Views
6 months ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

tautām, zināmā mērā

tautām, zināmā mērā viņām sekot, par ko Kungam ir Viņa bezgala gudrākie iemesli. 21. Bet cilvēkiem uz kāda pasaules ķermeņa uz pirmās pakāpes Dieva priekšā, kādu šādu augstāku misiju gan arī vienmēr tad tā ir viņu pašu vaina, ja beigās savos pēctečos pagrimst dziļi zem austrumindiešiem un beigās līdzīgi dzīvniekiem kļūst pilnīgi dumji! — Sakiet jūs, trīsdesmit brāļi, tagad man, vai jūs to visu esat pavisam skaidri aptvēruši?” 4. Kunga rīkojums laupītāju lietā 1. VIENS JAUNS FARIZEJS saka: “Augstais, diženais, varenais gars! Daudz ko jā, bet vēl ilgi ne visu! Bet mēs visi no sirds tev pateicamies par to; jo ar lielo debesu atslēgu tu patiesi mums esi atklājis noslēpumus, par kuriem mums agrāk nebija ne mazākās nojausmas. No šī brīža mēs arī pielietosim visas iedomājamās pūles, iet uz priekšu pa pareizu dzīvības ceļu; mēs tikai vēlētos to vēl tuvāk iepazīt. Bet šai dienai mums jau ir pārpilnībā; jo mums ir vajadzīgs kāds laiks, līdz mūsu gara māgas to sagremos. Rītdien mēs jau būsim uzņemtspējīgāki augstākam un dziļākam, kā tas varētu būt šodien. 2. Bet tagad mēs tikai vēl vēlētos no tā šķietami ļoti gudrā vīra, kas sēž līdzās augstajam valsts pārvaldniekam un pavisam slepeni ar viņu sarunājas, dzirdēt izsakām kādas gudrības vārdus; jo viņš, ja arī ne eņģelis, šķiet jūs visus tālu pārspējam! Viņa vaibsti un viņa zināmā mērā stoiskā nosvērtība tava eņģeļa runas laikā izpauž dziļāk un lielāko!” 3. JŪLIJS saka: “Te tev gan ir taisnība; bet šim vīram likt runāt, tas nav tik viegli, kā jūs to domājat. Ja Viņš tieši grib, tad Viņš bieži runā ļoti daudz, un te katrs vārds ir kā vesela pasaule, pilna gudrības; bet, ja Viņš tieši negrib runāt, tad neviens nevar viegli Viņu uz to piedabūt! Bet pamēģiniet jūs paši, uzrunājiet Viņu, un Viņš jau jums dos kādu atbildi.” 4. JAUNAIS FARIZEJS saka: “Nē, tam man trūkst drosmes; jo tad viņš kādam no mums var dot tādu atbildi, ka ar to pietiktu visam mūžam. Tādēļ šodien labāk atsakāmies no mūsu noteikti ļoti nelaikā gribētās pārdrošības.” 5. JŪLIJS saka: “Te jūs patiesi darāt ļoti labi! Rīt arī vēl būs diena; tad varbūt drīzāk un vieglāk būs kāda izdevība ar Viņu sarunāties, nekā šodien. bet varbūt Viņš vēl šodien ko izkārto; un jūs tad vieglāk un nekautrējoties varat Viņu dzirdēt.” 6. Ar to mūsu jaunais farizejs ir mierā un gaida uz kādu izdevību Mani dzirdēt. 7. Bet drīz pēc tam no jūras, kur tika gūstā turēti zināmie noziedznieki, nāk viens SARGS un Jūlijam saka: “Kungs un pavēlnieks! Ar tiem pieciem laupītājiem un slepkavām vairs nav izturams; jo viņi ved tik briesmīgas sarunas un pie tam rāda tik šaušalīgas grimases, ka visi karavīri par to šausminās un daži no viņiem šausmīgāko un visrupjāko lāstu dēļ tikko vairs ir savaldāmi, lai pēkšņi nepalaistu rokas pie noziedzniekiem. Jo viņi saka: “Mēs labāk gribam mirt, nekā vēl ilgāk pacietīgi uzklausīt šādus pārāk ļauna veida nekaunīgākos lāstus!” 8. JŪLIJS Man jautā teikdams: “Kungs, ko lai mēs te iesākam?” 9. ES saku: “Līdz rītam vēl ir piecas stundas, un šo laiku galvenos noziedzniekus vajag pieciest! Te nevienu acumirkli viņus nevar un nedrīkst palaist vaļīgāk! Bet ja sargi lāstus nevar paciest, tad viņiem jāatkāpjas, lai viņi tos nedzird; jo tādēļ neviens noziedznieks neatbrīvosies un neatraisīs viņu stiprās važas. Par to Es gādāju! Bet tie septiņi politiskie jau tāpat necieš nekādas ievērojamas mokas; un ir mierīgi! Viņi kopā ar sargiem var tikt ievesti tālāk iekšā, un rīt ar viņiem būs viegli. Bet laupītāji, slepkavas mums visiem vēl sagādās pietiekamas pūles. Lai tā notiek; jo ļaunie laupītāji slepkavas no viņu sātaniskajām miesām un no viņu ļoti ļaunajiem gariem var kļūt brīvāki un brīvāki tikai caur lielām ciešanām, bez kādas atbrīvošanas nekāda dziedināšana pavisam nav iedomājama.” 10. Pēc šiem Maniem vārdiem sargs attālinās un tūlīt izpilda manu padomu. 5. Jūlija piedraudējums farizejiem 1. Bet pie šīs izdevības JAUNAS FARIZEJS kaut ko dzirdēja par piecu laupītāju slepkavu dziedināšanu, kas viņam ļoti uzkrita, un tādēļ viņš pavisam apmulsis kapteinim tūlīt jautāja teikdams: “Augstais pavēlniek! Vai viņš beigās pat nav tas slavenais dziednieks no Nācaretes, jeb citādi kāds viņa pirmais delegāts? Jo mēs dzirdējām, ka viņš pieņemot mācekļus un pēc tam, t.i, kad viņi kaut ko saprot, izsūtot sūtņus uz visām apdzīvotajām vietām, lai viņi viņa jaunajai mācībai viņam modināt līdzdalībniekus, kas 6

viņiem lielākoties arī izdodas. Ja tas būtu dziednieks no Nācaretes, tad mēs visi sēdētu skaistā peļķē!” 2. Diezgan nopietns un vērīgi farizejam acīs skatīdamies, JŪLIJS saka: “Kā tā? Kādēļ jums būtu jāsēž peļķē, ja tas vīrs iespējamā kārtā būtu Pats slavenais dziednieks no Nācaretes? Patiesi, šis jautājums no jūsu puses man liekas diezgan aizdomīgs. Dodiet man patiesu paskaidrojumu par šādu jūsu apmulsumu, citādi jums varētu klāties ne tieši ļoti labi!” 3. Šis nedaudz asais Jūlija pretjautājums jaunos ļaudis pildīja ar spēcīgu baiļu porciju un parasti runāja jaunais farizejs, un ļoti apmulsa un uzreiz nezināja, kādu atbildi viņam jādod nedaudz asam kļuvušajam Jūlijam. 4. Bet JŪLIJS teica: “Ja tu vari un gribi man pateikt patiesību, te tev pavisam nav vajadzīgs pārdomāt, kā un kas tev jāsaka. Bet ja tu gribi mani nomierināt ar tikai šķietami pareizām frāzēm, tad tu manī ļoti maldies; jo es pārāk labi atšķiru lišķīgu izdomājumu no tīras patiesības! Bet nu es jums ko teikšu: liekas, ka jums vēl ilgi nebūtu pilnībā jāuzticas; jo man šķiet, jūs paši jau reiz par visām reizēm esat ieziesti ar visām sātana ziedēm. kas uzticas jūsu vārdiem, viegli var sev iegūt spēcīgu nodevēju. Viss, ko jūs šeit esat runājuši, var nebūt nekas cits, kā tīra maska. Bet tad bēdas jums; jo kur es pats stāvu stingrākā sardzē, par kādu aizbēgšanu tur vairs nevar būt ne runa! Tādēļ runā tagad pilnīgāko patiesību, jeb jums klāsies sliktāk, nekā šiem pieciem slepkavām laupītājiem, kas ārā jūras krastā ir piesieti pie spēcīgiem stabiem. Tādēļ bez kādas vilcināšanās klajā ar pilnāko patiesību!” 5. Pēc šīs Jūlija prasības atbildēt visu trīsdesmit nobāla un drebēja no bailēm; jo, kaut gan pamatā viņiem bija pavisam nopietns nodoms no tempļa atbrīvoties, tad pie tam tomēr arī rūpējās, lai vajadzības gadījumā arī templī varētu sevi mazgāt baltus. Jo jaunie farizeji prata mākslu vajadzības gadījumā sevi visur padarīt baltus. Ja viņi kaut kur bija sprukās, tādēļ ka piederēja pie tempļa, tad viņi bija lielākie tempļa lādētāji. Bet, ja viņi atkal atnāca atpakaļ templī un viņiem pārmeta, ka viņi templim cēluši neslavu, te viņiem tad pilnīgākā gatavībā bija daudz teicamāko iemeslu, kuru dēļ viņi tikai izskata pēc uzbrukuši templim. 6. Šīs iemesla dēļ es tad arī tūlīt sākumā teicu, ka nav viņiem par daudz jāuzticas; jo tāda veida cilvēku dvēseles vienmēr līdzinās pieradinātiem mežonīgiem dzīvniekiem, kuriem arī nekad nedrīkst pilnīgi uzticēties, jo, ja rodas kāda izdevība, mežonība labprāt atgriežas. 7. Kad pēc kāda neilga bailīgas klusēšanas laika Jūlijs savā prasībā sāka kļūt uzstājīgāks, ES viņam teicu: “Draugs, atļauj viņiem, ka viņi saņemas un tad runā! Jo ar meliem, ja viņi varbūt to arī gribētu, viņiem tak neiespējami varēt mūs apkalpot. Ko tātad iepretī mums visiem līdzētu viņu meli, kuriem pirmkārt nevar samelot un, otrkārt, mūsu rokās ir visa vara un spēks?!” 8. JŪLIJS: “Es jau redzu, ka te, ak Kungs, kā vienmēr arī šoreiz ir atkal pilnīga taisnība, un tā es no tiem trīsdesmit gribu nogaidīt patiesību ar visu pacietību. Es tikai piemetinu, ka, ja te pārāk ilgi nekāda atbilde neparādītos, kā beigās es tomēr dabūtu zināt, ko man atliktu darīt!” 9. Tūlīt pēc tam ar drosmi JAUNAIS FARIZEJS atkal atver muti un saka: “ Tu uz savu jautājumu izmisīgi stūrgalvīgi prasi no mums atbildi. Bet pirmīt mēs draudzīgi, kaut gan nedaudz satraukti tev jautājām par to tur cēlo vīru, kas viņš ir, vai viņš it kā pat nebūtu dziednieks no Nācaretes, un mēs teicām, ka, ja viņš tas būtu, tas mūs iesēdinātu skaistā peļķē. Tas tev uzkrita, tu tūlīt mums neuzticējies un pašā draudošākā nopietnībā tūlīt gribēji no mums uzzināt tam iemeslu. Ka mēs pēc tam nobijāmies, tas ir viegli aptverams, tā kā mēs jau esam nobaudījuši tavu stingrību. 10. Bet tagad, kur mēs tajā diženajā vīrā, no kura īstenībā slepeni visvairāk baidījāmies, jo mums radās doma, vai viņš neesot tas dziednieks no Nācaretes, esam atraduši mūsu apmulsuma aizstāvi, mums arī ir labi runāt, jo nu mums vairs nav nekādas bailes un varam runāt pavisam brīvi un atklāti. 11. Ka mums vajadzēja būt pamatotām bailēm no dziednieka no Nācaretes, tam tak iemesls pavisam vienkārši tajā, ka pamatu pamatā mēs te tak stāvam kā no tempļa viņa atklāti vajātāji, kaut arī mūsu sirdīs mēs īstenībā tie nekad nebijām; pasaules priekšā izskata pēc mums pret viņu jau vajadzēja izdot dažus rīkojumus, kas viņam nekādā ziņā nevarētu būt patīkami, ja arī līdz šim tie nespēja viņam sagādāt nekādu tālāku kaitējumu. 12. Bet mēs šeit nu jau piedzīvojām dažu labu pārbaudījumu, un manījām, ka dziednieka vajātājam te nevarētu klāties tieši labi. Un tā mēs tev tad arī jautājām, vai viņš beigās it kā pat nebūtu tas slavenais dziednieks no Nācaretes. 13. Ja pavisam noteikti viņš tas būtu, tad beigās mums tak noteikti neatliktu nekas cits, kā viņa priekšā mesties putekļos un lūgt viņam piedošanu par visu to, ko mums, no tempļa spiestiem, jau vajadzē- 7

  • Page 1 and 2: Lielais Jāņa Evaņģēlijs 3. gr
  • Page 3 and 4: LIELAIS JĀŅA EVAŅĢĒLIJS. III G
  • Page 5: 5. Un tā kā jūs, kā vēl Sātan
  • Page 9 and 10: Gars, arī pavisam citādi vajag ap
  • Page 11 and 12: a, vajag darīt labu tam, kas viņa
  • Page 13 and 14: 12. Kur pie šādām rūpēm dvēse
  • Page 15 and 16: teikti labprātīgi varētu visai p
  • Page 17 and 18: gāts; jo pasaules pārāk materiā
  • Page 19 and 20: parast vajag būt dvēselei noderī
  • Page 21 and 22: kā kausēts medus, piens un medus
  • Page 23 and 24: zem sava jumta patiesi jau dabūjis
  • Page 25 and 26: sagūstīti un ievest tumšā alā
  • Page 27 and 28: tas ar cilvēku un labo velnu, kād
  • Page 29 and 30: kas nekad nenotiek. 3. Tā arī tik
  • Page 31 and 32: traukti cīnījies un turpmāk mū
  • Page 33 and 34: dara laimīgus! Jā, cilvēciskais
  • Page 35 and 36: tas ir pretrunā ar Manu Mācību!
  • Page 37 and 38: et diemžēl arī par lielākās va
  • Page 39 and 40: vēl slēpj, nav nekas cits, kā ti
  • Page 41 and 42: un tempļa uzdevumā viņiem pret R
  • Page 43 and 44: izpratne? Pie tam mēs kā nākamie
  • Page 45 and 46: tikām pēkšņi aizturēti un apci
  • Page 47 and 48: tu šo ainu saproti?” 3. SNETALS
  • Page 49 and 50: viņiem vairs neraizēsies. Un tā
  • Page 51 and 52: pie mums un bijāt īstenais iemesl
  • Page 53 and 54: ojāejas malas. Bet to redz tikai t
  • Page 55 and 56: 13. Redzi, tā ir tā, ko tu pirmī
  • Page 57 and 58:

    ir visas viņa slepenās zināšana

  • Page 59 and 60:

    21. Kur tu visos rakstos jebkad esi

  • Page 61 and 62:

    jau ir mīļāk, personīgi viņu p

  • Page 63 and 64:

    īnumus mēs esam redzējuši ar pa

  • Page 65 and 66:

    lielo laipnību atstrādāt, ja tik

  • Page 67 and 68:

    pilnīgi līdzvērtīgu. kad jums t

  • Page 69 and 70:

    pagatavot papildinājumu; Dievs tas

  • Page 71 and 72:

    ir labi dzīvot, kādēļ kaut ko j

  • Page 73 and 74:

    tam vairākus gadu simtus tāda die

  • Page 75 and 76:

    grēks, kas nav daudz labāks, kā

  • Page 77 and 78:

    ciest trūkumu. Bet ja kāds darba

  • Page 79 and 80:

    9. Bet laulības medus jau tāpat i

  • Page 81 and 82:

    13. Tādēļ šādiem laulības nos

  • Page 83 and 84:

    tad jums nav līdzams! Ja kāds rei

  • Page 85 and 86:

    meistars; jo redzi, katrs pats sevi

  • Page 87 and 88:

    14. Tādēļ dievišķo saprātu te

  • Page 89 and 90:

    kārtot! — Vai tu to saproti? 9.

  • Page 91 and 92:

    4. Es jums to saku tādēļ, lai pi

  • Page 93 and 94:

    jas saimniekam nekad netrūkst vies

  • Page 95 and 96:

    maniem ļaunākiem biedriem tiku š

  • Page 97 and 98:

    esu sfēras. — Vai šo teikto nu

  • Page 99 and 100:

    izskatīties ka uz Zemes?! Bet īsi

  • Page 101 and 102:

    vienu, nepazīstamo Dievu, bet kuru

  • Page 103 and 104:

    ar mīlestību apkampa kādu Dievu,

  • Page 105 and 106:

    sībām par ārpasauli un tās atti

  • Page 107 and 108:

    šņas šīs šķietamās Saules no

  • Page 109 and 110:

    nav vajadzīgs; jo Es neesmu nācis

  • Page 111 and 112:

    6. Redzi, tā izcēlās senais Zodi

  • Page 113 and 114:

    11. Bet kad ar laiku strādāt lais

  • Page 115 and 116:

    10. Priesteru kasta bija arī tā,

  • Page 117 and 118:

    Jo pie visām debesīm, tā ko tom

  • Page 119 and 120:

    cīgi pārtikušiem miera vēsti no

  • Page 121 and 122:

    šaubījos, ka man tiks piešķirta

  • Page 123 and 124:

    6. Bet ja tu dari labu nabagiem, ta

  • Page 125 and 126:

    acumirkļiem uzmācās šādas bail

  • Page 127 and 128:

    īvās un nebrīvās Zemes radības

  • Page 129 and 130:

    eiz tiek atbrīvota un atkal var mi

  • Page 131 and 132:

    strīdēsies?! 12. Redzi, Dieva var

  • Page 133 and 134:

    kādām sevišķām šausmām, tas

  • Page 135 and 136:

    šam lielākas sāpes un ciešanas

  • Page 137 and 138:

    23. Arurans saka: “Cik ilgi mums

  • Page 139 and 140:

    diem. Pēc tam mēs dodamies lejā

  • Page 141 and 142:

    gadiem tādu avansu valstij atmaks

  • Page 143 and 144:

    ņiem; bet pieaicināt tad veco Mar

  • Page 145 and 146:

    ir parādījis kā katras uzticība

  • Page 147 and 148:

    9. Tādēļ te tomēr visprātīgā

  • Page 149 and 150:

    6. Pēc tam Kirenijs vēršas pie M

  • Page 151 and 152:

    kad jāizvēlas no diviem ļaunumie

  • Page 153 and 154:

    un vairs nezin ka viņam jāatbrīv

  • Page 155 and 156:

    teicienus, kas bija piepildījušie

  • Page 157 and 158:

    ir atsaucis, mums nav nekādu šķ

  • Page 159 and 160:

    pēc Kunga gribas mēs kopīgi jau

  • Page 161 and 162:

    7. Kirenijs saka: “Nu, ja tu tā

  • Page 163 and 164:

    17. Redzi, tu mans viscēlākais ja

  • Page 165 and 166:

    durvis, lai nāk iekšā visas diž

  • Page 167 and 168:

    paņēma melnu rakstāmo zīmuli, t

  • Page 169 and 170:

    6. Īsi, pārdomājat, ka Viņš pa

  • Page 171 and 172:

    arī varu iedomāties tūkstots br

  • Page 173 and 174:

    14. Beidzot Florians saka: “Jā,

  • Page 175 and 176:

    161. Floriana atzīšanās Kunga pr

  • Page 177 and 178:

    mīgi pārzina savu vieglo mājtur

  • Page 179 and 180:

    19. Bet ar šo aizrādījumu Aruran

  • Page 181 and 182:

    parādījis ko tādu; ko kopš mū

  • Page 183 and 184:

    8. Tad viņš apklusa un kad mēs v

  • Page 185 and 186:

    8. Pie Mana galda kreisā apakšēj

  • Page 187 and 188:

    un teiktu: Redzi, kāds tas cilvēk

  • Page 189 and 190:

    19. Bet pagaidi tikai vēl nedaudz,

  • Page 191 and 192:

    ķināja ar lielākiem skaitļiem p

  • Page 193 and 194:

    5. Par Manu Mācību neviens nevar

  • Page 195 and 196:

    vakar. Un tai laikā es atkal dzird

  • Page 197 and 198:

    gaidīt visu un ka kāds lai cik ga

  • Page 199 and 200:

    atslēgu, bet Tev, ak, Kungs, tas j

  • Page 201 and 202:

    arī kādu turpmāko dzīvību. 25.

  • Page 203 and 204:

    15. Kas tad ir tas, ko tu dēvē pa

  • Page 205 and 206:

    18. Es saku: “Nu pavisam labi; be

  • Page 207 and 208:

    skatīt par laimīgu. 16. Bet šie

  • Page 209 and 210:

    14. Vētra un lietus gāze ir piln

  • Page 211 and 212:

    mieļiem un ja arī katrs vestu če

  • Page 213 and 214:

    zemi nonākušas no zvaigznēm. 3.

  • Page 215 and 216:

    jā dvesmā un tas lai tev kalpo pa

  • Page 217 and 218:

    kas tas ir. 13. Kāds patiesības d

  • Page 219 and 220:

    18. Srhabi saka: “Tu gan esi ļot

  • Page 221 and 222:

    aiz tīri pārspīlētas piesardzī

  • Page 223 and 224:

    Tā, kuru tu tik ļoti piesardzīgi

  • Page 225 and 226:

    ar Viņu nekas nav?” 10. Sehabi s

  • Page 227 and 228:

    samelotam labumam. Neīsts pravieti

  • Page 229 and 230:

    206. Sehabi pazīst Kungu. 1. “Pr

  • Page 231 and 232:

    pavisam dīvaina lieta, bet tieši

  • Page 233 and 234:

    kāda nedaudz ieslīpa pamata ar se

  • Page 235 and 236:

    dzemdējošo spēku. Cilvēkam tam

  • Page 237 and 238:

    a. Tava to desmit Mozus baušļu ap

  • Page 239 and 240:

    ana teltī bija izperinājuši vis

  • Page 241 and 242:

    kādā mākslā vai zinātnē iegū

  • Page 243 and 244:

    saki to, un es arī ar to būšu ap

  • Page 245 and 246:

    tad šajā ziņā tu tas patiesi ne

  • Page 247 and 248:

    kļuvusi bez ķermeņa, no jauna va

  • Page 249 and 250:

    stots reiz tūkstots mūsu Zemes, m

  • Page 251 and 252:

    jūs slepenībā līksmosit! Jo jū

  • Page 253 and 254:

    pilnība! Jo Viņš drīkst tikai k

  • Page 255 and 256:

    tības no debesīm. 3. Un es tad ar

  • Page 257 and 258:

    un tavus biedrus ir pavisam no jaun

  • Page 259 and 260:

    8. Tātad cik darbīgi ir Saules ga

  • Page 261 and 262:

    ūtu meklējams tam iemesls. Te aiz

  • Page 263 and 264:

    un kurli! Jautājums: Vai tāds tē

  • Page 265 and 266:

    mēr pilnvērtīgos noteikumus zem

  • Page 267 and 268:

    aiz dzīvākās mīlestības dziņa

  • Page 269 and 270:

    posts un trūkums. Tikai caur sting

  • Page 271 and 272:

    12. Jūs uz Venēras redzējāt vis

  • Page 273 and 274:

    48. Mataela runa par likumu un mīl

  • Page 275 and 276:

    161. Floriana atzīšanās Kunga pr