Views
4 months ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

vēlēšanos darīt

vēlēšanos darīt daudz vairāk laba un tiecas visus savus brāļus un māsas caur padomu, vārdu priecīgu rīcību darīt iespējami laimīgus, jā, cik neizmērojami augsti stāv tāda cilvēka dvēsele un gars Dieva tā Kunga priekšā! Bet kur stāvam mēs ar savām aukstajām sirdīm un mazajām prāta dāvanām?! 3. Ak, draugs no debesīm! Tu ar savu jautājumu un paša atbildi uz to, mums esi sadevis vēju! Tikai tagad mēs tā īsti skaidri zinām, kāda ir mūsu nostāja un kādi mēs esam! Kungs, pamodini mūsu sirdis un iededzi tās patiesā un dzīvākā tuvākā mīlestībā, citādi visa Tava vēl tīri dievišķā dzīvības mācība nav nekas cits kā tukšu, morāli-ētisku vārdu spēle, bez spēka un iedarbības. 4. Nu es arī asi redzu visu savu dzīvības ceļu līdz šim laika punktam. Tas jau pamatu pamatā bija neveiksmīgs, un tādēļ es nevarēju sasniegt nekādu mērķi! 5. Tikai tagad es sāku iepazīt īsteni patieso ceļu un nu zinu, iekš kā pastāv apsolījumi un to piepildījums. Es nu zinu kā man pašam vēl trūkst un kas trūkst tiem, pie kuriem par spīti pieņemtai dievišķai Mācībai apsolījumi nepiepildīsies un kā viņi būs vedami uz pilnīgi pareiza ceļa, bet līdzās es saprotu arī to, ka man sev vēl būs ļoti daudz ko darīt, lai sevī pašā nonāktu pie pilnīgas kārtības. 6. Ticības sfērā mums gan ir liela priekšrocība, jo tas Kungs Pats šeit staigā starp mums un caur Vārdu un darbiem mums māca, — tāpat šeit mums plaši atvērtas stāv visas debesis un Dieva eņģelis mums māca debesu gudrības un dzīvības mūžīgo kārtību, bet sirds izglītošana tomēr mums ir atstāta vienīgi mūsu pašu ziņā! Bet ar Kunga palīdzību mēs arī tajā sevi savedīsim kārtībā! 7. Zināt ir kas cits un just pavisam kas cits. Pie zināšanām var nonākt pat caur sausu čaklumu un pie pasaules gudrības caur pieredzēm, bet lai īsti patiesi justu, vajag daudz vairāk nekā daudz mācīties un pieredzēt. 8. Lielas zināšanas cilvēka sirdi nedara jūtīgu un gribošu vienmēr darīt labu un pieredze mūs var padarīt gudrus kā sliktā tā labā nozīmē; tikai patiesas jūtas visu atdzīvina un visu kārto un dod mieru un svētlaimi. Tādēļ jau pie cilvēka sākotnējas izglītošanas par patiesu cilvēku, pirmkārt, jāskatās viņa sirdi! 9. Jo ja tūlīt sākotnēji sirds nav tikusi apstrādāta, bet gan vienīgi tikai prāts, tad sirds nocietinās un pēc prāta prasības drīz kļūst augstprātīga. Bet ja sirds reiz ir augstprātīga, tad tā ļoti grūti pieņem katru jūtu izglītību. Te tad jau vajag nākt krietnam uguns pārbaudījumam, pastāvošam no visādām nelaimēm un posta un sirdij vajag sajust visādus spaidus, lai tad tā kā samīcīts vasks kļūst mīksta, maiga un jūtīga pret raudošo līdzcilvēku postu un bēdām! 10. Mēs pateicamies tev un caur tevi tam Kungam, par šo vissvarīgāko pamācību, caur kuru es nu pavisam skaidri zinu, ko es visā nākotnē darīšu sev pašam, kā arī visiem tiem, kas caur mani saņems dižāko un tīrāko Dieva gaismu.” 243. Par galveniem šķēršļiem lai apsolītais piepildītos. 1. Rafaels saka: “man nepienākas ne kāda pateicība, ne kāds gods, bet viss gan vienīgi tikai tam Kungam! 2. Bet tas ir labi, ka jūs to esat sapratuši patiesā dzīvības dziļumā. Ar šo līdzekli jūs vienmēr varēsiet pretoties katram, kas tad nāks un teiks: “Draugs, līdz šim es gan esmu darījis visu un ticējis tam, ko tu man esi mācījis, bet līdz šai stundai neviens vienīgs apsolītais rezultāts nav parādījies, kas tad man vēl būtu jādara? Es atmetu savu tēvu labo, seno mācību, kurā viņi visādās grūtības atrada mierinājumu, labāko padomu un vajadzīgo palīdzību, un šī jaunā Mācība mani kopā ar maniem kaimiņiem pamet kā bāreņus. Neviens lūgums netiek uzklausīts un nekādas tumšas šaubas apgaismotas. Kur tad ir tik brīnišķais Dievs, no kura tu mums esi apsolījis visu laimi un citus brīnumus!” 23. Bet tad tu viņam viegli varēsi atbildēt tā: “Draugs, tajā nav vainīga Mācība, bet gan tava neizpratne! Savā prātā tu Mācību gan esi pieņēmis un arī esi pat mēģinājis pēc tās stingri rīkoties un gaidījis uz apsolīto labumus nesošo piepildījumu; tu tātad Mācības labo darīji tikai apsolīto priekšrocību dēļ, bet ne labā dēļ! Tu biji darbīgs tikai prāta, bet nekad sirds mudināts! Tā sevī palika tikpat cieta un auksta kā pirms tās tīri dievišķās Mācības saņemšanas. Tādēļ tu arī ne caur darbiem, ne mirušo un aklo ticību nesasniedzi tev dotā apsolījuma piepildījumi! 24. Pamodini nu savu sirdi! Visu ko tu dari, dari no patiesiem dzīvības pamatiem. Mīli Dievu pār visu Viņa Paša dēļ un tāpat savus tuvākos! 25. No savas dzīvības pamatiem dari labu labā dēļ un nejautā, vai pēc tavas ticības un darbiem apsolītais gan piepildīsies vai nē. Jo piepildījums ir sekas tam, ka tu savā sirdī dzīvi tici, jūti un kļūsti darbīgs 266

aiz dzīvākās mīlestības dziņas. Bet tā kā tu līdz šim esi ticējis un darījis, tu līdzinies cilvēkam, kas sapnī ir aris un sējis un tad nomodā stāvoklī gribētu ievākt ražu, bet neatrod ne lauku, ne iesētos graudus. 26. Cilvēka prāta zināšanas, ticība un darbība ir tukša sapņošana un tajā nav nekāda dzīvības derīguma. Cilvēkam visu vajag ņemt pie sirds, kurā mīt dzīvība, ko viņš liek sirdī, uzdīgs un nesīs apsolītos augļus. 27. Kas tā neprot vai negrib prast kārtot savu dzīvi un ir savtīgs arī ticībā un domās, tas nekad nenonāks pie apsolītā piepildījuma, jo piepildījums ir sirds darbības auglis! 28. Ja jūs tam, kas jums jautās par apsolītā nepiepildināšanos, tā atbildēsit, tad viņš jūs atstās mierā un sāks censties savā sirdī būt patiesi darbīgs. 29. Ja viņš to darīs, tad pie viņa paša jau sāks parādīties, ka Dieva Mācības apsolījums nav nekāds tukšs solījums. Bet ja viņš turpinās prasīt padomus tikai savam prātam un pēc tā rīkoties, tad viņš pats būs vainīgs, ka viņš visā savā zemes dzīvē apsolīto piepildījumu nesasniegs un arī viņsaulē ļoti grūti! — sakāt, vai jūs to visu esat sapratuši no dzīvības pamatiem!” 30. Beidzot arī Philopolds reiz saka: “Ak, draugs no debesīm! Kurš to arī nesaprastu! Kas kā tu vairāk dzīvo, domā un jūti tikai sirdī, tas sirds dzīvības lietās visu ļoti viegli un skaidri saprot; bet kas dzīvo, domā un visu ļoti viegli un skaidri saprot; bet kas dzīvo, domā un jūt tikai savas smadzenēs, tam dzīvības lieta jau tāpat ir tik daudz kā smieklīgs nekas.- Mēs šo lietu nu esam pavisam pārliecinoši iztirzājuši un kā es manu, austrumos jau sāk aust gaisma un Rīta zvaigzne jau stāv ievērojami augstu. Tādēļ es ticu, ka nu mums būtu jāpāriet uz ko citu!” 244. Eņģeļa brīva griba. 1. Murels saka: “Jā, jā, tas gan būtu īsti brīnišķīgi, labi un skaisti, ja tikai tā īsti zinātu uz ko. Kā tad būtu, ja mīļais draugs no debesīm mums kaut ko darītu zināmu par Rīta zvaigzni? Jo ja mēs kļūsim Dieva dzīvo darbu skolotāji, tad par visu iespējamo nekad nevaram zināt par daudz? Jo mums būs darīšana ar visādiem gariem, kuri mēs izjautās par visādām lietām. Ja mēs nespēsim viņiem dot kādu pietiekamu paskaidrojumu, tad viņi mūs neuzklausīs arī citās lietas un no mums izvairīsies, izzobos un vilcinās; bet ja mēs viņiem spēsim dot pietiekamu gaismu par visu, tad viņi arī citās lietās mūs uzklausīs un pieņems mūsu Evaņģēliju! Ko tu Philopold atbildētu tam, kas tev jautātu, kas tomēr pati par sevi esot Rīta zvaigzne?” 2. Philopolds saka: “Draugs, te es viņam norādītu uz to, ka to visu viņš uzzinās no sevis un savas iepriekšējās uztveres, ja savu dzīvi iekārtos pēc debesu Mācības; bet ja viņš to nedarīs tad viņam neko nelīdzēs arī viss mans izskaidrojums, jo tas viņam nevar dot nekādu pārliecību. Bet ar aklu ticību jau tāpat nevienam nav pakalpots; jo šodien viņš tic vienam, bet rīt nāk kāds spēcīgāks un tad viņš uz vārda tic spēcīgākajam, protams, ne ar vairāk labuma savai dzīvībai, kā iepriekš ir ticējis mums. 3. Tādēļ cilvēkam vajag tā tikt vestam, lai tuvo un tālo lietu būtību viņš ierauga sevī, tā tiek apzināta un tad to skata no iekšējās apziņas dzīvas gaismas. Ja viņš to ir sasniedzies, kas nav nekas neiespējams, tad viņam mūsu apmācība par to nav vajadzīga! 4. Pēc manām domām mēs darām pietiekami, ja mēs cilvēkam rādām pilnīgi pareizo un skaidro dzīvības ceļu, viss pārējais tad jau nāks pats no sevis, kā mūsu debesu draugs to arī ļoti brīnišķīgi ir radījis, kā kādā tīrumā vajag likt tikai vienu labu augli un tad tas pats no sevis dzemdē tāļāk un nobriest. Bet mums pašiem un mūsu spēcinājumam debess sūtnis mums tikpat labi var atvērt acis Rīta zvaigznes ainavai, kā viņš caur kādas zivs žulti reiz atvēra acis vecajam Tobijam; jo man viņš šķiet esam tas pats Rafaels, kas reiz veda jauno Tobiju.” 5. Mathaels saka: “Bet tev var būt arī pilnīgi taisnība. Vārds ir tas pats un tāpat gudrība, un tā mūsu debesu draugs te ir patiess acu ārsts un Rīta zvaigzni var mums jau nedaudz tuvāk apgaismot, ja viņš to var un drīkst! Jo pie viss atkarīgs no Kunga gribas; viņam nav pašam sava griba, kā mums kuriem ir pilnīga sava paša un visbrīvākā griba. ” 6. Te Rafaels piezīmē: “Tu esi labi runājis, bet pamatu pamatā arī mana griba nav tik nebrīva, kā tu to saproti, arī es esmu trauks un ne tikai dievišķās gribas tīrākais izstarojums. Es ļoti labi jūtu ko es gribu, un ko tad Kungs grib. 7. Bet es Dieva gribu tikai sajūtu vieglāk, noteiktāk un ātrāk nekā jūs cilvēki un tad caur gribu pilnīgi pakļauju Kunga gribai un caur to tad es tikpat labi esmu uzskatāms kā tīrs dievišķās gribas izsta- 267

  • Page 1 and 2:

    Lielais Jāņa Evaņģēlijs 3. gr

  • Page 3 and 4:

    LIELAIS JĀŅA EVAŅĢĒLIJS. III G

  • Page 5 and 6:

    5. Un tā kā jūs, kā vēl Sātan

  • Page 7 and 8:

    viņiem lielākoties arī izdodas.

  • Page 9 and 10:

    Gars, arī pavisam citādi vajag ap

  • Page 11 and 12:

    a, vajag darīt labu tam, kas viņa

  • Page 13 and 14:

    12. Kur pie šādām rūpēm dvēse

  • Page 15 and 16:

    teikti labprātīgi varētu visai p

  • Page 17 and 18:

    gāts; jo pasaules pārāk materiā

  • Page 19 and 20:

    parast vajag būt dvēselei noderī

  • Page 21 and 22:

    kā kausēts medus, piens un medus

  • Page 23 and 24:

    zem sava jumta patiesi jau dabūjis

  • Page 25 and 26:

    sagūstīti un ievest tumšā alā

  • Page 27 and 28:

    tas ar cilvēku un labo velnu, kād

  • Page 29 and 30:

    kas nekad nenotiek. 3. Tā arī tik

  • Page 31 and 32:

    traukti cīnījies un turpmāk mū

  • Page 33 and 34:

    dara laimīgus! Jā, cilvēciskais

  • Page 35 and 36:

    tas ir pretrunā ar Manu Mācību!

  • Page 37 and 38:

    et diemžēl arī par lielākās va

  • Page 39 and 40:

    vēl slēpj, nav nekas cits, kā ti

  • Page 41 and 42:

    un tempļa uzdevumā viņiem pret R

  • Page 43 and 44:

    izpratne? Pie tam mēs kā nākamie

  • Page 45 and 46:

    tikām pēkšņi aizturēti un apci

  • Page 47 and 48:

    tu šo ainu saproti?” 3. SNETALS

  • Page 49 and 50:

    viņiem vairs neraizēsies. Un tā

  • Page 51 and 52:

    pie mums un bijāt īstenais iemesl

  • Page 53 and 54:

    ojāejas malas. Bet to redz tikai t

  • Page 55 and 56:

    13. Redzi, tā ir tā, ko tu pirmī

  • Page 57 and 58:

    ir visas viņa slepenās zināšana

  • Page 59 and 60:

    21. Kur tu visos rakstos jebkad esi

  • Page 61 and 62:

    jau ir mīļāk, personīgi viņu p

  • Page 63 and 64:

    īnumus mēs esam redzējuši ar pa

  • Page 65 and 66:

    lielo laipnību atstrādāt, ja tik

  • Page 67 and 68:

    pilnīgi līdzvērtīgu. kad jums t

  • Page 69 and 70:

    pagatavot papildinājumu; Dievs tas

  • Page 71 and 72:

    ir labi dzīvot, kādēļ kaut ko j

  • Page 73 and 74:

    tam vairākus gadu simtus tāda die

  • Page 75 and 76:

    grēks, kas nav daudz labāks, kā

  • Page 77 and 78:

    ciest trūkumu. Bet ja kāds darba

  • Page 79 and 80:

    9. Bet laulības medus jau tāpat i

  • Page 81 and 82:

    13. Tādēļ šādiem laulības nos

  • Page 83 and 84:

    tad jums nav līdzams! Ja kāds rei

  • Page 85 and 86:

    meistars; jo redzi, katrs pats sevi

  • Page 87 and 88:

    14. Tādēļ dievišķo saprātu te

  • Page 89 and 90:

    kārtot! — Vai tu to saproti? 9.

  • Page 91 and 92:

    4. Es jums to saku tādēļ, lai pi

  • Page 93 and 94:

    jas saimniekam nekad netrūkst vies

  • Page 95 and 96:

    maniem ļaunākiem biedriem tiku š

  • Page 97 and 98:

    esu sfēras. — Vai šo teikto nu

  • Page 99 and 100:

    izskatīties ka uz Zemes?! Bet īsi

  • Page 101 and 102:

    vienu, nepazīstamo Dievu, bet kuru

  • Page 103 and 104:

    ar mīlestību apkampa kādu Dievu,

  • Page 105 and 106:

    sībām par ārpasauli un tās atti

  • Page 107 and 108:

    šņas šīs šķietamās Saules no

  • Page 109 and 110:

    nav vajadzīgs; jo Es neesmu nācis

  • Page 111 and 112:

    6. Redzi, tā izcēlās senais Zodi

  • Page 113 and 114:

    11. Bet kad ar laiku strādāt lais

  • Page 115 and 116:

    10. Priesteru kasta bija arī tā,

  • Page 117 and 118:

    Jo pie visām debesīm, tā ko tom

  • Page 119 and 120:

    cīgi pārtikušiem miera vēsti no

  • Page 121 and 122:

    šaubījos, ka man tiks piešķirta

  • Page 123 and 124:

    6. Bet ja tu dari labu nabagiem, ta

  • Page 125 and 126:

    acumirkļiem uzmācās šādas bail

  • Page 127 and 128:

    īvās un nebrīvās Zemes radības

  • Page 129 and 130:

    eiz tiek atbrīvota un atkal var mi

  • Page 131 and 132:

    strīdēsies?! 12. Redzi, Dieva var

  • Page 133 and 134:

    kādām sevišķām šausmām, tas

  • Page 135 and 136:

    šam lielākas sāpes un ciešanas

  • Page 137 and 138:

    23. Arurans saka: “Cik ilgi mums

  • Page 139 and 140:

    diem. Pēc tam mēs dodamies lejā

  • Page 141 and 142:

    gadiem tādu avansu valstij atmaks

  • Page 143 and 144:

    ņiem; bet pieaicināt tad veco Mar

  • Page 145 and 146:

    ir parādījis kā katras uzticība

  • Page 147 and 148:

    9. Tādēļ te tomēr visprātīgā

  • Page 149 and 150:

    6. Pēc tam Kirenijs vēršas pie M

  • Page 151 and 152:

    kad jāizvēlas no diviem ļaunumie

  • Page 153 and 154:

    un vairs nezin ka viņam jāatbrīv

  • Page 155 and 156:

    teicienus, kas bija piepildījušie

  • Page 157 and 158:

    ir atsaucis, mums nav nekādu šķ

  • Page 159 and 160:

    pēc Kunga gribas mēs kopīgi jau

  • Page 161 and 162:

    7. Kirenijs saka: “Nu, ja tu tā

  • Page 163 and 164:

    17. Redzi, tu mans viscēlākais ja

  • Page 165 and 166:

    durvis, lai nāk iekšā visas diž

  • Page 167 and 168:

    paņēma melnu rakstāmo zīmuli, t

  • Page 169 and 170:

    6. Īsi, pārdomājat, ka Viņš pa

  • Page 171 and 172:

    arī varu iedomāties tūkstots br

  • Page 173 and 174:

    14. Beidzot Florians saka: “Jā,

  • Page 175 and 176:

    161. Floriana atzīšanās Kunga pr

  • Page 177 and 178:

    mīgi pārzina savu vieglo mājtur

  • Page 179 and 180:

    19. Bet ar šo aizrādījumu Aruran

  • Page 181 and 182:

    parādījis ko tādu; ko kopš mū

  • Page 183 and 184:

    8. Tad viņš apklusa un kad mēs v

  • Page 185 and 186:

    8. Pie Mana galda kreisā apakšēj

  • Page 187 and 188:

    un teiktu: Redzi, kāds tas cilvēk

  • Page 189 and 190:

    19. Bet pagaidi tikai vēl nedaudz,

  • Page 191 and 192:

    ķināja ar lielākiem skaitļiem p

  • Page 193 and 194:

    5. Par Manu Mācību neviens nevar

  • Page 195 and 196:

    vakar. Un tai laikā es atkal dzird

  • Page 197 and 198:

    gaidīt visu un ka kāds lai cik ga

  • Page 199 and 200:

    atslēgu, bet Tev, ak, Kungs, tas j

  • Page 201 and 202:

    arī kādu turpmāko dzīvību. 25.

  • Page 203 and 204:

    15. Kas tad ir tas, ko tu dēvē pa

  • Page 205 and 206:

    18. Es saku: “Nu pavisam labi; be

  • Page 207 and 208:

    skatīt par laimīgu. 16. Bet šie

  • Page 209 and 210:

    14. Vētra un lietus gāze ir piln

  • Page 211 and 212:

    mieļiem un ja arī katrs vestu če

  • Page 213 and 214:

    zemi nonākušas no zvaigznēm. 3.

  • Page 215 and 216: jā dvesmā un tas lai tev kalpo pa
  • Page 217 and 218: kas tas ir. 13. Kāds patiesības d
  • Page 219 and 220: 18. Srhabi saka: “Tu gan esi ļot
  • Page 221 and 222: aiz tīri pārspīlētas piesardzī
  • Page 223 and 224: Tā, kuru tu tik ļoti piesardzīgi
  • Page 225 and 226: ar Viņu nekas nav?” 10. Sehabi s
  • Page 227 and 228: samelotam labumam. Neīsts pravieti
  • Page 229 and 230: 206. Sehabi pazīst Kungu. 1. “Pr
  • Page 231 and 232: pavisam dīvaina lieta, bet tieši
  • Page 233 and 234: kāda nedaudz ieslīpa pamata ar se
  • Page 235 and 236: dzemdējošo spēku. Cilvēkam tam
  • Page 237 and 238: a. Tava to desmit Mozus baušļu ap
  • Page 239 and 240: ana teltī bija izperinājuši vis
  • Page 241 and 242: kādā mākslā vai zinātnē iegū
  • Page 243 and 244: saki to, un es arī ar to būšu ap
  • Page 245 and 246: tad šajā ziņā tu tas patiesi ne
  • Page 247 and 248: kļuvusi bez ķermeņa, no jauna va
  • Page 249 and 250: stots reiz tūkstots mūsu Zemes, m
  • Page 251 and 252: jūs slepenībā līksmosit! Jo jū
  • Page 253 and 254: pilnība! Jo Viņš drīkst tikai k
  • Page 255 and 256: tības no debesīm. 3. Un es tad ar
  • Page 257 and 258: un tavus biedrus ir pavisam no jaun
  • Page 259 and 260: 8. Tātad cik darbīgi ir Saules ga
  • Page 261 and 262: ūtu meklējams tam iemesls. Te aiz
  • Page 263 and 264: un kurli! Jautājums: Vai tāds tē
  • Page 265: mēr pilnvērtīgos noteikumus zem
  • Page 269 and 270: posts un trūkums. Tikai caur sting
  • Page 271 and 272: 12. Jūs uz Venēras redzējāt vis
  • Page 273 and 274: 48. Mataela runa par likumu un mīl
  • Page 275 and 276: 161. Floriana atzīšanās Kunga pr