3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

aiz dzīvākās mīlestības dziņas. Bet tā kā tu līdz šim esi ticējis un darījis, tu līdzinies cilvēkam, kas sapnī
ir aris un sējis un tad nomodā stāvoklī gribētu ievākt ražu, bet neatrod ne lauku, ne iesētos graudus.
26. Cilvēka prāta zināšanas, ticība un darbība ir tukša sapņošana un tajā nav nekāda dzīvības derīguma.
Cilvēkam visu vajag ņemt pie sirds, kurā mīt dzīvība, ko viņš liek sirdī, uzdīgs un nesīs apsolītos
augļus.
27. Kas tā neprot vai negrib prast kārtot savu dzīvi un ir savtīgs arī ticībā un domās, tas nekad nenonāks
pie apsolītā piepildījuma, jo piepildījums ir sirds darbības auglis!
28. Ja jūs tam, kas jums jautās par apsolītā nepiepildināšanos, tā atbildēsit, tad viņš jūs atstās mierā
un sāks censties savā sirdī būt patiesi darbīgs.
29. Ja viņš to darīs, tad pie viņa paša jau sāks parādīties, ka Dieva Mācības apsolījums nav nekāds
tukšs solījums. Bet ja viņš turpinās prasīt padomus tikai savam prātam un pēc tā rīkoties, tad viņš pats
būs vainīgs, ka viņš visā savā zemes dzīvē apsolīto piepildījumu nesasniegs un arī viņsaulē ļoti grūti! —
sakāt, vai jūs to visu esat sapratuši no dzīvības pamatiem!”
30. Beidzot arī Philopolds reiz saka: “Ak, draugs no debesīm! Kurš to arī nesaprastu! Kas kā tu vairāk
dzīvo, domā un jūti tikai sirdī, tas sirds dzīvības lietās visu ļoti viegli un skaidri saprot; bet kas dzīvo,
domā un visu ļoti viegli un skaidri saprot; bet kas dzīvo, domā un jūt tikai savas smadzenēs, tam dzīvības
lieta jau tāpat ir tik daudz kā smieklīgs nekas.- Mēs šo lietu nu esam pavisam pārliecinoši iztirzājuši
un kā es manu, austrumos jau sāk aust gaisma un Rīta zvaigzne jau stāv ievērojami augstu. Tādēļ es
ticu, ka nu mums būtu jāpāriet uz ko citu!”
244. Eņģeļa brīva griba.
1. Murels saka: “Jā, jā, tas gan būtu īsti brīnišķīgi, labi un skaisti, ja tikai tā īsti zinātu uz ko. Kā tad
būtu, ja mīļais draugs no debesīm mums kaut ko darītu zināmu par Rīta zvaigzni? Jo ja mēs kļūsim Dieva
dzīvo darbu skolotāji, tad par visu iespējamo nekad nevaram zināt par daudz? Jo mums būs darīšana
ar visādiem gariem, kuri mēs izjautās par visādām lietām. Ja mēs nespēsim viņiem dot kādu pietiekamu
paskaidrojumu, tad viņi mūs neuzklausīs arī citās lietas un no mums izvairīsies, izzobos un vilcinās;
bet ja mēs viņiem spēsim dot pietiekamu gaismu par visu, tad viņi arī citās lietās mūs uzklausīs un pieņems
mūsu Evaņģēliju! Ko tu Philopold atbildētu tam, kas tev jautātu, kas tomēr pati par sevi esot Rīta
zvaigzne?”
2. Philopolds saka: “Draugs, te es viņam norādītu uz to, ka to visu viņš uzzinās no sevis un savas
iepriekšējās uztveres, ja savu dzīvi iekārtos pēc debesu Mācības; bet ja viņš to nedarīs tad viņam neko
nelīdzēs arī viss mans izskaidrojums, jo tas viņam nevar dot nekādu pārliecību. Bet ar aklu ticību jau
tāpat nevienam nav pakalpots; jo šodien viņš tic vienam, bet rīt nāk kāds spēcīgāks un tad viņš uz vārda
tic spēcīgākajam, protams, ne ar vairāk labuma savai dzīvībai, kā iepriekš ir ticējis mums.
3. Tādēļ cilvēkam vajag tā tikt vestam, lai tuvo un tālo lietu būtību viņš ierauga sevī, tā tiek apzināta
un tad to skata no iekšējās apziņas dzīvas gaismas. Ja viņš to ir sasniedzies, kas nav nekas neiespējams,
tad viņam mūsu apmācība par to nav vajadzīga!
4. Pēc manām domām mēs darām pietiekami, ja mēs cilvēkam rādām pilnīgi pareizo un skaidro dzīvības
ceļu, viss pārējais tad jau nāks pats no sevis, kā mūsu debesu draugs to arī ļoti brīnišķīgi ir radījis,
kā kādā tīrumā vajag likt tikai vienu labu augli un tad tas pats no sevis dzemdē tāļāk un nobriest. Bet
mums pašiem un mūsu spēcinājumam debess sūtnis mums tikpat labi var atvērt acis Rīta zvaigznes
ainavai, kā viņš caur kādas zivs žulti reiz atvēra acis vecajam Tobijam; jo man viņš šķiet esam tas pats
Rafaels, kas reiz veda jauno Tobiju.”
5. Mathaels saka: “Bet tev var būt arī pilnīgi taisnība. Vārds ir tas pats un tāpat gudrība, un tā mūsu
debesu draugs te ir patiess acu ārsts un Rīta zvaigzni var mums jau nedaudz tuvāk apgaismot, ja viņš to
var un drīkst! Jo pie viss atkarīgs no Kunga gribas; viņam nav pašam sava griba, kā mums kuriem ir pilnīga
sava paša un visbrīvākā griba. ”
6. Te Rafaels piezīmē: “Tu esi labi runājis, bet pamatu pamatā arī mana griba nav tik nebrīva, kā tu
to saproti, arī es esmu trauks un ne tikai dievišķās gribas tīrākais izstarojums. Es ļoti labi jūtu ko es gribu,
un ko tad Kungs grib.
7. Bet es Dieva gribu tikai sajūtu vieglāk, noteiktāk un ātrāk nekā jūs cilvēki un tad caur gribu pilnīgi
pakļauju Kunga gribai un caur to tad es tikpat labi esmu uzskatāms kā tīrs dievišķās gribas izsta-
267