Views
4 months ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

11. Tempļa slepenās

11. Tempļa slepenās mahinācijas iet tik tālu, ka to priekšā pat romiešiem ir zināms respekts. Daudz kas gan jau ir ticis izpausts, bet ko tas viss līdz, ja pavisam droši pierādāmi nevar tikt uz pēdām?! 47. Mataela un Snetala runas par aizrādījumiem 1. MATAELS, kas no zināma attāluma šajā sarunā bija noklausījies, pienāk pie tiem divpadsmit un saka: “Jūs gan vēl stipri esat zemes cilvēki, it īpaši tu, Snetal ar taviem septiņiem kolēģiem; jums vēl nav ne jausmas no tā, kas šeit ir. 2. Šeit ir dziednieks no Nācaretes, jā, Viņš ir šeit, — bet kurš tas ir, par to jums nav nekāda jausma, un tādēļ jūs par Viņu un Viņa darbiem runājat nepatīkamas muļķības! 3. Bet īstam cilvēkam pēc pareizas kārtības nav jārunā nekas cits, kā tikai patiesība. Ja viņš to nezina, tad viņam jāklusē, jāmeklē un jāpēta. Un, ja viņš patiesību ir atradis, tad viņam arī jārunā! Jo kas te runā un patiesību vēl nav iepazinis, melo, un ja arī viņš nejauši runā patiesību. 4. Bet pār kāda patiesa cilvēka lūpām nekad nav jānāk meliem, jo caur meliem dvēsele pati par sevi dod liecību, ka tā staigā nāvē un ne dzīvībā! 5. Tādēļ, ja kādu meli iepriecina, tas vēl ilgi nepazīst dzīvības vērtību; jo dzīvība un patiesība ir viens! Tikai patiesība dara tavu dvēseli brīvu un būtībā, esamībā un darbībā viņai atklāj Dieva esamību. 6. Bet ja tu domā un runā tā, kā es nu dzirdēju, tad tu par sevi dod atklātu liecību, ka gaismas un visas patiesības lielā tempļa vietā tava dvēsele dzīvo tikai kādā cūku kūtī! 7. Kādēļ minēt, ja trūkst jebkāda pamata. kapteinis Jūlijs no Geneceretes jums tak īsti gudri teica, ko jūs šodien redzēsiet un dzirdēsiet un ka jums par to pat nav daudz jājautā, bet gan jūsu sirds mīlestībā to jāuzņem un pēc tā jārīkojas, tad izskaidrojums jau nāks pats no sevis! Un redzat, kapteinis runāja pareizi un patiesi! 8. Tādēļ bez kādas patiesības pamata atmetiet šeit nevajadzīgo šur un turp runāšanu, visu labi ievērojiet un savā sirdī aptveriet, tad īsā laikā jūs iegūsiet vairāk, nekā jūs daudzus gadus ilgi savstarpēji melojat, domādami, ka esat runājuši patiesību! 9. Jautāt gan ir labāk nekā kaut kur kaut ko izskaidrot, par ko pašam nav nekāda pamata; bet, ja jautā, te vajag zināt, ko un par ko jautā, citādi katrs jautājums tikpat labi ir aplamība, kā kāda no gaisa ķerta melīga atbilde. 10. Jo caur pieredzi man manī vajag būt pilnai pārliecībai, ka iztaujātais man var atbildēt patiesību; un beidzot iepriekš man vajag būt precīzi aprēķinājušam, vai tas, par ko es kādam jautāju, nav kāda aplamība, citādi caur jautājumu es parādu vai nu manu lielo muļķību, vai arī manu apslēpto ļaunumu! Šo dzīvības principu labi ievērojiet, tad jūs uz Zemes virsas stāvēsiet, mazākais, kā pieticīgi cilvēki!” 11. Nedaudz noskaities, SNETALS saka: “Bet mīļais draugs Matael, tu mums šeit zināmā mērā izteic rājienu, un mēs neesam redzējuši, ka kāds tev to būtu uzdevis! Tavs padoms gan ir labs ļoti patiess, bet tajā trūkst zināma daudzveidīguma, un tādēļ tas uz mums pavisam neatstāj tādu iespaidu, kādu tas noteikti būtu atstājis, ja tas būtu ticis dots vairāk draudzīgākā ietērpā! 12. Redzi, divi un vēlreiz divi kopā ir četri! Tā ir patiesība un kā tāda noteikti tomēr arī paliek, ja tā tiek izteikta ar draudzīgu seju!? Jeb vai tas ir vienalga, ja es vedu kādu aklo, vai es viņu turu ciet, radot sāpes, vai es nabago pa labo ceļu vedu, maigi atbalstot? Maigu atbalstu, vedot aklo, es turu par teicamāku; jo, ja es viņu turu, radot sāpes, tad viņš tieksies no manām rokām izrauties un kas zina, vai viņš tieši tajā acumirklī, kad viņš izaujas no manām viņu pārāk stingri turošām rokām, nekrīt un sevi ļoti neievaino. Bet, ja es viņu esmu atbalstījis un vedis maigi, tad mēs mērķi sasniegsim pavisam priecīgi un līksmi. — Vai man te ir taisnība, vai nē?” 13. MATAELS saka: “Ak jā, ja apstākļi to atļautu; bet ja tu kādu aklo redzi bezdibeņa malā un arī redzi, ka ar spēcīgu tvērienu un rāvienu tu vari viņu izglābt, vai arī te tu iepriekš pārdomātu, cik stipri vai maigi tu viņu satversi?” 14. SNETALS saka: “Jā, vai tad garīgi mēs jau bijām tik tuvu bezdibenim?” 15. MATAELS saka: “Pavisam noteikti, citādi es jūs tik spēcīgi nebūtu satvēris! Jo redzat, viss, kas ieved kādos melos, un tātad pats ir meli, lai arī cik nenozīmīgs ārēji šķiet cilvēkiem, dvēselei jau ir bezdibenis uz nāvi. Kādi maigi, šķietami pavisam nenozīmīgi meli dvēselei ir daudz bīstamāki, nekā īsti rupji un ar rokām aptverami! Jo kādi rupji meli tevi noteikti nepamudinās kāda darbībai, bet kādi pavisam viegli un nenozīmīgi kā kāda patiesība tevi mudinās darbībai un pavisam viegli novedīs pie viss 52

ojāejas malas. Bet to redz tikai tas, kuram ir atvērta gara iekšējā redze. Tādēļ tev nevajag skaisties, ja es tevi esmu satvēris nedaudz stingrāk, jo starp jums kā indīga čūska ložņā maigi meli, ko es un mani četri brāļi gan ļoti gaiši esam pamanījuši, un tajā tu vari meklēt mana nedaudz skarbā tvēriena iemeslu. — Vai tu to labi saproti?” 17. SNETALS saka: “Jā, ja tā, te tava nedaudz skarbā uzstāšanās pret mums, protams, ir pieņēmusi pavisam citu izskatu, un te es tev tālāk neko vairs nevaru iebilst. dabīgi, garīgus apstākļus mēs pie tam gan neredzam un mums vajag tev ticēt, ka tas tā ir; bet mēs atzīstam, ka tu stāvi uz ļoti stingra pamata, un tādēļ taviem vārdiem ticam. Bet kas tad mums savā starpā jārunā? Būt pavisam klusiem tomēr ir pavisam izmisīgi garlaicīgi, un ar patiesību vēl ir ievērojams āķis.” 18. MATAELS saka: “Draugs, ja kādā ļoti tumšā nakts laikā tu ietu cauri biezam kalnu mežam, un tev būtu zināms, ak šajā mežā ir daudz stāvu nokalnu un bezdibeņu, vai tev te nebūtu svētīgāk, pa to laiku palikt stāvam un nogaidīt dienas gaismu, nekā it kā sekot kādai maldu gaismai un ar to pašu nogāzties kādā bezdibenī? Tas gan arī nav nekas iepriecinošs, pārnakšņot biezā kalnu mežā, bet tomēr noteikti vēl nesalīdzināmi svētīgāk, nekā iet uz priekšu, kur kāds nākamais solis var tev nest nāvi! — Kā tu te domā?” 19. SNETALS saka: “Tu zini, ar tevi te īstenībā nav ko vairāk runāt; jo tev vienmēr ir taisnība un tev neko nevar iebilst; un tā mēs nu tad labāk darīsim pēc tava padoma un tad tu mums noteikti neko vairs neiebildīsi.” 48. Mataela runa par likumu un mīlestību 1. MATAELS saka: “Ak vēl kas, un šis vēl kas ir diezgan nozīmīgs! 2. Ja tas jums maksā kādas pūles un jūs to zināmā mērā darāt ne aiz mīlestības, tad atmetiet to un pa to laiku darāt to, ko jūs gribat darīt aiz mīlestības. Jo ko kāds cilvēks nedara pilnīgi aiz mīlestības, tam viņa dzīvībai ir maz vērtības, jo mīlestība ir dzīvības īstenais elements, tā ir pati pirmpamata dzīvība. 3. Tālab ko satver mīlestība, tas ir satverts no dzīvības un pāriet dzīvībā; bet kas no mīlestības paliek neaizskarts, un ko cilvēks dara tikai tādēļ, ka tas vai nu baidās kādu ļaunu seku, vai arī to grib viņa augstprātība, lai pie citiem cilvēkiem sevi parādītu kā gudro, tas nepāriet dzīvībā, bet gan tikai nāvē, jo tas dzīvības elementa vietā bija ticis satverts tikai no nāves elementa. 4. Es tev saku: katrs, lai cik gudrs likums nedzemdē dzīvību, bet gan nāvi, ja cilvēks to ievēro neizejot no savas mīlestības; un gudrākais padoms līdzinās sēklas graudam, kas labas augsnes vietā nokrita uz klints, kur tas sakalst un beigās nespēj nest labu augli. 5. Es jums to saku, jo es redzu, ka tas tā ir. Cilvēkā viss ir miris, izņemot mīlestību! Tādēļ ļaujiet jūsu mīlestībai visā pilnībā valdīt pār visu jūsu būtni un jūtiet mīlestību katrā jūsu būtības šķiedrā, tad jums jūsos ir uzvara pār nāvi un kas jūsos bija miris, caur jūsu mīlestību ir pārgājis izturīgā dzīvībā, jo mīlestība, kas pati sevi sajūt un izejot no šādas sajūtas arī pazīst, ir pati dzīvība, un kas tajā pāriet, tas arī pāriet dzīvībā. 6. Lai cik precīza mana padoma sekošana jums maz līdzētu, ja jūs to ievērotu tikai tās patiesības svara dēļ un tādēļ, ka, to ievērojot, jums vajadzētu baidīties kādu sliktu seku, bet šāda ievērošana jūsu dvēselei tomēr nedotu nekādu labumu. Ak, pavisam citādi ir tad, ja mīlestība un patiesība saplūst kopā un tad kopā darbojas. Te mīlestība no patiesības gaismas un patiesības gaisam sevī un no sevis vienmēr rada jaunāku un pilnīgāku dzīvību un pāriet līdz pilnīgai Dieva līdzībai. 7. Mīlestība, vai Dieva gars cilvēkā šeit gan jau no sākuma Dieva līdzība, bet uz pilnīgu dzīvi — darbīgu Dieva līdzību viņai vajag pacelties tikai pa ceļu, kuru es jums esmu rādījis. — Vai jūs to saprotat?” 8. Nu, pavisam priecīgā izskatā, SNETALS saka: “Pie Dieva, tā Visuvarenā, tu patiesi esi kāds liels pravietis; jo tik patiesi, tik saprotami un tik gudri vēl neviens pravietis uz savu tautu nav runājis! Tev mazajā pirkstiņā patiesi ir pilnīgāka dzīvība, nekā mums visiem kopā visā miesā, vai īstenībā mūsu dvēselēs, kopā ņemot. Jā, jā, tā tas ir, brāļi! No Mataela patiesi runā dievišķa dvesma un mēs nekad nevienam Dievam nevaram pietiekami pateikties, ka viņš mūs, varētu teikt, tik brīnu maini ir savedis kopā! Ak, bet ja jau tava gudrība ir tik nešaubīgi lielāka, nekā mūsējā, cik lielai tikai vajag būt tā, mums vēl nepazīstamā dziednieka no Nācaretes gudrībai?” 9. MATAELS saka: “Kas gan tik brīnumaini gaišs mirdz rasas pilienā, kas karājas kādas zālītes galā? 10. Redziet, tas, kas tik brīnumaini gaiši mirdz no skaidrā piliena, tas ir Saules attēls! Bet Saules attēls 53