Lejuplādēt PDF dokumenta veidā

arhivs.db.lv

Lejuplādēt PDF dokumenta veidā

Gada ienākumu

deklarācija

IIN 4.3.1

19. pants. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa

aprēķināšanas un maksāšanas rezumējošā

kārtība

(1) Nodokļa aprēķināšanu un iemaksāšanu budžetā

rezumējošā kārtībā veic maksātājs.

Šī likuma norma ļauj secināt, ka tieši nodokļa maksātājs

ir atbildīgs par ienākuma nodokļa iemaksāšanu valsts

budžetā. Likuma 20. pants nosaka ienākuma deklarēšanas

atvieglojumus. Pamatnosacījums - saņemti ienākumi, no

kuriem ienākuma vietā ieturēts nodoklis. Tas nozīmē, ka

gadījumā, ja fiziskās personas darba devējs nav izpildījis

savu pienākumu un ieturējis algas nodokli, tad fiziskajai

personai tas pašai jāaprēķina un jāiemaksā budžetā, savukārt

tas neatbrīvo darba devēju no atbildības. Darba devēja

atbildība par nepilnīgu nodokļa ieturēšanu izskaidrota

likuma 31. 2 pantā. Darba devējam jāsamaksā iztrūkstošā

summa un soda nauda tās apmērā. Nodokļu maksātājs

savukārt varētu pieprasīt pārmaksāto nodokli.

Nodokļa maksātājs rezumējošā kārtībā aprēķina nodokli,

sastādot gada ienākumu deklarāciju. Tās forma ir apstiprināta

ar Ministru kabineta 2006. gada 10.janvāra noteikumiem

Nr.41 “Noteikumi par iedzīvotāju gada ienākumu

deklarāciju”, sk. IIN Pielikumu Nr.4.

Deklarācija sastāv no četriem pielikumiem, kuros atsevišķi

tiek norādīti:

D1 – Taksācijas gadā Latvijas Republikā gūtie ienākumi

D2 – Fizisko personu (rezidentu) ārvalstīs gūtie ienākumi

D3 – Ienākumi no saimnieciskās darbības

D4 – Attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstnieciskajiem

pakalpojumiem.

VID parasti katru gadu apstiprina metodiku par kārtējā

taksācijas gada ienākumu deklarācijas sastādīšanu.

2007-04


(2) Atbilstoši šim likumam nodoklis tiek aprēķināts

par gada apliekamā ienākuma kopējo apjomu, kuru

nosakot saimnieciskās darbības zaudējumus nevar

segt uz citu ienākumu veidu rēķina, un tas tiek atspoguļots

deklarācijā. Deklarācijā tiek uzrādīti visi maksātāja

taksācijas periodā (kalendārajā gadā) gūtie ienākumi,

arī ar nodokli neapliekamie ienākumi, ja to

kopējā summa pārsniedz gada neapliekamā minimuma

apmēru, izņemot šā likuma 9.panta pirmās daļas

29. un 30.punktā minētos ienākumus.

Saimnieciskās darbības zaudējumus nevar segt uz citu

ienākumu veidu rēķina. Ja saimnieciskās darbības rezultātā

sakarā ar to, ka taksācijas gada ieņēmumi ir mazāki

nekā izdevumi, ir radušies zaudējumi, tos var segt no nākamo

triju, dažos gadījumos - sešu, taksācijas gadu saimnieciskās

darbības apliekamā ienākuma.

(3) Maksātājs ne vēlāk kā 15 dienu laikā no šajā likumā

noteiktās deklarācijas iesniegšanas dienas iemaksā

budžetā aprēķinātā nodokļa summu, bet, ja

aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 100 latus, maksātājs

to var iemaksāt budžetā trijās reizēs - līdz 16.

aprīlim, 16. maijam un 16. jūnijam, iemaksājot katru

reizi trešo daļu no šīs summas. Turklāt šī summa ir

samazināma par to nodokļa daļu, kuru taksācijas gada

laikā darba devēji samaksājuši kā algas nodokli

vai pats maksātājs - kā avansu vai nodokli, kas ieturēts

no maksātāja ienākuma, izmaksājot viņam šā likuma

17.panta desmitajā daļā minētos ienākumus.

Deklarācija var aizpildīt, balstoties uz darbiniekam izsniegto

paziņojumu par algas nodokli. Var veidoties situācija,

ka nodoklis ir ieturēts, bet nav iemaksāts budžetā

vai arī darba devējs nav ieturējis nodokli no visa ienākuma.

Šādā gadījumā VID var labot deklarāciju, ja datu

bāzē redzams nodokļa parāds, kas ir izveidojies darba

devēja dēļ. Šādā gadījumā nodoklis tomēr ir jāpiedzen no

darba devēja, bet maksātājam jāatdod pārmaksātā nodokļa

summa.

2007-04

IIN 4.3.2

Zaudējumu

segšana


Pārmaksātā

nodokļa atmaksa

un soda

sankcijas

nodokļu

administrācijai

IIN 4.3.3

(3. 1 ) Maksātājs ne vēlāk kā 15 dienu laikā no šajā likumā

noteiktās deklarācijas iesniegšanas dienas iemaksā

budžetā fiksētā ienākuma nodokļa atlikušo

daļu, ko nosaka kā starpību starp fiksētā ienākuma

nodokļa summu, kas noteikta atbilstoši šā likuma 15.

panta piektajai daļai, un saskaņā ar šā likuma 18.

panta devīto daļu noteikto avansa maksājumu.

Saimnieciskās darbības veicēji, sākot ar 2008. gada

1. janvāri, var izvēlēties maksāt fiksēto ienākuma nodokli

vai aprēķināt un maksāt nodokli no ienākuma, kas aprēķināts

rezumējošā kārtībā. Jāatzīmē, ka fiksētā ienākuma

nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība attiecas uz

tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri atbilstoši

komentējamā likuma 28. pantam ir paziņojuši Valsts ieņēmumu

dienesta teritoriālajai iestādei, ka izvēlas maksāt

fiksētu ienākuma nodokli, jo to ieņēmumi no saimnieciskās

darbības taksācijas gadā nepārsniedz 10 000 latu.

Fiksētā nodokļa maksātājs taksācijas gada aprēķināto nodokļa

summu, kas pārsniedz 100 latu, var iemaksāt budžetā

pakāpeniski trīs nākamo mēnešu laikā pēc deklarācijas

iesniegšanas. Maksājamais nodoklis par taksācijas

gadu tiek noteikts kā starpība starp summu, kas aprēķināta

atbilstoši likuma pielikumam un samaksātajam nodokļa

avansam 25 latu apmērā mēnesī, kas veikts līdz

taksācijas perioda 15. martam.

(4) Ja rezumējošā kārtībā aprēķinātā summa pēc

pārbaudes izrādās mazāka par avansā samaksāto,

Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde triju mēnešu

laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas atmaksā

maksātājam radušos starpību.

Ja nodokļu maksātājs taksācijas periodā ir samaksājis

lielāku nodokli, nekā rezumējošā kārtībā tiek aprēķināts,

VID ir pienākums trīs mēnešu laikā no deklarācijas iesniegšanas

dienas atmaksāt nodokļu maksātājam radušos

starpību.

2007-04


Saskaņā ar 2003. gada 28. februāra grozījumiem likumā

“Par nodokļiem un nodevām” nodokļu administrācijai ir

pienākums maksāt soda sankcijas par laikā neveiktu pārmaksāto

nodokļu atmaksu. Sākot ar 2004. gada 1. janvāri

tiek noteikts, ja pārmaksātās nodokļu summas nepamatoti

netiek atmaksātas termiņā, atmaksājamās summas palielinās

par 0.03% no pārmaksāto nodokļu maksājumu

summas par katru nokavējuma dienu. Tātad, ja nodokļu

maksātājs 2004. gada 1. aprīlī ir iesniedzis ienākuma

deklarāciju, lai saņemtu pārmaksāto nodokļa summu, bet

VID šo summu nav atmaksājis triju mēnešu laikā, tad no

2004. gada 2. jūlija tiek rēķinātā 0.03% soda nauda.

Ņemot vērā iepriekšējās daļas komentāru, nodokļa maksātāja

aprēķinātā pārmaksātā nodokļa summa var tikt koriģēta

pēc deklarācijā uzrādīto datu ievadīšanas VID sistēmā.

Pārmaksāto nodokli būs iespējams saņemt tikai pēc

darba devēja pienākuma pilnīgas izpildes, jo līdz brīdim,

kamēr darba devējs nebūs izpildījis savu pienākumu,

pārmaksas nebūs.

(4 1 ) (Izslēgta ar 27.11.2007. likumu, kas stājas spēkā

ar 11.12.2007.).

(5) Deklarācija ar tai pievienotajiem dokumentiem,

kas apliecina nodokļa iemaksāšanu budžetā, iesniedzama

Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei

pēc maksātāja dzīvesvietas ne vēlāk kā taksācijas

gadam sekojošā gada 1. aprīlī. Nerezidents tajos gadījumos,

kad tam saskaņā ar šā likuma 20. panta trešo

daļu ir jāiesniedz deklarācija, to iesniedz Valsts ieņēmumu

dienesta teritoriālajai iestādei:

1) pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas - par šā

likuma 3. panta trešās daļas 7., 7¹. un 9. punktā minēto

ienākumu;

2) pēc paša maksātāja izvēles - par šā likuma 3. panta

trešās daļas 1. punktā minēto ienākumu;

3) pēc ienākuma izmaksātāja atrašanās vietas - pārējos

gadījumos.

2007-04

IIN 4.3.4


IIN 4.3.5

(5. 1 ) Ārvalsts nodokļa maksātājs, kas Latvijā uzturas,

lai veiktu algotu darbu tāda darba devēja labā, kurš

nav Latvijas rezidents vai kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības

Latvijā, un kas pārtrauc minētā ienākuma

gūšanu, un nav paredzama viņa atgriešanās Latvijā

pirms taksācijas gada beigām, iesniedz deklarāciju,

pirms viņš izbrauc no Latvijas.

(5. 2 ) Ārvalsts nodokļa maksātājs (nerezidents), kas

Latvijā gūst ienākumu, no kura nodoklis maksājams

rezumējošā kārtībā, bet kas taksācijas gadā pārstāj

gūt šādu ienākumu vai gūst vienreiz izmaksājamu

ienākumu un vienlaikus pārtrauc ekonomiskās saites

ar Latviju, iesniedz deklarāciju 30 dienu laikā pēc

ienākuma gūšanas beigām. Ārvalsts nodokļa maksātājs

(nerezidents), kas Latvijā gūst ienākumu no Latvijā

esoša nekustamā īpašuma pārdošanas, nodokli no

šā ienākuma aprēķina rezumējošā kārtībā un līdz

taksācijas gadam sekojošā gada 1.aprīlim iesniedz

deklarāciju Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai

iestādei pēc atsavinātā nekustamā īpašuma atrašanās

vietas, ja maksātājs neizmanto šā likuma 20.panta

trešajā daļā minētos deklarēšanas atvieglojumus.

Atbilstoši 20. panta trešās daļas nosacījumiem nerezidenti

ir atbrīvoti no gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas.

Tomēr šis atvieglojums neattiecas uz nerezidentiem, kuri

saņem:

- 3. panta trešās daļas 7. (ienākums no LR esoša nekustamā

īpašuma izmantošanas) un 9. (ienākums no

personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības,

kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības ienākums

no lauksaimnieciskās ražošanas) punktā minētos

ienākumus;

2007-04


- 3. panta trešās daļas 7.¹ (ienākums no LR esoša nekustamā

īpašuma atsavināšanas) punktā minētos ienākumus

no fiziskām personām, kas nav minētas šā

likuma 17. panta 12.² daļā (fiziska persona – rezidents,

kas ir saimnieciskās darbības veicējs) un saskaņā

ar šā likuma 3. panta 3. daļas 1., 2., 3., 7.¹, 8.,

9., un 12. punktu ietur nodokli izmaksas brīdī.

Likuma 5. 1 un 5. 2 daļa paredz īpašu deklarācijas iesniegšanas

kārtību, kad nerezidents pārtrauc ar apliekama ienākuma

gūšanu.

(6) Deklarācijai ir pievienojami vai reizē ar to uzrādāmi

un, ja nepieciešams, iesniedzami dokumenti, kas

apliecina:

1) maksātāja tiesības uz atvieglojumiem;

2) taksācijas gada laikā izdarītos attaisnotos izdevumus

izņemot gadījumus, kad informāciju par maksātāja

attaisnotajiem izdevumiem Valsts ieņēmumu dienests

saņem saskaņā ar šā panta desmito un vienpadsmito

daļu;

3) kā avansu, arī kā algas nodokli samaksāto nodokli;

4) nodokļa ieturēšanu no šā likuma 17. panta desmitajā

daļā minētajiem ienākumiem;

5) ārvalstīs samaksāto nodokli;

6) ka persona, kas ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts

vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents,

taksācijas gadā Latvijā guvusi vairāk nekā 75 procentus

no saviem kopējiem ienākumiem un ka tā vai tās

laulātais nav izmantojuši šajā likumā noteiktajiem

nodokļa atvieglojumiem un attaisnotajiem izdevumiem

analoģiskus atskaitījumus savā rezidences valstī.

157. Piemērojot likuma 19.panta sesto daļu, lai apliecinātu

taksācijas gadā veiktos attaisnotos izdevumus, fiziskā

persona, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, tai

pievieno šādu dokumentu kopijas (attaisnojuma dokumentu

oriģinālus uzrāda pēc Valsts ieņēmumu dienesta

teritoriālās iestādes pieprasījuma):

2007-04

IIN 4.3.6


IIN 4.3.7

157.1. attaisnojuma dokumentus (maksājuma dokumenti,

piemēram, kvīts, čeks, maksājuma uzdevums, konta izraksts,

apstiprināts interneta bankas maksājuma uzdevums),

kuri apliecina izglītības un ārstniecisko izdevumu

samaksu un kuros ir norādīts fiziskās personas – nodokļa

maksātāja – vai viņa ģimenes locekļa vārds, uzvārds un

personas kods un samaksāto izdevumu veids, vai kuri

apliecina apdrošināšanas prēmiju un iemaksu privātajos

pensiju fondos maksājumus par maksātāju;

157.2. (svītrots ar MK 24.07.2007. noteikumiem nr.513);

157.3. iesniegumu, kurā norāda, ka attaisnotie izdevumi

par maksātāja ģimenes locekļa izmantotajiem izglītības

un ārstnieciskajiem pakalpojumiem viņa deklarācijā ir

iekļauti tikai daļēji, un paziņo par maksātāju (norādot

maksātāja kodu), kura deklarācijā uzrādīta pārējā attaisnoto

izdevumu daļa par attiecīgo ģimenes locekli, kā arī

paziņo to, ka pirmstaksācijas periodos attaisnotie izdevumi

par ģimenes locekļu izmantotajiem pakalpojumiem

ir bijuši iekļauti paša ģimenes locekļa vai citas tādas personas

deklarācijā, kam saskaņā ar noteikumu 72.punktu

ir tiesības uz attaisnotajiem izdevumiem par maksātāja

ģimenes locekli;

157.4. apdrošināšanas sabiedrības izziņu, kas apliecina,

ka fiziskās personas noslēgtais līgums (iegādātā polise)

par dzīvības apdrošināšanu (ar līdzekļu uzkrāšanu) atbilst

likuma 10.panta pirmās daļas 6.punktā noteiktajām

prasībām, un kurā ir norādīts apdrošināšanas līguma

darbības periods, apdrošinātā persona (vārds, uzvārds,

personas kods) un taksācijas gadā samaksātā apdrošināšanas

prēmiju summa un apdrošināšanas prēmiju summas

sadalījums pa gadiem (11.pielikums);

157.5. Izglītības un zinātnes ministrijas Studiju fonda vai

izglītības un zinātnes ministra izveidotās Kredītu dzēšanas

komisijas rakstisku atzinumu par normatīvajos aktos

noteiktajā kārtībā saņemtā kredīta (kredīta daļas) dzēšanu.

2007-04


158. Ja iestāde – darba devējs – fiziskajai personai kā

valsts civildienesta ierēdnim, Valsts kontroles amatpersonai

vai darbiniekam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas

biroja amatpersonai vai darbiniekam, profesionālā

militārā dienesta karavīram ir sedzis mācību maksu vai

ja izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku tālākizglītības

atbalsta fonds fiziskajai personai ir sedzis mācību

maksu, fiziskā persona, kura saņēmusi nodokļa atmaksu

par attaisnotajiem izglītības izdevumiem, taksācijas gada

nodokļa aprēķinu precizē, iesniedzot nākamā taksācijas

gada deklarāciju.

Likuma 14. pants nosaka, ka maksātāja tiesības uz attaisnoto

izdevumu, ar saimnieciskās darbības veikšanu saistīto

izdevumu un atvieglojumu izslēgšanu no apliekamā

ienākuma pierādāmas dokumentāri, uzrādot attiecīgus

dokumentus vai iesniedzot to norakstus. Attiecīgi arī šā

panta sestā daļa norāda, ka kopā ar deklarāciju jāiesniedz

dokumenti. Likums stingri nenosaka, kādi dokumenti

pievienojami deklarācijai, bet attiecīgas norādes ir atrodamas

citos šā likuma pantos. Piemēram, likuma 17.

panta vienpadsmitā daļa paredz, ka ienākuma saņēmējam

tiek izsniegts paziņojums par izmaksātajām ar iedzīvotāju

ienākuma nodokli apliekamajām summām, kas nav saistītas

ar darba attiecībām, un no šīm summām ieturēto nodokli.

Atbilstoši likuma 24. pantam nodokļa samaksai

ārvalstīs ir jābūt apliecinātai ar ārvalstu nodokļu iekasēšanas

institūcijas apstiprinātiem dokumentiem. Atbilstoši

likuma izmaiņām, kas stājas spēkā ar 2007. gada 11. decembri,

nodokļu maksātājs ir tiesīgs nodokļa gada deklarācijai

nepievienot informāciju, ko VID saņem no:

- privātiem pensiju fondiem par noslēgtā līguma atbilstību

šim likumam un taksācijas periodā veikto iemaksu

apmēru;

- apdrošināšanas sabiedrībām par noslēgtā līguma par

dzīvības apdrošināšanu ar līdzekļu uzkrāšanu atbilstību

šim likumam, kā arī informāciju par līguma

darbības periodu, apdrošināšanas prēmiju summu.

2007-04

IIN 4.3.8


Deklarācijas

iesniegšanas

vieta

IIN 4.3.9

Tām personām, kuras ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts

rezidenti un taksācijas gadā Latvijā guvušas vairāk

nekā 75 procentus no saviem kopējiem ienākumiem,

deklarējot savu ienākumu Latvijā, jāiesniedz arī izziņa,

ka tās nav izmantojušas analoģiskus šajā likumā noteikto

nodokļa atvieglojumu un attaisnoto izdevumu atskaitījumus

savā rezidences valstī. Šādas izziņas parasti apstiprina

rezidences valsts nodokļu administrācija.

(7) Ja maksātājs taksācijas gada laikā ir mainījis dzīvesvietu,

deklarācija jāiesniedz (jānosūta pa pastu)

Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc

iepriekšējās dzīvesvietas.

Tā kā deklarācija jāiesniedz VID teritoriālajai iestādei

iepriekšējā dzīvesvietā, VID teritoriālo iestāžu darbībai

jābūt savstarpēji saskaņotai un starp tām jānotiek savlaicīgai

un operatīvai informācijas apmaiņai.

Ņemot vērā, ka administratīvu apstākļu dēļ deklarācijas

dati tiek ievadīti daudz vēlāk, nekā tie tiek iesniegti VID,

tad konkrētās fiziskās personas lieta var tikt pārvesta uz

jaunās dzīvesvietas teritoriālo iestādi ar novēlošanos.

(8) Zemnieku saimniecība, ja tā bez lauksaimnieciskās

ražošanas veic arī citu saimniecisko darbību, var aprēķināt

kopējos ienākumus (sedzot lauksaimnieciskos

zaudējumus no citiem ienākumiem). Šajā gadījumā

nepiemēro 9. panta pirmās daļas 1. punktu.

Atbilstoši 9. panta pirmās daļas 1. punktam ienākumi no

lauksaimnieciskās ražošanas, ja tie nepārsniedz 3000 latu

gadā, tiek uzskatīti par ienākumu, kas nav apliekams ar

nodokli. Ja zemnieku saimniecībā tiek gūti arī citi saimnieciskās

darbības ienākumi, tad nodokļa maksātājam ir

iespēja izvēlēties vai nu nodalīt lauksaimniecisko ražošanu,

bet šādā gadījumā lauksaimnieciskās ražošanas izdevumus

nevar segt ar citiem ienākumiem, vai arī aprēķināt

kopēju (nedalot pa ienākumu avotiem) ienākumu. Ja

saimnieciskās darbības rezultātā ir zaudējumi, tos var

segt no nākamo trīs gadu apliekamā ienākuma.

2007-04


(9) Ja izdevumiem, kas saistīti ar maksātāja saimniecisko

darbību, ir noteiktas izdevumu normas, šo izdevumu

apliecināšanai attiecīgajā apmērā nav nepieciešams

iesniegt vai uzrādīt tos apliecinošus dokumentus.

Panta 9. daļa atļauj nodokļa maksātājam neiesniegt izdevumus

apliecinošos dokumentus tikai gadījumā, ja tiek

veikta saimnieciskā darbība, kurai ir noteiktas izdevumu

normas. Izdevumu normas noteiktas, piemēram, saņemot

ienākumu no augoša meža pārdošanas un saņemot autoratlīdzību.

Arī tad, ja maksātāja reālie izdevumi ir mazāki,

maksātājam ir tiesības samazināt apliekamo ienākumu

izdevumu normas apmērā. Ja izdevumi ir lielāki, maksātājs

var iesniegt dokumentus un samazināt ienākumu.

(10) Valsts ieņēmumu dienestam līdz pēctaksācijas

gada 1. februārim elektroniski nosūta informāciju,

kurā par katru fizisko personu norāda vārdu, uzvārdu,

personas kodu, kā arī šādu informāciju:

1) privātais pensiju fonds - par fiziskās personas noslēgtā

individuālās dalības līguma ar privāto pensijas

fondu atbilstību šā likuma 10. panta pirmās daļas 5.

punktā noteiktajām prasībām un taksācijas gadā privātajā

pensiju fondā veikto iemaksu apmēru un iemaksu

sadalījumu pa gadiem, ja maksātājs taksācijas

gadā ir veicis maksājumus arī par nākamajiem taksācijas

gadiem;

2) apdrošināšanas sabiedrība - par fiziskās personas

noslēgtā līguma (iegādātās polises) par dzīvības apdrošināšanu

(ar līdzekļu uzkrāšanu) atbilstību šā likuma

10. panta pirmās daļas 6. punktā noteiktajām

prasībām, līguma darbības periodu un taksācijas gadā

veikto apdrošināšanas prēmiju summu un šo

summu sadalījumu pa gadiem, ja maksātājs taksācijas

gadā ir veicis maksājumus arī par nākamajiem

taksācijas gadiem pie nosacījuma, ka saskaņā ar apdrošināšanas

līgumu maksātājam katram periodam ir

noteikts fiksēts maksājums.

2007-04

IIN 4.3.10

Noteiktās

izdevumu

normas


IIN 4.3.11

(11) Par šā panta desmitajā daļā noteiktās informācijas

nosūtīšanas kārtību un datu formātu apdrošināšanas

sabiedrība vai privātais pensiju fonds ar Valsts

ieņēmumu dienestu vienojas, noslēdzot attiecīgu līgumu.

2007-04

More magazines by this user
Similar magazines