8. lielais jāņa evaņģēlijs. 8 grāmata. 1-220

20. Tad nedaudziem atkal tika dots atrast garīgo dienu, un daudzi devās pie laimīgajiem
garīgās dienas atkal atradējiem un ļāva sevi ievadīt tās gaismā. Bet arī daudzi no pasaules
apreibinātie nekad neaptvēra, kas tad ir garīgā diena, un sava slinkuma dēļ bija spiesti palikt
viņu naktī. Viņi tad, protams, nekā nebaudīja no garīgās dienas laimes un atradās lielā postā,
bet šis posts tomēr bija labs laimīgo sargs, tādēļ, ka viņi gluži labi redzēja, kādi augļi cilvēkiem
aug pie viņu garīgās nakts koka.
21. Redzi, tā tas notiek, ka blakus apgaismotiem vienmēr arī uzturēsies un vairosies arī
neapgaismotie! Bet tādēļ nekad uz šīs zemes netrūkst apgaismoti cilvēki, un viņiem vienmēr
būs dotas spējas neapgaismotos ar savu patieso dzīves gaismu apgaismot; un kuri apgaismotie
to darīs Manā Vārdā, tie saņems lielu algu reiz Manā Valstībā!
22. Būt pašiem apgaismotiem caur manu žēlastību ir liela un nenovērtējama laime
cilvēkiem, bet tūkstošreiz vērtīgāk ir ar savu patieso dzīves gaismu apgaismot arī citus, kas
staigā tumsībā, - tas ir, ja viņi grib šo gaismu pieņemt. Bet gribu atkārtoti jums arī pasvītrot, ka
jūs manas mācības pērles nav jāmet priekšā cilvēkiem – cūkām! Jo ja reiz cilvēks ir kļuvis īsts
cūka, tad viņš tāds arī paliek cūka; un ja tāds cilvēks kādā zināmā labā stundā ļoti labprāt arī
klausa un arī pieņem patiesu un labu vārdu, tad tomēr pie pirmās izdevības atkal iekāpj savā
vecajā peļķē, un ar visu omulību iekrīt tajā un tūlīt paliek tas pats vecais cūka. – Tātad, tādiem
cilvēkiem nav sludināms Evaņģēlijs un man priekš tādiem tad jau ir kāds cits, kas viņiem pēc
viņu pašu dabas sludinās ar daudz sāpēm un vaimanām, un zobu trīcēšanu!
23. Un tagad mēs atkal esam apskatījuši kādus svarīgu punktu un varam mierīgi pāriet pie
kaut kā cita. Ja kādam no jums vēl ir kādas šaubas, tas lai nāk un runā, jo Es gribu, lai jūs rīt
apgaismotāki kopā ar Mani šo Eļļas kalnu atstājat. Tādēļ katram ir brīvi runāt to, ko viņš domā.”
24. Uz šo vairums atbildēja: „Kungs, mums vairs nav nekādu šaubu, un tādēļ esam pavisam
laimīgi!”
15. ZEMES NĀKOTNES BIEZA APDZĪVOTĪBA, VECUMA GRŪTĪBAS
1. Bet viens no indiešu magiem, kuri arī vēl bija pie mums, teica: „Lielais Kungs un Meistar,
man vēl būtu dažs tas, par ko man nekaitētu lielāka gaisma! Ja es, tātad, kaut ko jautātu, vai Tu
mani pagodināsi ar atbildi no Tavas mutes?”
2. ES teicu: „Tu neesi mazāk cilvēks kā jebkurš cits un ar to pietiek! Un tā jautā, par ko tu
vien tikai vienmēr gribi, un Es tev atbildēšu!”
3. Pēc tam mags nedaudz pārdomāja, vai jautājums, varbūt gan, nebūtu par muļķīgu un
vienkāršu, bet viņš tomēr drīz saņēmās un jautāja: „Kungs, pēc manas pieredzes es atrodu, ka
uz šīs zemes tieši cilvēku turpmākai pastāvēšanai kaut kas tieši šim nolūkam tomēr [ir] ne
sevišķi ierīkots! Ja šī lieta no Tevis netiek nedaudz izmainīta un zināmā mērā uzlabota, tad ar
laiku ar cilvēku turpmāko pastāvēšanu ir noteiktas grūtības.
4. Redzi, cilvēki un zvēri ar katru dienu vairojas un viņiem arī vajag arvien vairāk barības
līdzekļu; bet zeme nekur nesaņem pieaugumu un kādu palielinājumu! Ja tas tā vēl pāris tūkstoš
gadu turpināsies, tad ar cilvēku tālāko pastāvēšanu vajadzēs būt noteiktām grūtībām. – Ko saki
Tu, o Kungs, par šīm manām domām un uzskatiem?”
5. ES sacīju: „Mans mīļais draugs, aiz dažādiem iemesliem, šīs rūpes tu varēji sev pilnīgi
aiztaupīt; jo cik daudz cilvēku tagad zemes apdzīvotā daļā var ļoti labi saiet, tas jau kopš
mūžīgiem laikiem no Manis ir bijis precīzi aprēķināts. Ja zeme, kas līdz šim ir nosusināta
cilvēku dzīves vajadzībām, -tā vēl pastāvēs 10/000 gadu, un cilvēku dzimums katru gadu
dubultosies vai pat trīskāršosies, tad uz šīs zemes pavisam labi vēl varēs turpināt pastāvēt vēl
desmit reiz tik daudz cilvēku, cik to nu pastāv. Un, ja ar laiku uz šīs zemes visā nopietnībā
30