Views
4 months ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

ojums; bet neskatoties

ojums; bet neskatoties uz to man ir pavisam brīva griba un es varētu rīkoties pret Kungu kā pret kāda cilvēka gribu. Bet tas tomēr nevar notikt, jo man piemīt tik augstas pakāpes gudrība, ka es kā gaisma no dievišķās pirmgaismas, pats pārāk labi pazīstu dievišķās gribas mūžīgo, nemainīgo taisnīgumu, kā arī visu cilvēku, eņģeļu un pasauļu visaugstāko dzīvības labumu un tādēļ pēc sava paša aicinājuma izpildu tikai labi zināmo dievišķo gribu un tad savējo vienmēr pakārtoju dievišķi pilnīgai. 8. Tādēļ ja jūs gribat, ka es jums atklāju Rīta zvaigzni, kuru pagāni dēvē par “Venēru”, tad es to jau varu darīt pēc manas gribas, ja Kungs tam nav pretī; bet ja tas tā būtu, tad es gan nevēlētos jums dot kādu izskaidrojumu. Tātad to ko jums runāju, es runāju arī pēc savas izpratnes un gudrības, bet kas, protams, gan nevar būt citāda kā tikai dievišķa; jo mani vienmēr sajūsmina tikai dievišķā griba un nosaka manu rīcību un gribu! Ja jūs tātad Rīta zvaigzni gribat iepazīt dabā un īstenībā, tad es jau gribu jums pakalpot un jums to rādīt.” Visi trīs saka: “dari to, mīļākais draugs no debesīm!” 245. Uz Venēras. 1. Te Rafaels katram uzliek rokas vienlaicīgi uz pieres un krūtīm un tajā pat momentā ar savas dvēseles redzi tie trīs atrodas uz planētas Venēras un ļoti labi saskatīja tās pamatu, radību un iekārtojumu, pat dzirdēja runājam turienes cilvēkus un to tieši kādā sanāksmē par godu visu garu lielajam Garam. Un kas tur tika runāts, skanēja: “Jūs, šīs skaistās zemes cilvēki, kuru Lielais Gars radīja pēc Savu acu mēra! Mēs šeit esam sanākuši, lai šo Lielo Garu slavētu un godātu! Bet Lielais Gars ir ļoti varens un gudrs, tādēļ mēs Viņu arī varam godāt tikai caur to, kā mēs visā rīcībā sevis pašus iepretī Viņam parādam kā gudrus. Bet patiesa gudrība pastāv iespējami lielākā kārtībā. Bet šīs kārtības augstākā pakāpe ir simetrija. Bet aplūkojam paši sevi kā visas radības kulminācijas punktu. Kāda simetrija ir mūsu locekļu uzbūvē! Cik viena acs izskatās līdzīga otrai, viena auss otrai, viena roka otrai un viena kāja otrai! Aplūkojam mūsu stāvus! Kas var teikt, ka starp mums nevalda augstākā fizioloģiskā līdzība. Ja nebūtu atšķirības mūsu raksturos un temperamentā, tas mūs vienu no otra nevarētu atšķirt. 2. No tā, ka no daudzām citām lietām mēs redzam, ka Lielā Gara gudrībai vajag būt lielākā patika par pilnīgāko simetriju, un tātad lai arī mēs visā ko darām un ierīkojam, ievērojam stingrāko simetriju. Neviens savu māju lai neceļ ne pa mata tiesu lielāku kā viņa kaimiņš, nedod tai arī citu veidu un ne par matu neliek ne ārpus ne iekšpus taisnākās līnijas, jo lielam Garam tas nepatiktu un tādu nekārtīgu māju viņš nesvētītu. 3. Tā pie visas radības mēs arī pamanām, ka lielajam Garam mīļākā ir noapaļotā forma; jo pilnīgāka ir kāda radība, jo lieliskāka arī ir viņas formas noapaļotība; jo pie tās lielajam Garam ir un vajag būt pavisam sevišķai patikai, jo mums kā būtnēm, kas radītas pēc Viņa mēra un apdāvinātas ar Viņa izjūtām, arī ir liela patika pēc noapaļojumiem. Tādēļ tas lai ir likums, visu ko mēs izgatavojam pienācīgi noapaļot. Kas bez vajadzības un likumīgas atļaujas paveic ko stūrainu vai smailu, tas izpelnās lielā Gara nepatiku. 4. Te mēs tālāk redzam, ka lielajam Garam vispatīkamākajai vajag būt baltai krāsai, šur un tur nedaudz sārtotai, jo Viņš mums kā Savai izcilai radībai ir devis tādu krāsa. Tātad mums savos tērpos vispirms vajag ievērot un izvēlēties šīs krāsas un nedrīkstam ļaut sevi pavedināt savos tērpos kaut kur izmantot citas krāsas, jo arī tas lielajam Garam nepatiktu! 5. Tā pavisam taisna līnija mums jālieto tikai tur, kur tā ir visnepieciešamākā. Visur citur lai ievērojam noapaļotību un to tādēļ, lai visā esam iespējami pilnīgi un līdzīgi lielajam Garam. Tāpēc nepieciešams stingri ievērot arī šo mēru un formu. 6. Bet mēs zinām, ka visu to varam sasniegt tikai caur precīzākām zināšanām rēķināšanā un izveicīgā mērīšanā. Tādēļ katra stingrākais pienākums pirmkārt ir nodarboties ar šīm mākslām un zinātnēm, jo bez tām cilvēkam vienā dienā simts reizes vajadzētu lielajam Garam likties pretīgam un nicināmam! Jo lielais gars redz visu un katrā acumirklī visu nomēra; kur Viņš tādā Viņam vienīgi patīkamā kārtībā sastop kādu nevērību, tur novērš Savas acis un tātad arī atņem Savu svētību, bez kā nekas labs nevar izdoties. 7. Bet ja mēs šajā galvenā lietā esam labā kārtībā, tad pats par sevi saprotams, ka mums arī savās domās un gribā vajag būt kārtībā; jo visai ārēji pilnīgai simetrijai nepieciešami vajag sekot dvēseles iekšējai, uz ko lielais gars dabīgi skatās vispirms. 8. Cik drīz kādā cilvēkā pret otru ielavītos augstprātība un samaitājoša nicināšana un nabadzība, 268

posts un trūkums. Tikai caur stingrāko samērīguma ievērošanu visā tāds ļaunums vienmēr tiek turēts tālu no mums un tā mēs visi dzīvojam laimīgi. Te neviens nevar iedomāties, kā viņš it kā ir izcilāks nekā viņa kaimiņš. 9. Kur Pats lielais Gars kā nepieciešamu ir licis kādu asimetriju, tur tas arī mums nenes nekādu zaudējumu, bet gan tikai labumu. Tā mēs visi nevaram būt vienādi veci. Tā gan stingrākā kārtībā ir kļūda, bet tā no lielā Gara caur to tiek pilnīgi izlīdzināta, ka vecums, kā bagāts zināšanām un pieredzēm, jaunību dara tikpat bagātu kā ir pats! 10. Un tā lielā Gara kārtības samērībā ir vēl vairākas līdzīgas negludas lietas; bet tās mums kalpo tikai par pamācību, ka līdzās augstākai kārtībai ir arī nekārtības, bet, ka tādēļ tās ir pielaistas, tas netiek svētītas, bet gan tikai lai mēs tajās vieglāk varam pazīt slikto. nevienam nav jāstaigā apkārt saplēstām drēbēm, bet, tur kur nevar izgatavot jaunu tērpu, caurumu tūlīt jāaizlāpa ar līdzīgu drānām! 11. bet pie vairākiem ir ticis manīts, ka viņi kad viņi dodas tālākā ceļā izmanto vienu atbalsta spieķi. Tas ir kaut kas nekārtīgs un tam jātiek izskaustam! Kas vecuma dēļ jau izmanto spieķi, tas samērības dēļ lai ņem spieķi katrā rokā, lai lielā Gara priekšā neparādās nepatīkami. 12. Tiek arī manīts, ka daži saviem dārziem dod citu izkārtojumu un kārto to citādi kā te ir pilnīgu kārtību mīloši kaimiņu skaistie dārzi. Lielajam Garam tas nav patīkami. caur to varētu arī attīstīties skaudība un greizsirdība, kas lielajam Garam jau būtu pavisam pretīgi! Tādēļ turaties pie tā, ka jūsu dārzos un laukos ir vienāda kārtība! ja tā dārzi un lauki ir ļoti jauki sakārtoti, tad lielā Gara acis pie tiem atrod īstu labpatiku un kopā ar labpatiku nāk svētība. 13. Ari savās mājās izvēlaties tādu kārtību, ka ja ienāk kādas citas mājas kaimiņš, tad lai tajā nejūtas kā svešās, bet gan pavisam mājīgi kā savās mājās! to lielais Gars uzlūko ar lielu labpatiku, jo lielā Gara priekšā jūs visi esat viena ģimene un savstarpēji jums nav jāatsvešinās. 14. ja tad arī pie jums nāktu kāds no pasaules gala, tad viņam tomēr vajag likties, it kā viņš būtu pilnīgi savā dzimtenē un sava paša mājā. Lielais Gars tā kaut ko labprāt redz un Viņa svētība neizpaliek. 15. Pie kāda liela ūdens daži gan ir uzsākuši celt svešādas celtnes, kas to apvidu grezno; bet lielajam Garam par to nav nekāds prieks. bet kas nepatīk lielajam Garam, tam tad nav jāpatīk arī mums! 16. Pieradinātos mājas dzīvniekus kopjat labi un apejaties ar viņiem labi, jo arī viņi ir lielā Gara darbs un ir noteikti būt jums noderīgi. Viņi ir dzīvi darba rīki mūsu labumam un tādēļ mums viņi jāciena. 17. tā arī nevienam bez vajadzības nav jāiznīcina neviens, lai cik mazs stādiņš, jo tā, kas būtu nepateicība pret lielo Garu un par to tad mēs arī nevarētu rēķināties ar kādu svētību. bet ceļiem jātiek uzturētiem tīriem un uz tiem nekad nav jāatļauj augt kādai zālei, lai tā netiek samīta un traucēta savā augšanā. Darāt visu to precīzi un starp jums nekad nebūs kāda nabadzība. 18. Uzlūkojat manus vārdus kā man atklātu visaugstākā un visvarenākā lielā Gara gribu jūsu labumam, un rīkojaties stingri pēc tā, tad jūs būsit laimīgi šeit un svētlaimīgi viņpus tajā pasaulē, par kuru no mums šķīrušās dvēseles saka, ka tā esot pār mēru skaista un brīnišķa un kurā arī mēs sejā bieži redzēsim lielo Garu un Viņa gaismas pilnos kalpus. 19. Bet nobeigumā man jums vēl ko vajag pavēstīt, ko kāds gaišs gars man jau reiz pirms ilgāka laika pavēstīja un vēlreiz nu jau daudz noteiktāk kā iepriekšējo reizi. nakts laikā jūs labi redzat to mirdzošo lielo zvaigzni, kuru pavada kāda mazāka! Jūs pārāk labi pazīstat skaisto, gaišo Kapra (tā Venēras cilvēki dēvē šo Zemi), bet jūs visi nezināt kas Kapra ir. arī es to agrāk nezināju. bet kādā sapņveidīgā stāvoklī tas gars man teica un rādīja Kapru kā tikpat lielu pasauli un zemi kā te ir tā, kas nes mūs. 20. Tā mazā, Kapru vienmēr pavadošā zvaigzne tāpat ir pasaule, bet ievērojami mazāka kā pati Kapra. Šī mazā zeme ir ļoti auksta un pa pusei pilnīgi neapdzīvota. 21. Bet uz lielās Kapras gars man rādīja kādu cilvēku un teica: “Redzi, tas ir tas Kungs!” Viņā mīt mūžīga lielā Gara pilnība. No šī laika šis Gars pilnīgākā cilvēka stāvā, kā viens cilvēks otram būs pieejams visai Savai saprātīgai radībai. Bet Kapras cilvēki visbiežāk kā Viņa bērni un Viņš visiem, ja viņi, šie bērni, izpildīs tā visu cilvēku cilvēka gribu, piešķirs lielu dievišķu varu; bet kas šo gribu nepilda, tie paliek dumji un vāji un netiek pieņemti par bērniem, bet līdzīgi dzīvnieku dvēselēm tik ilgi paliek dzīvnieki, līdz viņi lielā Gara gribu, kas mājo vienā cilvēkā pilnīgi nepieņem kā savu! 22. Tādēļ mums cilvēkiem pret šo skaisto, gaišo Kapra vienmēr jābūt sevišķai cieņai. Bet lielo Garu, kas un kā pilnīgākais cilvēks dzīvo uz šo Kapru, mums būtu jāmīl kā šeit kāda sieva mīl vīru un kāds bērns Tēvu un māti, tad arī mēs reiz būtu spējīgi lielo Garu redzēt kā cilvēku un ar Viņu runāt, — kas mūsu gaidāmo svētlaimi ļoti pavairotu; jā, tas gars, kas man to pavēstīja, pat teica, ka dažām labam no 269

  • Page 1 and 2:

    Lielais Jāņa Evaņģēlijs 3. gr

  • Page 3 and 4:

    LIELAIS JĀŅA EVAŅĢĒLIJS. III G

  • Page 5 and 6:

    5. Un tā kā jūs, kā vēl Sātan

  • Page 7 and 8:

    viņiem lielākoties arī izdodas.

  • Page 9 and 10:

    Gars, arī pavisam citādi vajag ap

  • Page 11 and 12:

    a, vajag darīt labu tam, kas viņa

  • Page 13 and 14:

    12. Kur pie šādām rūpēm dvēse

  • Page 15 and 16:

    teikti labprātīgi varētu visai p

  • Page 17 and 18:

    gāts; jo pasaules pārāk materiā

  • Page 19 and 20:

    parast vajag būt dvēselei noderī

  • Page 21 and 22:

    kā kausēts medus, piens un medus

  • Page 23 and 24:

    zem sava jumta patiesi jau dabūjis

  • Page 25 and 26:

    sagūstīti un ievest tumšā alā

  • Page 27 and 28:

    tas ar cilvēku un labo velnu, kād

  • Page 29 and 30:

    kas nekad nenotiek. 3. Tā arī tik

  • Page 31 and 32:

    traukti cīnījies un turpmāk mū

  • Page 33 and 34:

    dara laimīgus! Jā, cilvēciskais

  • Page 35 and 36:

    tas ir pretrunā ar Manu Mācību!

  • Page 37 and 38:

    et diemžēl arī par lielākās va

  • Page 39 and 40:

    vēl slēpj, nav nekas cits, kā ti

  • Page 41 and 42:

    un tempļa uzdevumā viņiem pret R

  • Page 43 and 44:

    izpratne? Pie tam mēs kā nākamie

  • Page 45 and 46:

    tikām pēkšņi aizturēti un apci

  • Page 47 and 48:

    tu šo ainu saproti?” 3. SNETALS

  • Page 49 and 50:

    viņiem vairs neraizēsies. Un tā

  • Page 51 and 52:

    pie mums un bijāt īstenais iemesl

  • Page 53 and 54:

    ojāejas malas. Bet to redz tikai t

  • Page 55 and 56:

    13. Redzi, tā ir tā, ko tu pirmī

  • Page 57 and 58:

    ir visas viņa slepenās zināšana

  • Page 59 and 60:

    21. Kur tu visos rakstos jebkad esi

  • Page 61 and 62:

    jau ir mīļāk, personīgi viņu p

  • Page 63 and 64:

    īnumus mēs esam redzējuši ar pa

  • Page 65 and 66:

    lielo laipnību atstrādāt, ja tik

  • Page 67 and 68:

    pilnīgi līdzvērtīgu. kad jums t

  • Page 69 and 70:

    pagatavot papildinājumu; Dievs tas

  • Page 71 and 72:

    ir labi dzīvot, kādēļ kaut ko j

  • Page 73 and 74:

    tam vairākus gadu simtus tāda die

  • Page 75 and 76:

    grēks, kas nav daudz labāks, kā

  • Page 77 and 78:

    ciest trūkumu. Bet ja kāds darba

  • Page 79 and 80:

    9. Bet laulības medus jau tāpat i

  • Page 81 and 82:

    13. Tādēļ šādiem laulības nos

  • Page 83 and 84:

    tad jums nav līdzams! Ja kāds rei

  • Page 85 and 86:

    meistars; jo redzi, katrs pats sevi

  • Page 87 and 88:

    14. Tādēļ dievišķo saprātu te

  • Page 89 and 90:

    kārtot! — Vai tu to saproti? 9.

  • Page 91 and 92:

    4. Es jums to saku tādēļ, lai pi

  • Page 93 and 94:

    jas saimniekam nekad netrūkst vies

  • Page 95 and 96:

    maniem ļaunākiem biedriem tiku š

  • Page 97 and 98:

    esu sfēras. — Vai šo teikto nu

  • Page 99 and 100:

    izskatīties ka uz Zemes?! Bet īsi

  • Page 101 and 102:

    vienu, nepazīstamo Dievu, bet kuru

  • Page 103 and 104:

    ar mīlestību apkampa kādu Dievu,

  • Page 105 and 106:

    sībām par ārpasauli un tās atti

  • Page 107 and 108:

    šņas šīs šķietamās Saules no

  • Page 109 and 110:

    nav vajadzīgs; jo Es neesmu nācis

  • Page 111 and 112:

    6. Redzi, tā izcēlās senais Zodi

  • Page 113 and 114:

    11. Bet kad ar laiku strādāt lais

  • Page 115 and 116:

    10. Priesteru kasta bija arī tā,

  • Page 117 and 118:

    Jo pie visām debesīm, tā ko tom

  • Page 119 and 120:

    cīgi pārtikušiem miera vēsti no

  • Page 121 and 122:

    šaubījos, ka man tiks piešķirta

  • Page 123 and 124:

    6. Bet ja tu dari labu nabagiem, ta

  • Page 125 and 126:

    acumirkļiem uzmācās šādas bail

  • Page 127 and 128:

    īvās un nebrīvās Zemes radības

  • Page 129 and 130:

    eiz tiek atbrīvota un atkal var mi

  • Page 131 and 132:

    strīdēsies?! 12. Redzi, Dieva var

  • Page 133 and 134:

    kādām sevišķām šausmām, tas

  • Page 135 and 136:

    šam lielākas sāpes un ciešanas

  • Page 137 and 138:

    23. Arurans saka: “Cik ilgi mums

  • Page 139 and 140:

    diem. Pēc tam mēs dodamies lejā

  • Page 141 and 142:

    gadiem tādu avansu valstij atmaks

  • Page 143 and 144:

    ņiem; bet pieaicināt tad veco Mar

  • Page 145 and 146:

    ir parādījis kā katras uzticība

  • Page 147 and 148:

    9. Tādēļ te tomēr visprātīgā

  • Page 149 and 150:

    6. Pēc tam Kirenijs vēršas pie M

  • Page 151 and 152:

    kad jāizvēlas no diviem ļaunumie

  • Page 153 and 154:

    un vairs nezin ka viņam jāatbrīv

  • Page 155 and 156:

    teicienus, kas bija piepildījušie

  • Page 157 and 158:

    ir atsaucis, mums nav nekādu šķ

  • Page 159 and 160:

    pēc Kunga gribas mēs kopīgi jau

  • Page 161 and 162:

    7. Kirenijs saka: “Nu, ja tu tā

  • Page 163 and 164:

    17. Redzi, tu mans viscēlākais ja

  • Page 165 and 166:

    durvis, lai nāk iekšā visas diž

  • Page 167 and 168:

    paņēma melnu rakstāmo zīmuli, t

  • Page 169 and 170:

    6. Īsi, pārdomājat, ka Viņš pa

  • Page 171 and 172:

    arī varu iedomāties tūkstots br

  • Page 173 and 174:

    14. Beidzot Florians saka: “Jā,

  • Page 175 and 176:

    161. Floriana atzīšanās Kunga pr

  • Page 177 and 178:

    mīgi pārzina savu vieglo mājtur

  • Page 179 and 180:

    19. Bet ar šo aizrādījumu Aruran

  • Page 181 and 182:

    parādījis ko tādu; ko kopš mū

  • Page 183 and 184:

    8. Tad viņš apklusa un kad mēs v

  • Page 185 and 186:

    8. Pie Mana galda kreisā apakšēj

  • Page 187 and 188:

    un teiktu: Redzi, kāds tas cilvēk

  • Page 189 and 190:

    19. Bet pagaidi tikai vēl nedaudz,

  • Page 191 and 192:

    ķināja ar lielākiem skaitļiem p

  • Page 193 and 194:

    5. Par Manu Mācību neviens nevar

  • Page 195 and 196:

    vakar. Un tai laikā es atkal dzird

  • Page 197 and 198:

    gaidīt visu un ka kāds lai cik ga

  • Page 199 and 200:

    atslēgu, bet Tev, ak, Kungs, tas j

  • Page 201 and 202:

    arī kādu turpmāko dzīvību. 25.

  • Page 203 and 204:

    15. Kas tad ir tas, ko tu dēvē pa

  • Page 205 and 206:

    18. Es saku: “Nu pavisam labi; be

  • Page 207 and 208:

    skatīt par laimīgu. 16. Bet šie

  • Page 209 and 210:

    14. Vētra un lietus gāze ir piln

  • Page 211 and 212:

    mieļiem un ja arī katrs vestu če

  • Page 213 and 214:

    zemi nonākušas no zvaigznēm. 3.

  • Page 215 and 216:

    jā dvesmā un tas lai tev kalpo pa

  • Page 217 and 218: kas tas ir. 13. Kāds patiesības d
  • Page 219 and 220: 18. Srhabi saka: “Tu gan esi ļot
  • Page 221 and 222: aiz tīri pārspīlētas piesardzī
  • Page 223 and 224: Tā, kuru tu tik ļoti piesardzīgi
  • Page 225 and 226: ar Viņu nekas nav?” 10. Sehabi s
  • Page 227 and 228: samelotam labumam. Neīsts pravieti
  • Page 229 and 230: 206. Sehabi pazīst Kungu. 1. “Pr
  • Page 231 and 232: pavisam dīvaina lieta, bet tieši
  • Page 233 and 234: kāda nedaudz ieslīpa pamata ar se
  • Page 235 and 236: dzemdējošo spēku. Cilvēkam tam
  • Page 237 and 238: a. Tava to desmit Mozus baušļu ap
  • Page 239 and 240: ana teltī bija izperinājuši vis
  • Page 241 and 242: kādā mākslā vai zinātnē iegū
  • Page 243 and 244: saki to, un es arī ar to būšu ap
  • Page 245 and 246: tad šajā ziņā tu tas patiesi ne
  • Page 247 and 248: kļuvusi bez ķermeņa, no jauna va
  • Page 249 and 250: stots reiz tūkstots mūsu Zemes, m
  • Page 251 and 252: jūs slepenībā līksmosit! Jo jū
  • Page 253 and 254: pilnība! Jo Viņš drīkst tikai k
  • Page 255 and 256: tības no debesīm. 3. Un es tad ar
  • Page 257 and 258: un tavus biedrus ir pavisam no jaun
  • Page 259 and 260: 8. Tātad cik darbīgi ir Saules ga
  • Page 261 and 262: ūtu meklējams tam iemesls. Te aiz
  • Page 263 and 264: un kurli! Jautājums: Vai tāds tē
  • Page 265 and 266: mēr pilnvērtīgos noteikumus zem
  • Page 267: aiz dzīvākās mīlestības dziņa
  • Page 271 and 272: 12. Jūs uz Venēras redzējāt vis
  • Page 273 and 274: 48. Mataela runa par likumu un mīl
  • Page 275 and 276: 161. Floriana atzīšanās Kunga pr