Views
3 months ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

tādēļ ar labu pamatu

tādēļ ar labu pamatu varu tev paziņot par visu to, ko bezgalīgajā telpā viņa ir redzējusi. Bet nu beigas ar visu to, un saki tu mums, kas mums nu jāuzsāk! Jo te palikt mums tak tomēr ir neiespējami!” 12. MARKUS saka: “Tikai vēl neilgu laiku, līdz Dziednieks, kas mūs acu priekšā jūs ir izdziedinājis no jūsu šausmīgajām ciešanām, to nokārtos.” 26. Runa par cīņu dabā 1. RUNĀTĀJS saka: “Kurš no daudzajiem ap mums esošajiem skatītājiem tad tas ir, lai mēs varam viņam pateikties? Jo citādi šajā mūsu stāvoklī mēs gan nevaram to izrādīt.” 2. MARKUS saka: “Jūsu svētības dēļ viņš mums ir noliedzis, ka pirms laika Viņu nav jums jādara zināmu, un tā arī mēs Viņu jūsu priekšā vēl neizpaužam; bet gan jau vēl šodien pienāks laiks, kurā jūs priecīgu sirdi Viņu iepazīsiet un caur Viņu daudzus jūsu maldus!” 3. RUNĀTĀJS saka: “Draugs, ar mūsu sirds prieku uz šīs zemes gan mūžam būs tālākais ceļš! Jo dvēseles, kādas ir mūsējās, pārāk lielo pārdzīvoto ciešanu dēļ uz šīs dumjās priecīgas! Varbūt kādreiz kādā citā pilnīgākā dzīvības pakāpē; bet šajās samocītās miesās nekad!” 4. Pavisam tuvu stāvošais KIRENIJS nu saka: “Redzat, es esmu Romas valsts pārvaldnieks pār visu Āziju un daļu Āfrikas, kā arī Grieķiju! Es nu esmu jūs iepazinis un atradis, ka jūs neesat nekādi nekrietni cilvēki. Es jūs uzņemu manā apgādībā un jums nekad nekā nav jātrūkst, un kāda piemērota nodarbošanās atradīsies arī jūsu gara spēkam. 5. Bet to mums beigās tomēr vajag norunāt, ka jūs mūs, romiešus, līdzīgi, kā, piemēram, manu veco, krietno Markusu, nedēvējat par labiem velniem! Mēs tak tikpat labi esam cilvēki, kā jūs! Ka jūs, aiz mums, protams, nezināma dievišķa lēmuma iemesla esat tikuši vesti lielos pārbaudījumos un caur to noteikti nedzirdēti sāpīgās ciešanās, bet caur ko jūsu dvēseles, kā man šķiet, ir tikušas ļoti apskaidrotas, tur mēs, jūsu iedomātie velni, gan nevaram neko, vai maz ko varam darīt; bet nu jums mums jāpateicas par jūsu izdziedināšanu, un sevišķi vienam no mums, kas, tā teikt, ir visvarenākais Dziednieks, un tā jūs labi redzat, ka mēs pret jums pavisam neesam izturējušies velnišķi.” 6. Tādēļ jums, kā teikts, te jūsu ne gluži nepareizos uzskatus vajag jau nedaudz pārskatīt un visā drīzumā jūs noteikti vēl būsiet priecīgu sirdi!” 7. RUNĀTĀJS nu jau pavisam spēcināts, pieceldamies no zemes, saka: “Draugs, uz Zemes virsmas tu neredzi neko citu, kā labu un tavu dabu pacilājošu. Tavas acis atspirdzina stādi un zāle un tevi ielīksmo jūras maigā viļņošanās; jo tu neredzi, ka aiz visa šīs krāšņuma neskaitāmi topoši velniņi paceļ un izbāž savas ļaunu nāvi un visu postu nesošas galvas! 8. Tu gan redzi jūras skaisto viļņošanos, bet tu zem viļņiem, kas skaisti rotaļājas, neredzi nāvi nesošus nezvērus. Tu visur redzi valdām cildenu dzīvību, mēs neko citu, kā visas labās un cēlās dzīvības nāvi un nepārtrauktu vajāšanu. Tu redzi tīru draudzību un pret taviem nedaudziem ienaidniekiem, kurus tu redzi, tev arī ir pietiekami varas iepretī sev viņus uzskatīt kā pilnīgi nekaitīgus; turpretī mēs neredzam neko citu, kā tīrus, pa lielākai daļai neuzvarētus ienaidniekus! 9. Ak draugs, pie šādām visnekļūdīgākām redzes spējām gan ir grūti jebkad būt priecīgu sirdi! Atņem mums šīs skumjās spējas vai dod mums pareizu izskaidrojumu visam tam, ko mēs redzam, un līdzīgi tev gribam kļūt priecīgi un līksmi. 10. Varbūt pēc neiedomājami ilgiem pasaules laikiem kādai dvēselei, kas izlauzusies cauri no dzīvības pakāpes uz dzīvības pakāpi, reiz gan būs labāks liktenis; bet kur par to ir dzelžaina drošība? Bet kādas nedzirdētas cīņas un vētras nabaga dvēsele līdz tam pārcietīs? Vai no visa tā viņa izies kā uzvarētāja, jeb vai viņa uz mūžību ies bojā? Kāda tev par to visu ir drošība? 11. Redzi, mēz noteikti redzam lietas un attiecības, par kurām tev nekad nav bijusi ne jausma; bet mēs nekur neko neredzam par kādu drošību par reiz nākamo noteikti svētlaimīgo stāvokli pēc miesas nāves, — bet gan pastāvīgas rūpes un cīņas. mēs tev to sakām tā, kā mēs to redzam. 12. Katra dzīvība nepārtraukti ir cīņa ar nāvi, tāpat kā katra kustība ir nepārtraukta cīņa ar to vienmēr traucēt tiecošo mieru. Bet pats miers tādēļ vienmēr cīnās pret kustību, ka tajā ir pastāvīga tieksme kustību apkarot. 13. Kas beigās uzvarēs? Vai miers, kas vienmēr meklē kustību, vai kustība, bet kas vienmēr tāpat meklē mieru? 14. Kopš sava pirmsākotnējā dzīvības dīgļa līdz šim acumirklim tu neesi darījis neko citu, kā nepār- 30

traukti cīnījies un turpmāk mūžam vienmēr no jauna cīnīsies; un cik ilgi tu cīnīsies, tev arī būs dzīvība, bet ne kāda cita, kā vienmēr karojoša, kas gan tiks apgādāta ar ļoti trūcīgiem svētlaimes brīžiem. Bet kad šajā mūžīgā cīņā beidzot kļūs redzama kāda no cīnām brīva un tātad uzvarām bagāta pilnīga svētlaime? 15. Tādēļ ir viegli pateikt, būt priecīgu sirdi un līksmu dabu, bet dvēseles daba te jums romiešiem tūlīt jautā: cur, anomodo, anando et anibus anxiliis? (Kāpēc, kā, kad un caur ko mums tiks palīdzēts? –izd.) — Vai tu gan tikai nedaudz esi mūs sapratis?” 27. Mataels par Kirenija iekšējo dzīvību 1. Te KIRENIJS, pieskardamies pie runātāja rokas, ļoti brīnās un man saka: Kungs, viņam ir pavisam neparasts dzīves uzskats! Pamatā viņam tomēr neko nevar iebilst, tā visumā, kā atsevišķi diemžēl patiesi ir kaila patiesība. bet ko Tu saki uz to?” 2. ES saku: “Ko tu par to brīnies? Vai Es jums tak iepriekš neteicu, ka šie pieci jums visiem sagādās lielu negaisu? Ak, uzklausiet tikai viņus, un pēc tam jūs Mani noteikti sapratīsiet daudz vieglāk un dziļāk!” 3. KIRENIJS to piecu runātājam, kas saucās Mataels, tālāk saka: “Bet vai tu tā pierādīdams varētu arī teikt, ka ļoti ticams, ka Dievs tomēr bija agrāk, nekā tavi pasaules ķermeņi, kurus es vēl nevaru pietiekami stādīties priekšā? Redzi, mazākais, man uz visas Zemes nav zināma neviena tauta, kas pirms visu lietu esamības nepieņemtu kādu Dievu, pilnu izpratnes un varas; un tu tagad parādi tieši pretējo. redzi, tas manu sirdi pilda ar lielām bažām. Tādēļ es, valsts pārvaldnieks, pat lūdzu tevi, tagad tik pat labi pierādi arī pretējo!” 4. MATAELS saka: “Zemes vājais zīdaini, man žēl tevis! Bet, kā es savā dvēselē nu atrodu, tomēr jau esi dzirdējis daudzus gudrus vārdus, pilnus spēka, pilnus dzīvības un pilnus patiesības un ar savām acīm esi redzējis, ko spēj Dieva Vārds, un vēl vienmēr savā sirdī daudzas domas nevari aptvert to dziļumā! 5. Jā, jā, draugs, redzi, tu vēl pārāk spēcīgi mīli savu dzīvību un atrodies tās vidū. Bet tieši no tādas pozīcijas dzīvība vissliktāk ļaujas kļūt izprotama! 6. Draugs, dzīvībai, tas nozīmē, šīs zemes dzīvībai, vajag būt pilnīgi zaudētai, tikai tad pazīst dzīvību! 7. Ņem vienu podu un piepildi to ar ūdeni; ūdens podā stāvēs mierīgs, un mierīgajā ūdenī tvaika garus tu nepazīsi, lai cik dedzīgi tu ūdeni nemaisīsi un nekustināsi, arī pie tam varenie dabas gari tev neparādīsies; bet ja tu ūdeni liec uz uguns, te tas drīz sāks vārīties un pie vārīšanās virs karsti putojošās ūdens virsmas tūlīt sāks pacelties varenie tvaika gari, un tie vārošā ūdenī vēl mierā esošie gari nu tikai pazīs varenos tvaika garus, kas iepriekš aukstajā ūdenī atpūtās pavisam mierīgi un bez kādām esamības pēdām; ar daudz tūkstoš acīm skatīdami vispirms sevi un tad zem tiem karsti kustīgo ūdeni, kas tos nes, un ka tvaika gari iepriekš nepamanīja nekā cita, ka ar augsto ūdeni tie ir pilnīgi viens. 8. Bet vārīšanās laikā arī ūdens tātad pazīst, ka tajā bija un līdz pēdējam pilienam ir savdabīgi gari, jā, jā, tas vārošais ūdens pazīst, ka vispār tas pats ir gars un vara, bet savā aukstajā mierā tas to nevarēja atzīt un aptvert. 9. Vai tu šeit redzi kādu zīmīgu ainu? Tava dzīvība vēl nu arī ir gan tīrs, bet citādi pavisam mierīgs auksts ūdens tavas miesas podā. Tavs pods gan var tikt uz visām pusēm šurp un turp kustināts, tomēr tad no tā tu savus dzīvības spēkus nepazīsi; pretēji, jo vairāk ūdens savā aukstajā mierīgā stāvoklī tiek kustināts, kā tas bieži ir pie visiem lieliem pasaules cilvēkiem, jo stipri kustinātā miesas podā dzīvība mazāk pazīst pati sevi un savu vidi; jo sakustināta ūdens spoguļa virsma kādu ainu vairs nerāda tīru, bet gan ļoti saraustītu. 10. Bet ja tavas dzīvības ūdens pods tiek likts uz patiesas mīlestības, lielākās pazemības un visu ciešanu un sāpju uguns, ak, te tas podā drīz sāk vareni vārīties un caur to visātrāk brīvi kļuvušie dzīvības tvaika gari pazīs paši sevi, to iepriekšējo auksto, laisko stāvokli, proti, juteklisko dvēseli un nepilnīgo podu un ar tūkstoš gaišām actiņām ieraudzīs virs sevis augšā kāpjošos dzīvības garus un pazīs, ka tas nebija tikai slinks to nesējs, bet ka tas ar tiem ir viens un tas pats. Bet podu, saproti, draugs, augšā kāpjošie dzīvības gari neieraudzīs kā pilnīgi vienu ar tiem, bet gan tikai ka kādu diemžēl nepieciešamu ārēju trauku, kas pēc tam tiek sadauzīts lauskās un izmests uz ielas. — vai tev nu ir kāda jausma par to, ko es tev īstenībā esmu gribējis teikt? 11. KIRENIJS saka: “Man gan ir tā, it kā tavu ainu es tā puslīdz esmu sapratis, t.i., salīdzinošā at- 31

  • Page 1 and 2: Lielais Jāņa Evaņģēlijs 3. gr
  • Page 3 and 4: LIELAIS JĀŅA EVAŅĢĒLIJS. III G
  • Page 5 and 6: 5. Un tā kā jūs, kā vēl Sātan
  • Page 7 and 8: viņiem lielākoties arī izdodas.
  • Page 9 and 10: Gars, arī pavisam citādi vajag ap
  • Page 11 and 12: a, vajag darīt labu tam, kas viņa
  • Page 13 and 14: 12. Kur pie šādām rūpēm dvēse
  • Page 15 and 16: teikti labprātīgi varētu visai p
  • Page 17 and 18: gāts; jo pasaules pārāk materiā
  • Page 19 and 20: parast vajag būt dvēselei noderī
  • Page 21 and 22: kā kausēts medus, piens un medus
  • Page 23 and 24: zem sava jumta patiesi jau dabūjis
  • Page 25 and 26: sagūstīti un ievest tumšā alā
  • Page 27 and 28: tas ar cilvēku un labo velnu, kād
  • Page 29: kas nekad nenotiek. 3. Tā arī tik
  • Page 33 and 34: dara laimīgus! Jā, cilvēciskais
  • Page 35 and 36: tas ir pretrunā ar Manu Mācību!
  • Page 37 and 38: et diemžēl arī par lielākās va
  • Page 39 and 40: vēl slēpj, nav nekas cits, kā ti
  • Page 41 and 42: un tempļa uzdevumā viņiem pret R
  • Page 43 and 44: izpratne? Pie tam mēs kā nākamie
  • Page 45 and 46: tikām pēkšņi aizturēti un apci
  • Page 47 and 48: tu šo ainu saproti?” 3. SNETALS
  • Page 49 and 50: viņiem vairs neraizēsies. Un tā
  • Page 51 and 52: pie mums un bijāt īstenais iemesl
  • Page 53 and 54: ojāejas malas. Bet to redz tikai t
  • Page 55 and 56: 13. Redzi, tā ir tā, ko tu pirmī
  • Page 57 and 58: ir visas viņa slepenās zināšana
  • Page 59 and 60: 21. Kur tu visos rakstos jebkad esi
  • Page 61 and 62: jau ir mīļāk, personīgi viņu p
  • Page 63 and 64: īnumus mēs esam redzējuši ar pa
  • Page 65 and 66: lielo laipnību atstrādāt, ja tik
  • Page 67 and 68: pilnīgi līdzvērtīgu. kad jums t
  • Page 69 and 70: pagatavot papildinājumu; Dievs tas
  • Page 71 and 72: ir labi dzīvot, kādēļ kaut ko j
  • Page 73 and 74: tam vairākus gadu simtus tāda die
  • Page 75 and 76: grēks, kas nav daudz labāks, kā
  • Page 77 and 78: ciest trūkumu. Bet ja kāds darba
  • Page 79 and 80: 9. Bet laulības medus jau tāpat i
  • Page 81 and 82:

    13. Tādēļ šādiem laulības nos

  • Page 83 and 84:

    tad jums nav līdzams! Ja kāds rei

  • Page 85 and 86:

    meistars; jo redzi, katrs pats sevi

  • Page 87 and 88:

    14. Tādēļ dievišķo saprātu te

  • Page 89 and 90:

    kārtot! — Vai tu to saproti? 9.

  • Page 91 and 92:

    4. Es jums to saku tādēļ, lai pi

  • Page 93 and 94:

    jas saimniekam nekad netrūkst vies

  • Page 95 and 96:

    maniem ļaunākiem biedriem tiku š

  • Page 97 and 98:

    esu sfēras. — Vai šo teikto nu

  • Page 99 and 100:

    izskatīties ka uz Zemes?! Bet īsi

  • Page 101 and 102:

    vienu, nepazīstamo Dievu, bet kuru

  • Page 103 and 104:

    ar mīlestību apkampa kādu Dievu,

  • Page 105 and 106:

    sībām par ārpasauli un tās atti

  • Page 107 and 108:

    šņas šīs šķietamās Saules no

  • Page 109 and 110:

    nav vajadzīgs; jo Es neesmu nācis

  • Page 111 and 112:

    6. Redzi, tā izcēlās senais Zodi

  • Page 113 and 114:

    11. Bet kad ar laiku strādāt lais

  • Page 115 and 116:

    10. Priesteru kasta bija arī tā,

  • Page 117 and 118:

    Jo pie visām debesīm, tā ko tom

  • Page 119 and 120:

    cīgi pārtikušiem miera vēsti no

  • Page 121 and 122:

    šaubījos, ka man tiks piešķirta

  • Page 123 and 124:

    6. Bet ja tu dari labu nabagiem, ta

  • Page 125 and 126:

    acumirkļiem uzmācās šādas bail

  • Page 127 and 128:

    īvās un nebrīvās Zemes radības

  • Page 129 and 130:

    eiz tiek atbrīvota un atkal var mi

  • Page 131 and 132:

    strīdēsies?! 12. Redzi, Dieva var

  • Page 133 and 134:

    kādām sevišķām šausmām, tas

  • Page 135 and 136:

    šam lielākas sāpes un ciešanas

  • Page 137 and 138:

    23. Arurans saka: “Cik ilgi mums

  • Page 139 and 140:

    diem. Pēc tam mēs dodamies lejā

  • Page 141 and 142:

    gadiem tādu avansu valstij atmaks

  • Page 143 and 144:

    ņiem; bet pieaicināt tad veco Mar

  • Page 145 and 146:

    ir parādījis kā katras uzticība

  • Page 147 and 148:

    9. Tādēļ te tomēr visprātīgā

  • Page 149 and 150:

    6. Pēc tam Kirenijs vēršas pie M

  • Page 151 and 152:

    kad jāizvēlas no diviem ļaunumie

  • Page 153 and 154:

    un vairs nezin ka viņam jāatbrīv

  • Page 155 and 156:

    teicienus, kas bija piepildījušie

  • Page 157 and 158:

    ir atsaucis, mums nav nekādu šķ

  • Page 159 and 160:

    pēc Kunga gribas mēs kopīgi jau

  • Page 161 and 162:

    7. Kirenijs saka: “Nu, ja tu tā

  • Page 163 and 164:

    17. Redzi, tu mans viscēlākais ja

  • Page 165 and 166:

    durvis, lai nāk iekšā visas diž

  • Page 167 and 168:

    paņēma melnu rakstāmo zīmuli, t

  • Page 169 and 170:

    6. Īsi, pārdomājat, ka Viņš pa

  • Page 171 and 172:

    arī varu iedomāties tūkstots br

  • Page 173 and 174:

    14. Beidzot Florians saka: “Jā,

  • Page 175 and 176:

    161. Floriana atzīšanās Kunga pr

  • Page 177 and 178:

    mīgi pārzina savu vieglo mājtur

  • Page 179 and 180:

    19. Bet ar šo aizrādījumu Aruran

  • Page 181 and 182:

    parādījis ko tādu; ko kopš mū

  • Page 183 and 184:

    8. Tad viņš apklusa un kad mēs v

  • Page 185 and 186:

    8. Pie Mana galda kreisā apakšēj

  • Page 187 and 188:

    un teiktu: Redzi, kāds tas cilvēk

  • Page 189 and 190:

    19. Bet pagaidi tikai vēl nedaudz,

  • Page 191 and 192:

    ķināja ar lielākiem skaitļiem p

  • Page 193 and 194:

    5. Par Manu Mācību neviens nevar

  • Page 195 and 196:

    vakar. Un tai laikā es atkal dzird

  • Page 197 and 198:

    gaidīt visu un ka kāds lai cik ga

  • Page 199 and 200:

    atslēgu, bet Tev, ak, Kungs, tas j

  • Page 201 and 202:

    arī kādu turpmāko dzīvību. 25.

  • Page 203 and 204:

    15. Kas tad ir tas, ko tu dēvē pa

  • Page 205 and 206:

    18. Es saku: “Nu pavisam labi; be

  • Page 207 and 208:

    skatīt par laimīgu. 16. Bet šie

  • Page 209 and 210:

    14. Vētra un lietus gāze ir piln

  • Page 211 and 212:

    mieļiem un ja arī katrs vestu če

  • Page 213 and 214:

    zemi nonākušas no zvaigznēm. 3.

  • Page 215 and 216:

    jā dvesmā un tas lai tev kalpo pa

  • Page 217 and 218:

    kas tas ir. 13. Kāds patiesības d

  • Page 219 and 220:

    18. Srhabi saka: “Tu gan esi ļot

  • Page 221 and 222:

    aiz tīri pārspīlētas piesardzī

  • Page 223 and 224:

    Tā, kuru tu tik ļoti piesardzīgi

  • Page 225 and 226:

    ar Viņu nekas nav?” 10. Sehabi s

  • Page 227 and 228:

    samelotam labumam. Neīsts pravieti

  • Page 229 and 230:

    206. Sehabi pazīst Kungu. 1. “Pr

  • Page 231 and 232:

    pavisam dīvaina lieta, bet tieši

  • Page 233 and 234:

    kāda nedaudz ieslīpa pamata ar se

  • Page 235 and 236:

    dzemdējošo spēku. Cilvēkam tam

  • Page 237 and 238:

    a. Tava to desmit Mozus baušļu ap

  • Page 239 and 240:

    ana teltī bija izperinājuši vis

  • Page 241 and 242:

    kādā mākslā vai zinātnē iegū

  • Page 243 and 244:

    saki to, un es arī ar to būšu ap

  • Page 245 and 246:

    tad šajā ziņā tu tas patiesi ne

  • Page 247 and 248:

    kļuvusi bez ķermeņa, no jauna va

  • Page 249 and 250:

    stots reiz tūkstots mūsu Zemes, m

  • Page 251 and 252:

    jūs slepenībā līksmosit! Jo jū

  • Page 253 and 254:

    pilnība! Jo Viņš drīkst tikai k

  • Page 255 and 256:

    tības no debesīm. 3. Un es tad ar

  • Page 257 and 258:

    un tavus biedrus ir pavisam no jaun

  • Page 259 and 260:

    8. Tātad cik darbīgi ir Saules ga

  • Page 261 and 262:

    ūtu meklējams tam iemesls. Te aiz

  • Page 263 and 264:

    un kurli! Jautājums: Vai tāds tē

  • Page 265 and 266:

    mēr pilnvērtīgos noteikumus zem

  • Page 267 and 268:

    aiz dzīvākās mīlestības dziņa

  • Page 269 and 270:

    posts un trūkums. Tikai caur sting

  • Page 271 and 272:

    12. Jūs uz Venēras redzējāt vis

  • Page 273 and 274:

    48. Mataela runa par likumu un mīl

  • Page 275 and 276:

    161. Floriana atzīšanās Kunga pr