Views
5 months ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

65. Kungs dod dzīvības

65. Kungs dod dzīvības padomu iesācējiem 1. ES nu pagriežos pret Hebramu un saku: “Nu, nu, tu, tāpat kā jūs visi, gudrībā jau esi ļoti progresējis; patiesi, par šādiem mācekļiem var būt īsts prieks, un drīz jūs būsiet izmantojami par lieliem strādniekiem Dieva vīna kalnā! 2. Jūs nu līdzināties agriem ziediem, kas pavasarī ļoti agri virs mirušās zemes krāšņi paceļ savas galviņas. Ja turpmāk nekādas salnas nenāk, tad šādām čaklam puķītēm klājas pavisam labi; bet, kā to pavasaris visbiežāk parāda, pēc siltām dienām atkal nāk dažas ar lielām salnām, te tādas agras puķītes tad nokar viņu brīnišķi greznotās galviņas un pēc tam bieži pavisam nokalst. 3. Es jums saku: lai cik skaidri kāds cilvēks bieži saprot patiesību, bet, kad virs cilvēka dabas sāk pacelties drūmi mākoņi, piesātināti ar visādiem savus spēkus izmēģinošiem negaisiem, te cilvēka sirdī izskatās arvien drūmāk un tumšāk, un tad viņš vairs daudz ko nesaskata, kas iepriekš viņa dvēseles priekšā stāvēja tik skaidri apgaismots. 4. Tādēļ sevī labi saglabājiet to, ko jūs nu esat uzzinājuši; jūsu ārējās cilvēces skaisti greznotās galvas virs zemes virsmas paceliet tikai tad, kad pārbaudījumu salnas būs galā; patiesi, tad jūsu zināšanas vairs nevarēs tikt traucētas ne no kādas ļaunas sarmas! 5. Bet visam ir vajadzīgs savs laiks, līdz tas uzplaukst un nostiprinās; tā arī cilvēka zināšanām. Pie labas izdevības bieži daudz ko iemācās un arī aptver, — bet pēc citām parādībām tikpat ātri aizmirst! Tādēļ visu, ko jūs dzirdat, aptveriet vairāk ar jūsu sirdi, nekā ar jūsu smadzenēm, tad tas jums arī paliks. 6. Ja jūs uzlūkojat kādu ziedu, tad jums par tā skaisto izskatu noteikti ir liels prieks; bet ko šāds prieks jums līdz, kas tak nepieciešami ir tikpat pārejošs kā puķe, kas jūsos šādu prieku modināja? Bet puķes spēkam vajag nogulsnēties tās trauka dziļumā, kur dzīva sēkla tiek sargāta un kopta; un tā vajag novīst arī jūsu ārējam priekam, un tā spēkam vajag nokāpt lejā dziļā pamatā, kur tiek sargāta un kopta gara mūžīgā sēkla, tad no tā kopā ar garu radīsies kāds mūžam pastāvošs prieks par tā iekšējo, patieso skaistumu, kuram nekāda sarma neko vairs nevarēs padarīt. 7. Bet to nu labi ievērojiet, Es nu nedaudz tuvāk apgaismošu to lietu, kuru Kirenijs vēlas tuvāk noskaidrot. 8. Bet pēc tam Es vērsos pie Jaras un Jozes un viņiem teicu: “Nu jūs, Mani vismīļie bērniņi, varat iet nedaudz virtuvē pie mūsu Markusa meitām. Viņas zinās jums daudz ko pastāstīt, ko visu viņas kopš vairākām dienām, ēdienu gatavojot, ir piedzīvojušas, ko dzirdēt jums abiem būs ļoti derīgi; jo tas, ko Es visiem vēl izklāstīšu, ir kā akmens cieta maize un te tam jau piederas spēcīgi un labi izveidoti zobi, lai šādu cietu maizes gabalu var pavisam pienācīgi sasmalcināt, ka pēc tam tā neapgrūtina ļoti jūtīgo dvēseles māgu un nav par iemeslu sāpēm un nenodara ļaunu. Vēlāk, kad jūsu dabas zobi kļūs spēcīgāki, tas tiks darīts zināms arī jums. 9. Jara gan labprāt neatstāj viņas vietu, bet Joze viņai saka: “Nāc nu, mīļā Jara, kopā ar mani pavisam priecīga! Jo, ko Kungs grib, to tūlīt vienmēr vajag izpildīt ar priecīgu sirdi. Tu tak to saproti labāk nekā es, tādēļ nu tikai ātri piecelies no tava sēdekļa un pēc Kunga gribas nāc kopā ar mani!” 10. Pēc tam Jara pieceļas un kopa ar Jozi iet Markusa namā, kur pēc mājinieka paraduma tiek no tā meitām ļoti priecīgi sagaidīti, un te viens vārds drīz seko otram, un pavisam omulīgi, viens otru pamācīdami, bērni sarunājas gandrīz līdz vakaram. 11. Bet ES nu vēršos pie Kirenija un saku: “Nu, mīļais draugs, tu vari ieklausīties, kādu izskaidrojošu atbildi Es tev došu uz tavu diezgan plašo jautājumu, pie tā tad paliec tu un katrs, kas to dzirdēs!” 12. Te Snetals gribēja Rafaelam iečukstēt jautru piezīmi par to, ka nu beidzot Es sākšu runāt, bet Rafaels nopietni lika viņam klusēt, un viņš tad arī klusēja, un Es saku turpināt runāt tā: 66. Kunga runa par seksuālo kārtību 1. (KUNGS): “Redzi, par kāda cilvēka radīšanu ir īpaša lieta. lai dzemdētu labu un veselīgu augli, diviem nobriedušiem cilvēkiem, proti, vīram un sievai, savstarpēji vajag būt pareizai dvēseļu radniecībai, bez kā caur zināmo radīšanas aktu viņi diezin vai, un bieži arī pavisam nevar nonākt pie augļa. 2. Ja vīrs un sieva viņu sirdīs un dvēselēs ir radnieciskas dabas, tad viņiem arī jālaulājas, un pēc kārtības, kā tā dabā viegli atrodama, radīšanas akts jāizmanto vienīgi tam nolūkam, lai sasniegtu dzīvu augli pēc viņu līdzības; vairāk, cik tam tieši ir vajadzīgs, ir pret Dieva un dabas kārtību, un tātad ļaunums un 74

grēks, kas nav daudz labāks, kā tie klusie Sodomā un Gomorā. 3. Ja nu kādam vīram ir daudz spermas, nu, lai viņš to liek kādā citā tīrumā pēc seno tēvu un patriarhu labā veida, un viņš negrēkos. Bet, ja viņš tikai slepeni tīko savas dziņas apmierināt ar pērkamām netiklēm un bez kāda augļa dzemdēšanas caur to uzjautrināties, tad caur to viņš pavisam noteikti dara lielu sodomisku grēku pret dievišķo un pret dabas kārtību. 4. Tikai ja kāds jauns, radīt dedzīgs vīrs, ja viņš no kādas meitas pievilcības tā tiek aizgrābts, ka savas ti4eksmes tikko spēj savaldīt, viņš kādu jaunavu var piegulēt vai ar, vai bez radīšanas; bet pēc akta viņam visai apzinīgi jāatlīdzina tas, kas caur Mozu tika noteikts. Un ja caur šādu nepieciešamu radīšanu ir realizējies auglis, tad viņam jaunavai vajag dot desmit un simtkārt vairāk no tā, ko viņš pēc Mozus viņai vienkārši būtu parādā, ja no akta nebūtu radies auglis. Jo jaunava šādam cilvēkam nes lielu upuri uz dzīvību un nāvi! Ja pēc tam vīrs šo jaunavu var apprecēt, tad viņam tas nav jāatstāj neizdarīts; jo, kā teikts, viņa viņam nesusi lielu upuri un atbrīvojusi no reibinošā sloga. 5. Bet turpmāk šādam radīt ugunīgam vīram tūlīt jāņem krietna sieva un vajadzības gadījumā ar likumīgas sievas piekrišanu, lai pēc tam neizceļas nekādi strīdi un ķildas, arī vienu piegulētāju. Bet ja šāds vīrs var pats sevi noliegt, tad par to vieglāk, nekā kāds cits, ātri var iegūt iekšējās dzīvības augstāku garīgu žēlastību. 6. Bet kā ņemama likumīga sieva, tas pēc Debesu kārtības ir jau ticis kārtots caur Mozu un turpmāk tam tā arī jāpaliek līdz pasaules beigām. 7. Bet no jau teiktā tu ļoti viegli sapratīsi, kas te ir izvirtība un kādēļ tas no Mozus ir aizliegts kā smags grēks, jo no Dieva cilvēkiem viss ir kārtots pēc dievišķas kārtības. Kas šajā kārtībā paliek, tas arī no augšas ievāks svētības augļus; bet kas rīkojas pret šādu kārtību, tas ievāks lāsta augļus! 8. Bet ja kāds radīt dedzīgs, pie visa sava posta tomēr nevar sasniegt viņu mokošā uguns nodzēšanu, tam Es iesaku čakli mazgāties aukstā ūdenī un īsti sirsnīgu lūgšanu šo moku atvieglošanai, tad šādas mokas viņam visātrāk tiks atņemtas; katrs cits nodzēšanas vaids ir no ļauna un rada vēlreizēju ļaunumu, bet tas ļaunums ir grēks un atkal rada grēku. 9. Bet vienlaicīgi visiem vecākiem jātiek likts pie sirds, tas, ka viņiem viņu augošos bērnus nav jāpakļauj vilinājuma briesmām! Jo degošs materiāls viegli var aizdegties. Bet ja reiz no visām pusēm liesmo gaišas liesmas, tad ātra apdzēšana bieži vien pavisam vairs nav panākama, un neviena liesma neliesmo bez upura. kad liesmas ir apdzēstas, tad drīz arī parādās zaudējums, ko tās ir izraisījušas. 10. Tādēļ it sevišķi jaunavām jāstaigā labi, bet nekad ne valdzinoši tērptām, un jaunekļiem nav jāpakļaujas laiskumam, jo laiskums vienmēr ir visu grēku un netikumu radītājs. 11. Bet kas reiz ir ņēmis krietnu sievu, tas pie viņas ir saistīts līdz nāvei un ja tad kāds vīrs apprecētu kādu citu sievu, Mozus šķiršanās apliecība laulības pārkāpšanu dieva priekšā neanulē; bet ja šķirtā sieva precas, tad arī viņa pārkāpj laulību. Īsi, kas pēc notikušās laulības šķiršanas precas, tas ir laulības pārkāpējs, bet kas neprecas, tas tad arī nav laulības pārkāpējs. 12. Bet arī tas garīgi pārkāpj laulību, kas kādu sievu, kas jau ir precējusies, uzlūko un savā sirdī caur visādu apžilbināšanu pavedina uz laulības pārkāpšanu, ja arī tā netiek realizēta. 13. Bet ja tu redzi sava tuvākā sievas pievilcību un ļaujies no tās savaldzināties, tad arī tu esi uzsācis laulības pārkāpšanu; caur to tu sava tuvākā sievu esi padarījis par netikli un ar to dzinis netiklību. Un tas ir liels un rupjš grēks Dieva un cilvēku priekšā arī tad, ja ar svešo sievu esi dzemdējis augli. Bet dabīgi, tas tad ir vēl lielāks ļaunums, ja ar tava tuvākā sievu esi dzinis netiklību vienīgi aklas un mēmas saldkaisles dēļ. Šādi grēcinieki grūti iegūs debesu valstību. 67. Izņēmumi dzimumsakaru gadījumos 1. (KUNGS): “Bet ja kāda tuvākā sieva no viņas vīra nevar saņemt augli, bet viņai ir liela tieksme sevī pamodināt augli un viņa iekāro tevi, tad dari to zināmu viņas vīram! Ja viņš tam piekrīt, tad tu negrēkojot šo vēlēšanos vari piepildīt. Ja sieva tiek apaugļota un pēc notecējušā laika viņai vēlreiz ir tieksme pēc tā, tad, ja tu esi neprecējies, pēc viņas vīra piekrišanas tu sievai tomēr vēlreiz vari parādīt draudzību. Bet ja tu pats esi auglīgas sievas vīrs, tad tev savai sievai savs spēks nav jāatrauj, jo par to jums no Mozus ir atļauts līdzās likumīgai sievai, sevišķi, ja sieva būtu neauglīga, turēt vienu vai pēc vajadzības arī vairākas piegulētājas, bet vienmēr ar likumīgās sievas piekrišanu. Bet ja viņa par to ļoti skumtu, te tad būtu laiks blakussievas atbrīvot, līdzīgi, kā arī Ābrams atlaida Hagaru, kuru viņš ņēma savas sievas Sāras ilgās ne- 75