Views
4 months ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

ļoti alkatīgas sievas

ļoti alkatīgas sievas šis jautājums it kā atkrīt pats no sevis. Jo, ja viņa peļņas dēļ jau kā meitene metusies rokās netiklai dzīvei, tad caur to viņas daba jau ir tikusi ļoti notrulināta, un ja viņai vēlāk jākļūst kāda vīra sievai, tad savās alkās viņa te izskatīsies pavisam auksta kā ledus. Bet ja kāda sieva, kā vēl būdama jaunava, pie karstām asinīm tikusi turēta ļoti tikli, tad te nosodāmais iemesls nav meklējams neprecētās jaunavas kārtā, bet gan vienīgi sievas dabā, kāda iemesla dēļ šajā gadījumā tikko ir pielietojama tiesa. 14. Bet pret dabas varu katrs lai cik gudrs tiesneša izteiciens ir tukšs rieksts un tā pie karstasinīgas sievas būtu pielietojami arī atbilstoši līdzekļi no dabas sfēras un kopa ar tiem atbilstošas pamācības sievas sirdij, un tad ar viņu gan varētu kļūt labāk. Redzi, tā šajos gadījumos ir jāizturas; bet ja tev it kā ir vēl kādas šaubas, tad ļauj tās dzirdēt. 72. Par līgavas un līgavaiņa pārbaudīšanu 1. KIRENIJS SAKA: “Tu tikko kaut ko pieminēji par kādu dabīgu līdzekli; iekš kā gan tas varētu pastāvēt?” 2. ES saku: “Dabīgas dzīves mērenībā! Karstas asinis vienmēr ir vairāk postošas dabas, nekā vēsas; tādēļ karstasinīgi cilvēki arī ir ēdelīgāki nekā aukstasinīgie, un viņiem ir vienmēr pieaugoša kāre pēc daudz un gardiem ēdieniem un dzērieniem. 3. Bet ja šādi cilvēki ievēro mērenību un arī tiek turēti mērenībā, pie kam ar draudzīgu sirdi arī apgaismo to, kādēļ viņiem, sevišķi ēšanā ieteic mērenību un kādēļ viņiem tā ko dara, tad asinis drīz pulsēs vēsāk un jutekliskās dziņas drīz sāks zaudēt savu spēku bez niecīgākā zaudējuma miesas un dvēseles agrākai veselībai. 4. Bet ja pie kādas ļoti alkatīgas sievas arī caur dabas zelta mērenības ievērošanu nebūtu sajūtams nekāds jūtams pagrieziens, tad dilstoša Mēness vakaros jādzer vārīts Aleksandru pākstu ūdens kopā ar nedaudz alojes sulas, apmēram četras pilnas ēdamkarotes, bet ne katru dienu, bet gan tikai katru trešo vai ceturto dienu un caur to ar sievas dedzīgo dabu noteikti sāks izskatīties labāk. 5. Bet ja tas viss, kopā ar saņemtām labām pamācībām, nesīs maz augļus vai nemaz, tikai tad uz vīra prasību var tikt šajos gadījumos iepriekš pārrunātā laulības šķiršana no galda un gultas. 6. Bet katrā gadījumā saprātīga un no saldkaisla vīra mocīta sieva ir desmitkārt drīzāk uzklausāma — sevišķi, ja viņa jau atrodas svētītā stāvoklī — nekā no saldkaislas sievas mocīts vīrs; jo saprātīgam vīram bez morāliskiem līdzekļiem vēl ir daudzi dabīgi soda līdzekļi, ar kuriem viņš sievas dedzību var ļoti svētīgi atdzesēt, un karstasinīgai sievai tas nekaitēs, ja vīrs aiz savas slepenībā turētās labās gribas viņai dažkārt nedaudz rāda labu nopietnību. Tikai tai nekad nevajag celties no kādām dziļām dusmām un niknuma, bet gan vienmēr tikai no patiesi dziļas tuvākā mīlestības, citādi tas ne tikai neko nelīdzētu, bet gan tikai kaitētu. 7. Bet tajā tagad pastāv viss visā, kas te visos virzienos attiecas uz laulību un grēkiem, un pēc tā pasaulē visos virzienos jāvadās. 8. Bet par to pat no valsts jātiek izdotai likumīgai pavēlei, ka reiz noslēgtai laulībai morāliski cik iespējams labi jātiek saglabātai un cilvēkus, kas slimo ar kādām miesīgām un garīgām kaitēm, pie laulības nav jāpielaiž, jo no šādām laulībām nekad nevar būt laba audzināšana. 9. Bet arī citādi veseliem jātiek pārbaudītiem, kur jāparādās, vai jaunais līgavainis un jaunā līgava ir viens otram piemēroti. 10. Ja kāds pilnvarots gudrs pārbaudītājs te atrod kādu nepatīkamu sarežģījumu, tad viņam jāatturas ar pilnīgas laulības savienības atļaušanu. Precēties gribošajiem īsi dzīvi jāliek pie sirds ļaunās sekas un viņiem nozīmē, ka pilnīga laulības savienības atļauja viņiem tik ilgi nevar tikt piešķirta, kamēr ļaunie sarežģījumi turpina pastāvēt. 11. No valsts pilnvarotajiem laulību noslēdzējiem tiem, kas vēlas laulāties, arī ļoti skaidri jāapgaismo noslēgtās laulības dzīvības nopietnība un tās debesu augstie mērķi. 12. Ja izrādās, ka caur to laulāties gribošie sāk sevi parādīt saprātīgākus un saprātīgākus, atmet viņu pasaules mezglus, tā kā savienoties laulībā viņi grib tikai savstarpējo cilvēcisko vērtību dēļ, tikai tad pilnvarotam jādod piekrišana derīgai laulības savienībai. Viņam jāatzīmē grāmatā uzticības solījums par nešķiramas laulības savienības zīmi ar apakšā pierakstītu uzsāktās laulības savienības gadu un dienu un vienmēr jāpaliek informētam par turpmākām laulības attiecībām — kā tās it kā izveidojas, vai labas vai sliktas. 80

13. Tādēļ šādiem laulības noslēgšanas gudriem pilnvarotiem nav jābūt svešiniekiem, kādā draudzē iebīdītiem cilvēkiem, bet gan visur tikai vietējiem, kas cilvēkus, jaunus un vecus, pazīst gandrīz tikpat labi kā sevi pašu; tā caur to tiks novērstas daudzas neveiksmīgs laulības un kādā šādā attīrītā draudzē būs daudz svētības. 14. Tādēļ būtu labi katrā lielākā draudzē veidot laulības tiesu, kas vienmēr būtu nomodā par visām laulības lietām. Protams, šādai tiesas varai vajadzētu būt augsti nevainojama rakstura un tās priekšgalā visur stāvēt vīram, līdzīgam Mataelam. 15. Šim vīram pie visām laulību noslēgšanām pirmām kārtām arī būtu jāskatās uz to, lai, noslēdzot derīgu laulības savienību, jaunais vīrs nekad nebūtu jaunāks par divdesmit četriem gadiem un jaunā sieva — jaunāka par divdesmit gadiem. Jo tas ir mazākais noteiktais laiks nepieciešamam briedumam labai un arī garā noturīgai savienībai. Jo pārāk jauni laulāti ļaudis caur savstarpēji juteklisku baudu sevi sagandē un drīz viens otram kļūst pretīgi, un laulības grūtības ir klāt. 16. Tādēļ turpmāk katras laulības patiesai laimei vajag būt atkarīgai no pārrunātā laulības virstiesneša, kurā draudzē savu svarīgo amatu izpildīs kāds gudrs virstiesnesis, tur arī drīz izskatīsies vissvētīgāk. 17. Šāds virstiesnesis acīs un sirdī paturēs arī viņam uzticētās draudzes bērnu audzināšanu un labu disciplīnu un ar visiem atbilstošiem līdzekļiem pratīs novērst visus morāles normu pārkāpumus; viņš sodīs stūrgalvīgos un uzcītīgos slavēs par visu labo un patieso un atalgos caur to, ka viņš viņus pārliecinoši darīs uzmanīgus uz viņu saimniecību svētību. 18. Bet te, kā tas šur un tur jau bija, nav jāizsludina zināmas prēmijas. Jo šādi ārēji motīvi kādas draudzes garīgai izglītībai pavisam neder, jo te tās locekļi sacenzdamies centīsies pēc labā tikai materiālās prēmijas dēļ, bet ne vienīgi labā dēļ, vienīgi kam te jānosaka cilvēku. 19. Tikko līdzās vēl vajag tikt pieminētam, ka šādas laulības tad Dieva priekšā tiek uzturētas tīrākas un to augļi vienmēr var priecāties par Dieva svētību no augšas — arī kādai lai cik lielai visai valstij un tās svaidītam valdniekam no tā vajag izrietēt lielākām morālām un dabīgām priekšrocībām; jo, ja kāda valsts grib labus pavalstniekus, tad tai tos vajag sākt izglītot jau kopš šūpuļa, citādi tā vietā, lai saviem vecākiem vecuma dienās kļūtu par mierinājumu un atbalstu, viņi kļūst par mežoņiem un saviem vecākiem par mokām. 20. Bet ja laulības tiek turētas labā kārtībā, tad no šādām laulībām arī bērni dzīvos labā kārtībā un no krietniem bērniem izaugs arī krietni valsts pilsoņi, un tādi tad savās sirdīs kļūs arī Dieva Valstības pilsoņi, un ar to tad ir piepildīts viss, ko dievišķā kārtība tikai vienmēr var prasīt no šīs Zemes cilvēkiem! — Vai tev nu tas viss ir skaidrs un saprotams?” 73. Rafaels pieraksta Kunga runu par dzimumdzīvi 1. KIRENIJS saka: “Jā, Kungs un meistar tavā Garā kopš mūžības, šajā ziņā man nu vairs nav nekādi tālāki jautājumi. Tikai būtu ļoti vēlams, ka tas viss vārdu pa vārdam tiktu uzrakstīts, jo tas liek pamatu veselai un labākai valsts konstitūcijai.” 2. ES saku: “Redzi, Rafaels tev to izdarīs; tādēļ liec viņam atnest rakstāmos piederumus!” 3. Tad Kirenijs saviem kalpiem tūlīt pavēl atnest rakstāmos piederumus un viņi iet un tūlīt pareizā daudzumā atnes tukšus pergamenta ruļļus, kā arī dažas vara tāfeles gravēšanai. kad tas viss ir atgādāts, Es pasaucu Rafaelu un viņš tūlīt nāk pie mūsu galda un Kirenijam jautā, kā viņam labāk būtu jāraksta, vai uz pergamenta vai uz vara tāfelēm. 4. KIRENIJS saka: “Uz pergamenta tā lieta jau būtu labāk lietojama, bet uz vara tāfelēm tā būtu labāk un izturīgāk saglabājama nākamajām paaudzēm, bet, ja man tā lieta reiz ir uz pergamenta, tad es jau parūpēšos par norakstu.” 5. RAFAELS saka: “Zini ko, tā kā tas man nemaksā ne vairāk, ne mazāk pūļu un darba, vai es to lietu uzrakstu vienkārt vai divkārt, tad es vienlaicīgi aprakstīšu ruļļus un tāfeles!” 6. Tie DIVPADSMIT pie blakus galda taisa lielas acis un ļoti ziņkārīgi grib skatīties un redzēt, kā jaunais māceklis nu vienlaicīgi rakstīs ar abām rokām. 7. SNETALS vēl īpaši saka Ribaram: “Nu, par šādu dubultrakstīšanu es esmu ļoti ziņkārīgs. Lielajam meistaram no Nācaretes tātad vajag būt arī spējīgam skolotājam; jo šāda skribelēšana man vēl nekad nav nākusi priekšā. Bet līdz ko tas viss, ko patiesi gudrais grieķis, — kas noteikti arī ir kāds Nācarieša vecāks māceklis — nu ir runājis, Saule gan it kā drīzāk atvadīsies!” 81