Views
8 months ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

52. Snetala un Ribara

52. Snetala un Ribara dialogs par Rafaela brīnuma pārbaudījumu 1. Pēc kāda neilga laika RIBARS atkal saka: “Tomēr mazākais, no kāda mācekļa vēlētos uzzināt, ko visu līdzās brīnumdziedniekam viņš jau ir iemācījies!” 2. ES saku: “Ak, tas var notikt ļoti viegli! Ir gan klāt pusdienas mielasta laiks un saimnieks ar to drīz būs kārtībā; bet kādam nelielam mācekļa pārbaudījumam laika tieši pietiks un tieši kādam jaunākam, un tev kā stingram eksaminētājam jārāda, ko visu viņš jau var! — Vai tu tā ko gribi?! 3. RIBARS saka: “Katrā ziņā, jo bez pārbaudes ne par vienu nevar tikt izteikts spriedums!” 4. Te Es pasaucu Rafaelu, kas pamatā un stingri ņemot tomēr arī ir Mans māceklis, kaut gan gars tagad ietērpts ar vieglu matēriju. Tikko pasaukts, RAFAELS zibens ātrumā stāv Ribara priekšā un saka: “Kādu pārbaudījumu tu prasi no Tā Kunga mācekļa?” Pie šī jautājuma Ribars pārdomā un mēģina izdibināt, vai viņš varētu atrast kādam cilvēkam kaut ko īsti neiespējamu, ko nevienam cilvēkam nebūtu iespējams izdarīt. 5. Uz to Es saku: “Nu, Es domāju, tajā lietā tavam viltīgumam, šķiet, klājas diezgan plāni!” 6. RIBARS saka: “Ak, nieki! “Festina lente” (“Lēnāk brauksi, tālāk tiksi”), saka romieši! Hostis cum patientia nostra vietus (Caur pacietību nāk pie uzvaras)! Es tam māceklim došu pārkost riekstu, pie kura viņa zobi tiks spēcīgi pārbaudīti!” 7. Te RIBARS noliecas pie zemes, paceļ no zemes vairākus pfundus smagu akmeni un smaidīdams Rafaelam saka: “Mīļais, dievišķā meistara, kuram jāveic lietas, kādas var būt iespējams vienīgi Dievam, mācekli! Ja tu no viņa ko visvarenu jau esi iemācījies, tad šo akmeni pārvērt labā, saldā maizē!” 8. RAFAELS saka: “Pārbaudi, vai akmens vēl ir akmens!” 9. RIBARS to pārbauda un saka: “Un kā vēl!” 10. RAFAELS runā: “Pārbaudi to nu vēlreiz!” 11. Ribars to vēlreiz pārbauda, pārlauž akmeni un atzīst, ka akmens patiesi ir kļuvis par maizi. Šāds brīnums viņa rokās viņu pavisam samulsina, jā, viņš redzami tika pārņemts no lielām bailēm un nezināja, kas viņam uz to būtu jāsaka. 12. Bet RAFAELS viņam saka: “Pagaršo to arī; jo acis ir vieglāk apmanīt, kā aukslējas. Dod to nogaršot arī saviem draugiem, lai mums ir liecinieki, ka šī pārvēršana ir patiesa!” 13. Ribars sākumā brīnummaizi nogaršo diezgan uzmanīgi; bet, tā kā tā viņam tik ļoti labi garšo, tad no viena gabala nokož krietnu kumosu un otru pusi dod nobaudīt saviem biedriem. Visi nu atrod, ka maize ir neparasti garda, salda un vilinoši smaržojoša. 14. Bet Es pie tam jautāju Ribaram, teikdams: “Nu, mīļais draugs, ļauj man dzirdēt tavu spriedumu, ko tu saki par šo kāda mācekļa izdarīto darbu?” 15. RIBARS Snetalam saka: “Brāli, runā nu tu, tu esi mazliet gudrāks, kā es! tas iet virs manas izpratnes horizonta!” 16. SNETALS saka: “Tāda veida cilvēki, kāds esi tu, pasaulē nu ir ļoti daudz, kas sākumā plātās ar savu nelielo prātu, bet ja tad nāk kāda parādība, kas sniedzas tālu pāri viņu saprātam, tad viņi stāv kā laulības pārkāpšanā pieķerta sieva! Kas te nu cits sakāms, kā: Mataelam bija taisnība katrā zilbē, ar ko viņš lielajam meistaram deva noteikti patiesāko liecību! 17. Ja šādas lietas jau var paveikt pat viņa māceklis, ko tad visu spēs darīt dievišķais meistars! 18. RIBARS saka: “Tas viss ir pareizi, un neviens no mums to nevar apstrīdēt; bet templī kā noteiktu patiesību arī saka un māca, ka zināmi sevišķi magi, caur viņu rīcībā nodotu Belcebula varu, spēj darīt ārkārtīgi neparastas lietas. pat romieši saka: In doctrina aliena canti, felices (laimīgs, kas kādā svešā mācībā ir uzmanīgs –izd.), un Sapientia non incipt cum odio deorum (gudrība nesākas ar dievu ienaidu — izd.). 19. SNETALS saka: “Izbeidz ar taviem dumjiem latīņu izteicieniem; un mūžīgi vari mani likt mierā ar tavu muļķīgo Belcebulu! Vai tad tu pirmīt nedzirdēji runājam dievišķi gudro Mataelu un no tā tu viegli varēji secināt, ka lielā meistara mācība caur patiesību, mīlestību un darbību katru cilvēku pieved pie Dieva? Nu, tam nolūkam lielajam meistaram būtu jāizmanto visu melu un visas krāpšanas priekšnieku? Aklais ēzeli, kas tu vēl vienmēr esi, vai maize bija meli, jeb vai tā bija patiesa maize? 20. Ja to būtu pagatavojis Belcebuls, tad labākās maizes vietā tev tagad māgā būtu akmens; bet, tā kā tā bija īstākā maize, kā nākusi no debesīm, tad tu tāpat kā es visā tavā miesā, kā es manējā, nu vēl jūti īsti dievišķi patīkamas garšas sajūtu. 58

21. Kur tu visos rakstos jebkad esi lasījis, ka Sātanam jebkad ir izdevies izdarīt brīnumu, līdzīgu šim? Aplūko Belcebula brīnumus templī! kas tie ir? nekas cits, kā nelietīgākā un labi zināmā krāpšana, lai caur to no tev līdzīgiem akliem cilvēkiem dabūtu zeltu un sudrabu un tad to citur izlietotu apkaunojošiem nolūkiem. 22. Redzi, tie ir Sātana brīnumdarbi un kā tādi rokām aptverami viegli pazīstami! 23. Bet šeit nevalda nekāda iespējama krāpšana, bet gan viegli pazīstama Jehovas visvarenā griba! Kā tu te vēl vari jautāt, vai tā kas nebūtu bijis iespējams arī caur Sātana varu?! Kur tad Sātans vēl jebkad varēja pierādīt, ka viņā mājo kāda patiesa vara?” 24. Ļoti iztrūcies, RIBARS saka: “Vai tad viņš neuzvarēja Sinajā, kad viņš trīs dienas ar Miķeli cīnījās par Mozus miesu?” 25. SNETALS saka: “Vai tad to var nosaukt par brīnumu, līdzīgu šim?! Ja kāda kupla meiča tev rāda tās miesīgo pievilcību un baudkārām acīm tevi vilina, vai te gan būs kas brīnumains, ja tu aiz tīri miesīgas baudkāres krīti viņas skaistajās, mīkstajās rokās? Diemžēl šodien tādi Ādama un ievas brīnumi notiek pārāk bieži, bet vienmēr pieder pie zemākā un rupjākā dabiskuma un no kāda brīnuma te patiesi nav ne pēdas, izņemot, ka viss tas brīnums sācies kopš radības pirmsākuma! — Vai tu it kā zini vēl kādu tādu Sātana brīnumdarbu?” 28. RIBARS saka: “Ar tevi te ir grūti runāt! Bet kas ir tie mums zināmie Bībeles un Ninives elku tēlu brīnumdarbi? Vai tie it kā nav Bijuši Sātana izdarīti?” 29. SNETALS saka: “Tev līdzīgiem akliem ēzeļiem, jā, bet ne redzīgiem cilvēkiem; jo viņi zināja, ka zināmo Bābeles elku vēderos, kas naktī caur uguni padarīti kvēlojoši balti, caur plašajām rīklēm iemestie upuri no to pavisam dabīgās kvēles ļoti viegli var tikt aprīti. Ar krietnas uguns palīdzību tu tādus brīnumus vari izdarīt katru dienu un tam tev nemaz nav vajadzīgs kāds sātans. Es pats ar kāda pērkama kalpa piekrišanu gribu tev izdarīt daudz visādus Sātana brīnumus, bez kā tam būtu vajadzīga kāda Sātana palīdzība; jo katra cilvēka ļaunā un mantkārīgā griba tam nolūkam ir Sātans vairāk kā pietiekami. 30. Kāds Sātans mūžam neko nevar un nespēj — izņemot samaitāt kādu jau tāpat nevērtīgu miesu, un tad viņš var saņemt savu ļoti smirdīgo algu; bet dvēselei un garam viņš mūžam nevar izdarīt nekādu brīnumu, jo pati viņa būtība ir visļauni tiesāta matērija! Jā, caur Sātanu tu vari kļūt vēl materiālāks nekā tu jau sen esi; bet garīgs caur viņu tu nekļūsi ne acumirkli ilgi! Un nu runā tālāk, ja tev ienāk prātā vēl kādi Sātana brīnumi!” 31. Te, pavisam satriekts, RIBARS saka: “Ja viss tā, te es, protams, vairs nezinu nevienu Sātana brīnumu, un es gribu atzīt šo tīrāko brīnumu, ko ir veicis lielā meistara jaunais un ļoti daiļais māceklis. bet vispār tu ar mani būtu varējis runāt nedaudz pieklājīgāk, un es arī tevi būtu sapratis!” 32. Snetals saka: “Te tev gan ir taisnība, bet tu jau zini, ka es vienmēr sadusmojos, ja kāds cilvēks, sevišķi nedaudz izglītots, nāk man ar dievišķiem apstākļiem! Patiesi, te es no dusmām jau varētu izlēkt no paša ādas!” 33. RIBARS saka: “Nu, nu, viss jau ir atkal labi! In medio beati (pa vidusceļu staigā laimīgs — izd.), saka romieši; nekad pārāk karsti un nekad pārāk vēsi, tas ir visas dzīvības gudrības kodols. Saproti, brāli, patiesību beigās saprot arī bez ēzeļa un mēsliem!” 34. SNETALS saka: “Jā gan, jā gan; bet taisnīgā dedzībā grūti apsver vārdus, ar kādiem kādu norāj, ja viņš sāk izrādīt pārāk dumjas šaubas. bet kur tu nu patiesību sāc saprast nedaudz tuvāk, tad līdzīgus izteicienus tu no manis tik viegli atkal nedzirdēsi!” 35. Uz to ES saku: “Nu, vai jūs esat kārtībā?” 36. ABI saka: “Pilnīgi!” 53. Jēzus mācības pamatvilcieni 1. 1. ES Ribaram saku: “Bet kā nu izskatās ar tavu spriedumu par to, ko tu nu esi redzējis?” 2. RIBARS saka: “Es jau izrunājos ar Snetalu un atzīstu, ka gudrajam Mataelam visās lietās bija pilnīga taisnība. Pārbaude ir izdarīta un nekas tālāk vairs nav vajadzīgs! Es nu vairs ne ticu, bet ar paša acīm esmu redzējis un nu vēlētos pats iepazīt lielo meistaru!” 3. SNETALS saka: “Jā, arī es to vēlētos, ja tas tik viegli varētu notikt, kaut gan es tik ļoti uz to vairs nepastāvu; jo ko es nu esmu redzējis, man pietiek visai manai dzīvei! vairāk kā Dievs viņš nevar būt, bet pēc redzētā daudz mazāk arī nē! Un ar to man pietiek; tikai es vēl gribētu kaut ko dzirdēt no viņa jaunās 59