdīgu atbilstību ceļa tur ir atrodams tas, ko es tev pavisam pārliecinoši pats varētu parādīt. Bet tieši šodien tam laiks būtu par īsu. 5. Bet man ir kas cits, kas caur brīnumainu tā Kunga žēlastību, kas pilnā patiesībā pat miesā pats 247

  • Page 1 and 2:

    Lielais Jāņa Evaņģēlijs 3. gr

  • Page 3 and 4:

    LIELAIS JĀŅA EVAŅĢĒLIJS. III G

  • Page 5 and 6:

    5. Un tā kā jūs, kā vēl Sātan

  • Page 7 and 8:

    viņiem lielākoties arī izdodas.

  • Page 9 and 10:

    Gars, arī pavisam citādi vajag ap

  • Page 11 and 12:

    a, vajag darīt labu tam, kas viņa

  • Page 13 and 14:

    12. Kur pie šādām rūpēm dvēse

  • Page 15 and 16:

    teikti labprātīgi varētu visai p

  • Page 17 and 18:

    gāts; jo pasaules pārāk materiā

  • Page 19 and 20:

    parast vajag būt dvēselei noderī

  • Page 21 and 22:

    kā kausēts medus, piens un medus

  • Page 23 and 24:

    zem sava jumta patiesi jau dabūjis

  • Page 25 and 26:

    sagūstīti un ievest tumšā alā

  • Page 27 and 28:

    tas ar cilvēku un labo velnu, kād

  • Page 29 and 30:

    kas nekad nenotiek. 3. Tā arī tik

  • Page 31 and 32:

    traukti cīnījies un turpmāk mū

  • Page 33 and 34:

    dara laimīgus! Jā, cilvēciskais

  • Page 35 and 36:

    tas ir pretrunā ar Manu Mācību!

  • Page 37 and 38:

    et diemžēl arī par lielākās va

  • Page 39 and 40:

    vēl slēpj, nav nekas cits, kā ti

  • Page 41 and 42:

    un tempļa uzdevumā viņiem pret R

  • Page 43 and 44:

    izpratne? Pie tam mēs kā nākamie

  • Page 45 and 46:

    tikām pēkšņi aizturēti un apci

  • Page 47 and 48:

    tu šo ainu saproti?” 3. SNETALS

  • Page 49 and 50:

    viņiem vairs neraizēsies. Un tā

  • Page 51 and 52:

    pie mums un bijāt īstenais iemesl

  • Page 53 and 54:

    ojāejas malas. Bet to redz tikai t

  • Page 55 and 56:

    13. Redzi, tā ir tā, ko tu pirmī

  • Page 57 and 58:

    ir visas viņa slepenās zināšana

  • Page 59 and 60:

    21. Kur tu visos rakstos jebkad esi

  • Page 61 and 62:

    jau ir mīļāk, personīgi viņu p

  • Page 63 and 64:

    īnumus mēs esam redzējuši ar pa

  • Page 65 and 66:

    lielo laipnību atstrādāt, ja tik

  • Page 67 and 68:

    pilnīgi līdzvērtīgu. kad jums t

  • Page 69 and 70:

    pagatavot papildinājumu; Dievs tas

  • Page 71 and 72:

    ir labi dzīvot, kādēļ kaut ko j

  • Page 73 and 74:

    tam vairākus gadu simtus tāda die

  • Page 75 and 76:

    grēks, kas nav daudz labāks, kā

  • Page 77 and 78:

    ciest trūkumu. Bet ja kāds darba

  • Page 79 and 80:

    9. Bet laulības medus jau tāpat i

  • Page 81 and 82:

    13. Tādēļ šādiem laulības nos

  • Page 83 and 84:

    tad jums nav līdzams! Ja kāds rei

  • Page 85 and 86:

    meistars; jo redzi, katrs pats sevi

  • Page 87 and 88:

    14. Tādēļ dievišķo saprātu te

  • Page 89 and 90:

    kārtot! — Vai tu to saproti? 9.

  • Page 91 and 92:

    4. Es jums to saku tādēļ, lai pi

  • Page 93 and 94:

    jas saimniekam nekad netrūkst vies

  • Page 95 and 96:

    maniem ļaunākiem biedriem tiku š

  • Page 97 and 98:

    esu sfēras. — Vai šo teikto nu

  • Page 99 and 100:

    izskatīties ka uz Zemes?! Bet īsi

  • Page 101 and 102:

    vienu, nepazīstamo Dievu, bet kuru

  • Page 103 and 104:

    ar mīlestību apkampa kādu Dievu,

  • Page 105 and 106:

    sībām par ārpasauli un tās atti

  • Page 107 and 108:

    šņas šīs šķietamās Saules no

  • Page 109 and 110:

    nav vajadzīgs; jo Es neesmu nācis

  • Page 111 and 112:

    6. Redzi, tā izcēlās senais Zodi

  • Page 113 and 114:

    11. Bet kad ar laiku strādāt lais

  • Page 115 and 116:

    10. Priesteru kasta bija arī tā,

  • Page 117 and 118:

    Jo pie visām debesīm, tā ko tom

  • Page 119 and 120:

    cīgi pārtikušiem miera vēsti no

  • Page 121 and 122:

    šaubījos, ka man tiks piešķirta

  • Page 123 and 124:

    6. Bet ja tu dari labu nabagiem, ta

  • Page 125 and 126:

    acumirkļiem uzmācās šādas bail

  • Page 127 and 128:

    īvās un nebrīvās Zemes radības

  • Page 129 and 130:

    eiz tiek atbrīvota un atkal var mi

  • Page 131 and 132:

    strīdēsies?! 12. Redzi, Dieva var

  • Page 133 and 134:

    kādām sevišķām šausmām, tas

  • Page 135 and 136:

    šam lielākas sāpes un ciešanas

  • Page 137 and 138:

    23. Arurans saka: “Cik ilgi mums

  • Page 139 and 140:

    diem. Pēc tam mēs dodamies lejā

  • Page 141 and 142:

    gadiem tādu avansu valstij atmaks

  • Page 143 and 144:

    ņiem; bet pieaicināt tad veco Mar

  • Page 145 and 146:

    ir parādījis kā katras uzticība

  • Page 147 and 148:

    9. Tādēļ te tomēr visprātīgā

  • Page 149 and 150:

    6. Pēc tam Kirenijs vēršas pie M

  • Page 151 and 152:

    kad jāizvēlas no diviem ļaunumie

  • Page 153 and 154:

    un vairs nezin ka viņam jāatbrīv

  • Page 155 and 156:

    teicienus, kas bija piepildījušie

  • Page 157 and 158:

    ir atsaucis, mums nav nekādu šķ

  • Page 159 and 160:

    pēc Kunga gribas mēs kopīgi jau

  • Page 161 and 162:

    7. Kirenijs saka: “Nu, ja tu tā

  • Page 163 and 164:

    17. Redzi, tu mans viscēlākais ja

  • Page 165 and 166:

    durvis, lai nāk iekšā visas diž

  • Page 167 and 168:

    paņēma melnu rakstāmo zīmuli, t

  • Page 169 and 170:

    6. Īsi, pārdomājat, ka Viņš pa

  • Page 171 and 172:

    arī varu iedomāties tūkstots br

  • Page 173 and 174:

    14. Beidzot Florians saka: “Jā,

  • Page 175 and 176:

    161. Floriana atzīšanās Kunga pr

  • Page 177 and 178:

    mīgi pārzina savu vieglo mājtur

  • Page 179 and 180:

    19. Bet ar šo aizrādījumu Aruran

  • Page 181 and 182:

    parādījis ko tādu; ko kopš mū

  • Page 183 and 184:

    8. Tad viņš apklusa un kad mēs v

  • Page 185 and 186:

    8. Pie Mana galda kreisā apakšēj

  • Page 187 and 188:

    un teiktu: Redzi, kāds tas cilvēk

  • Page 189 and 190:

    19. Bet pagaidi tikai vēl nedaudz,

  • Page 191 and 192:

    ķināja ar lielākiem skaitļiem p

  • Page 193 and 194:

    5. Par Manu Mācību neviens nevar

  • Page 195 and 196: vakar. Un tai laikā es atkal dzird
  • Page 197 and 198: gaidīt visu un ka kāds lai cik ga
  • Page 199 and 200: atslēgu, bet Tev, ak, Kungs, tas j
  • Page 201 and 202: arī kādu turpmāko dzīvību. 25.
  • Page 203 and 204: 15. Kas tad ir tas, ko tu dēvē pa
  • Page 205 and 206: 18. Es saku: “Nu pavisam labi; be
  • Page 207 and 208: skatīt par laimīgu. 16. Bet šie
  • Page 209 and 210: 14. Vētra un lietus gāze ir piln
  • Page 211 and 212: mieļiem un ja arī katrs vestu če
  • Page 213 and 214: zemi nonākušas no zvaigznēm. 3.
  • Page 215 and 216: jā dvesmā un tas lai tev kalpo pa
  • Page 217 and 218: kas tas ir. 13. Kāds patiesības d
  • Page 219 and 220: 18. Srhabi saka: “Tu gan esi ļot
  • Page 221 and 222: aiz tīri pārspīlētas piesardzī
  • Page 223 and 224: Tā, kuru tu tik ļoti piesardzīgi
  • Page 225 and 226: ar Viņu nekas nav?” 10. Sehabi s
  • Page 227 and 228: samelotam labumam. Neīsts pravieti
  • Page 229 and 230: 206. Sehabi pazīst Kungu. 1. “Pr
  • Page 231 and 232: pavisam dīvaina lieta, bet tieši
  • Page 233 and 234: kāda nedaudz ieslīpa pamata ar se
  • Page 235 and 236: dzemdējošo spēku. Cilvēkam tam
  • Page 237 and 238: a. Tava to desmit Mozus baušļu ap
  • Page 239 and 240: ana teltī bija izperinājuši vis
  • Page 241 and 242: kādā mākslā vai zinātnē iegū
  • Page 243 and 244: saki to, un es arī ar to būšu ap
  • Page 245: tad šajā ziņā tu tas patiesi ne
  • Page 249 and 250: stots reiz tūkstots mūsu Zemes, m
  • Page 251 and 252: jūs slepenībā līksmosit! Jo jū
  • Page 253 and 254: pilnība! Jo Viņš drīkst tikai k
  • Page 255 and 256: tības no debesīm. 3. Un es tad ar
  • Page 257 and 258: un tavus biedrus ir pavisam no jaun
  • Page 259 and 260: 8. Tātad cik darbīgi ir Saules ga
  • Page 261 and 262: ūtu meklējams tam iemesls. Te aiz
  • Page 263 and 264: un kurli! Jautājums: Vai tāds tē
  • Page 265 and 266: mēr pilnvērtīgos noteikumus zem
  • Page 267 and 268: aiz dzīvākās mīlestības dziņa
  • Page 269 and 270: posts un trūkums. Tikai caur sting
  • Page 271 and 272: 12. Jūs uz Venēras redzējāt vis
  • Page 273 and 274: 48. Mataela runa par likumu un mīl
  • Page 275 and 276: 161. Floriana atzīšanās Kunga pr