Views
2 months ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

32. Par mūžīgās

32. Par mūžīgās dzīvības vienību 1. MATAELS saka: “Katrā ziņā šos dzīvības noteikumus nav tik patīkami dzirdēt, kā kādas pavasara dzīvības fantāzijas melus, kuras dzīvība lidinās apkārt, līdzīgi putniem gaisā vai tauriņiem un zeltotām viendienas mušām, kas streipuļo no viena zieda uz otru un no to kausiem sūc saldo rasu; bet tādēļ arī šāda prieka pilna dzīve dēvējama tikai par īslaicīgas dienas dzīvi, kas, pirmkārt, tikko pati sevi apzinās un tādēļ, otrkārt, īstenībā arī nav nekāda dzīvība. Ko cilvēkam beigās arī līdzētu šāda tauriņa dzīvība? Padomā par šīs dzīves ilgumu! Septiņdesmit, astoņdesmit līdz deviņdesmit gadi jau ir liels vecums, miesa tad jau kļūst ļoti vāja un bezpalīdzīga; kāda tikai nedaudz ļaunāk gaisa dvesma, un tā ir galā! 2. Bet jautājums: Kas pēc tam? Kas tev par to var dot drošu atbildi, ja tu iepriekš visu tavu laicīgo dzīvi neesi darījis visu iespējamo, lai caur to jau pirms ļaunās gaisa dvesmas visa tava esamība tevī jau nav kļuvusi par pilnīgu dzīvi atbildi? Bet ja tu šo svēto atbildi sevī esi atradis, tad tu arī noteikti nekad vairs bailīgi nejautāsi un neteiksi: Kas pēc tam, kad šī īsā dzīve ir beigusies? 3. Tādēļ tas nozīmē, savu dzīvības ūdeni vienmēr neatstāt miesai patīkamā vēsumā, bet gan likt uz uguns, lai tas vārās un paceļas varenos tvaikos un veidojas kādā jaunā dzīvībā, citādi viss ir aplam; un lai mana runa tev var likties cik nepatīkama, bet patiesība tādēļ tomēr mūžam paliek patiesība, un tikai caur to var sasniegt patiesu un pilnīgu dzīvības brīvību, bez kā nav iedomājama nekāda patiesa, mūžīga dzīvība!” 4. KIRENIJS nu runā daudz maigākā tonī: “Jā, jā, mans mīļas draugs Matael, es nu jau redzu, ka tev visās dzīvības attiecībās ir pilnākā taisnība, un tev tieši nevar iebilst ar kādu pamatojumu! Tu savā sfērā nu jau pilnīgi esi pie dzīvības dzimtenes pamatiem, bet kāds no mums vēl ir tālu no tiem! 5. Pie tam nav citu, ko velēties, ka lai tu savu dzīvības mācību sakoptu zināmā sistēmā, pēc kuras tad bērnus varētu vadīt uz to, ka pa šo ceļu viņi jau vieglāk varētu sasniegt to, ko nobriedušam vīram sasniegt beigās tomēr vajag būt diezgan grūti!” 6. MATAELS saka: “Tas, ko tu vēlies, pa daļai jau ir noticis un notiks vēl daudz vairāk! redzi, lielais un varenais pestītājs, kas mūs izdziedināja, tam nolūkam jau veicis visus iespējamos pasākumus. Mēs pieci nu gan arī zinām ceļu, bet tā tomēr būtu grūta lieta, to visu novest kādā sakārtota sistēmā vispārējai apmācībai; bet cilvēkiem kā tu mēs vajadzības gadījumā arī to varētu realizēt! Jo kādam cilvēkam, kas visās lietās atrodas uz patiesības ceļa, tas nav tieši pilnīgi neiespējami; jo īsteni brīva dzīvība ir viena, vai Dievā, vai eņģelī, vai kādā cilvēkā! 7. Bet dabīgi, pat jau pilnīgākās brīvās dzīvībās ir ļoti varena atšķirība; jo viena dzīvība, kas tikai nesen sākusi sevi pazīt, acīmredzami nevar būt tik spēcīga, kā kāda dzīvība, kas jau kopš mūžībām pēc gaišākās patiesības visā pilnībā un dziļumā sevi pazinusi un satvērusi. Šāda dzīvība nu ir kļuvusi bezgalības Kungs un visi pasaules ķermeņi ar visu to, ko tie nes, stāv šīs dzīvības varā. 8. Paši sev, draugs, mēs to līdz tam gan arī mūžam nenovedīsim, bet vienībā ar šo dzīvību mēs kā no sevis beigās spēsim arī to, ko par sevi spēja Dieva lielā, mūžīgā dzīvība. Ir arī zināmi pilnīgi dzīvības spēki, kas acīmredzami ir pirmie pēc dieva mūžīgiem dzīvības spēkiem. 9. Šie spēki stāv tālu pāri mūsu lai cik brīvi un patstāvīgi sevi pazīstošiem dzīvības spēkiem; mēs tos dēvējam par eņģeļiem (sūtņiem). Tie ir Dieva vispārējāko dzīvības spēku speciāli pārstāvji; bet kad mēs reiz kļūsim viens ar vispārējiem — Dieva dzīvības spēkiem, mēs viņiem tomēr nevaram līdzināties. 10. Tomēr cik daudz mēs esam pacietuši, lai iegūtu to, kas mums nu pieder, tu necietīsi, un arī iegūsi to, kas mums pieder, jo dvēselēm no šīs Zemes, kā jau esošām uz dzimtās zemes, viss ir daudz vieglāk, nekā tām, kas šeit ir tikušas liktas no kādas pilnīgākas pasaules. 11. Bet Dieva pamatdzīvībā uz mūžību reiz tā ir nolemts, ka tieši šai niecīgajai Zemei ir jātop par Viņa līdzcietības arēnu un nu jau visa bezgalība zināmā mērā tūlīt dosies šajā jaunā kārtībā un vajadzēs tajā pakļauties, ja tā gribēs iegūt kopēju daļu pie apvienotās Dieva dzīvības bezgalīgākās svētlaimes; tad arī vajag pakļauties, lai tas maksā, ko maksādams!” 12. Patiesi, ja mēs šeit nebūtu atraduši mūsu ciešanu beigas, bet ko mēs tikai pamazām mūsos ieraugām, te arī kāda pilnīga nāve mums būtu bezgala vēlamāka, nekā tikai vēl vienu dienu ilgāka, visneaprakstāmi mokošākā dzīvība, un ja arī tūlīt pēc tam mēs varētu ieiet visā Dieva svētlaimē! 13. Bet, kā mēs nu vienmēr skaidrāk ieraugām, lielais dzīvības pavēlnieks vēl pirms noteiktā laika mūsu ciešanām darījis galu, un tikai tagad mēs par to sākam kļūt priecīgāki un priecīgāki un saprotam, ka lielais Dieva Gars nu visā nopietnībā šo Zemi grib padarīt un padarīs par savas līdzcietības arēnu — 36

et diemžēl arī par lielākās vajāšanas, augstprātības, greznības kāres un iespējami lielāka uzbrukuma visam tam, kas te ir garīgi tīrs, labs un patiess, arēnu! 33. Kāds Mataela pravietojums 1. (MATAELS): “Ak, draugs, uz šīs Zemes vēl notiks tik ļauni, ka pat Sātans, vienalga, kādā izskatā, neuzdrošināsies apmeklēt cilvēku sabiedrību; bet tostarp atkal būs cilvēki, kas kā akli redzēs vairāk un kā kurli dzirdēs vairāk nekā tagad mēs ar atvērtākām acīm un ausīm. 2. Reiz nāks laiks, kad cilvēki pēc grādiem noteiks un uzliks iemauktus tvaika dzīvības spēkiem ūdenī, kā arābi viņu zirgiem, un tos pielietos visiem neticami smagākiem darbiem: ūdenī paslēptos dzīvības spēkus iejūgs arī smagāko ratu priekšā un ar tiem brauks tik ātri, cik ātri aizlido izšauta bulta. 3. Ūdens dzīvības spēkus viņi iejūgs arī lielo kuģu priekšā, un tie kuģus virs ūdens viļņiem aizdzīs pat ātrāk, nekā vētras vējš; jā, beigās pat spītēs katrai vētrai un brauks cauri tās saniknotām grimasēm, bez kā cietīs ievērojamus zaudējumus. Tikai klintis un sēkļi vēl vienmēr būs bīstami šādai ātrai braukšanai un nesīs zaudējumus. 4. Bet drīz pēc tā laika cilvēku dzīvībai uz Zemes sāks izskatīties ļoti ļauni; jo zeme kļūs neauglīga, izcelsies liela dārdzība, kari un bada posts, un ticības gaisma mūžīgai patiesībai daudzkārt nodzisīs, un mīlestības uguns izplēnēs un atdzisīs, un tad pār Zemi nāks pēdējā uguns tiesa! 5. Labi tad tiem, kas dzīvības ūdeni sevī vēl nav pārvērtuši tvaikos tikai laicīgam labumam; jo kad no debesīm nāks lielā uguns tiesa, tā viņiem neko nevarēs nodarīt, jo no tās viņus sargās viņu pašu dzīvības ūdens. 6. Tikai pēc tam viens otram roku sniegs patiesas dzīvības miers un tās Dieva kārtība un starp tiem, kas Dieva Eņģeļu sabiedrībā apdzīvos attīrīto zemi, vairs nebūs naida un ķildu. Par visu to, ko es nu jums esmu pavēstījis, liecinieki būs jau vairs ne mūsu satrunējošās un gaudenās miesas, bet jo vairāk visu redzēt un visu aptvert varošās dvēseles. 7. redzi, es tev to nebūtu teicis, bet manas dvēseles, vai labāk mana Es sirdī es jūtu dziņu to teikt. Un šī dziņa ceļas no turienes, no kurienes mums pieciem ir nākusi pestīšana! Vai nu tu jau labāk mani saprati?” 8. KIRENIJS saka: “Ak, nu jau mēs atkal viens ar otru un savā starpā esam labākā kārtībā; tikai tagad es no jums ceru ļoti daudz uzzināt, un es ar jums esmu ieguvis bagātīgāko lomu! Lai paliek pie manis teiktā; no manis jātiek gādātam par jūsu laicīgām vajadzībām, bet jūs rūpēsieties par manām un visu manu mājinieku dvēseliskajām vajadzībām. 9. Protams, tā gan ir slikta atlīdzība par to lielo, ko jūs par to darīsiet man un maniem mājiniekiem; bet kas tur ir vainīgs, ka uz šīs pasaules par kādu augstāko un mūžīgi pastāvošu dzīvības velt devējam pagaidām nevar nākt pretī ar neko labāku?!” 10. MATAELS saka: “Ak, kā tu vēl vari par to jautāt? Kur mēs kādam varam pakalpot un būt derīgi, tur mēs arī esam vairāk pilnīgi apmierināti! Jo arī kādu laicīgu velti, ja tā nāk no kādas patiesi labas sirds, nekad nedrīkst pietiekami nenovērtēt; jo caur devēju un došanas iemeslu tā iegūst arī pilnīgi garīgu vērtību un tātad pilnīgi līdzinās kādai garīgai veltei. 11. Jo kur materiālais atbalsta garīgo un garīgais materiālo, tur beigās viss kļūst garīgs un tad viens otrā no Dieva pilnībā sagaida bagātīgāko svētību. 12. Bet kur kā templī Jeruzalemē garīgais tiek dots tikai materiālā dēļ un materiālais par kaut ko garīgu, bet arī tikai ceramā materiālā dēļ, tur beigās viss kļūst materiāls un tam vairs nav ne niecīgākā garīgā vērtība, un no Dieva arī nekad nevar būt kādas svētības bagātas sekas! 13. Tādēļ pavisam neraizējies par to, vai tavas materiālās dāvanas nebūtu pārāk niecīgas par mūsu tev sniegto garīgo; jo caur devēju un ošanas patieso iemeslu tās tieši arī kļūst garīgas un garīgi un arī materiāli bagātīgi sekos svētība no augšas; jo gars mūžam ir kungs arī pār visu materiālo, kas pamatā arī nav nekas cits, kā tiesāts, ļoti nebrīvs gars un tam vienmēr vajag akli paklausīt Dieva dzīvības brīvākam garam, no kura bezgalīgākā spēka iziet visas matērijas tiesa, un vienīgi Viņš to atkal var atdzīvināt, kad un kā vien Viņš tikai vienmēr to grib!” 14. KIRENIJS saka: “Ak, lieliski un teicami! Ne par kādām Zemes bagātībām es tagad nevēlētos jūs vairs izlaist no manām draudzīgām rokām! cerams, mēs sapratīsimies vienmēr labāk un arī savstarpēji kļūsim vienmēr nepieciešamāki! Bet nu vienīgi tam Kungam visa slava un visa mūsu mīlestība, ka Viņš 37