Views
2 months ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

edzams, — kas,

edzams, — kas, dabīgi, notika vienā acumirklī, — te drīz pēc tam no smiltīm izlēca žurka vai pele un pa galvu pa kaklu metās prom. Šis burvis arī teica, ka no smiltīs iemestajām nūjām viņš iegūs žurkas un peles. Bet pēc tam es smiltis pārmeklēju un mestās nūjas atradu pavisam neskartas, bet es arī pārāk skaidri atradu pēdas, ka burvis, it kā bez lieciniekiem, smiltīs noturēja zināmu skaitu žurku un peļu caur to, ka viņš vairākās no viņa sagatavotās bedrītēs ielika zināmu viņš iemīļotu ēsmu, ko baudot, tur liktās žurkas un peles tik ilgi izturējās pavisam mierīgi un omulīgi, līdz veikli mestā nūja tās spieda no bedrītēm izlēkt un skriet prom. 2. Dumjā tauta persiešu magam parādīja gandrīz dievišķu godu un viņa maisu piebāza pilnu ar visādām dārgām lietām un, kad es dažus šķietami nedaudz gudrākus gribēju pārliecināt par krāpšanu, viņi mani nosauca par ļaundari un man tikko pietika laika laisties lapās. Pie tam es ieguvu pārliecību, ka tāda veida magi ir pavisam smalki krāpnieki, kas caur viņu iespējamām zināšanām un pieredzi plašos dabas novados prot izmantot daudzu cilvēku, kas dzīvo kā kustoņi, dumjību, un, otrkārt, ka īsti dumjš cilvēks arī pie kāda gudra cilvēku drauga labākās gribas nekad nav pilnīgi pārliecināms par patiesību. 3. Un tādā veidā gan it kā izskatīsies visi priesteru un magu slavinātie brīnumdarbi visā Ēģiptē un Persijā, un esejiešu brīnumdarbiem nebūs cits izskats. 4. Bet šie abi brīnumi šeit, kurus veica lielā meistara māceklis un brīnumainākās izdziedināšanas, par kurām mēs dzirdējām, ka tās no lielā meistara ir tikušas paveiktas, stāv tik pilnīgi pāri visām maģiskām krāpšanām, kā Saule ar tās gaišāko un tīrāko gaismu stāv pāri katrai nenozīmīgai un mānīgai muklāja gaismai. Pie šiem diviem brīnumdarbiem katrai cilvēciskai gudrībai, kā teikts, nešaubīgi ir beigas; te vairs nelīdz nekāda prātošana un pārbaudīšana, te darbojas Dieva visvarenība, kurai, dabīgi, nekas nevar būt neiespējams! 5. Bet mums paliek mācība, ka mums tieši tādēļ jo dzīvāk jāseko tam, ko māca lielais dziednieks, jo caur viņu, kā man nu sāk likties, varbūt tieši šajā mūsu laikā varētu sākt piepildīties sens Jehovas apsolījums. 6. ES, no tiem divpadsmit vēl vienmēr personīgi nepazīts, Snetalam saku: “Vai tu gan esi pārliecināts par šādas domas pareizību?” 7. SNETALS saka: “Draugs, manas domas, mazākais, manī nu kļūst par pārliecību. Jo redzi, man ir pavisam vienkārši, bet noteikti dibināts pamats to pieņemt. Dievs ir bezgala pārāk liels un gudrs, lai Viņš kādu cilvēku tik vareni modinātu un viņu pildītu ar savu visvareno Garu tikai tādēļ, lai viņš tad dziedinātu vairāku cilvēku miesas un no akmens izvilktu maizi un zivi. Ar šādu cilvēku, kas te stāv tālu pāri Mozum un visiem citiem praviešiem, kā Saule te stāv pavisam viena, Dievs noteikti noteikti saistījis arī kādu augstāku un mums vēl pavisam nezināmu, lielāku mērķi! Jo kādam ļoti nesakārtotam mērķim, vienīgi, lai ziņkārīga un brīnumu alkstoša pūļa acu priekšā veiktu visādus brīnumus, Dievs uz šīs zemes, kā teikts, nav licis šādu Dieva cilvēku. Es viņā gandrīz vēlētos atklāt caur visiem patriarhiem un praviešiem pasludināto jūdu lielo Mesiju, un par to, mīļais draugs, esmu gandrīz pilnīgi pārliecināts! 8. Ja viņš tomēr tas nebūtu, tad es patiesi nezinātu, uz ko tad mums vēl jāgaida, kas spētu veikt vēl lielāku un Dieva cienīgāku! Kā tu, mīļais draugs, domā, pieņemot, ka tu kā grieķis kaut kur esi iepazinies ar jūdu rakstiem?!” 9. ES saku: “Jā, es domāju pilnīgi tāpat; jo jūdu raksti man ir ļoti labi zināmi. bet nu es no taviem biedriem tomēr gribētu uzzināt, ko viņi saka par šīm mūsu pavisam labi pamatotām domām. Ribars tiem desmit pārējiem biedriem ir puslīdz runātājs viņu vārdā. Tādēļ pajautājam par to viņam, un redzam, ko viņš tieši teiks. Jautā tu viņam!” 10. SNETALS saka: “Tādēļ pie viņa ar lūgumu jāgriežas tūlīt; jo, cerams, tagad viņš savu zivi būs pietiekami apskatījis!” 56. Snetala un Ribara uzskati par Jēzu 1. Tad, paraudams viņu aiz svārkiem, SNETALS vēršas pie Ribara teikdams: “Tu, Ribar, šeit ir runa par ārkārtīgi svarīgu jautājumu un lietu tieši mums, jūdiem; varbūt arī tu mums par to vari dot tieši ne nesvarīgu izskaidrojumu, pie kam, cik man zināms, tu tomēr labāk pārzini rakstus, kā kāds vienkāršs jūds. Redzi, mums ir zināmi visi lielie apsolījumi, sākot no Ādama līdz gandrīz mūsu laikiem, saskaņā ar pavisam ne tīri no gaisa grābtiem apsolījumiem mās gaidām vienu mesiju, kuram tieši jūdus, kā seno Dieva tautu, jāatbrīvo no visām, lai kāda veida miesīgām un garīgām slimībām! Nu, slavenā dziednieka 62

īnumus mēs esam redzējuši ar pašu acīm un ar pašu ausīm vēl vairāk dzirdējuši no acu un ausu lieciniekiem, ko visu viņš dara un ir darījis. Es jautāju, vai pats Dievs, no savām augstākām debesīm nonākdams uz Zemes, darītu vairāk un brīnumaināk, kā te tieši dara dziednieks no Nācaretes! Atbilde uz šo jautājumu var skanēt tikai nē!” 2. Pirms apmēram trim nedēļām mums kā kaut kas ārkārtējs tika parādīts, kā pilnīgi no jauna no pamatiem uzcelta māja, kas nu tur arī pieder kādam dziedniekam, kuru, kā domāju, sauca Joels, vai arī citādi, kuram Nācarietis tikai caur savu gribu ir atjaunojis no kādas runas pilnīgi akmens kaudzēm. 3. Mums arī stāstīja par kādu tirgotāju Ziharas tuvumā, kura māja arī līdzīgā kārtā ir tikusi palielināta un ļoti izgreznota. 4. Mums arī ir zināmi dziedināšanas gadījumi Geneceretē. Mēs visi paši redzējām un runājām ar izdziedinātā brāli no Geneceretes kalnu novada; un tikpat kā līdzskatījām to piecu trakojošo izdziedināšanu. Mataela, kas ar saviem biedriem nu sarunājas ar kapteini Jūliju un vēl kādu augstu romieti, nepatveramā gudrība mums tam ir vairāk kā drošākais galvojums! 5. Tagad vēl nāk tie divi brīnumi paveikti — saku — no mācekļa. jautājums: vai tas viss mums nedod tiesības pieņemt, ka lielais dziednieks no Nācaretes tieši ir tas apsolītais Mesija? Kā tu te domā?” 6. RIBARS saka: “Jā, jā, te tev varētu būt taisnība! Tu zini, tā pavisam slepeni es jau arī staigāju ar šīm domām, kā grūta sieva ar viņas augli. Bet tas ir dubultkutelīgs jautājums; ka iepretī templim, tā arī iepretī romiešiem, kuriem tāds īsts jūdu Mesija, kā tas ir apsolīts, noteikti būtu ļoti nevietā. Bet templī pēc saviem kabalistiskiem (attiecīgu slepenu mācību) rēķiniem Mesijas atnākšanu ļoti gudru iemeslu dēļ atliek mazākais uz vēl pāris tūkstots gadiem. tam tagad, kur tam tik labi iet, nekāds Mesija pavisam nav vajadzīgs. Bet romiešiem tas acīmredzami varētu būt patīkamāk, ja viņš būtu viņu, nevis jūdu pusē. 7. Tādēļ es šeit, kā redzams, domāju: Attiecībā uz Apsolīto klusībā pie sevis ticu kam gribu, bet savas domas atklāti neizsaku ātrāk, līdz tā lieta nebūs nākusi gaismā vēl acīmredzamāk! Tagad ar šo ticību kā no vienas, tā otras puses varētu būt ļoti ievērojamas nepatikšanas. Vispār tu ar savām domām kā ar taviem iemesliem par to, pavisam neesi uz kāda nepareiza ceļa, bet gan pēc mana prāta un pēc manām iekšējām domām esi uz pareizām pēdām; bet, mīlestībās vērtais draugs, mūsu svētības dēļ, pagaidām lai tas vēl paliek stingri starp mums! 8. Bet tu, brāli Snetal, uzmanīgi aplūko jauno mācekli brīnumdarītāju! Kas viņam tomēr atkal var būt prātā? Pirmkārt, viņš vairs neiet atpakaļ pie savas sabiedrības un, otrkārt, viņš mūs vienmēr uzlūko zināmā mērā šķelmīgi smaidīdams, it kā mēs būtu īsti dumji lempji. kas it kā tomēr ir ar viņu? Skaties tikai, tagad viņš pat aizgriezās un pilnīgi smejas saujā! Ja tikai jauneklis nebūtu pārāk šausmīgi visvarens, tad es ar viņu parunātu; bet ar kādu šādu cilvēku tīri nekas vairs nav iesākams, jo viņam tas tikai būtu joks, kādu no mums pārvērst par pavisam omulīgu ēzeli. Un kā pēc tam te stāvētu? 9. RAFAELS, pagriezdamies un vēl vairāk smiedamies ar manu pieļāvumu līdzās Ribaram nolikdams pavisam veselīgu ēzeli, runā: “Redzi, tieši tā, kā tev nu līdzās stāv īsts!” 10. RIBARS atskatās un ļoti izbīstas, un pēc kāda laika vienmēr vairāk šausmas iedvesošā pārsteigumā saka: “Ai, ai, ai, kas tad tas?! No kurienes tad pēkšņi atnāca šis pavisam labi nobarotais ēzelis?” 11. RAFAELS saka: “No turienes, no kurienes ir atnākusi zivs, bet te gan es tev jautāju, kāda iemesla dēļ tas es jūs mulsinu?! Vai tad es jums jau esmu darījis ko ļaunu?” 12. RIBARS saka: “Mīļais un vienlaicīgi visskaistākais jaunais draugs! redzi, tu mums esi pārāk visvarens un pie tam izskaties nedaudz šķelmīgs; tādēļ mums tavā priekšā ir sevišķs respekts un tādēļ mums tavā tuvumā ir ļoti baismi! Bet, tā kā tu jau reiz te esi un negribi atgriezties pie savas sabiedrības, tad nāc tuvāk un, mazākais apraksti mums, kā izskatās lielais dievišķais meistars no Nācaretes; jo no neaprakstāmajiem brīnumdarbiem, kurus tu mūsu priekšā esi veicis, mūsu dvēseles nebūs paēdušākas. Ja tu, kas pavisam nav apšaubāms, proti arī runāt tā, cik pabeigti tev izdodas tavi dievišķie brīnumdarbi, tad atver tavu skaisto muti un runā, aprakstīdams viņa ārējo izskatu!” 13. RAFAELS saka: “Ja es drīkstētu, tad es to arī ļoti labprāt darītu, bet pie visa mana visvarenā spēka, kas man ir no visu lietu mūžīgā meistara, pirms laika es nedrīkstu izpļāpāt noslēpumus. 14. Jūs, un tieši tevi tas ir sadusmojis, ka pirmīt man par jums vajadzēja pasmaidīt. Es jums apgalvoju, ka aiz tā neslēpjas nekāda tā saucama zēniska delverība, jo pie mirstīgiem cilvēkiem, sevišķi pie tiem, kas vēl staigā krēslā, tomēr bieži ir gadījumi, ka kāds caur un cari apgaismots gars, kāds aptuveni esmu es, tad tomēr near pilnīgi atturēties no smiekliem. Piemēram, man tas vienmēr ir kaut kas, par ko es esmu spiests smieties, ja kāds, kas sevi iedomājas ļoti gudru un saprātīgu stāv mežā un aiz kokiem 63