Views
7 months ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

7. Tā bija šo piecu,

7. Tā bija šo piecu, viņu miesas pārņēmušo velnu miera brīdī, kuriem arī vajadzēja viņiem parādīt elli tās briesmīgākā kailumā. patiesa dvēseļu valoda; bet tūlīt pēc tam to piecu miesās sevi parādīja ĻAUNIE GARI un no to piecu mutēm kā tūsktošbalsīgi runāja: “Ko tu te gribi, nožēlojamais odu dresētāj? Pamēģini tik to, un tev gan jācīnās pēdējo reizi. Atkāpies, tu nožēlojamais, citādi mēs tevi saplosīsim mazākās putekļu daļiņās un tad pametīsim visos vējos!” 8. Uz to ES saku: “Ar kādām tiesībām jūs jau kopš vairākiem gadiem mokāt šos piecus cilvēkus? Kas jums uz to deva tiesības? Zināt, ka nu ir aiztecējusi jūsu pēdējā stunda! Bet odu dresētājs jums nu pavēl, acumirklī uz visiem laikiem atstāt šos piecus cilvēkus un doties jūsu elles dziļākos dziļumos!” 9. Bet VELNI rēc un gaudojot saka: “Ja tava vara var mūs piespiest, tad labāk ļauj mums Āfrikā starp baltām skudrām, jo ir labāk būt starp viņām, nekā mūsu ellē!” 10. Nē, Es saku: “Jums un jums līdzīgiem Manā sirdī nav nekāda līdzcietība, jo jums tā nebija ar tiem, kurus, neskatoties uz viņu karstām lūgšanām, spīdzinot nogalinājāt, tādēļ prom ar jums bez kādas žēlastības un līdzjūtības!” 11. Pēc šīs Manas stingrās pavēles ļaunie gari izgāja ārā un tos piecus rupji nogāza gar zemi. 12. Bet ES teicu: “Atkāpieties, jūs nožēlojamie! Uz elli lejā ar jums, un tur lai jums tiek samaksāts!” 13. Bet gari vēl paliek un lūdz žēlastību un līdzcietību; jo tas esot viņos, ka viņi esot tik ļauni. 14. Es saku: “Bet arī tas ir jūsos, būt labiem, jo jums ir labā un ļaunā izpratne; bet jūsu augstprātīgā griba ir ļauna un nevaldāma, un tādēļ jums nevar tikt dāvāta nekāda žēlastība un līdzcietība! Jūs paši gribat ciest un būt mocīti, tādēļ ciešat un pēc jūsu gribas tiekat mūžam mocīti! Jo mana kārtība turpinās mūžīgi ir negrozāma, ko jūs labi zināt. Bet jūs arī zinājāt, kas jums darāms, lai mūžīgo kārtību izmantotu savā labā; bet, tā kā jūs to sagrozījāt savam zaudējumam, tad arī baudāt ļaunumu un tātad prom ar jums no Mana vaiga!” 15. Te dzirdams varens rībiens, no zemes izlaužas dūmi un uguns un ātri radusies plaisa nožēlojamos rāpuļus aprij. Jo izdzītie gari klātesošajiem parādās kā ogles melnas čūskas, kas visas nu tika aprītas no zemes liesmojošās aizas, par ko visi klātesošie tā izbijās, ka sāka drebēt. 16. Bet ES nu vērsos pie Markusa, kas jau stāvēja ar maizi, vīnu un sāli un viņam teicu: “Dod nu tiem pieciem ātri nedaudz vīna, tad nedaudz maizi un sāli!” 17. Nu Markusa dēli tos piecus guļošos pie zemes paceļ un atvērtajās mutēs ielej nedaudz vīna. Pēc tam viņi ātri atgūst samaņu un nezina, kas te ar viņiem ir noticis. 18. Bet ES viņiem teicu: “Ņemiet nu tikai nedaudz maizi un sāli un tad atkal nedaudz vīna, un caur to jūs atkal atgūsiet spēku un pilnīgu apziņu!” 19. Pēc tam viņi, kā pavēlēts, ņem maizi un sāli un pēc neilga laika vēlreiz nedaudz vīna, un tad nedaudz acumirkļos viņi jūtas labāk, tikai, dabīgi, viņi vēl izskatās ļoti slikti, bāli un vāji. 20. Un KIRENIJS pavisam nedroši Man jautā, kas ar tiem pieciem nu tālāk būs uzsākams, vai viņi pavisam atlaižami brīvībā, jeb vai viņiem jātiek nogādātiem kādā krietnā dziedināšanas mājā. 21. ES saku: “Šodien atstāj šīs rūpes; bet rītu tad jau būs redzams, kas ar viņiem turpmāk būs darāms! Ja viņi šodien pie mums tiks krietni aprūpēti, tad viņi arī drīz izskatīsies labāk. Bet nu mums viņus īsu laiku vajag šeit atstāt mierā, un tu, Markus, liec vēl atnest nedaudz eļļas! Ciešās ķēdes un virves viņu ādu apklājušas ar brūcēm un ievainojumiem, tiem jātiek ierīvētiem ar eļļu un vīnu, lai tās drīz sadzīst! 22. Markus nu arī tūlīt atgādā eļļu un viņa dēli viņiem šādu ziedi ierīvē; kas tiem pieciem nāk ļoti par labu; jo viņi atzīst, ka šāda ārstēšana viņiem ļoti labi noder, un pēc tam viens pēc otra cenšas nostāties uz kājām, kas sākumā vēl saistīts ar zināmām pūlēm, bet pamazām izdarāms vienmēr labāk. 23. Kad pēc nepilnas stundas tie pieci jau jūtas diezgan labi, viņi sāk jautāt, kas viņi esot un kas ar viņi esot noticis. 24. Un MARKUS, kas kopā ar dēliem dabīgi atrodas to piecu dziedināto tiešā tuvumā, viņiem saka: “Jūs bijāt ļoti slimi un kā tādi vakar pēcpusdienā tikāt atgādāti šeit; bet šeit tieši atrodas slavenais Dziednieks no Nācaretes, kas visiem slimniekiem, ar kādām slimībām viņi arī neslimo, nes un dod noteiktāko dziedināšanu, un šis Dziednieks jums šeit arī nu ir palīdzējis. Vēlāk jūs viņu iepazīsiet vēl tuvāk. 22. Apsēsto izmisuma pilnākā runa. 1. VIENS no pieciem saka: “Jā, jā, man nu sāk uzaust gaisma! Man liekas, ka es būtu sapņojis ļaunu sapni un no šī sapņa man nāk atmiņā, ka es un vēl četri kopā ar mani tikām no kādas laupītāju bandas 24

sagūstīti un ievest tumšā alā un tur nodoti velniem. Vispirms tie mūs apstrādāja ārēji, lai mūs padarītu par viņiem līdzīgiem laupītājiem slepkavām. Bet, tā kā mēs tam ļoti pretojāmies, tad velni savā varā sagrāba mūsu miesas. Te mēs gandrīz pilnīgi zaudējām pašu apziņu un mūsu sirdis sagrāba velnišķas alkas un tieksmes un mēs pieci paši sev bijām tikpat kā pilnīgi zuduši. Ko tad šādā briesmīgā stāvoklī mēs visu it kā esam darījuši un vēlējāmies darīt, tas mums ir pilnīgi nezināms. Bet tikai to es varu nedaudz atcerēties, ka pirms neilga laika esam tikuši sagūstīti no romiešu karavīriem. Bet kas viss pēc tam ar mums atkal ir atgadījies, mazākais, mums ir pilnīgi nezināms, un es pavisam nezinu, kā mēs šeit esam atnākuši un pie tam vēl īsti, kāpēc! Ar mums vajag būt ļoti neģēlīgi apgājušies, kur mums ir tik daudz ievainojumu un punu, bet kas, mazākais, pēc manas sajūtas, tieši vairs nesāp! Ak Dievs, mums gan vajag būt gājis ļoti slikti!?” 2. Kāds OTRAIS saka: “Tu zini, kas mēs sākotnēji tā pavisam īstenībā bijām? redzi, mēs visi patiesībā piederējām templim un kā apustuļi tikām sūtīti pie samariešiem, lai viņus atkal atgrieztu Jeruzalemei. Bet no samariešiem tikām vesti pie prāta, tad griezāmies atpakaļ un Jūdejā gribējām atrast sekotājus, un tur uz robežas tikām no tiem zināmiem velniem sagūstīti, kas mūs tad padarīja par tādiem, ka mēs vairs nezinājām, kas mēs bijām un par ko īstenībā esam kļuvuši. Bet kādā veidā mēs šeit esam atkļuvuši, par to es nezinu ne zilbi! Jā, ja, kas te no mums ir iznācis, par visu mums jāpateicas templim. Tas prot cilvēkus padarīt, cik iespējams, nelaimīgus; bet nezina neviena piemēra, ka templis, cik mums zināms, kādu cilvēku būtu padarījis laimīgu! Vienīgi priekšnieki un augstie farizeji un rakstu mācītāju vecākie templī ir laimīgāki, bet visi pārējie tempļa nabadzīgākie kalpi ir izsalkuši rokaspuiši. 3. Kāds TREŠAIS saka: “Jā, tagad arī es varu atcerēties, kā mēs templī esam tikuši mocīti ar gavēņiem un visādiem citādiem grēku nožēlošanas darbiem. Ak Dievs, par visām mūsu nelaimēm mums gan jāpateicas mūsu vecākiem! Mozus likumos stāv rakstīts : “Godā tēvu un māti, lai tu ilgi dzīvo un lai tev klājas labi uz Zemes!” Mēs tak vienmēr godājām mūsu vecākus, precīzi izpildot visu to, ko viņi no mums prasīja; pēc viņu gribas mēs kļuvām templieši, kaut gan pēc dzimuma mēs nekad nepiederējām pie levi dzimtas. bet tas nebija svarīgi, jo ar naudu tagad vari kļūt viss, kas tikai gribi būt; bet tam ir vajadzīgs daudz naudas! Bet caur to, ka caur visādiem vingrinājumiem un pārbaudījumiem esam kļuvuši templieši, mēs arī dienu no dienas esam kļuvuši nelaimīgāki, līdz mēs kā apustuļi tikām sūtīti uz Samariju un tur no ļauniem burvjiem esam tikuši noburti! Bet kas no tā laika līdz šim brīdim ar mums tad ir noticis, ko mēs darījām, kā mēs pāri šai jūrai esam nonākuši šajā pavisam svešajā apvidū, un kas mūs tik ļauni ir apstrādājis, par to mazākais, es nezinu ne pušplēsta vārda. Tikai pavisam tumši varu atcerēties, ka mēs no tiem ļaunajiem burvjiem, kad mēs negribējām kļūt par laupītājiem slepkavām, tikām nodoti ļoti ļaunai un tumšai sabiedrībai, kas ar mums tā apgājās, ka īsā laikā zaudējām visu mūsu apziņu un līdz šai stundai vairs atpakaļ neatguvām. Bet nu, paldies Dievam, tā ir atkal atgriezusies! Mēs nu atkal zinām, kas mēs esam! Bet kas tagad ar mums notiks? Vai mums atkal jāatgriežas atpakaļ templī, jeb vai mums it kā jāuzsāk kas cits? Vismīļāk man nu būtu nāve; jo šī ļaunā pasaule manās acīs ir zaudējusi visu, kas man turpmāk dzīvošanu uz tās varētu darīt vērtīgu! kas var galvot, ka mēs reiz atkal nenonākam tādu velnu rokās kā nesen?! Kas tad mūs izglābs no to ķetnām?” 4. CETURTAIS un PIEKTAIS saka: “Te mēs ar tevi esam pilnīgi vienisprātis! Tikai kādu labu, ātru nāvi un tad mūžam vairs nekādu dzīvību! Ak, cik laba ir neesamība pret tādu esamību, kādu mēs esam baudījuši! Īsi, tikai izbeigt būt! jeb vai kādam gudram radītājam var būt kāds prieks, zem savas noteikti vissvētākās visvarenības redzēt staigājam apkārt tik ļoti izmisīgi nelaimīgas būtnes? Bet ko mēs, nevarīgie tārpi, varam? 5. Katram dzīvniekam ir labāk nekā cilvēkam, kas sevi iedomājas par radības kungu. Jūs, romieši, ar jūsu asajiem zobeniem gan varat cīnīties pret lauvu niknumu un no jūsu vairogu un šķēpu šķindoņas vajag bēgt tīģeriem, leopardiem un hiēnām; bet ja jums uzbrūk ļauni dēmoni, kādi jums ir ieroči, ko likt pretī šiem nebeidzamajiem ienaidniekiem? Jūs par to varbūt zināt maz ko pastāstīt, kaut gan kādam delfiskam izteicienam bieži bija vairāk varas, kā veselam karapulkam! Bet mēs šādu slepenu varu un spēku esam izbaudījuši un mums nebija nekādu ieroču, ko likt tam pretī! Mums bija jākļūst par velniem un, tā kā mēs to negribējām, ļauni dēmoni mums atņēma visu mūsu apziņu. Miesai gan saglabāja mašīnas dzīvību un šo mašīnu tad izmantoja Dievs zina kam! Ka tā noteikti netika izmantota kam labam, par to liecina mūsu ādas nožēlojamais izskats! Tādēļ lai šurp tik nāve, bet pilnīga nāve. Vairs nekādu, lai kāda veida dzīvību pēc kapa!” 6. PIRMAIS atkal saka: “Jā, ja tas būtu iespējams, tad tas, kas ar visu noteiktību mums varētu dot un 25

  • Page 1 and 2: Lielais Jāņa Evaņģēlijs 3. gr
  • Page 3 and 4: LIELAIS JĀŅA EVAŅĢĒLIJS. III G
  • Page 5 and 6: 5. Un tā kā jūs, kā vēl Sātan
  • Page 7 and 8: viņiem lielākoties arī izdodas.
  • Page 9 and 10: Gars, arī pavisam citādi vajag ap
  • Page 11 and 12: a, vajag darīt labu tam, kas viņa
  • Page 13 and 14: 12. Kur pie šādām rūpēm dvēse
  • Page 15 and 16: teikti labprātīgi varētu visai p
  • Page 17 and 18: gāts; jo pasaules pārāk materiā
  • Page 19 and 20: parast vajag būt dvēselei noderī
  • Page 21 and 22: kā kausēts medus, piens un medus
  • Page 23: zem sava jumta patiesi jau dabūjis
  • Page 27 and 28: tas ar cilvēku un labo velnu, kād
  • Page 29 and 30: kas nekad nenotiek. 3. Tā arī tik
  • Page 31 and 32: traukti cīnījies un turpmāk mū
  • Page 33 and 34: dara laimīgus! Jā, cilvēciskais
  • Page 35 and 36: tas ir pretrunā ar Manu Mācību!
  • Page 37 and 38: et diemžēl arī par lielākās va
  • Page 39 and 40: vēl slēpj, nav nekas cits, kā ti
  • Page 41 and 42: un tempļa uzdevumā viņiem pret R
  • Page 43 and 44: izpratne? Pie tam mēs kā nākamie
  • Page 45 and 46: tikām pēkšņi aizturēti un apci
  • Page 47 and 48: tu šo ainu saproti?” 3. SNETALS
  • Page 49 and 50: viņiem vairs neraizēsies. Un tā
  • Page 51 and 52: pie mums un bijāt īstenais iemesl
  • Page 53 and 54: ojāejas malas. Bet to redz tikai t
  • Page 55 and 56: 13. Redzi, tā ir tā, ko tu pirmī
  • Page 57 and 58: ir visas viņa slepenās zināšana
  • Page 59 and 60: 21. Kur tu visos rakstos jebkad esi
  • Page 61 and 62: jau ir mīļāk, personīgi viņu p
  • Page 63 and 64: īnumus mēs esam redzējuši ar pa
  • Page 65 and 66: lielo laipnību atstrādāt, ja tik
  • Page 67 and 68: pilnīgi līdzvērtīgu. kad jums t
  • Page 69 and 70: pagatavot papildinājumu; Dievs tas
  • Page 71 and 72: ir labi dzīvot, kādēļ kaut ko j
  • Page 73 and 74: tam vairākus gadu simtus tāda die
  • Page 75 and 76:

    grēks, kas nav daudz labāks, kā

  • Page 77 and 78:

    ciest trūkumu. Bet ja kāds darba

  • Page 79 and 80:

    9. Bet laulības medus jau tāpat i

  • Page 81 and 82:

    13. Tādēļ šādiem laulības nos

  • Page 83 and 84:

    tad jums nav līdzams! Ja kāds rei

  • Page 85 and 86:

    meistars; jo redzi, katrs pats sevi

  • Page 87 and 88:

    14. Tādēļ dievišķo saprātu te

  • Page 89 and 90:

    kārtot! — Vai tu to saproti? 9.

  • Page 91 and 92:

    4. Es jums to saku tādēļ, lai pi

  • Page 93 and 94:

    jas saimniekam nekad netrūkst vies

  • Page 95 and 96:

    maniem ļaunākiem biedriem tiku š

  • Page 97 and 98:

    esu sfēras. — Vai šo teikto nu

  • Page 99 and 100:

    izskatīties ka uz Zemes?! Bet īsi

  • Page 101 and 102:

    vienu, nepazīstamo Dievu, bet kuru

  • Page 103 and 104:

    ar mīlestību apkampa kādu Dievu,

  • Page 105 and 106:

    sībām par ārpasauli un tās atti

  • Page 107 and 108:

    šņas šīs šķietamās Saules no

  • Page 109 and 110:

    nav vajadzīgs; jo Es neesmu nācis

  • Page 111 and 112:

    6. Redzi, tā izcēlās senais Zodi

  • Page 113 and 114:

    11. Bet kad ar laiku strādāt lais

  • Page 115 and 116:

    10. Priesteru kasta bija arī tā,

  • Page 117 and 118:

    Jo pie visām debesīm, tā ko tom

  • Page 119 and 120:

    cīgi pārtikušiem miera vēsti no

  • Page 121 and 122:

    šaubījos, ka man tiks piešķirta

  • Page 123 and 124:

    6. Bet ja tu dari labu nabagiem, ta

  • Page 125 and 126:

    acumirkļiem uzmācās šādas bail

  • Page 127 and 128:

    īvās un nebrīvās Zemes radības

  • Page 129 and 130:

    eiz tiek atbrīvota un atkal var mi

  • Page 131 and 132:

    strīdēsies?! 12. Redzi, Dieva var

  • Page 133 and 134:

    kādām sevišķām šausmām, tas

  • Page 135 and 136:

    šam lielākas sāpes un ciešanas

  • Page 137 and 138:

    23. Arurans saka: “Cik ilgi mums

  • Page 139 and 140:

    diem. Pēc tam mēs dodamies lejā

  • Page 141 and 142:

    gadiem tādu avansu valstij atmaks

  • Page 143 and 144:

    ņiem; bet pieaicināt tad veco Mar

  • Page 145 and 146:

    ir parādījis kā katras uzticība

  • Page 147 and 148:

    9. Tādēļ te tomēr visprātīgā

  • Page 149 and 150:

    6. Pēc tam Kirenijs vēršas pie M

  • Page 151 and 152:

    kad jāizvēlas no diviem ļaunumie

  • Page 153 and 154:

    un vairs nezin ka viņam jāatbrīv

  • Page 155 and 156:

    teicienus, kas bija piepildījušie

  • Page 157 and 158:

    ir atsaucis, mums nav nekādu šķ

  • Page 159 and 160:

    pēc Kunga gribas mēs kopīgi jau

  • Page 161 and 162:

    7. Kirenijs saka: “Nu, ja tu tā

  • Page 163 and 164:

    17. Redzi, tu mans viscēlākais ja

  • Page 165 and 166:

    durvis, lai nāk iekšā visas diž

  • Page 167 and 168:

    paņēma melnu rakstāmo zīmuli, t

  • Page 169 and 170:

    6. Īsi, pārdomājat, ka Viņš pa

  • Page 171 and 172:

    arī varu iedomāties tūkstots br

  • Page 173 and 174:

    14. Beidzot Florians saka: “Jā,

  • Page 175 and 176:

    161. Floriana atzīšanās Kunga pr

  • Page 177 and 178:

    mīgi pārzina savu vieglo mājtur

  • Page 179 and 180:

    19. Bet ar šo aizrādījumu Aruran

  • Page 181 and 182:

    parādījis ko tādu; ko kopš mū

  • Page 183 and 184:

    8. Tad viņš apklusa un kad mēs v

  • Page 185 and 186:

    8. Pie Mana galda kreisā apakšēj

  • Page 187 and 188:

    un teiktu: Redzi, kāds tas cilvēk

  • Page 189 and 190:

    19. Bet pagaidi tikai vēl nedaudz,

  • Page 191 and 192:

    ķināja ar lielākiem skaitļiem p

  • Page 193 and 194:

    5. Par Manu Mācību neviens nevar

  • Page 195 and 196:

    vakar. Un tai laikā es atkal dzird

  • Page 197 and 198:

    gaidīt visu un ka kāds lai cik ga

  • Page 199 and 200:

    atslēgu, bet Tev, ak, Kungs, tas j

  • Page 201 and 202:

    arī kādu turpmāko dzīvību. 25.

  • Page 203 and 204:

    15. Kas tad ir tas, ko tu dēvē pa

  • Page 205 and 206:

    18. Es saku: “Nu pavisam labi; be

  • Page 207 and 208:

    skatīt par laimīgu. 16. Bet šie

  • Page 209 and 210:

    14. Vētra un lietus gāze ir piln

  • Page 211 and 212:

    mieļiem un ja arī katrs vestu če

  • Page 213 and 214:

    zemi nonākušas no zvaigznēm. 3.

  • Page 215 and 216:

    jā dvesmā un tas lai tev kalpo pa

  • Page 217 and 218:

    kas tas ir. 13. Kāds patiesības d

  • Page 219 and 220:

    18. Srhabi saka: “Tu gan esi ļot

  • Page 221 and 222:

    aiz tīri pārspīlētas piesardzī

  • Page 223 and 224:

    Tā, kuru tu tik ļoti piesardzīgi

  • Page 225 and 226:

    ar Viņu nekas nav?” 10. Sehabi s

  • Page 227 and 228:

    samelotam labumam. Neīsts pravieti

  • Page 229 and 230:

    206. Sehabi pazīst Kungu. 1. “Pr

  • Page 231 and 232:

    pavisam dīvaina lieta, bet tieši

  • Page 233 and 234:

    kāda nedaudz ieslīpa pamata ar se

  • Page 235 and 236:

    dzemdējošo spēku. Cilvēkam tam

  • Page 237 and 238:

    a. Tava to desmit Mozus baušļu ap

  • Page 239 and 240:

    ana teltī bija izperinājuši vis

  • Page 241 and 242:

    kādā mākslā vai zinātnē iegū

  • Page 243 and 244:

    saki to, un es arī ar to būšu ap

  • Page 245 and 246:

    tad šajā ziņā tu tas patiesi ne

  • Page 247 and 248:

    kļuvusi bez ķermeņa, no jauna va

  • Page 249 and 250:

    stots reiz tūkstots mūsu Zemes, m

  • Page 251 and 252:

    jūs slepenībā līksmosit! Jo jū

  • Page 253 and 254:

    pilnība! Jo Viņš drīkst tikai k

  • Page 255 and 256:

    tības no debesīm. 3. Un es tad ar

  • Page 257 and 258:

    un tavus biedrus ir pavisam no jaun

  • Page 259 and 260:

    8. Tātad cik darbīgi ir Saules ga

  • Page 261 and 262:

    ūtu meklējams tam iemesls. Te aiz

  • Page 263 and 264:

    un kurli! Jautājums: Vai tāds tē

  • Page 265 and 266:

    mēr pilnvērtīgos noteikumus zem

  • Page 267 and 268:

    aiz dzīvākās mīlestības dziņa

  • Page 269 and 270:

    posts un trūkums. Tikai caur sting

  • Page 271 and 272:

    12. Jūs uz Venēras redzējāt vis

  • Page 273 and 274:

    48. Mataela runa par likumu un mīl

  • Page 275 and 276:

    161. Floriana atzīšanās Kunga pr