Latvijas Biznesa Gada Pārskats 2020
Latvijas biznesa apkopojums
Latvijas biznesa apkopojums
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Latvijas</strong><br />
biznesa<br />
gada<br />
pārskats<br />
<strong>2020</strong><br />
SADARBĪBĀ AR
Satura rādītājs<br />
2-4 INDUSTRIJU SARAKSTS<br />
5-8 ALFABĒTISKAIS NOZARU SARAKSTS<br />
11 UZRUNA<br />
12-15 LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBAS PAMATS NOZARU GRIEZUMĀ<br />
Pēc apgrozījuma īpatsvars pa industrijām<br />
Aprozījuma izmaiņas pret iepriekšējo gadu pa industrijām<br />
Pēc peļņas pa industrijām<br />
Kopējie rādītāji, izmantotā metodika<br />
Industrijas skaitļos: 16 industrijas un 63 virsnozares<br />
Industrijas skaitļos: lielie, vidējie un mazie uzņēmumi<br />
17 DEMOGRĀFIJA: IEDZĪVOTĀJU SKAITS,<br />
BLĪVUMS, DZIMSTĪBA, MIGRĀCIJAS SALDO<br />
“OXFORD research” pētījums<br />
19 LABKLĀJĪBA: NODARBINĀTIE, BEZDARBNIEKI<br />
“OXFORD research” pētījums<br />
20-21 GAZELES – STRAUJĀK AUGOŠIE UZŅĒMUMI<br />
Gazeļu rādītāji pa industrijām<br />
Pēc apgrozījuma 5 lielākās gazeles pa industrijām<br />
23 IZKĻŪŠANA NO COVID-19 „BEDRES” PRASĪS LAIKU<br />
27 TURPMĀKOS SEPTIŅUS GADUS NAUDA BŪS<br />
31 EKSPORTĀ KRITUMS MAZĀKS, NEKĀ BAIDĪJĀMIES<br />
34-57 REĢIONU APSKATS UN EKONOMISKIE RĀDĪTĀJI:<br />
Pierīgas reģions<br />
Zemgales reģions<br />
Kurzemes reģions<br />
Latgales reģions<br />
Vidzemes reģions<br />
58-231 INDUSTRIJU, VIRSNOZARU APSKATS,<br />
EKONOMISKIE RĀDĪTĀJI UN VADOŠIE UZŅĒMUMI<br />
16 industriju TOP 10 uzņēmumi pēc apgrozījuma,<br />
63 virsnozaru TOP 25 uzņēmumi pēc apgrozījuma<br />
232-264 NOZARU VADOŠO UZŅĒMUMU SARAKSTS
58<br />
BŪVNIECĪBA<br />
Arhitektūras un projektēšanas pakalpojumi ................................................................... 72<br />
Būvmateriālu ražošana ........................................................................................................................................73<br />
Būvmateriālu tirdzniecība ...............................................................................................................................74<br />
Celtniecība un apdare..............................................................................................................................................75<br />
Ceļu un tiltu būve ............................................................................................................................................................77<br />
78<br />
ENERĢĒTIKA<br />
Degviela .........................................................................................................................................................................................83<br />
Elektroenerģija un gāze .......................................................................................................................................84<br />
Siltumapgāde un ūdenssaimniecība ...............................................................................................85<br />
86<br />
PAKALPOJUMI FINANŠU, JURIDISKIE UN UZŅĒMĒJDARBĪBAI<br />
Apdrošinātāji ..........................................................................................................................................................................92<br />
Bankas ..............................................................................................................................................................................................93<br />
Līzings un cita finanšu darbība.................................................................................................................94<br />
Konsultācijas, juridiskie un citi biznesa pakalpojumi .........................................95<br />
96<br />
INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS, DATORTEHNIKA<br />
Datortehnika.......................................................................................................................................................................100<br />
Informācijas tehnoloģijas, programmizstrāde ...........................................................101<br />
102<br />
LAUKSAIMNIECĪBA<br />
Augkopība, dārzeņkopība un augļkopība.............................................................................110<br />
Lauksaimniecības tehnika un pakalpojumi......................................................................111<br />
Lopkopība, putnkopība ......................................................................................................................................112<br />
Zivsaimniecība, zvejniecība ........................................................................................................................113<br />
114<br />
MEDICĪNA UN FARMĀCIJA<br />
Medicīnas tehnika un piederumi .......................................................................................................121<br />
Medikamentu ražošana un tirdzniecība .................................................................................122<br />
Veselības aprūpe .........................................................................................................................................................123<br />
2
124<br />
MEDIJI, REKLĀMA, IZGLĪTĪBA, RADOŠĀS INDUSTRIJAS<br />
Elektroniskie mediji ...............................................................................................................................................131<br />
Informatīvie pakalpojumi ..............................................................................................................................133<br />
Izdevējdarbība .................................................................................................................................................................134<br />
Reklāma, sabiedriskās attiecības....................................................................................................135<br />
Dizains, mode, māksla, jaunrade .....................................................................................................136<br />
Izglītība, apmācība ...................................................................................................................................................137<br />
138<br />
MEŽA NOZARE<br />
Kokapstrāde un pārstrāde, papīra ražošana .................................................................147<br />
Mežsaimniecība un mežizstrāde .......................................................................................................148<br />
Mēbeļu ražošana .........................................................................................................................................................149<br />
150<br />
NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS<br />
Apsaimniekošana .......................................................................................................................................................154<br />
Darījumi ar nekustamo īpašumu, noliktavu pakalpojumi ........................155<br />
156<br />
PAKALPOJUMI<br />
Apsardze, drošības sistēmas un identifikācijas dokumenti ..................166<br />
Atkritumu apsaimniekošana, metāllūžņi,<br />
vides aizsardzība, ekoloģija ............................................................................................................167<br />
Sadzīves pakalpojumi ..........................................................................................................................................168<br />
Skaistumkopšana, kosmētika ................................................................................................................169<br />
170<br />
PĀRTIKAS UN DZĒRIENU RAŽOŠANA<br />
Dzērienu ražošana ....................................................................................................................................................174<br />
Pārtikas ražošana ......................................................................................................................................................175<br />
176<br />
RŪPNIECĪBA<br />
Elektrotehnika un elektronika ..............................................................................................................184<br />
Ķīmiskā rūpniecība ..................................................................................................................................................185<br />
Metālapstrāde un mašīnbūve .................................................................................................................186<br />
Poligrāfija ................................................................................................................................................................................187<br />
Vieglā rūpniecība, iepakojums ..............................................................................................................188<br />
Zinātniskā pētniecība un ražošana ................................................................................................189<br />
3
190<br />
TELEKOMUNIKĀCIJAS UN SAKARI<br />
Fiksētie un mobilie sakari, kabeļoperatori,<br />
interneta pakalpojumi ..............................................................................................................................194<br />
Sakaru līdzekļi un to projektēšana ................................................................................................195<br />
196<br />
TIRDZNIECĪBA<br />
Apģērbi, apavi un piederumi ....................................................................................................................202<br />
Atpūtas, tūrisma, sporta preces<br />
un pakalpojumi; preses un grāmatu tirdzniecība ........................................203<br />
Iekārtas un piederumi birojam un ražošanai ................................................................204<br />
Mājai un dārzam ...........................................................................................................................................................205<br />
Pārtika un dzērieni...................................................................................................................................................206<br />
Industriālā tehnika ...................................................................................................................................................207<br />
Internetveikali, netiešā tirdzniecība ...........................................................................................208<br />
Parfimērija un kosmētika .............................................................................................................................209<br />
210<br />
TRANSPORTS, LOĢISTIKA, PĀRVADĀJUMI<br />
Autopārvadājumi .........................................................................................................................................................218<br />
Autotirgus un apkope ...........................................................................................................................................219<br />
Aviopārvadājumi ..........................................................................................................................................................220<br />
Dzelzceļa pārvadājumi .......................................................................................................................................221<br />
Loģistika, pārvadājumu un sūtījumu apkalpošana ..............................................222<br />
Ūdenspārvadājumi....................................................................................................................................................223<br />
224<br />
TŪRISMS, VIESMĪLĪBA, IZKLAIDE<br />
Ēdināšana ................................................................................................................................................................................229<br />
Izklaide un sports.......................................................................................................................................................230<br />
Naktsmājas, tūrisms .............................................................................................................................................231<br />
4
Alfabētiskais nozaru saraksts<br />
A<br />
Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi .............. 232<br />
Akmens apstrāde ..................................... 232<br />
Alkoholiskie dzērieni: ražošana ............... 232<br />
Alkoholiskie dzērieni: tirdzniecība ........... 232<br />
Alkoholiskie dzērieni:<br />
vairumtirdzniecība.................................. 232<br />
Alus ražošana ........................................... 232<br />
Alus tirdzniecība ....................................... 232<br />
Alus vairumtirdzniecība ........................... 232<br />
Antenas un to uzstādīšana ....................... 232<br />
Antikvāri priekšmeti ................................. 232<br />
Apavi: labošana ........................................ 232<br />
Apavi: ražošana ........................................ 232<br />
Apavi: tirdzniecība .................................... 232<br />
Apavi: vairumtirdzniecība ......................... 232<br />
Apavu kopšanas tehnika un līdzekļi ......... 232<br />
Apbedīšanas pakalpojumi ........................ 232<br />
Apbedīšanas piederumi ........................... 232<br />
Apdares darbi ........................................... 233<br />
Apdares materiāli: grīdas segumi ........... 233<br />
Apdares materiāli: ražošana .................... 233<br />
Apdares materiāli: tirdzniecība ................ 233<br />
Apdares materiāli: vairumtirdzniecība .... 233<br />
Apgaismes tehnikas ražošana ................. 233<br />
Apgaismes tehnikas tirdzniecība ............. 233<br />
Apgaismes tehnikas<br />
vairumtirdzniecība.................................. 233<br />
Apģērbi: izgatavošana, šūšana ................ 233<br />
Apģērbi: rūpnieciskā ražošana, šūšana .. 233<br />
Apģērbi: tirdzniecība ................................ 233<br />
Apģērbi: vairumtirdzniecība ..................... 233<br />
Apģērbu tirdzniecība: lietoti apģērbi ....... 233<br />
Apmācība: autovadītāju, autoskolas ........ 233<br />
Apmācība: baleta un deju ......................... 233<br />
Apmācība: datorzinību ............................. 233<br />
Apmācība: dažādi ..................................... 233<br />
Apmācība: grāmatvedībā ......................... 234<br />
Apmācība: valodu ..................................... 234<br />
Apsardze: aizsargierīces, sistēmas,<br />
videonovērošana ..................................... 234<br />
Apsardze: dienesti .................................... 234<br />
Arhitektūra, projektēšana ........................ 234<br />
Atkritumu izvešana, konteineru noma .... 234<br />
Atkritumu pārstrāde ................................ 234<br />
Atkritumu uzglabāšana,<br />
sadzīves tehnikas savākšana ................. 234<br />
Atpūtas bāzes, viesu nami, kempingi ...... 234<br />
Atpūtas centri (bez naktsmājām) ............. 234<br />
Atpūtas parki un dārzi .............................. 234<br />
Atslēgas, slēdzenes.................................. 235<br />
Audio un videotehnikas, un piederumu<br />
ražošana ................................................. 235<br />
Audio un videotehnikas, un piederumu<br />
tirdzniecība ............................................. 235<br />
Audio un videotehnikas, un piederumu<br />
vairumtirdzniecība.................................. 235<br />
Audioierakstu tirdzniecība ....................... 235<br />
Audits........................................................ 235<br />
Audumu un aizkaru tirdzniecība .............. 235<br />
Augkopība un tehniskās kultūras ............ 235<br />
Augļkopība ................................................ 235<br />
Augļu un dārzeņu pārstrāde, pārtika ....... 235<br />
Augļu un dārzeņu tirdzniecība, pārtika.... 235<br />
Augļu un dārzeņu vairumtirdzniecība,<br />
pārtika .................................................... 235<br />
Auto kapsētas ........................................... 235<br />
Auto kondicionēšanas sistēmas,<br />
autorefrižeratori ..................................... 235<br />
Auto ķīmija, auto krāsas .......................... 235<br />
Auto mazgāšana, salona tīrīšana ............. 236<br />
Auto noma: vieglie auto............................ 236<br />
Auto papildierīces un aksesuāri,<br />
navigācijas sistēmas .............................. 236<br />
Auto piekabes un treileri, kemperi .......... 236<br />
Auto pretaizdzīšanas sistēmas,<br />
signalizācija ............................................ 236<br />
Auto ražošana........................................... 236<br />
Auto remonts, apkope .............................. 236<br />
Auto rezerves daļu ražošana ................... 236<br />
Auto rezerves daļu tirdzniecība ............... 236<br />
Auto rezerves daļu vairumtirdzniecība .... 236<br />
Auto riepu, auto disku tirdzniecība .......... 236<br />
Auto riepu serviss .................................... 236<br />
Auto stikli ................................................. 236<br />
Auto tehniskā apskate un reģistrācija ..... 236<br />
Auto tirdzniecība, autosaloni .................... 236<br />
Auto transportēšana ar autovedējiem ..... 236<br />
Auto transportēšana, palīdzība ceļā ........ 236<br />
Auto vērtēšana ......................................... 236<br />
Autobusu, mikroautobusu noma.............. 237<br />
Autoostas .................................................. 237<br />
Autortiesības un patentēšana .................. 237<br />
Autoservisu aprīkojums ........................... 237<br />
Autostāvvietas .......................................... 237<br />
Autotransports ......................................... 237<br />
Aviokompānijas, aviotransports ............... 237<br />
Aviotehnika ............................................... 237<br />
Ādas izstrādājumu ražošana .................... 237<br />
Ādas izstrādājumu tirdzniecība ............... 237<br />
Ādas: uzpirkšana, apstrāde ..................... 237<br />
B<br />
Banku iekārtas un aprīkojums ................. 237<br />
Baseini, ūdenskritumi, strūklakas, to<br />
aprīkojums un tirdzniecība .................... 237<br />
Bezalkoholisko dzērienu ražošana .......... 237<br />
Bezalkoholisko dzērienu tirdzniecība ...... 237<br />
Bezalkoholisko dzērienu<br />
vairumtirdzniecība.................................. 237<br />
Bērnu preču ražošana .............................. 237<br />
Bērnu preču tirdzniecība .......................... 237<br />
Bērnu preču vairumtirdzniecība .............. 237<br />
Bērnudārzi, bērnu pieskatīšana .............. 238<br />
5
Bioķīmiskie preparāti ............................... 238<br />
Bioloģiskā lauksaimniecība ..................... 238<br />
Biroja tehnika un iekārtas ........................ 238<br />
Biškopība, biškopības produkti, biškopības<br />
inventārs ................................................. 238<br />
<strong>Biznesa</strong> konsultācijas, pakalpojumi ........ 238<br />
Bižutērija .................................................. 238<br />
Būvmateriālu, būvkonstrukciju<br />
ražošana ................................................. 238<br />
Būvmateriālu, būvkonstrukciju<br />
tirdzniecība ............................................. 238<br />
Būvmateriālu, būvkonstrukciju<br />
vairumtirdzniecība.................................. 238<br />
Būvuzraudzība, būvvaldes ........................ 238<br />
C<br />
Caurules ................................................... 238<br />
Celtniecības mašīnas un iekārtas:<br />
noma ....................................................... 238<br />
Celtniecības mašīnas un iekārtas:<br />
tirdzniecība, serviss ............................... 238<br />
Celtniecības un remonta darbi ................ 239<br />
Ceļa zīmes, luksofori ............................... 239<br />
Ceļu un tiltu būve, uzturēšana ................. 239<br />
D<br />
Dabasgāzes apgāde ................................. 239<br />
Daiļamatniecība ....................................... 239<br />
Darba aizsardzības līdzekļi, formastērpi,<br />
darba apģērbi: ražošana, šūšana .......... 239<br />
Darba aizsardzības līdzekļi, formastērpi,<br />
darba apģērbi un apavi: tirdzniecība ..... 239<br />
Darba aizsardzības līdzekļi,<br />
formastērpi, darba apģērbi un apavi:<br />
vairumtirdzniecība.................................. 239<br />
Darba drošības organizēšana,<br />
konsultācijas .......................................... 239<br />
Darbā iekārtošana, nodarbinātība ........... 239<br />
Datortehnikas tirdzniecība ....................... 239<br />
Datortehnikas un biroja tehnikas<br />
apkalpošana, serviss .............................. 240<br />
Datortehnikas vairumtirdzniecība ........... 240<br />
Dārza tehnika un inventārs ...................... 240<br />
Dārzeņkopība ........................................... 240<br />
Degvielas, biodegvielas un naftas produktu<br />
ieguve, pārstrāde ................................... 240<br />
Degvielas, naftas produktu<br />
tirdzniecība ............................................. 240<br />
Degvielas, naftas produktu uzglabāšana un<br />
transportēšana ....................................... 240<br />
Degvielas, naftas produktu<br />
vairumtirdzniecība.................................. 240<br />
Degvielas uzpildes staciju aprīkojums .... 240<br />
Dizains un interjers; modes dizains,<br />
stilisti ...................................................... 240<br />
Durvis, logi ............................................... 240<br />
Dūmvadi, to izgatavošana, uzstādīšana ... 240<br />
Dzelzceļa būve un remonts ...................... 240<br />
Dzelzceļa transporta būve un remonts .... 240<br />
Dzelzceļa transports ................................ 240<br />
Dzelzsbetona konstrukcijas, betona<br />
piegāde ................................................... 241<br />
Dzeramais ūdens ..................................... 241<br />
Dzinēji, motori, to remonts ...................... 241<br />
Dzīvnieku barība ....................................... 241<br />
Dzīvnieku tirdzniecība .............................. 241<br />
E<br />
Elektrodzinēji, elektromotori, to<br />
remonts .................................................. 241<br />
Elektroenerģijas apgāde .......................... 241<br />
Elektroenerģijas ražošana ....................... 241<br />
Elektromontāža, elektroinstalācija .......... 241<br />
Elektroniskās ierīces, komponentes ....... 241<br />
Elektrotehnisko iekārtu un elektromateriālu<br />
labošana ................................................. 241<br />
Elektrotehnisko iekārtu un elektromateriālu<br />
ražošana ................................................. 241<br />
Elektrotehnisko iekārtu un elektromateriālu<br />
tirdzniecība ............................................. 242<br />
Elektrotehnisko iekārtu un elektromateriālu<br />
vairumtirdzniecība.................................. 242<br />
Ē<br />
Ēdienu piegāde ......................................... 242<br />
Ēdināšanas uzņēmumi ............................. 242<br />
Ēdnīcas, picērijas, bistro .......................... 242<br />
F<br />
Filmu studijas, filmēšana, dublēšana,<br />
lokalizācija .............................................. 242<br />
Finanšu darbība ....................................... 242<br />
Foto pakalpojumi ...................................... 242<br />
Foto un filmēšanas aparatūra,<br />
piederumi ............................................... 242<br />
Frizētavas ................................................. 242<br />
Frizētavu, skaistumkopšanas salonu<br />
aprīkojums ............................................. 242<br />
G<br />
Galantērijas preču ražošana .................... 242<br />
Galantērijas preču tirdzniecība ................ 242<br />
Galantērijas preču vairumtirdzniecība .... 242<br />
Galdnieku darbi ........................................ 243<br />
Gaļas pārstrāde, pārtika .......................... 243<br />
Gaļas produktu tirdzniecība, pārtika ....... 243<br />
Gaļas produktu vairumtirdzniecība,<br />
pārtika .................................................... 243<br />
Gāzes apgāde ........................................... 243<br />
Gāzes ierīces ............................................ 243<br />
Gāzes uzpildes stacijas transportam ....... 243<br />
Grants, smilts, akmens ieguve ................ 243<br />
Graudu pārstrāde ..................................... 243<br />
Grāmatu tirdzniecība ................................ 243<br />
Grāmatvedības pakalpojumi .................... 243<br />
Gultas veļa un piederumi ......................... 244<br />
Gumijas izstrādājumi ............................... 244<br />
Ģeoloģiskā izpēte, grunts urbšana .......... 244<br />
H<br />
Hidrauliskās un pneimatiskās ierīces ..... 244<br />
Hidrotehniskie darbi ................................. 244<br />
Higiēnas preces ........................................ 244<br />
Hobija preces ............................................ 244<br />
I<br />
Identifikācijas dokumenti ......................... 244<br />
Iekraušanas un izkraušanas tehnika ....... 244<br />
Iepakojums, iesaiņošana .......................... 244<br />
Ierāmēšanas darbi ................................... 244<br />
Ieroči ......................................................... 244<br />
Instrumentu un darbarīku ražošana ........ 244<br />
Instrumentu un darbarīku tirdzniecība ... 244<br />
Instrumentu un darbarīku<br />
vairumtirdzniecība.................................. 245<br />
Interneta pakalpojumi .............................. 245<br />
Internetveikali, e-komercija ..................... 245<br />
Intīmās preces .......................................... 245<br />
IT, informācijas tehnoloģijas .................... 245<br />
Izdevniecības, apgādi ............................... 245<br />
Izglītība: augstākā, augstskolas .............. 245<br />
Izglītība: profesionālā ............................... 245<br />
Izglītība un apmācība ārzemēs ................ 245<br />
Izglītība: vispārējā .................................... 245<br />
Izstāžu, gadatirgu organizēšana .............. 245<br />
J<br />
Jahtklubi un laivu novietnes .................... 245<br />
Jahtu, laivu un kuteru būve ...................... 245<br />
Jahtu, laivu un kuteru tirdzniecība .......... 245<br />
Jumiķu darbi ............................................ 246<br />
Jumtu segumi .......................................... 246<br />
Juridiskie pakalpojumi ............................. 246<br />
Juvelierizstrādājumu izgatavošana ......... 246<br />
Juvelierizstrādājumu tirdzniecība ........... 246<br />
Juvelierizstrādājumu uzpirkšana ............ 246<br />
K<br />
Kabeļtelevīzija .......................................... 246<br />
Kafejnīcas, bāri, restorāni ........................ 246<br />
Kafija un tēja............................................. 246<br />
Kancelejas preču ražošana ...................... 246<br />
Kancelejas preču tirdzniecība .................. 246<br />
Kancelejas preču vairumtirdzniecība ...... 246<br />
Kažokādu izstrādājumu tirdzniecība........ 246<br />
Kažokzvēru audzēšana............................. 246<br />
Keramikas izstrādājumi ........................... 246<br />
Kinofilmu izplatīšana ............................... 246<br />
Kinoteātri .................................................. 246<br />
Kokapstrāde ............................................. 247<br />
Kokapstrādes iekārtas un instrumenti .... 247<br />
Kokmateriālu tirdzniecība ........................ 247<br />
Koku kopšana, arboristi ........................... 247<br />
Koncertu, izrāžu organizēšana ................ 247<br />
Konditorejas izstrādājumu, saldumu<br />
ražošana ................................................. 247<br />
Konditorejas izstrādājumu, saldumu<br />
tirdzniecība ............................................. 247<br />
Konditorejas izstrādājumu, saldumu<br />
vairumtirdzniecība.................................. 247<br />
Kontroles dienesti .................................... 247<br />
6
Kravas automobiļi: apkope un rezerves<br />
daļas ....................................................... 247<br />
Kravu pārvadājumi: auto .......................... 248<br />
Kravu pārvadājumi: aviotransporta ......... 248<br />
Kravu pārvadājumi: dzelzceļa .................. 248<br />
Kravu pārvadājumi: kuģu ......................... 248<br />
Krāsas, lakas, būvķīmija .......................... 248<br />
Krāsas, lakas, būvķīmija:<br />
vairumtirdzniecība.................................. 248<br />
Krāsnis un kamīni .................................... 248<br />
Krāsu, laku un būvķīmijas ražošana ........ 248<br />
Kuģu aģentēšana ..................................... 248<br />
Kuģu apgāde ............................................ 248<br />
Kuģu būve un remonts ............................. 248<br />
Kuģu personāla komplektēšana .............. 248<br />
Kulinārijas izstrādājumi, uzkodas............ 248<br />
Kurināmais ............................................... 249<br />
Kurjeru pakalpojumi ................................ 249<br />
Kūdra ........................................................ 249<br />
Ķ<br />
Ķīmiskā tīrīšana ....................................... 249<br />
Ķīmiskās preces ....................................... 249<br />
Ķīmiskie reaģenti ..................................... 249<br />
L<br />
Labiekārtošana, apzaļumošana ............... 249<br />
Laboratorijas iekārtas un piederumi ....... 249<br />
Lauksaimniecības konsultācijas .............. 249<br />
Lauksaimniecības pakalpojumi ............... 249<br />
Lauksaimniecības produktu uzpirkšana,<br />
sagāde un tirdzniecība, pārtika .............. 249<br />
Lauksaimniecības tehnikas un<br />
traktortehnikas labošana, remonts ....... 249<br />
Lauksaimniecības tehnikas un<br />
traktortehnikas ražošana ....................... 249<br />
Lauksaimniecības tehnikas un<br />
traktortehnikas rezerves daļas .............. 249<br />
Lauksaimniecības tehnikas un<br />
traktortehnikas tirdzniecība................... 250<br />
Lidostas .................................................... 250<br />
Liftu būve un apkope ................................ 250<br />
Linu pārstrāde .......................................... 250<br />
Līzings ...................................................... 250<br />
Loģistika ................................................... 250<br />
Lombardi, ieķīlāšana ................................ 250<br />
Lopbarība ................................................. 250<br />
Lopkopība, zirgkopība .............................. 250<br />
Loterijas ................................................... 250<br />
M<br />
Maizes un miltu izstrādājumu ražošana,<br />
pārtika .................................................... 250<br />
Maizes un miltu izstrādājumu tirdzniecība,<br />
pārtika .................................................... 250<br />
Maizes un miltu izstrādājumu<br />
vairumtirdzniecība, pārtika .................... 250<br />
Makšķerēšanas piederumi....................... 250<br />
Mašīnbūve ................................................ 250<br />
Mākslas saloni, galerijas ......................... 251<br />
Mākslinieciskie kolektīvi .......................... 251<br />
Medicīnas tehnika, instrumenti, preces un<br />
piederumi ............................................... 251<br />
Medicīnas tehnika, instrumenti un materiāli:<br />
zobārstniecībai ....................................... 251<br />
Medicīniskā palīdzība: ambulatorā .......... 251<br />
Medicīniskā palīdzība: netradicionālā ..... 251<br />
Medicīniskā palīdzība: plastiskā<br />
ķirurģija .................................................. 251<br />
Medicīniskā palīdzība: rehabilitācija ........ 251<br />
Medicīniskā palīdzība: stacionārā ............ 251<br />
Medikamentu ražošana............................ 251<br />
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas ........ 251<br />
Medikamentu vairumtirdzniecība ............ 252<br />
Medību piederumi .................................... 252<br />
Meliorācijas darbi ..................................... 252<br />
Metāla tirdzniecība ................................... 252<br />
Metāla virsmu tīrīšana un krāsošana ...... 252<br />
Metālapstrāde .......................................... 252<br />
Metālapstrādes iekārtas un<br />
instrumenti ............................................. 252<br />
Metālizstrādājumi .................................... 252<br />
Metāllūžņi ................................................. 252<br />
Metroloģija, mēraparāti un<br />
mērinstrumenti ...................................... 252<br />
Meža ogu un sēņu uzpirkšana un<br />
realizācija ............................................... 252<br />
Mežizstrāde .............................................. 253<br />
Mežkopības un mežizstrādes tehnika ...... 253<br />
Mežsaimniecība........................................ 253<br />
Mēbeļu furnitūra ...................................... 253<br />
Mēbeļu labošana ...................................... 253<br />
Mēbeļu ražošana, mēbeļu sagataves ...... 253<br />
Mēbeļu tirdzniecība .................................. 253<br />
Mēbeļu vairumtirdzniecība ...................... 253<br />
Mērniecība, ģeodēzija, kartogrāfija,<br />
topogrāfija .............................................. 253<br />
Modes saloni ............................................ 253<br />
Motocikli, mopēdi un motorolleri ............. 253<br />
Motoru eļļas, smērvielas ......................... 253<br />
Muita ......................................................... 253<br />
Muzeji ....................................................... 253<br />
Mūzikas instrumentu tirdzniecība ........... 253<br />
Mūzikas izdevniecības, skaņu ierakstu<br />
studijas ................................................... 253<br />
Mūzikas, skaņu un gaismas iekārtas ...... 254<br />
Mūzikas un naktsklubi, deju zāles ........... 254<br />
N<br />
Namu apsaimniekošana .......................... 254<br />
Nekustamā īpašuma vērtēšana ............... 254<br />
Noliktavu pakalpojumi ............................. 254<br />
Noliktavu tehnika un aprīkojums ............. 254<br />
Noma ........................................................ 254<br />
Norēķinu un uzskaites sistēmas, kases<br />
aparāti .................................................... 254<br />
O<br />
Optikas, briļļu izgatavošana, remonts ..... 254<br />
Optikas, briļļu tirdzniecība ....................... 254<br />
Optikas, briļļu vairumtirdzniecība ........... 254<br />
Ostas, kuģu satiksme ............................... 254<br />
Otrreizējās izejvielas ................................ 254<br />
P<br />
Pakalpojumi ekspatriantiem .................... 254<br />
Paklāji, paklāju serviss ............................ 254<br />
Papīra un tā izstrādājumu ražošana ........ 254<br />
Papīra un tā izstrādājumu tirdzniecība .... 254<br />
Papīra un tā izstrādājumu<br />
vairumtirdzniecība.................................. 254<br />
Parādu piedziņa, detektīvdarbība ............ 255<br />
Parfimērijas, kosmētikas ražošana ......... 255<br />
Parfimērijas, kosmētikas tirdzniecība ..... 255<br />
Parfimērijas, kosmētikas<br />
vairumtirdzniecība.................................. 255<br />
Pasažieru pārvadājumi ............................ 255<br />
Pasākumu organizēšana, atribūtika ........ 255<br />
Pasts, pasta pakalpojumi ......................... 255<br />
Pavairošanas darbi ................................... 255<br />
Pavairošanas tehnika ............................... 255<br />
Pārtikas piedevas, garšvielas .................. 255<br />
Pārtikas rūpniecības iekārtas .................. 255<br />
Pārtikas tirdzniecība ................................ 255<br />
Pārtikas vairumtirdzniecība ..................... 255<br />
Pārvietošanās serviss .............................. 255<br />
Personāla atlase; konsultācijas un<br />
pakalpojumu noma ................................ 255<br />
Piena pārstrāde, pārtika .......................... 256<br />
Piena produktu tirdzniecība, pārtika ....... 256<br />
Piena produktu vairumtirdzniecība,<br />
pārtika .................................................... 256<br />
Pirotehnika ............................................... 256<br />
Pirtis, saunas ........................................... 256<br />
Plastmasas izstrādājumi ......................... 256<br />
Poligrāfijas iekārtas un materiāli ............ 256<br />
Poligrāfijas pakalpojumi .......................... 256<br />
Preses izdevumi ....................................... 256<br />
Preses izplatīšana .................................... 256<br />
Programmatūra ....................................... 256<br />
Psihologa, psihoterapeita pakalpojumi ... 256<br />
Pulksteņu tirdzniecība un<br />
vairumtirdzniecība.................................. 256<br />
Putnkopība ............................................... 256<br />
R<br />
Radio ......................................................... 256<br />
Reklāma ................................................... 256<br />
Reklāma: vides ......................................... 257<br />
Reklāmas izejmateriāli un iekārtas ......... 257<br />
Reklāmas suvenīri ................................... 257<br />
Reklāmas un mediju aģentūras ............... 257<br />
Restaurācija ............................................. 257<br />
Rūpnieciskās iekārtas, automatizācija .... 257<br />
Rūpniecības preču tirdzniecība ................ 257<br />
Rūpniecības preču vairumtirdzniecība .... 257<br />
S<br />
Sabiedriskās attiecības ............................ 257<br />
Sadzīves tehnikas labošana ..................... 257<br />
7
Sadzīves tehnikas ražošana ..................... 257<br />
Sadzīves tehnikas tirdzniecība ................. 257<br />
Sadzīves tehnikas vairumtirdzniecība ..... 257<br />
Saimniecības preču tirdzniecība .............. 257<br />
Saimniecības preču vairumtirdzniecība .. 257<br />
Sakaru tehnikas un līdzekļu labošana,<br />
serviss .................................................... 258<br />
Sakaru tehnikas un līdzekļu ražošana,<br />
sistēmu integrēšana............................... 258<br />
Sakaru tehnikas un līdzekļu<br />
tirdzniecība ............................................. 258<br />
Sakaru tehnikas un līdzekļu<br />
vairumtirdzniecība.................................. 258<br />
Saldēšanas iekārtas ................................. 258<br />
Sanitārie dienesti ..................................... 258<br />
Santehnikas ražošana .............................. 258<br />
Santehnikas tirdzniecība .......................... 258<br />
Santehnikas uzstādīšana un remonts ..... 258<br />
Santehnikas vairumtirdzniecība .............. 258<br />
Seifi ........................................................... 258<br />
Selekcija un sēklkopība............................ 258<br />
Sertifikācija un standartizācija ................ 258<br />
Sēklas un stādi ......................................... 258<br />
Siltumapgāde un siltumtīkli ..................... 258<br />
Siltumenerģija: alternatīvā ...................... 259<br />
Siltumizolācijas darbi ............................... 259<br />
Siltumtehnika, apkures iekārtas, granulu<br />
degļi ........................................................ 259<br />
Skaistumkopšana ..................................... 259<br />
Skārdnieku darbi ...................................... 259<br />
Sociālā aprūpe ......................................... 259<br />
Solāriji ...................................................... 259<br />
Somas ....................................................... 259<br />
Spēļu zāles, kazino ................................... 259<br />
Spēļu zāļu, kazino aprīkojums ................. 259<br />
Sporta celtnes un bāzes ........................... 259<br />
Sporta klubi .............................................. 259<br />
Sporta organizācijas ................................. 259<br />
Sporta un tūrisma preču noma ................ 260<br />
Sporta un tūrisma preču ražošana .......... 260<br />
Sporta un tūrisma preču tirdzniecība ...... 260<br />
Sporta un tūrisma preču<br />
vairumtirdzniecība.................................. 260<br />
Statistika, socioloģiskie un tirgus<br />
pētījumi ................................................... 260<br />
Stikla šķiedras izstrādājumi .................... 260<br />
Stikla taras pieņemšana .......................... 260<br />
Stiklinieku darbi ....................................... 260<br />
Stikls un stikla izstrādājumu ražošana ... 260<br />
Stikls un stikla izstrādājumu tirdzniecība,<br />
vairumtirdzniecība.................................. 260<br />
Stividoru pakalpojumi .............................. 260<br />
Suvenīri, dāvanas ..................................... 260<br />
Sūkņi, pumpji, ventiļi ................................ 260<br />
T<br />
Tabakas izstrādājumu ražošana .............. 260<br />
Tabakas izstrādājumu tirdzniecība .......... 260<br />
Tabakas izstrādājumu<br />
vairumtirdzniecība.................................. 260<br />
Taksometru pakalpojumi ......................... 260<br />
Teātri......................................................... 260<br />
Tehniskās pārbaudes un ekspertīze ........ 261<br />
Tekstilizstrādājumu ražošana .................. 261<br />
Tekstilizstrādājumu tirdzniecība .............. 261<br />
Tekstilizstrādājumu vairumtirdzniecība .. 261<br />
Telekomunikācijas .................................... 261<br />
Televīzija ................................................... 261<br />
Telpu noma ............................................... 261<br />
Tirdzniecība: netiešā ................................ 261<br />
Tirdzniecības centri .................................. 261<br />
Tirdzniecības iekārtas .............................. 261<br />
Tirdzniecības starpnieki ........................... 261<br />
Tirgi........................................................... 261<br />
Trauki ........................................................ 261<br />
Trepes, kāpnes ......................................... 261<br />
Trikotāžas izstrādājumu ražošana ........... 261<br />
Trikotāžas izstrādājumu tirdzniecība ....... 261<br />
Trikotāžas izstrādājumu<br />
vairumtirdzniecība.................................. 262<br />
Tualetes .................................................... 262<br />
Tulkošana ................................................. 262<br />
Tūrisms un viesnīcu rezervēšana ............ 262<br />
U<br />
Ugunsdzēsības un ugunsaizsardzības<br />
līdzekļi .................................................... 262<br />
Uzkopšanas līdzekļi un tehnika,<br />
profesionālā ............................................ 262<br />
Uzkopšanas serviss .................................. 262<br />
Ū<br />
Ūdensapgāde un kanalizācija .................. 262<br />
V<br />
Vājstrāvas tīkli .......................................... 262<br />
Vārti, žogi .................................................. 262<br />
Velosipēdi ................................................. 262<br />
Veļa, zeķes ................................................ 262<br />
Veļas mazgāšana, gludināšana ................ 263<br />
Ventilācijas un kondicionēšanas<br />
sistēmas, un iekārtas telpām ................ 263<br />
Veterinārija ............................................... 263<br />
Vērtspapīri ................................................ 263<br />
Videoierakstu noma un tirdzniecība ........ 263<br />
Vides aizsardzība, ekoloģija ..................... 263<br />
Viesnīcas ................................................... 263<br />
Z<br />
Ziedu audzēšana ...................................... 263<br />
Ziedu tirdzniecība, floristika .................... 263<br />
Ziedu vairumtirdzniecība ......................... 263<br />
Zinātniskā pētniecība ............................... 263<br />
Zinātniskā ražošana un tehnoloģija ......... 263<br />
Zirglietas .................................................. 263<br />
Zivju pārstrāde, pārtika ............................ 263<br />
Zivju un zivju produktu tirdzniecība,<br />
pārtika .................................................... 263<br />
Zivju un zivju produktu<br />
vairumtirdzniecība, pārtika .................... 263<br />
Zivkopība .................................................. 263<br />
Zīmogu izgatavošana................................ 264<br />
Zobārstniecība un mutes higiēna ............ 264<br />
Zoopreces, dzīvnieku kopšana un<br />
aprūpe .................................................... 264<br />
Zvejniecība ................................................ 264<br />
Ž<br />
Žalūzijas, aizkaru stieņi ........................... 264<br />
8
9
Mārketinga koncepti<br />
nelieliem uzņēmumiem<br />
www.latvijastalrunis.lv<br />
67770711<br />
Mājaslapu izstrāde<br />
SEO risinājumi<br />
Sociālo tīklu<br />
profilu izveide<br />
10
Vārds “krī ze” cēlies sengrieķu laikos un apzīmē pagrieziena punktu, lēmumu. Ar krīzi<br />
mēs saprotam pēkšņas, parasti negaidītas pārmaiņas, kas izjauc ierasto darbību ritmu<br />
un lietu kārtību.<br />
Juris Mendziņš<br />
Nacionālās ziņu<br />
aģentūras LETA<br />
valdes loceklis<br />
Ja skatāmies uz krīzēm ekonomikā, tad <strong>Latvijas</strong> Bankas ekonomisti recesiju definē<br />
kā divus ceturkšņus pēc kārtas, kad ekonomika uzrāda iekšzemes kopprodukta kritumu<br />
salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Savukārt krīzi ekonomikā var definēt kā<br />
dziļāku un izteiktāku recesiju, kurai līdzi nāk arī finanšu sistēmas satricinājumi.<br />
Atstājot jautājumu par krīzi otrajā plānā, mēs pilnīgi skaidri zinām, ka <strong>Latvijas</strong><br />
ekonomikā ir recesija, jo pirmo divu <strong>2020</strong>. gada ceturkšņu iekšzemes kopprodukta<br />
izmaiņas bija negatīvas. Tādēļ šobrīd īpaši svarīgi ir sekot gan <strong>Latvijas</strong> biznesa vides<br />
dinamikai, gan atsevišķu sektoru attīstībai un, būsim godīgi, pat dzīvotspējai.<br />
Pazīstamais ASV sociologs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā “Signāls un<br />
trokšņi” (Nate Silver. The Signal and The Noise) raksta, ka signāls ir patiesība, bet<br />
trokšņi mūs novirza no tās. To zina arī fiziķi un citi zinātnisko disciplīnu pārstāvji,<br />
kuriem ir bijusi pieredze laboratorijas pētījumos – trokšņi var ietekmēt mērījumu<br />
rezultātus un novirzīt pētniekus no patiesības.<br />
Tādēļ šajos pārmaiņu, pagrieziena punktu laikos, kad mūsu ierasto lietu kārtība ir<br />
izjaukta, sevišķi svarīgi ir ievērot signālus un atšķirt tos no trokšņa. Viens no šādiem<br />
tīriem un bezkaislīgiem signāliem <strong>Latvijas</strong> biznesa vidē ir “<strong>Latvijas</strong> biznesa gada<br />
pārskats”, un aģentūra LETA ir gandarīta par iespēju būt par šī izdevuma sadarbības<br />
partneri.<br />
Mēs uzskatām, ka tīri signāli, korekta informācija un uz zināšanām balstīti lēmumi<br />
ir tie faktori, kas palīdzēs mums visiem kopā pārvarēt kārtējo pagrieziena punktu<br />
gan ekonomikā, gan sadzīvē. LETA galvenais uzdevums ir nodrošināt ar uzticamu<br />
informāciju visus, kuri ikdienā pieņem lēmumus, un mēs ticam, ka tikai gudra, uz zināšanām<br />
un datiem balstīta lēmumu pieņemšana var mūs izvest no pārmaiņām pretī<br />
labākai nākotnei.<br />
11
<strong>Latvijas</strong> tautsaimniecības<br />
pamats nozaru griezumā<br />
Pēc 2019. gada apgrozījuma (%)<br />
Apkopoti uzņēmumi, kuri<br />
iesnieguši gada pārskatu<br />
līdz 30.09.<strong>2020</strong>. un kuru<br />
apgrozījums ir virs<br />
145 000 EUR.<br />
Apkopoto uzņēmumu<br />
apgrozījums veido 95,1% no<br />
kopējā apgrozījuma.<br />
Informācijas tehnoloģijas,<br />
datortehnika, 3,04%<br />
Medicīna un farmācija, 3,34%<br />
Telekomunikācijas un sakari, 2,08%<br />
Tūrisms, viesmīlība, izklaide, 2,54%<br />
Pārtikas un dzērienu ražošana, 2,77%<br />
Nekustamais īpašums, 3,00%<br />
Pakalpojumi, 1,54% Mediji, reklāma, izglītība, radošās industrijas, 1,46%<br />
Tirdzniecība, 21,82%<br />
Pakalpojumi finanšu, juridiskie<br />
un uzņēmējdarbībai, 3,70%<br />
Lauksaimniecība, 5,47%<br />
Transports, loģistika,<br />
pārvadājumi, 14,33%<br />
Rūpniecība, 6,51%<br />
Meža nozare, 6,88%<br />
Būvniecība, 11,41%<br />
Enerģētika, 10,11%<br />
Apgrozījuma izmaiņas 2019. gadā pret 2018. gadu (%)<br />
25<br />
20<br />
15<br />
10<br />
5<br />
0<br />
-5<br />
-10<br />
-15<br />
-20<br />
-25<br />
-25<br />
30<br />
-35<br />
24%<br />
14% 13% 12%<br />
5%<br />
4% 4% 4% 4%<br />
2%<br />
-1%<br />
-3% -4%<br />
-5% -7% -34%<br />
Tirdzniecība<br />
Lauksaimniecība<br />
Mediji, reklāma,<br />
izglītība, radošās<br />
industrijas<br />
Nekustamais<br />
īpašums<br />
Informācijas<br />
tehnoloģijas,<br />
datortehnika<br />
Medicīna un<br />
farmācija<br />
Pakalpojumi<br />
Telekomunikācijas<br />
un sakari<br />
Tūrisms, viesmīlība,<br />
izklaide<br />
Būvniecība<br />
Pārtikas un<br />
dzērienu ražošana<br />
Transports,<br />
loģistika,<br />
pārvadājumi<br />
Enerģētika<br />
Pakalpojumi<br />
finanšu, juridiskie<br />
un uzņēmējdarbībai<br />
Meža nozare<br />
Rūpniecība<br />
Pēc 2019. gada peļņas (milj. EUR)<br />
600<br />
686,6<br />
500<br />
400<br />
300<br />
200<br />
100<br />
0<br />
Pakalpojumi<br />
finanšu, juridiskie<br />
un uzņēmējdarbībai<br />
407,5<br />
Būvniecība<br />
386,7<br />
Tirdzniecība<br />
365,5<br />
Transports,<br />
loģistika,<br />
pārvadājumi<br />
313,5 306,1<br />
Enerģētika<br />
Meža nozare<br />
252,7 236,0<br />
Nekustamais<br />
īpašums<br />
Lauksaimniecība<br />
204,0<br />
Rūpniecība<br />
149,5<br />
Telekomunikācijas<br />
un sakari<br />
125,9 112,2<br />
Medicīna un<br />
farmācija<br />
Informācijas<br />
tehnoloģijas,<br />
datortehnika<br />
87,2<br />
Tūrisms, viesmīlība,<br />
izklaide<br />
63,7<br />
Pārtikas un<br />
dzērienu ražošana<br />
52,0 48,8<br />
Mediji, reklāma,<br />
izglītība, radošās<br />
industrijas<br />
Pakalpojumi<br />
12
Izmantotā metodika<br />
GADA PĀRSKATU STATISTIKA<br />
Kopā uzņēmumi, kas iesnieguši<br />
gada pārskatus<br />
<strong>Gada</strong> pārskatus iesniegušo<br />
uzņēmumu neto apgrozījums<br />
(miljardi EUR)<br />
2019. g.<br />
salīdzinot<br />
ar 2018. g.<br />
2019.<br />
gads<br />
2018.<br />
gads<br />
2017.<br />
gads<br />
126 000 129 000 128 000<br />
62,06 64,89 58,8<br />
Metodika, paskaidrojums<br />
Uz 30.09.2019. iesniegti un Firmas.lv licences ietvaros ir<br />
saņemts no LR UR<br />
t.sk. pie neto apgrozījuma pieskaitīti arī banku tīrie<br />
procentu un komisiju ienākumi un citi ienākumi;<br />
Apdrošināšanas sabiedrībām bruto nopelnītās prēmijas<br />
LATVIJAS BIZNESA GADA PĀRSKATS<br />
2019. g.<br />
salīdzinot<br />
ar 2018. g.<br />
2019.<br />
gads<br />
2018.<br />
gads<br />
2017.<br />
gads<br />
LBGP apkopoti uzņēmumi 24 207 23 721 22 891<br />
(no kopējā gada pārskatus<br />
iesniegušo uzņēmumu skaita)<br />
LBGP apkopoto uzņēmumu neto<br />
apgrozījums (miljardi EUR)<br />
(no kopējā iesniegto gada<br />
pārskatu apgrozījuma)<br />
19,2% 18,4% 17,9%<br />
Kopējās izmaiņas 0,96% 7,25% 10,06%<br />
Kopā veidotā peļņa<br />
(miljardi EUR)<br />
Metodika, paskaidrojums<br />
Uzņēmumi, kuru neto apgrozījums ir virs 145 000 EUR<br />
58,57 61,68 56,63 t.sk. pie neto apgrozījuma pieskaitīts arī banku tīrie<br />
procentu un komisiju ienākumi un citi ienākumi;<br />
94,4% 95,1% 96,3% Apdrošināšanas sabiedrībām bruto nopelnītās prēmijas<br />
3,901 4,058 3,02 Peļņa pēc nodokļiem<br />
Pieaugums rēķināts, atlasīto uzņēmumu apgrozījumu<br />
salīdzinot ar iepriekšējā gadā atlasīto uzņēmumu<br />
apgrozījumu<br />
Kopā darbinieki tūkstošos 529 557 545 <strong>Gada</strong> pārskatā norādītais vidējais darbinieku skaits<br />
TOPI<br />
16 Industriju topi (TOP 10)<br />
63 Virsnozaru topi (TOP 25)<br />
Paskaidrojums<br />
TOP veidots pēc neto apgrozījuma dilstošā secībā, sarakstos netiek<br />
iekļauti uzņēmumi, kuri ir maksātnespējīgi pārskata gadā<br />
476 publicētie Nozaru topi, publicēti LBGP drukātajā versija LBGP drukātajā versijā katrā nozarē tiek publicēts uzņēmumu TOP 3<br />
476 pilnie Nozaru topi, publicēti www.firmas.lv interneta versijā Portāla Firmas.lv klientiem<br />
5 lielākās gazeles pēc apgrozījuma industrijā<br />
Pēdējo 3 gadu laikā uzņēmumam ir apgrozījuma pieaugums vairāk<br />
nekā 20% katru gadu<br />
RĀDĪTĀJI<br />
Formula<br />
Skaidrojums<br />
Rentabilitāte Peļņa pret neto apgrozījumu procentos (%).<br />
Rādītājs industriju un virsnozaru topos papildināts ar<br />
krāsu indikāciju – lielāks par 5 zaļš, no 0 līdz 5 dzeltens,<br />
mazāks par 0 sarkans<br />
Apgrozījuma izmaiņas<br />
pret iepriekšējo gadu<br />
(Tekošā gada neto apgrozījums – iepriekšējā<br />
gada neto apgrozījums) / iepriekšējā gada neto<br />
apgrozījumu procentos (%).<br />
Ja pieaugums pārsniedz 200%, tas tiek izteikts reizēs (x)<br />
SATURS NOZARU TOPIEM<br />
Saraksti veidoti dilstošā neto apgrozījuma secībā. Tiek publicēti nosaukums, faktiskā adrese, faktiskais telefons, LR UR reģistrācijas numurs<br />
un gads, neto apgrozījums. Ar * atzīmēti uzņēmumi, kuriem publicēta juridiskā adrese.<br />
NOZARES<br />
Uzņēmumu grupējums pa nozarēm, virsnozarēm un industrijām ir veidots, balstoties uz uzņēmumu gada pārskatos norādītajām galvenajām<br />
nozarēm. Šīs nozares tika saskaņotas un precizētas, ja gada pāskatā nozare bija norādīta neprecīzi vai vispārīgi.<br />
Ja uzņēmumam ir vairākas nozares, topā tas tiek iekļauts pēc vienas galvenās nozares.<br />
13
Industrijas skaitļos, pa virsnozarēm<br />
Kopā<br />
Uzņēmumu skaits<br />
Jauni<br />
atlasē<br />
Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati. VID dati – aprēķini balstīti uz VID mājaslapā publicētajiem datiem.<br />
Neto<br />
apgrozījums,<br />
tūkst.<br />
Apgrozījums, peļņa EUR<br />
19/18 18/17 17/16<br />
Peļņa,<br />
tūkst.<br />
Pieaudzis<br />
apgrozījums<br />
Rentabilitāte<br />
Darbinieki,<br />
skaits<br />
kopā<br />
Nodokļi (VID dati)<br />
Kopā,<br />
tūkst.<br />
VSAOI uz<br />
darbinieku,<br />
tūkst. EUR<br />
Būvniecība 3500 66% 15% 6 578 681 2% 19% 18% 407 485 6% 66 672 465 427 4,01<br />
Arhitektūras un projektēšanas pakalpojumi 336 63% 22% 419 106 13% 24% 6% 31 279 7% 4839 52 283 4,8<br />
Būvmateriālu ražošana 190 69% 13% 682 890 3% 13% 21% 80 091 12% 5642 21 000 5,34<br />
Būvmateriālu tirdzniecība 771 69% 10% 1 562 726 11% 14% 8% 73 073 5% 12 141 140 102 3,86<br />
Celtniecība un apdare 1988 66% 18% 3 091 234 -1% 23% 23% 181 760 6% 35 114 201 118 3,48<br />
Ceļu un tiltu būve 216 57% 8% 822 726 -5% 16% 23% 41 282 5% 8936 50 925 5,02<br />
Enerģētika 660 57% 8% 5 830 097 -4% 11% 6% 313 483 5% 20 606 1 121 195 5,24<br />
Degviela 156 52% 7% 3 111 148 -3% 10% 8% 52 099 2% 5301 775 744 4,36<br />
Elektroenerģija un gāze 176 53% 11% 1 729 161 -3% 5% 4% 193 078 11% 6691 261 037 7,12<br />
Siltumapgāde un ūdenssaimniecība 329 61% 6% 989 787 -11% 24% 2% 68 306 7% 8614 84 414 4,32<br />
Informācijas tehnoloģijas, datortehnika 529 68% 14% 1 751 716 5% 16% 5% 112 150 6% 15 946 235 307 7,52<br />
Datortehnika 77 64% 9% 730 178 -2% 12% -12% 6785 1% 945 17 867 5,56<br />
Informācijas tehnoloģijas,<br />
programmizstrāde<br />
452 69% 14% 1 021 538 10% 19% 21% 105 365 10% 15 001 217 440 7,64<br />
Lauksaimniecība 1638 73% 14% 3 154 429 14% 2% 9% 235 979 7% 21 586 166 163 3,05<br />
Augkopība, dārzeņkopība un augļkopība 911 77% 17% 1 756 269 42% 0% 2% 149 528 9% 9829 43 361 2,88<br />
Lauksaimniecības tehnika un pakalpojumi 242 58% 12% 674 616 -17% 7% 16% 19 639 3% 3206 61 000 3,87<br />
Lopkopība, putnkopība 452 75% 9% 664 872 3% -1% 16% 57 295 9% 7840 55 825 2,86<br />
Zivsaimniecība, zvejniecība 34 62% 15% 58 672 -22% 14% -16% 9518 16% 711 5977 3,58<br />
Medicīna un farmācija 867 80% 10% 1 923 361 4% 13% 10% 125 912 7% 40 855 312 506 4,26<br />
Medicīnas tehnika un piederumi 140 73% 5% 248 312 -11% 9% 13% 13 335 5% 1919 37 124 5,76<br />
Medikamentu ražošana un tirdzniecība 218 73% 6% 729 974 0% 15% 10% 64 748 9% 3952 47 067 5,23<br />
Veselības aprūpe 509 86% 14% 945 076 13% 13% 8% 47 829 5% 34 984 228 315 4,06<br />
Mediji, reklāma, izglītība, radošās<br />
industrijas<br />
782 63% 17% 841 313 13% 7% 1% 52 024 6% 14 404 139 045 4,07<br />
Dizains, mode, māksla, jaunrade 152 66% 24% 90 441 6% 10% 6% 5974 7% 3159 23 501 3,71<br />
Elektroniskie mediji 27 33% 0% 55 493 -22% -3% 29% 1600 3% 1097 12 668 5,46<br />
Informatīvie pakalpojumi 56 75% 18% 92 289 52% 5% -13% 12 700 14% 1613 21 724 5,31<br />
Izdevējdarbība 69 41% 12% 69 011 -1% 2% -5% 217 0% 1611 13 280 3,75<br />
Izglītība, apmācība 120 66% 13% 99 536 0% 2% 22% 6452 6% 3760 22 141 3,07<br />
Reklāma, sabiedriskās attiecības 359 65% 17% 434 543 21% 12% -10% 25 081 6% 3164 45 731 4,67<br />
Meža nozare 1363 47% 11% 3 965 563 -7% 22% 6% 306 058 8% 30 214 203 275 3,96<br />
Kokapstrāde un pārstrāde, papīra ražošana 660 47% 9% 2 447 010 -5% 19% 7% 148 449 6% 17 643 68 863 3,79<br />
Mežsaimniecība 522 41% 11% 1 217 382 -12% 32% 6% 144 689 12% 7332 106 447 4,71<br />
Mēbeļu ražošana 181 67% 15% 301 172 0% 10% 6% 12 921 4% 5239 27 965 3,48<br />
Nekustamais īpašums 1711 69% 18% 1 727 580 12% 6% -1% 252 669 15% 25 850 356 088 2,96<br />
Apsaimniekošana 378 69% 13% 407 981 7% 8% -1% 24 109 6% 15 217 106 606 2,57<br />
Darījumi ar nekustamo īpašumu, noliktavu<br />
pakalpojumi<br />
1333 69% 19% 1 319 600 14% 5% -1% 228 560 17% 10 633 249 483 3,53<br />
Pakalpojumi 634 69% 13% 885 248 4% 6% 8% 48 765 6% 20 774 147 083 2,8<br />
Apsardze, drošības sistēmas un<br />
identifikācijas dokumenti<br />
193 68% 15% 213 890 -1% -3% 6% 13 481 6% 10 618 60 323 2,37<br />
Atkritumu apsaimniekošana, metāllūžņi 169 60% 6% 538 000 7% 11% 14% 27 450 5% 5755 59 027 3,55<br />
Sadzīves pakalpojumi 226 74% 18% 113 233 0% 1% -15% 7300 6% 3731 24 323 3,03<br />
Skaistumkopšana, kosmētika 46 78% 15% 20 126 4% -12% 23% 534 3% 670 3410 1,88<br />
Pakalpojumi finanšu, juridiskie un<br />
uzņēmējdarbībai<br />
886 68% 19% 2 133 242 -5% 7% -3% 686 634 32% 21 896 262 342 6,55<br />
Apdrošināšana 55 73% 5% 512 094 6% 10% 16% 40 604 8% 2101 22 802 6,19<br />
Bankas 18 39% 17% 679 361 -14% 5% -32% 412 977 61% 6494 87 510 8,41<br />
Konsultācijas, juridiskie un citi biznesa<br />
pakalpojumi<br />
627 70% 21% 526 640 4% 11% 8% 58 354 11% 9790 112 990 5,21<br />
Līzings un cita finanšu darbība 186 63% 19% 415 148 -10% 4% 16% 174 699 42% 3511 39 040 7,07<br />
Pārtikas un dzērienu ražošana 337 71% 7% 1 598 370 -1% 0% 14% 63 677 4% 16 290 276 998 3,55<br />
Dzērienu ražošana 32 72% 3% 285 080 4% 7% 9% 15 439 5% 2089 184 087 4,75<br />
Pārtikas ražošana 305 70% 8% 1 313 290 -2% -1% 15% 48 238 4% 14 201 92 911 3,38<br />
Rūpniecība 1323 60% 9% 3 754 459 -34% 7% 13% 203 976 5% 35 076 245 236 4,01<br />
Elektrotehnika un elektronika 133 64% 10% 271 081 0% -11% 12% 18 029 7% 3084 22 573 4,16<br />
Ķīmiskā rūpniecība 205 65% 8% 457 794 -81% -3% 12% 31 198 7% 3533 31 884 4,21<br />
Metālapstrāde un mašīnbūve 563 58% 10% 2 182 547 3% 22% 20% 101 924 5% 15 737 99 929 4,21<br />
Poligrāfija 126 60% 9% 261 726 -3% 4% 6% 16 289 6% 3116 25 842 4,72<br />
Vieglā rūpniecība, iepakojums 266 59% 10% 545 226 3% 3% 5% 31 039 6% 9088 60 043 3,2<br />
Zinātniskā pētniecība un ražošana 30 63% 13% 36 084 -39% 16% 6% 5498 15% 518 4964 5,47<br />
Telekomunikācijas un sakari 199 66% 16% 1 199 339 4% 6% 0% 149 499 12% 6875 168 708 6,42<br />
Fiksētie un mobilie sakari, kabeļoperatori,<br />
interneta pakalpojumi<br />
158 63% 13% 978 469 3% 10% 1% 139 297 14% 5787 143 396 6,76<br />
Sakaru līdzekļi un to projektēšana 41 78% 27% 220 870 11% -10% -7% 10 202 5% 1088 25 312 4,63<br />
Tirdzniecība 3529 65% 12% 12 580 326 24% 3% 5% 386 683 3% 73 853 1 156 474 3,33<br />
Apģērbi, apavi un piederumi 376 55% 12% 562 067 -8% 7% 9% 25 268 5% 8541 95 509 2,64<br />
Atpūtai, sportam un tūrismam 222 67% 12% 381 713 1% -2% 9% 20 134 5% 3225 41 752 3,3<br />
Iekārtas un piederumi birojam un ražošanai 392 62% 12% 754 533 -2% 1% 1% 42 877 6% 4947 66 470 4,55<br />
Industriālā tehnika 166 58% 7% 415 111 -23% 12% 26% 23 687 6% 2798 48 298 4,62<br />
Internetveikali, netiešā tirdzniecība 272 72% 29% 2 327 383 556% 22% -13% 11 351 0% 2005 25 873 4,08<br />
Mājai un dārzam 686 64% 10% 2 392 304 9% 6% 10% 75 217 3% 10 595 174 599 3,86<br />
Parfimērija un kosmētika 130 63% 10% 295 817 1% 6% 14% 19 212 6% 2664 30 986 3,52<br />
Pārtika un dzērieni 1286 68% 9% 5 451 398 9% 0% 2% 168 936 3% 39 078 672 987 3,05<br />
Transports, loģistika, pārvadājumi 3162 61% 12% 8 263 868 -3% 8% 7% 365 468 4% 74 452 695 056 4,2<br />
Autopārvadājumi 1561 59% 11% 2 418 337 -3% 10% 9% 70 661 3% 32 026 187 311 3,2<br />
Autotirgus un apkope 992 63% 14% 1 980 350 2% 7% 6% 50 150 3% 12 105 228 800 3,99<br />
Aviopārvadājumi 50 70% 6% 921 713 21% 3% 16% 65 938 7% 4570 66 120 8,82<br />
Dzelzceļa pārvadājumi 63 52% 0% 938 601 -9% 10% -8% 13 463 1% 12 066 97 692 5,05<br />
Loģistika, pārvadājumu un sūtījumu<br />
apkalpošana<br />
316 67% 15% 1 583 205 -17% 7% 12% 114 259 7% 9481 81 321 4,16<br />
Ūdenspārvadājumi 180 64% 6% 421 662 8% 8% -1% 50 997 12% 4204 33 813 5,14<br />
Tūrisms, viesmīlība, izklaide 1239 71% 18% 1 462 929 4% 10% 13% 87 230 6% 30 149 221 792 2,69<br />
Ēdināšana 652 75% 17% 515 765 2% 10% 11% 10 641 2% 18 600 107 283 2,24<br />
Izklaide un sports 250 70% 21% 388 994 3% 9% 12% 64 916 17% 5672 72 081 3,64<br />
Naktsmājas, tūrisms 337 66% 17% 558 170 8% 11% 15% 11 673 2% 5877 42 428 3,19<br />
Bez nozares 1857 81% 50% 927 524 -7% -43% 67% 102 953 11% 13 985 82 730 2,75<br />
Kopā 24 207 66% 16% 58 578 047 1% 8% 10% 3 900 646 7% 529 483 6 255 424 3,99<br />
14
Industrijas skaitļos, pa apgrozījuma līmeņiem<br />
Kopā<br />
Uzņēmumu skaits<br />
Jauni<br />
atlasē<br />
Neto<br />
apgrozījums,<br />
tūkst.<br />
Apgrozījums, peļņa EUR<br />
19/18 18/17 17/16<br />
Peļņa,<br />
tūkst.<br />
Pieaudzis<br />
apgrozījums<br />
Rentabilitāte<br />
Darbinieki,<br />
skaits<br />
kopā<br />
Nodokļi (VID dati)<br />
Kopā,<br />
tūkst.<br />
VSAOI uz<br />
darbinieku,<br />
tūkst. EUR<br />
Būvniecība 3500 66% 15% 6 578 681 2% 19% 18% 407 485 6% 66 672 465 427 4,01<br />
no 0,1 milj. līdz 0,5 milj. 3283 66% 16% 2 687 966 1% 13% 10% 190 468 7% 42 354 241 504 3,07<br />
no 0,5 milj. līdz 20 milj. 173 70% 3% 1 599 924 10% 13% 19% 81 412 5% 12 324 97 312 5,01<br />
virs 20 milj. 44 57% 0% 2 290 791 -2% 29% 29% 135 604 6% 11 994 126 611 6,31<br />
Enerģētika 660 57% 8% 5 830 097 -4% 11% 6% 313 483 5% 20 606 1 121 195 5,24<br />
no 0,1 milj. līdz 0,5 milj. 555 57% 9% 566 639 -4% -1% 7% 34 751 6% 6982 70 241 3,45<br />
no 0,5 milj. līdz 20 milj. 67 55% 1% 620 590 -10% 7% 5% 44 610 7% 3290 70 719 4,67<br />
virs 20 milj. 39 53% 0% 4 642 869 -4% 13% 6% 234 123 5% 10 334 980 235 6,63<br />
Informācijas tehnoloģijas, datortehnika 529 68% 14% 1 751 716 5% 16% 5% 112 150 6% 15 946 235 307 7,52<br />
no 0,1 milj. līdz 0,5 milj. 471 67% 15% 422 499 -2% 8% 17% 43 251 10% 5396 80 844 6,91<br />
no 0,5 milj. līdz 20 milj. 46 83% 2% 385 793 29% 31% -14% 40 519 11% 4167 76 677 9,28<br />
virs 20 milj. 12 67% 0% 943 424 0% 15% 5% 28 380 3% 6383 77 785 6,88<br />
Lauksaimniecība 1638 73% 14% 3 154 429 14% 2% 9% 235 979 7% 21 586 166 163 3,05<br />
no 0,1 milj. līdz 0,5 milj. 1566 73% 15% 1 113 339 9% -1% 9% 168 081 15% 15 124 61 222 2,14<br />
no 0,5 milj. līdz 20 milj. 54 63% 2% 538 224 8% -17% 10% 36 078 7% 3807 45 016 5,04<br />
virs 20 milj. 18 78% 0% 1 502 866 20% 12% 9% 31 820 2% 2655 59 925 5,37<br />
Medicīna un farmācija 867 80% 10% 1 923 361 4% 13% 10% 125 912 7% 40 855 312 506 4,26<br />
no 0,1 milj. līdz 0,5 milj. 794 79% 11% 622 312 1% 5% 6% 54 756 9% 14 829 103 106 3,47<br />
no 0,5 milj. līdz 20 milj. 58 97% 2% 559 713 -7% 7% 4% 23 361 4% 13 935 113 468 4,61<br />
virs 20 milj. 16 100% 0% 741 336 19% 27% 22% 47 795 6% 12 091 95 933 4,81<br />
Mediji, reklāma, izglītība, radošās<br />
industrijas<br />
782 63% 17% 841 313 13% 7% 1% 52 024 6% 14 404 139 045 4,07<br />
no 0,1 milj. līdz 0,5 milj. 753 63% 18% 554 257 9% 1% 6% 37 406 7% 11 570 107 415 3,90<br />
no 0,5 milj. līdz 20 milj. 30 70% 3% 257 050 7% 20% -13% 14 698 6% 2825 31 513 4,76<br />
virs 20 milj. 1 100% 0% 30 005 - 80 -0% 9 117 5,45<br />
Meža nozare 1363 47% 11% 3 965 563 -7% 22% 6% 306 058 8% 30 214 203 275 3,96<br />
no 0,1 milj. līdz 0,5 milj. 1230 47% 12% 1 035 502 -9% 9% 3% 50 575 5% 15 206 49 156 2,64<br />
no 0,5 milj. līdz 20 milj. 100 54% 3% 933 701 7% 18% -1% 43 822 5% 5706 20 266 4,33<br />
virs 20 milj. 33 27% 3% 1 996 360 -11% 31% 12% 211 660 11% 9302 133 854 5,90<br />
Nekustamais īpašums 1711 69% 18% 1 727 580 12% 6% -1% 252 669 15% 25 850 356 088 2,96<br />
no 0,1 milj. līdz 0,5 milj. 1657 68% 18% 1 136 925 7% 5% 2% 166 533 15% 18 215 216 485 2,73<br />
no 0,5 milj. līdz 20 milj. 49 80% 8% 405 174 26% 10% -7% 68 941 17% 4696 101 152 2,99<br />
virs 20 milj. 5 100% 0% 185 482 21% 2% -5% 17 194 9% 2939 38 451 4,35<br />
Pakalpojumi 634 69% 13% 885 248 4% 6% 8% 48 765 6% 20 774 147 083 2,80<br />
no 0,1 milj. līdz 0,5 milj. 597 69% 14% 430 000 3% -6% 2% 24 510 6% 13 403 88 949 2,59<br />
no 0,5 milj. līdz 20 milj. 31 58% 3% 268 187 -13% 19% -0% 18 441 7% 5508 37 664 3,03<br />
virs 20 milj. 6 57% 0% 187 061 46% 13% 52% 5 813 3% 1863 20 470 3,65<br />
Pakalpojumi finanšu, juridiskie un<br />
uzņēmējdarbībai<br />
886 68% 19% 2 133 242 -5% 7% -3% 686 634 32% 21 896 262 342 6,55<br />
no 0,1 milj. līdz 0,5 milj. 828 68% 20% 566 987 6% 6% 0% 124 328 22% 9790 105 218 4,74<br />
no 0,5 milj. līdz 20 milj. 42 67% 5% 389 571 -20% 5% 22% 294 431 76% 4812 71 430 8,07<br />
virs 20 milj. 16 69% 6% 1 176 685 -4% 8% -15% 267 874 23% 7294 85 695 7,98<br />
Pārtikas un dzērienu ražošana 337 71% 7% 1 598 370 -1% 0% 14% 63 677 4% 16 290 276 998 3,55<br />
no 0,1 milj. līdz 0,5 milj. 282 70% 9% 382 246 4% -8% 10% 16 390 4% 7296 45 183 2,64<br />
no 0,5 milj. līdz 20 milj. 36 72% 0% 317 209 -19% -1% 14% 15 197 5% 4166 33 665 3,52<br />
virs 20 milj. 19 74% 0% 898 915 5% 4% 16% 32 091 4% 4828 198 149 4,97<br />
Rūpniecība 1323 60% 9% 3 754 459 -34% 7% 13% 203 976 5% 35 076 245 236 4,01<br />
no 0,1 milj. līdz 0,5 milj. 1176 60% 10% 1 107 353 -2% 3% 3% 60 937 6% 18 586 132 029 3,34<br />
no 0,5 milj. līdz 20 milj. 120 63% 2% 1 070 740 -7% 1% 18% 65 725 6% 9922 67 680 4,42<br />
virs 20 milj. 27 71% 0% 1 576 365 -54% 10% 15% 77 314 5% 6568 45 527 5,27<br />
Telekomunikācijas un sakari 199 66% 16% 1 199 339 4% 6% -0% 149 499 12% 6875 168 708 6,42<br />
no 0,1 milj. līdz 0,5 milj. 171 63% 17% 162 810 -1% 13% -10% 16 183 10% 1811 21 910 4,22<br />
no 0,5 milj. līdz 20 milj. 20 85% 10% 207 089 32% -45% 2% 6 059 3% 1715 23 822 5,31<br />
virs 20 milj. 8 88% 0% 829 440 0% 15% 0% 127 257 15% 3349 122 977 8,18<br />
Tirdzniecība 3529 65% 12% 12 580 326 24% 3% 5% 386 683 3% 73 853 1 156 474 3,33<br />
no 0,1 milj. līdz 0,5 milj. 3241 64% 13% 2 674 511 0% 1% 0% 123 250 5% 35 049 327 972 2,66<br />
no 0,5 milj. līdz 20 milj. 211 74% 2% 2 021 767 -5% 5% 7% 85 132 4% 11 787 219 327 4,49<br />
virs 20 milj. 77 81% 2% 7 884 048 47% 3% 7% 178 301 2% 27 017 609 175 3,70<br />
Transports, loģistika, pārvadājumi 3162 61% 12% 8 263 868 -3% 8% 7% 365 468 4% 74 452 695 056 4,20<br />
no 0,1 milj. līdz 0,5 milj. 2953 61% 13% 2 518 624 -1% 8% -0% 132 899 5% 33 942 243 758 3,01<br />
no 0,5 milj. līdz 20 milj. 157 72% 4% 1 550 930 1% -2% 18% 97 852 6% 11 373 130 020 5,01<br />
virs 20 milj. 52 65% 2% 4 194 314 -6% 11% 7% 134 717 3% 29 137 321 278 5,28<br />
Tūrisms, viesmīlība, izklaide 1239 71% 18% 1 462 929 4% 10% 13% 87 230 6% 30 149 221 792 2,69<br />
no 0,1 milj. līdz 0,5 milj. 1195 71% 18% 724 552 3% 7% 10% 14 694 2% 21 381 127 448 2,39<br />
no 0,5 milj. līdz 20 milj. 33 73% 0% 311 162 -18% 12% 4% 12 775 4% 5017 38 723 2,99<br />
virs 20 milj. 12 75% 8% 427 216 34% 15% 31% 59 761 14% 3751 55 622 4,03<br />
Bez nozares 1857 81% 50% 927 524 -7% -43% 67% 102 953 11% 13 985 82 730 2,75<br />
Kopā 24 207 66% 16% 58 578 047 1% 8% 10% 3 900 646 7% 529 483 6 255 424 3,99<br />
Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati. VID dati – aprēķini balstīti uz VID mājaslapā publicētajiem datiem.<br />
15
16
<strong>Latvijas</strong> demogrāfijas apskats<br />
http://oxfordresearch.lv<br />
11,97%<br />
12,44%<br />
13,42 %<br />
52,52%<br />
Iedzīvotāju<br />
procentuālais<br />
sadalījums<br />
<strong>Latvijas</strong><br />
reģionos<br />
183 938<br />
Dati: Centrālā<br />
statistikas<br />
pārvalde<br />
12 cilv./km 2 255 968<br />
9,64%<br />
Iedzīvotāju<br />
skaits<br />
Iedzīvotāju<br />
blīvums<br />
1 001 953<br />
96 cilv./km 2<br />
237 407<br />
17 cilv./km 2 228 409<br />
21 cilv./km 2<br />
18 cilv./km 2<br />
Iedzīvotāju skaita izmaiņas reģionos, % uz gada sākumu<br />
1<br />
0,5<br />
0<br />
-0,5<br />
-1<br />
-1,5<br />
-2<br />
-2,5<br />
-3<br />
2013 2014 2015 2017 2018 2019 <strong>2020</strong><br />
Pierīga Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale<br />
Dzimstības izmaiņas, %<br />
12<br />
9<br />
6<br />
3<br />
0<br />
-3<br />
-6<br />
-9<br />
-12<br />
2016 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019<br />
Pierīga Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale<br />
Dabiskais pieaugums reģionos, iedzīvotāji<br />
-500<br />
-1000<br />
-1500<br />
-2000<br />
-2500<br />
-3000<br />
2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019<br />
Pierīga Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale<br />
Migrācijas saldo, iedzīvotāji<br />
4000<br />
3000<br />
2000<br />
1000<br />
0<br />
-1000<br />
-2000<br />
-3000<br />
-4000<br />
2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019<br />
Pierīga Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale<br />
Pirmo reizi pēdējo trīs gadu laikā divos<br />
<strong>Latvijas</strong> reģionos ir novērojams dzimstības<br />
pieaugums. Vislielākais tas bija Zemgalē<br />
6,1%, bet arī Pierīgas reģions ir spējis pārkāpt<br />
nulles līmeni, uzrādot 0,5% dzimstības<br />
pieaugumu. Diemžēl šo labo ziņu aizēno situācija pārējos reģionos,<br />
kur turpinājās dzimstības kritums: no -1,5% Kurzemē līdz vairāk<br />
nekā -4% Vidzemē un Latgalē. Nelielais dzimstības pieaugums<br />
divos reģionos ir vienīgā labā ziņa demogrāfijas jomā, jo kopējā<br />
situācija turpināja pasliktināties visos reģionos. Dabiskais pieaugums<br />
ir negatīvs visos reģionos, un visstraujāk tas ir samazinājies<br />
Pierīgā. Tomēr 2019. gadā krituma temps ir nedaudz mazinājies,<br />
kas vieš zināmu optimismu par iespējamu situācijas uzlabojumu<br />
nākotnē. Rīga un Pierīga joprojām turpina saglabāt metropoles<br />
pievilkšanas spēku, un arvien vairāk cilvēku pārceļas uz dzīvi tieši<br />
šeit. Skatoties uz migrācijas saldo rādītājiem, var secināt, ka visvairāk<br />
uz Pierīgu pārcēlušies cilvēki no Kurzemes un Latgales, bet<br />
nedaudz mazāk no Vidzemes un Zemgales. Kopumā migrācijas<br />
saldo saglabājas negatīvs visos reģionos, izņemot Pierīgu, bet tam<br />
ir tendence samazināties. 2016. gadā migrācijas saldo vidējais<br />
rādītājs reģionos bija 3384, bet 2019. gadā tas bija vairs “tikai”<br />
1205. Saglabājoties šādai tendencei, migrācijas saldo nulles līmeni<br />
varētu sasniegt pēc apmēram 5 gadiem. Salīdzinoši mazāko migrāciju<br />
daļēji var izskaidrot ar to, ka samazinās patēriņa atšķirības<br />
Pierīgā un pārējos reģionos. Tā 2013. gadā atšķirība starp Pierīgu<br />
un pārējiem reģioniem bija 23%, bet 2019. gadā tā samazinājās līdz<br />
14%. Kopumā var secināt, ka drūmā demogrāfiskā situācija Latvijā<br />
saglabājas, tomēr ir daži gaismas stari, kas ļauj cerēt uz uzlabojumiem<br />
nākotnē. Vai šādi uzlabojumi tiks sasniegti, tas lielā mērā<br />
būs atkarīgs no valsts turpmākās politikas demogrāfijas jomā.<br />
17
18
Labklājība 2019. gadā<br />
http://oxfordresearch.lv<br />
Ekonomiskā aktivitāte <strong>Latvijas</strong> reģionos, iedzīvotāju skaits tūkst. (15-74) Centrālās statistikas pārvaldes dati<br />
Bezdarbnieki Ekonomiski neaktīvi iedzīvotāji Nodarbinātie iedzīvotāji Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji Iedzīvotāju skaits<br />
Pierīga<br />
Vidzeme<br />
Kurzeme<br />
Zemgale<br />
Latgale<br />
0 250 500<br />
750 1000 1250 1500 1750 2000 2250 2500<br />
Bezdarbnieki<br />
Ekonomiski<br />
neaktīvi iedzīvotāji<br />
Nodarbinātie<br />
iedzīvotāji<br />
Ekonomiski<br />
aktīvie iedzīvotāji<br />
Iedzīvotāju<br />
skaits<br />
Pierīga 27 197,9 507,5 534,5 732<br />
Vidzeme 7 45,1 82 88,9 134<br />
Kurzeme 6,9 58,4 108,1 115,1 173<br />
Zemgale 7,6 55,2 104,6 112,2 167<br />
Latgale 12,9 71,5 107,8 120,7 192<br />
Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa, EUR<br />
Centrālās statistikas pārvaldes dati<br />
1200<br />
Patēriņa izdevumi reģionos vidēji uz vienu mājsaimniecības<br />
locekli mēnesī (EUR, %). Centrālās statistikas pārvaldes dati<br />
500<br />
1000<br />
400<br />
800<br />
600<br />
300<br />
400<br />
200<br />
2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019<br />
2011 2012 2013 2014 2015 2016 2019<br />
Pierīga Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale<br />
Pierīga Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale<br />
Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita izmaiņas reģionos, %<br />
Centrālās statistikas pārvaldes dati<br />
2<br />
1<br />
0<br />
-1<br />
-2<br />
-3<br />
-4<br />
-5<br />
-6<br />
2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019<br />
Pierīga Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale<br />
Bezdarbnieku skaits, tūkst.<br />
Centrālās statistikas pārvaldes dati<br />
60<br />
50<br />
40<br />
30<br />
20<br />
10<br />
0<br />
2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019<br />
Pierīga Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale<br />
Labklājības ziņā 2019. gads turpināja pozitīvas<br />
tendences, uzrādot pieaugumu visos<br />
<strong>Latvijas</strong> reģionos. Ir palielinājies vidējo<br />
ienākumu līmenis un samazinājies bezdarbs.<br />
Bezdarba samazinājumu var lielā mērā izskaidrot<br />
gan ar kopējo ekonomiskās aktivitātes<br />
pieaugumu, gan arī ar ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita<br />
samazinājumu. Darba spēka pieejamība ir samazinājusies visos<br />
reģionos – visvairāk Latgalē, kam seko Kurzeme, Zemgale<br />
un Vidzeme. Darba spēka pieejamības samazinājums attiecīgi<br />
palielina algas prasības un ienākumu līmeni. Pierīgas reģionā<br />
ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits nedaudz pieaudzis, tomēr<br />
šis pieaugums bija ievērojami mazāks nekā 2018. gadā. Labklājības<br />
attīstība reģionālajā griezumā saglabājusi iepriekšējo<br />
gadu tendenci: labklājības līmenis Pierīgā pieauga straujāk nekā<br />
pārējos reģionos. Ja 2011. gadā ienākumu atšķirība starp<br />
Pierīgu un pārējiem reģioniem (vidējais rādītājs) bija 261 EUR,<br />
tad 2019. gadā tā pieaugusi līdz 414 EUR. No tā var secināt, ka<br />
politiskā dienas kārtība ir nosliekusies par labu scenārijam<br />
attīstīt Pierīgu un attiecīgi pēc tam subsidēt pārējos reģionus<br />
tā vietā, lai mēģinātu panākt vienmērīgāku un sabalansētāku<br />
reģionu attīstību.<br />
19
Gazeles –<br />
straujāk<br />
augošie<br />
uzņēmumi<br />
Gazeļu rādītāji pa industrijām<br />
Tūrisms, viesmīlība, izklaide<br />
75 903<br />
Transports, loģistika,<br />
pārvadājumi<br />
338 417<br />
Tirdzniecība<br />
381 610<br />
Telekomunikācijas<br />
un sakari<br />
45 298<br />
Rūpniecība<br />
205 600<br />
Pārtikas un dzērienu ražošana<br />
35 307<br />
Pakalpojumi finanšu, juridiskie un uzņēmējdarbībai<br />
65 828<br />
Pakalpojumi<br />
65 571<br />
Nekustamais īpašums<br />
53 582<br />
Kopā<br />
uzņēmumu<br />
skaits<br />
Gazeļu apgrozījums pa industrijām 2019. gadā (tūkst. EUR)<br />
Meža nozare<br />
119 560<br />
Būvniecība<br />
601 273<br />
Enerģētika<br />
35 081<br />
Informācijas<br />
tehnoloģijas,<br />
datortehnika<br />
151 935<br />
Lauksaimniecība<br />
389 930<br />
Medicīna un farmācija<br />
80 210<br />
Mediji, reklāma, izglītība, radošās industrijas<br />
53 430<br />
Transports, loģistika, pārvadājumi<br />
338 417<br />
Skaits Tūrisms, viesmīlība, Gazeļu apgrozījums izklaide<br />
75 903<br />
Gazeļu peļņa Rentabilitāte<br />
Gazeļu<br />
skaits<br />
Skaits,<br />
% no<br />
industrijas<br />
skaita<br />
Apgrozījums<br />
2019. g.,<br />
tūkst. EUR<br />
Apgrozījums,<br />
% no<br />
industrijas<br />
apgrozījuma<br />
Peļņa<br />
2019. g.,<br />
tūkst. EUR<br />
Peļņa,<br />
% no<br />
industrijas<br />
peļņas<br />
Būvniecība 3500 308 8,80% 601 273 9,14% 51 331 12,60% 6,19% 8,54%<br />
Enerģētika 661 23 3,48% 35 081 0,60% 3 273 1,05% 5,32% 9,33%<br />
Informācijas tehnoloģijas, datortehnika 529 38 7,18% 151 935 8,67% 23 348 20,82% 6,40% 15,37%<br />
Lauksaimniecība 1638 42 2,56% 389 930 12,36% 6 008 2,55% 7,48% 1,54%<br />
Medicīna un farmācija 869 30 3,45% 80 210 3,85% 3 957 3,19% 5,94% 4,93%<br />
Mediji, reklāma, izglītība, radošās industrijas 782 44 5,63% 53 430 6,35% 5 918 11,38% 6,18% 11,08%<br />
Meža nozare 1363 61 4,48% 119 560 3,01% 6 512 2,13% 7,72% 5,45%<br />
Nekustamais īpašums 1711 65 3,80% 53 582 3,10% 8 997 3,56% 14,63% 16,79%<br />
Pakalpojumi 635 51 8,03% 65 571 6,31% 8 750 17,55% 4,79% 13,34%<br />
Pakalpojumi finanšu, juridiskie un uzņēmējdarbībai 886 54 6,09% 65 828 3,09% 19 952 2,91% 32,19% 30,31%<br />
Pārtikas un dzērienu ražošana 337 15 4,45% 35 307 2,21% 1 207 1,90% 3,98% 3,42%<br />
Rūpniecība 1324 70 5,29% 205 600 5,43% 16 337 7,94% 5,44% 7,95%<br />
Telekomunikācijas un sakari 199 14 7,04% 45 298 3,78% 5 680 3,80% 12,47% 12,54%<br />
Tirdzniecība 3533 157 4,44% 381 610 2,99% 22 494 5,77% 3,05% 5,89%<br />
Transports, loģistika, pārvadājumi 3167 186 5,87% 338 417 4,02% 17 221 4,63% 4,42% 5,09%<br />
Tūrisms, viesmīlība, izklaide 1239 66 5,33% 75 903 5,19% 15 422 17,68% 5,96% 20,32%<br />
KOPĀ 22 373 1224 5,48% 2 698 535 5,26% 216 407 5,04% 6,58% 6,30%<br />
Kopējā<br />
Gazeles<br />
Gazeļu peļņa pa industrijām 2019. gadā (milj. EUR)<br />
60<br />
50<br />
51,33<br />
40<br />
30<br />
20<br />
23,35 22,49<br />
19,95<br />
17,22 16,34 15,42<br />
10<br />
0<br />
Būvniecība<br />
Informācijas<br />
tehnoloģijas,<br />
datortehnika<br />
Tirdzniecība<br />
Pakalpojumi<br />
finanšu, juridiskie<br />
un uzņēmējdarbībai<br />
Transports,<br />
loģistika,<br />
pārvadājumi<br />
Rūpniecība<br />
Tūrisms, viesmīlība,<br />
izklaide<br />
9 8,75<br />
Nekustamais<br />
īpašums<br />
Pakalpojumi<br />
6,51 6,01 5,92 5,68<br />
Meža nozare<br />
Lauksaimniecība<br />
Mediji, reklāma,<br />
izglītība, radošās<br />
industrijas<br />
Telekomunikācijas<br />
un sakari<br />
3,96<br />
Medicīna un<br />
farmācija<br />
3,27<br />
Enerģētika<br />
1,21<br />
Pārtikas un<br />
dzērienu ražošana<br />
20
Pēc apgrozījuma 5 lielākās gazeles pa industrijām<br />
Industrija<br />
Būvniecība<br />
Enerģētika<br />
Informācijas<br />
tehnoloģijas,<br />
datortehnika<br />
Lauksaimniecība<br />
Medicīna un<br />
farmācija<br />
Mediji, reklāma,<br />
izglītība,<br />
radošās<br />
industrijas<br />
Meža nozare<br />
Nekustamais<br />
īpašums<br />
Pakalpojumi<br />
Pārtikas un<br />
dzērienu<br />
ražošana<br />
Rūpniecība<br />
Pakalpojumi<br />
finanšu,<br />
juridiskie un<br />
uzņēmējdarbībai<br />
Telekomunikācijas<br />
un<br />
sakari<br />
Tirdzniecība<br />
Transports,<br />
loģistika,<br />
pārvadājumi<br />
Tūrisms,<br />
viesmīlība,<br />
izklaide<br />
Vieta pēc<br />
apgrozījuma<br />
Uzņēmuma nosaukums<br />
Darbības joma<br />
Apgrozījums<br />
2019. g.,<br />
(tūkst. EUR)<br />
Apgrozījuma izmaiņas %<br />
19/18 18/17 17/16<br />
1 AIMASA, SIA Celtniecība un apdare 40 543 127 35 46 7 116<br />
2 NEWCOM Construction, SIA Celtniecība un apdare 32 748 45 51 45 2 171<br />
3 OPTIMERA LATVIA, SIA Būvmateriālu tirdzniecība 32 168 23 20 30 4 92<br />
4 Piche, SIA Celtniecība un apdare 14 794 37 45 64 72 76<br />
5 PRO DEV, SIA Celtniecība un apdare 17 478 58 34 28 3 90<br />
1 AJOR, SIA Siltumapgāde un ūdenssaimniecība 1 925 32 20 59 1 43<br />
2 AKANA, SIA Siltumapgāde un ūdenssaimniecība 3 449 90 29 365 23 38<br />
3 DUS P5, SIA Degviela 7 568 20 142 51 879 4 14<br />
4 Rīgas enerģija, SIA Elektroenerģija un gāze 5 185 46 2600 441 10 13<br />
5 Timberteh, SIA Degviela 1 607 34 181 114 5 18<br />
1 Estoty, SIA Informācijas tehnoloģijas, programmizstrāde 10 368 22 189 78 67 16<br />
2 Intrum Global Technologies, SIA Informācijas tehnoloģijas, programmizstrāde 15 745 27 24 24 6 203<br />
3 PMPC, SIA Informācijas tehnoloģijas, programmizstrāde 11 420 362 241 305 25 11<br />
4 SOLAR SUPPORT SERVICES, SIA Informācijas tehnoloģijas, programmizstrāde 40 195 46 207 239 1 2<br />
5 Visma Labs, SIA Informācijas tehnoloģijas, programmizstrāde 11 160 50 63 108 9 201<br />
1 Agrofirma Lauksaimniecības tehnika un pakalpojumi 4 228 21 163 26 12 93<br />
2 Alfa Finance, SIA Lopkopība, putnkopība 3 044 45 107 130 16 14<br />
3 HQ CHIPPER PARTS, SIA Lauksaimniecības tehnika un pakalpojumi 3 550 35 72 50 32 23<br />
4 JUPAKS, SIA Augkopība, dārzeņkopība un augļkopība 358 476 92 48 58 0 5<br />
5 Kursas jūra, SIA Zivsaimniecība, zvejniecība 1 715 161 111 86 16 15<br />
1 ABC pharma, SIA Medikamentu ražošana un tirdzniecība 1 630 81 30 29 13 9<br />
2 DOMA, SIA Medicīnas tehnika un piederumi 3 064 71 38 32 3 8<br />
3 Dr.Apines zobārstniecības klīnika, SIA Veselības aprūpe 1 631 49 45 212 32 29<br />
4 Kalceks, AS Medikamentu ražošana un tirdzniecība 59 980 35 762 43 2 37<br />
5 Molārs M G, SIA Veselības aprūpe 1 934 54 73 98 17 24<br />
1 Discover Car Hire, SIA Informatīvie pakalpojumi 8 332 29 83 217 10 60<br />
2 Global Media, SIA Reklāma, sabiedriskās attiecības 3 732 34 89 85 20 4<br />
3 Mobnx, SIA Reklāma, sabiedriskās attiecības 8 706 24 207 45 13 1<br />
4 Rīgas acs, SIA Reklāma, sabiedriskās attiecības 3 927 35 148 65 9 12<br />
5 Setupad, SIA Reklāma, sabiedriskās attiecības 4 762 56 110 70 8 8<br />
1 Dizozols, SIA Mežsaimniecība 34 780 22 139 22 2 61<br />
2 LŪSĒNI, ZS Kokapstrāde un pārstrāde, papīra ražošana 7 378 20 56 23 6 87<br />
3 RaWood export, SIA Kokapstrāde un pārstrāde, papīra ražošana 5 813 20 95 47 4 3<br />
4 Stiga RM Distribution, SIA Mežsaimniecība 10 256 68 172 98 0 3<br />
5 WOOD4YOU, SIA Mežsaimniecība 8 038 26 68 144 3 7<br />
1<br />
Darījumi ar nekustamo īpašumu, noliktavu<br />
Baltijas Industriālais Parks (BIP), SIA<br />
pakalpojumi<br />
3 151 42 25 47 30 3<br />
2 CHS, SIA Apsaimniekošana 2 772 49 75 290 -1 254<br />
3 HAGBERG, SIA Apsaimniekošana 8 428 38 25 56 5 558<br />
4 Salvus 3, SIA<br />
Darījumi ar nekustamo īpašumu, noliktavu<br />
pakalpojumi<br />
2 487 1003 69 1013 -3<br />
5 STARJT, SIA<br />
Darījumi ar nekustamo īpašumu, noliktavu<br />
pakalpojumi<br />
3 270 23 109 25 60 16<br />
1 BAO, AS Atkritumu apsaimniekošana, metāllūžņi 9 118 21 128 28 34 65<br />
2 G2.LV, SIA Atkritumu apsaimniekošana, metāllūžņi 2 833 238 2793 46 45 13<br />
3 GEO CONSULTANTS, SIA Atkritumu apsaimniekošana, metāllūžņi 7 754 38 253 38 6 67<br />
4 KLME GROUP, SIA Atkritumu apsaimniekošana, metāllūžņi 7 006 82 170 85 11 5<br />
5 REF MINERALS, SIA Atkritumu apsaimniekošana, metāllūžņi 9 507 35 48 35 19 25<br />
1 Bilderlings Pay,, SIA Līzings un cita finanšu darbība 3 027 244 225 101 -1 67<br />
2 Creamfinance Latvia, SIA Līzings un cita finanšu darbība 7 720 29 61 36 14 53<br />
3 DECTA, SIA Līzings un cita finanšu darbība 7 129 28 93 400 23 81<br />
4 Mintos Marketplace, AS Līzings un cita finanšu darbība 8 807 95 112 310 60 115<br />
5 MT Baltics, SIA<br />
Konsultācijas, juridiskie un citi biznesa<br />
pakalpojumi<br />
6 378 61 360 4734 5 2<br />
1 Banga Ltd, SIA Pārtikas ražošana 5 210 40 44 77 3 92<br />
2 Garlic Group, SIA Pārtikas ražošana 4 041 76 26 231 0 26<br />
3 Lat Eko Food, SIA Pārtikas ražošana 3 874 79 91 87 4 39<br />
4 Latgales Alus D, SIA Dzērienu ražošana 4 913 30 210 174 11 71<br />
5 PERUZA, SIA Pārtikas ražošana 7 616 47 44 30 1 74<br />
1 AVE STEEL, SIA Metālapstrāde un mašīnbūve 10 946 21 46 56 5 14<br />
2 EMJ Metāls, SIA Metālapstrāde un mašīnbūve 14 543 30 40 73 9 105<br />
3 MADESTA, SIA Metālapstrāde un mašīnbūve 17 718 21 189 41 6 58<br />
4<br />
RĪGAS ELEKTROMAŠĪNBŪVES<br />
RŪPNĪCA, AS<br />
Metālapstrāde un mašīnbūve 63 948 39 60 44 10 729<br />
5 VIZULO, SIA Elektrotehnika un elektronika 10 013 24 46 115 8 99<br />
1 eazyBI, SIA<br />
Fiksētie un mobilie sakari, kabeļoperatori,<br />
interneta pakalpojumi<br />
3 635 44 37 66 64 19<br />
2 Schaefer, SIA<br />
Fiksētie un mobilie sakari, kabeļoperatori,<br />
interneta pakalpojumi<br />
4 756 523 320 82 0 2<br />
3 SNG group, SIA Sakaru līdzekļi un to projektēšana 17 545 62 42 4247 6 5<br />
4 UTC Distribution, SIA Sakaru līdzekļi un to projektēšana 9 045 26 54 50 -1 3<br />
5 VERTEX LV, SIA<br />
Fiksētie un mobilie sakari, kabeļoperatori,<br />
interneta pakalpojumi<br />
3 231 29 174 93 23 4<br />
1 ERST Finance, AS Internetveikali, netiešā tirdzniecība 22 375 54 90 183 1 11<br />
2 Faberlic Baltija SIA, SIA Parfimērija un kosmētika 18 867 100 40 52 10 133<br />
3 FreeTech, SIA Mājai un dārzam 21 144 62 3713 154 0 4<br />
4 IMLITEX LATVIJA, SIA Pārtika un dzērieni 37 281 33 68 64 -0 28<br />
5 Ovostar Europe, SIA Pārtika un dzērieni 22 006 31 21 351 1 14<br />
1 Airline Support Baltic, SIA Aviopārvadājumi 11 179 32 44 143 13 95<br />
2 Ardena Transport, SIA Autopārvadājumi 23 569 20 35 45 1 8<br />
3 AUTOTERM, SIA Autotirgus un apkope 12 426 38 27 474 7 7<br />
4 Aviation Crew Resources, AS Aviopārvadājumi 34 468 30 56 32 1 334<br />
5 LokRem, SIA Dzelzceļa pārvadājumi 12 258 30 38 405 2 332<br />
1 Gym LV, SIA Izklaide un sports 1 968 26 65 218 -18 34<br />
2 INTERLUX Travel, SIA Naktsmājas, tūrisms 11 388 139 1097 25 2 32<br />
3 Latsson Licensing, SIA Izklaide un sports 3 741 22 68 165 46 5<br />
4 OPTIBET, SIA Izklaide un sports 26 572 27 31 42 40 117<br />
5 viensviens.lv, SIA Izklaide un sports 6 140 42 56 42 23 19<br />
Rentabilitāte<br />
%<br />
Darbinieku<br />
skaits<br />
21
22
Izkļūšana no Covid-19<br />
„bedres” prasīs laiku<br />
Lielākais kritums ekonomikā kopš Otrā pasaules kara. Tieši tik<br />
skarbi pašlaik tiek raksturotas Covid-19 pandēmijas izraisītās<br />
sekas Eiropā.<br />
Teksts: INGUNA UKENĀBELE. Foto: LETA<br />
Grūtākais pašlaik ir tas, ka nav arī lielas skaidrības par tālāko<br />
attīstību. Virkne institūciju savas ekonomiskās prognozes<br />
jau veido ar vairākiem variantiem atkarībā no pandēmijas<br />
tālākās attīstības, bet citas lūdz uz to tradicionāli stabilajām<br />
prognozēm tagad lūkoties vien kā uz iespējamiem scenārijiem,<br />
kuru piepildīšanās ir atkarīga no vairākiem „ja”.<br />
Skaidrs ir tikai viens – izkļūšana no pandēmijas „izsistās<br />
bedres” var prasīt salīdzinoši ilgu laiku. Lai gan vairums<br />
ekonomikas ekspertu jau 2021. gadā paredz Eiropas un tās<br />
valstu iekšzemes kopproduktu (IKP) pieaugumu, atgriešanās<br />
pie pirmskrīzes līmeņa var prasīt pat vairākus gadus.<br />
„Pandēmija būs ienesusi dažādas pārmaiņas mūsu dzīvēs,<br />
sākot jau ar digitālo rīku izrāvienu un pēkšņo pierādījumu,<br />
ka attālināti var strādāt daudz vairāk darbinieku, nekā jebkad<br />
iedomājāmies, kas savukārt varētu palīdzēt reģionālajai<br />
attīstībai. Tomēr paralēli pozitīvajām pārmaiņām, uz kurām<br />
mums palīdzējis saņemties Covid-19, ekonomikā šis „piespiedu<br />
miega” periods būs atstājis arī ilgāk dzīstošas rētas,<br />
kas krīzes sekas liks manīt vēl kādu laiku. Lai arī straujas<br />
digitalizācijas ietekmē ekonomikā notiek pozitīva attīstība,<br />
daudzi uzņēmumi, iespējams, vēl ilgi vai pat vispār nespēs<br />
atsākt darbību pirmskrīzes režīmā. Tas nozīmē, ka izeja<br />
no krīzes pasaules ekonomikā nebūs gluda, un kādu laiku<br />
mums diemžēl vēl nāksies sadzīvot ar krīzes sekām,” atzīst<br />
<strong>Latvijas</strong> Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa.<br />
EIROPAS EKONOMIKA VIRZĀS LEJUP<br />
Gan Eiropas Savienības (ES), gan tajā skaitā eirozonas ekonomika<br />
gada pirmajā pusē ir piedzīvojusi vēsturiski lielāko<br />
kritumu kopš ES izveides. Eiropas statistikas biroja „Eurostat”<br />
apkopotie ātrā novērtējuma dati liecina, ka eirozonas IKP gada<br />
pirmajā ceturksnī kritās par 3,1%, salīdzinot ar atbilstošu<br />
periodu pērn, bet otrajā ceturksnī – jau par 15%.<br />
Pagaidām gan tā ir „vidējā temperatūra slimnīcā”, jo pandēmijas<br />
izplatīšanās Eiropā krietni atšķiras. <strong>Gada</strong> sākumā, kad<br />
Itālijā vīruss plosījās jau pilnā spēkā, gan <strong>Latvijas</strong>, gan daudzu<br />
citu Eiropas valstu iedzīvotāji vēl mierīgi devās savās ikdienas<br />
gaitās un daži vēl spītīgi mēģināja aizbraukt uz Itāliju paslēpot.<br />
Arī tad, kad pandēmija jau bija skārusi visu Eiropu, atšķīrās<br />
infekcijas izplatības apmēri un ieviestie ierobežojumi. Diezin<br />
vai <strong>Latvijas</strong> varas iestāžu aicinājumus darba devējiem labāk<br />
ieviest attālināto darbu un iedzīvotājiem ievērot sociālo distancēšanos<br />
var salīdzināt ar situāciju Itālijā vai Spānijā, kur bija<br />
ieviesta karantīna un uz ielas drīkstēja atrasties tikai ar attaisnojošu<br />
iemeslu, kuru varēja pārbaudīt arī policija.<br />
To skaidri apliecina arī Eiropas valstu IKP otrā ceturkšņa<br />
ātrā novērtējuma dati. Spānijas ekonomika ir piedzīvojusi<br />
„Koronavīrusa krīze otrā ceturkšņa<br />
laikā visspēcīgāk iedragājusi<br />
privāto patēriņu. Pārsteigums nav<br />
upura izvēle, bet gan postījumu<br />
apjoms.”<br />
„Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā<br />
LĪVA ZORGENFREIJA<br />
kritumu par 22%, Francijas – par 19%, Itālijas – par 17%,<br />
Portugāles – par 16%.<br />
<strong>Latvijas</strong> IKP pirmajā pusgadā ir samazinājies par 5,4%, tostarp<br />
otrajā ceturksnī kritums veidoja 8,9%.<br />
„Koronavīrusa krīze otrā ceturkšņa laikā visspēcīgāk iedragājusi<br />
privāto patēriņu. Pārsteigums nav upura izvēle, bet<br />
gan postījumu apjoms – Centrālās statistikas pārvaldes dati<br />
rāda, ka krīze spējusi aizslaucīt piektdaļu no mājsaimniecību<br />
patēriņa. Nozaru pusē vīrusa krīze nav bijusi izvēlīga – 2.<br />
ceturksnī saudzēta nav teju neviena nozare. Labā ziņa ir<br />
tā, ka daudzās jomās sākotnējais atkopšanās straujums ir<br />
iespaidīgs. Līdz ar to 3. ceturkšņa rādītāji jau būs acij daudz<br />
tīkamāki. Tālāku atkopšanos gan Latvijā, gan pasaulē ietekmēs<br />
vīrusa vadības veiksmes un neveiksmes,” atzīst<br />
„Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.<br />
23
Eiropas Komisija ekonomikas prognožu vasaras izdevumā<br />
lēš, ka stingrāko ierobežojumu periodā eirozonas ekonomika<br />
ir darbojusies par 25–30% zem savas kapacitātes robežas.<br />
Pagaidām arī izskatās, ka Eiropas ekonomikā, tāpat kā Latvijā,<br />
lielākā „bedre izsista” aprīlī un maijā. Tieši šajos mēnešos<br />
Eiropā ir redzams lielākais kritums gan ražošanas apmēros,<br />
gan mazumtirdzniecībā. Savukārt jau jūnijā iezīmējas atgūšanās.<br />
Tiesa, viss joprojām ir ar piebildi „pagaidām”, jo par<br />
stabilām tendencēm visdrīzāk varēs runāt vien tad, kad pret<br />
Covid-19 būs izgudrota vakcīna vai efektīvas zāles.<br />
Tomēr nākotne sāk iezīmēties ar zināmām cerībām, uz kurām<br />
norāda arī dažādi noskaņojuma indeksi. Arī Eiropas<br />
Komisijas apkopotais Ekonomikas noskaņojuma indekss ESI<br />
kopš maija uzrāda atkopšanās pazīmes pēc rekordlieliem<br />
kritumiem martā un aprīlī.<br />
“Reālāks scenārijs ir, ka var<br />
parādīties vēl virkne satricinājumu<br />
ar dažādu veidu pārsteigumiem.”<br />
“EY” partneris Baltijas valstīs<br />
GUNTARS KROLS<br />
„Bet noskaņojums joprojām ir krietni zem pirmskrīzes līmeņa,<br />
un jaunu koronavīrusa gadījumu skaita pieaugums<br />
daudzās valstīs rada jaunus riskus. Pasaulē indeksu atšķirības<br />
norāda uz to, ka valstīs cīņa ar vīrusu un ierobežojumu<br />
atvieglošana ir dažādās stadijās. Tomēr augusta aptaujas<br />
parāda, ka valstīs, kurās tika ieviestas darba saglabāšanas<br />
shēmas (t.i., Eiropā un Japānā), darba tirgi, šķiet, vājināsies.<br />
Vājinoties darba tirgiem, tā sauktā “vieglā” atveseļošanās<br />
daļa, iespējams, tuvojas beigām. Ziemas periods būs testa<br />
laiks un iezīmēs turpmāko perspektīvu. Valstis nav gatavas<br />
atgriezties pie iepriekšējās stingrības, ja situācija pasliktināsies,<br />
bet līdzsvara atrašana var prasīt laiku un atjaunot<br />
nenoteiktību. Ja šo posmu gan Latvija, gan Eiropa spēs novadīt<br />
līgani, kontrolējot saslimstību, pavasarī, apjomīgo stimulu<br />
balstīta, atgūšanās var būtiski paātrināties. Šobrīd būtiskākais<br />
izaicinājums ir saprātīgi izmantot atbalsta programmas,<br />
paātrinot ilgtspējīgu tehnoloģiju ieviešanu un uzlabojot iedzīvotāju<br />
digitālās prasmes. Tāpat būtiski uzturēt atbalsta<br />
mehānismus, lai izvairītos no strauja bezdarba pieauguma,”<br />
norāda „SEB Bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis.<br />
PROGNOZES VĒL SLIDENAS<br />
Prognožu izteikšana par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz<br />
pasaules un atsevišķu valstu ekonomiku joprojām ir visai<br />
nepateicīga lieta, jo pašlaik nav skaidrs galvenais – kad<br />
pandēmija beigsies. <strong>Latvijas</strong> Bankas ekonomiste Agnese<br />
Rutkovska komentārā par <strong>Latvijas</strong> tautsaimniecības sniegumu<br />
pat atzīst, ka Covid-19 ēnā prognožu izteikšana atgādina<br />
mēģinājumus dušā saķert slidenu ziepju gabaliņu.<br />
<strong>Latvijas</strong> gadījumā prognozēs vienojošais ir tas, ka šogad<br />
tiek prognozēts ekonomikas kritums no 5 līdz 9%. Virkne<br />
ekonomistu uzskata, ka krituma zemākais punkts jau ir aiz<br />
muguras. Tas varētu būt bijis marts un aprīlis.<br />
Auditorkompānijas “EY” partneris Baltijas valstīs Guntars<br />
Krols, ņemot vērā augsto nenoteiktības līmeni, drīzāk gan<br />
iesaka rēķināties ar to, ka ekonomika turpmāk varētu attīstīties<br />
zigzagveidīgi, kad kāpuma periodiem var sekot arī<br />
kritumi.<br />
„Risinājums ir uzņēmumu spēja elastīgi pielāgoties<br />
dažādiem scenārijiem, kuri var parādīties nākotnē. Arī optimistiskajam<br />
scenārijam, ka visi ierobežojumi tiek atcelti<br />
un visas nozares atsāk darbu pilnā apjomā. Tomēr reālāks<br />
scenārijs ir, ka var parādīties vēl virkne satricinājumu ar<br />
dažādu veidu pārsteigumiem. Uzņēmumu gatavība reaģēt<br />
un pielāgot savu biznesa modeli dažādu veidu situācijām, kā<br />
arī spēja izmantot izdevības, kuras parādās, ir svarīgākais,”<br />
nākotnes ainu iezīmē G. Krols.<br />
Eiropas Komisijas vasaras ekonomikas prognozēs lēsts, ka<br />
šogad Eiropas Savienības ekonomikā gaidāms kritums par<br />
9,7%, bet nākamgad ekonomikā būs pieaugums par 6%. Savukārt<br />
eirozonas ekonomikas lejupslīde šogad veidos 8,7%,<br />
bet 2021. gadā atgriezīsies izaugsme 6,1% apmērā. Tostarp<br />
<strong>Latvijas</strong> IKP šogad Eiropas Komisijas ieskatā samazināsies<br />
par 7%, tādējādi uzrādot mazāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas<br />
valstu vidū. Nākamajā gadā <strong>Latvijas</strong> ekonomika varētu<br />
pieaugt par 6,4%.<br />
Straujākais ekonomikas sarukums varētu būt Itālijā (-11,2%),<br />
Spānijā (-10,9%) un Francijā (-10,6%). Svarīgi ir tas, ka vienu<br />
no mazākajiem IKP kritumiem – par 6,3% – EK šogad paredz<br />
Eiropas ekonomikas „dzinējmotorā” Vācijā.<br />
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD)<br />
jaunākajās prognozēs Latvijai šogad lēš IKP kritumu<br />
8,1% apmērā. Vienlaikus pēc OECD jaunākajām aplēsēm<br />
nākamgad <strong>Latvijas</strong> ekonomikā būs pieaugums par 6,3%.<br />
Organizācija prognozē, ka pasaules ekonomika šogad samazināsies<br />
par vismaz 6%, bet eirozonas ekonomikā OECD<br />
šogad sagaida IKP kritumu par 9,1%.<br />
Pasaules Banka prognozē, ka pasaules ekonomika šogad<br />
samazināsies par 5,2%, reģistrējot straujāko lejupslīdi kopš<br />
Otrā pasaules kara. Tostarp eirozonas ekonomikas kritums<br />
tiek prognozēts 9,1% apmērā.<br />
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) eirozonai prognozē ekonomikas<br />
kritumu par 10,2% šogad un pieaugumu par 6%<br />
nākamgad.<br />
OECD pašlaik ir arī izveidojusi divus scenārija modeļus,<br />
vienam paredzot koronavīrusa izplatības otro vilni. Ja tāds<br />
tiks pieredzēts, <strong>Latvijas</strong> IKP šogad samazināsies par 10,2%,<br />
bet nākamgad pieaugs vien par 2%. OECD arī atgādina, ka<br />
ekonomikas izaugsme Latvijā palēninājās vēl pirms koronavīrusa<br />
pandēmijas, bet ekonomiskā aktivitāte atgriezīsies<br />
pakāpeniski. Ekonomikas atlabšanu veicinās iekšzemes pieprasījums,<br />
bet eksports palielināsies lēnākā tempā, ņemot<br />
24
vērā smago recesiju Eiropā. Tikmēr investīcijas samazināsies<br />
un saglabāsies zemā līmenī arī visu 2021. gadu.<br />
Ja pasauli skars jauns koronavīrusa izplatības vilnis, pēc<br />
OECD aplēsēm kopējā lejupslīde var sasniegt 7,6%. Toties<br />
nākamgad globālā ekonomika palielināsies par 2,8–7,6%.<br />
Eirozonas ekonomika tādā gadījumā saruks par 11,5%, bet<br />
2021. gadā pieaugs par 3,5%.<br />
Arī <strong>Latvijas</strong> Finanšu ministrija ir izveidojusi divus prognožu<br />
scenārijus. Pamata scenārijā tiek prognozēts, ka šogad<br />
<strong>Latvijas</strong> IKP varētu samazināties par 7%, bet Covid-19 otrā<br />
viļņa gadījumā – par 9%. Savukārt 2021. gadā tiek prognozēta<br />
ekonomikas izaugsmes atjaunošanās un pieaugums 5,1%<br />
apmērā, kamēr 2022. un arī 2023. gadā IKP pieaugums lēsts<br />
3,1% apmērā.<br />
„3. ceturksnī ekonomika strauji aug. Savukārt 4. ceturksnis<br />
var izrādīties pēdējais lielais upuris uz pandēmijas altāra.<br />
Straujā Covid-19 statistikas pasliktināšanās Eiropā jau liek<br />
novīst tūrisma nozares atkopšanās asniem, ir iespējama<br />
negatīva ietekme uz preču eksportu. Taču pirmā viļņa krituma<br />
dziļumos mēs neatgriezīsimies. Epidēmijas pirmais<br />
vilnis parādīja, ka <strong>Latvijas</strong> rūpniecībai vīrusa tūlītējā ietekme<br />
ir tikai mēreni kaitīga, bet ilglaicīgā ietekme varētu būt<br />
pat labvēlīga. Valsts ir gatava atbalstīt iedzīvotājus, līdz ar<br />
to arī patēriņa nozarēm, ja vien tās neapdraud iespējama<br />
pulcēšanās ierobežojumu pastiprināšana, arī nebūtu daudz<br />
jāuztraucas,” optimistisks ir bankas „Luminor” ekonomikas<br />
eksperts Pēteris Strautiņš.<br />
PANDĒMIJAS LAIKS IEVIESĪS<br />
ARĪ PALIEKOŠAS IZMAIŅAS<br />
Ja atceramies teicienu, ka katra krīze ir arī iespēju laiks, tad<br />
arī šoreiz ir skaidrs, ka izmaiņas būs.<br />
Pandēmijas laikā mēs visi atklājām, ka pēkšņi nekur tālu<br />
vairs nevaram aizbraukt. Tas nebija tik uzskatāmi, bet ar<br />
pārvietošanos radās problēmas arī dažāda veida precēm un<br />
izejmateriāliem. Visskaļākā trauksme tika sacelta farmācijas<br />
nozarē, jo tieši tai sarežģītajā laikā bija jānodrošina ar<br />
preparātiem slimnīcas un iedzīvotāji. Un te smagi atriebās<br />
kādreiz pieņemtie lēmumi, ka zemāku izmaksu dēļ daudzu<br />
preparātu – galvenokārt zāļu aktīvo vielu – ražošana bija<br />
pārcelta uz Ķīnu un Indiju. Tās savukārt pandēmijas dēļ<br />
savas robežas slēdza, un izrādījās, ka lētāk nebūt nenozīmē<br />
drošāk.<br />
„Lūk, šis faktors noteikti mainīs farmācijas tirgu. Piemēram,<br />
ASV saskārās ar situāciju, ka lielai daļai antibiotiku aktīvās<br />
vielas tika ievestas no Ķīnas. Tā pandēmijas dēļ slēdza tirgu,<br />
un ASV praktiski palika bez antibiotikām. Diemžēl Covid-19<br />
parādīja, cik šī sistēma ir vāja. Tādēļ pašlaik gan ASV, gan<br />
Eiropā ir sākušās diskusijas un noteikti tiks definēti vitāli<br />
nepieciešamie produkti, un noteikts, ka daļa no tā jāražo<br />
Eiropas Savienībā. Tāpat noteikti mēģinās dažādot valstis,<br />
kurās tiek iepirktas aktīvās vielas,” situāciju iezīmē „Grindeks”<br />
valdes priekšsēdētājs Juris Hmeļņickis.<br />
Turklāt šāda situācija ir arī daudzās citās nozarēs, kurās izejvielu<br />
un starpproduktu piegāžu ķēdes līdz gala ražotājam<br />
ir izstiepušās teju pa puspasauli. Pandēmijas laikā daudzi<br />
no šiem posmiem vai nu karantīnas, vai pārvadājumu apturēšanas<br />
dēļ tika pārrauti. Tādēļ pašlaik tiek prognozēts,<br />
ka ļoti daudzi ražotāji apsvērs iespēju savas piegāžu ķēdes<br />
pārcelt tuvāk un samazināt tajās esošo posmu skaitu. Šī ir<br />
iespēja arī Latvijai, jo ES mēs joprojām esam salīdzinoši lēta<br />
zeme.<br />
Tiesa, patērētājiem šie procesi var atspēlēties ar augstākām<br />
gala produktu cenām.<br />
“Ceturtais ceturksnis var<br />
izrādīties pēdējais lielais upuris uz<br />
pandēmijas altāra.”<br />
„Luminor” ekonomikas eksperts<br />
PĒTERIS STRAUTIŅŠ<br />
Vēl viena lieta, ko skaidri iezīmēja pandēmijas laiks, ir digitalizācijas<br />
un automatizācijas iespējas. Izrādījās, ka biroju<br />
darbiniekiem ir ļoti nebūtiska darba galda atrašanās vieta,<br />
ja vien ir dators un interneta pieslēgums. Savukārt ražošanā<br />
vinnētāji bija tie uzņēmumi, kur maksimāli daudz darbību<br />
tika veikts automātiski.<br />
Vēl viena lieta, ar kuru, normalizējoties situācijai, visdrīzāk,<br />
būs jārēķinās vairumā valstu, ir nodokļu pārskatīšana un to<br />
likmju kāpums. Pandēmijas laikā teju visas valstis nonāca<br />
dilemmas priekšā: kas ir svarīgāk – glābt cilvēku dzīvības<br />
vai netraucēt ekonomikas darbu? Izšķiršanās bija par labu<br />
iedzīvotāju dzīvību glābšanai, maksimāli apturot vīrusa<br />
izplatību. Cena par to ir bezprecedenta lēmumi par robežu<br />
slēgšanu, pārvietošanās ierobežošanu, pulcēšanās aizliegšanu,<br />
kas apturēja ļoti daudzas norises ekonomikā. Lai kaut<br />
kā to kompensētu un – galvenais – atjaunotu ekonomisko<br />
aktivitāti, tagad tiek īstenoti plaši atbalsta pasākumi. Vairums<br />
valstu, ieskaitot Latviju, tādēļ aizņemas. Taču parādi<br />
būs jāatdod. Tādēļ nav jābūt lielam pareģim, lai saprastu, ka<br />
nākotnē valstis pārskatīs iespējas iekasēt papildu līdzekļus.<br />
Vienlaikus diezgan neskaidrs jautājums ir, vai un kā pandēmijas<br />
laiks mainīs patēriņa ieradumus sabiedrībā. Sēžot<br />
mājās, diezgan daudzi cilvēki atklāja, kuru lietu „no iepriekšējās<br />
dzīves” viņiem patiesi pietrūkst, bet bez kurām, izrādās,<br />
pilnīgi mierīgi var iztikt, vienlaikus samazinot savus izdevumus.<br />
Tādēļ ir pilnīgi iespējams, ka daži no ieradumiem, kuri<br />
izveidojās pandēmijas akūtākajos mēnešos, būs uz palikšanu<br />
un kopējais preču un pakalpojumu patēriņš arī pēc krīzes<br />
saglabāsies mazāks nekā pirms tam. To var veicināt arī tas,<br />
ka daļa cilvēku pandēmijas laikā būs zaudējuši darbu vai daļu<br />
ienākumu, bet citi pastiprināti uzkrās gadījumam, ja krīze<br />
atkārtojas. Tomēr ar patēriņa izmaiņām var iznākt tāpat kā<br />
ar Jaunā gada solījumiem – pirmajās dienās pie tiem cītīgi<br />
turamies, bet pēcāk viss var ieiet arī vecajās sliedēs.<br />
25
26
Turpmākos septiņus<br />
gadus nauda būs<br />
<strong>Gada</strong> sākumā sākusies Covid-19 krīze ne tikai iecirta pamatīgu<br />
robu <strong>Latvijas</strong> uzņēmējdarbības vidē, bet arī spilgti iezīmēja<br />
nepieciešamību daudz precīzāk fokusēt valsts atbalstu.<br />
Teksts: RAIVIS SPALVĒNS. Foto: LETA<br />
Rezultātā valsts līmenī tika pārvērtēts līdz šim sniegtais<br />
atbalsts uzņēmējdarbības vides veicināšanai un daudz ātrāk<br />
tika iedarbināti instrumenti, kas sniedz ja ne tūlītēju efektu,<br />
tad vismaz ļauj uzņēmumiem nezaudēt ticību nākotnei. Covid-19<br />
krīze Eiropas un valsts līmenī ir mobilizējusi milzīgus<br />
resursus, kurus tuvākajos gados plānots iepludināt ekonomikā.<br />
Lai arī ir skaidrs, ka naudas būs daudz vairāk nekā<br />
iepriekš, un ir zināmas atbalstāmās jomas, tomēr patlaban<br />
ir maz skaidrības par to, cik tieši daudz naudas tiks novirzīts<br />
konkrētām jomām. Katrā ziņā valsts ir atvēzējusies investēt<br />
attīstībā miljardiem eiro.<br />
JOPROJĀM IESPĒJAMS ATBALSTS<br />
COVID-19 KRĪZĒ CIETUŠAJIEM<br />
Iesākoties Covid-19 krīzei, valdības centās ātri reaģēt un,<br />
ņemot vērā tobrīd konstatētās vajadzības, tika nolemts palīdzēt<br />
uzņēmējdarbībai uz valsts parāda rēķina. Pēc Finanšu<br />
ministrijas aplēsēm, krīzes sākumā valsts bija gatava sniegt<br />
palīdzību četru miljardu eiro apmērā. Viens no svarīgākajiem<br />
centriem atbalsta sniegšanā bija un ir attīstības finanšu<br />
institūcija “Altum”, kuras paspārnē tika iedarbināta virkne<br />
programmu, lai palīdzētu gan krīzē nonākušiem uzņēmumiem,<br />
gan uzņēmumiem, kuriem bija nepieciešams atbalsts<br />
konkurētspējas saglabāšanai. Uzņēmumiem joprojām ir<br />
iespējams pieteikties “Altum” nodrošinātajam apgrozāmo<br />
līdzekļu aizdevumam, tāpat iespējams iegūt valsts garantijas<br />
banku kredītu brīvdienām. “Altum” arī paredz 100 miljonu<br />
eiro apjomīgu fondu lielajiem komersantiem, kuri ir gatavi<br />
pielāgot vai pārveidot līdzšinējo komercdarbības modeli jaunajām<br />
dzīves un uzņēmējdarbības reālijām. Valsts garantijas<br />
paredzētas arī Covid-19 dēļ cietušiem lielajiem komersantiem,<br />
šim mērķim novirzot 40 miljonus eiro.<br />
Vienlaikus “Altum” norāda, ka uzņēmumiem iespējams<br />
pieteikties virknē citu ar Covid-19 krīzi nesaistītu programmu.<br />
Piemēram, uzņēmumi joprojām var pieteikties “Altum”<br />
kredītu un eksporta kredītu garantiju programmā, tāpat<br />
pieejami paralēlie aizdevumi, aizdevums energoefektivitātes<br />
veicināšanai, mikrokredīti, riska kapitāla investīcijas un<br />
daudz citu programmu, ar kurām “Altum” strādājusi arī mierīgākos<br />
ekonomiskos apstākļos.<br />
“ALTUM” ATBALSTS SASNIEDZIS<br />
500 MILJONUS EIRO<br />
Kopumā kopš Covid-19 krīzes sākuma šā gada martā<br />
kopējais “Altum” finanšu instrumentu ieguldījums tautsaimniecībā<br />
ir sasniedzis 500 miljonus eiro, un šis apjoms ar<br />
REINIS BĒRZIŅŠ: “Pēc Covid-19<br />
krīzes uzņēmējiem īpaši svarīgi būs<br />
instrumenti, kas paredzēti biznesa<br />
modeļu pielāgošanai jaunajiem<br />
tirgus apstākļiem.”<br />
katru dienu pieaug. “Altum” vadītājs Reinis Bērziņš atzīst, ka<br />
pieprasījums pēc krīzes pārvarēšanas īpašajām programmām<br />
saglabājas, lai arī, salīdzinot ar sākotnējiem mēnešiem,<br />
tas ir mazinājies. “Vienlaikus būtiski, ka visu pārējo “Altum”<br />
programmu izmantošana ir ar augšupejošu tendenci, kas<br />
liecinot, ka uzņēmēji turpina investēt ilgtermiņa attīstībā.<br />
Ekonomikai stabilizējoties, uzņēmējiem finansējuma aktualitāte<br />
saglabāsies, un īpaši svarīgi būs instrumenti, kas<br />
paredzēti uzņēmumu biznesa modeļu pielāgošanai jaunajiem<br />
tirgus apstākļiem, eksporta spējas celšanai, procesu<br />
modernizācijai, jaunu tehnoloģiju ieviešanai,” stāsta R. Bērziņš.<br />
“Altum” vadītājs norāda, ka lielajiem uzņēmumiem<br />
šādām vajadzībām finansējumu var nodrošināt “Altum” izveidotais<br />
kapitāla fonds. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs<br />
pievienojas paustajam, ka kapitāla fonds palīdzēs uzņēmumiem<br />
pārvarēt esošos Covid-19 krīzes radītos izaicinājumus,<br />
atbilstoši situācijai pasaulē straujāk pārorientēties un atrast<br />
jaunas biznesa nišas, atsperties jauniem biznesa projektiem,<br />
kas sekmēs to tālāko izaugsmi. “Kapitāla fonds ir mērķēts<br />
uz ekonomiski dzīvotspējīgiem un labi pārvaldītiem komersantiem,<br />
vienlaikus tādiem, kas darbojas industrijās ar<br />
augstu pievienoto vērtību, nodarbina lielu skaitu cilvēku un<br />
27
veic augstas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās un<br />
iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksas valsts budžetā, rada<br />
inovācijas un ir sistēmiski nozīmīgs uzņēmums noteiktā nozarē,”<br />
skaidro J. Vitenbergs.<br />
Tāpat nemainīgi aktuāla būs privāto sektoru papildinošu<br />
aizdevumu un garantiju pieejamība un to nosacījumu uzlabošana,<br />
ar īpašu fokusu uz finansējumu energoefektivitātei,<br />
modernizācijai un citiem ilgtspējas risinājumiem. R. Bērziņš<br />
sola, ka nepārtraukti būs pieejami arī visi “Altum” ikdienas<br />
finanšu instrumenti, kas paredzēti dzīvotspējīgiem uzņēmumiem,<br />
kuriem nepietiekama nodrošinājuma, līdzdalības,<br />
darbības pieredzes vai citu iemeslu dēļ nauda nav pieejama<br />
komercbankās.<br />
un Covid-19 krīzes mazināšanai radītais ES Atveseļošanās<br />
fonds. Lai arī patlaban nav zināms, kurās jomās un cik daudz<br />
nākamajos septiņos gados tiks ieguldīts, tomēr ir zināms<br />
finansējuma “rāmis”. Laika posmā no 2021. gada līdz 2027.<br />
gadam ES Latvijā ieguldīs 12 miljardus eiro, turklāt lauvas<br />
tiesa atbalsta tiks sniegta grantu veidā. Latvijai no ES daudzgadu<br />
budžeta būs pieejami teju astoņi miljardi eiro. No tiem<br />
4,63 miljardi eiro tiks novirzīti kohēzijas politikas īstenošanai,<br />
2,41 miljards eiro – tiešmaksājumiem lauksaimniecības<br />
nozarē, 850 miljoni eiro – lauksaimniecības nozarei, bet 77<br />
miljoni eiro – taisnīgas pārkārtošanās fondam.<br />
Tāpat ES atbalsts nākamajos septiņos gados būs pieejams<br />
no ES atjaunošanas fonda – no šī fonda Latvijai papildus<br />
plānoti teju pieci miljardi eiro, no kuriem puse būs pieejama<br />
grantu veidā. Pateicoties šim fondam, Latvija iecerējusi veikt<br />
reformas sešos virzienos – klimata pārmaiņas un ilgtspēja,<br />
digitālā transformācija, ekonomikas transformācija un produktivitātes<br />
reforma, veselība, nevienlīdzības mazināšana un<br />
likuma vara. Patlaban gan nav zināmi konkrēti atbalstāmie<br />
projekti, jo to saraksts tiks apstiprināts 2021. gadā, bet jau<br />
tagad ir skaidrs, ka šī fonda nauda būs būtisks atspaids Covid-19<br />
krīzes pārvarēšanā.<br />
AIGARS ROSTOVSKIS: “Visiem<br />
plānotajiem infrastruktūras<br />
projektiem jābūt vērstiem uz<br />
eksporta pieauguma veicināšanu.”<br />
VALSTS POLITIKA ATBALSTU<br />
MĒRĶĒS PRECĪZĀK<br />
Bez reāla atbalsta, ko patlaban nodrošina “Altum”<br />
programmas, viens no uzņēmējdarbības veicināšanas pamatiem<br />
ir arī ilgtermiņa plānošanas dokumenti. Vienu no<br />
svarīgākajiem – Stratēģiju Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku<br />
mazināšanai – izstrādājusi Ekonomikas ministrija. Šī stratēģija<br />
paredz trīs posmus – <strong>2020</strong>. gads iezīmēts kā stabilizācijas<br />
periods, 2021. un 2022. gads ir pārorientēšanās periods, bet,<br />
sākot jau ar 2023. gadu, iecerēta izaugsme. Lai arī plāns<br />
nav ļoti detalizēts, stratēģija ietver piecus rīcības virzienus –<br />
“Cilvēkkapitāls”, “Inovācija”, “<strong>Biznesa</strong> vide eksportspējai”,<br />
“Finanšu pieejamība” un “Infrastruktūra”. Īstenojot stratēģiju,<br />
paredzams, ka publiskās un privātās investīcijas<br />
infrastruktūrā līdz 2023. gadam ik gadu varētu sasniegt 2,2<br />
miljardus eiro, privātā sektora uzņēmumu izdevumi pētniecībai<br />
un attīstībai sasniegtu 300 miljonus eiro, kreditēšanai un<br />
garantijām pieejamais finansējums sasniegtu 1,3 miljardus<br />
eiro, pieaugušo izglītībā iesaistīto skaits līdz 2023. gadam<br />
sasniegtu 165 000 cilvēku, bet eksporta atbalstu saņēmušo<br />
uzņēmumu eksporta apmērs ik gadu augtu par 30%.<br />
BŪTISKĀKAIS NAUDAS AVOTS – ES FONDI<br />
Skaidrs, ka svarīgākais finansējuma avots Stratēģijas Latvijai<br />
Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai īstenošanai<br />
un citiem pasākumiem būs Eiropas Savienības (ES) fondi<br />
BŪS ATBALSTS “ZAĻAJIEM” UN<br />
VIEDAJIEM IEGULDĪJUMIEM<br />
Lai arī patlaban nav skaidrības par ES Atjaunošanas fonda izlietojumu,<br />
tomēr ir zināmi politiskie mērķi, kuru īstenošanai<br />
turpmākajos septiņos gados tiks novirzīti ES fondi. Pirmais<br />
mērķis ir “Viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās<br />
pārmaiņas”, kas paredz stiprināt pētniecības un<br />
inovāciju kapacitāti, ieviest progresīvas tehnoloģijas, izmantot<br />
digitalizācijas priekšrocības. Otrais politiskais mērķis<br />
ir “Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru<br />
un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” investīcijas”.<br />
Trešais mērķis ir “Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti<br />
un reģionālo IKT savienotību”. Tas paredz uzlabot<br />
digitālo savienotību, attīstīt ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu,<br />
inteliģentu, drošu un vairākveidu transporta infrastruktūru.<br />
Ceturtais mērķis ir “Sociālāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo<br />
tiesību pīlāru, kas paredz nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi<br />
veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu”. Bet piektais<br />
mērķis ir “Pilsoņiem tuvāka Eiropa, veicinot ilgtspējīgu<br />
un integrētu pilsētu, lauku un piekrastes teritoriju attīstību<br />
un vietējās iniciatīvas”, kas paredz vietējās teritorijas integrētās<br />
sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras<br />
mantojuma, tūrisma un drošības veicināšanu.<br />
ATBALSTAM IR JĀVEICINA AUGSTAS<br />
PIEVIENOTĀS VĒRTĪBAS EKSPORTS<br />
Vērtējot valsts plānoto atbalstu tautsaimniecībai turpmākajos<br />
septiņos gados, uzņēmēju organizācijas norāda, ka stratēģija<br />
Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai ir atbalstāma,<br />
tomēr svarīgākais ir tās veiksmīga ieviešana. <strong>Latvijas</strong><br />
Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga<br />
Meņģelsone atzīst, ka, darba devējiem palīdzot izstrādāt šo<br />
stratēģiju, bija svarīgi, lai būtu saprotams tās „rāmis”, proti,<br />
cilvēkresursi, infrastruktūra, finanšu pieejamība, inovācijas<br />
un biznesa vides pieejamība. Viens no stratēģiski svarīgiem<br />
atbalsta virzieniem ir apgrozāmo līdzekļu pieejamība uzņēmumiem<br />
un iekšējā tirgus aktivizēšana, kā arī uzņēmumu<br />
izmaksu samazināšana krīzes apstākļos. “<strong>Latvijas</strong> ekonomikas<br />
izaugsmei svarīgi nodrošināt atbalstu uzņēmējiem preču<br />
un pakalpojumu eksporta attīstībā, nodrošinot automatizāciju<br />
un digitālo transformāciju, kā arī atbalstu uzņēmumu<br />
28
izaugsmei un strauji augošām nozarēm un ekosistēmām.<br />
Tāpat jau šobrīd jāīsteno tāda nodarbinātības politika,<br />
kas nodrošinātu darbaspēka pārkvalifikācijas un dažādus<br />
prasmju pilnveides pasākumus, ņemot vērā darba tirgus pieprasījumu,”<br />
skaidro L. Meņģelsone. LDDK ģenerāldirektore<br />
ir pārliecināta, ka, īstenojot stratēģiju, ir būtiski panākt, lai<br />
<strong>Latvijas</strong> uzņēmumi pāriet uz daudz augstākas pievienotās<br />
vērtības preču un pakalpojumu eksportu, lai pieaug kopējais<br />
eksporta īpatsvars. Uzņēmēju organizācijas ieskatā tikai<br />
tādā veidā būs iespējams atpelnīt naudu, kuru būsim aizņēmušies,<br />
lai palīdzētu uzņēmumiem izkļūt no krīzes.<br />
Arī <strong>Latvijas</strong> Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK)<br />
prezidents Aigars Rostovskis uzsver, ka visas darbības būtu<br />
jābalsta šajā stratēģijā, kuras pamatmērķis ir eksports un<br />
produktivitāte. “Stratēģijā iekļauti izmērāmi mērķi, kā sasniegt<br />
šo rādītāju pieaugumu. Tālāk jau ir darbs stratēģijas<br />
realizācijā – darbinieku pārkvalifikācijā uz augstāka līmeņa<br />
profesijām, kreditēšanas pieejamībā, finanšu instrumentos<br />
mazajam biznesam. Arī visiem plānotajiem infrastruktūras<br />
projektiem jābūt vērstiem uz eksporta pieauguma veicināšanu,”<br />
skaidro A. Rostovskis. Vienlaikus LTRK prezidents uzsver,<br />
ka investīcijām paredzētā nauda tiks aizņemta, tāpēc ļoti svarīgs<br />
būs projektu filtrs, lai investīcijas atbilstu šai stratēģijai,<br />
nevis kāds subjektīvais vai politiskais filtrs. “Tikai tad šīs investīcijas<br />
nesīs plānoto atdevi,” piebilst A. Rostovskis.<br />
EKSPORTS KĀ IENĀKUMU DZINĒJSPĒKS<br />
Vēl viens svarīgs plānošanas dokuments, kas iezīmē valsts<br />
vīziju par uzņēmējdarbības vides attīstību, ir Ekonomikas<br />
ministrijas izstrādātās “Nacionālās industriālās politikas<br />
pamatnostādnes 2021.–2027. gadam”, kurā kā galvenais <strong>Latvijas</strong><br />
ekonomikas izaugsmes dzinējs vidējā termiņā uzsvērts<br />
eksports. Šo pamatnostādņu virsmērķis ir līdz 2030. gadam<br />
audzēt eksporta apjomu līdz 29,8 miljardiem eiro gadā. Novirzot<br />
atbilstošus resursus, ir iecerēts paplašināt eksportu<br />
ģeogrāfiski, veicināt uzņēmumu spēju iekļauties starptautiskās<br />
produktu vērtību ķēdēs, kā arī augstākas pievienotās<br />
vērtības produkcijas ražošanu un pakalpojumu veidošanu.<br />
Ekonomikas ministrija ir pārliecināta, ka <strong>Latvijas</strong> eksporta<br />
turpmākās attīstības iespējas lielā mērā noteiks <strong>Latvijas</strong><br />
ražotāju konkurētspēja, kam pamatā jābalstās uz tehnoloģiskiem<br />
faktoriem, ražošanas efektivitātes uzlabošanu un<br />
inovācijām, samazinot lēta darbaspēka un zemu resursu<br />
cenu faktoru nozīmi. Līdz ar to kā svarīgs faktors tiek minēts<br />
augsto tehnoloģiju preču un zināšanu ietilpīgu pakalpojumu<br />
eksporta īpatsvara pieaugums kopējā eksporta apjomā.<br />
Lai turpmākos septiņus gadus veicinātu eksportu, paredzēts<br />
sekmēt kvalitātes, standartu un atzīšanas instrumentu<br />
izmantošanu starptautiskajā vidē, kā arī attīstīt nacionālo<br />
uzņēmumu eksportspēju. Valsts arī plāno atbalstīt augsto<br />
tehnoloģiju preču eksportu un zināšanu ietilpīgus pakalpojumus.<br />
Tāpat iecerēts sekmēt produktu konkurētspēju,<br />
nodrošinot atbalstu energointensīvajiem uzņēmumiem.<br />
Starp atbalsta pasākumiem arī minēta kvalitatīvu un eksportspējīgu<br />
tūrisma produktu izstrāde. Visbeidzot, vidējā<br />
termiņā plānots veicināt eksporta garantiju instrumenta popularizēšanu<br />
un attīstību.<br />
47 MILJONI EIRO DARBINIEKU<br />
KOMPETENCES CELŠANAI<br />
Svarīgs aspekts izaugsmes nodrošināšanā ir darbaspēks,<br />
tā zināšanas, prasmes un kompetence. Eksperti jau ilgstoši<br />
norāda uz darbaspēka problēmām – tā neatbilstību<br />
uzņēmumu specifiskām vajadzībām. Lai risinātu darbaspēka<br />
LĪGA MEŅĢELSONE: “Jau šobrīd<br />
jāīsteno tāda nodarbinātības<br />
politika, kas nodrošinātu<br />
darbaspēka pārkvalifikācijas<br />
un dažādus prasmju pilnveides<br />
pasākumus.”<br />
kompetences problēmas, valsts nodarbināto personu profesionālās<br />
kompetences pilnveides programmai ir piešķīrusi 47<br />
miljonus eiro. Atbalsts šajā programmā jau ir pieejams, un to<br />
plānots īstenot līdz 2023. gada beigām. Šīs programmas mērķis<br />
ir pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci,<br />
lai laikus novērstu darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba<br />
tirgus pieprasījumam, veicinātu strādājošo konkurētspēju<br />
un darba produktivitātes pieaugumu. Svarīgi, ka mācībām var<br />
pieteikties strādājoši un pašnodarbināti iedzīvotāji vecumā no<br />
25 gadiem līdz neierobežotam vecumam – arī strādājoši pensionāri.<br />
Šajā programmā mācības ir pieejamas vairāk nekā<br />
800 izglītības programmās, 12 tautsaimniecības nozarēs un<br />
astoņās mūžizglītības kompetencēs. Mācību klāstā ir dažāda<br />
satura un garuma mācību programmas, kas pieejamas 82<br />
izglītības iestādēs visā Latvijā. 90% no mācību maksas sedz<br />
ES fondi un valsts, savukārt iedzīvotājiem ir jānodrošina 10%<br />
līdzmaksājums, kuru var apmaksāt arī darba devējs.<br />
JĀGATAVO ILGTSPĒJĪGI PROJEKTI<br />
Kā redzams, turpmākajos gados valsts ekonomikā un sevišķi<br />
uzņēmējdarbības veicināšanā ieplūdīs milzīgi līdzekļi,<br />
kas lielākoties būs pieejami grantu veidā. Tiesa, kopējais<br />
investīciju apjoms būs lielāks, ja ierēķina pašu uzņēmumu<br />
līdzfinansējumu projektu īstenošanā. Tāpēc patlaban,<br />
kad ir zināms kopējais „naudas katla” apjoms nākamajiem<br />
septiņiem gadiem, bet nav zināmas detaļas – kur un cik<br />
daudz tiks ieguldīts –, uzņēmējiem ir svarīgi apzināt savas<br />
vēlmes un vajadzības, tās salāgot ar iespējām un savlaicīgi<br />
izstrādāt racionālus un ilgtspējīgu investīciju projektus. No<br />
projektu kvalitātes būs atkarīgs tas, vai uzņēmums varēs<br />
pretendēt uz ārēju finansiālu „piešprici” savas nākotnes vīzijas<br />
īstenošanā.<br />
29
30
Eksportā kritums mazāks,<br />
nekā baidījāmies<br />
Covid-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas krīze ir ietekmējusi<br />
arī Latvijai tik svarīgo eksportu. Tomēr ir arī labā ziņa – vismaz<br />
līdz šim kritums ir mazāks, nekā visi baidījāmies šajā pavasarī.<br />
Tāpat krīze var pavērt arī jaunas iespējas.<br />
Teksts: INGUNA UKENĀBELE. Foto: LETA<br />
Latvija šogad pirmajā pusgadā eksportēja preces 6,051 miljarda<br />
eiro vērtībā, kas ir par 3,7% jeb 230,4 miljoniem eiro<br />
mazāk nekā 2019. gada attiecīgajā periodā, bet importēja<br />
par 6,869 miljardiem eiro, kas ir kritums par 11,7% jeb 905,9<br />
miljoniem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.<br />
Vienlaikus redzams, ka lielākais kritums eksporta apjomos<br />
ir bijis aprīlī un maijā, kad inficēšanās ar Covid-19 strauji izplatījās<br />
visā Eiropā, tika slēgtas daudzas rūpnīcas, praktiski<br />
apstājās aviosatiksme, bija problēmas ar materiālu un preču<br />
piegādēm. Arī daudzi veikali slēdza savas durvis, un virknē<br />
Eiropas valstu tika ieviesti stingri pārvietošanās ierobežojumi,<br />
kas iedzīvotāju patēriņu bieži vien reducēja līdz pašam<br />
nepieciešamākajam. Savukārt jau no jūnija ir vērojama atkopšanās.<br />
Tostarp jūlijā Latvija ir eksportējusi preces 1,05<br />
miljardu eiro apmērā, kas ir par 7,3% jeb 71,2 miljoniem eiro<br />
vairāk nekā jūnijā, kā arī vairs tikai par 0,3% jeb 3,5 miljoniem<br />
eiro mazāk nekā 2019. gada jūlijā.<br />
„Ražojam galvenokārt lietas, ko cilvēki pērk arī krīzes<br />
laikā, dažkārt pat vēl vairāk. Kopējā ietekme uz pārtikas<br />
ražošanu bija tuva neitrālai, bet uz plašo mūsu valstī ražoto<br />
celtniecībai domāto produktu klāstu – pat pozitīva. Grūtāk ir<br />
gājis ar rūpniecības precēm, kuru pircēji ir citu valstu rūpniecības<br />
– šiem tirgiem galvenokārt strādā metālapstrāde un<br />
mašīnbūve, kā arī stikla šķiedra,” salīdzinoši nelielo līdzšinējo<br />
ietekmi uz <strong>Latvijas</strong> eksportu skaidro bankas „Luminor”<br />
ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.<br />
EIROPĀ LĪDZĪGI<br />
Visai līdzīga situācija ir vērojama arī Eiropas Savienībā (ES),<br />
lai gan daudzās Eiropas valstīs eksportā kritums ir daudz<br />
dziļāks nekā Latvijā. Gan ES kopumā, gan eirozonā starptautiskās<br />
tirdzniecības apjomos lielākā „bedre” līdz šim bijusi<br />
vērojama aprīlī un maijā, kad preču tirdzniecības apjomi pāri<br />
robežām, salīdzinot ar to pašu laiku iepriekšējā gadā, saruka<br />
par 25–30%. Savukārt jau jūnijā ES starptautiskajā preču<br />
tirdzniecībā mīnusi ir mērāmi jau tikai ap 10%. Kopumā pirmajā<br />
pusgadā ES eksports ārpus tās robežām ir sarucis par<br />
12,4%, salīdzinot ar 2019. gada pirmo pusi, bet pārrobežu<br />
tirdzniecība ES iekšienē ir kritusies par 12,7%.<br />
Visvairāk pirmajā pusgadā no ES ir samazinājies enerģijas<br />
eksports – par 37%, mašīnu un iekārtu eksports – par 19%,<br />
kā arī citu rūpnieciski ražoto preču eksports – par 16%.<br />
Jāpiebilst, ka šajās preču grupās redzams arī lielākais kritums<br />
importā uz ES. Visvairāk ES eksports pirmajā pusgadā<br />
ir sarucis uz Indiju – par 28%, kam seko Lielbritānija – par<br />
„Vienīgā joma, par kuru var teikt,<br />
ka priekšā vēl ir potenciāli milzīgi<br />
izaicinājumi, ir tūrisms.”<br />
<strong>Latvijas</strong> Investīciju un attīstības<br />
aģentūras direktors<br />
KASPARS ROŽKALNS<br />
22%. Savukārt importā uz ES lielākais kritums vērojams no<br />
Krievijas – par 34%, Norvēģijas – par 25%, Indijas – par 22%.<br />
Latvija ir arī ES veiksminieku klubiņā, kur vērojams mazākais<br />
eksporta kritums pirmajā pusgadā. Līdzīgs eksporta kritums<br />
kā Latvijai ir Dānijā. Savukārt izcēlusies ir Īrija, kura savu<br />
eksportu pirmajā pusgadā ir pamanījusies pat audzēt. Ja<br />
neskaita Īriju, tad tikai 10 ES dalībvalstīm ir izdevies iegrožot<br />
eksporta kritumu 10% robežās. Eksporta krituma rekordu<br />
pirmajā pusgadā savukārt ir uzstādījusi nelielā Luksemburga,<br />
kur tas sarucis par 29%. Taču no Eiropas ekonomikas<br />
smagsvariem liels eksporta kritums ir Francijā – par 21%,<br />
Spānijā – par 16%. Eiropas ekonomikas motoram Vācijai<br />
starptautiskais tirdzniecības apmērs pirmajā pusgadā savukārt<br />
ir sarucis par 13%.<br />
31
DAŽIEM KRITUMS, DAŽIEM PAT VEICAS<br />
<strong>Latvijas</strong> Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors<br />
Kaspars Rožkalns uzsver, ka lielākie cietēji, protams, ir saistīti<br />
ar tūrismu, kultūru un pasākumiem. Tāpat ir problēmas<br />
tranzīta nozarē, bet to nevaram saistīt ar Covid-19 ietekmi, jo<br />
galvenais iemesls ir Krievijas kravu mērķtiecīga pārvirzīšana<br />
uz savām jaunajām ostām Baltijas jūrā, un šis process ir sācies<br />
jau labu laiku iepriekš.<br />
Savukārt preču eksportā kritums ir saistīts nevis ar kādu<br />
konkrētu nozari, bet gan ar eksportējošo uzņēmumu klientiem.<br />
„Lielākoties tie ir uzņēmumi, kuri ir saistīti ar Covid-19<br />
visvairāk skartajām nozarēm. Piemēram, uzņēmums, kurš<br />
ir ražojis un eksportējis detaļas, kuras izmanto aviācijā. Tad<br />
ir uzņēmumi, kuri ir specializējušies sadarbībā ar HoReCa<br />
(viesmīlības un sabiedriskās ēdināšanas) sektoru. Proti, paši<br />
eksportējošie uzņēmumi pārstāv ļoti dažādas nozares, sākot<br />
no metālapstrādes un beidzot ar tekstilu, bet to klientu portfelī<br />
ir bijuši lieli uzņēmumi, kuri bija apturējuši darbu. Tāpat<br />
eksportējošo uzņēmumu lielums ir no tiešām lieliem līdz pat<br />
mazajiem,” situāciju iezīmē LIAA vadītājs.<br />
“Tiem pārtikas ražotājiem, kuriem<br />
bija brīvas jaudas un kuri varēja<br />
piedāvāt produktus, šis bija iespēju<br />
laiks ne tikai vietējā tirgū, bet arī<br />
eksportā.”<br />
“Dobeles dzirnavnieka” valdes<br />
priekšsēdētājs KRISTAPS AMSILS<br />
Vienlaikus viņš norāda arī uz to, ka salīdzinoši mazie eksporta<br />
krituma skaitļi liecina, ka lielākā daļa <strong>Latvijas</strong> uzņēmumu<br />
eksporta izaicinājumiem ir spējuši adaptēties.<br />
Tāpat ir uzņēmumi, kuriem pandēmijas laiks paralēli grūtībām<br />
ir pavēris arī jaunas iespējas.<br />
„No sākuma bija sajūta, ka ļoti grūti klāsies tekstila nozares<br />
uzņēmumiem. Ir uzņēmumi, kuriem ir grūti joprojām,<br />
bet daudzi izmantoja iespēju, lai pārslēgtos uz sejas masku<br />
un aizsargtērpu izgatavošanu. Kokapstrādē no sākuma<br />
bija liela neskaidrība. Taču tagad ir redzams, ka daudzas<br />
valstis ir nolēmušas veikt ieguldījumus infrastruktūrā, lai<br />
sekmētu ekonomisko aktivitāti, un daļa izmantoto materiālu<br />
noteikti būs arī no koka. Tāpat gan Vācija, gan citas<br />
valstis aktīvākajā pašizolācijas laikā tomēr atstāja vaļā<br />
tā saucamos “do it yourself” jeb “dari pats” veikalus, un<br />
arī tajos <strong>Latvijas</strong> kokrūpniekiem bija labs noiets,” stāsta<br />
K. Rožkalns.<br />
Arī “Dobeles dzirnavnieka” valdes priekšsēdētājs Kristaps<br />
Amsils norāda, ka, piemēram, pārtikas ražotājiem šis bija<br />
iespēju laiks un jautājums drīzāk pat bija par to, vai uzņēmumiem<br />
ir pietiekamas jaudas, lai apmierinātu pieprasījumu.<br />
„Pavasarī stresa līmenis bija augsts visā pasaulē. Ne tikai no<br />
<strong>Latvijas</strong>, bet arī no eksporta klientiem mēs sākām saņemt<br />
pasūtījumus, kuri bija divas, trīs, pat četras reizes lielāki<br />
par ierastajiem,” situāciju iezīmēja K. Amsils, piebilstot, ka<br />
pārtikas ražotāju uzrunājuši ļoti daudzi ārvalstu uzņēmumi,<br />
ar kuriem iepriekš <strong>Latvijas</strong> eksportētājs netika pat līdz<br />
sarunām.<br />
„Bija viena vai divas jaunas veikalu ķēdes, kurām mēs spējām<br />
piegādāt produkciju, bet mūsu ražošanas kapacitāte bija<br />
noslogota pilnībā, un mēs pat gribēdami nespējām piegādāt<br />
vairāk. Bija tikai atsevišķi produktu veidi, kur mums bija<br />
iespēja palielināt ražošanas apjomus, piemēram, spageti.<br />
Tomēr tiem pārtikas ražotājiem, kuriem bija brīvas jaudas un<br />
kuri varēja piedāvāt produktus, šis bija iespēju laiks ne tikai<br />
vietējā tirgū, bet arī eksportā,” atzīst “Dobeles dzirnavnieka”<br />
vadītājs.<br />
Arī “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Juris Hmeļņickis stāsta,<br />
ka tieši pandēmijas smagākajā laikā uzņēmumam ir<br />
parādījušies vairāki jauni biznesa kontakti. „Mēs ar vairākām<br />
kompānijām Eiropā jau pašlaik slēdzam līgumus, kuri paredz<br />
ilgtermiņa sadarbību. Mēs šo laiku esam izmantojuši sev par<br />
labu,” norāda J. Hmeļņickis.<br />
Pandēmijas laiks sagrāva arī virkni līdz šim izveidojušos<br />
piegāžu ķēžu, kuras dažkārt bija izstiepušās pa visu pasauli.<br />
Robežu slēgšanas un apgrūtināto pārvadājumu dēļ dažkārt<br />
izrādījās, ka virkne ražotāju netiek pie izejvielām, bet tirgotāji<br />
– pie gatavajiem produktiem. LIAA vadītājs stāsta, ka<br />
piegāžu ķēžu īsināšanas dēļ <strong>Latvijas</strong> uzņēmumiem tagad<br />
vairāk ir izdevies iespiesties Āzijas tirgos, jo bija situācijas,<br />
ka ierastie sadarbības partneri Rietumeiropā vairs nespēja<br />
savlaicīgi piegādāt produktus. Īpaši izteikti tas noticis kosmētikas,<br />
pārtikas un kokapstrādes nozarēs.<br />
BAŽAS PAR METĀLAPSTRĀDI UN TŪRISMU<br />
Virkne ekspertu pašlaik ir arī pārliecināti, ka zemākais pandēmijas<br />
izraisītais punkts ekonomikā un arī eksportā jau ir<br />
aiz muguras un ir bijis tieši aprīlī un maijā.<br />
„Ir arī skaidrs, ka pilnībā apturēt visu darbu otru reizi neviens<br />
vairs nevar atļauties. Arī sabiedrība ir mācījusies sadzīvot ar<br />
situāciju, un cilvēki vairs nebaidās iziet uz ielas, iepirkties<br />
veikalos. Tādas ainas kā pavasarī, kad daudzās Eiropas pilsētās<br />
bija pilnīgi tukšas ielas, mēs vairs neredzēsim, lai gan<br />
vīruss nekur nav pazudis,” atzīst K. Rožkalns.<br />
Viņš arī norādīja, ka LIAA pašlaik vairākas reizes mēnesī<br />
sazinās ar visām eksporta nozaru asociācijām par to, kāda<br />
ir situācija uzņēmumos. Problēmas joprojām ir, bet tās arvien<br />
vairāk ir individuālu uzņēmumu līmenī, nevis nozarēs<br />
kopumā. „Vienīgā joma, par kuru var teikt, ka priekšā vēl<br />
ir potenciāli milzīgi izaicinājumi, ir tūrisms. Ja visas citas<br />
Eiropas valstis nonāks „sarkanajā” sarakstā, tad mums visiem<br />
ziemā būs jāiet uz restorāniem un jānakšņo viesnīcās,”<br />
pauda LIAA vadītājs.<br />
32
„Lielākais izaicinājums tūrisma nozarei bija tās pilnīga<br />
darbības apturēšana, kas nostiprināja bažas par<br />
nozares izdzīvošanu turpmāk. Atbilstoši Pasaules Tūrisma<br />
organizācijas prognozēm tūrisma pakalpojumus nodrošinošie<br />
uzņēmumi pilnvērtīgi varēs atsākt darbu nākamā gada<br />
aprīlī, kad sāksies jaunā tūrisma sezona Eiropā,” atzīst <strong>Latvijas</strong><br />
Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas izpilddirektore<br />
Inga Kavaca.<br />
Tāpat zināmas bažas pašlaik rada tas, kā situācija rudenī<br />
izvērtīsies mašīnbūves un metālapstrādes sektoros.<br />
„Ir indikācijas, ka nopietnākās problēmas vēl tikai ir gaidāmas<br />
mašīnbūvē un metālapstrādē, jo viņu pasūtījumu<br />
termiņi ir ļoti gari un ienākošie pasūtījumi ir mazāki nekā<br />
tie, kurus <strong>Latvijas</strong> uzņēmumi joprojām izpilda. Līdz ar to,<br />
kad beigsies pasūtījumi, kuri pašlaik tiek izpildīti, varētu<br />
būt problēmas, kuras galvenokārt ir saistītas ar autobūves<br />
industriju,” atzīst K. Rožkalns.<br />
Metālapstrādes un mašīnbūves asociācijas valdes priekšsēdētājs<br />
Toms Grīnfelds stāsta, ka lielākā Covid-19 krīzes<br />
ietekme bijusi uz automašīnu detaļu, piekabju un puspiekabju<br />
ražošanas apakšnozari, kurā apgrozījuma kritums<br />
pusgadā bija par 23,6%, bet eksporta kritums – par 23,7%.<br />
Tas bija saistīts ar daudzu autorūpnīcu pilnīgu darbības apturēšanu<br />
Rietumeiropā. Savukārt jūnijā situācija jau sāka<br />
uzlaboties, tomēr iepriekšējie ražošanas līmeņi vēl joprojām<br />
nav sasniegti.<br />
„Līdz pat <strong>2020</strong>. gada februārim situāciju mašīnbūves un<br />
metālapstrādes nozarē raksturoja strauja izaugsme, par<br />
pasūtījumu trūkumu un noslodzi lielākā nozares daļa sūdzēties<br />
nevarēja. Tāpēc, ņemot vērā pēdējo gadu izaugsmi un<br />
apjomu pieaugumu, liela daļa uzņēmumu uz krīzes sākumu<br />
joprojām bija noslogoti ar pasūtījumiem, ko turpina pildīt, bet<br />
jaunu pasūtījumu iegūšana var būt apgrūtināta. Par tālāko<br />
attīstību ir grūti izvirzīt prognozes, skaidrs, ka riski joprojām<br />
ir lieli. Viss atkarīgs no tā, cik ātri izdosies normalizēt situāciju,<br />
pirmkārt, jau Eiropā,” atzīst T. Grīnfelds.<br />
Vienlaikus viņš piebilst, ka liela daļa nozares eksporta ir<br />
orientēta uz Skandināviju un Ziemeļvalstīm, un pagaidām<br />
šie tirgi izskatās relatīvi mazāk skarti, līdz ar to ir cerības, ka<br />
nebūs strauja apjomu krituma.<br />
NĀKOTNE VĒL NESKAIDRA<br />
Kaut arī daudzi ir vienisprātis, ka zemākais punkts eksportā<br />
jau ir garām, neviens neņemas apgalvot, ka nākotnē gaida<br />
tikai izaugsme. Visdrīzāk drošas prognozes varēs izteikt vien<br />
tad, kad apritē nonāks vakcīna pret jauno koronavīrusu un<br />
būs skaidrs, ka pandēmijai tiek pielikts punkts.<br />
„Priekšstats par gada pēdējiem trim mēnešiem ir diezgan<br />
miglains. Neviens nevar droši zināt, vai šajā laikā pasaules<br />
“Skaidrs, ka riski joprojām ir lieli.<br />
Viss atkarīgs no tā, cik ātri izdosies<br />
normalizēt situāciju, pirmkārt, jau<br />
Eiropā.”<br />
Metālapstrādes un mašīnbūves<br />
asociācijas valdes priekšsēdētājs<br />
TOMS GRĪNFELDS<br />
un Eiropas ekonomikas dinamika pa mēnešiem būs pozitīva<br />
vai negatīva. No vienas puses, varētu turpināties atkopšanās<br />
no pandēmijas pirmā viļņa, taču vienlaikus ekonomikas datos<br />
sevi arvien vairāk varētu likt manīt otrais,” bažas skaidro<br />
„Luminor” eksperts P. Strautiņš.<br />
ANO Tirdzniecības un attīstības konference prognozē, ka kopumā<br />
starptautiskā preču tirdzniecība šogad samazināsies<br />
par 20%, brīdinot, ka atkārtoti slimības uzliesmojumi situāciju<br />
šogad padara visai nestabilu.<br />
Savukārt Pasaules Tirdzniecības organizācija pašlaik ir<br />
izstrādājusi divus attīstības scenārijus. Optimistiskais scenārijs<br />
paredz, ka šogad pasaules starptautiskās tirdzniecības<br />
apjoms samazināsies par 13%, bet nākamgad ir gaidāms<br />
pieaugums par 21%. Savukārt pesimistiskajā scenārijā<br />
šogad prognozēts kritums par 32%, bet nākamgad – pieaugums<br />
par 24%.<br />
33
Pierīgas reģions<br />
Pašvaldību vadītāju viedoklis<br />
Uzņēmējdarbības vides pievilcību ietekmē stratēģisku objektu tuvums<br />
Mārupes novada<br />
domes priekšsēdētājs<br />
Mārtiņš Bojārs<br />
Apliecinājums pašvaldības mērķtiecīgam ieguldījumam uzņēmējdarbības<br />
vides uzlabošanā ir daudzie uzņēmumi, kas veido<br />
Mārupes novadā darbavietas un investē biznesa attīstībā. Novada<br />
uzņēmējdarbības vides pievilcību ietekmē atrašanās vieta,<br />
stratēģiski būtisku objektu tuvums, infrastruktūra, kā arī pašvaldības<br />
attīstības politika novadā. Mārupes novada domē no<br />
2016. gada ir izveidota Mārupes novada Uzņēmējdarbības atbalsta<br />
konsultatīvā padome, kuras ietvaros gan pašvaldības<br />
speciālisti, gan novada uzņēmēji un biedrības strādā kopā pie<br />
tieši uzņēmējiem aktuāliem jautājumiem.<br />
Tiek strādāts arī pie atbalsta mehānismiem. Sadarbībā ar „SEB<br />
banku” īstenojam grantu programmas konkursu „(Ie)dvesma”,<br />
kura ietvaros biznesa idejas finansējuma apjoms paredzēts līdz<br />
10 000 eiro biznesa attīstībai.<br />
Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā uzņēmējdarbības<br />
sekmēšanai novadā ir realizēti projekti, kuru rezultātā ir<br />
pārbūvēti ceļi un izveidota nepieciešamā infrastruktūra. Īpaši<br />
tas attiecināms uz lidostas apkaimi, kur iepriekšējos gados,<br />
pārbūvējot ceļus un turpinot ūdenssaimniecības infrastruktūras<br />
attīstību, notiek aktīva uzņēmējdarbības attīstība, būvējot jaunus<br />
biznesa parkus un radot jaunas darbavietas. Arī <strong>2020</strong>. gadā ir<br />
sākts darbs sadarbībā ar uzņēmējiem nozīmīga ceļa pārbūvei,<br />
kas atrodas lidostas tuvumā.<br />
Protams, <strong>2020</strong>. gada situācija, kas saistīta ar Covid-19, ietekmējusi<br />
ir visus. Mārupes novadā starp uzņēmumiem ir gan<br />
veiksmes stāsti, gan ne tik veiksmīga pieredze. Piemēram,<br />
uzņēmums SIA „Printful Latvia” šajā laikā ir vēl straujāk attīstījies<br />
– paplašinās, tiek meklēti papildus jauni darbinieki. Tāpat<br />
uzņēmums AS „Madara Cosmetics” šogad ir ar veiksmīgiem<br />
rādītājiem – uzņēmumam pirmajā pusgadā ir palielinājies apgrozījums.<br />
Savukārt VSA „Starptautiskā Lidosta „Rīga”” būtiski<br />
ir ietekmējusi šī situācija, un tas uzņēmumam ir liels pārbaudījums.<br />
Ir uzņēmumi, kas ir izmantojuši arī valsts atbalstus, arī<br />
pašvaldības – pagarināja nekustamā īpašuma nodokļa samaksas<br />
termiņu, kā arī piešķīra nomas līguma atlaides.<br />
Pierīgas reģions<br />
Uzņēmumu skaits<br />
Apgrozījums, peļņa EUR<br />
Nodokļi (VID dati)<br />
Kopā<br />
Pieaudzis<br />
apgrozījums<br />
Jauni<br />
atlasē<br />
Neto<br />
apgrozījums,<br />
tūkst.<br />
19/18 18/17 17/16<br />
Peļņa,<br />
tūkst.<br />
Rentabilitāte<br />
Darbinieki,<br />
skaits<br />
kopā<br />
Kopā,<br />
tūkst.<br />
VSAOI<br />
uz<br />
darbinieku,<br />
tūkst. EUR<br />
Kopā 17 016 67% 17% 47 047 519 0% 8% 9% 3 234 645 7% 380 005 5 330 407 4.32<br />
Būvniecība 2415 65% 15% 4 982 591 1% 19% 18% 307 536 6% 45 056 353 627 4.28<br />
Enerģētika 408 63% 8% 4 749 134 -4% 12% 6% 263 040 6% 13 885 987 647 5.83<br />
Informācijas tehnoloģijas,<br />
datortehnika<br />
490 68% 13% 1 732 881 5% 16% 5% 110 503 6% 15 555 232 192 7.62<br />
Lauksaimniecība 442 72% 14% 1 431 562 16% 8% 10% 54 703 4% 6565 86 140 3.85<br />
Medicīna un farmācija 627 80% 11% 1 551 732 2% 14% 11% 102 813 7% 26 849 224 576 4.42<br />
Mediji, reklāma, izglītība,<br />
radošās industrijas<br />
686 64% 17% 799 467 12% 8% 2% 49 088 6% 12 701 128 980 4.23<br />
Meža nozare 622 49% 11% 2 403 136 -7% 21% 6% 240 365 10% 15 063 159 068 4.53<br />
Nekustamais īpašums 1458 69% 18% 1 551 634 13% 5% 0% 226 695 15% 20 876 319 945 3.08<br />
Pakalpojumi 501 70% 14% 712 879 6% 3% 7% 37 795 5% 17 517 119 169 2.78<br />
Pakalpojumi finanšu,<br />
juridiskie un uzņēmējdarbībai<br />
816 69% 19% 2 099 065 -5% 8% -5% 678 607 32% 21 158 257 976 6.68<br />
Pārtikas un dzērienu ražošana 169 74% 8% 813 138 -3% -2% 14% 34 919 4% 8323 193 162 3.97<br />
Rūpniecība 986 59% 9% 2 737 631 -42% 6% 13% 141 046 5% 20 389 176 255 4.2<br />
Telekomunikācijas un sakari 177 68% 16% 1 171 806 4% 7% 1% 145 654 12% 6296 163 534 6.73<br />
Tirdzniecība 2646 64% 12% 11 151 927 26% 3% 5% 340 619 3% 56 645 1 049 473 3.61<br />
Transports, loģistika,<br />
pārvadājumi<br />
2247 63% 13% 7 109 085 -4% 7% 5% 327 741 5% 58 971 613 122 4.5<br />
Tūrisms, viesmīlība, izklaide 935 69% 18% 1 319 348 3% 10% 12% 88 392 7% 24 082 194 711 2.87<br />
34
Pierīgas reģions<br />
Reģions skaitļos<br />
Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR<br />
2017 2018 2019<br />
Industriju īpatsvars<br />
Neto apgrozījums 2019. gadā pa industrijām<br />
Pārējie, 22%<br />
Tirdzniecība,23%<br />
Apkopoto uzņēmumu skaits 16 448 16 839 17 016<br />
Darbinieku skaits, tūkst. 381 386 380<br />
Peļņa, milj. EUR 2301 3204 3235<br />
Rentabilitāte 5,35% 6,84% 6,88%<br />
Apgrozījums, milj. EUR 43 019 46 871 47 048<br />
Apgrozījuma izmaiņas, % 9,74% 8,95% 0,38%<br />
Pakalpojumi<br />
finanšu,<br />
juridiskie,<br />
uzņēmējdarbībai,<br />
4,2%<br />
Meža nozare,<br />
5,,%<br />
Medicīna un<br />
farmācija, 5,2%<br />
Rūpniecība, 5,5%<br />
Enerģētika, 9,8%<br />
Transports,<br />
loģistika,<br />
pārvadājumi,<br />
15%<br />
Būvniecība, 10%<br />
Reģiona TOP 10 uzņēmumi pēc apgrozījuma<br />
N. p.<br />
k. Nosaukums Darbības joma<br />
2019. g. neto<br />
apgrozījums,<br />
tūkst., EUR<br />
Apgrozījuma<br />
izmaiņas,<br />
pret 2018. g., %<br />
Rentabilitāte,<br />
%<br />
Darbinieku<br />
skaits<br />
1 Uralkali Trading, SIA Tirdzniecības starpnieki 1 912 656 - 2% 1,64 53<br />
2 RIMI LATVIA, SIA Pārtikas tirdzniecība 917 201 3% 3,62 5813<br />
3 MAXIMA Latvija, SIA Pārtikas tirdzniecība 836 727 8% 3,29 7425<br />
4 Severstal Distribution, SIA Metālapstrāde 699 607 3% 3,49 273<br />
5 ORLEN Latvija, SIA Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 559 956 -% 0,48 9<br />
6 URALCHEM Trading, SIA Loģistika, pārvadājumu apkalpošana 529 400 - 40% 4,72 48<br />
7 Air Baltic Corporation, AS Aviokompānijas, aviotransports 500 001 23% -1,55 1257<br />
8 ELKO GRUPA, AS Datortehnikas vairumtirdzniecība 473 793 12% 0,29 259<br />
9 Latvenergo, AS Elektroenerģijas ražošana 437 529 1% 23,14 1328<br />
10 1 Circle K Latvia, SIA Degvielas, naftas produktu tirdzniecība 408 019 - 4% 3,36 862<br />
1<br />
Atšķirīgs pārskata periods no 01.05.2019. līdz 30.04.<strong>2020</strong>.<br />
Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati<br />
Pierīgas reģions<br />
Kopā<br />
Uzņēmumu skaits<br />
Pieaudzis<br />
apgrozījums<br />
Jauni<br />
atlasē<br />
Neto<br />
apgrozījums,<br />
tūkst.<br />
Apgrozījums, peļņa EUR<br />
19/18 18/17 17/16<br />
Peļņa,<br />
tūkst.<br />
Rentabilitāte<br />
Darbinieki,<br />
skaits<br />
kopā<br />
Nodokļi (VID dati)<br />
Kopā,<br />
tūkst.<br />
VSAOI<br />
uz<br />
darbinieku,<br />
tūkst. EUR<br />
no 0,1 milj. līdz 0,5 milj. 15 778 66% 16% 12 673 987 1% 3% 7% 1 009 608 8% 186 700 1 615 708 3,31<br />
no 0,5 milj. līdz 20 milj. 935 71% 2% 8 712 020 -2% 3% 11% 791 919 9% 73 810 957 765 5,05<br />
virs 20 milj. 306 69% 0% 25 661 512 1% 12% 9% 1 433 118 6% 119 495 2 756 934 5,46<br />
Kopā 17 016 67% 17% 47 047 519 0% 8% 9% 3 234 645 7% 380 005 5 330 407 4,32<br />
PIERĪGA<br />
35
36<br />
Pierīgas reģions
Pierīgas reģions<br />
PIERĪGA<br />
37
38<br />
Pierīgas reģions
Zemgales reģions<br />
ZEMGALE<br />
39
Zemgales reģions<br />
Pašvaldību vadītāju viedoklis<br />
Ārkārtējā situācija iemācīja būt elastīgākiem<br />
Bauskas novada<br />
domes priekšsēdētājs<br />
Arnolds Jātnieks<br />
Bauskas novads uzņēmējdarbības jomā vietējiem iedzīvotājiem<br />
un viesiem visvairāk asociējas ar zemkopību. Jāpiekrīt, ka<br />
lauksaimniecības nozares attīstība novadā ir būtisks priekšnoteikums<br />
teritorijas ilgtspējīgai izaugsmei, stabilitātei. Novadā<br />
veiksmīgi darbojas ražošanas, būvniecības, transporta pakalpojumu,<br />
citu pakalpojumu un mazumtirdzniecības uzņēmumi. Lai<br />
gan pērn novadā dibināto un likvidēto uzņēmumu attiecība bija<br />
negatīva, kad likvidēti 115 uzņēmumi, bet izveidoti 94, šogad augusta<br />
beigās iezīmējās pozitīva bilance – reģistrēti 52 jauni, bet<br />
likvidēti 38 uzņēmumi.<br />
2019. gadā lielāko apgrozījumu Bauskas novadā uzrādīja<br />
SIA „Lielzeltiņi”, sasniedzot vairāk nekā 30 miljonu eiro lielu<br />
apgrozījumu. Tai seko kombinētās lopbarības ražotājs SIA „LRS<br />
Mūsa” ar 11 miljoniem eiro, SIA „Bauskas alus” – ar 7,62 miljoniem<br />
eiro, lielākais graudkopības uzņēmums novadā SIA<br />
„Uzvara-lauks” – ar 7,6 miljonu eiro apgrozījumu.<br />
Priecājamies, ka Bauskā ir biznesa inkubators, kurā jaunajiem<br />
uzņēmējiem ir iespēja iegūt zināšanas, kā sākt uzņēmējdarbību,<br />
iegūt biznesa partnerus un veidot sadarbību.<br />
Pašvaldības īpašumā ir industriālā parka zona pilsētas teritorijā<br />
100 hektāru platībā, kurā izbūvēta transporta, ūdensapgādes un<br />
kanalizācijas infrastruktūra, pamata gāzes tīkls un ielu apgaismojums.<br />
Parka attīstības potenciāls ir ievērojams, jo līdztekus<br />
A7 maģistrāles iespējām tuvākajā nākotnē teritorijas tuvumā<br />
atradīsies arī „Rail Baltica” dzelzceļa līnija.<br />
Covid-19 krīzes ietekmē īpaši cieta viesnīcu, tūrisma, ēdinātāju<br />
un mājražotāju nozares uzņēmumi. Nelielie veikali un pakalpojumu<br />
sniedzēji sāpīgi izjuta apgrozījuma kritumu, taču pašlaik<br />
lielākā daļa ir atguvusies. Lauksaimniecības nozares uzņēmumos<br />
un zemnieku saimniecībās darbi ritēja ierastajā gaitā.<br />
Vairāk uzmanības bija jāpievērš darbinieku emocionālajai un<br />
psiholoģiskajai labsajūtai. Ārkārtējā situācija valstī mums visiem<br />
mācīja pielāgoties jaunajiem apstākļiem, iziet no komforta<br />
zonas, kļūt elastīgākiem un apgūt jaunas iemaņas digitālajās<br />
tehnoloģijās.<br />
Zemgales reģions<br />
Kopā<br />
Uzņēmumu skaits<br />
Pieaudzis<br />
apgrozījums<br />
Jauni<br />
atlasē<br />
Neto<br />
apgrozījums,<br />
tūkst.<br />
Apgrozījums, peļņa EUR<br />
19/18 18/17 17/16<br />
Peļņa,<br />
tūkst.<br />
Rentabilitāte<br />
Darbinieki,<br />
skaits<br />
kopā<br />
Nodokļi (VID dati)<br />
Kopā,<br />
tūkst.<br />
VSAOI<br />
uz<br />
darbinieku,<br />
tūkst. EUR<br />
Kopā 1978 66% 15% 3 654 269 5% 5% 10% 178 268 5% 38 372 277 903 3,26<br />
Būvniecība 296 71% 18% 377 649 4% 17% 24% 21 104 6% 5376 25 046 3,21<br />
Enerģētika 72 49% 11% 420 056 1% 10% 6% 16 705 4% 1972 65 635 4,19<br />
Informācijas tehnoloģijas,<br />
datortehnika<br />
7 57% 29% 2140 -27% -6% 7% 101 5% 45 347 2,4<br />
Lauksaimniecība 427 66% 12% 1 003 800 9% -3% 5% 67 653 7% 6306 47 742 3,18<br />
Medicīna un farmācija 59 83% 15% 94 391 18% 7% 2% 5903 6% 3324 21 571 3,96<br />
Mediji, reklāma, izglītība,<br />
radošās industrijas<br />
19 53% 16% 12 961 87% 2% -29% 737 6% 304 1732 2,96<br />
Meža nozare 151 45% 7% 340 743 -8% 27% 7% 10 588 3% 3213 9505 3,39<br />
Nekustamais īpašums 72 69% 14% 56 848 34% 9% -12% 11 652 21% 1478 10 263 2,47<br />
Pakalpojumi 42 76% 12% 69 932 -10% 26% 13% 1474 2% 1193 9495 2,93<br />
Pakalpojumi finanšu,<br />
juridiskie un uzņēmējdarbībai<br />
22 77% 23% 8478 26% 9% 32% 1638 19% 216 1179 2,4<br />
Pārtikas un dzērienu ražošana 40 73% 3% 271 177 5% 4% 22% 9344 3% 1637 15 891 4,08<br />
Rūpniecība 98 65% 11% 280 819 8% 3% 18% 18 095 6% 4291 23 059 4,06<br />
Telekomunikācijas un sakari 6 67% 17% 1918 3% 46% -25% 595 31% 49 209 2,07<br />
Tirdzniecība 237 65% 12% 404 936 14% -20% -3% -122 0% 3700 18 166 2,57<br />
Transports, loģistika,<br />
pārvadājumi<br />
235 58% 11% 222 659 -1% 22% 10% 6765 3% 3143 20 572 2,79<br />
Tūrisms, viesmīlība, izklaide 70 67% 13% 27 745 -4% 16% 13% -201 -1% 1191 5405 1,91<br />
40
Zemgales reģions<br />
Reģions skaitļos<br />
Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR<br />
2017 2018 2019<br />
Apkopoto uzņēmumu skaits 1812 1904 1978<br />
Darbinieku skaits, tūkst. 37 38 38<br />
Peļņa, milj. EUR 144 150 178<br />
Industriju īpatsvars<br />
Neto apgrozījums 2019. gadā pa industrijām<br />
Transports,<br />
loģistika,<br />
pārvadājumi,<br />
6,4%<br />
Pārtikas<br />
un dzērienu<br />
ražošana, 6,8%<br />
Rūpniecība,<br />
8,1%<br />
Pārējie, 8,7%<br />
Lauksaimniecība, 26%<br />
Rentabilitāte 4,38% 4,34% 4,88%<br />
Apgrozījums, milj. EUR 3290 3469 3654<br />
Apgrozījuma izmaiņas, % 11,58% 5,42% 5,35%<br />
Meža nozare, 8,6%<br />
Enerģētika, 11%<br />
Tirdzniecība, 12%<br />
Būvniecība,<br />
13%<br />
Reģiona TOP 10 uzņēmumi pēc apgrozījuma<br />
N. p.<br />
k. Nosaukums Darbības joma<br />
2019. g. neto<br />
apgrozījums,<br />
tūkst., EUR<br />
Apgrozījuma<br />
izmaiņas,<br />
pret 2018. g., %<br />
Rentabilitāte,<br />
%<br />
Darbinieku<br />
skaits<br />
1<br />
LATRAPS, Lauksaimniecības<br />
pakalpojumu kooperatīvā Lauksaimniecības pakalpojumi 198 867 - 11% 0,33 202<br />
sabiedrība<br />
2 VIRŠI-A, AS Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 187 008 4% 2,13 530<br />
3 Elagro Trade, SIA Augkopība un tehniskās kultūras 158 933 55% -0,14 66<br />
4 Dobeles dzirnavnieks, AS Maizes un miltu izstrādājumu ražošana, pārtika 129 639 10% 3,24 328<br />
5 Agerona, SIA<br />
Lauksaimniecības produktu uzpirkšana, sagāde un<br />
tirdzniecība, pārtika<br />
90 036 35% -0,22 17<br />
6 Linas Agro, SIA<br />
Lauksaimniecības produktu uzpirkšana, sagāde un<br />
tirdzniecība, pārtika<br />
80 720 -% -0,12 40<br />
7 LATGRAN, SIA Kurināmais 79 307 28% 7,8 125<br />
8 BILLERUDKORSNAS LATVIA, SIA Mežizstrāde 57 393 - 11% 1,22 69<br />
9 ASTARTE-NAFTA, SIA Degvielas, naftas produktu tirdzniecība 50 992 4% 1,23 306<br />
10 Balticovo, AS Putnkopība 50 914 5% 3,17 327<br />
Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati<br />
Zemgales reģions<br />
Kopā<br />
Uzņēmumu skaits<br />
Pieaudzis<br />
apgrozījums<br />
Jauni<br />
atlasē<br />
Neto<br />
apgrozījums,<br />
tūkst.<br />
Apgrozījums, peļņa EUR<br />
19/18 18/17 17/16<br />
Peļņa,<br />
tūkst.<br />
Rentabilitāte<br />
Darbinieki,<br />
skaits<br />
kopā<br />
Nodokļi (VID dati)<br />
Kopā,<br />
tūkst.<br />
VSAOI<br />
uz<br />
darbinieku,<br />
tūkst. EUR<br />
no 0,1 milj. līdz 0,5 milj. 1863 65% 16% 1 382 050 2% 7% 11% 105 954 8% 25 335 130 459 2,58<br />
no 0,5 milj. līdz 20 milj. 93 66% 2% 860 797 9% -4% 21% 49 609 6% 8753 74 556 4,43<br />
virs 20 milj. 22 71% 0% 1 411 421 7% 9% 2% 22 705 2% 4284 72 888 4,84<br />
Kopā 1978 66% 15% 3 654 269 5% 5% 10% 178 268 5% 38 372 277 903 3,26<br />
ZEMGALE<br />
41
42<br />
Zemgales reģions
Zemgales reģions<br />
ZEMGALE<br />
43
Kurzemes reģions<br />
Pašvaldību vadītāju viedoklis<br />
Nozīmīgākās investīcijas piedzīvojusi kokapstrādes nozare<br />
Kuldīgas novada<br />
domes priekšsēdētāja<br />
Inga Bērziņa<br />
Kuldīgas novadā darbojas gandrīz 2400 uzņēmumu un lielākās<br />
no nozarēm ir lauksaimniecība, transporta pakalpojumi, tirdzniecība,<br />
celtniecība, mežsaimniecība un kokapstrāde.<br />
Visnozīmīgākās investīcijas un attīstību pēdējo gadu laikā piedzīvojusi<br />
kokapstrādes nozare. Te jāpiemin SIA “Stiga RM”, kas<br />
pirms pieciem gadiem pārņēma bankrotējušu ražotni un Kuldīgā<br />
izveidoja modernu, efektīvu bērza saplākšņa rūpnīcu, ieguldot<br />
ap 40 miljoniem eiro. Tās ir lielākās privātās investīcijas, kādas<br />
jebkad bijušas Kuldīgas novadā, un uzņēmums ir viens no lielākajiem<br />
darba devējiem novadā. Atbalstot šo un citus uzņēmējus,<br />
pašvaldība ar ES struktūrfondu līdzekļu palīdzību aktīvi strādā,<br />
lai sakārtotu ielu infrastruktūru, pievedceļus uzņēmumiem.<br />
Ne mazāk svarīga nozare ir lauksaimniecība, un arī lauku<br />
uzņēmējiem ceļi ir ārkārtīgi būtiski, tāpēc pēdējo gadu laikā<br />
gan ar ES fondu līdzfinansējumu, gan par autoceļu fonda un<br />
pašvaldības līdzekļiem īstenojam apjomīgu lauku ceļu sakārtošanas<br />
programmu. Novadā ir gan nostabilizējušās lielas lauku<br />
saimniecības, gan rodas arvien jaunas. Pēdējos gados redzam<br />
tendenci, ka veidojas jaunas, nelielas saimniecības, kas nodarbojas<br />
ar nišas produktu audzēšanu un pārstrādi. Notiek paaudžu<br />
maiņa, tie ir jauni cilvēki, jaunas ģimenes – gan pieredzējušo<br />
zemnieku, kuri sāka saimniekot pagājušā gadsimta beigās, bērni,<br />
gan līdz šim ar laukiem un lauksaimniecību nesaistīti cilvēki.<br />
Pēdējo gadu laikā Kuldīgā tiek atvērtas arvien jaunas kafejnīcas,<br />
radot pilsētas vēsturiskajā centrā vēl omulīgāku gaisotni. Šogad<br />
par spīti koronavīrusam tūrisma nozarē strādājošie aizvadījuši<br />
labu sezonu, apkalpojot gan vietējos, gan ārvalstu tūristus, no<br />
kuriem šogad bija visvairāk kaimiņvalstu un Vācijas iedzīvotāju.<br />
Nozīmīgu uzņēmēju daļu ap sevi pulcē LIAA Kuldīgas biznesa<br />
inkubators, kas darbojas jau četrus gadus. Te atbalstu saņēmuši<br />
teju 150 inkubācijas un pirmsinkubācijas dalībnieku. To apgrozījums<br />
četru gadu laikā ir sasniedzis gandrīz 2 miljonus eiro,<br />
uzņēmēji papildus piesaistījuši ārējo finansējumu 1,4 miljonu<br />
eiro apmērā un eksportē 33% no kopējā apgrozījuma.<br />
Kurzemes reģions<br />
Kopā<br />
Uzņēmumu skaits<br />
Pieaudzis<br />
apgrozījums<br />
Jauni<br />
atlasē<br />
Neto<br />
apgrozījums,<br />
tūkst.<br />
Apgrozījums, peļņa EUR<br />
19/18 18/17 17/16<br />
Peļņa,<br />
tūkst.<br />
Rentabilitāte<br />
Darbinieki,<br />
skaits<br />
kopā<br />
Nodokļi (VID dati)<br />
Kopā,<br />
tūkst.<br />
VSAOI<br />
uz<br />
darbinieku,<br />
tūkst. EUR<br />
Kopā 2052 66% 15% 3 708 957 2% 12% 15% 240 024 6% 45 792 262 986 3,5<br />
Būvniecība 328 66% 13% 691 096 9% 22% 12% 39 880 6% 7707 53 046 4,33<br />
Enerģētika 75 45% 1% 335 597 -9% 6% 10% 16 688 5% 2028 27 428 4,12<br />
Informācijas tehnoloģijas,<br />
datortehnika<br />
10 90% 20% 3851 28% 9% 16% 560 15% 52 490 4,45<br />
Lauksaimniecība 323 82% 18% 385 307 19% -8% 10% 69 190 18% 3828 11 129 2,71<br />
Medicīna un farmācija 66 80% 9% 95 561 9% 12% 6% 5942 6% 3238 21 528 4,28<br />
Mediji, reklāma, izglītība,<br />
radošās industrijas<br />
29 66% 10% 10 460 16% -14% 12% 632 6% 576 3732 3,36<br />
Meža nozare 169 47% 14% 479 586 -7% 25% 7% 20 924 4% 3742 14 291 4,24<br />
Nekustamais īpašums 89 64% 18% 59 585 -2% 13% -16% 10 434 18% 1361 12 113 2,77<br />
Pakalpojumi 40 59% 10% 35 495 -8% 15% -10% 3181 9% 691 5329 2,77<br />
Pakalpojumi finanšu,<br />
juridiskie un uzņēmējdarbībai<br />
20 60% 20% 8639 5% -28% 66% 912 11% 201 966 3,69<br />
Pārtikas un dzērienu ražošana 53 55% 9% 143 357 -9% -3% 17% 6566 5% 2569 14 552 2,64<br />
Rūpniecība 113 62% 10% 430 390 1% 23% 11% 19 396 5% 4787 22 598 3,99<br />
Telekomunikācijas un sakari 7 29% 0% 12 986 67% 8% 40% 1008 8% 399 3412 3,14<br />
Tirdzniecība 246 67% 7% 410 351 3% 13% 24% 18 054 4% 6079 34 507 2,7<br />
Transports, loģistika,<br />
pārvadājumi<br />
262 56% 11% 489 163 3% 6% 20% 18 487 4% 4718 21 465 3,92<br />
Tūrisms, viesmīlība, izklaide 93 80% 19% 60 661 19% 6% 15% 428 1% 2660 11 696 2,01<br />
44
Kurzemes reģions<br />
Reģions skaitļos<br />
Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR<br />
2017 2018 2019<br />
Industriju īpatsvars<br />
Neto apgrozījums 2019. gadā pa industrijām<br />
Pārējie, 12%<br />
Būvniecība, 18%<br />
Apkopoto uzņēmumu skaits 1945 1996 2052<br />
Darbinieku skaits, tūkst. 44 45 46<br />
Pakalpojumi, 4,7%<br />
Enerģētika, 8,2%<br />
Transports,<br />
loģistika,<br />
pārvadājumi,<br />
13%<br />
Peļņa, milj. EUR 225 183 240<br />
Rentabilitāte 7,05% 5,04% 6,47%<br />
Apgrozījums, milj. EUR 3195 3627 3709<br />
Apgrozījuma izmaiņas, % 17,07% 13,50% 2,27%<br />
Lauksaimniecība,<br />
9,6%<br />
Tirdzniecība,11%<br />
Rūpniecība, 11%<br />
Meža<br />
nozare,<br />
12%<br />
Reģiona TOP 10 uzņēmumi pēc apgrozījuma<br />
N. p.<br />
k. Nosaukums Darbības joma<br />
2019. g. neto<br />
apgrozījums,<br />
tūkst., EUR<br />
Apgrozījuma<br />
izmaiņas,<br />
pret 2018. g., %<br />
Rentabilitāte,<br />
%<br />
Darbinieku<br />
skaits<br />
1 UPB, AS Arhitektūra, projektēšana 183 765 10% 4,75 630<br />
2 TOLMETS, SIA Metāllūžņi 154 515 - 20% 0,7 115<br />
3 Bio-Venta, SIA<br />
Degvielas, biodegvielas un naftas produktu ieguve,<br />
pārstrāde<br />
88 874 - 9% 0,53 61<br />
4 1 Pindstrup Latvia, SIA Kūdra 73 279 2% 13,36 415<br />
5 Bucher Municipal, SIA Mašīnbūve 65 860 - 15% 5,28 363<br />
6<br />
VENTSPILS TIRDZNIECĪBAS<br />
OSTA, AS<br />
Stividoru pakalpojumi 63 109 12% 1,89 26<br />
7 Vika Wood, SIA Kokapstrāde 60 851 - 6% 4,13 132<br />
8 PATA Saldus, AS Mežizstrāde 57 387 - 17% -3,25 238<br />
9 KUREKSS, SIA Kokapstrāde 57 139 - 2% 10,26 199<br />
10 DIĀNA, AS Pārtikas tirdzniecība 47 254 14% 3,94 656<br />
1<br />
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2018. līdz 30.09.2019.<br />
Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati<br />
Kurzemes reģions<br />
Kopā<br />
Uzņēmumu skaits<br />
Pieaudzis<br />
apgrozījums<br />
Jauni<br />
atlasē<br />
Neto<br />
apgrozījums,<br />
tūkst.<br />
Apgrozījums, peļņa EUR<br />
19/18 18/17 17/16<br />
Peļņa,<br />
tūkst.<br />
Rentabilitāte<br />
Darbinieki,<br />
skaits<br />
kopā<br />
Nodokļi (VID dati)<br />
Kopā,<br />
tūkst.<br />
VSAOI<br />
uz<br />
darbinieku,<br />
tūkst. EUR<br />
no 0,1 milj. līdz 0,5 milj. 1926 66% 16% 1 426 335 5% 0% 10% 118 154 8% 28 650 147 545 2,71<br />
no 0,5 milj. līdz 20 milj. 92 65% 2% 848 212 1% 6% 9% 46 496 5% 8864 56 325 4,26<br />
virs 20 milj. 34 57% 0% 1 434 409 1% 27% 25% 75 374 5% 8278 59 116 5,41<br />
Kopā 2052 66% 15% 3 708 957 2% 12% 15% 240 024 6% 45 792 262 986 3,5<br />
KURZEME<br />
45
46<br />
Kurzemes reģions
Kurzemes reģions<br />
KURZEME<br />
47
48<br />
Kurzemes reģions
Latgales reģions<br />
Mārketinga<br />
koncepti<br />
nelieliem<br />
uzņēmumiem<br />
Mājaslapu izstrāde<br />
SEO risinājumi<br />
Sociālo tīklu<br />
profilu izveide<br />
www.latvijastalrunis.lv<br />
67770711<br />
LATGALE<br />
49
Latgales reģions<br />
Pašvaldību vadītāju viedoklis<br />
Liela nozīme ir ne tikai valsts politikai<br />
Līvānu novada<br />
domes priekšsēdētājs<br />
Andris Vaivods<br />
2019. gada statistikas dati liecina, ka Līvānu novads ir reģionālās<br />
nozīmes attīstības centrs ar straujāko eksporta jaudu un<br />
augstāko vidējo algu privātajā sektorā Latgalē, kā arī trešais lielākais<br />
ražošanas centrs Latgalē. Novadā reģistrētie uzņēmumi<br />
ar lielāko apgrozījumu 2019. gadā bija optiskās šķiedras ražotne<br />
SIA „Light Guide Optics International”, degvielas vairumtirdzniecības<br />
uzņēmums SIA „RNS-D”, konditorejas izstrādājumu<br />
ražotājs SIA „Daugulis & Partneri”, kūdras pārstrādes uzņēmums<br />
SIA „Zelta zeme”, pārvadājumu un loģistikas uzņēmums<br />
SIA „GranVia”, kā arī saldējuma ražotājs SIA „Saltums 2”.<br />
Runājot par uzņēmējdarbības attīstību Latgales reģionā kopumā,<br />
tad situācijas novados un pilsētās, manuprāt, vērtējamas<br />
kā visai atšķirīgas. Uzskatu, ka liela nozīme ir ne tikai valsts<br />
politikai, bet arī pašvaldības ieguldījumam uzņēmējdarbības<br />
veicināšanā, sadarbībai ar uzņēmējiem un savstarpējai sapratnei.<br />
Un tas nav viena gada, bet ilgstošs darbs, kas Līvānu novadā<br />
pašlaik jau dod rezultātus.<br />
Pirmkārt, uzņēmējdarbības infrastruktūras un ceļu tīkla sakārtošana.<br />
Pēdējos gados pašvaldība ir īstenojusi vairākus<br />
nozīmīgus infrastruktūras projektus uzņēmējdarbības atbalstam.<br />
Tās kopumā ir vairāk nekā 7,5 miljonu eiro investīcijas.<br />
Būtisks faktors investoru piesaistē ir arī Latgales speciālās ekonomiskās<br />
zonas (SEZ) sniegtās nodokļu atlaides, ko var saņemt<br />
uzņēmumi, kas veic savu saimniecisko darbību Latgales reģionā.<br />
No Līvānu novada Latgales SEZ ir iekļauti četri uzņēmumi.<br />
Otrs svarīgs faktors ir kvalificēta darbaspēka piesaiste<br />
uzņēmumiem.<br />
Pēc sarunām ar uzņēmējiem var secināt, ka Covid-19 krīzei ietekme<br />
uz uzņēmējdarbību ir, taču neliela, jo novada uzņēmumi<br />
lielākoties darbojas ražošanā un eksportē savu produkciju uz<br />
ārvalstīm. Savukārt tūrisma un ēdināšanas pakalpojumu jomā<br />
darbojošos uzņēmumu skaits novadā ir neliels, un šie uzņēmumi<br />
ir izmantojuši valsts sniegto atbalstu vai meklējuši jaunas<br />
pakalpojumu sniegšanas formas, piemēram, veicot ēdienu piegādi<br />
uz dzīvesvietām un tamlīdzīgi.<br />
Latgales reģions<br />
Uzņēmumu skaits<br />
Apgrozījums, peļņa EUR<br />
Nodokļi (VID dati)<br />
Kopā<br />
Pieaudzis<br />
apgrozījums<br />
Jauni<br />
atlasē<br />
Neto<br />
apgrozījums,<br />
tūkst.<br />
19/18 18/17 17/16<br />
Peļņa,<br />
tūkst.<br />
Rentabilitāte<br />
Darbinieki,<br />
skaits<br />
kopā<br />
Kopā,<br />
tūkst.<br />
VSAOI<br />
uz<br />
darbinieku,<br />
tūkst. EUR<br />
Kopā 1459 65% 15% 1 732 390 3% 6% 9% 106 357 6% 33 876 168 640 2,64<br />
Būvniecība 212 67% 14% 206 284 5% 17% 29% 17 281 8% 4160 14 823 2,52<br />
Enerģētika 47 38% 9% 209 109 1% 4% -6% 5028 2% 1984 28 119 3,71<br />
Informācijas tehnoloģijas,<br />
datortehnika<br />
11 55% 9% 8046 27% -2% 7% 585 7% 196 1256 2,74<br />
Lauksaimniecība 155 79% 17% 94 933 9% -2% 14% 11 882 13% 1732 6640 1,74<br />
Medicīna un farmācija 52 79% 4% 105 209 13% 15% 2% 4974 5% 4789 27 241 3,69<br />
Mediji, reklāma, izglītība,<br />
radošās industrijas<br />
20 30% 5% 8053 7% -29% 31% 1090 14% 392 2084 2,49<br />
Meža nozare 150 45% 11% 193 532 -6% 22% 4% 15 020 8% 2797 6276 2,33<br />
Nekustamais īpašums 53 57% 6% 31 199 -25% 6% -1% 2786 9% 1197 7009 2,09<br />
Pakalpojumi 28 61% 11% 37 490 14% 4% 21% 4492 12% 894 7115 2,66<br />
Pakalpojumi finanšu,<br />
juridiskie un uzņēmējdarbībai<br />
11 64% 36% 3067 21% -8% -15% 589 19% 123 558 1,92<br />
Pārtikas un dzērienu ražošana 34 79% 6% 143 581 7% 1% -3% 4870 3% 1752 6914 2,68<br />
Rūpniecība 77 62% 10% 222 475 3% 12% 13% 18 569 8% 4302 16 958 3,12<br />
Telekomunikācijas un sakari 7 71% 14% 11 805 -13% -18% -118% 2061 17% 123 1448 3,28<br />
Tirdzniecība 202 66% 15% 128 647 -1% -21% -12% 6791 5% 2698 13 911 1,82<br />
Transports, loģistika,<br />
pārvadājumi<br />
237 60% 11% 268 151 14% 8% 19% 8973 3% 4681 21 677 2,35<br />
Tūrisms, viesmīlība, izklaide 56 77% 20% 19 642 25% 10% 19% 588 3% 910 3754 1,75<br />
50
Latgales reģions<br />
Reģions skaitļos<br />
Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR<br />
2017 2018 2019<br />
Apkopoto uzņēmumu skaits 1378 1409 1459<br />
Darbinieku skaits, tūkst. 33 34 34<br />
Peļņa, milj. EUR 71 101 106<br />
Industriju īpatsvars<br />
Neto apgrozījums 2019. gadā pa industrijām<br />
Lauksaimniecība, 5,1%<br />
Medicīna un<br />
farmācija,<br />
5,6%<br />
Tirdzniecība,<br />
8,4%<br />
Pārējie, 9,3%<br />
Transports,<br />
loģistika,<br />
pārvadājumi,<br />
14%<br />
Rūpniecība,<br />
12%<br />
Rentabilitāte 4,52% 5,99% 6,14%<br />
Apgrozījums, milj. EUR 1577 1680 1732<br />
Apgrozījuma izmaiņas, % 10,31% 6,55% 3,10%<br />
Meža nozare,<br />
10%<br />
Enerģētika, 11%<br />
Būvniecība, 11,1%<br />
Pārtikas un<br />
dzērienu<br />
ražošana,<br />
12%<br />
Reģiona TOP 10 uzņēmumi pēc apgrozījuma<br />
N. p.<br />
k. Nosaukums Darbības joma<br />
2019. g. neto<br />
apgrozījums,<br />
tūkst., EUR<br />
Apgrozījuma<br />
izmaiņas,<br />
pret 2018. g., %<br />
Rentabilitāte,<br />
%<br />
Darbinieku<br />
skaits<br />
1 Preiļu siers, AS Piena pārstrāde, pārtika 63 753 4% 1,38 319<br />
2<br />
Daugavpils Lokomotīvju<br />
Remonta Rūpnīca, A/S<br />
Dzelzceļa transporta būve un remonts 48 071 28% 0,68 127<br />
3 NewFuels, SIA Kurināmais 35 289 24% 5,31 72<br />
4<br />
Daugavpils reģionālā slimnīca,<br />
SIA<br />
Medicīniskā palīdzība: stacionārā 32 894 14% 3,62 1515<br />
5 VEREMS, SIA Kokapstrāde 32 893 - 12% 17,48 351<br />
6 AXON CABLE, SIA<br />
Elektrotehnisko iekārtu un elektromateriālu<br />
ražošana<br />
32 433 9% 5,58 576<br />
7 Nexis Fibers, SIA Tekstilizstrādājumu ražošana 25 794 -% 5,7 113<br />
8<br />
Light Guide Optics International,<br />
SIA<br />
Elektrotehnisko iekārtu un elektromateriālu<br />
ražošana<br />
24 713 27% 35,27 162<br />
9 1 ZIEGLERA MAŠĪNBŪVE, SIA Mašīnbūve 22 312 - 1% 2,89 332<br />
10 INTERGAZ, SIA Gāzes apgāde 21 753 - 33% 4,15 119<br />
1<br />
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2018. līdz 30.09.2019.<br />
Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati<br />
Latgales reģions<br />
Kopā<br />
Uzņēmumu skaits<br />
Pieaudzis<br />
apgrozījums<br />
Jauni<br />
atlasē<br />
Neto<br />
apgrozījums,<br />
tūkst.<br />
Apgrozījums, peļņa EUR<br />
19/18 18/17 17/16<br />
Peļņa,<br />
tūkst.<br />
Rentabilitāte<br />
Darbinieki,<br />
skaits<br />
kopā<br />
Nodokļi (VID dati)<br />
Kopā,<br />
tūkst.<br />
VSAOI<br />
uz<br />
darbinieku,<br />
tūkst. EUR<br />
no 0,1 milj. līdz 0,5 milj. 1406 65% 16% 981 026 3% 5% 13% 59 689 6% 23 521 102 855 2,14<br />
no 0,5 milj. līdz 20 milj. 42 71% 2% 391 129 10% 5% 5% 21 720 6% 6455 43 965 3,34<br />
virs 20 milj. 11 55% 0% 360 235 -3% 10% 5% 24 948 7% 3900 21 820 4,48<br />
Kopā 1459 65% 15% 1 732 390 3% 6% 9% 106 357 6% 33 876 168 640 2,64<br />
LATGALE<br />
51
Vidzemes reģions<br />
Pašvaldību vadītāju viedoklis<br />
Izaugsmi sekmē publiskās un privātās investīcijas<br />
Alūksnes novada<br />
domes priekšsēdētājs<br />
Arturs Dukulis<br />
Alūksnes novadā kopā ar uzņēmējiem esam spējuši ievērojami veicināt<br />
ekonomisko aktivitāti. Ar Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu<br />
līdzfinansējumu pašvaldība īstenojusi vairākus komercdarbības<br />
atbalsta projektus. Sakārtojot degradētu vietu, lielākajā pilsētas<br />
rūpnieciskās apbūves zonā pārbūvētas ielas, izveidota ražošanas<br />
ēka uzņēmējdarbības vajadzībām, turpinās industriālā laukuma<br />
izbūve. Otrā lielākajā rūpnieciskās apbūves zonā pārbūvējām uzņēmējdarbībai<br />
svarīgas ielas un ierīkojām komersantam nepieciešamās<br />
inženierkomunikācijas. Top tehniskā dokumentācija šīs zonas<br />
attīstībai – mazajiem komersantiem piemērotas ražošanas ēkas<br />
izveidei, inženierkomunikāciju izbūvei, ielu pārbūvei. ES struktūrfondu<br />
finansējums investēts arī Jaunlaicenes pagastā, nodrošinot<br />
komersanta attīstībai nepieciešamo infrastruktūru un inženiertīklus.<br />
Lai veicinātu mazo uzņēmumu aktivitāti, pašvaldība iesaistījās<br />
URBACT programmā, ar tās palīdzību atbalstīti vairāki uzņēmumi,<br />
kuri savā uzņēmējdarbībā lieto pop-up metodi.<br />
Pašvaldībā šogad veikts apjomīgs darbs, tiekoties ar 145 lauksaimniekiem<br />
un uzņēmējiem un izzinot, kāds atbalsts tiem nepieciešams<br />
attīstībai. Secinājums – primāri vajadzīgi sakārtoti ceļi,<br />
infrastruktūras objekti, inženierkomunikācijas. Novada investīciju<br />
plānā iekļāvām 34 komercdarbībai nozīmīgu ceļu vai to posmu<br />
atjaunošanas un pārbūves plānus.<br />
Apjomīgas investīcijas attīstībā pēdējos gados veikuši uzņēmumi,<br />
lauksaimnieki, piemēram, SIA “Alūksnes putnu ferma”, SIA “JM<br />
Grupa”, SIA “Cewood”, SIA “Marienburg”, SIA “Abio”, AS “Almo<br />
Hardwood”, SIA “Linden”, zemnieku saimniecības “Sprogas” un<br />
“Grundas”.<br />
Būtiski ir veiktie ieguldījumi publiskajā infrastruktūrā, un šajā<br />
ziņā pēdējos gados pašvaldība spējusi paveikt daudz. Alūksnes<br />
Bānīša stacija, Tempļakalna parks, Pilssalas atpūtas un sporta<br />
infrastruktūra – tie ir tikai daži no objektiem, kuru kvalitāte<br />
novērtēta ar balvām, tostarp starptautiskām. Tas ir uzskatāmi<br />
veicinājis tūrisma un pakalpojumu nozares izaugsmi novadā. Ir<br />
izveidoti jauni uzņēmumi, esošie atraduši papildu nišas – uzņēmēji<br />
ir pārliecinājušies, ka Alūksne ir tūristu pieprasīts galamērķis, un<br />
aizvien pilnveido savu piedāvājumu.<br />
Vidzemes reģions<br />
Kopā<br />
Uzņēmumu skaits<br />
Pieaudzis<br />
apgrozījums<br />
Jauni<br />
atlasē<br />
Neto<br />
apgrozījums,<br />
tūkst.<br />
Apgrozījums, peļņa EUR<br />
19/18 18/17 17/16<br />
Peļņa,<br />
tūkst.<br />
Rentabilitāte<br />
Darbinieki,<br />
skaits<br />
kopā<br />
Nodokļi (VID dati)<br />
Kopā,<br />
tūkst.<br />
VSAOI<br />
uz<br />
darbinieku,<br />
tūkst. EUR<br />
Kopā 1709 65% 15% 2 431 418 2% 15% 15% 141 228 6% 31 400 215 487 3,03<br />
Būvniecība 249 69% 20% 321 061 9% 21% 16% 21 683 7% 4373 18 884 3,12<br />
Enerģētika 59 49% 10% 116 201 -21% 5% -7% 12 022 10% 737 12 366 4,22<br />
Informācijas tehnoloģijas,<br />
datortehnika<br />
11 64% 36% 4798 29% 21% 3% 401 8% 98 1021 5,28<br />
Lauksaimniecība 293 73% 12% 238 678 11% 9% 17% 32 464 14% 3154 14 529 2,21<br />
Medicīna un farmācija 67 82% 16% 76 468 16% 11% 7% 6281 8% 2655 17 591 3,91<br />
Mediji, reklāma, izglītība,<br />
radošās industrijas<br />
28 68% 32% 10 372 1% 6% -90% 477 5% 431 2517 2,72<br />
Meža nozare 271 45% 8% 548 567 -6% 25% 8% 19 162 3% 5399 14 134 3,36<br />
Nekustamais īpašums 39 67% 13% 28 314 -2% 8% 2% 1102 4% 938 6758 2,58<br />
Pakalpojumi 23 61% 4% 29 451 -9% 9% 20% 1822 6% 479 5973 3,61<br />
Pakalpojumi finanšu,<br />
juridiskie un uzņēmējdarbībai<br />
17 65% 18% 13 994 54% 22% 25% 4888 35% 198 1662 2,99<br />
Pārtikas un dzērienu ražošana 40 68% 5% 226 935 -3% 6% 15% 7972 4% 2003 46 451 3,35<br />
Rūpniecība 49 67% 12% 83 143 11% 6% 34% 6871 8% 1307 6366 3,78<br />
Telekomunikācijas un sakari 2 50% 50% 823 -5% 9% -50% 181 22% 8 105 3,36<br />
Tirdzniecība 198 68% 8% 483 201 12% 14% 24% 21 320 4% 4719 40 416 2,35<br />
Transports, loģistika,<br />
pārvadājumi<br />
180 57% 7% 174 647 1% 12% 16% 3495 2% 2935 18 225 3,19<br />
Tūrisms, viesmīlība, izklaide 86 85% 17% 35 532 20% 7% 16% -1978 -6% 1306 6227 2,21<br />
52
Vidzemes reģions<br />
Reģions skaitļos<br />
Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR<br />
2017 2018 2019<br />
Apkopoto uzņēmumu skaits 1529 1619 1709<br />
Industriju īpatsvars<br />
Neto apgrozījums 2019. gadā pa industrijām<br />
Pārējie, 13%<br />
Enerģētika, 5%<br />
Meža nozare, 22%<br />
Darbinieku skaits, tūkst. 30 31 31<br />
Peļņa, milj. EUR 98 149 141<br />
Transports,<br />
loģistika,<br />
pārvadājumi,<br />
6,9%<br />
Rentabilitāte 4,84% 6,28% 5,81%<br />
Apgrozījums, milj. EUR 2028 2374 2431<br />
Apgrozījuma izmaiņas, % 17,95% 17,06% 2,42%<br />
Pārtikas un<br />
dzērienu<br />
ražošana, 9,3%<br />
Lauksaimniecība,<br />
9,4%<br />
Būvniecība, 15%<br />
Tirdzniecība,<br />
20%<br />
Reģiona TOP 10 uzņēmumi pēc apgrozījuma<br />
N. p.<br />
k. Nosaukums Darbības joma<br />
2019. g. neto<br />
apgrozījums,<br />
tūkst., EUR<br />
Apgrozījuma<br />
izmaiņas,<br />
pret 2018. g., %<br />
Rentabilitāte,<br />
%<br />
Darbinieku<br />
skaits<br />
1 FIRMA MADARA 89, SIA Pārtikas tirdzniecība 150 937 18% 7,91 1774<br />
2<br />
VAKS, LAUKSAIMNIECĪBAS<br />
PAKALPOJUMU KOOPERATĪVĀ<br />
SABIEDRĪBA<br />
Lauksaimniecības produktu uzpirkšana, sagāde un<br />
tirdzniecība, pārtika<br />
80 602 41% 2,11 71<br />
3 Cēsu alus, AS Alus ražošana 62 575 1% 6,48 219<br />
4 STORA ENSO LATVIJA, AS Kokapstrāde 57 235 -9% 5,45 169<br />
5 Aldar Latvia, SIA Alkoholiskie dzērieni: tirdzniecība 54 699 -4% 4,64 86<br />
6 AVOTI SWF, SIA Mēbeļu ražošana, mēbeļu sagataves 50 594 11% 4,34 458<br />
7 AIMASA, SIA Celtniecības un remonta darbi 40 543 127% 6,7 116<br />
8 Dizozols, SIA Mežizstrāde 34 780 22% 2,01 61<br />
9 GRAANUL INVEST, SIA Kurināmais 33 489 42% 6,02 31<br />
10 Valmieras piens, AS Piena pārstrāde, pārtika 32 105 -9% 0,26 174<br />
Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati<br />
Vidzemes reģions<br />
Kopā<br />
Uzņēmumu skaits<br />
Pieaudzis<br />
apgrozījums<br />
Jauni<br />
atlasē<br />
Neto<br />
apgrozījums,<br />
tūkst.<br />
Apgrozījums, peļņa EUR<br />
19/18 18/17 17/16<br />
Peļņa,<br />
tūkst.<br />
Rentabilitāte<br />
Darbinieki,<br />
skaits<br />
kopā<br />
Nodokļi (VID dati)<br />
Kopā,<br />
tūkst.<br />
VSAOI<br />
uz<br />
darbinieku,<br />
tūkst. EUR<br />
no 0,1 milj. līdz 0,5 milj. 1630 65% 16% 1 155 088 2% 8% 12% 68 348 6% 20 672 108 609 2,58<br />
no 0,5 milj. līdz 20 milj. 67 66% 2% 636 730 -5% 17% 17% 39 399 6% 7171 45 833 4,02<br />
virs 20 milj. 12 67% 0% 639 599 11% 24% 20% 33 481 5% 3557 61 045 3,65<br />
Kopā 1709 65% 15% 2 431 418 2% 15% 15% 141 228 6% 31 400 215 487 3,03<br />
VIDZEME<br />
53
54<br />
Vidzemes reģions
Vidzemes reģions<br />
VIDZEME<br />
55
56<br />
Vidzemes reģions
Vidzemes reģions<br />
VIDZEME<br />
57
Būvniecība<br />
• Arhitektūras un projektēšanas pakalpojumi • Būvmateriālu ražošana<br />
• Būvmateriālu tirdzniecība • Celtniecība un apdare • Ceļu un tiltu būve<br />
+/- Panākumi un neveiksmes Tendence<br />
Noslēgusies Būvniecības informācijas<br />
sistēmas projekta pirmā kārta<br />
Noslēgusies Būvniecības valsts kontroles biroja īstenotā projekta<br />
“Būvniecības procesu un informācijas sistēmas (BIS)<br />
attīstība” pirmā kārta. Tā rezultātā Latvijā visas ar būvniecību<br />
saistītās formalitātes, sākot no ieceres reģistrēšanas līdz<br />
būves nodošanai ekspluatācijā, iespējams veikt attālināti.<br />
Patlaban BIS pieejami 55 būvniecības e-pakalpojumi un 16<br />
reģistru e-pakalpojumi. Sistēmā iespējams izveidot pilnvarojumus<br />
un deleģējumus, kā arī iesniegt visus ar būvniecības<br />
procesu saistītos dokumentus. BIS ir integrēta ar 20 citām<br />
valsts informācijas sistēmām vai to komponentēm.<br />
Sadārdzinājies “Rail Baltica” projekts<br />
Eiropas Revīzijas palātas auditā secināts, ka īsā laika posmā<br />
dzelzceļa līnijas projekts “Rail Baltica” sadārdzinājies par<br />
2,352 miljardiem eiro līdz 7 miljardiem eiro. Turklāt pastāv<br />
risks šīm izmaksām nākotnē pieaugt. Eiropas Revīzijas palātas<br />
veiktajā Eiropas Komisijas darbību revīzijā arī secināts, ka<br />
nav skaidra “Rail Baltica” projekta ekonomiskā ilgtspēja, jo<br />
Ziemeļu-Dienvidu virzienā satiksme nav būtiska.<br />
Izsniegto būvatļauju skaits visu veidu jaunbūvēm<br />
1200<br />
1000<br />
800<br />
600<br />
400<br />
200<br />
0<br />
719<br />
2019. g.<br />
1. cet.<br />
1053<br />
2019. g.<br />
2. cet.<br />
1115<br />
2019. g.<br />
3. cet.<br />
680<br />
2019. g.<br />
4. cet.<br />
774<br />
<strong>2020</strong>. g.<br />
1. cet.<br />
739<br />
<strong>2020</strong>. g.<br />
2. cet.<br />
Dati: Centrālā statistikas pārvalde<br />
Nozares fakti<br />
Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās (miljoni EUR)<br />
800<br />
600<br />
400<br />
200<br />
0<br />
2018.g.<br />
3.cet.<br />
2018.g.<br />
4.cet.<br />
2019.g.<br />
1.cet.<br />
2019.g.<br />
2.cet.<br />
2019.g.<br />
3.cet.<br />
2019.g.<br />
4.cet.<br />
Ekspluatācijā pieņemto jauno dzīvokļu platība (tūkstoši m 2 )<br />
200<br />
150<br />
100<br />
50<br />
0<br />
669 675,6<br />
115,5<br />
2019.g.<br />
1.cet.<br />
93,8<br />
2019.g.<br />
2.cet.<br />
354,8<br />
553,2<br />
171,3<br />
2019.g.<br />
3.cet.<br />
729,9<br />
<strong>2020</strong>.g.<br />
1.cet.<br />
<strong>2020</strong>.g.<br />
2.cet.<br />
Dati: Centrālā statistikas pārvalde<br />
158,8<br />
2019.g.<br />
4.cet.<br />
704,5<br />
116,3<br />
414,8<br />
<strong>2020</strong>.g.<br />
1.cet.<br />
553<br />
92,2<br />
<strong>2020</strong>.g.<br />
2.cet.<br />
Dati: Centrālā statistikas pārvalde<br />
Izaicinājumi un atbalsts<br />
Būtiski augusi konkurence ceļu būvē<br />
Autoceļu būvdarbu iepirkumos šogad ir pieaugusi konkurence,<br />
tādējādi sekmējot izmaksu kritumu. Šogad vienā iepirkumā<br />
piedalās vidēji 5,5 pretendenti pretstatā 3,6 pretendentiem<br />
gadu iepriekš, savukārt izmaksas, salīdzinot ar 2019. gadu,<br />
ir samazinājušās par 27%. Būtisko būvdarbu cenu samazinājumu<br />
izraisīja gan globālās Covid-19 pandēmijas radītais<br />
degvielas cenu kritums, gan konkurences līmenis.<br />
Papildu nauda ceļiem<br />
Sākotnēji <strong>2020</strong>. gadā tika plānoti būvdarbi 101 valsts autoceļu<br />
objektā 500 kilometru kopgarumā. Taču 28. aprīlī ar valdības<br />
lēmumu ieguldījumiem valsts autoceļos tika piešķirti papildus<br />
75 miljoni eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Par<br />
šiem līdzekļiem plānots atjaunot segumu vēl vairāk nekā 750<br />
kilometru autoceļu. Līdz ar to, pateicoties gan papildu finansējumam,<br />
gan būvdarbu izmaksu samazinājumam, šogad<br />
kopumā tiks sakārtoti 1250 kilometru valsts autoceļu.<br />
Piešķir naudu ēku siltināšanai<br />
Kopumā valsts atbalsts pasākumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai<br />
un ekonomikas atlabšanai sasniedzis 2,1 miljardu<br />
eiro. No tiem 35 miljoni eiro paredzēti ēku siltināšanai. Valsts<br />
finansiāli atbalstīs arī privātmāju siltināšanu, programma<br />
paredzēs portfeļgarantiju nodrošināšanu komercbanku<br />
aizdevumiem privātmāju energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu<br />
īstenošanai.<br />
Papildu nauda “Rail Baltica” projektam<br />
Eiropas Savienības (ES) Eiropas infrastruktūras savienošanas<br />
instrumenta (Connecting Europe Facility – CEF) komiteja<br />
nolēmusi piešķirt dzelzceļa projektam “Rail Baltica” Baltijas<br />
valstīs vēl 184 miljonus eiro, kurus paredzēts ieguldīt projekta<br />
īstenošanā līdz 2024. gadam. Kopā ar nacionālo līdzfinansējumu<br />
15% apmērā “Rail Baltica” projekts Baltijas valstīs iegūs<br />
216 miljonu eiro papildu finansējumu. Kopā ar pašreizējiem<br />
līgumiem par grantiem “Rail Baltica” projektam Baltijas valstīs<br />
jau nodrošināts 1,2 miljardu eiro finansējums no ES un<br />
Baltijas valstu līdzekļiem.<br />
58
Rādītāju dinamika<br />
Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR<br />
2017 2018 2019<br />
Apkopoto uzņēmumu skaits 3 169 3 454 3 500<br />
Apgrozījums industrijas līderiem<br />
Apgrozījums industrijas līderiem 2017.–2019. g. (milj. EUR)<br />
250<br />
2017. g. 2018. g. 2019. g.<br />
200<br />
Darbinieku skaits, tūkst. 62 67 67<br />
Peļņa, milj. EUR 179 360 407<br />
150<br />
100<br />
Rentabilitāte 3,42 5,60 6,19<br />
50<br />
Apgrozījums, milj. EUR 5 214 6 431 6 579<br />
Apgrozījuma izmaiņas, % 22,56 23,35 2,29<br />
0<br />
DEPO DIY, SIA<br />
UPB, AS<br />
Kesko Senukai<br />
Latvia, AS<br />
Avots: Firmas.lv<br />
Virsnozares skaitļos<br />
Kopā<br />
Uzņēmumu skaits<br />
Pieaudzis<br />
apgrozījums<br />
Jauni<br />
atlasē<br />
Neto<br />
apgrozījums,<br />
tūkst.<br />
Apgrozījums, peļņa EUR<br />
19/18 18/17 17/16<br />
Peļņa,<br />
tūkst.<br />
Rentabilitāte<br />
Darbinieki,<br />
skaits<br />
kopā<br />
Nodokļi (VID dati)<br />
Kopā,<br />
tūkst.<br />
VSAOI uz<br />
darbinieku,<br />
tūkst. EUR<br />
Būvniecība 3500 66% 15% 6 578 681 2% 19% 18% 407 485 6% 66 672 465 427 4,01<br />
Arhitektūras un<br />
projektēšanas pakalpojumi<br />
336 63% 22% 419 106 13% 24% 6% 31 279 7% 4839 52 283 4,8<br />
Būvmateriālu ražošana 190 69% 13% 682 890 3% 13% 21% 80 091 12% 5642 21 000 5,34<br />
Būvmateriālu tirdzniecība 771 69% 10% 1 562 726 11% 14% 8% 73 073 5% 12 141 140 102 3,86<br />
Celtniecība un apdare 1988 66% 18% 3 091 234 -1% 23% 23% 181 760 6% 35 114 201 118 3,48<br />
Ceļu un tiltu būve 216 57% 8% 822 726 -5% 16% 23% 41 282 5% 8936 50 925 5,02<br />
TOP 10<br />
N. p.<br />
k. Nosaukums Darbības joma<br />
2019. g. neto<br />
apgrozījums,<br />
tūkst. EUR<br />
Apgrozījuma<br />
izmaiņas,<br />
pret 2018. g., %<br />
Rentabilitāte,<br />
%<br />
Darbinieku<br />
skaits<br />
1 DEPO DIY, SIA Būvmateriālu, būvkonstrukciju tirdzniecība 249 203 7% 6,24 1744<br />
2 UPB, AS Arhitektūra, projektēšana 183 765 10% 4,75 630<br />
3 Kesko Senukai Latvia, AS Būvmateriālu, būvkonstrukciju vairumtirdzniecība 117 621 30% -2,47 707<br />
4 BINDERS, Ceļu būves firma SIA Ceļu un tiltu būve, uzturēšana 107 625 24% 5,96 477<br />
5 SCHWENK Latvija, SIA Būvmateriālu, būvkonstrukciju ražošana 94 459 9% 38,53 364<br />
6 LNK Industries, AS Celtniecības un remonta darbi 89 739 -4% 7,78 100<br />
7 Tirdzniecības nams “Kurši”, SIA Būvmateriālu, būvkonstrukciju tirdzniecība 89 676 10% 2,24 621<br />
8 MERKS, SIA Celtniecības un remonta darbi 88 879 -38% 1,63 112<br />
9<br />
<strong>Latvijas</strong> autoceļu uzturētājs,<br />
Valsts AS<br />
Ceļu un tiltu būve, uzturēšana 72 360 -5% 3,47 1293<br />
10 KNAUF, SIA Būvmateriālu, būvkonstrukciju ražošana 70 880 8% 20,24 199<br />
Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati<br />
Būvniecība<br />
59
60
Asociācijas viedoklis<br />
Infrastruktūras attīstības plāns paver iespējas vērienīgai attīstībai<br />
<strong>Latvijas</strong> Būvuzņēmēju<br />
partnerības vadītājs<br />
Gints Miķelsons<br />
Ekonomikas ministrijas veidotās darba grupas noteiktie trīs<br />
virzieni, kuros koncentrēt atbalstu attiecībā uz infrastruktūras<br />
attīstības veicināšanu – mājokļu pieejamības veicināšana,<br />
biznesa infrastruktūras attīstība eksporta izaugsmei un lielo<br />
valsts būvniecības projektu būvniecības plāna izveidošana un īstenošana<br />
–, noteikti palīdzēs atveseļot ekonomiku pēc Covid-19<br />
pandēmijas izraisītās lejupslīdes, tomēr jautājums ir par vērienu<br />
un rīcības ātrumu, lai šīs pozitīvās apņemšanās īstenotu.<br />
Izšķiroši svarīgi reizē ar virzienu noteikšanu ir strādāt arī pie<br />
tādiem risinājumiem, kas no resursu ieguldījuma viedokļa būtu<br />
saskaņā ar biznesa loģiku. Piemēram, ir skaidrs, ka jāturpina<br />
esošo daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes uzlabošana, un<br />
vienlaicīgi, izsniedzot finansiālu atbalstu šādiem projektiem,<br />
būtu izstrādāts efektīvs risinājums, kas ļautu apvienot vienā<br />
projektā vairāku namu rekonstrukcijas. Lai šādi risinājumi tiktu<br />
izveidoti, neiztikt bez pašvaldību iesaistīšanās, un šis ir īstais<br />
brīdis to darīt.<br />
Mājokļu attīstībā ir jāveicina jaunu budžeta klases daudzdzīvokļu<br />
namu būvniecība. Arī šeit ir jāizstrādā risinājumi, kas būtu reāli<br />
un dotu iespējas pašvaldībām, sadarbojoties ar komercsektoru,<br />
attīstīt šādu pasūtījumu.<br />
Turklāt, izvēloties koka paneļu ēku būvniecību, tiktu sekmēta arī<br />
<strong>Latvijas</strong> koka ražošanas industrijas izaugsme un eksportspēja.<br />
Izstrādājot programmas, jācenšas noteikt mērķi un attīstības<br />
vērienu, kas varētu būt – tuvākajos trīs gados uzbūvēt 30 šādus<br />
daudzdzīvokļu namus.<br />
Industriālo parku attīstībā būtu vēlama nozaru vai biznesu specializācija,<br />
nevis vispārēja koncentrēšanās pārsvarā tikai uz<br />
mazo un vidējo uzņēmumu biznesa inkubatoru segmentu.<br />
Kopumā Covid-19 ietekmē būvniecība nav apstājusies, lai gan<br />
nozare ir noslogota tikai par 85% no jaudas, jo par 15% kavējās<br />
būvmateriālu piegādes, arī eksportējošie uzņēmumi izjūt<br />
grūtības, jo ir problēmas ar darbaspēka un materiālu pārvietošanu.<br />
Lielā mērā kritums būs saistīts ar to, ka privātais<br />
sektors plāno kritumu un ir apturējis daļu pasūtījumu. Lielākā<br />
nozares sāpe ir viļņveida attīstība – ik pa pieciem gadiem ir<br />
straujš kritums, tam seko lēns kāpums, tad atkal kritums. Tas<br />
nav labs signāls.<br />
Asociācijas viedoklis<br />
Ceļu būvētāji vēlas zināt, kādus darbus valsts ilgtermiņā pasūtīs<br />
Biedrības “<strong>Latvijas</strong> ceļu būvētājs”<br />
valdes priekšsēdētājs<br />
Andris Bērziņš<br />
Ceļu un tiltu būves nozari <strong>2020</strong>. gadā un divu nākamo gadu<br />
valsts budžets ir pazemojis un pametis likteņa varā. Pēc <strong>2020</strong>.<br />
gada valsts budžeta pieņemšanas jau 1000 kvalificētu būvnieku,<br />
no 9000 nozarē strādājušo, ir reģistrēti bezdarbniekos. Ceļinieki<br />
vēlas zināt, vai nozares pakalpojumi valstij būs vajadzīgi un tad<br />
kādus darbus valsts vismaz vidējā termiņā pasūtīs, lai izlemtu –<br />
iegādāties jaunu tehniku, investēt cilvēkos, karjeru saimniecībā<br />
utt. Plānojot daudzgadu budžetu, jāņem vērā arī Lielbritānijas<br />
izstāšanās no Eiropas Savienības, kas radīs finansiālus zaudējumus<br />
gan vienai, gan otrai pusei. Protams, britu izstāšanās<br />
negatīvi ietekmēs kopējo ES budžetu. Jācer, ka Kohēzijas un<br />
Reģionālās attīstības fondi izdzīvos un arī jaunajā ES budžetā<br />
būs pieejama nauda ceļiem. Pagājušajā plānošanas periodā tieši<br />
ar Kohēzijas un Reģionālās attīstības fondu naudu ir izdevies sakārtot<br />
galvenos ceļus, no kuriem 64% ir teicamā kārtībā. Šogad<br />
vēl ir pieejams pēdējais Reģionālā attīstības fonda finansējums.<br />
Ja galvenie ceļi ir daudzmaz kārtībā, tad, runājot par reģionālajiem<br />
un vietējiem ceļiem, tur patiesībā nekas nav izdarīts. Ja<br />
Nacionālā attīstības plāna ietvaros Saeima uzdeva un valdība<br />
solīja saremontēt 80% ar asfaltu klāto reģionālo valsts autoceļu,<br />
tad saremontēti ir tikai 7%. Turklāt vēl ap 40% reģionālo ceļu ir<br />
ar grants segumu, kas jau sen prasās asfaltējami.<br />
Manuprāt, nākamie būs tukšie gadi. Pirmās lāpstas “Rail Baltica”<br />
projektā iedurs zemē 2022., 2023. gadā. Ne agrāk. Tikko<br />
sāksies “Rail Baltica” būvniecība, visi ceļinieki strādās tur, jo<br />
būs jāuzbūvē uzbērumi, jāpārvieto tonnām smilšu, šķembu, būs<br />
jāuzbūvē 40–50 tilti, pārbrauktuves un tuneļi. Kad sāksies “Rail<br />
Baltica” būvniecība, jaudu nebūs, valstij trūks ceļu būvnieku.<br />
Domāju, ka arī cenas mainīsies vismaz ar koeficientu viens pret<br />
divi. Esmu neizpratnē, kāpēc valdībā tie, kas strādā pie stratēģiskās<br />
plānošanas, neizmanto šo laiku, lai nākamajos gados<br />
saremontētu reģionālos ceļus. Šobrīd tas ir galvenais.<br />
Otra problēma ir tilti – nopietnas inženiertehniskās būves, kas<br />
pamatā būvētas no saliekamā dzelzsbetona 60.–70. gados un<br />
kurām ekspluatācijas ilgums ir 40 gadi.<br />
Būvniecība<br />
61
62
Būvniecība<br />
63
64
Būvniecība<br />
65
66
Būvniecība<br />
67
68
Būvniecība<br />
69
70
Būvniecība<br />
71
Arhitektūras un projektēšanas pakalpojumi<br />
“UPB” attīsta jaunus produktus un investē<br />
ražotņu paplašināšanā<br />
LETA Ekonomikas<br />
ziņu nodaļas žurnālists<br />
Ivars Motivāns<br />
Pagājušo gadu būvniecības un ražošanas kompānijas AS “UPB” grupā raksturo kā<br />
attīstības gadu. “UPB” pērn realizēja vairākus nozīmīgus “Design&Build” objektus.<br />
Lielākais no tiem bija “Boeing 747-8” lidmašīnu angārs Baku lidostā, Azerbaidžānā.<br />
Savukārt Latvijā ekspluatācijā tika nodota Liepājas Olimpiskā centra Tenisa halle.<br />
Pērn “UPB” noslēdza līgumu un sāka tirdzniecības centra “Sāga” projektēšanu un<br />
būvniecību, kas šobrīd ir “UPB” vēsturē lielākais objekts Latvijā. Pagājušajā gadā<br />
“UPB” pabeidza projektēšanas darbus un noslēdza arī līgumu par ēku kompleksa<br />
būvniecību Ķīpsalā.<br />
Nozares TOP 25 uzņēmumi<br />
N.<br />
p.<br />
k. Nosaukums Darbības joma<br />
2019. gada<br />
apgrozījums,<br />
tūkst. EUR<br />
Apgrozījuma<br />
izmaiņas, pret<br />
2018. g., %<br />
Rentabilitāte,<br />
%<br />
Darbinieku<br />
skaits<br />
1 UPB, AS Arhitektūra, projektēšana 183 765 10% 4,75 630<br />
2 Siltumelektroprojekts, Arhitektūra, projektēšana 10 679 5 reizes 15,6 49<br />
AS<br />
3 P.M.G., SIA Būvuzraudzība, būvvaldes 8 715 19% 3,69 34<br />
4<br />
VALKAS MELIORĀCIJA,<br />
SIA<br />
Meliorācijas darbi 8 353 3 reizes 1,52 46<br />
5 OLIMPS, Rīgas SIA Arhitektūra, projektēšana 7 725 -12% 8,79 95<br />
6<br />
MORINZHGEOLOGIA<br />
- JŪRAS<br />
INŽENIERĢEOLOĢIJA,<br />
AS<br />
Ģeoloģiskā izpēte, grunts<br />
urbšana<br />
5 679 -42% 13,92 38<br />
7<br />
Celtniecības Kvalitātes<br />
Aģentūra (CKA), SIA<br />
Būvuzraudzība, būvvaldes 5 668 36% 0,12 258<br />
8 Firma L4, SIA Arhitektūra, projektēšana 5 230 21% 17,23 96<br />
9 TESLA, SIA Arhitektūra, projektēšana 3 490 99% 10,22 42<br />
10<br />
Baltijas jūras ģeoloģijas<br />
centrs, SIA<br />
Ģeoloģiskā izpēte, grunts<br />
urbšana<br />
3 206 5 reizes 35,4 48<br />
TALSU MELIORATORS,<br />
11<br />
SIA<br />
Meliorācijas darbi 3 199 -14% 7,92 56<br />
12 ARHIS ARHITEKTI, SIA Arhitektūra, projektēšana 3 094 2 reizes 5,74 27<br />
13<br />
14<br />
SARMA & NORDE<br />
Arhitekti, SIA<br />
MEŽA ĪPAŠNIEKU<br />
KONSULTATĪVAIS<br />
CENTRS, SIA<br />
Arhitektūra, projektēšana 3 000 -15% 19,5 34<br />
Mērniecība, ģeodēzija,<br />
kartogrāfija, topogrāfija<br />
2 982 1% 14,53 28<br />
Būvprocesu vadības<br />
15<br />
aģentūra, SIA<br />
Būvuzraudzība, būvvaldes 2 801 2 reizes 21,35 8<br />
16 Ceļuprojekts, AS Arhitektūra, projektēšana 2 562 -27% -5,57 75<br />
17 MELIORCELTNIEKS, SIA Meliorācijas darbi 2 493 12% 27 34<br />
18 MIEĻĒNI A, SIA Būvuzraudzība, būvvaldes 2 147 21% 12,82 19<br />
19 METRUM, SIA<br />
Mērniecība, ģeodēzija,<br />
kartogrāfija, topogrāfija<br />
2 106 -13% 4,46 100<br />
20 VPM Latvia, SIA Būvuzraudzība, būvvaldes 2 069 22% 18,34 26<br />
21 UPB Projekti, SIA Arhitektūra, projektēšana 2 067 2 reizes 7 22<br />
22 NAMS, SIA Arhitektūra, projektēšana 2 061 17% 14,46 30<br />
23 MELIORĀCIJAS<br />
EKSPERTS, SIA<br />
Meliorācijas darbi 2 023 3 reizes -5,4 7<br />
24 DWG, AS Arhitektūra, projektēšana 1 930 7% 17,61 39<br />
25 MELIORS KRAUJA, SIA Meliorācijas darbi 1 826 -17% 3,22 62<br />
Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati<br />
72
Būvmateriālu ražošana<br />
Ar obligācijām piesaistīs papildu<br />
finansējumu biznesa attīstībai<br />
“Sakret Holdings”<br />
padomes priekšsēdētājs<br />
Andris Vanags<br />
Šogad biržas “Nasdaq Riga” Baltijas “First North” tirgū iekļautas “Sakret Holdings”<br />
obligācijas 3,79 miljonu eiro apmērā. Piedāvājot obligācijas investoriem, uzņēmuma<br />
mērķis ir iegūt papildus finansējumu biznesa attīstībai. Tas palīdzēs nostiprināt uzņēmuma<br />
pozīcijas Baltijas tirgū un audzēt eksporta apjomu. 2019./<strong>2020</strong>. gada ziema<br />
bija labvēlīga būvniecībai, ņemot vērā, ka gaisa temperatūra bija augstāka par vidējo,<br />
līdz ar to netipiski agri tika sākti jaunu objektu būvdarbi. Arī pagājušais gads “Sakret”<br />
bija sekmīgs, kam pamatā bija pozitīvās tendences <strong>Latvijas</strong> būvniecības tirgū.<br />
Nozares TOP 25 uzņēmumi<br />
N.<br />
p.<br />
k. Nosaukums Darbības joma<br />
1 SCHWENK Latvija, SIA<br />
Būvmateriālu,<br />
būvkonstrukciju ražošana<br />
2 KNAUF, SIA<br />
Būvmateriālu,<br />
būvkonstrukciju ražošana<br />
3 Skonto Plan Ltd, SIA<br />
Būvmateriālu,<br />
būvkonstrukciju ražošana<br />
4 SKONTO PREFAB, SIA<br />
Būvmateriālu,<br />
būvkonstrukciju ražošana<br />
5 CONSOLIS Elements, SIA Būvmateriālu,<br />
būvkonstrukciju ražošana<br />
6 RK Metāls, SIA<br />
Būvmateriālu,<br />
būvkonstrukciju ražošana<br />
7 Transportbetons MB, SIA Būvmateriālu,<br />
būvkonstrukciju ražošana<br />
8 Dzelzsbetons MB, SIA<br />
Būvmateriālu,<br />
būvkonstrukciju ražošana<br />
9 CONSOLIS LATVIJA, SIA<br />
Būvmateriālu,<br />
būvkonstrukciju ražošana<br />
10 1 TENAX PANEL, SIA<br />
Būvmateriālu,<br />
būvkonstrukciju ražošana<br />
11 TENACHEM, SIA<br />
Būvmateriālu,<br />
būvkonstrukciju ražošana<br />
12 TENAPORS, SIA<br />
Būvmateriālu,<br />
būvkonstrukciju ražošana<br />
13 LODE, SIA<br />
Būvmateriālu,<br />
būvkonstrukciju ražošana<br />
14 Ultraplast EU, SIA<br />
Būvmateriālu,<br />
būvkonstrukciju ražošana<br />
15 Bauroc, SIA<br />
Būvmateriālu,<br />
būvkonstrukciju ražošana<br />
Daugavpils dzelzsbetons, Būvmateriālu,<br />
16<br />
SIA<br />
būvkonstrukciju ražošana<br />
17 SAKRET, SIA<br />
Būvmateriālu,<br />
būvkonstrukciju ražošana<br />
Cross Timber Systems, Būvmateriālu,<br />
18<br />
SIA<br />
būvkonstrukciju ražošana<br />
Pavasars Housing Būvmateriālu,<br />
19<br />
Construction, SIA būvkonstrukciju ražošana<br />
20 BRIKERS LATVIJA, SIA<br />
Būvmateriālu,<br />
būvkonstrukciju ražošana<br />
21 CEWOOD, SIA<br />
Būvmateriālu,<br />
būvkonstrukciju ražošana<br />
22 LATLAFT, SIA<br />
Būvmateriālu,<br />
būvkonstrukciju ražošana<br />
23 OSTBY, SIA<br />
Būvmateriālu,<br />
būvkonstrukciju ražošana<br />
24 HUSVIK, SIA<br />
Būvmateriālu,<br />
būvkonstrukciju ražošana<br />
25 SAULKALNE S, SIA<br />
Grants, smilts, akmens<br />
ieguve<br />
2019. gada<br />
apgrozījums,<br />
tūkst. EUR<br />
1<br />
Atšķirīgs pārskata periods no 20.12.2018. līdz 31.12.2019., 2018. gadā nav apgrozījuma.<br />
Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati<br />
Apgrozījuma<br />
izmaiņas, pret<br />
2018. g., %<br />
Rentabilitāte,<br />
%<br />
Darbinieku<br />
skaits<br />
94 459 9% 38,53 364<br />
70 880 8% 20,24 199<br />
50 423 8% 5,96 325<br />
50 319 -6% 4,25 414<br />
26 018 -9% 7,18 142<br />
23 265 9% 6,82 214<br />
18 614 14% 2,9 88<br />
16 907 -7% 3,07 226<br />
16 651 -2% -4,3 181<br />
15 067 0,01 78<br />
14 959 7% -2,14 75<br />
13 473 -46% 4 88<br />
12 009 -9% 8,18 161<br />
11 467 16% 1,33 4<br />
10 775 41% 3,03 47<br />
9 385 15% 4,85 147<br />
9 337 4% 29,88 56<br />
9 092 6% 4,28 56<br />
7 861 46% 0,38 111<br />
7 708 17% 10,49 42<br />
6 566 54% 14,17 103<br />
6 282 -2% 6,36 81<br />
5 781 -21% -11,97 33<br />
5 112 37% 5,36 67<br />
5 084 1% 5,39 60<br />
Būvniecība<br />
73
Būvmateriālu tirdzniecība<br />
Covid-19 ietekmē pavasarī<br />
samazinājās pircēju skaits veikalos<br />
LETA Ekonomikas ziņu<br />
nodaļas žurnālists<br />
Ivars Motivāns<br />
Līdz ar ieviestajiem ierobežojumiem Covid-19 dēļ “Kesko Senukai Latvia” veikalos<br />
saruka apmeklētāju skaits, kas veicinājis arī ieņēmumu samazinājumu. Tomēr cilvēki<br />
joprojām bija gatavi aktīvi nodoties dārza darbiem un veikt remontdarbus mājās.<br />
“Kesko Senukai Latvia” pērn strādāja ar 117,621 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par<br />
29,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet zaudējumi, salīdzinot ar iepriekšējā gada peļņu,<br />
veidoja 2,9 miljonus eiro. Pērn uzņēmuma ieņēmumi no būvmateriālu, dārza un mājas<br />
preču pārdošanas Latvijā veidoja 116,998 miljonus eiro.<br />
Nozares TOP 25 uzņēmumi<br />
Grāmatvežiem<br />
datu integrācija<br />
ar JUMIS<br />
N.<br />
p.<br />
k. Nosaukums Darbības joma<br />
1 DEPO DIY, SIA<br />
2<br />
3<br />
Kesko Senukai<br />
Latvia, AS<br />
Tirdzniecības nams<br />
"Kurši", SIA<br />
OPTIMERA LATVIA,<br />
SIA<br />
Būvmateriālu, būvkonstrukciju<br />
tirdzniecība<br />
Būvmateriālu, būvkonstrukciju<br />
vairumtirdzniecība<br />
Būvmateriālu, būvkonstrukciju<br />
tirdzniecība<br />
Būvmateriālu, būvkonstrukciju<br />
vairumtirdzniecība<br />
2019. gada<br />
apgrozījums,<br />
tūkst. EUR<br />
Apgrozījuma<br />
izmaiņas, pret<br />
2018. g., %<br />
Rentabilitāte,<br />
%<br />
Darbinieku<br />
skaits<br />
249 203 7% 6,24 1744<br />
117 621 30% -2,47 707<br />
89 676 10% 2,24 621<br />
4 32 168 23% 3,82 92<br />
5 Aile Grupa, SIA Durvis, logi 25 294 31% 4,96 203<br />
6 RĪGAS<br />
BŪVSERVISS, SIA<br />
7 ONNINEN, SIA<br />
8 SB, SIA<br />
9 KRŪZA, SIA<br />
Būvmateriālu, būvkonstrukciju<br />
vairumtirdzniecība<br />
Siltumtehnika, apkures<br />
iekārtas, granulu degļi<br />
Siltumtehnika, apkures<br />
iekārtas, granulu degļi<br />
Būvmateriālu, būvkonstrukciju<br />
tirdzniecība<br />
Siltumtehnika, apkures<br />
iekārtas, granulu degļi<br />
20 859 24% 4,03 54<br />
20 826 21% -0,8 88<br />
14 673 8% 6,33 82<br />
13 808 -1% 0,98 236<br />
10 Lyngson, SIA<br />
13 518 -3% 10,61 134<br />
11 1 Sal Decor, SIA Jumtu segumi 12 899 -0,53 4<br />
12 INOS, SIA<br />
Siltumtehnika, apkures<br />
iekārtas, granulu degļi<br />
12 654 73% 14,1 10<br />
13 PAROC, SIA<br />
Būvmateriālu, būvkonstrukciju<br />
vairumtirdzniecība<br />
12 265 26% 2,33 9<br />
14 WOOD AB, SIA Jumtu segumi 12 224 8% 10,05 4<br />
15 DAW Baltica, SIA<br />
Krāsas, lakas, būvķīmija:<br />
vairumtirdzniecība<br />
12 195 8% 6,32 54<br />
HANSA FLEX Hidrauliskās un pneimatiskās<br />
16<br />
HIDRAULIKA, SIA ierīces<br />
11 788 6% 14,84 134<br />
17 Kerama Baltics, SIA Apdares materiāli: tirdzniecība 10 679 22% 3,83 22<br />
OK BŪVMATERIĀLI, Būvmateriālu, būvkonstrukciju<br />
18<br />
SIA<br />
vairumtirdzniecība<br />
10 568 -1% 5,68 50<br />
19 AMG montāža, SIA Durvis, logi 10 110 2 reizes 0,59 72<br />
20 Krāsu serviss, SIA Krāsas, lakas, būvķīmija 9 707 3% 2,92 80<br />
21 Baltrotors, SIA<br />
Hidrauliskās un pneimatiskās<br />
ierīces<br />
9 510 -3% 12,13 115<br />
22 Sintura Latvia, AS Jumtu segumi 9 300 -71% 5,72 2<br />
ADEL TRADE<br />
23 LOGISTIC<br />
Jumtu segumi 9 285 74% 4,24 1<br />
COMPANY, SIA<br />
24 BetonMax, SIA<br />
Būvmateriālu, būvkonstrukciju<br />
tirdzniecība<br />
8 819 -9% 1,23 35<br />
25 Uniserviss, SIA<br />
Būvmateriālu, būvkonstrukciju<br />
vairumtirdzniecība<br />
8 581 20% 2,36 26<br />
1<br />
Atšķirīgs pārskata periods no 22.01.2019. līdz 31.12.2019., 2018. gadā nav apgrozījuma<br />
Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati<br />
74
Celtniecība un apdare<br />
<strong>Gada</strong> otrā puse būvniecībā<br />
varētu būt smagāka<br />
SIA “Velve”<br />
valdes priekšsēdētājs<br />
Kaspars Rokens<br />
Lai gan patlaban vērojami vairāki pozitīvi pavērsieni, <strong>2020</strong>. gada otra puse būvniecībā,<br />
iespējams, būs pat smagāka nekā gada sākums. Vērtējot situāciju būvniecībā no šī<br />
brīža pozīcijām, jāteic, ka ir vairākas labas ziņas – valdība ir piešķīrusi finansējumu<br />
vairākiem projektiem, kas gaidīja apstiprinājumus, un ieslēgti ekonomikas “sildīšanai”<br />
paredzētie instrumenti, lai palīdzētu samazināt Covid-19 radīto negatīvo ietekmi<br />
uz valsts tautsaimniecību un iekšzemes kopproduktu. Tirgus situācijai stabilizējoties,<br />
līdztekus sarosījušies ir arī privātie uzņēmēji un nekustamā īpašuma tirgus.<br />
Nozares TOP 25 uzņēmumi<br />
N.<br />
p.<br />
k. Nosaukums Darbības joma<br />
2019. gada<br />
apgrozījums,<br />
tūkst. EUR<br />
Apgrozījuma<br />
izmaiņas, pret<br />
2018. g., %<br />
Rentabilitāte,<br />
%<br />
Darbinieku<br />
skaits<br />
1 LNK Industries, AS Celtniecības un remonta darbi 89 739 -4% 7,78 100<br />
2 MERKS, SIA Celtniecības un remonta darbi 88 879 -38% 1,63 112<br />
3<br />
LATVIJAS<br />
Elektromontāža,<br />
ENERGOCELTNIEKS,<br />
elektroinstalācija<br />
SIA<br />
62 822 10% 1,76 610<br />
4 BMGS, AS Celtniecības un remonta darbi 60 754 1% 0,8 426<br />
5 VELVE, SIA Celtniecības un remonta darbi 52 640 -10% 1,55 130<br />
6 UPB Nams, SIA Celtniecības un remonta darbi 45 628 16% 9,95 77<br />
7 KODOLS M, SIA Celtniecības un remonta darbi 42 801 -29% 0,04 9<br />
8 SKONTO BŪVE, SIA Celtniecības un remonta darbi 41 097 -13% 0,15 130<br />
9 AIMASA, SIA Celtniecības un remonta darbi 40 543 2 reizes 6,7 116<br />
10 ARČERS, SIA Celtniecības un remonta darbi 37 008 39% 6,77 100<br />
11 NEWCOM<br />
Construction, SIA<br />
Celtniecības un remonta darbi 32 748 45% 2,23 171<br />
12 Reck, SIA<br />
Elektromontāža,<br />
elektroinstalācija<br />
32 648 -22% 5,13 225<br />
13 BUKOTEKS, SIA Celtniecības un remonta darbi 28 295 2 reizes 6,25 41<br />
14<br />
EE-LV<br />
Interconnection,<br />
Pilnsabiedrība<br />
Elektromontāža,<br />
elektroinstalācija<br />
28 252 6 reizes 17,06 5<br />
15 LNK, RERE, PS Celtniecības un remonta darbi 26 589 81% 0,29 3<br />
16 ENERGOREMONTS<br />
RĪGA, SIA<br />
Elektromontāža,<br />
elektroinstalācija<br />
25 817 100% 0,61 108<br />
LNK INDUSTRIES<br />
17 GROUP,<br />
Celtniecības un remonta darbi 25 792 -12% -0,08 0<br />
Pilnsabiedrība<br />
18 PRIMEKSS, SIA Apdares darbi 24 384 -4% 1,68 210<br />
19 Storent, SIA<br />
20<br />
LEC, RECK un<br />
Empower, PS<br />
Celtniecības mašīnas un<br />
iekārtas: noma<br />
Elektromontāža,<br />
elektroinstalācija<br />
23 952 16% 14,46 86<br />
20 712 -62% 0 3<br />
21 1 ABORA, SIA Celtniecības un remonta darbi 20 665 -19% 2,49 84<br />
LNK INDUSTRIES<br />
22<br />
Partnership, PS<br />
Celtniecības un remonta darbi 19 582 -7% 0 0<br />
23 YIT LATVIJA, SIA Celtniecības un remonta darbi 19 065 3 reizes 3,99 37<br />
24 EMPOWER, SIA<br />
Elektromontāža,<br />
elektroinstalācija<br />
18 590 -2% 6,25 227<br />
25 RERE MEISTARI, SIA Celtniecības un remonta darbi 18 530 -8% 0,15 86<br />
1<br />
Atšķirīgs pārskata periods no 01.11.2018. līdz 31.10.2019.<br />
Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati<br />
Būvniecība<br />
75
N.<br />
p.<br />
k. Nosaukums Darbības joma<br />
2019. gada<br />
peļņa,<br />
tūkst. EUR<br />
2019. gada<br />
apgrozījums,<br />
tūkst. EUR<br />
Rentabilitāte,<br />
%<br />
Darbinieku<br />
skaits<br />
1 Piche, SIA Celtniecības un remonta darbi 10 697 14 794 72,31 76<br />
2 LNK Industries, AS Celtniecības un remonta darbi 6 983 89 739 7,78 100<br />
3<br />
EE-LV<br />
Interconnection,<br />
Pilnsabiedrība<br />
Elektromontāža,<br />
elektroinstalācija<br />
4 821 28 252 17,06 5<br />
4 UPB Nams, SIA Celtniecības un remonta darbi 4 539 45 628 9,95 77<br />
5 Storent, SIA<br />
Celtniecības mašīnas un<br />
iekārtas: noma<br />
3 463 23 952 14,46 86<br />
6 AIMASA, SIA Celtniecības un remonta darbi 2 716 40 543 6,7 116<br />
7 ARČERS, SIA Celtniecības un remonta darbi 2 507 37 008 6,77 100<br />
8 KORO BŪVE, SIA Celtniecības un remonta darbi 1 783 15 486 11,52 118<br />
9 BUKOTEKS, SIA Celtniecības un remonta darbi 1 770 28 295 6,25 41<br />
10 A7 BETONS, SIA Celtniecības un remonta darbi 1 763 9 925 17,77 26<br />
11 DV SERVISS, SIA Celtniecības un remonta darbi 1 674 8 245 20,31 81<br />
12 Reck, SIA<br />
13<br />
Industry Service<br />
Partner, SIA<br />
Elektromontāža,<br />
elektroinstalācija<br />
1 674 32 648 5,13 225<br />
Celtniecības un remonta darbi 1 583 12 326 12,85 136<br />
OSTAS CELTNIEKS,<br />
14<br />
SIA<br />
Celtniecības un remonta darbi 1 566 39 416 3,97 351<br />
15 MERKS, SIA Celtniecības un remonta darbi 1 451 88 879 1,63 112<br />
16 Būve 55, SIA Celtniecības un remonta darbi 1 439 2 610 55,13 2<br />
17 Deprom LV, SIA Celtniecības un remonta darbi 1 418 9 907 14,31 45<br />
18 Būvfirma Vītols, SIA Celtniecības un remonta darbi 1 301 4 529 28,72 60<br />
19 DOKA Latvia, SIA<br />
Celtniecības mašīnas un<br />
iekārtas: noma<br />
1 236 14 695 8,41 47<br />
20 KVADRUM, SIA Celtniecības un remonta darbi 1 164 8 735 13,33 63<br />
21 EMPOWER, SIA<br />
22 RIO, SIA<br />
23<br />
Celtniecība un apdare<br />
LATVIJAS<br />
ENERGOCELTNIEKS,<br />
SIA<br />
Elektromontāža,<br />
elektroinstalācija<br />
Elektromontāža,<br />
elektroinstalācija<br />
Elektromontāža,<br />
elektroinstalācija<br />
Uzņēmumu peļņas TOP 25<br />
1 162 18 590 6,25 227<br />
1 105 3 388 32,63 88<br />
1 103 62 822 1,76 610<br />
24 TELMS, SIA<br />
Elektromontāža,<br />
elektroinstalācija<br />
1 070 7 263 14,73 99<br />
25 RRP, SIA Celtniecības un remonta darbi 1 052 6 101 17,24 25<br />
Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati<br />
76
Ceļu un tiltu būve<br />
Autoceļu būvdarbu iepirkumos<br />
šogad būtiski pieaugusi konkurence<br />
VAS “<strong>Latvijas</strong> valsts ceļi”<br />
valdes priekšsēdētājs<br />
Jānis Lange<br />
Autoceļu būvdarbu iepirkumos šogad ir pieaugusi konkurence, tādējādi sekmējot<br />
izmaksu kritumu. Šogad vienā iepirkumā piedalās vidēji 5,5 pretendenti pretstatā<br />
3,6 pretendentiem gadu iepriekš, savukārt izmaksas ir samazinājušās par 27%.<br />
Būtisko būvdarbu cenu samazinājumu izraisīja gan globālās Covid-19 pandēmijas<br />
radītais degvielas cenu kritums, kas būtiski ietekmē materiālu transportēšanas un<br />
darbu izmaksas, gan konkurences līmenis. Lēmums piešķirt papildu līdzekļus ne<br />
tikai palīdzēja atbalstīt ekonomiku, bet arī deva ievērojamu ieguldījumu ceļu tīkla<br />
sakārtošanā.<br />
Nozares TOP 25 uzņēmumi<br />
N.<br />
p.<br />
k. Nosaukums Darbības joma<br />
1<br />
BINDERS, Ceļu būves firma Ceļu un tiltu būve,<br />
SIA<br />
uzturēšana<br />
2<br />
<strong>Latvijas</strong> autoceļu uzturētājs, Ceļu un tiltu būve,<br />
Valsts AS<br />
uzturēšana<br />
3 A.C.B., AS<br />
Ceļu un tiltu būve,<br />
uzturēšana<br />
4 TILTS, SIA<br />
Ceļu un tiltu būve,<br />
uzturēšana<br />
5 STRABAG, SIA<br />
Ceļu un tiltu būve,<br />
uzturēšana<br />
6 SALDUS CEĻINIEKS, SIA<br />
Ceļu un tiltu būve,<br />
uzturēšana<br />
7 YIT Infra Latvija, SIA<br />
Ceļu un tiltu būve,<br />
uzturēšana<br />
8 8 CBR, SIA<br />
Ceļu un tiltu būve,<br />
uzturēšana<br />
9 CEĻI UN TILTI, SIA<br />
Ceļu un tiltu būve,<br />
uzturēšana<br />
10 LIMBAŽU CEĻI, SIA<br />
Ceļu un tiltu būve,<br />
uzturēšana<br />
11 VIA, SIA<br />
Ceļu un tiltu būve,<br />
uzturēšana<br />
12 RERE VIDE, SIA<br />
Ceļu un tiltu būve,<br />
uzturēšana<br />
13 <strong>Latvijas</strong> Valsts ceļi, Valsts AS<br />
Ceļu un tiltu būve,<br />
uzturēšana<br />
14 CTB, SIA<br />
Ceļu un tiltu būve,<br />
uzturēšana<br />
15 ACB un Tilts, Pilnsabiedrība<br />
Ceļu un tiltu būve,<br />
uzturēšana<br />
Daugavas LABĀ krasta Ceļu un tiltu būve,<br />
16<br />
uzturētājs, Pilnsabiedrība uzturēšana<br />
17 Rubate, SIA<br />
Ceļu un tiltu būve,<br />
uzturēšana<br />
18 RĪGAS TILTI, SIA<br />
Ceļu un tiltu būve,<br />
uzturēšana<br />
19 Ļ-KO, SIA CBF<br />
Ceļu un tiltu būve,<br />
uzturēšana<br />
20 Vianova, SIA<br />
Ceļu un tiltu būve,<br />
uzturēšana<br />
21 KULK, SIA<br />
Ceļu un tiltu būve,<br />
uzturēšana<br />
RERE VIDE - HIDROSTATYBA, Ceļu un tiltu būve,<br />
22<br />
PS<br />
uzturēšana<br />
23 Latgales Ceļdaris, SIA<br />
Ceļu un tiltu būve,<br />
uzturēšana<br />
24 ROADEKS, SIA<br />
Ceļu un tiltu būve,<br />
uzturēšana<br />
25 TALCE, SIA<br />
Ceļu un tiltu būve,<br />
uzturēšana<br />
Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati<br />
2019. gada<br />
apgrozījums,<br />
tūkst. EUR<br />
Apgrozījuma<br />
izmaiņas, pret<br />
2018. g., %<br />
Rentabilitāte,<br />
%<br />
Darbinieku<br />
skaits<br />
107 625 24% 5,96 477<br />
72 360 -5% 3,47 1293<br />
62 682 -33% 3,67 374<br />
28 057 -13% 0,81 387<br />
24 473 7% 6,83 144<br />
23 944 -19% 6,92 149<br />
22 791 -35% -8,07 153<br />
21 985 -18% 5,04 260<br />
20 331 -1% 6,82 214<br />
16 688 8% 9,23 167<br />
16 439 -6% 5,01 157<br />
15 940 98% 2,09 66<br />
15 789 2% 0,52 336<br />
15 327 -11% 10,12 229<br />
12 653 3 reizes 0 0<br />
12 538 30% 0 0<br />
11 502 -3% 11,31 104<br />
10 584 -41% -5,34 250<br />
10 548 12% 19,79 125<br />
10 347 50% 2,35 30<br />
9 919 20% 9,33 188<br />
8 622 17 reizes -3,52 0<br />
8 601 79% 4,32 87<br />
8 476 -5% 6,61 79<br />
7 425 -40% -3,63 107<br />
Būvniecība<br />
77
Enerģētika<br />
• Degviela • Elektroenerģija un gāze<br />
• Siltumapgāde un ūdenssaimniecība<br />
+/- Panākumi un neveiksmes Tendence<br />
Sāk darboties vienots <strong>Latvijas</strong>, Igaunijas<br />
un Somijas gāzes tirgus<br />
Pēc vairāku gadu darba, kurā bija iesaistītas gan ministrijas,<br />
gan Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, šogad<br />
sāka darboties vienots <strong>Latvijas</strong>, Igaunijas un Somijas dabasgāzes<br />
tirgus, kuram tuvākajos gados plāno pievienoties arī<br />
Lietuva. Vienots dabasgāzes tirgus atceļ papildu tarifus uz<br />
valstu robežām, un dabasgāze nesadārdzinās, šķērsojot valstu<br />
robežas.<br />
Turpinās OIK atcelšanas mēģinājumi<br />
Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu sola atcelt<br />
jau kopš šīs valdības nākšanas pie varas 2019. gada sākumā.<br />
Šogad februārī Saeimā iesniegts likumprojekts, kas paredz<br />
atcelt OIK subsīdijas, bet tikai aprīļa beigās prasīti atzinumi<br />
no ministrijām un vasarā aplēsta ietekme uz valsts budžetu.<br />
Likumprojekts vēl arvien tiek vērtēts Saeimas Tautsaimniecības,<br />
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, un nav<br />
prognozējams, cik ātri tā skatīšana virzīsies uz priekšu. Turklāt<br />
OIK atcelšanai Ekonomikas ministrija 2021. gada budžetā<br />
vēlas 154,88 miljonus eiro.<br />
Degvielas vidējās mazumtirdzniecības cenas <strong>2020</strong>. g. (EUR)<br />
14<br />
13<br />
12<br />
11<br />
10<br />
9<br />
I II III IV V VI<br />
Dīzeļdegviela, 10 l<br />
Benzīns 95, 10 l<br />
Benzīns 98, 10 l<br />
Avots: Centrālā statistikas pārvalde<br />
Nozares fakti<br />
Dabasgāzes patēriņš (milj. m 3 )<br />
250<br />
200<br />
150<br />
100<br />
50<br />
0<br />
2019-I<br />
2019-III<br />
2019-V<br />
2019-VII<br />
2019-IX<br />
2019-XI<br />
<strong>2020</strong>-I<br />
<strong>2020</strong>-III<br />
<strong>2020</strong>-V<br />
<strong>2020</strong>-VII<br />
Avots: Centrālā statistikas pārvalde<br />
Elektroenerģijas ražošana <strong>2020</strong>. g. (milj. kWh)<br />
500<br />
400<br />
300<br />
Izaicinājumi un atbalsts<br />
“Augstsprieguma tīkls” attīstībā ieguldīs 405 miljonus eiro<br />
AS “Augstsprieguma tīkls” desmit gados – no 2021. līdz<br />
2030. gadam – attīstībā plāno ieguldīt 405 miljonus eiro –<br />
būtiskākās izmaksas saistītas ar pārvades tīkla caurlaides<br />
spēju palielināšanu un Baltijas reģiona elektroapgādes drošuma<br />
palielināšanu ar mērķi 2025. gadā īstenot Baltijas<br />
valstu elektroenerģijas sistēmas sinhronizāciju ar kontinentālo<br />
Eiropu.<br />
Sinhronizācijas projekta pirmā fāze ietver divu esošo elektropārvades<br />
līniju no Valmieras līdz Tartu un līdz Tsirgulinai<br />
Igaunijā jaudas palielināšanu, un kopējās izmaksas lēstas<br />
76 miljonu eiro apmērā, no kuriem 75% piesaistīts Eiropas<br />
Savienības (ES) līdzfinansējums. Sinhronizācijas projekta otrā<br />
fāze ietver ne tikai efektīvas iekārtas inerces nodrošināšanai,<br />
bet arī starpvalstu komercuzskaišu sistēmas modernizāciju,<br />
pretavārijas automātikas un dispečeru sistēmas modernizāciju,<br />
kā arī citas IT infrastruktūras uzlabošanu. Šobrīd ES ir<br />
iesniegts pieteikums līdzfinansējuma saņemšanai 75% apmērā,<br />
un kopējās otrās fāzes projekta izmaksas plānotas<br />
99,5 miljoni eiro.<br />
Savukārt, lai apturētu <strong>Latvijas</strong> elektroenerģijas pārvades tīkla<br />
un apakšstaciju novecošanu, paredzēts 330 kilovoltu (kV) un<br />
110 kV apakšstaciju un sadales punktu, elektropārvades līniju<br />
pārbūvi, kā arī transformatoru nomaiņu un citus projektus,<br />
kas vērsti uz pārvades sistēmas darbspēju uzturēšanu. Kopumā<br />
šajos projektos laika posmā līdz 2030. gadam plānots<br />
ieguldīt 228 miljonus eiro.<br />
200<br />
100<br />
0<br />
I II III IV V VI<br />
hidroelektrostacijas<br />
koģenerācijas stacijas<br />
vēja elektrostacijas<br />
Avots: Centrālā statistikas pārvalde<br />
“Augstsprieguma tīkls” iegādājas “Conexus” akcijas<br />
Valstij piederošā AS “Augstsprieguma tīkls” jūlijā noslēdza<br />
līgumu ar Krievijas gāzes koncernu “Gazprom” par tam piederošo<br />
34,10% <strong>Latvijas</strong> dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas<br />
sistēmas operatora “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”) akciju<br />
iegādi. Tādā veidā valsts kontrole “Conexus” palielināta līdz<br />
68,46%. Kontroles iegūšana “Conexus” ļaus valstij vairāk piedalīties<br />
lēmumu pieņemšanā, tomēr eksperti norāda, ka daļu<br />
akciju būtu vēlams tālāk pārdot citiem investoriem, tā valstij<br />
gūstot lielāku ieguvumu.<br />
78
Rādītāju dinamika<br />
Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR<br />
2017 2018 2019<br />
Apkopoto uzņēmumu skaits 694 687 660<br />
Darbinieku skaits, tūkst. 23 21 21<br />
Peļņa, milj. EUR 491 376 313<br />
Rentabilitāte 9,05 6,16 5,38<br />
Apgrozījums, milj. EUR 5 425 6 100 5 830<br />
Apgrozījums industrijas līderiem<br />
Apgrozījums industrijas līderiem 2017.–2019. g. (milj. EUR)<br />
600<br />
2017. g. 2018. g. 2019. g.<br />
500<br />
400<br />
300<br />
200<br />
100<br />
Apgrozījuma izmaiņas, % 6,22 12,45 -4,43<br />
0<br />
ORLEN Latvija, SIA<br />
Latvenergo, AS<br />
Circle K Latvia, SIA<br />
Avots: Firmas.lv<br />
Virsnozares skaitļos<br />
Kopā<br />
Uzņēmumu skaits<br />
Pieaudzis<br />
apgrozījums<br />
Jauni<br />
atlasē<br />
Neto<br />
apgrozījums,<br />
tūkst.<br />
Apgrozījums, peļņa EUR<br />
19/18 18/17 17/16<br />
Peļņa,<br />
tūkst.<br />
Rentabilitāte<br />
Darbinieki,<br />
skaits<br />
kopā<br />
Nodokļi (VID dati)<br />
Kopā,<br />
tūkst.<br />
VSAOI uz<br />
darbinieku,<br />
tūkst. EUR<br />
Enerģētika 660 57% 8% 5 830 097 -4% 11% 6% 313 483 5% 20 606 1 121 195 5,24<br />
Degviela 156 52% 7% 3 111 148 -3% 10% 8% 52 099 2% 5301 775 744 4,36<br />
Elektroenerģija un gāze 176 53% 11% 1 729 161 -3% 5% 4% 193 078 11% 6691 261 037 7,12<br />
Siltumapgāde un<br />
ūdenssaimniecība<br />
329 61% 6% 989 787 -11% 24% 2% 68 306 7% 8614 84 414 4,32<br />
TOP 10<br />
N. p.<br />
k. Nosaukums Darbības joma<br />
2019. g. neto<br />
apgrozījums,<br />
tūkst. EUR<br />
Apgrozījuma<br />
izmaiņas,<br />
pret 2018. g., %<br />
Rentabilitāte,<br />
%<br />
Darbinieku<br />
skaits<br />
1 ORLEN Latvija, SIA Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 559 956 -0% 0,48 9<br />
2 Latvenergo, AS Elektroenerģijas ražošana 437 529 1% 23,14 1328<br />
3 1 Circle K Latvia, SIA Degvielas, naftas produktu tirdzniecība 408 019 -4% 3,36 862<br />
4 NESTE LATVIJA, SIA Degvielas, naftas produktu tirdzniecība 340 577 4% 2,98 58<br />
5 Sadales tīkls, AS Elektroenerģijas apgāde 320 942 -1% 9,13 1991<br />
6 <strong>Latvijas</strong> Gāze, AS Dabasgāzes apgāde 265 995 -11% 7,41 116<br />
7 Pirmas, SIA Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 228 116 10% 0,17 79<br />
8 VIRŠI-A, AS Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 187 008 4% 2,13 530<br />
9 Augstsprieguma tīkls, AS Elektroenerģijas apgāde 184 742 -5% 3,83 552<br />
10 VIADA Baltija, AS Degvielas, naftas produktu tirdzniecība 174 976 6% 0,05 567<br />
1<br />
Atšķirīgs pārskata periods no 01.05.2019. līdz 30.04.<strong>2020</strong>.<br />
Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati<br />
Enerģētika<br />
79
80
Asociācijas viedoklis<br />
Pašvaldības jāmotivē īstenot atjaunojamo energoresursu projektus<br />
Vēja enerģijas asociācijas<br />
padomes priekšsēdētājs<br />
Gatis Galviņš<br />
Kamēr kaimiņvalstīs uzstādītā vēja enerģijas jauda ar katru<br />
gadu pieaug, Latvijā vēja enerģijas attīstībā jau vairākus gadus<br />
iestājies ilgstošs klusums. Latvijā ir trešā mazākā uzstādītā vēja<br />
enerģijas jauda Eiropas Savienībā (ES), un, lai gan potenciāls<br />
ir liels un ir bijušas dažādas ieceres un projektu plānošanas,<br />
šobrīd vēja enerģija kā tāda Latvijā nav attīstīta, un nekas no<br />
plānotā nav nonācis līdz reālam rezultātam.<br />
Viennozīmīgi, Latvijai ir ievērojams potenciāls, to pastiprina arī<br />
izvirzītās ambīcijas „Nacionālā enerģētikas un klimata plānā<br />
2030”, palielinot atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvaru<br />
kopējā elektroenerģijas patēriņā līdz 2030. gadam, taču jautājums<br />
ir – ja izaugsme šobrīd netiek veicināta, vai mēs paspēsim<br />
sasniegt to, ko esam paredzējuši līdz noteiktajam termiņam?<br />
Valdības izvirzītie klimata mērķi AER sektorā ir piepildāmi, ja<br />
kļūsim apņēmīgāki un uz reālu rīcību vērsti.<br />
Esošais <strong>Latvijas</strong> enerģētikas regulējums un vietējo pašvaldību ietekme<br />
uz AER projektu attīstīšanu rada smagus administratīvos<br />
šķēršļus un lielu nenoteiktību ikvienam investoram. Viennozīmīgi,<br />
pašvaldībai ir tiesības lemt par savā teritorijā notiekošo, taču<br />
te ir runa par tās ieinteresēšanas mehānismu – ja pašvaldība<br />
uz AER projektiem, kuru īstenošanu pieļauj normatīvie akti un<br />
pozitīvi atzinumi no vides ekspertiem, ievērojami papildinātu<br />
savu gada budžetu, to iesaiste būtu citādāka. Ir jāsāk ar pastāvošās<br />
sistēmas maiņu, lai pašvaldības, kur šobrīd koncentrējas<br />
galvenā lēmējvara par AER projektiem, ir vairāk ieinteresētas to<br />
īstenošanā, nevis bremzēšanā.<br />
Neskatoties uz to, ka vēja enerģijas sektors visā pasaulē strauji<br />
attīstās un tiek arī plānots, kā attīstīt iegūtās vēja enerģijas<br />
uzkrāšanas iespējas, nozare saskaras ar sabiedrības divējādo<br />
nostāju – iedzīvotāji atbalsta vēja enerģijas ražošanu, taču nevēlas<br />
to redzēt savā pagalmā. Gan valstij, gan attīstītājiem ir<br />
jāuzņemas izglītojošā funkcija, skaidrojot, kas mainīsies un ko<br />
iegūsim, attīstot vēja enerģijas un arī citu atjaunojamo energoresursu<br />
izmantošanu. Latvija ir apliecinājusi savu vēlmi kļūt<br />
zaļākai, jautājums, kas paliek aktuāls – cik ilgā laikā tas notiks,<br />
līdz spēsim pilnvērtīgi pāriet uz ilgtspējīgu, atjaunojamu un<br />
inovatīvu resursu izmantošanu un izmantot <strong>Latvijas</strong> potenciālu.<br />
Asociācijas viedoklis<br />
Prognozējams pārdotā degvielas apjoma samazinājums<br />
<strong>Latvijas</strong> Degvielas tirgotāju<br />
asociācijas izpilddirektore<br />
Ieva Ligere<br />
Šogad Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteikto pasākumu<br />
ietekmē ievērojami samazinājās pieprasījums pēc degvielas.<br />
Cilvēki jūtami mazāk pārvietojās ar transportlīdzekļiem, komerciālo<br />
transportlīdzekļu plūsma un kravu pārvadājumu apjoms arī<br />
būtiski samazinājās, vienīgi lauksaimnieki to sezonālās darbības<br />
specifikas dēļ turpināja strādāt un iepirkt degvielu, kā ierasts.<br />
Rezultātā autodegvielu realizācija mazumtirdzniecībā martā nokritās<br />
par 5%, aprīlī – par 14%, maijā – par 9%, salīdzinot ar<br />
2019. gada attiecīgajiem mēnešiem.<br />
Valsts ieņēmuma dienesta pieejamie dati rāda, ka šā gada pirmajos<br />
piecos mēnešos mazumtirdzniecībā autodegvielām kopā<br />
kritums ir par 7,21% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. To<br />
ietekmēja vairāki faktori – no janvāra paaugstinātas akcīzes nodokļa<br />
likmes degvielai un biodegvielas piejaukuma palielinājums<br />
benzīnam no 5% uz 10% un dīzeļdegvielai no 5% uz 7%, Covid-19<br />
pandēmijas dēļ ieviestie ierobežojumi, kā arī Igaunijā par 12<br />
centiem pazeminātā akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai no 1.<br />
maija.<br />
Arī pēc ārkārtējās situācijas valstī joprojām saglabājas jūtama<br />
negatīva tendence. Lai arī pamazām esam atgriezušies ierastākā<br />
ritmā pēc ierobežojumu mīkstināšanas, tomēr prognozējam,<br />
ka šogad tendence saglabāsies ar negatīvu zīmi gan zemāku<br />
akcīzes nodokļa likmju kaimiņvalstīs dēļ, gan atcelto lielo vasaras<br />
pasākumu un festivālu dēļ. Turklāt līdz ar ieviestajiem<br />
ierobežojumiem vēl negantāka kļuvusi jau iepriekšējos gados<br />
sākusies konkurences saasināšanās starp degvielas tirgotājiem.<br />
Paredzams, ka tuvāko gadu laikā tirgus spēlētāju vidū būs<br />
sagaidāmas izmaiņas un savas pozīcijas vēl vairāk nostiprinās<br />
spēcīgākie tirgus dalībnieki, vājākie būs spiesti tirgu atstāt. Tāpat<br />
akcīzes nodokļa palielinājums un kaimiņvalstīs zemākas akcīzes<br />
likmes. Piemēram, Igaunijā akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai<br />
ir vienā līmenī ar Lietuvas likmēm, kas ir par četriem centiem<br />
zemāka nekā Latvijā.<br />
Prognozējam, ka pie jebkuriem apstākļiem saglabāsies tendence<br />
degvielas tirgus dalībnieku sīvai konkurencei un pozīciju nostiprināšanai<br />
tirgū. Protams, šobrīd valda liela nenoteiktība, kurai<br />
visiem ir jāpielāgojas, un jābūt gataviem pārmaiņām. Ieguvēji būs<br />
tie, kuri pratīs pielāgoties un spēs būt elastīgi.<br />
Enerģētika<br />
81
82
Degviela<br />
Pieprasījuma kritums saasina konkurenci<br />
AS “Virši-A”<br />
izpilddirektors<br />
Jānis Vība<br />
Degvielas mazumtirdzniecībā, tāpat kā lielākajā daļā uzņēmējdarbības nozaru,<br />
Covid-19 pandēmija un tās ierobežošanai noteiktie drošības pasākumi šogad atstāja<br />
ietekmi uz finanšu rādītājiem. <strong>Gada</strong> pirmajos piecos mēnešos degvielas<br />
mazumtirdzniecības tirgus Latvijā kopumā saruka par 5%, taču jūnijā un jūlijā tirgus<br />
sāka atveseļoties, lai gan vēl ir pāragri izteikt prognozes, vai šī būs noturīga tendence<br />
arī gada atlikušajos mēnešos. Degvielas nozari šogad negatīvi ietekmēja arī akcīzes<br />
nodokļa likmes palielinājums. Visticamāk, šogad turpināsies konsolidācija, lielākajiem<br />
tirgus spēlētājiem turpinot palielināt tirgus daļu.<br />
Nozares TOP 25 uzņēmumi<br />
N.<br />
p.<br />
k. Nosaukums Darbības joma<br />
1 ORLEN Latvija, SIA<br />
Degvielas, naftas produktu<br />
vairumtirdzniecība<br />
2 1 Circle K Latvia, SIA<br />
Degvielas, naftas produktu<br />
tirdzniecība<br />
3 NESTE LATVIJA, SIA<br />
Degvielas, naftas produktu<br />
tirdzniecība<br />
4 Pirmas, SIA<br />
Degvielas, naftas produktu<br />
vairumtirdzniecība<br />
5 VIRŠI-A, AS<br />
Degvielas, naftas produktu<br />
vairumtirdzniecība<br />
6 VIADA Baltija, AS<br />
Degvielas, naftas produktu<br />
tirdzniecība<br />
7 TransBaltic OIL, SIA<br />
Degvielas, naftas produktu<br />
FAST BUNKERING,<br />
8<br />
SIA<br />
9 Bio-Venta, SIA<br />
vairumtirdzniecība<br />
Degvielas, naftas produktu<br />
uzglabāšana un transportēšana<br />
Degvielas, biodegvielas un<br />
naftas produktu ieguve,<br />
pārstrāde<br />
Degvielas, naftas produktu<br />
10 ARIS BALTIJA, SIA<br />
tirdzniecība<br />
Degvielas uzpildes staciju<br />
11 RIXJET, SIA<br />
aprīkojums<br />
Degvielas, naftas produktu<br />
12 ASTARTE-NAFTA, SIA<br />
tirdzniecība<br />
Degvielas, naftas produktu<br />
13 RDZ Energy, SIA<br />
vairumtirdzniecība<br />
Degvielas, biodegvielas un<br />
14 OIL LOGISTIC, SIA naftas produktu ieguve,<br />
pārstrāde<br />
"Ventspils nafta" Degvielas, naftas produktu<br />
15<br />
termināls, SIA uzglabāšana un transportēšana<br />
Degvielas, naftas produktu<br />
16 AUGSTCELTNE, SIA<br />
tirdzniecība<br />
Degvielas, naftas produktu<br />
17 STRAUJUPĪTE, SIA<br />
vairumtirdzniecība<br />
BALTIC GROUND Degvielas, naftas produktu<br />
18<br />
SERVICES LV, SIA vairumtirdzniecība<br />
EVIJA, Liepājas<br />
speciālās<br />
Degvielas, naftas produktu<br />
19 ekonomiskās<br />
vairumtirdzniecība<br />
zonas SIA V.Biļuka<br />
komercfirma<br />
20 GOTIKA AUTO, SIA<br />
21 AVM Bunker Ltd, SIA<br />
22 INGRID A, SIA<br />
Euro Energo<br />
23 2 Company, SIA<br />
24 Gulfstream Oil, SIA<br />
25 OVI, SIA<br />
Degvielas, naftas produktu<br />
tirdzniecība<br />
Degvielas, naftas produktu<br />
vairumtirdzniecība<br />
Degvielas, naftas produktu<br />
tirdzniecība<br />
Degvielas, naftas produktu<br />
vairumtirdzniecība<br />
Degvielas, naftas produktu<br />
tirdzniecība<br />
Degvielas, naftas produktu<br />
vairumtirdzniecība<br />
1<br />
Atšķirīgs pārskata periods no 01.05.2019. līdz 30.04.<strong>2020</strong>.<br />
2<br />
Uzsākts maksātnespējas process.<br />
Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati<br />
2019. gada<br />
apgrozījums,<br />
tūkst. EUR<br />
Apgrozījuma<br />
izmaiņas, pret Rentabilitāte,<br />
2018. g., % %<br />
Darbinieku<br />
skaits<br />
559 956 0% 0,48 9<br />
408 019 -4% 3,36 862<br />
340 577 4% 2,98 58<br />
228 116 10% 0,17 79<br />
187 008 4% 2,13 530<br />
174 976 6% 0,05 567<br />
145 943 -20% -0,98 12<br />
136 766 -3% 0,01 20<br />
88 874 -9% 0,53 61<br />
81 830 -1% 0,01 17<br />
53 029 5% -0,29 2<br />
50 992 4% 1,23 306<br />
40 245 36% -2,73 9<br />
36 130 3 reizes 0,49 6<br />
34 875 -40% 4,38 192<br />
29 526 -4% 3,48 230<br />
27 025 15% 0,79 10<br />
26 591 -19% 0,33 16<br />
22 577 10% 0,41 22<br />
21 975 -1% 0,8 114<br />
21 376 -16% 0,16 2<br />
18 696 16% 2,81 73<br />
15 740 -6% -1,96 24<br />
14 934 28% -2,56 18<br />
14 019 47% 0,72 96<br />
Enerģētika<br />
83
Elektroenerģija un gāze<br />
Elektroenerģijas patēriņš samazinās<br />
AS “Sadales tīkls”<br />
valdes priekšsēdētājs<br />
Sandis Jansons<br />
Šogad pirmajā pusgadā galvenokārt Covid-19 pandēmijas izplatības ierobežošanai<br />
noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ “Sadales tīkla” sadalītās elektroenerģijas apjoms<br />
samazinājies par 5,2%. Pēc ārkārtējās situācijas ierobežojumu atcelšanas juridiskie<br />
klienti pakāpeniski ir atsākuši darbību. Elektroenerģijas patēriņš pašreiz ir stabilizējies<br />
un atjaunojies iepriekšējā gada līmenī. Precīzas prognozes izteikt ir pāragri,<br />
tomēr ir skaidrs, ka kopējais gada sadalītās elektroenerģijas apjoms, visticamāk,<br />
būs mazāks nekā iepriekšējos gados. Šajā gadā enerģētikas nozari sagaida nopietni<br />
izaicinājumi.<br />
Nozares TOP 25 uzņēmumi<br />
N.<br />
p.<br />
k. Nosaukums Darbības joma<br />
1 Latvenergo, AS<br />
Elektroenerģijas<br />
ražošana<br />
2019. gada<br />
apgrozījums,<br />
tūkst. EUR<br />
Apgrozījuma<br />
izmaiņas, pret<br />
2018. g., %<br />
Rentabilitāte,<br />
%<br />
Darbinieku<br />
skaits<br />
437 529 1% 23,14 1328<br />
2 Sadales tīkls, AS<br />
Elektroenerģijas<br />
apgāde<br />
320 942 -1% 9,13 1991<br />
3 <strong>Latvijas</strong> Gāze, AS Dabasgāzes apgāde 265 995 -11% 7,41 116<br />
4 Augstsprieguma tīkls, AS<br />
Elektroenerģijas<br />
apgāde<br />
184 742 -5% 3,83 552<br />
5 Conexus Baltic Grid, AS Dabasgāzes apgāde 59 343 10% 7,62 343<br />
6 Enefit, SIA<br />
Elektroenerģijas<br />
apgāde<br />
58 064 -3% -5,2 33<br />
7 Gaso, AS Gāzes apgāde 50 538 1% 11,03 872<br />
8 Ignitis Latvija, SIA<br />
Elektroenerģijas<br />
apgāde<br />
43 849 26% -1,77 9<br />
9 <strong>Latvijas</strong> elektriskie tīkli, AS<br />
Elektroenerģijas<br />
apgāde<br />
41 076 -5% 23,09 8<br />
10 Linde Gas, SIA Gāzes apgāde 22 061 3% 13,56 71<br />
11 INTERGAZ, SIA Gāzes apgāde 21 753 -33% 4,15 119<br />
12 Elenger, SIA Dabasgāzes apgāde 18 720 2 reizes 1,31 5<br />
13 Fortum Latvia, SIA<br />
Elektroenerģijas<br />
ražošana<br />
17 903 -6% 13,69 31<br />
14 Scener, SIA<br />
Elektroenerģijas<br />
apgāde<br />
14 442 -7% 1,14 1<br />
15 1 Intergaz Trade, SIA Gāzes apgāde 12 539 0,62 2<br />
16 INTER RAO Latvia, SIA<br />
17 LATNEFTEGAZ, SIA<br />
18 Energia verde, SIA<br />
Elektroenerģijas<br />
apgāde<br />
Elektroenerģijas<br />
ražošana<br />
Elektroenerģijas<br />
ražošana<br />
12 377 15% 0,63 4<br />
10 701 0% 19,35 7<br />
7 528 24% 26,86 10<br />
19 Deco Energy, SIA<br />
Elektroenerģijas<br />
apgāde<br />
7 037 3% 3,29 5<br />
20 ELME MESSER L, SIA Gāzes apgāde 6 831 13% 4,17 55<br />
21 Winergy, SIA<br />
22 JUGLAS JAUDA, SIA<br />
23 Incukalns Energy, SIA<br />
24 Graanul Pellets Energy, SIA<br />
25 Rīgas enerģija, SIA<br />
Elektroenerģijas<br />
ražošana<br />
Elektroenerģijas<br />
apgāde<br />
Elektroenerģijas<br />
ražošana<br />
Elektroenerģijas<br />
ražošana<br />
Elektroenerģijas<br />
ražošana<br />
1<br />
Atšķirīgs pārskata periods no 27.11.2018. līdz 31.12.2019., 2018. gadā nav apgrozījuma.<br />
Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati<br />
5 945 15% 5,58 2<br />
5 558 16% 17,87 11<br />
5 537 -6% 23,55 1<br />
5 472 -7% 26,28 6<br />
5 185 46% 9,98 13<br />
84
Siltumapgāde un ūdenssaimniecība<br />
Samazinās siltumenerģijas patēriņš<br />
AS “Rīgas siltums”<br />
valdes priekšsēdētājs<br />
Normunds Talcis<br />
Aizvadītā apkures sezona Rīgā bija neparasta – lai gan ziema bija ļoti silta, apkures<br />
sezona bija vēsturiski ilgākā. Siltumenerģijas patēriņš bija par 8,8% mazāks nekā gadu<br />
iepriekš, ko ietekmēja ne vien siltā ziema, bet arī Covid-19 ierobežošanai noteiktā<br />
ārkārtējā situācija. Patēriņu ietekmēja ārkārtējā stāvokļa izsludināšana, kad tika<br />
slēgtas skolas, teātri un izklaides vietas. Šie klienti samazināja siltumenerģijas patēriņu,<br />
un mēs arī mudinājām to darīt. Ja nav cilvēku, kādēļ gan sildīt tādā pašā režīmā<br />
skolas, teātrus vai lielo operas namu. Bet citādi patēriņš netika ietekmēts.<br />
Nozares TOP 25 uzņēmumi<br />
N.<br />
p.<br />
k. Nosaukums Darbības joma<br />
2019. gada<br />
apgrozījums,<br />
tūkst. EUR<br />
Apgrozījuma<br />
izmaiņas, pret Rentabilitāte,<br />
2018. g., % %<br />
Darbinieku<br />
skaits<br />
1 1 RĪGAS SILTUMS, AS Siltumapgāde un siltumtīkli 148 688 -2% 0,9 702<br />
2 LATGRAN, SIA Kurināmais 79 307 28% 7,8 125<br />
3 Rīgas ūdens, SIA Ūdensapgāde un kanalizācija 58 259 8% 14,5 771<br />
4 Graanul Pellets, SIA Kurināmais 46 415 51% 6,83 34<br />
5<br />
COALMAR TRADING,<br />
SIA<br />
Kurināmais 41 240 -82% 6,88 4<br />
6 NewFuels, SIA Kurināmais 35 289 24% 5,31 72<br />
7<br />
GRAANUL INVEST,<br />
SIA<br />
Kurināmais 33 489 42% 6,02 31<br />
8 Pellet 4Energia, SIA Kurināmais 21 734 11% -10,51 38<br />
9<br />
Daugavpils<br />
siltumtīkli,<br />
Pašvaldības AS<br />
Siltumapgāde un siltumtīkli 19 371 -10% 0,09 248<br />
LIEPĀJAS ENERĢIJA,<br />
10<br />
SIA<br />
Siltumapgāde un siltumtīkli 17 577 -3% 25,4 94<br />
11 FILTER Latvia, SIA Siltumapgāde un siltumtīkli 16 713 20% 0,4 68<br />
12 2 Scandbio Latvia, SIA Kurināmais 11 403 -12% 8,83 24<br />
13 Baltic granulas, SIA Kurināmais 11 306 7% 1,48 3<br />
14 SANART, SIA Ūdensapgāde un kanalizācija 11 280 2 reizes 2,17 66<br />
15 LOKŠIRS, SIA Siltumapgāde un siltumtīkli 10 674 31% 8,7 100<br />
16 RĒZEKNES<br />
SILTUMTĪKLI, AS<br />
Siltumapgāde un siltumtīkli 10 419 -3% 0,03 65<br />
Kurzemes granulas,<br />
17<br />
SIA<br />
Kurināmais 10 387 20% 10,06 40<br />
18 Fortum Jelgava, SIA Siltumapgāde un siltumtīkli 9 704 -3% 7,15 40<br />
19<br />
Graanul Invest<br />
Energy, SIA<br />
Kurināmais 8 090 -4% 29,16 5<br />
Ventspils siltums,<br />
20<br />
Pašvaldības SIA<br />
Siltumapgāde un siltumtīkli 7 612 -7% 35,02 86<br />
21 3 AKVA būve, SIA Ūdensapgāde un kanalizācija 7 574 2 reizes 31,49 75<br />
22 Valmieras ūdens, SIA Ūdensapgāde un kanalizācija 7 506 -5% 4,25 86<br />
Jūrmalas siltums,<br />
23<br />
SIA<br />
Siltumapgāde un siltumtīkli 7 246 -1% 27,03 66<br />
24 SĒME, SIA Siltumapgāde un siltumtīkli 6 789 10% 7,4 57<br />
25 4 Norma-S, SIA Ūdensapgāde un kanalizācija 6 651 -34% 0,89 111<br />
1<br />
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2018. līdz 30.09.2019.<br />
2<br />
Atšķirīgs pārskata periods no 01.05.2019. līdz 30.04.<strong>2020</strong>.<br />
3<br />
Atšķirīgs pārskata periods no 01.11.2018. līdz 31.10.2019.<br />
4<br />
Atšķirīgs pārskata periods no 01.11.2018. līdz 31.10.2019.<br />
Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati<br />
Enerģētika<br />
85
Pakalpojumi finanšu, juridiskie un uzņēmējdarbībai<br />
• Bankas • Apdrošinātāji • Konsultācijas, juridiskie un citi biznesa pakalpojumi<br />
• Līzings un cita finanšu darbība<br />
+/- Panākumi un neveiksmes Tendence<br />
FKTK izveido banku ilgi gaidīto rokasgrāmatu klientu<br />
izpētes un iekšējās kontroles sistēmu pilnveidošanai<br />
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar tirgus<br />
dalībniekiem izstrādājusi rokasgrāmatu finanšu iestādēm<br />
klientu izpētes un iekšējās kontroles sistēmu pilnveidošanai.<br />
Ieteikumu mērķis ir vienota izpratne gan banku, gan uzrauga<br />
pusē par normatīvu piemērošanu saistībā ar finanšu noziegumu<br />
novēršanu, kā arī uz risku izvērtējumu balstītas pieejas<br />
ieviešana.<br />
<strong>Latvijas</strong> Bankas prezidenta maiņa<br />
<strong>Latvijas</strong> Bankas prezidenta amatā stājās līdzšinējais <strong>Latvijas</strong><br />
Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks, kurš šajā<br />
amatā nomainīja ilggadējo centrālās bankas vadītāju Ilmāru<br />
Rimšēviču. I. Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons apsūdzēti<br />
saistībā ar korupciju. I. Rimšēvičs apsūdzēts par diviem<br />
noziegumiem, proti, kukuļa – apmaksāta atpūtas brauciena<br />
– pieņemšanu, kā arī par kukuļa – naudas – pieņemšanu.<br />
Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu<br />
legalizēšanu. I. Rimšēvičs vairākkārt noliedzis vainu viņam<br />
inkriminētajos nodarījumos.<br />
Bankomātu skaits perioda beigās<br />
1200<br />
1000<br />
800<br />
600<br />
400<br />
200<br />
0<br />
1018 1015 1016 998 993<br />
2016<br />
VII-XII<br />
2017<br />
I-VI<br />
2017<br />
VII-XII<br />
2018<br />
I-VI<br />
2018<br />
VII-XII<br />
949 933 912<br />
2019<br />
I-VI<br />
2019<br />
VII-XII<br />
<strong>2020</strong><br />
I-VI<br />
Dati: <strong>Latvijas</strong> Banka<br />
Nozares fakti<br />
Izaicinājumi un atbalsts<br />
Apdrošināšanas sabiedrību parakstītās prēmijas<br />
Latvijā <strong>2020</strong>. gada pirmajā pusgadā, milj. EUR<br />
Nelaimes gadījumi, 6,47 Pārējie, 14,32<br />
Vispārējā CTA, 8,04<br />
Dzīvība, 63,96<br />
Īpašums, 36,06<br />
Sauszemes<br />
transports<br />
(KASKO), 43,14<br />
Veselība, 58,97<br />
Sauszemes transp. īpašnieku<br />
CTA (iekļaujot OCTA), 47,15<br />
Dati: <strong>Latvijas</strong> Apdrošinātāju asociācija<br />
Izsniegto maksājumu karšu skaits, miljonos perioda beigās<br />
2,5<br />
2<br />
1,5<br />
1<br />
0,5<br />
0<br />
2,365 2,300 2,307 2,231 2,244 2,238 2,233 2,186<br />
2016<br />
VII-XII<br />
2017<br />
I-VI<br />
2017<br />
VII-XII<br />
2018<br />
I-VI<br />
2018<br />
VII-XII<br />
2019<br />
I-VI<br />
2019<br />
VII-XII<br />
<strong>2020</strong><br />
I-VI<br />
Dati: <strong>Latvijas</strong> Banka<br />
Bankas Covid-19 krīzes pārvarēšanai piedāvā<br />
atlikt aizdevuma pamatsummas maksājumus<br />
Atbilstoši Eiropas banku iestādes vadlīnijām, kā arī ievērojot<br />
to, ka globālās ekonomikas izaugsme Covid-19 dēļ kavējas,<br />
finanšu iestādes piedāvā privātpersonām un juridiskajām<br />
personām atlikt aizdevumu pamatsummas maksājumus.<br />
Moratorijs juridiskajām personām paredz mainīt aizdevuma<br />
pamatsummas maksājuma grafiku, ja aizdevuma līgumā<br />
paredzēta pamatsummas atmaksa pa daļām. Pēc klienta<br />
izvēles pilnībā vai daļēji saistību pamatsummas atmaksa tiek<br />
atlikta uz moratorijā noteikto periodu līdz sešiem mēnešiem.<br />
Šajā periodā klientam jāturpina maksāt procentus, apdrošināšanas<br />
prēmijas un citus aizdevuma līgumā paredzētos<br />
maksājumus, kas nav pamatsumma. Vienlaikus finanšu iestādes<br />
nevar pieprasīt papildu nodrošinājumu vai paaugstināt<br />
procentu likmi. Savukārt moratorijs privātpersonām paredz<br />
iespēju atlikt hipotekārā kredīta pamatsummas maksājumus<br />
līdz 12 mēnešiem, bet līzinga un patēriņa kredīta pamatsummas<br />
maksājumus – līdz sešiem mēnešiem.<br />
Strauji aug Finanšu izlūkošanas dienesta<br />
iesaldēto līdzekļu apmērs<br />
Finanšu izlūkošanas dienests <strong>2020</strong>. gada pirmajos sešos mēnešos<br />
izdevis 227 rīkojumus, iesaldējot iespējami noziedzīgi<br />
iegūtus finanšu līdzekļus 327,56 miljonu eiro apmērā, kas ir<br />
trīs reizes vairāk nekā 2019. gada pirmajā pusgadā. Lielākais<br />
iespējami noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu apmērs iesaldēts<br />
likvidējamās kredītiestādēs – 255,09 miljoni eiro.<br />
No kopējā iesaldēto iespējami noziedzīgi iegūto līdzekļu apmēra<br />
visvairāk iesaldēts juridiskām personām – 74% jeb<br />
243,69 miljoni eiro, no tiem ārvalstu juridisko personu finanšu<br />
līdzekļi ir 204,44 miljonu eiro apmērā. Pēc juridisko<br />
personu reģistrācijas valsts visvairāk iespējami noziedzīgi<br />
līdzekļi iesaldēti juridiskām personām no Britu Virdžīnu salām,<br />
Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kipras un Apvienotās<br />
Karalistes. Visvairāk jeb 55,82 miljoni eiro, kuri iesaldēti fizisku<br />
personu kontos, pases valsts ir Krievija.<br />
86
Rādītāju dinamika<br />
Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR<br />
2017 2018 2019<br />
Apkopoto uzņēmumu skaits 820 860 886<br />
Apgrozījums industrijas līderiem<br />
Apgrozījums industrijas līderiem 2017.–2019. g. (milj. EUR)<br />
250<br />
2017. g. 2018. g. 2019. g.<br />
200<br />
Darbinieku skaits, tūkst. 22 24 22<br />
Peļņa, milj. EUR 351 459 687<br />
Rentabilitāte 16,85 20,49 32,19<br />
Apgrozījums, milj. EUR 2 082 2 239 2 133<br />
150<br />
100<br />
50<br />
Apgrozījuma izmaiņas, % -3,12 7,56 -4,74<br />
0<br />
BTA Baltic Insurance<br />
Company, AAS<br />
Swedbank, AS<br />
Citadele banka, AS<br />
Avots: Firmas.lv<br />
Virsnozares skaitļos<br />
Kopā<br />
Uzņēmumu skaits<br />
Pieaudzis<br />
apgrozījums<br />
TOP 10 (izņemot bankas un apdrošināšanas sabiedrības)<br />
N. p.<br />
k. Nosaukums Darbības joma<br />
2019. g. neto<br />
apgrozījums,<br />
tūkst. EUR<br />
Apgrozījuma<br />
izmaiņas,<br />
pret 2018. g., %<br />
Rentabilitāte,<br />
%<br />
Darbinieku<br />
skaits<br />
1 UniCredit Leasing, SIA Līzings 32 360 30% 41,91 140<br />
2 1 Circle K Business Centre, SIA Grāmatvedības pakalpojumi 31 511 10% 2,02 628<br />
3 IPF Digital Latvia, SIA Finanšu darbība 26 293 9% 42,53 44<br />
4 STONEWIN, SIA <strong>Biznesa</strong> konsultācijas, pakalpojumi 23 688 5 reizes 2,12 6<br />
5 DelfinGroup, SIA Finanšu darbība 20 372 13% 17,19 271<br />
6 mogo, AS Finanšu darbība 15 428 -18% 47,12 60<br />
7 Swedbank Līzings, SIA Līzings 13 977 11% 53,26 40<br />
8 VIVUS, SIA Finanšu darbība 13 970 -13% 47,86 0<br />
9 TAVEX, SIA Finanšu darbība 13 227 -5% 4,12 40<br />
10 InCREDIT GROUP, SIA Finanšu darbība 12 893 3% 28,94 116<br />
1<br />
Atšķirīgs pārskata periods no 01.05.2019. līdz 30.04.<strong>2020</strong>.<br />
Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati<br />
Jauni<br />
atlasē<br />
Neto<br />
apgrozījums,<br />
tūkst.<br />
Apgrozījums, peļņa EUR<br />
19/18 18/17 17/16<br />
Peļņa,<br />
tūkst.<br />
Rentabilitāte<br />
Darbinieki,<br />
skaits<br />
kopā<br />
Nodokļi (VID dati)<br />
Kopā,<br />
tūkst.<br />
VSAOI uz<br />
darbinieku,<br />
tūkst. EUR<br />
Pakalpojumi finanšu, juridiskie<br />
un uzņēmējdarbībai<br />
886 68% 19% 2 133 242 -5% 7% -3% 686 634 32% 21 896 262 342 6,55<br />
Apdrošināšana 55 73% 5% 512 094 6% 10% 16% 40 604 8% 2101 22 802 6,19<br />
Bankas 18 39% 17% 679 361 -14% 5% -32% 412 977 61% 6494 87 510 8,41<br />
Konsultācijas, juridiskie un<br />
citi biznesa pakalpojumi<br />
627 70% 21% 526 640 4% 11% 8% 58 354 11% 9790 112 990 5,21<br />
Līzings un cita finanšu darbība 186 63% 19% 415 148 -10% 4% 16% 174 699 42% 3511 39 040 7,07<br />
Pakalpojumi finanšu, juridiskie un uzņēmējdarbībai<br />
87
88
Asociācijas viedoklis<br />
Bankas Covid-19 krīzē ir tās pārvarēšanas risinājuma būtiska sastāvdaļa<br />
Finanšu nozares asociācijas<br />
valdes priekšsēdētāja<br />
Sanita Bajāre<br />
<strong>2020</strong>. gadā <strong>Latvijas</strong> tautsaimniecību un finanšu sistēmu ļoti<br />
būtiski ietekmējusi Covid-19 pandēmija un ar tās ierobežošanu<br />
saistītie pasākumi. Pretstatā 2008. gada finanšu krīzei <strong>Latvijas</strong><br />
bankas šoreiz ir krīzes pārvarēšanas risinājuma būtiska<br />
sastāvdaļa, sniedzot visa veida atbalstu saviem klientiem un<br />
tautsaimniecībai kopumā.<br />
Bankas jau marta otrajā pusē sāka īstenot dažādas individuālas<br />
atbalsta programmas, tostarp saistību izpildes atlikšanu. Savukārt<br />
Finanšu nozares asociācija sadarbībā ar saviem biedriem<br />
izstrādāja moratorijus, padarot šo procesu vienkāršāku. Moratoriju<br />
ietvaros ir veikta saistību izpildes atlikšana gan fiziskām,<br />
gan juridiskām personām.<br />
Ilgtspējīgiem vidējā un lielā segmenta uzņēmumiem saglabājas<br />
augsts finansējuma pieejamības līmenis. Taču nav noslēpums,<br />
ka salīdzinoši zemā uzņēmumu kapitalizācija nereti ir šķērslis<br />
aizdevuma saņemšanai. Pēc pagarināto uzņēmumu gada<br />
pārskatu iesniegšanas termiņa beigām novērtēsim kopējo uzņēmumu<br />
spēju izmantot ieviestās nodokļu izmaiņas un reinvestēt<br />
peļņu, tādējādi stiprinot kapitalizācijas līmeni.<br />
Šobrīd uzņēmumu vēlmē aizņemties ir vērojams konservatīvs<br />
noskaņojums. Uzņēmēji nenoteiktības apstākļos nereti izvēlas<br />
lēnāku attīstību, mazākas investīcijas vai attīstību bez papildu<br />
jaunām saistībām, turklāt krīzes apstākļos saasinās arī<br />
virkne ierobežojošu faktoru, sākot ar kapitāla pietiekamību,<br />
pelnītspēju, beidzot ar pašu ieguldījumu konkrētajā projektā un<br />
kredītvēsturi.<br />
Pozitīvi vērtējami arī „Altum” atbalsta instrumenti maziem un<br />
vidējiem uzņēmumiem garantiju veidā, kā arī alternatīvā ieguldījumu<br />
fonda izveide lielo uzņēmumu atbalstam, piesaistot valsts<br />
fondēto pensiju līdzekļus. Asociācija cieši sadarbojas ar „Altum”<br />
un nozares spēlētājiem, lai veicinātu minēto instrumentu plašāku<br />
izmantošanu un tautsaimniecības izaugsmes atjaunošanos.<br />
Lai nodrošinātu pilnvērtīgu atkopšanos no Covid-19 radītajām<br />
sekām, tautsaimniecības stabilizāciju un izaugsmi, uzņēmējiem<br />
ir jāpalielina iespēja gūt finansējumu ne tikai no bankām, bet arī<br />
alternatīviem avotiem. Asociācija ir sagatavojusi redzējumu un<br />
sākusi diskusiju ar atbildīgajām institūcijām par kapitāla tirgus<br />
straujāku attīstību Latvijā un Baltijā.<br />
Asociācijas viedoklis<br />
Apdrošināšanas brokeru tirgus daļa turpina lēnām pieaugt<br />
Profesionālo apdrošināšanas<br />
brokeru asociācijas<br />
valdes priekšsēdētājs<br />
Agris Auce<br />
<strong>Latvijas</strong> apdrošināšanas tirgu <strong>2020</strong>. gada vasarā ietekmēja divi<br />
galvenie notikumi: Covid-19 pandēmija un tālāka <strong>Latvijas</strong> apdrošināšanas<br />
tirgus konkurences samazināšanās, apvienojoties<br />
divām „Vienna Insurance Group” (VIG) piederošām apdrošināšanas<br />
sabiedrībām – „Compensa” un „Seesam”. Šī apvienošanās<br />
turpina jau pirms 5–6 gadiem iesākušos konkurences samazināšanos<br />
<strong>Latvijas</strong> tirgū, kam vajadzētu viest satraukumu gan<br />
patērētājos, gan arī tirgus uzraugos. 2013. gadā mums bija 10<br />
riska apdrošinātāju, bet tagad palikuši tikai seši.<br />
Covid-19 pandēmija tiešā veidā ir ietekmējusi ceļojumu nozari,<br />
bet līdz ar ceļojumu skaita samazinājumu ir būtiski krities<br />
prēmiju apjoms ceļojumu apdrošināšanā. Pandēmija eksponēja<br />
arī kādu <strong>Latvijas</strong> apdrošināšanas nozares ilgstošu problēmu –<br />
salīdzinoši vāju ceļojumu apdrošināšanas segumu, salīdzinot ar<br />
attīstītajām Rietumvalstīm.<br />
Netieši Covid-19 ir ietekmējis auto apdrošināšanu. Kopš pandēmijas<br />
sākuma ir vērojams jūtams cenu kritums gan OCTA, gan<br />
arī KASKO apdrošināšanā.<br />
Vienlaikus uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā pēc nesenās<br />
nodokļu priekšrocību zaudēšanas sācies samazinājums, kas<br />
saistīts ar ieguldītājiem ne visai pievilcīgiem uzkrāšanas produktiem.<br />
Kritums pagaidām nav tik straujš, jo agrāk noslēgtie līgumi<br />
turpinās uz agrāk spēkā bijušajiem nodokļu nosacījumiem. Savukārt<br />
kopumā uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas veids<br />
palielinās, pateicoties mūža pensiju apdrošināšanai.<br />
Savukārt veselības nozarē uz laiku tika būtiski samazināta vai<br />
pat apturēta ambulatoro pakalpojumu sniegšana, līdz ar to apdrošinājuma<br />
ņēmējiem tika būtiski ierobežotas veselības polišu<br />
izmantošanas iespējas. Lielākā daļa apdrošinātāju uz to reaģēja,<br />
iekļaujot segumā arī attālināti saņemto veselības pakalpojumu<br />
apmaksu, daži, bet ne visi, pat ļāva sporta pakalpojumus izmantot<br />
vēlāk – pēc ierobežojumu samazināšanas. Apdrošinājuma<br />
ņēmēji bieži vien uz pandēmiju reaģēja ar pauzi medicīnas pakalpojumu<br />
izmantošanā.<br />
Apdrošināšanas brokeru tirgus daļa turpina lēnām pieaugt. Rietumvalstīs<br />
brokeru tirgus daļa biznesa klientu (uzņēmumu)<br />
apdrošināšanā ir apmēram 60–80%, Latvijā ir novērtējums, ka<br />
brokeri paraksta apmēram 100 miljonus eiro no 150 miljoniem<br />
eiro biznesa klientu sektora.<br />
Pakalpojumi finanšu, juridiskie un uzņēmējdarbībai<br />
89
90
Mārketinga koncepti<br />
nelieliem uzņēmumiem<br />
www.latvijastalrunis.lv<br />
67770711<br />
Mājaslapu izstrāde<br />
SEO risinājumi<br />
Sociālo tīklu<br />
profilu izveide<br />
Pakalpojumi finanšu, juridiskie un uzņēmējdarbībai<br />
91
Apdrošinātāji<br />
Apdrošināšanas nozare atkopsies tikpat ātri<br />
un veiksmīgi, cik valsts ekonomika<br />
“Gjensidige”<br />
<strong>Latvijas</strong> filiāles vadītāja<br />
Ināra Meija<br />
<strong>2020</strong>. gads iesākās ļoti perspektīvi, taču notika negaidītais – kā jebkurā nozarē, arī<br />
apdrošināšanā martā situācija strauji mainījās. Lai arī klientu skaits nav mazinājies,<br />
novērojams būtisks kritums parakstīto prēmiju apmērā. Transporta un veselības<br />
apdrošināšana bija segmenti, kuros bija novērojams vislielākais izrakstīto prēmiju<br />
kritums. Tuvā nākotnē paredzam, ka pieaugs interese un piedāvājums apdrošināšanas<br />
polisē iekļaut jautājumus ar kiberdrošību, datu aizsardzību vai citiem attālināta<br />
darba dēļ radītiem riskiem. Apdrošināšanas nozare ir tieši saistīta ar ekonomisko<br />
situāciju valstī, tādēļ varam teikt, ka nozare atkopsies tieši tik ātri un veiksmīgi, cik<br />
valsts ekonomika kopumā.<br />
Apdrošinātāji<br />
Apdrošināšanas sabiedrība<br />
Parakstītās prēmijas<br />
2019. gadā (tūkst. EUR)<br />
Dzīvības apdrošināšanas akciju sabiedrības<br />
SEB Life and Pension Baltic 107 445<br />
CBL Life 18 633<br />
Nedzīvības apdrošināšanas akciju sabiedrības<br />
BTA Baltic Insurance Company 222 680<br />
BALTA 113 258<br />
Balcia Insurance SE 87 225<br />
Baltijas Apdrošināšanas Nams 15 979<br />
Dalībvalstu dzīvības apdrošinātāju filiāles<br />
ERGO Life Insurance SE <strong>Latvijas</strong> filiāle 40 138<br />
Swedbank Life insurance SE <strong>Latvijas</strong> filiāle 31 469<br />
Compensa Life Vienna Insurance Group SE <strong>Latvijas</strong> filiāle 24 436<br />
Mandatum Life Insurance Baltic SE <strong>Latvijas</strong> filiāle 6 089<br />
Dalībvalstu nedzīvības apdrošinātāju filiāles<br />
ADB "Gjensidige" <strong>Latvijas</strong> filiāle 41 131<br />
ERGO Insurance SE <strong>Latvijas</strong> filiāle 36 275<br />
If P&C Insurance AS <strong>Latvijas</strong> filiāle 29 363<br />
Swedbank P&C Insurance AS <strong>Latvijas</strong> filiāle 28 994<br />
Compensa Vienna Insurance Group ADB <strong>Latvijas</strong> filiāle 25 758<br />
Seesam Insurance AS <strong>Latvijas</strong> filiāle 1 22 463<br />
Telia Forsakring AB filiāle Latvijā 329<br />
1<br />
Seesam Insurance AS <strong>Latvijas</strong> filiāle <strong>2020</strong>. gada jūlijā likvidēta.<br />
Dati: <strong>Latvijas</strong> Apdrošinātāju asociācija<br />
92
Bankas<br />
Vēl ilgi banku prioritārais uzdevums būs<br />
atbalsts uzņēmumu darbības atjaunošanai<br />
„BlueOrange Bank”<br />
galvenais izpilddirektors<br />
Dmitrijs Latiševs<br />
Mēs varam prognozēt uzņēmējdarbības lēnāku attīstību, vēlāku atgriešanos iepriekšējo<br />
tempu līmenī, tāpēc jo nozīmīgāks ir un tuvākajā nākotnē būs finanšu<br />
sektora atbalsts valsts kopējās ekonomikas atveseļošanā. Apzinoties mazo un vidējo<br />
uzņēmumu lomu kopējo biznesa tempu kāpināšanā, svarīgs faktors ir banku atbalsts<br />
nepieciešamā finansējuma nodrošināšanā šiem uzņēmumiem. Vēl ilgu laiku banku<br />
prioritārais uzdevums būs atbalsts biznesam, kas palīdz uzņēmumiem iespējami<br />
ātrāk atgriezties iepriekšējā attīstības līmenī, vienlaikus nodrošinot izaugsmi, jaunas<br />
darbavietas un būtisku pienesumu <strong>Latvijas</strong> budžetā.<br />
Latvijā strādājošo banku aktīvi 2019. gada nogalē<br />
N. p. k. Bankas nosaukums<br />
Bruto aktīvi 2019.<br />
gada 31. decembrī,<br />
milj. EUR<br />
1 Swedbank 5 833,8<br />
2 Luminor Bank filiāle Latvijā 4 235,7<br />
3 SEB banka 3 934,6<br />
4 Citadele banka 3 447,4<br />
5 Rietumu banka 1 718,7<br />
6 OP Corporate Bank filiāle Latvijā 737,7<br />
7 BlueOrange Bank 537,8<br />
8 Reģionālā investīciju banka 286,3<br />
9 Rigensis Bank 251,9<br />
10 Baltic International Bank 226,7<br />
11 PrivatBank 197,1<br />
12 LPB Bank 194,2<br />
13 Signet Bank 190,1<br />
14 1 Danske Bank filiāle Latvijā 171,5<br />
15 Industra Bank (iepriekš Meridian Trade Bank) 163,3<br />
16 Expobank 69,7<br />
17 2 Bigbank filiāle Latvijā -<br />
1<br />
Danske Bank filiāle Latvijā <strong>2020</strong>. gada martā likvidēta.<br />
2<br />
Bigbank filiāles Latvijā dati nav pieejami.<br />
Dati: Banku finansiālie rādītāji, Finanšu nozares asociācija un Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
Noskaidro<br />
uzņēmuma<br />
patiesā<br />
labuma<br />
guvēju<br />
Pakalpojumi finanšu, juridiskie un uzņēmējdarbībai<br />
93
Līzings un cita finanšu darbība<br />
Līzinga tirgū <strong>2020</strong>. gads<br />
bija notikumiem bagāts<br />
„Swedbank” Finansēšanas<br />
centra vadītājs<br />
Jānis Paiders<br />
Līzinga finansējuma jomā <strong>2020</strong>. gads ir bijis ļoti notikumiem bagāts. Privātpersonu<br />
auto līzingā gada pirmie mēneši bija aktīvi, savukārt ārkārtējās situācijas apstākļos<br />
aprīlī darījumu skaits samazinājās pat vairāk nekā uz pusi. Savukārt, pateicoties auto<br />
salonu aktīvai darbībai un klientu optimismam, jūnijā darījumu skaits strauji atjaunojās<br />
un jūlijā jau pietuvojās pagājušā gada apmēriem. Uzņēmumu pusē gads iesākās<br />
ar nedaudz mazāku klientu aktivitāti nekā pērn, kas ārkārtējās situācijas laikā samazinājās<br />
ļoti strauji. Ir vērojama intereses un pieprasījuma atjaunošanās, pamazām<br />
tuvojoties iepriekšējā gada līmenim.<br />
Nozares TOP 25 uzņēmumi<br />
N.<br />
p.<br />
k. Nosaukums Darbības joma<br />
2019. gada<br />
apgrozījums,<br />
tūkst. EUR<br />
Apgrozījuma<br />
izmaiņas, pret<br />
2018. g., %<br />
Rentabilitāte,<br />
%<br />
Darbinieku<br />
skaits<br />
1 UniCredit Leasing, SIA Līzings 32 360 30% 41,91 140<br />
2 IPF Digital Latvia, SIA Finanšu darbība 26 293 9% 42,53 44<br />
3 DelfinGroup, SIA Finanšu darbība 20 372 13% 17,19 271<br />
4<br />
Attīstības finanšu institūcija<br />
Altum, AS<br />
Finanšu darbība 15 648 9% 51,96 203<br />
5 mogo, AS Finanšu darbība 15 428 - 18% 47,12 60<br />
6 Swedbank Līzings, SIA Līzings 13 977 11% 53,26 40<br />
7 VIVUS, SIA Finanšu darbība 13 970 - 13% 47,86 0<br />
8 TAVEX, SIA Finanšu darbība 13 227 - 5% 4,12 40<br />
9 InCREDIT GROUP, SIA Finanšu darbība 12 893 3% 28,94 116<br />
10 Luminor Līzings, SIA Līzings 11 717 - 2% 42,4 43<br />
11 SEB līzings, SIA Līzings 10 028 2% 40,31 21<br />
12 4finance, AS Finanšu darbība 9 029 - 34% 612,73 266<br />
13 Mintos Marketplace, AS Finanšu darbība 8 807 95% 60,04 115<br />
14 Creamfinance Latvia, SIA Finanšu darbība 7 720 29% 14,12 53<br />
15 DECTA, SIA Finanšu darbība 7 129 28% 23,49 81<br />
16 HANSAB, SIA<br />
Banku iekārtas un<br />
aprīkojums<br />
6 911 55% 5,55 51<br />
17 AIZDEVUMS.LV, SIA Līzings 6 734 - 4% 20,7 107<br />
18 E LATS, SIA Lombardi, ieķīlāšana 6 732 1% 6,44 85<br />
19 VIA SMS, SIA Finanšu darbība 6 311 43% 5,73 22<br />
20 Pilna Servisa Līzings, SIA Līzings 5 978 18% 0,05 35<br />
21 Inbank Latvia, SIA Līzings 5 472 32% 19,63 26<br />
22 ONDO, SIA Finanšu darbība 5 424 - 30% 22,84 0<br />
23 Verifone Baltic, SIA<br />
Banku iekārtas un<br />
aprīkojums<br />
5 387 - 7% 9,57 68<br />
24 Armadillo, SIA Finanšu darbība 5 236 3 reizes 4,74 5<br />
25 West Kredit, AS Finanšu darbība 5 164 6% 58,33 27<br />
Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati<br />
94
Konsultācijas, juridiskie un<br />
citi biznesa pakalpojumi<br />
Spējai iekasēt maksājumus būs liela ietekme<br />
uz daudzu uzņēmumu maksātspēju<br />
„Creditreform Latvija”<br />
valdes priekšsēdētājs<br />
Māris Baidekalns<br />
<strong>2020</strong>. gada krīze, kas saistīta ar Covid-19 noteiktajiem ierobežojumiem, kā jau iepriekšējās<br />
krīzēs pieredzēts, sākās ar strauju ārpakalpojumu pieprasījuma kritumu,<br />
ko pastiprināja daži ne visai pamatoti likumdevēja lēmumi un nozarei noteiktie ierobežojumi.<br />
Turpretim jau gada vidū vērojama un pilnībā saprotama visu kreditoru<br />
vēlme ne tikai atsākt kreditēšanu, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, bet arī<br />
saņemt samaksu par to. Savlaicīgs ārpakalpojums – ārpustiesas parādu atgūšana<br />
var izrādīties ļoti nozīmīgs papildu instruments naudas plūsmas un likviditātes<br />
nodrošināšanā.<br />
Nozares TOP 25 uzņēmumi<br />
N.<br />
p.<br />
k. Nosaukums Darbības joma<br />
Circle K Business<br />
1 1 Centre, SIA<br />
2 STONEWIN, SIA<br />
<strong>Biznesa</strong> konsultācijas,<br />
pakalpojumi<br />
3<br />
ERNST & YOUNG<br />
BALTIC, SIA<br />
Sun Finance Central <strong>Biznesa</strong> konsultācijas,<br />
4 2 Asia, AS<br />
pakalpojumi<br />
5<br />
Solvay Business <strong>Biznesa</strong> konsultācijas,<br />
Services Latvia, SIA pakalpojumi<br />
6<br />
Tehniskās pārbaudes un<br />
SGS LATVIJA LTD, SIA<br />
ekspertīze<br />
2019. gada<br />
apgrozījums,<br />
tūkst. EUR<br />
Apgrozījuma<br />
izmaiņas, pret Rentabilitāte,<br />
2018. g., % %<br />
Darbinieku<br />
skaits<br />
Grāmatvedības pakalpojumi 31 511 10% 2,02 628<br />
23 688 5 reizes 2,12 6<br />
Audits 12 218 7% 17,79 212<br />
10 974 7,64 4<br />
10 697 22% 1,67 197<br />
9 278 18% 15,1 184<br />
7 3 KPMG Baltics AS Audits 8 935 12% 11,91 162<br />
8 Deloitte Latvia, SIA<br />
<strong>Biznesa</strong> konsultācijas,<br />
pakalpojumi<br />
8 141 18% 16,93 93<br />
9<br />
Elektroniskie sakari,<br />
Valsts AS<br />
Kontroles dienesti 7 703 9% 1,22 92<br />
10 Pricewaterhouse-<br />
Coopers SIA<br />
Audits 7 555 11% 5,87 153<br />
11 GelvoraSergel, SIA<br />
Parādu piedziņa,<br />
detektīvdarbība<br />
7 045 - 15% 27,39 111<br />
12 3 Cabot Latvia, SIA<br />
<strong>Biznesa</strong> konsultācijas,<br />
pakalpojumi<br />
7 003 1% 6,58 149<br />
Storent Investments, <strong>Biznesa</strong> konsultācijas,<br />
13<br />
AS<br />
pakalpojumi<br />
6 668 9% 14,45 11<br />
14 PARKBURGER, SIA<br />
<strong>Biznesa</strong> konsultācijas,<br />
pakalpojumi<br />
6 478 13% 0,03 640<br />
15 MT Baltics, SIA<br />
<strong>Biznesa</strong> konsultācijas,<br />
pakalpojumi<br />
6 378 61% 5,35 2<br />
16 Investa Ltd, SIA<br />
<strong>Biznesa</strong> konsultācijas,<br />
pakalpojumi<br />
4 879 - 27% 0,86 15<br />
AMPLEXOR Latvia,<br />
17<br />
SIA<br />
Tulkošana 4 559 - 5% 3,01 75<br />
18 BT 1, SIA Izstāžu, gadatirgu organizēšana 4 528 - 4% 0,95 58<br />
19 LUMINA Group, SIA<br />
Darba drošības organizēšana,<br />
konsultācijas<br />
4 475 - 56% 16,22 7<br />
20 Inspecta Latvia, A/S Sertifikācija un standartizācija 3 844 10% 16,35 116<br />
21 CV-Online Latvia, SIA<br />
Personāla atlase; konsultācijas<br />
un pakalpojumu noma<br />
3 677 7% 26,64 36<br />
Deloitte Audits Latvia,<br />
22 Audits<br />
SIA<br />
3 607 7% 4,25 53<br />
Publisko aktīvu<br />
<strong>Biznesa</strong> konsultācijas,<br />
23 pārvaldītājs<br />
pakalpojumi<br />
Possessor, SIA<br />
3 566 39% 33,25 62<br />
24 Chenggong, SIA<br />
<strong>Biznesa</strong> konsultācijas,<br />
pakalpojumi<br />
3 482 2,6 reizes 82,76 4<br />
25 TNS LATVIA, SIA<br />
Statistika, socioloģiskie un<br />
tirgus pētījumi<br />
3 425 8% 16,4 127<br />
1<br />
Atšķirīgs pārskata periods no 01.05.2019. līdz 30.04.<strong>2020</strong>.<br />
2<br />
Atšķirīgs pārskata periods no 27.07.2018. līdz 31.12.2019.<br />
3<br />
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2018. līdz 30.09.2019.<br />
Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati<br />
Pakalpojumi finanšu, juridiskie un uzņēmējdarbībai<br />
95
Informācijas tehnoloģijas, datortehnika<br />
• Datortehnika<br />
• Informācijas tehnoloģijas, programmizstrāde<br />
+/- Panākumi un neveiksmes Tendence<br />
Valsts sektors sper lielu soli digitalizācijā<br />
Spēkā stājoties Covid-19 izplatības ierobežojumiem, valsts<br />
sektors pārgāja uz attālinātu lēmuma pieņemšanu. Gan valdība,<br />
gan Saeima ārkārtējā situācijā, kā arī pēc tās strādāja<br />
attālināti, izmantojot digitālās saziņas platformas. Vēlāk Saeima<br />
izsludināja iepirkumu, kura rezultātā SIA “I” izstrādāja<br />
Saeimas e-sistēmu. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas<br />
eksperti valsts spertos soļus digitalizācijā vērtē kā būtisku<br />
izaugsmi tehnoloģiju lietošanā.<br />
E-veselības sāga turpināsies<br />
Veselības ministrija lūgusi Ministru kabinetu līdz 2023. gada<br />
30. decembrim pagarināt e-veselības sistēmas ieviešanas termiņu.<br />
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) paudusi, ka esošā<br />
e-veselība ir bijusi neveiksmīga, taču tajā pašā laikā uzskata,<br />
ka sistēmas pilnveidei ir jāturpinās. Bažas par sistēmas<br />
kvalitāti paudusi arī Finanšu ministrija un Saeimas deputāti.<br />
Taču nākotnē e-veselībai būs jāiztiek bez Eiropas Reģionālā<br />
attīstības fonda līdzekļiem un sistēmas pilnveidei prasīs valsts<br />
budžeta līdzekļus.<br />
Interneta pieejamība dažāda tipa mājsaimniecībās gada<br />
sākumā (% no mājsaimniecību kopskaita attiecīgajā grupā)<br />
100<br />
80<br />
60<br />
40<br />
20<br />
0<br />
1 pieaugušaigušais<br />
ar pieaugušie gušie ar vairāk<br />
1 pieau-<br />
2 2 pieau-<br />
3 un 3 un vairāk<br />
pieaugušie<br />
ar bērniem<br />
bērniem<br />
bērniem pieaugušie<br />
2018. g. 2019. g.<br />
Dati: Centrālā statistikas pārvalde<br />
Nozares fakti<br />
Iedzīvotāji, kuri lieto glabātuves vietas internetā<br />
(mākoņdatošana) (% no interneta lietotājiem attiecīgajā grupā)<br />
40<br />
37,7<br />
35,4<br />
30<br />
20<br />
10<br />
31,5<br />
29,9<br />
0<br />
Vīrieši<br />
Sievietes<br />
2018. g. 2019. g.<br />
Dati: Centrālā statistikas pārvalde<br />
Iedzīvotāji, kuri veikuši pirkumus tiešsaistē internetā<br />
personiskiem mērķiem (% no iedzīvotāju kopskaita)<br />
50<br />
46,6<br />
44,4<br />
45,6 44,9<br />
40<br />
38,0<br />
30 33,5<br />
Izaicinājumi un atbalsts<br />
LVRTC “pēdējo jūdzi” pieslēgs līdz gada beigām<br />
<strong>Latvijas</strong> Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) platjoslas<br />
projektā no plānotajiem 3800 kilometriem izbūvējis 3200 kilometru<br />
optiskā tīkla infrastruktūras. Kopumā līdz 2021. gadam<br />
plānots aptvert 397 piekļuves punktus, bet patlaban ir izbūvēti<br />
305 piekļuves punkti. Pieslēgumi veidoti arī elektronisko sakaru<br />
komersantu mezglos, lai nodrošinātu “pēdējās jūdzes”<br />
(sakaru tīkla posms no komutācijas mezgla) pieslēgumu tīklā.<br />
Pirmajā kārtā optiskā tīkla piekļuves punkti nodrošināti 23<br />
izglītības iestādēs. Sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju<br />
(IZM), piesaistot papildu finansējumu, līdz 2023. gada<br />
31. decembrim ar optiskā tīkla piekļuves punktiem tiks nodrošinātas<br />
vēl 25–35 izglītības iestādes. Tiek turpināts darbs, lai<br />
identificētu, kuras skolas tās būs.<br />
IKT nozare apmāca topošos speciālistus<br />
Latvijai pārslēdzoties uz attālināto darbu, informācijas un komunikācijas<br />
tehnoloģijas (IKT) nozares pārstāvji – uzņēmumi<br />
un biedrības – sāka digitālās apmācības topošo nozaru speciālistiem.<br />
Apmācību mērķis ārkārtējā situācijā bija jaunajiem<br />
speciālistiem apgūt tādas jomas kā mākoņdatošana.<br />
Būtisks atbalsts pandēmijas laikā bija sievietēm – nevalstiskās<br />
organizācijas ar biedrībām aicināja sievietes bez maksas<br />
apgūt programmēšanu un startēt kādā no IT uzņēmumiem.<br />
Sievietēm bija iespēja apgūt zināšanas par klientu apkalpošanu,<br />
informāciju sistēmu testēšanu, datu aizsardzību, kā arī<br />
datu analītiku un citām digitālajām prasmēm.<br />
20<br />
10<br />
0<br />
2014 2015 2016 2017 2018 2019<br />
Dati: Centrālā statistikas pārvalde<br />
96
Rādītāju dinamika<br />
Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR<br />
2017 2018 2019<br />
Apkopoto uzņēmumu skaits 503 528 529<br />
Apgrozījums industrijas līderiem<br />
Apgrozījums industrijas līderiem 2017.–2019. g. (milj. EUR)<br />
500<br />
2017. g. 2018. g. 2019. g.<br />
400<br />
Darbinieku skaits, tūkst. 13 15 16<br />
Peļņa, milj. EUR 68 145 112<br />
Rentabilitāte 4,86 8,67 6,40<br />
Apgrozījums, milj. EUR 1 409 1 674 1 752<br />
300<br />
200<br />
100<br />
Apgrozījuma izmaiņas, % 5,62 18,74 4,67<br />
0<br />
ELKO GRUPA, AS<br />
Evolution<br />
Latvia, SIA<br />
ALSO Latvia, SIA<br />
Avots: Firmas.lv<br />
Virsnozares skaitļos<br />
Kopā<br />
Uzņēmumu skaits<br />
Pieaudzis<br />
apgrozījums<br />
Jauni<br />
atlasē<br />
Neto<br />
apgrozījums,<br />
tūkst.<br />
Apgrozījums, peļņa EUR<br />
19/18 18/17 17/16<br />
Peļņa,<br />
tūkst.<br />
Rentabilitāte<br />
Darbinieki,<br />
skaits<br />
kopā<br />
Nodokļi (VID dati)<br />
Kopā,<br />
tūkst.<br />
VSAOI uz<br />
darbinieku,<br />
tūkst. EUR<br />
Informācijas tehnoloģijas,<br />
datortehnika<br />
529 68% 14% 1 751 716 5% 16% 5% 112 150 6% 15 946 235 307 7,52<br />
Datortehnika 77 64% 9% 730 178 -2% 12% -12% 6785 1% 945 17 867 5,56<br />
Informācijas tehnoloģijas,<br />
programmizstrāde<br />
452 69% 14% 1 021 538 10% 19% 21% 105 365 10% 15 001 217 440 7,64<br />
TOP 10<br />
N. p.<br />
k. Nosaukums Darbības joma<br />
2019. g. neto<br />
apgrozījums,<br />
tūkst. EUR<br />
Apgrozījuma<br />
izmaiņas,<br />
pret 2018. g., %<br />
Rentabilitāte,<br />
%<br />
Darbinieku<br />
skaits<br />
1 ELKO GRUPA, AS Datortehnikas vairumtirdzniecība 473 793 12% 0,29 259<br />
2 Evolution Latvia, SIA IT, informācijas tehnoloģijas 89 942 1% 8,22 3454<br />
3 ALSO Latvia, SIA Datortehnikas vairumtirdzniecība 71 097 1% 0,74 70<br />
4 MoonCom, SIA Datortehnikas vairumtirdzniecība 59 986 -3% 0,6 14<br />
5 Tieto Latvia, SIA Programmatūra 44 303 8% 8,01 756<br />
6 SOLAR SUPPORT SERVICES, SIA Programmatūra 40 195 46% 0,82 2<br />
7 4finance IT, SIA IT, informācijas tehnoloģijas 35 004 -27% 5,06 189<br />
8 C.T.CO, SIA Programmatūra 33 870 19% 16,85 475<br />
9 Euro Live Technologies, SIA IT, informācijas tehnoloģijas 27 764 10% 4,99 1105<br />
10 1 DPA, SIA IT, informācijas tehnoloģijas 27 546 14% 1,17 19<br />
1<br />
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2018. līdz 30.06.2019.<br />
Uz topa veidošanas brīdi 2019. gada dati nav Mikrotīkls, SIA. Aktuālā informācija portālā.<br />
Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati<br />
Informācijas tehnoloģijas, datortehnika<br />
97
98
Asociācijas viedoklis<br />
Digitalizācijas ieguvumi uzņēmējiem liek domāt ilgtermiņā<br />
Interneta asociācijas<br />
izpilddirektore<br />
Ina Gudele<br />
Informāciju tehnoloģiju (IT) nozarē pirmais pusgads ir bijis<br />
veiksmīgs. Dažos uzņēmumos vērojamas pozitīvas tendences,<br />
piemēram, attālināta strādāšana un automatizācijas ieviešana.<br />
Lielāko izrāvienu inovācijās guva lielie eksportējošie uzņēmumi,<br />
kuri krīzē saskatīja priekšrocības strādāt vairāk un nepārtraukti.<br />
Arī telekomunikācijas nozares uzņēmumi interneta slodzes pārbaudījumu<br />
izturēja, kad interneta patēriņš mājās strauji pieauga.<br />
Nākotnē būtiski jāskatās, kā uzlabot visus procesus, lai celtu<br />
konkurētspēju iekšējā tirgū un eksporta tirgos.<br />
Globālā mērogā kopējie dati par pandēmijas ietekmi uz tehnoloģiju<br />
nozari nav apkopoti. Taču lielie uzņēmumi krīzi saskatīja<br />
kā priekšrocību strādāt vairāk, nepārtraucot savu darbu. IT speciālisti<br />
var strādāt attālināti, tāpēc visus pasūtījumus dažādām<br />
nozarēm ieviest nebija problēmu.<br />
Pandēmijā būtisks izrāviens novērots automatizācijas risinājumiem,<br />
kuriem pieprasījums pieauga. Tāpat šajā periodā daudzi<br />
uzņēmumi saprata digitālās transformācijas nozīmi. Jārēķinās,<br />
ka nākotnē šāda pandēmija var atkārtoties, līdz ar to digitālās<br />
transformācijas ieguvumi liek uzņēmumiem domāt ilgtermiņā,<br />
samazinot izmaksas un palielinot konkurētspēju.<br />
<strong>Latvijas</strong> lielie uzņēmumi jau ļoti sen nekonkurē iekšējā tirgū –<br />
viņi strādā uz ārvalstu tirgiem. Runājot par iekšējo konkurenci, ir<br />
arī dažādas pozitīvas lietas. Sešos mēnešos tika pieņemti dažādi<br />
ātri lēmumi izmaiņām likumdošanā. Arī Eiropas projektu finanšu<br />
apgūšana notika ātrāk, pateicoties digitalizācijai.<br />
Arī telekomunikācijas uzņēmumiem dramatiska trieciena nebija.<br />
Mums ir laba infrastruktūra internetam, līdz ar to pieaugošais<br />
interneta patēriņš mājās tīklam netraucēja. Tīkla slodzes tests ir<br />
godam izturēts.<br />
IT nozarei katrs gads ir izaicinājums, jo katru gadu notiek izmaiņas<br />
ekonomikā, kas ietekmē uzņēmēju darbu. Pozitīvais ir šī<br />
gada spēriens, kas motivēja uzņēmējus pāriet uz digitalizāciju.<br />
Taču nākotnē nopietni jāskatās, kā uzlabot uzņēmuma procesus.<br />
Jāsāk ar vadību – ko vēlas iegūt no digitalizācijas, ar kādiem<br />
risinājumiem un, visbeidzot, kuri IT uzņēmumi to spēs dot. Apgūt<br />
tehnoloģijas ir ilgstošs izglītības darbs. Uzņēmējiem vairāk<br />
jāmācās vienam no otra, lai iemācītos jaunas lietas uzņēmuma<br />
darba uzlabošanai.<br />
Asociācijas viedoklis<br />
Digitālā transformācija tikai uzņems apgriezienus<br />
<strong>Latvijas</strong> Informācijas un<br />
komunikācijas tehnoloģijas<br />
asociācijas prezidente<br />
Signe Bāliņa<br />
Neapšaubāmi, lielākais izaicinājums ir bijusi Covid-19 pandēmija<br />
un tās izraisītā globālā ekonomiskā krīze, kas ir būtiski<br />
mainījusi pasaules dienaskārtību. Ja runā par IKT nozari, tad<br />
liels izaicinājums, ar kuru nozarei nācās saskarties, ir nodrošināt<br />
saviem klientiem pāreju uz attālinātu darbu. Ņemot vērā<br />
augsto digitalizācijas pakāpi, <strong>Latvijas</strong> IKT uzņēmumiem pašiem<br />
pāreja uz darbu attālināti nav sagādājusi lielas problēmas un<br />
norisinājās raiti. Taču tas neattiecas uz visiem IKT uzņēmumu<br />
klientiem, kam nācās strauji pielāgoties attālinātam darbam un<br />
digitāli transformēties.<br />
Var teikt, ka ārkārtas stāvoklis būtiski paātrināja uzņēmumu<br />
pāreju uz digitālo vidi. Ja pērn tā vairāk bija uzņēmumu attīstības<br />
instruments, šobrīd tā ir svarīga teju ikviena uzņēmuma<br />
konkurētspējai.<br />
Runājot par pieprasījuma dinamiku, liela daļa LIKTA biedru atzīst,<br />
ka pavasarī bija samazinājies pieprasījums gan vietējā tirgū,<br />
gan eksporta tirgū. Tolaik daļa uzņēmumu novēroja kavējumus<br />
izejvielu piegāžu ķēdēs un ierobežojumus starptautiskajā transportā.<br />
Likumsakarīgi bija ierobežojumi darbinieku nosūtīšanā<br />
komandējumos, kas ietekmēja gan projektu īstenošanu, gan arī<br />
pārdošanas aktivitātes ārvalstīs. Tāpat mēs redzam, ka ir palielinājusies<br />
uzņēmēju un valsts institūciju atvērtība tehnoloģijām.<br />
Mūsuprāt, tieši ārkārtējā situācija uzskatāmi parādīja ieguvumus<br />
no investīcijām IKT.<br />
Ņemot vērā Covid-19 ietekmi, šobrīd aktuāli ir dažādi automatizācijas<br />
risinājumi, kas ļauj samazināt cilvēku klātbūtni, patērēto<br />
laiku ceļā utml. Tāpat joprojām ir aktuāli risinājumi, kas saistīti<br />
ar attālināto darbu un mācībām.<br />
Sagaidāms, ka digitālā transformācija tikai uzņems apgriezienus,<br />
jo daudzviet pasaulē būs aktuāli dažādu veidu ierobežojumi,<br />
kuri vairo digitalizācijas nozīmi, piemēram, tiešsaistē notiek<br />
konferences un semināri, uz virtuālo vidi tiek pārceltas darba<br />
un izklaides aktivitātes. Tikpat liela nozīme digitālajai transformācijai<br />
ir uzņēmumu konkurētspējas vairošanā, jo dažādu<br />
veidu digitālo risinājumu ieviešana palīdz padarīt efektīvākus<br />
uzņēmuma biznesa procesus. Runa ir gan par pārdošanu, gan<br />
klientu apkalpošanu, gan ražošanu un loģistiku, gan komandas<br />
vadīšanu un citiem procesiem.<br />
Informācijas tehnoloģijas, datortehnika<br />
99
Datortehnika<br />
Covid-19 stiprināja<br />
pieprasījumu datortehnikai<br />
“Capital” valdes loceklis<br />
Ivars Šulcs<br />
Pirmajā pusgadā pasauli pārsteidza Covid-19 pandēmija, kura skāra arī IT nozari.<br />
Būtiskākais ierobežojums pandēmijā no IT nozares skatpunkta ir darba un skolas<br />
pienākumu izpilde attālināti. IT nozare palīdzēja rast vairākus risinājumus, lai katrs<br />
varētu pildīt savus ikdienas pienākumus no mājām. Rezultātā radās liels pieprasījums<br />
pēc attālinātai saziņai nepieciešamā tehnikas nodrošinājuma, piemēram,<br />
portatīvajiem datoriem, planšetdatoriem, web kamerām, video konferenču risinājumiem.<br />
Būtiski tehnikas piegādēm bija jānotiek dažu dienu laikā. Rezultātā tika<br />
izpirktas visas Eiropas IT uzņēmumu noliktavas.<br />
Nozares TOP 25 uzņēmumi<br />
N.<br />
p.<br />
k. Nosaukums Darbības joma<br />
1 ELKO GRUPA, AS<br />
2 ALSO Latvia, SIA<br />
3 MoonCom, SIA<br />
Datortehnikas<br />
vairumtirdzniecība<br />
Datortehnikas<br />
vairumtirdzniecība<br />
Datortehnikas<br />
vairumtirdzniecība<br />
2019. gada<br />
apgrozījums,<br />
tūkst. EUR<br />
Apgrozījuma<br />
izmaiņas, pret Rentabilitāte,<br />
2018. g., % %<br />
Darbinieku<br />
skaits<br />
473 793 12% 0,29 259<br />
71 097 1% 0,74 70<br />
59 986 -3% 0,6 14<br />
4 ASBIS BALTICS, SIA<br />
Datortehnikas<br />
vairumtirdzniecība<br />
21 163 -73% 0,57 28<br />
5 BALTIC DATA, SIA Datortehnikas tirdzniecība 10 461 11% 3,84 75<br />
6 MarkIT Latvija, SIA Datortehnikas tirdzniecība 10 277 0% 2,08 9<br />
7 ATEA, SIA<br />
8 MONT<br />
DISTRIBUTION, SIA<br />
Datortehnikas<br />
vairumtirdzniecība<br />
Datortehnikas<br />
vairumtirdzniecība<br />
9 779 0% 0,65 39<br />
6 508 43 reizes 2,7 2<br />
9 Datika, SIA Datortehnikas tirdzniecība 5 570 -49% 0,91 28<br />
10 VS PRO, SIA Datortehnikas tirdzniecība 5 191 -13% 5,1 8<br />
11 TelCom, SIA<br />
Datortehnikas<br />
vairumtirdzniecība<br />
4 652 -11% 2,77 14<br />
12 MTIP, SIA Datortehnikas tirdzniecība 3 812 43% 3,82 2<br />
13 DATEKS GRUPA, SIA Datortehnikas tirdzniecība 3 713 17% 0,21 9<br />
14 IT SALES, SIA<br />
Datortehnikas<br />
vairumtirdzniecība<br />
3 034 3% 13,7 18<br />
15 SEMPER SOLE, SIA<br />
Datortehnikas<br />
vairumtirdzniecība<br />
2 606 3 reizes 3,84 1<br />
16 iStyle Latvia, SIA Datortehnikas tirdzniecība 2 282 -31% 3,97 15<br />
iWare Distribution,<br />
17<br />
SIA<br />
Datortehnikas tirdzniecība 2 031 -24% -2,4 18<br />
18 Capital Classic, SIA Datortehnikas tirdzniecība 1 798 5 reizes 6,55 3<br />
Multisistēma Rīga,<br />
19<br />
SIA<br />
20 MS Modius, SIA<br />
Datortehnikas tirdzniecība 1 783 15% 2,79 15<br />
Datortehnikas<br />
vairumtirdzniecība<br />
1 394 14% 5,66 5<br />
21 OSPACE, SIA<br />
Datortehnikas<br />
vairumtirdzniecība<br />
1 353 53% 3,72 2<br />
22 Biroteh, SIA Datortehnikas tirdzniecība 1 260 -9% 5,52 11<br />
Datortehnikas<br />
23 Itelika, SIA<br />
vairumtirdzniecība<br />
24 ACC Distribution, SIA Datortehnikas<br />
vairumtirdzniecība<br />
25<br />
PRINT & SERVISS,<br />
SIA<br />
Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati<br />
1 139 1% 4,42 2<br />
1 127 42% 32,18 18<br />
Datortehnikas tirdzniecība 1 119 -11% 0,21 18<br />
100
Informācijas tehnoloģijas, programmizstrāde<br />
IT nozarē jāturpina regulārs<br />
darbs cilvēku izglītošanā<br />
“Elva Baltic”<br />
valdes loceklis<br />
Reinis Sparāns<br />
Krīze bijusi labs atspēriens digitalizācijas attīstībai, kas veicinājusi ne tikai privātā<br />
bloka transformāciju, bet arī valsts sektorā, piemēram, izglītībā. Nevaru iedomāties,<br />
kā bez milzīga darba un intensīvas pārliecināšanas izglītības sistēmā tas būtu iespējams.<br />
Arī privātajam sektoram tas ir milzīgs impulss – apzināties, ka varam darīt arī<br />
citādāk, organizēt darbu attālināti. Nākotnes digitalizācija ir atkarīga no katra uzņēmēja<br />
individuāli, taču mājasdarbs Nr. 1 ir turpināt regulāru darbu cilvēku izglītošanā.<br />
Nozares TOP 25 uzņēmumi<br />
N.<br />
p.<br />
k. Nosaukums Darbības joma<br />
2019. gada<br />
apgrozījums,<br />
tūkst. EUR<br />
Apgrozījuma<br />
izmaiņas, pret<br />
2018. g., %<br />
Rentabilitāte,<br />
%<br />
Darbinieku<br />
skaits<br />
1 Evolution Latvia, SIA<br />
IT, informācijas<br />
tehnoloģijas<br />
89 942 1% 8,22 3454<br />
2 Tieto Latvia, SIA Programmatūra 44 303 8% 8,01 756<br />
SOLAR SUPPORT SERVICES,<br />
3<br />
SIA<br />
4 4finance IT, SIA<br />
Programmatūra 40 195 46% 0,82 2<br />
IT, informācijas<br />
tehnoloģijas<br />
35 004 -27% 5,06 189<br />
5 C.T.CO, SIA Programmatūra 33 870 19% 16,85 475<br />
6 Euro Live Technologies, SIA<br />
7 DPA, SIA<br />
8 RĪGAS KARTE, SIA<br />
9 Atea Global Services, SIA<br />
10 EMERGN, AS<br />
Intrum Global Technologies,<br />
11<br />
SIA<br />
12 DATAKOM, SIA<br />
Tele2 Shared Service Center,<br />
13<br />
SIA<br />
14 PMPC, SIA<br />
IT, informācijas<br />
tehnoloģijas<br />
IT, informācijas<br />
tehnoloģijas<br />
IT, informācijas<br />
tehnoloģijas<br />
IT, informācijas<br />
tehnoloģijas<br />
IT, informācijas<br />
tehnoloģijas<br />
27 764 10% 4,99 1105<br />
27 546 14% 1,17 19<br />
22 188 -2% 23,71 12<br />
17 510 14% 4,55 403<br />
16 779 25% -1,31 353<br />
Programmatūra 15 745 27% 5,73 203<br />
IT, informācijas<br />
tehnoloģijas<br />
14 299 8% 2,92 79<br />
Programmatūra 12 333 -25% -25,1 300<br />
IT, informācijas<br />
tehnoloģijas<br />
11 420 5 reizes 25,1 11<br />
15 DYNATECH, SIA Programmatūra 11 412 50% 4,5 237<br />
16 Visma Labs, SIA<br />
IT, informācijas<br />
tehnoloģijas<br />
11 160 50% 9,1 201<br />
17 Estoty, SIA Programmatūra 10 368 22% 66,67 16<br />
18 OptiCom, SIA<br />
19 Santa Monica Networks, SIA<br />
20 WeAreDots,, SIA<br />
21 C Teleport, AS<br />
IT, informācijas<br />
tehnoloģijas<br />
IT, informācijas<br />
tehnoloģijas<br />
IT, informācijas<br />
tehnoloģijas<br />
IT, informācijas<br />
tehnoloģijas<br />
9 819 12% 7,02 36<br />
9 637 -7% 18,27 30<br />
8 731 60% 2,89 78<br />
8 429 2 reizes -0,75 5<br />
Ubiquiti Networks (Latvia),<br />
22<br />
SIA<br />
Programmatūra 8 332 37% 5,9 77<br />
23 TVG, SIA Programmatūra 8 168 2% -0,83 7<br />
24 IPRO, SIA<br />
IT, informācijas<br />
tehnoloģijas<br />
8 130 -41% 10,85 27<br />
25 Pearl Latvija, SIA Programmatūra 8 026 15% 20,75 60<br />
Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati<br />
Informācijas tehnoloģijas, datortehnika<br />
101
Lauksaimniecība<br />
• Augkopība, dārzeņkopība un augļkopība • Lauksaimniecības tehnika un pakalpojumi<br />
• Lopkopība, putnkopība • Zivsaimniecība, zvejniecība<br />
+/- Panākumi un neveiksmes Tendence<br />
Labības raža Latvijā šogad solās būt ļoti laba<br />
No vairāk nekā 730 000 hektāru graudaugu, kas šogad valstī<br />
iesēti, plānotā raža solās būt pat ļoti laba – 3,4 miljoni tonnu<br />
graudu, liecina <strong>Latvijas</strong> Lauku konsultāciju un izglītības centra<br />
(LLKC) aplēses. Tādējādi šā gada graudkopības sezona, par<br />
spīti pavasara sausumam un neraugoties uz lietavām un negaisiem<br />
jūnijā, uzskatāma par izdevušos.<br />
Finansējums nākamajā plānošanas periodā ir nepietiekams<br />
Kaut arī nākamajā plānošanas periodā <strong>Latvijas</strong> lauksaimniekiem<br />
atsevišķās jomās paredzēts Eiropas Savienības (ES)<br />
finansējuma pieaugums salīdzinājumā ar 2014.–<strong>2020</strong>. gada<br />
periodu, <strong>Latvijas</strong> lauksaimniekiem joprojām būs krietni zemāks<br />
ES atbalsta apjoms, sasniedzot tikai 82% no ES vidējā<br />
līmeņa 2027. gadā. Latvija 2021.–2027. gada periodā KLP<br />
ietvaros saņems 3,347 miljardus eiro, tostarp tiešmaksājumos<br />
2,41 miljardu eiro un lauku attīstībai 851 miljonu eiro. Tāpat<br />
Latvija saņems papildus 86 miljonus eiro no Eiropas Ekonomikas<br />
atveseļošanas fonda.<br />
Piena iepirkums, tūkst. t<br />
80<br />
70<br />
75<br />
72,6<br />
69,3<br />
60<br />
60,9<br />
50<br />
56,5<br />
60,4 59,6<br />
40<br />
30<br />
20<br />
10<br />
0<br />
<strong>2020</strong>-1 <strong>2020</strong>-2 <strong>2020</strong>-3 <strong>2020</strong>-4 <strong>2020</strong>-5 <strong>2020</strong>-6 <strong>2020</strong>-7<br />
Avots: Centrālā statistikas pārvalde<br />
Nozares fakti<br />
Sējumu platība (tūkst. ha)<br />
1400<br />
1200<br />
1233,9 1262,1<br />
1214,3<br />
1168,8<br />
1208,7<br />
1000<br />
800<br />
600<br />
400<br />
200<br />
0<br />
2015 2016 2017 2018 2019<br />
Avots: Centrālā statistikas pārvalde<br />
Graudaugu vidējā ražība, cnt no 1 ha<br />
50<br />
40<br />
30<br />
20<br />
10<br />
Izaicinājumi un atbalsts<br />
Augļu un dārzeņu nozarē darbaspēka trūkumu<br />
pastiprina nosacījumi viesstrādniekiem<br />
Augļu un dārzeņu ražošanas un pārstrādes nozarēs sarežģījumus<br />
rada trūkstošais darbaspēks, ko pastiprina<br />
pārvietošanās nosacījumi viesstrādniekiem. Daudziem augļkopjiem<br />
un dārzeņu audzētājiem vajag roku darbu, bet to<br />
piesaistīt ir ļoti sarežģīti. Arī pārstrādei trūkst darbaspēka,<br />
taču daudziem zemniekiem darbaspēka nepietiekamība ir vēl<br />
akūtāka problēma, spiežot samazināt ražošanas apmērus.<br />
Šogad bija tādi zemeņu audzētāji, kuri iestrādāja atpakaļ augsnē<br />
zemenes piecu hektāru platībā, jo tās nebija iespējams<br />
novākt.<br />
Zemniekiem kompensācijās piešķir 45,5 miljonus eiro<br />
Valdība aprīlī pieņēma lēmumu no valsts budžeta programmas<br />
“Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” rezervēt atbalstu<br />
45,5 miljonu eiro vērtībā lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem<br />
saskaņā ar kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga<br />
valsts atbalstu lauksaimniecībai Covid-19 izplatības negatīvās<br />
ietekmes mazināšanai. Šajā kontekstā pieejami vairāki atbalsta<br />
pasākumi – vienreizējs atbalsts ienākumu stabilizēšanai<br />
atsevišķu lopkopības nozaru lauksaimniekiem, vienreizējs<br />
atbalsts skolu ēdinātājiem un dārzeņu ražotājiem par ārkārtējās<br />
situācijas laikā neizlietotiem ēdināšanai bērnudārzos un<br />
skolās paredzētiem produktiem, kurus nebija iespējams šim<br />
mērķim izlietot.<br />
Tāpat paredzēts arī atbalsts gatavās pārtikas produkcijas<br />
krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma<br />
radīto grūtību mazināšanai pārtikas preču ražotājiem un<br />
primārajiem ražotājiem, kas nesaņem iepriekšminētos atbalstus,<br />
atbalsts kredītprocentu dzēšanai un apdrošināšanas<br />
polišu daļējai segšanai.<br />
Lai mazinātu Covid-19 krīzes negatīvo ietekmi, šogad lauksaimniekiem<br />
ir pieejams bezprocentu īstermiņa aizdevums,<br />
kas rudenī tiks dzēsts no vienotā platības maksājuma.<br />
0 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 <strong>2020</strong><br />
Avots: Centrālā statistikas pārvalde<br />
102
Rādītāju dinamika<br />
Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR<br />
2017 2018 2019<br />
Apkopoto uzņēmumu skaits 1 555 1 521 1 638<br />
Darbinieku skaits, tūkst. 22 22 22<br />
Peļņa, milj. EUR 206 145 236<br />
Rentabilitāte 7,59 5,24 7,48<br />
Apgrozījums, milj. EUR 2 720 2 774 3 154<br />
Apgrozījums industrijas līderiem<br />
Apgrozījums industrijas līderiem 2017.–2019. g. (milj. EUR)<br />
400<br />
2017. g. 2018. g. 2019. g.<br />
350<br />
300<br />
250<br />
200<br />
150<br />
100<br />
50<br />
Apgrozījuma izmaiņas, % 9,98 2,00 13,70<br />
0<br />
JUPAKS, SIA<br />
LATRAPS, Lauksaimniecības<br />
pakalpojumu<br />
kooperatīvā sabiedrība<br />
Elagro Trade, SIA<br />
Avots: Firmas.lv<br />
Virsnozares skaitļos<br />
Uzņēmumu skaits<br />
Apgrozījums, peļņa EUR<br />
Nodokļi (VID dati)<br />
Darbinieki,<br />
Neto<br />
skaits<br />
VSAOI uz<br />
Pieaudzis Jauni<br />
Peļņa,<br />
Kopā,<br />
Kopā<br />
apgrozījums, 19/18 18/17 17/16<br />
Rentabilitāte<br />
apgrozījums atlasē<br />
tūkst.<br />
kopā<br />
darbinieku,<br />
tūkst.<br />
tūkst.<br />
tūkst. EUR<br />
Lauksaimniecība 1638 73% 14% 3 154 429 14% 2% 9% 235 979 7% 21 586 166 163 3,05<br />
Augkopība, dārzeņkopība<br />
un augļkopība<br />
911 77% 17% 1 756 269 42% 0% 2% 149 528 9% 9829 43 361 2,88<br />
Lauksaimniecības tehnika<br />
un pakalpojumi<br />
242 58% 12% 674 616 -17% 7% 16% 19 639 3% 3206 61 000 3,87<br />
Lopkopība, putnkopība 452 75% 9% 664 872 3% -1% 16% 57 295 9% 7840 55 825 2,86<br />
Zivsaimniecība, zvejniecība 34 62% 15% 58 672 -22% 14% -16% 9518 16% 711 5977 3,58<br />
TOP 10<br />
N. p.<br />
k. Nosaukums Darbības joma<br />
2019. g. neto<br />
apgrozījums,<br />
tūkst. EUR<br />
Apgrozījuma<br />
izmaiņas,<br />
pret 2018. g., %<br />
Rentabilitāte,<br />
%<br />
Darbinieku<br />
skaits<br />
1 JUPAKS, SIA Augkopība un tehniskās kultūras 358 476 92% 0,17 5<br />
2 1 pakalpojumu kooperatīvā Lauksaimniecības pakalpojumi 222 646 -10% 0,33 202<br />
LATRAPS, Lauksaimniecības<br />
sabiedrība<br />
3 Elagro Trade, SIA Augkopība un tehniskās kultūras 158 933 55% -0,14 66<br />
4 Baltic Agro, SIA Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 138 418 26% 0,67 143<br />
5 Scandagra Latvia, SIA Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 117 045 59% -0,36 57<br />
6 1 Putnu fabrika Ķekava, AS Putnkopība 75 785 9% 1,3 770<br />
7 2 Pindstrup Latvia, SIA Kūdra 73 279 2% 13,36 415<br />
8 Baltic Agro Machinery, SIA<br />
Lauksaimniecības tehnikas un traktortehnikas<br />
tirdzniecība<br />
60 802 7% 2,59 118<br />
Lauksaimniecības tehnikas un traktortehnikas<br />
9 Bohnenkamp, SIA<br />
52 358 2% 3,59 56<br />
rezerves daļas<br />
10 Balticovo, AS Putnkopība 50 914 5% 3,17 327<br />
1<br />
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2018. līdz 30.06.2019.<br />
2<br />
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2018. līdz 30.09.2019.<br />
Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati<br />
Lauksaimniecība<br />
103
104
Asociācijas viedoklis<br />
Šā gada sezona zemniekiem pārsteigumus nav sagādājusi<br />
Lauksaimnieku organizāciju<br />
sadarbības padomes (LOSP)<br />
valdes priekšsēdētājs<br />
Edgars Treibergs<br />
<strong>2020</strong>. gada sezona lauksaimniekiem īpašus pārsteigumus<br />
nesagādāja, izņemot – Covid-19 radīja neziņu par saražotās<br />
produkcijas noietu. Klimatiskie apstākļi bija pamatā atbilstoši,<br />
lai lauksaimnieki spētu izaudzēt labu ražu. Atsevišķos gadījumos<br />
krusa sakapāja graudaugu ražu un nogāza veldrē, kas<br />
pārvilka strīpu zemniekiem uz rekordražu šovasar.<br />
Jaunais koronavīruss jeb Covid-19 lauksaimniekos ieviesa neziņu<br />
par izaudzētās ražas noietu. Izejvielu un iekārtu piegādes<br />
kavējās no ārvalstīm, kas ietekmēja saimniecisko darbību.<br />
Izejvielām un iekārtām ir būtiski kāpusi cena, kas zemniekiem<br />
palielināja pašizmaksu. Pandēmijas dēļ eksports ir būtiski krities,<br />
bet tajā pašā laikā vietējais tirgus noiets ir palielinājies,<br />
tādējādi izlīdzinot noieta tirgu. Piena iepirkuma cenas no zemniekiem<br />
nav sasniegušas pašizmaksas līmeni.<br />
Joprojām pastāv liela neziņa par Covid-19 ietekmi uz <strong>Latvijas</strong><br />
ekonomiku. Lauksaimniekiem, tāpat kā citiem, ir jāspēj jau<br />
tagad sagatavoties nezināmajam. Ja šobrīd graudaugu eksports<br />
ir atvērts, tad pie pandēmijas saasinājuma robežas var<br />
tikt aizvērtas, kas ietekmēs graudaugu ražotāju saimniecības.<br />
Liels izaicinājums 2021. gada valsts budžetā ir panākt atbilstošu<br />
finansējumu lauksaimniekiem. Latvijai panāktais<br />
tiešmaksājumu palielinājuma apmērs ir vien nedaudz lielāks,<br />
kamēr panāktais Lauku attīstības fonda finansējuma apmērs<br />
ir mazāks. Turpretī citām valstīm izdevies panākt lielāku lauku<br />
attīstības finansējumu, kas Latviju nostāda nevienlīdzīgos konkurences<br />
apstākļos. Ražojam un strādājam vienā kopējā tirgū.<br />
Tāpēc izbrīna šī nevienlīdzība. Ja kādam šķiet, ka Eiropas<br />
Savienības (ES) daudzgadu budžetā panākts kāds sasniegums<br />
lauksaimniecībai panākto līdzekļu apmērā, tad tā nav.<br />
<strong>Latvijas</strong> zemnieku konkurētspēju mazina arī salīdzinājumā ar<br />
citām valstīm augstākas pievienotās vērtības nodokļa likmes<br />
produkcijai. Nevienlīdzīgi konkurences apstākļi samazina produkcijas<br />
noieta iespējas, kā arī liedz piesaistīt nepieciešamos<br />
darbiniekus. Tāpat izaicinājums ir neziņa par nekustamā īpašuma<br />
nodokli lauku zemei.<br />
Asociācijas viedoklis<br />
Tiešmaksājumos <strong>Latvijas</strong> lauksaimnieki joprojām atpaliek no ES vidējā līmeņa<br />
Biedrības “Zemnieku saeima”<br />
valdes priekšsēdētājs<br />
Juris Lazdiņš<br />
Kaut arī tiešo maksājumu atbalsta ziņā turpināsim krietni atpalikt<br />
no tādām valstīm kā Nīderlande un Spānija, kas aizvien<br />
saņems vairāk nekā 150% no Eiropas Savienības (ES) vidējā<br />
tiešo maksājumu apmēra, tomēr pozitīvi vērtējams, ka mazinās<br />
plaisa starp Baltijas valstīm un mūsu lielākajiem konkurentiem<br />
Austrumeiropā, piemēram, Poliju. Šobrīd vienošanās paredz<br />
aptuveni 80% no ES vidējā tiešo maksājumu atbalsta kā Baltijai,<br />
tā mūsu tuvākajiem austrumu kaimiņiem.<br />
Jāatzīst, ka ar premjera panākto vienošanos spiediens uz<br />
<strong>Latvijas</strong> nacionālo budžetu īpaši nemazināsies, jo nāksies<br />
kompensēt paredzēto samazinājumu Lauku attīstības fondam.<br />
Minimums, kas būtu jāizdara <strong>Latvijas</strong> valdībai, – ar tai pieejamajiem<br />
resursiem jānodrošina Lauku attīstības fonds vismaz šī<br />
perioda līmenī, lai sekmīgi attīstītu mazās, vidējās saimniecības<br />
un sasniegtu izvirzītos vides un klimata mērķus.<br />
Kā premjers jau minēja, tagad sāksies mājasdarbi! Ir<br />
ļoti svarīgi, lai katru no Briseles iegūto eiro ieguldām attīstībā<br />
– ražošanas modernizācijā, produktivitātes celšanā, lai katrs<br />
ieguldītais eiro nākotnē nes darba augļus lauksaimniekiem un<br />
nodokļus budžetam. Vienkāršāk sakot – iestādām ābeli, kas<br />
nes zelta augļus, nevis nopērkam ābolus no kaimiņzemes, tikko<br />
pie naudas tiekam! Diemžēl pēdējie paziņojumi plašsaziņas<br />
līdzekļos liecina par to, ka atsevišķi politiskie spēki grib šo<br />
lauksaimniecības nozares naudu ļoti ātri aizpludināt uz valsts<br />
budžetu, radikāli palielinot nekustamā īpašuma nodokli par<br />
lauksaimniecības zemi. Tā ir tuvredzīga īstermiņa stratēģija, jo<br />
lauksaimnieki nespēs attīstīties, ja trūks līdzekļu ilgtspējīgai<br />
investīciju veikšanai. Minētais lēmums var novest pie situācijas,<br />
ka lauksaimnieki būs spiesti pāriet uz intensīvāku ražošanu savās<br />
platībās, vienlaicīgi nesasniedzot vides un klimata mērķus,<br />
kuri prasa ļoti lielus ieguldījumus.<br />
Mūsu premjers ES līmenī ir guvis labus panākumus, tomēr<br />
šobrīd nacionālā līmenī ir rūpīgi jāstrādā pie tā, lai izcīnītā nauda<br />
padara produktīvākas <strong>Latvijas</strong> saimniecības un nes augļus<br />
ilgtermiņā, nevis apmierina pieaugošās budžeta vajadzības<br />
īstermiņā.<br />
Lauksaimniecība<br />
105
106
Lauksaimniecība<br />
107
Pamatizziņa<br />
Tiešsaistes piekļuve uzņēmumu datiem un dokumentiem no<br />
Uzņēmumu reģistra<br />
Segmentēto datu atlase<br />
Datubāzes veidošana pēc jūsu izvēlētiem kritērijiem.<br />
Uzņēmumu datu izmaiņu monitorings<br />
Sistēma automātiski brīdina par izmaiņām jūsu biznesa partnera datos.<br />
Datu pārraide tiešsaistē un to integrācija finanšu un<br />
CRM sistēmās. Dati XML formātā<br />
Dati jūsu darba vietā tiešsaistē ar Uzņēmumu reģistra datubāzi.<br />
Uzņēmumu novērtēšanas rīki<br />
Debitoru kontrole.<br />
Nozaru TOP.<br />
Uzņēmumu salīdzināšana.<br />
Analītiskā informācija<br />
“<strong>Latvijas</strong> biznesa gada pārskats” – nozaru asociāciju prognozes un<br />
uzņēmēju komentāri, nozaru TOP pārskati.<br />
Citi reģistri<br />
CSDD, Zemesgrāmata.<br />
Reklāmas risinājumi<br />
Izdevums “<strong>Latvijas</strong> biznesa gada pārskats” un portāls “Firmas.lv”.<br />
108
Lauksaimniecība<br />
109
Augkopība, dārzeņkopība un augļkopība<br />
Cerēto graudu rekordražu liedzis ievākt<br />
sausums gada pirmajā pusē un vētras vēlāk<br />
Graudkopības kooperatīva “Latraps”<br />
valdes priekšsēdētājs<br />
Edgars Ruža<br />
Cerētā rekordraža visdrīzāk šogad netiks ievākta, jo ilgstošais sausums pavasarī un<br />
vasaras sākumā, kā arī vētras, kas daudzviet sagāza labību veldrē, un krusa, kas dažus<br />
rapšu un kviešu laukus iznīcināja pilnībā, ir ieviesuši korekcijas. Labi, ka šobrīd<br />
lauksaimniekiem ir pieejama efektīva sējumu apdrošināšana, līdz ar to, lai arī nav<br />
iegūta plānotā raža, finansiālie zaudējumi ir ierobežoti. Vērtējot kopainu pasaulē, šis<br />
gads varētu būt rekordgads. Tas nozīmē rekordlielus graudu krājumus pasaulē kopumā,<br />
tādēļ cerēt uz milzīgu cenu kāpumu nav pamata.<br />
Nozares TOP 25 uzņēmumi<br />
N.<br />
p.<br />
k. Nosaukums Darbības joma<br />
1 JUPAKS, SIA<br />
Augkopība un tehniskās<br />
kultūras<br />
2019. gada<br />
apgrozījums,<br />
tūkst. EUR<br />
Apgrozījuma<br />
izmaiņas, pret Rentabilitāte,<br />
2018. g., % %<br />
Darbinieku<br />
skaits<br />
358 476 92% 0,17 5<br />
2 Elagro Trade, SIA<br />
Augkopība un tehniskās<br />
kultūras<br />
158 933 55% -0,14 66<br />
3 Baltic Agro, SIA Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 138 418 26% 0,67 143<br />
4 Scandagra Latvia, SIA Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 117 045 59% -0,36 57<br />
5 1 Pindstrup Latvia, SIA Kūdra 73 279 2% 13,36 415<br />
6<br />
AGROCHEMA LATVIA,<br />
SIA<br />
Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 37 791 74% 0,61 32<br />
7<br />
BALTIJAS DĀRZEŅI,<br />
Kooperatīvā<br />
Dārzeņkopība 24 753 11% 0,83 56<br />
sabiedrība<br />
8 LVAGROO, SIA Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 21 215 4 reizes 2,5 42<br />
9 BASF, SIA<br />
Augkopība un tehniskās<br />
kultūras<br />
20 292 10 reizes 1,52 13<br />
10 Laflora, SIA Kūdra 18 231 5% 0,43 249<br />
11 Greenterra, SIA Kūdra 18 224 - 1% 4,68 9<br />
12<br />
13<br />
Durbes grauds,<br />
Lauksaimniecības<br />
pakalpojumu<br />
kooperatīvā<br />
sabiedrība<br />
ParadiZ Grain Impex,<br />
SIA<br />
Augkopība un tehniskās<br />
kultūras<br />
Augkopība un tehniskās<br />
kultūras<br />
17 217 60% 0,3 21<br />
15 650 - 76% 2,25 2<br />
14 HAWITA baltic, SIA Kūdra 15 567 18% 17,99 129<br />
15 COMPAQPEAT, SIA Kūdra 13 812 16% 9,22 124<br />
16 AGROFIRMA<br />
TĒRVETE, AS<br />
Augkopība un tehniskās<br />
kultūras<br />
12 511 - 8% 14,51 145<br />
Mārupes Siltumnīcas,<br />
17 Dārzeņkopība<br />
SIA<br />
11 004 10% 16,44 124<br />
18 UNGURI, SIA Kūdra 9 421 - 6% 23,37 52<br />
19 Klasmann-Deilmann<br />
Latvia, SIA<br />
Kūdra 9 010 - 2% 13,32 83<br />
20 2 AGROSFERA, SIA Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 8 771 7 reizes 0,25 6<br />
21 3 Agrochema, SIA Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 7 798 99% -5,53 26<br />
22 UZVARA-LAUKS, SIA<br />
Augkopība un tehniskās<br />
kultūras<br />
7 606 12% 11,82 107<br />
23 4 AGARIS LATVIA, AS Kūdra 7 194 - 33% 16,99 99<br />
24<br />
SĒJAS, Āra Burkāna<br />
ZS<br />
Augkopība un tehniskās<br />
kultūras<br />
7 172 27% 30,78 41<br />
25 Fertco, SIA Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 7 142 54% 0,69 1<br />
1<br />
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2018. līdz 30.09.2019.<br />
2<br />
Uzsākts maksātnespējas process.<br />
3<br />
Uzsākts likvidācijas process (06.08.<strong>2020</strong>.).<br />
4<br />
Atšķirīgs pārskata periods no 01.04.2019. līdz 31.12.2019.<br />
Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati<br />
110
Lauksaimniecības tehnika un pakalpojumi<br />
Lauksaimniecības tehnikas<br />
tirdzniecību Covid-19 neietekmē<br />
“Baltic Agro Machinery”<br />
valdes priekšsēdētāja<br />
Antra Spickus<br />
Es teiktu, ka lauksaimniecības tehnikas tirdzniecības nozarē Covid-19 ietekmi neizjūtam.<br />
Ne vairāk kā citus gadus, kad ir bijušas kaut kādas novirzes no normas vai kāds<br />
kaut ko nav paspējis izdarīt. Kopējais lauksaimniecības tehnikas realizācijas tirgus ir<br />
krities salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Bet es teiktu, ka tas ir vairāk vai mazāk tajā<br />
līmenī, ko mēs sagaidījām un ar ko rēķinājāmies, ņemot vērā pieejamību atbalstam<br />
lauksaimniekiem. Kritums ir saistīts ar finansējuma pieejamības mazināšanos saistībā<br />
ar tuvojošām plānošanas perioda beigām. Tas uzreiz būtiski ietekmē visu tirgu<br />
kopumā, ja salīdzina pagājušo gadu ar šo gadu.<br />
Nozares TOP 25 uzņēmumi<br />
N.<br />
p.<br />
k. Nosaukums Darbības joma<br />
1 1 pakalpojumu kooperatīvā<br />
LATRAPS, Lauksaimniecības<br />
sabiedrība<br />
2 Baltic Agro Machinery, SIA<br />
Lauksaimniecības tehnikas un<br />
traktortehnikas tirdzniecība<br />
3 Bohnenkamp, SIA<br />
Lauksaimniecības tehnikas un<br />
traktortehnikas rezerves daļas<br />
4 DOJUS Latvija, SIA<br />
Lauksaimniecības tehnikas un<br />
traktortehnikas tirdzniecība<br />
5 Agritech, SIA<br />
Lauksaimniecības tehnikas un<br />
traktortehnikas tirdzniecība<br />
6 Valtek, SIA<br />
Lauksaimniecības tehnikas un<br />
7 Dotnuva Baltic, SIA<br />
Abra, Lauksaimniecības<br />
8 pakalpojumu kooperatīvā<br />
sabiedrība<br />
9 Pakavs, SIA<br />
10<br />
<strong>Latvijas</strong> Lauku konsultāciju un<br />
izglītības centrs, SIA<br />
11 AMAZONE, SIA<br />
12<br />
BARKAVAS ARODI,<br />
LAUKSAIMNIECĪBAS<br />
PAKALPOJUMU<br />
KOOPERATĪVĀ SABIEDRĪBA<br />
Apgroz.<br />
2019. gada izmaiņas,<br />
apgroz., pret Rentabilitāte,<br />
tūkst. EUR 2018. g., % %<br />
Darbinieku<br />
skaits<br />
Lauksaimniecības pakalpojumi 198 867 -10% 0,46 202<br />
traktortehnikas tirdzniecība<br />
Lauksaimniecības tehnikas un<br />
traktortehnikas tirdzniecība<br />
60 802 7% 2,59 118<br />
52 358 2% 3,59 56<br />
25 048 -21% -2,4 77<br />
23 622 -12% 1,61 77<br />
17 402 -21% 1,33 49<br />
15 695 5% -1,36 47<br />
Lauksaimniecības pakalpojumi 11 673 1% 5,47 3<br />
Lauksaimniecības tehnikas un<br />
traktortehnikas tirdzniecība<br />
Lauksaimniecības<br />
konsultācijas<br />
Lauksaimniecības tehnikas un<br />
traktortehnikas tirdzniecība<br />
11 583 4% 9,37 42<br />
11 174 22% 0,11 441<br />
9 323 -11% 0,79 43<br />
Lauksaimniecības pakalpojumi 8 539 84% 1,32 3<br />
13 Kalnakrogs, SIA<br />
Lauksaimniecības tehnikas un<br />
traktortehnikas tirdzniecība<br />
8 010 2% 0,51 26<br />
14 DeLaval, SIA<br />
Lauksaimniecības tehnikas un<br />
traktortehnikas tirdzniecība<br />
7 882 60% 1,53 45<br />
15 SilJa, SIA<br />
Lauksaimniecības tehnikas un<br />
traktortehnikas tirdzniecība<br />
7 747 -3% 0,43 47<br />
16 ERGO E.B.F., SIA<br />
Lauksaimniecības tehnikas un<br />
traktortehnikas tirdzniecība<br />
7 260 22% 0,55 68<br />
17 ZIEDI JP, AS Lauksaimniecības pakalpojumi 6 858 23% 1,77 96<br />
18 VOKA, SIA<br />
Lauksaimniecības tehnikas un<br />
traktortehnikas tirdzniecība<br />
5 250 -41% 1,83 47<br />
PIEBALGA, Lauksaimniecības<br />
pakalpojumu kooperatīvā<br />
sabiedrība<br />
19<br />
Lauksaimniecības pakalpojumi 4 957 10% 1,15 8<br />
20 HETA, SIA<br />
Lauksaimniecības tehnikas un<br />
traktortehnikas tirdzniecība<br />
4 773 -20% 10,95 8<br />
21 Balticagrar, SIA Lauksaimniecības pakalpojumi 4 520 2 reizes 15,33 20<br />
22 KALSNAVAS ELEVATORS, SIA Lauksaimniecības pakalpojumi 4 515 84% -26,15 48<br />
23 Agrofirma "Turība", SIA Lauksaimniecības pakalpojumi 4 228 21% 11,5 93<br />
Lauksaimniecības tehnikas<br />
24 GABOTEH, SIA<br />
un traktortehnikas labošana, 4 020 -14% 5,25 6<br />
remonts<br />
25 2 Vaderstad, SIA<br />
Lauksaimniecības tehnikas un<br />
traktortehnikas tirdzniecība<br />
1<br />
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2018. līdz 30.06.2019.<br />
2<br />
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2018. līdz 30.09.2019.<br />
Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati<br />
3 752 -17% 0,35 8<br />
Lauksaimniecība<br />
111
Lopkopība, putnkopība<br />
Lielu daļu no Covid-19 zaudētajiem olu<br />
pārdošanas apmēriem izdevies atgūt<br />
“Balticovo” valdes loceklis,<br />
komunikācijas un attīstības direktors<br />
Toms Auškāps<br />
Marta vidū, kad izziņoja ārkārtējo situāciju, mums nācās piedzīvot ļoti strauju<br />
pārdošanas apmēru kritumu. Pieprasījums pēc šķidrajiem un vārītajiem olu<br />
produktiem kritās par 90%, var teikt, tas apstājās, it īpaši eksporta tirgos, kur<br />
uzņēmums lielu daļu produkcijas piegādāja HoReCa segmentam. Jūlija sākumā<br />
apmēram 80–90% apmērā mūsu pārdošana ir atgriezusies iepriekšējā līmenī. Lai<br />
gan pandēmijas rezultātā zaudētos pārdošanas apmērus vēl nav izdevies atgūt<br />
pilnībā, kopumā olu patēriņš patlaban uzrāda līdzīgas tendences kā citus gadus.<br />
Nozares TOP 25 uzņēmumi<br />
N.<br />
p.<br />
k. Nosaukums Darbības joma<br />
Putnu fabrika Ķekava,<br />
1 1 AS<br />
2019. gada<br />
apgrozījums,<br />
tūkst. EUR<br />
Apgrozījuma<br />
izmaiņas, pret Rentabilitāte,<br />
2018. g., % %<br />
Darbinieku<br />
skaits<br />
Putnkopība 75 785 9% 1,3 770<br />
2 Balticovo, AS Putnkopība 50 914 5% 3,17 327<br />
3 LIELZELTIŅI, SIA Putnkopība 39 723 18% 0,9 179<br />
4<br />
Liellopu izsoļu nams,<br />
SIA<br />
Lopkopība, zirgkopība 18 296 0% 0,03 22<br />
5 Vilomix Baltic, SIA Lopbarība 17 420 -6% 11,19 32<br />
6 L. J. LINEN, SIA Lopbarība 16 279 -3% 5,18 14<br />
7 GAIŽĒNI, SIA Lopkopība, zirgkopība 13 989 36% 33,94 60<br />
8 Latvi Dan Agro, SIA Lopkopība, zirgkopība 13 857 27% 21,03 80<br />
9 1 ZOO Centrs, SIA<br />
Zoopreces, dzīvnieku kopšana<br />
un aprūpe<br />
13 506 1% -0,23 261<br />
10 Miķelāni bekons, SIA Lopkopība, zirgkopība 12 106 10% 18,96 86<br />
11 LRS MŪSA, SIA Lopbarība 11 001 3% 0,29 29<br />
12<br />
Rīgas kombinētās<br />
lopbarības rūpnīca,<br />
SIA<br />
Lopbarība 7 970 24% -2,04 83<br />
Royal Canin Latvia,<br />
13<br />
SIA<br />
Dzīvnieku barība 7 805 2% 9,12 18<br />
14 BALTIC PORK, SIA Lopkopība, zirgkopība 7 264 33% 15,3 41<br />
Magnum Veterinārija,<br />
15 2 Veterinārija<br />
SIA<br />
6 700 7% 4,68 21<br />
TUKUMA STRAUME,<br />
16<br />
AS<br />
Lopbarība 6 461 -16% 1,32 43<br />
17 Baltic-Calves, SIA Lopkopība, zirgkopība 6 443 6% 0,95 16<br />
18 KILA, SIA<br />
Zoopreces, dzīvnieku kopšana<br />
un aprūpe<br />
5 940 7% 5,15 102<br />
19 PAMPĀĻI, SIA Lopkopība, zirgkopība 5 879 6% 23,55 137<br />
20 BALTEKO, SIA Lopbarība 5 227 6% 6,06 23<br />
21<br />
VAIŅODES BEKONS,<br />
SIA<br />
Lopkopība, zirgkopība 4 851 20% 55,59 32<br />
22 BERTAS NAMS, SIA<br />
Zoopreces, dzīvnieku kopšana<br />
un aprūpe<br />
4 709 4% 2,36 39<br />
23 CATTLE MARKET, SIA Lopkopība, zirgkopība 4 640 6 reizes -0,3 7<br />
24 ZS Pilslejas, SIA Lopkopība, zirgkopība 4 406 9% 37,38 39<br />
25 BIKI GROUP, SIA Veterinārija 4 121 74% 42,35 2<br />
1<br />
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2019. līdz 30.06.<strong>2020</strong>.<br />
2<br />
Atšķirīgs pārskata periods no 01.05.2019. līdz 30.04.<strong>2020</strong>.<br />
Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati<br />
112
Zivsaimniecība, zvejniecība<br />
Pieprasījums pēc zivju konserviem<br />
pārsniedz ražošanas apmērus<br />
Zivju konservu ražotāja “Karavela”<br />
mārketinga direktors<br />
Jānis Endele<br />
Zivrūpniecības nozari kopumā, neraugoties uz pasaulē notiekošo, globālas ķibeles<br />
līdz šim nav piemeklējušas. Bija brīdis, kad piedāvājums īslaicīgi pārsniedza pieprasījumu,<br />
bet tagad visi uzņēmumi strādā plānotajā darba grafikā un pieprasījums<br />
mazliet pārsniedz saražotos apmērus. Nozarei otrais pusgads realizācijas apmēru<br />
ziņā allaž ir labāks nekā pirmais. Pašlaik pārdošana atgriezusies plānotajā līmenī<br />
un nozare par pārdošanu žēloties nevar. Ir grūti prognozēt potenciālā pandēmijas<br />
otrā viļņa ietekmi uz zivrūpniekiem. Dzīve parādīja, ka bizness nemēdz būt ar 100%<br />
drošību.<br />
Nozares TOP 25 uzņēmumi<br />
N.<br />
p.<br />
k. Nosaukums Darbības joma<br />
2019. gada<br />
apgrozījums,<br />
tūkst. EUR<br />
Apgrozījuma<br />
izmaiņas, pret<br />
2018. g., %<br />
Rentabilitāte,<br />
%<br />
Darbinieku<br />
skaits<br />
1 BALTREIDS, SIA Zvejniecība 25 546 -28% 50,87 27<br />
2 VERĢI, SIA Zvejniecība 6 903 7% 2,47 168<br />
3 BraDava, SIA Zvejniecība 5 816 -2% -22,57 111<br />
4 BATTERFIŠA, SIA Zvejniecība 2 984 -32% -91,2 0<br />
5 VARITA, SIA Zvejniecība 2 583 56% 28,59 40<br />
6 Kursas jūra, SIA Zvejniecība 1 715 3 reizes 15,84 15<br />
7 1 SANDA-B, SIA Zvejniecība 1 311 10% 3,11 15<br />
8<br />
ZVEJNIEKU KOMPĀNIJA<br />
"GRIFS", SIA<br />
Zvejniecība 1 118 0% 30,1 34<br />
9 NORD STAR FISHER, SIA Zvejniecība 985 12% 23,43 26<br />
10 MER-KUR, SIA Zvejniecība 866 -4% 11,07 22<br />
11 A.I. UN KO, SIA Zvejniecība 794 13% -54,45 16<br />
12 KALANI, SIA Zivkopība 680 7% 0,74 2<br />
13<br />
KALVES, Jēkabpils rajona<br />
Kūku pagasta ZS<br />
Zivkopība 678 45% 5,88 4<br />
14 VĒTRA S, SIA Zvejniecība 669 1% 32,54 18<br />
15 BALTICFISH, SIA Zvejniecība 599 -31% 81,36 25<br />
16 HANTERS, SIA Zvejniecība 541 4% 25,17 23<br />
17<br />
Nacionālās zvejniecības<br />
ražotāju organizācija<br />
Zvejniecība 511 78% 0 19<br />
18 ZĪTARS, SIA Zvejniecība 440 -39% 21,83 8<br />
19 Oskars, SIA Zivkopība 383 24% 2,82 9<br />
KURSA, Liepājas speciālās<br />
20<br />
ekonomiskās zonas AS<br />
Zvejniecība 368 -67% -78,2 23<br />
21 OO sistems, SIA Zvejniecība 318 -52% 11,21 9<br />
22 NAGĻI, AS Zivkopība 314 7% 37,71 21<br />
23 NORTH STAR LTD., SIA Zivkopība 311 -57% -554,49 14<br />
24 2 JŪRASLĪČA ZVEJNIEKI, SIA Zvejniecība 285 10,07 2<br />
25 AQUA STYLE, SIA Zivkopība 267 11% 1,6 2<br />
1<br />
Atšķirīgs pārskata periods no 01.12.2018. līdz 30.11.2019.<br />
2<br />
2018. gadā nav apgrozījuma.<br />
Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati<br />
Lauksaimniecība<br />
113
Medicīna un farmācija<br />
• Medicīnas tehnika un piederumi • Medikamentu ražošana un tirdzniecība<br />
• Veselības aprūpe<br />
+/- Panākumi un neveiksmes Tendence<br />
Turpinās darbs pie Covid-19 vakcīnas izstrādes<br />
Lielie pasaules farmācijas ražošanas milži turpina darbu<br />
pie Covid-19 vakcīnas izstrādes, un, visticamāk, vakcīnas<br />
plašai sabiedrībai varētu būt pieejamas 2021. gada sākumā.<br />
No visām kandidātvakcīnām trešajā klīniskajā izpētes līmenī<br />
augustā bija četras. Parādoties Covid-19 vakcīnai, Latvijā to<br />
piešķirtu aptuveni 800 000 cilvēku. To vidū ir personas, kurām<br />
ir lielāks risks veselībai, saslimstot ar Covid-19.<br />
Satversmes tiesa ierosina lietu par <strong>2020</strong>. gada<br />
budžetā noteikto mediķu algu pieaugumu<br />
Satversmes tiesa pēc tiesībsarga pieteikuma ierosinājusi lietu<br />
par <strong>2020</strong>. gada budžetā noteiktā mediķu algas pieauguma<br />
atbilstību valsts pamatlikumam. Veselības aprūpes finansēšanas<br />
likuma pārejas noteikumi noteic, ka Ministru kabinets,<br />
sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2019. gadam<br />
un likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2019.,<br />
<strong>2020</strong>. un 2021. gadam, paredz valsts finansējumu veselības<br />
aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai vidēji<br />
gadā 20% apmērā.<br />
Farmaceitisko, medicīnisko piederumu<br />
mazumtirdzniecība (milj. EUR)<br />
45<br />
40<br />
35<br />
30<br />
<strong>2020</strong>-VI<br />
<strong>2020</strong>-IV<br />
<strong>2020</strong>-II<br />
2019-XII<br />
2019-X<br />
2019-VIII<br />
2019-VI<br />
2019-IV<br />
2019-II<br />
Avots: Centrālā statistikas pārvalde<br />
Nozares fakti<br />
Patēriņa cenu pārmaiņas zobārstniecības pakalpojumiem<br />
salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, %<br />
<strong>2020</strong>-VII<br />
<strong>2020</strong>-VI<br />
<strong>2020</strong>-V<br />
<strong>2020</strong>-IV<br />
<strong>2020</strong>-III<br />
<strong>2020</strong>-II<br />
<strong>2020</strong>-I<br />
2019-XII<br />
2019-XI<br />
2019-X<br />
2019-IX<br />
2019-VIII<br />
2019-VII<br />
2019-VI<br />
2019-V<br />
2019-IV<br />
2019-III<br />
2019-II<br />
2019-I<br />
3,1<br />
3,7<br />
4,0<br />
4,1<br />
4,0<br />
3,9<br />
4,5<br />
4,4<br />
4,3<br />
4,6<br />
4,5<br />
4,5<br />
4,5<br />
4,6<br />
4,8<br />
4,9<br />
5,3<br />
5,5<br />
6,9<br />
Izaicinājumi un atbalsts<br />
Atbalsts Covid-19 seku mīkstināšanai<br />
Aizsardzības ministrijai un Veselības ministrijai Covid-19<br />
izplatības seku mazināšanai un pārvarēšanai piešķirti kopumā<br />
92,246 miljoni eiro. Aizsardzības ministrijai jeb Valsts<br />
aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram no līdzekļiem<br />
neparedzētiem gadījumiem piešķirts finansējums,<br />
kas nepārsniedz 45 734 760 eiro, lai saistībā ar ārkārtējo<br />
situāciju, kas izsludināta Covid-19 izplatības ierobežošanai,<br />
segtu institūciju prioritāro vajadzību sarakstā minēto individuālo<br />
aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iegādes un<br />
transportēšanas izdevumus. Savukārt Veselības ministrijai<br />
no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirti 31 516 243<br />
eiro, tostarp 8 miljoni eiro piešķirti, lai nodrošinātu piemaksas<br />
atbildīgo institūciju ārstniecības personām un nodarbinātajiem.<br />
Tajā pašā laikā kopumā 14 994 642 eiro piešķirti Rīgas<br />
Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, Bērnu klīniskās<br />
universitātes slimnīcas, Paula Stradiņa klīniskā universitātes<br />
slimnīcas pamatkapitāla palielināšanai, lai segtu izdevumus,<br />
kas radušies saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu.<br />
Nerimst diskusijas ar nepieciešamību<br />
celt atalgojumu ārstiem<br />
Veselības ministrija piedāvā atalgojumu ārstiem celt pakāpeniski,<br />
ik gadu palielinot to par 11,5%, līdz 2027. gadā<br />
tas sasniegs 3833 eiro pašreizējo 2003 eiro vietā. Vienlaikus<br />
tiek piedāvāts ik gadu par 5% celt ārstniecības un pacientu<br />
aprūpes atbalsta personu atalgojumu, līdz 2027. gadā tas sasniegs<br />
1096 eiro esošo 766 eiro vietā. Šāda plāna realizācijai,<br />
pēc ministrijas aplēsēm, būtu nepieciešams ikgadējs papildu<br />
finansējums 70 līdz 75 miljonu eiro apmērā. Atbilstoši Veselības<br />
ministrijas plānam jaunā mediķu atalgojuma modeļa<br />
ieviešana sāktos 2021. gada 1. janvārī, un tā ilgtu divus gadus<br />
– līdz 2023. gada 1. janvārim. Taču Jauno ārstu asociācija<br />
paziņojusi – ja <strong>2020</strong>. gadā mediķu atalgojums netiks palielināts<br />
par 30%, nozare gatavosies protestiem.<br />
0 1 2 3 4 5 6 7<br />
Avots: Centrālā statistikas pārvalde<br />
114
Rādītāju dinamika<br />
Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR<br />
2017 2018 2019<br />
Apkopoto uzņēmumu skaits 810 836 867<br />
Apgrozījums industrijas līderiem<br />
Apgrozījums industrijas līderiem 2017.–2019. g. (milj. EUR)<br />
150<br />
2017. g. 2018. g. 2019. g.<br />
120<br />
Darbinieku skaits, tūkst. 40 41 41<br />
Peļņa, milj. EUR 77 76 126<br />
Rentabilitāte 4,83 4,10 6,55<br />
Apgrozījums, milj. EUR 1 600 1 847 1 923<br />
90<br />
60<br />
30<br />
Apgrozījuma izmaiņas, % 10,80 15,49 4,12<br />
0<br />
Rīgas Austrumu Paula Stradiņa klīniskā<br />
klīniskā universitātes universitātes slimnīca,<br />
slimnīca, SIA<br />
Valsts SIA<br />
GRINDEKS, AS<br />
Avots: Firmas.lv<br />
Virsnozares skaitļos<br />
Kopā<br />
Uzņēmumu skaits<br />
Pieaudzis<br />
apgrozījums<br />
Jauni<br />
atlasē<br />
Neto<br />
apgrozījums,<br />
tūkst.<br />
Apgrozījums, peļņa EUR<br />
19/18 18/17 17/16<br />
Peļņa,<br />
tūkst.<br />
Rentabilitāte<br />
Darbinieki,<br />
skaits<br />
kopā<br />
Nodokļi (VID dati)<br />
Kopā,<br />
tūkst.<br />
VSAOI uz<br />
darbinieku,<br />
tūkst. EUR<br />
Medicīna un farmācija 867 80% 10% 1 923 361 4% 13% 10% 125 912 7% 40 855 312 506 4,26<br />
Medicīnas tehnika un<br />
piederumi<br />
140 73% 5% 248 312 -11% 9% 13% 13 335 5% 1919 37 124 5,76<br />
Medikamentu ražošana un<br />
tirdzniecība<br />
218 73% 6% 729 974 0% 15% 10% 64 748 9% 3952 47 067 5,23<br />
Veselības aprūpe 509 86% 14% 945 076 13% 13% 8% 47 829 5% 34 984 228 315 4,06<br />
TOP 10<br />
N. p.<br />
k. Nosaukums Darbības joma<br />
1<br />
Rīgas Austrumu klīniskā<br />
universitātes slimnīca, SIA<br />
2019. g. neto<br />
apgrozījums,<br />
tūkst. EUR<br />
Apgrozījuma<br />
izmaiņas,<br />
pret 2018. g., %<br />
Rentabilitāte,<br />
%<br />
Darbinieku<br />
skaits<br />
Medicīniskā palīdzība: stacionārā 142 203 20% -2,52 4468<br />
2<br />
Paula Stradiņa klīniskā<br />
Medicīniskā palīdzība: stacionārā<br />
universitātes slimnīca, Valsts SIA<br />
118 731 13% -2,87 3313<br />
3 GRINDEKS, AS Medikamentu ražošana 106 775 7% 20,32 736<br />
4 Kalceks, AS Medikamentu ražošana 59 980 35% 2,2 37<br />
5 Novartis Baltics, SIA Medikamentu vairumtirdzniecība 57 014 8% 5,59 107<br />
6<br />
Bērnu klīniskā universitātes<br />
slimnīca, Valsts SIA<br />
Medicīniskā palīdzība: stacionārā 54 257 25% 0,01 1946<br />
7 EUROAPTIEKA FARMĀCIJA,, SIA Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 48 292 1% 7,82 367<br />
8 EUROAPTIEKA, SIA Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 45 175 3% 6,35 83<br />
9 Roche Latvija, SIA Medikamentu vairumtirdzniecība 42 265 32% 3,27 48<br />
10<br />
Daugavpils reģionālā slimnīca,<br />
SIA<br />
Medicīniskā palīdzība: stacionārā 32 894 14% 3,62 1515<br />
Uz topa veidošanas brīdi 2019. gada dati nav RECIPE PLUS, AS, SENTOR FARM APTIEKAS, AS, un Tamro, SIA. Aktuālā informācija portālā.<br />
Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati<br />
Medicīna un farmācija<br />
115
116
Asociācijas viedoklis<br />
<strong>Latvijas</strong> veselības nozares pamatproblēmas ir cilvēkresursu trūkums, neatbilstošs atalgojums un<br />
neizpildīti solījumi<br />
<strong>Latvijas</strong> Slimnīcu<br />
biedrības valdes<br />
priekšsēdētājs<br />
Jevgēņijs Kalējs<br />
Ārstu un māsu disproporcija, liela nevienlīdzība ārstniecības<br />
personu izvietojumā reģionos un Rīgā, nepietiekams atalgojuma<br />
līmenis un neefektīva paaudžu nomaiņa ir spilgtākās <strong>Latvijas</strong><br />
veselības aprūpes sistēmas problēmas. Patlaban cilvēkresursu<br />
problēma skar gan ambulatoro, gan stacionāro veselības aprūpes<br />
pakalpojumu sniedzējus visā Latvijā.<br />
Būtisks aspekts, lai mudinātu jauniešus veidot karjeru veselības<br />
aprūpes nozarē un saglabātu esošos cilvēkresursus, ir atbilstoša<br />
atalgojuma nodrošinājums. <strong>Latvijas</strong> Slimnīcu biedrība (LSB)<br />
aicina politikas veidotājus pildīt Veselības aprūpes finansēšanas<br />
likumā ietverto 20% algu palielinājumu veselības aprūpes darbiniekiem<br />
un vēl pirms jaunās ārstniecības personu atalgojuma<br />
sistēmas paveikt iepriekš solīto.<br />
Veselības ministrija sola, ka jaunajai atalgojuma sistēmai jāspēj<br />
nodrošināt taisnīgu, konkurētspējīgu, caurskatāmu, elastīgu un<br />
mērķtiecīgu darba samaksu. Taču par izstrādātā modeļa dzīvotspēju<br />
varēsim pārliecināties tikai tuvāko triju gadu laikā. LSB<br />
aicina politikas veidotājus pieņemt atbildīgus lēmumus, pretējā<br />
gadījumā situācija veselības aprūpes jomā tuvākajos gados var<br />
rezultēties ar virkni nepatīkamiem izaicinājumiem un radīt neatgriezeniskas<br />
sekas pakalpojuma pieejamībā. Diemžēl šāda<br />
ilgstoša nevērība no politikas veidotāju puses ir tikai stimulējusi<br />
ārstniecības personu trūkumu un negatīvi ietekmējusi arī profesijas<br />
prestižu.<br />
Otrs aspekts, kas draud saasināt mediķu trūkumu, ir politikas<br />
veidotāju ideja ierobežot ārstu darbību – ļaujot strādāt tikai pamatdarbā<br />
vienas slodzes apmērā un izslēdzot darba iespēju citās<br />
iestādēs vai darba profilos. LSB ir kategoriski pret šādu rīcību, jo<br />
tas ierobežotu arī ārstu profesionālo izaugsmi.<br />
Asociācijas viedoklis<br />
Krīze parādīja nepieciešamību medikamentu aktīvās vielas ražot arī Eiropā<br />
Starptautisko inovatīvo<br />
farmaceitisko firmu<br />
asociācijas direktors<br />
Valters Bolevics<br />
Galvenā problemātika, kuru farmācijas nozarē izcēla globālā<br />
pandēmija, bija aktīvās vielas ieguve zāļu ražošanai. Proti,<br />
Eiropas ražotāji faktiski nevarēja ražot medikamentus, jo nebija<br />
pieejamas aktīvās vielas. Tā kā aktīvās vielas ražo četrās vietās<br />
pasaulē – Itālijā, Spānijā, Ķīnā un Indijā –, bija brīži, kad piegādes<br />
ķēdes tika pārtrauktas un aktīvo vielu nevarēja saņemt ne no<br />
Eiropas valstīm, nedz Āzijas. Ja ražotājiem nebūtu bijušas aktīvo<br />
vielu rezerves, kas pietiek īsam laika periodam, medikamentu<br />
ražošana tiktu paralizēta. Tas aktualizēja ilgtermiņa risku, ka var<br />
pienākt brīdis, kad medikamenti pacientiem nav pieejami. Lai šo<br />
risku nepieļautu, aktīvā viela būtu vairāk jāražo uz vietas Eiropā,<br />
nevis mēs to iepirktu no valstīm pāri okeānam. Tāpēc šis jautājums<br />
jau šobrīd ir Eiropas Komisijas un lēmumpieņēmēju dienas<br />
kārtībā. Eiropa ir viens no galvenajiem pasaules centriem inovatīvu<br />
medikamentu izgudrošanā, tāpēc līdz ar šādu pārmaiņu<br />
ieviešanu Eiropa un tās iedzīvotāji būtu tikai ieguvēji.<br />
Pandēmijas laikā piedzīvotais ir iezīmējis arī sadarbības modeļa<br />
transformāciju nozarē. Proti, skrējiens pēc vakcīnas vīrusa apkarošanai<br />
apliecinājis, ka spējam sadarboties multidisciplinārā<br />
līmenī, paātrināt procesus un lēmumu pieņemšanu, kā arī palielināt<br />
efektivitāti, lai iespējami ātrāk rastu risinājumus. Tas noteikti<br />
uzlabos nozares sadarbības modeli ilgtermiņā.<br />
Medicīna un farmācija<br />
117
118
Medicīna un farmācija<br />
119
120
Medicīnas tehnika un piederumi<br />
Medicīnas iekārtu un piederumu tirdzniecībā<br />
svarīga digitālo kanālu attīstība<br />
“Tonus Elast”<br />
valdes priekšsēdētājs<br />
Jevgenijs Fedjaņins<br />
Covid-19 izplatības ierobežojumi samazināja plānoto medicīnisko manipulāciju veikšanu,<br />
līdz ar to arī ietekmēja preču noietu <strong>Latvijas</strong> un citos tirgos. Šobrīd situācija sāk<br />
pozitīvi mainīties. Nozarei ir izaugsmes perspektīva, lai sasniegtu arvien jaunus noieta<br />
tirgus un piesaistītu vēl plašāku klientu loku gan Latvijā, gan starptautiski. Mēs<br />
saredzam, ka svarīgs aspekts ir arī digitālo tirdzniecības kanālu attīstība, tādējādi nodrošinot<br />
produktu pieejamības nepārtrauktību un ērtu saziņu ar klientiem ilgtermiņā.<br />
Nozares TOP 25 uzņēmumi<br />
N.<br />
p.<br />
k. Nosaukums Darbības joma<br />
1 1 Ceram Optec, SIA<br />
Medicīnas tehnika, instrumenti,<br />
preces un piederumi<br />
2<br />
B.BRAUN MEDICAL, Medicīnas tehnika, instrumenti,<br />
SIA<br />
preces un piederumi<br />
3 TRADINTEK, SIA<br />
Medicīnas tehnika, instrumenti,<br />
preces un piederumi<br />
2019. gada<br />
apgroz.,<br />
tūkst. EUR<br />
Apgroz.<br />
izmaiņas,<br />
pret<br />
2018. g., %<br />
Rentabilitāte,<br />
%<br />
Darbinieku<br />
skaits<br />
34 576 19% 27,77 197<br />
10 853 7% 5,56 25<br />
9 540 -47% 0,96 22<br />
4 Biosan, SIA Laboratorijas iekārtas un piederumi 9 340 7% 7,87 112<br />
5 A.MEDICAL, SIA<br />
Medicīnas tehnika, instrumenti,<br />
preces un piederumi<br />
9 318 73% 6,08 35<br />
Amerikas Baltijas<br />
6 Tehnoloģiju<br />
Korporācija, SIA<br />
7 TONUS ELAST, SIA<br />
Medicīnas tehnika, instrumenti,<br />
preces un piederumi<br />
8 870 9% 10,51 25<br />
Medicīnas tehnika, instrumenti,<br />
preces un piederumi<br />
8 407 1% 12,01 208<br />
8 Forta Prefab, SIA<br />
Medicīnas tehnika, instrumenti,<br />
preces un piederumi<br />
7 872 87% -126,39 217<br />
9 FORANS, SIA<br />
Medicīnas tehnika, instrumenti,<br />
preces un piederumi<br />
6 642 1% 3,98 42<br />
10 FILLERS, SIA<br />
Medicīnas tehnika, instrumenti,<br />
preces un piederumi<br />
5 462 75% 4,79 9<br />
11 FANEKS, SIA Laboratorijas iekārtas un piederumi 5 274 16% 14,57 22<br />
12 Diamedica, SIA<br />
Medicīnas tehnika, instrumenti,<br />
preces un piederumi<br />
5 028 16% 5,38 23<br />
Labochema Latvija,<br />
13<br />
SIA<br />
Laboratorijas iekārtas un piederumi 4 748 84% 7,07 14<br />
14 NMS ELPA, SIA<br />
Medicīnas tehnika, instrumenti,<br />
preces un piederumi<br />
4 479 4% 4,8 20<br />
15 ARMGATE, SIA Laboratorijas iekārtas un piederumi 4 141 -44% 3,56 18<br />
16 KJ SERVISS, SIA<br />
Medicīnas tehnika, instrumenti,<br />
preces un piederumi<br />
3 738 85% 14,24 12<br />
17 Saint-Tech, SIA Laboratorijas iekārtas un piederumi 3 617 2 reizes 12,57 12<br />
18 Scanmed, SIA<br />
Medicīnas tehnika, instrumenti,<br />
preces un piederumi<br />
3 330 -21% 8,52 13<br />
19 DOMA, SIA Laboratorijas iekārtas un piederumi 3 064 71% 2,54 8<br />
20 ELMI, SIA<br />
Medicīnas tehnika, instrumenti,<br />
preces un piederumi<br />
3 050 17% 17,78 54<br />
21 OneMed, SIA<br />
Medicīnas tehnika, instrumenti,<br />
preces un piederumi<br />
2 974 5% 6,74 4<br />
DAB Dental Latvia, Medicīnas tehnika, instrumenti un<br />
22<br />
SIA<br />
materiāli: zobārstniecībai<br />
2 911 17% 5,88 12<br />
23 Dinastija, SIA<br />
Medicīnas tehnika, instrumenti,<br />
preces un piederumi<br />
2 701 8% 6,92 26<br />
24 2 Interlux, SIA<br />
Medicīnas tehnika, instrumenti,<br />
preces un piederumi<br />
2 565 -8% 1,18 16<br />
25<br />
MRB PROJEKTS,<br />
SIA<br />
Medicīnas tehnika, instrumenti,<br />
preces un piederumi<br />
1<br />
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2018. līdz 31.06.2019.<br />
2<br />
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2018. līdz 30.09.2019.<br />
Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati<br />
2 377 -4% 5,09 3<br />
Medicīna un farmācija<br />
121
Medikamentu ražošana un tirdzniecība<br />
Covid-19 krīze vēsturē saglabāsies kā<br />
nozīmīgu mācību laiks<br />
„Sentor farm aptiekas”<br />
valdes loceklis<br />
Ivo Velde<br />
Covid-19 krīze ir pārbaudījums visai medikamentu piegādes sistēmai no ražotāja līdz<br />
klientam – sākotnēji nācās reaģēt uz ārkārtīgi strauju apgrozījuma kāpumu, bet vēlāk<br />
būt gataviem tikpat straujam kritumam, turklāt bez iespējas notikumus prognozēt.<br />
Šis posms nozares vēsturē saglabāsies kā nozīmīgu mācību laiks. Covid-19 krīze<br />
būtiski paātrināja digitalizācijas virzību, jo uzskatāmi parādīja, cik svarīga ir gatavība<br />
sniegt pilnu farmaceitisko pakalpojumu klāstu attālināti. Taču Latvijā joprojām nav<br />
pietiekami novērtēta farmaceita konsultācijas vērtība un loma. Nozares digitalizācija<br />
un speciālistu attīstība būs galvenās prioritātes.<br />
Nozares TOP 25 uzņēmumi<br />
N.<br />
p.<br />
k. Nosaukums Darbības joma<br />
2019. gada<br />
apgrozījums,<br />
tūkst. EUR<br />
Apgrozījuma<br />
izmaiņas, pret Rentabilitāte,<br />
2018. g., % %<br />
Darbinieku<br />
skaits<br />
1 GRINDEKS, AS Medikamentu ražošana 106 775 7% 20,32 736<br />
2 Olainfarm, AS Medikamentu ražošana 104 363 12% 21,31 1258<br />
3 Kalceks, AS Medikamentu ražošana 59 980 35% 2,2 37<br />
4 Novartis Baltics, SIA<br />
Medikamentu<br />
vairumtirdzniecība<br />
57 014 8% 5,59 107<br />
5 EUROAPTIEKA Medikamentu tirdzniecība,<br />
FARMĀCIJA,, SIA aptiekas<br />
48 292 1% 7,82 367<br />
6 EUROAPTIEKA, SIA<br />
Medikamentu tirdzniecība,<br />
aptiekas<br />
45 175 3% 6,35 83<br />
7 Roche Latvija, SIA<br />
Medikamentu<br />
vairumtirdzniecība<br />
42 265 32% 3,27 48<br />
8<br />
LATVIJAS APTIEKA, Medikamentu tirdzniecība,<br />
SIA<br />
aptiekas<br />
26 401 6% 4,4 293<br />
9 Oribalt Rīga, SIA<br />
Medikamentu<br />
vairumtirdzniecība<br />
24 180 13% 0,83 62<br />
10 Baltacon, SIA<br />
Medikamentu<br />
vairumtirdzniecība<br />
22 221 4% 9,28 30<br />
SAULES APTIEKA, Medikamentu<br />
11<br />
SIA<br />
vairumtirdzniecība<br />
20 126 4% 10,62 71<br />
12 Emteko, SIA<br />
Medikamentu<br />
vairumtirdzniecība<br />
19 418 13 reizes 17,33 4<br />
13 GlaxoSmithKline Medikamentu<br />
Latvia, SIA<br />
vairumtirdzniecība<br />
17 190 9% 2,18 36<br />
Farma Balt Aptieka, Medikamentu tirdzniecība,<br />
14<br />
SIA<br />
aptiekas<br />
14 455 11% -3,01 102<br />
15 Merck Serono, SIA<br />
Medikamentu<br />
vairumtirdzniecība<br />
13 705 1% 2,04 14<br />
16<br />
BERLIN-CHEMIE/<br />
MENARINI BALTIC,<br />
SIA<br />
17 1 JELGAVFARM, SIA<br />
18<br />
BALTFARM,<br />
Ražošanas<br />
komercfirma<br />
Medikamentu<br />
vairumtirdzniecība<br />
Medikamentu<br />
vairumtirdzniecība<br />
Medikamentu tirdzniecība,<br />
aptiekas<br />
12 029 7% 7,91 33<br />
10 428 21% 14,43 23<br />
9 099 6% 18,97 115<br />
19 SPLAT TRADING, SIA Medikamentu<br />
vairumtirdzniecība<br />
8 298 44% -5,46 15<br />
20 Orthos Pharma, SIA<br />
Medikamentu<br />
vairumtirdzniecība<br />
7 856 203 reizes 14,14 5<br />
21 Vakcīna, SIA<br />
Medikamentu<br />
vairumtirdzniecība<br />
6 526 12% 6,5 13<br />
RPH MARKETING Medikamentu tirdzniecība,<br />
22<br />
LATVIA, AS<br />
aptiekas<br />
5 524 15% 61,38 16<br />
23 SILVANOLS, SIA Medikamentu ražošana 5 444 -% 9,71 57<br />
24 Medelens+, SIA<br />
Medikamentu<br />
vairumtirdzniecība<br />
5 169 - 2% 4,54 13<br />
25 DALMA LJ, SIA<br />
Medikamentu tirdzniecība,<br />
aptiekas<br />
5 126 64% -0,44 55<br />
1<br />
Atšķirīgs pārskata periods no 01.12.2018. līdz 30.11.2019.<br />
Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati<br />
122
Veselības aprūpe<br />
Krīze deva iespēju paātrināti ieviest izmaiņas<br />
Bērnu klīniskās universitātes<br />
slimnīcas valdes priekšsēdētājs<br />
Valts Ābols<br />
<strong>2020</strong>. gada pirmais pusgads apliecināja labi zināmo patiesību, ka krīze ir arī iespēja.<br />
Tā noteikti bija iespēja pamanīt lietas, apjaust realitāti un paātrināt procesus. Nacionālā<br />
mērogā tika izgaismotas ilgstoši zināmās, bet nerisinātās problēmas – mediķu<br />
trūkums, riski, kas saistīti ar nodarbinātību vairākās medicīnas iestādēs, infrastruktūras<br />
nepiemērotība infekciju ierobežošanai, trūcīgais medicīnas tehnoloģiju resurss,<br />
materiāltehnisko rezervju nepietiekamība, zemais IKT attīstības līmenis, datu un<br />
analītiskās kapacitātes trūkums. Krīze devusi atbildi uz gadiem muļļātajiem jautājumiem<br />
– vai un cik daudz nepieciešams investēt minētajās sfērās.<br />
Nozares TOP 25 uzņēmumi<br />
N.<br />
p.<br />
k. Nosaukums Darbības joma<br />
Rīgas Austrumu klīniskā<br />
1<br />
2<br />
universitātes slimnīca, SIA<br />
Paula Stradiņa klīniskā<br />
universitātes slimnīca, Valsts<br />
SIA<br />
Bērnu klīniskā universitātes<br />
3<br />
slimnīca, Valsts SIA<br />
Daugavpils reģionālā<br />
4<br />
slimnīca, SIA<br />
LIEPĀJAS REĢIONĀLĀ<br />
5<br />
SLIMNĪCA, SIA<br />
E.GULBJA LABORATORIJA,<br />
6<br />
SIA<br />
Rīgas psihiatrijas un<br />
7 narkoloģijas centrs, Valsts<br />
SIA<br />
8 Rīgas 1. slimnīca, SIA<br />
Traumatoloģijas un<br />
9 ortopēdijas slimnīca, Valsts<br />
SIA<br />
10 Vidzemes slimnīca, SIA<br />
Medicīniskā palīdzība:<br />
stacionārā<br />
Medicīniskā palīdzība:<br />
stacionārā<br />
Medicīniskā palīdzība:<br />
stacionārā<br />
Medicīniskā palīdzība:<br />
stacionārā<br />
Medicīniskā palīdzība:<br />
stacionārā<br />
Medicīniskā palīdzība:<br />
ambulatorā<br />
Medicīniskā palīdzība:<br />
rehabilitācija<br />
Medicīniskā palīdzība:<br />
ambulatorā<br />
Medicīniskā palīdzība:<br />
stacionārā<br />
Medicīniskā palīdzība:<br />
stacionārā<br />
Rīgas Stradiņa universitātes Zobārstniecība un<br />
11<br />
Stomatoloģijas institūts, SIA mutes higiēna<br />
Medicīniskā palīdzība:<br />
12 RĒZEKNES SLIMNĪCA, SIA<br />
stacionārā<br />
Ziemeļkurzemes reģionālā Medicīniskā palīdzība:<br />
13<br />
slimnīca, SIA<br />
stacionārā<br />
Medicīnas sabiedrība "ARS", Medicīniskā palīdzība:<br />
14<br />
SIA<br />
ambulatorā<br />
Nacionālais rehabilitācijas Medicīniskā palīdzība:<br />
15<br />
centrs "Vaivari", Valsts SIA rehabilitācija<br />
Jēkabpils reģionālā slimnīca, Medicīniskā palīdzība:<br />
16<br />
SIA<br />
stacionārā<br />
Optikas, briļļu<br />
17 OC VISION, SIA<br />
tirdzniecība<br />
JELGAVAS PILSĒTAS Medicīniskā palīdzība:<br />
18<br />
SLIMNĪCA, SIA<br />
stacionārā<br />
Medicīniskā palīdzība:<br />
19 Rīgas Dzemdību nams, SIA<br />
stacionārā<br />
Daugavpils psihoneiroloģiskā Medicīniskā palīdzība:<br />
20 1 slimnīca, Valsts SIA stacionārā<br />
OGRES RAJONA SLIMNĪCA, Medicīniskā palīdzība:<br />
21<br />
SIA<br />
stacionārā<br />
Slimnīca "Ģintermuiža", Medicīniskā palīdzība:<br />
22<br />
Valsts SIA<br />
stacionārā<br />
Medicīniskā palīdzība:<br />
23 Orto klīnika, SIA<br />
ambulatorā<br />
Madonas slimnīca, Madonas Medicīniskā palīdzība:<br />
24<br />
rajona pašvaldības SIA stacionārā<br />
Medicīniskā palīdzība:<br />
25 Rīgas veselības centrs, SIA<br />
ambulatorā<br />
1<br />
Notiek reorganizācijas process (26.03.<strong>2020</strong>.)<br />
Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati<br />
2019. gada<br />
apgrozījums,<br />
tūkst. EUR<br />
Apgrozījuma<br />
izmaiņas, pret<br />
2018. g., %<br />
Rentabilitāte,<br />
%<br />
Darbinieku<br />
skaits<br />
142 203 20% -2,52 4468<br />
118 731 13% -2,87 3313<br />
54 257 25% 0,01 1946<br />
32 894 14% 3,62 1515<br />
26 793 15% 6,81 882<br />
25 817 19% 17,33 301<br />
20 105 23% 0,11 996<br />
19 159 11% 5,76 784<br />
18 683 13% 3,14 542<br />
18 281 18% 8,93 717<br />
17 237 17% 0,53 419<br />
15 759 16% 4,89 703<br />
15 598 24% 4,8 605<br />
15 143 16% 4,36 502<br />
13 958 16% 0,13 465<br />
12 713 17% -0,96 529<br />
12 527 12% -3,47 272<br />
11 956 15% 7,06 492<br />
11 087 16% 5,54 410<br />
10 692 25% 0,02 617<br />
9 763 19% 10,03 373<br />
8 739 32% 3,54 521<br />
8 576 9% 11,95 138<br />
8 124 18% 6,6 313<br />
8 079 13% 8,32 463<br />
Grāmatvežiem<br />
uzņēmumu<br />
gada pārskati<br />
Medicīna un farmācija<br />
123
Mediji, reklāma, izglītība, radošās industrijas<br />
• Elektroniskie mediji • Informatīvie pakalpojumi • Izdevējdarbība • Reklāma, sabiedriskās attiecības<br />
• Dizains, mode, māksla, jaunrade • Izglītība, apmācība<br />
+/- Panākumi un neveiksmes Tendence<br />
Aktīvāk ierobežo propagandas kanālus<br />
Konstatējot naida kurināšanu TV programmas “Rossija RTR”<br />
raidījumā “60 minūtes”, Nacionālā elektronisko plašsaziņas<br />
līdzekļu padome (NEPLP) sākusi programmas ierobežošanas<br />
procedūru, solot iespējamu retranslācijas aizliegumu atkārtota<br />
pārkāpuma gadījumā. Nedaudz agrāk Latvijā aizliegta<br />
arī Krievijas propagandas kanāla “RT” izplatīšana. Valsts<br />
prezidents Egils Levits izsludinājis grozījumus Elektronisko<br />
plašsaziņas līdzekļu likumā, nosakot, ka televīzijas operatoru<br />
pamatpiedāvājumā būs liegts iekļaut programmas, attiecībā<br />
uz kurām pēdējo trīs gadu laikā NEPLP pieņēmusi lēmumu<br />
par retranslācijas aizliegumu.<br />
Mediju patēriņš pieaug, bet reklāmas ieņēmumi rūk<br />
Covid-19 pandēmijas sākuma posmā būtiski pieaudzis mediju<br />
patēriņš. Vienlaikus <strong>Latvijas</strong> preses izdevēji, kā arī Reklāmas<br />
asociācija brīdināja par dramatisku reklāmas apjoma kritumu,<br />
kas sev līdzi nesa arī būtisku ieņēmumu samazinājumu<br />
plašsaziņas līdzekļiem. Krīzes sākumā reklāmas ieņēmumi<br />
atsevišķos medijos samazinājušies pat par 90%.<br />
Mājsaimniecību izdevumi atpūtai un kultūrai, %<br />
9<br />
8<br />
7,9 7,9<br />
8,1<br />
7,6<br />
7<br />
7,1<br />
7,1<br />
6,7 6,7<br />
6<br />
5<br />
4<br />
3<br />
2<br />
1<br />
0<br />
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2019<br />
Avots: Centrālā statistikas pārvalde<br />
Nozares fakti<br />
Studentu skaits augstskolās mācību gada sākumā, tūkst.<br />
100<br />
80<br />
94,5<br />
89,7<br />
85,9 84,3 82,9 81,6 80,4 79,4<br />
60<br />
40<br />
20<br />
0<br />
2012/13 2013/14 2014/15 2015/16 2016/17 2017/18 2018/19 2019/20<br />
Avots: Centrālā statistikas pārvalde<br />
Teātru apmeklējumu skaits, tūkst.<br />
100<br />
980<br />
960<br />
940<br />
Izaicinājumi un atbalsts<br />
Būs ierobežojumi programmu iekļaušanai<br />
TV operatoru pamatpiedāvājumā<br />
No nākamā gada vasaras televīzijas (TV) operatoru pamatpiedāvājumā<br />
būs liegts iekļaut programmas, attiecībā uz kurām<br />
pēdējo trīs gadu laikā Nacionālā elektronisko plašsaziņas<br />
līdzekļu padome (NEPLP) pieņēmusi lēmumu par retranslācijas<br />
aizliegumu. Grozot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu<br />
likumu, arī noteikts, ka TV programmu izplatīšanas pakalpojumu<br />
sniedzējam pamatpiedāvājumā jānodrošina, ka vismaz<br />
80% no iekļautajām papildu programmām saturam sākotnēji<br />
jābūt veidotam kādā no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās<br />
zonas valstu oficiālajām valodām.<br />
Izveidota <strong>Latvijas</strong> Reģionālo mediju asociācija<br />
Septembrī dibināta jauna <strong>Latvijas</strong> Reģionālo mediju asociācija,<br />
kuras valdē ievēlēti pieci locekļi: SIA “Reģionu mediji”<br />
pārstāvis Uldis Salmiņš, Undīne Dombovska no AS “Kurzemes<br />
radio”, Egita Jonāne, kas pārstāv biedrību un portālu<br />
“lobs.lv”, Viktorija Nečajeva, kas pārstāv SIA “Vietējā”, kā arī<br />
Ivonna Plaude no SIA “Novadu ziņas”, kurai uzticēja arī valdes<br />
priekšsēdētājas pienākumus. Organizācija izveidota,<br />
apvienojoties septiņu mediju organizāciju pārstāvjiem un<br />
patlaban pārstāvot desmit medijus. Tā par savu mērķi ir<br />
izvirzījusi nepieciešamību sekmēt neatkarīgu un kvalitatīvu<br />
mediju attīstību <strong>Latvijas</strong> reģionos. Jaunās mediju organizācijas<br />
dibinātāji uzsver, ka <strong>Latvijas</strong> reģionu iedzīvotājiem ir jābūt<br />
iespējai saņemt objektīvu, patiesu, aktuālu un kvalitatīvu<br />
informāciju par visām norisēm valstī un jo īpaši reģionos,<br />
vienlaikus arī sekmējot <strong>Latvijas</strong> reģionu iedzīvotāju medijpratību.<br />
Tāpat organizācija ir gatava veicināt reģionu žurnālistu<br />
profesionālo izaugsmi.<br />
920<br />
900<br />
2012<br />
2013<br />
2014<br />
2015 2016 2017 2018 2019<br />
Avots: Centrālā statistikas pārvalde<br />
124
Rādītāju dinamika<br />
Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR<br />
2017 2018 2019<br />
Apkopoto uzņēmumu skaits 697 729 782<br />
Darbinieku skaits, tūkst. 15 14 14<br />
Peļņa, milj. EUR 18 46 52<br />
Rentabilitāte 2,61 6,17 6,18<br />
Apgrozījums, milj. EUR 692 747 841<br />
Apgrozījums industrijas līderiem<br />
Apgrozījums industrijas līderiem 2017.–2019. g. (milj. EUR)<br />
35<br />
2017. g. 2018. g. 2019. g.<br />
30<br />
25<br />
20<br />
15<br />
10<br />
5<br />
Apgrozījuma izmaiņas, % 0,60 7,89 12,68<br />
0<br />
RealWeb Latvia, SIA<br />
<strong>Latvijas</strong> Televīzija,<br />
SIA<br />
4finance Media, SIA<br />
Avots: Firmas.lv<br />
Virsnozares skaitļos<br />
Kopā<br />
Uzņēmumu skaits<br />
Pieaudzis<br />
apgrozījums<br />
Jauni<br />
atlasē<br />
Neto<br />
apgrozījums,<br />
tūkst.<br />
Apgrozījums, peļņa EUR<br />
19/18 18/17 17/16<br />
Peļņa,<br />
tūkst.<br />
Rentabilitāte<br />
Darbinieki,<br />
skaits<br />
kopā<br />
Nodokļi (VID dati)<br />
Kopā,<br />
tūkst.<br />
VSAOI uz<br />
darbinieku,<br />
tūkst. EUR<br />
Mediji, reklāma, izglītība,<br />
radošās industrijas<br />
782 63% 17% 841 313 13% 7% 1% 52 024 6% 14 404 139 045 4,07<br />
Dizains, mode, māksla,<br />
jaunrade<br />
152 66% 24% 90 441 6% 10% 6% 5974 7% 3159 23 501 3,71<br />
Elektroniskie mediji 27 33% 0% 55 493 -22% -3% 29% 1600 3% 1097 12 668 5,46<br />
Informatīvie pakalpojumi 56 75% 18% 92 289 52% 5% -13% 12 700 14% 1613 21 724 5,31<br />
Izdevējdarbība 69 41% 12% 69 011 -1% 2% -5% 217 0% 1611 13 280 3,75<br />
Izglītība, apmācība 120 66% 13% 99 536 0% 2% 22% 6452 6% 3760 22 141 3,07<br />
Reklāma, sabiedriskās<br />
attiecības<br />
359 65% 17% 434 543 21% 12% -10% 25 081 6% 3164 45 731 4,67<br />
TOP 10<br />
N. p.<br />
k. Nosaukums Darbības joma<br />
2019. g. neto<br />
apgrozījums,<br />
tūkst. EUR<br />
Apgrozījuma<br />
izmaiņas,<br />
pret 2018. g., %<br />
Rentabilitāte,<br />
%<br />
Darbinieku<br />
skaits<br />
1 RealWeb Latvia, SIA Reklāma 30 005 20 reizes -0,27 9<br />
2 <strong>Latvijas</strong> Televīzija, SIA Televīzija 19 533 0% -1,2 477<br />
3 4finance Media, SIA Reklāmas un mediju aģentūras 13 686 -6% 3,53 4<br />
4 Apgāds Zvaigzne ABC, SIA Izdevniecības, apgādi 13 038 0% 2,71 300<br />
5<br />
Dentsu Aegis Network Latvia,<br />
SIA<br />
Reklāma 12 981 9% -0,07 45<br />
6 Inspired, SIA Reklāma 10 513 3% 3,78 41<br />
7 Initiative Latvia, SIA Reklāma 10 405 0% 3,41 23<br />
8 Media House, SIA Reklāmas un mediju aģentūras 10 168 17% 2,91 25<br />
9 Trendmark, SIA Reklāma 9 809 -1% 4,29 25<br />
10 <strong>Latvijas</strong> Radio, Valsts SIA Radio 9 676 -3% -1,89 280<br />
Uz topa veidošanas brīdi 2019. gada dati nav All Media Latvia, SIA, un Webhelp, SIA. Aktuālā informācija portālā.<br />
Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati<br />
Mediji, radošās industrijas, izgītība<br />
125
126
Asociācijas viedoklis<br />
Ar pētījumiem vietējie mediji jāparāda kā ietekmīgs reklāmas kanāls<br />
<strong>Latvijas</strong> Reklāmas<br />
asociācijas valdes<br />
priekšsēdētāja<br />
Baiba Liepiņa<br />
Koronavīrusa izraisītā pandēmija radīja apjukumu visās nozarēs<br />
– arī medijos un reklāmā. Cilvēki bija mājās, stāvēja<br />
arī bizness, kas radīja lielu neziņu par turpmāko darbību.<br />
Cilvēki bija piesardzīgi pret saviem izdevumiem, jo nezināja,<br />
cik ilgi turpināsies krīzes situācija. Covid-19 laikā mediju<br />
organizācijas zaudēja reklāmas kampaņas, un tās vairs nevar<br />
kompensēt.<br />
Covid-19 radīja apmēram divu trīs gadu darba ietekmi uz nozari.<br />
Šogad tirgum vajadzēja izaugt par 3–5 procentiem, taču pandēmija<br />
radīja 10–15% kritumu. Reklāmdevēji ar datiem ir jāmotivē<br />
reklāmai paredzēto naudu ieguldīt <strong>Latvijas</strong> mediju uzņēmumos,<br />
pierādot, ka vietējo mediju uzņēmumu devums ir lielāks nekā<br />
globālajiem medijiem. Tāpēc ir svarīgi sākt detalizētāk pētīt digitālo<br />
vidi, lai paši varētu iegūt pārliecību un apliecinājumu tam,<br />
ka vietējie mediji ir ietekmīgs reklāmas kanāls.<br />
Valsts atbalsts medijiem bija ļoti svarīgs, tomēr tā saņemšana<br />
gan varētu būt bijusi vienkāršāka un ātrāka. Tas jāņem vērā,<br />
gatavojoties līdzīgām situācijām nākotnē, apsverot iespēju veidot<br />
mediju atbalsta fondu, atbalstot mediju darbību situācijās,<br />
kad tie ir ļoti nepieciešami, bet bizness un reklāmas ieņēmumi<br />
sabremzējas.<br />
Asociācijas viedoklis<br />
Atgūties varēs vien ar finansiālu atbalstu<br />
<strong>Latvijas</strong> Preses<br />
izdevēju asociācijas<br />
izpilddirektors<br />
Guntars Līcis<br />
Mediju nozarei ir iespēja atgūties no Covid-19 radītās krīzes,<br />
tomēr tas lielā mērā būs atkarīgs no finansiālu instrumentu<br />
sniegtas palīdzības, jo tirgus ieņēmumu tam būs par maz.<br />
Covid-19 pandēmija vēl nav beigusies, un nav zināms, kas<br />
nozari sagaida ziemā, un ne velti pasaulē runā par miljardu<br />
ieguldījumiem ekonomikas sildīšanā. Katrā valstī mediju tirgus<br />
atšķiras – lielajās valstīs mediji var izdzīvot, ņemot aizdevumus,<br />
taču Latvijā ir maza ekonomika un mediji nevar aizņemties naudu,<br />
jo nespēs to atdot. Tāpēc īpaši svarīga ir grantu piešķiršana<br />
mediju iziešanai no Covid-19 radītās krīzes.<br />
Mediji, radošās industrijas, izgītība<br />
127
128
Mediji, radošās industrijas, izgītība<br />
129
Pamatizziņa<br />
Tiešsaistes piekļuve uzņēmumu datiem un dokumentiem no<br />
Uzņēmumu reģistra<br />
Segmentēto datu atlase<br />
Datubāzes veidošana pēc jūsu izvēlētiem kritērijiem.<br />
Uzņēmumu datu izmaiņu monitorings<br />
Sistēma automātiski brīdina par izmaiņām jūsu biznesa partnera datos.<br />
Datu pārraide tiešsaistē un to integrācija finanšu un<br />
CRM sistēmās. Dati XML formātā<br />
Dati jūsu darba vietā tiešsaistē ar Uzņēmumu reģistra datubāzi.<br />
Uzņēmumu novērtēšanas rīki<br />
Debitoru kontrole.<br />
Nozaru TOP.<br />
Uzņēmumu salīdzināšana.<br />
Analītiskā informācija<br />
“<strong>Latvijas</strong> biznesa gada pārskats” – nozaru asociāciju prognozes un<br />
uzņēmēju komentāri, nozaru TOP pārskati.<br />
Citi reģistri<br />
CSDD, Zemesgrāmata.<br />
Reklāmas risinājumi<br />
Izdevums “<strong>Latvijas</strong> biznesa gada pārskats” un portāls “Firmas.lv”.<br />
130
Elektroniskie mediji<br />
Iedzīvotāju iesaiste politiskajos procesos<br />
tieši saistīta ar mediju finansējuma apjomu<br />
<strong>Latvijas</strong> Televīzijas<br />
valdes loceklis<br />
Ivars Priede<br />
Būtiski mainoties sabiedrisko mediju ienākumu struktūrai, izejot no reklāmas tirgus,<br />
ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt stabilu, adekvātu, godīgu un pamatotu finansējuma apjomu,<br />
kas garantēs sabiedrisko mediju neatkarību un nodrošinās sekmīgu kalpošanu<br />
sabiedrības labā. Konstanta finansējuma deficīta apstākļi garantēti noved pie atpalicības<br />
tehnoloģisko risinājumu jomā. Tas pats attiecas arī uz sarežģījumiem, kādi<br />
jāpārvar attiecībā uz oriģinālsatura apjomu izveidi, lai nodrošinātu satura pieejamību<br />
dažādās mediju pārstāvētajās interneta un sociālo mediju platformās.<br />
Nozares TOP 25 uzņēmumi<br />
N.<br />
p.<br />
k. Nosaukums Darbības joma<br />
2019. gada<br />
apgrozījums,<br />
tūkst. EUR<br />
Apgrozījuma<br />
izmaiņas, pret Rentabilitāte,<br />
2018. g., % %<br />
Darbinieku<br />
skaits<br />
1 <strong>Latvijas</strong> Televīzija, SIA Televīzija 19 533 0% -1,2 477<br />
2<br />
<strong>Latvijas</strong> Radio, Valsts<br />
SIA<br />
Radio 9 676 -3% -1,89 280<br />
3 Helio Media, SIA Televīzija 6 620 21% 0,56 34<br />
4<br />
Pirmais Baltijas<br />
Kanāls, SIA<br />
Televīzija 4 286 10% 25,11 99<br />
5 RADIO SWH, AS Radio 2 920 0% 6,21 18<br />
6 RADIO SKONTO, SIA Radio 1 409 -14% 1,15 19<br />
7 ONAIR STUDIOS, SIA Televīzija 1 326 -5% 2,71 2<br />
8 SDI Media Latvia, SIA Televīzija 1 265 -17% 0,75 6<br />
9 VIDZEMES<br />
TELEVĪZIJA, SIA<br />
Televīzija 1 053 -1% 0,15 10<br />
10 Star FM, SIA Radio 1 046 4% 28,49 6<br />
11 TV LATVIJA, AS Televīzija 874 9% 0,17 6<br />
12 RNR LTD, SIA Radio 747 -4% 16,97 15<br />
13 VALMIERAS TV, SIA Televīzija 595 -6% 0,3 11<br />
14<br />
LIETIŠĶĀS<br />
KREATIVITĀTES<br />
GRUPA, SIA<br />
Televīzija 544 -10% 1,96 15<br />
15 Letmo Ltd, SIA Televīzija 515 0% 8,74 3<br />
16 TV-21 R, SIA Televīzija 468 -14% 3,95 9<br />
17 1 RED DOT MEDIA, SIA Televīzija 345 -62% 0,17 11<br />
18 TOP FM, SIA Radio 329 11% 11,37 7<br />
19 Radio TEV, SIA Radio 326 -2% 5,24 8<br />
20<br />
SUPER FM<br />
infrastruktūra, SIA<br />
Radio 240 -25% -7,16 4<br />
KURZEMES RADIO,<br />
21<br />
AS<br />
Radio 237 -3% -5,95 12<br />
22 Vidzeme.EU, SIA Televīzija 228 -29% 7,86 3<br />
Kurzemes televīzija,<br />
23<br />
SIA<br />
Televīzija 197 2% 3,29 13<br />
24 Baltkom radio, SIA Radio 190 -24% -9,8 7<br />
25 RADIO VIDZEME, SIA Radio 184 10% 23,74 8<br />
1<br />
Atšķirīgs pārskata periods no 01.09.2018. līdz 31.08.2019.<br />
Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati<br />
Mediji, radošās industrijas, izgītība<br />
131
132
Informatīvie pakalpojumi<br />
Pandēmijas laikā žurnālisti<br />
strādā uz entuziasma pamata<br />
Laikraksta “Druva”<br />
valdes priekšsēdētāja,<br />
redaktore<br />
Andra Gaņģe<br />
Covid-19 pandēmija abonentu skaitu laikrakstam būtiski nav mainījusi, lai gan bija<br />
vērojams reklāmas apjoma kritums. Reaģējot uz ārkārtējo situāciju, palielinājās<br />
darba apjoms, jo mainījās arī iekšējā komunikācija un darba apstākļi. Tā kā krīzes<br />
apstākļos pie palielināta darba apjoma atalgojumu darbiniekiem palielināt nebija<br />
iespējams, jāsaka, ka darbs bija balstīts entuziasmā, žurnālistiem izprotot radušos<br />
situāciju. Taču ir skaidrs, ka ilgākā laika periodā strādāt uz entuziasma pamata nav<br />
iespējams. Valsts atbalsts krīzes situācijā bija ļoti nozīmīgs – tas nāca laikus un<br />
palīdzēja atgūt vismaz daļu neiegūto ieņēmumu, taču ir skaidrs, ka visu neieņemto<br />
naudu valsts granti nevar kompensēt.<br />
Nozares TOP 25 uzņēmumi<br />
N.<br />
p.<br />
k. Nosaukums Darbības joma<br />
2019. gada<br />
apgrozījums,<br />
tūkst. EUR<br />
Apgrozījuma<br />
izmaiņas, pret<br />
2018. g., %<br />
Rentabilitāte,<br />
%<br />
Darbinieku<br />
skaits<br />
1 SS, SIA Informatīvie pakalpojumi 9 591 17% 30,27 5<br />
2 Discover Car Hire, SIA Informatīvie pakalpojumi 8 332 29% 10,32 60<br />
3 iPS Media, SIA Informatīvie pakalpojumi 7 714 81% 25,62 7<br />
4<br />
TRANSCOM<br />
WORLDWIDE LATVIA,<br />
SIA<br />
Informatīvie pakalpojumi 6 106 7% 3,79 343<br />
5 AlphaMedia, SIA Informatīvie pakalpojumi 5 904 61% 31,61 141<br />
6 FunGenerationLab, SIA Informatīvie pakalpojumi 4 756 20 reizes 2,63 17<br />
7 1 LETA, SIA Informatīvie pakalpojumi 4 196 - 13% 19,85 129<br />
8 DELFI, AS Informatīvie pakalpojumi 3 809 4% -2,11 112<br />
9 2 Route4Gas, SIA Informatīvie pakalpojumi 3 650 17,72 5<br />
10<br />
Cabonline Customer<br />
Service Latvia, SIA<br />
Informatīvie pakalpojumi 2 827 15% 16,69 142<br />
11 <strong>Latvijas</strong> Tālrunis, SIA Informatīvie pakalpojumi 2 803 - 6% 5,61 50<br />
12 Ibanpay, SIA Informatīvie pakalpojumi 2 533 52% 16,93 79<br />
13 1 TVNET GRUPA, SIA Informatīvie pakalpojumi 2 413 16% -18,19 84<br />
14 dots.365, SIA Informatīvie pakalpojumi 2 300 2 reizes 24,01 33<br />
15 Draugiem, SIA Informatīvie pakalpojumi 2 158 - 15% 3,67 27<br />
16 TM Callguru, SIA Informatīvie pakalpojumi 2 014 - 25% 3,9 88<br />
17 SMS solutions, SIA Informatīvie pakalpojumi 1 746 48% 4,51 4<br />
18 ADV Service, SIA Informatīvie pakalpojumi 1 697 3 reizes 1,2 14<br />
19 LURSOFT IT, SIA Informatīvie pakalpojumi 1 655 4% 5,68 42<br />
20 Ask.fm, SIA Informatīvie pakalpojumi 1 449 - 15% 20,34 15<br />
21 3 Genpact Latvia, SIA Informatīvie pakalpojumi 1 095 - 30% -3,69 18<br />
22 Top Media, SIA Informatīvie pakalpojumi 994 51% 7,63 12<br />
23 SF2, SIA Informatīvie pakalpojumi 973 4 reizes 17,73 3<br />
Booking.com (Latvia),<br />
24<br />
SIA<br />
Informatīvie pakalpojumi 889 21% 32,39 10<br />
25 Files.fm, SIA Informatīvie pakalpojumi 887 19% -11,98 9<br />
1<br />
Atšķirīgs pārskata periods no 01.05.2019. līdz 30.04.<strong>2020</strong>.<br />
2<br />
2018. gadā nav vērā ņemama apgrozījuma.<br />
3<br />
Uzsākts likvidācijas process (18.07.2019.).<br />
Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati<br />
Mediji, radošās industrijas, izgītība<br />
133
Izdevējdarbība<br />
Balansa trūkums sabiedrisko un<br />
komercmediju atbalstā var negatīvi ietekmēt<br />
komercvidi<br />
„Izdevniecība Dienas bizness”,<br />
“Izdevniecība Dienas mediji” īpašnieks<br />
Edgars Kots<br />
Domājot par Covid-19 otro vilni, jācer uz valsts atbalstu. Tomēr situācijā, kad valdība<br />
lemj par 13 miljonu eiro piešķiršanu sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus,<br />
ļoti ceru, ka valdība ir paredzējusi finanšu rezerves, ko, iestājoties Covid-19 – 2, varētu<br />
novirzīt preses piegāžu finansēšanai. Ja Covid-19 turpinās uzņemt apgriezienus,<br />
reklāmas apjomi turpinās krist un vienlaikus nebūs iespējas iegūt valsts atbalstu,<br />
būs problēmas, un tas mani ļoti satrauc. Patlaban iespējams runāt par to, ka, piešķirot<br />
līdzekļus sabiedriskajiem medijiem, bet nedomājot par atbalstu komercmedijiem,<br />
radīsies balansa trūkums, jo komercmedijiem ir grūti konkurēt ar tādu naudas<br />
apjomu.<br />
Nozares TOP 25 uzņēmumi<br />
N.<br />
p.<br />
k. Nosaukums Darbības joma<br />
1<br />
Apgāds Zvaigzne<br />
ABC, SIA<br />
2019. gada<br />
apgrozījums,<br />
tūkst. EUR<br />
Apgrozījuma<br />
izmaiņas, pret Rentabilitāte,<br />
2018. g., % %<br />
Darbinieku<br />
skaits<br />
Izdevniecības, apgādi 13 038 0% 2,71 300<br />
2 ŽURNĀLS SANTA, SIA Izdevniecības, apgādi 6 836 -4% 19,67 117<br />
3<br />
IZDEVNIECĪBA RĪGAS<br />
VIĻŅI, SIA<br />
Izdevniecības, apgādi 5 377 -9% 0,67 100<br />
4 LATVIJAS MEDIJI, AS Preses izdevumi 4 124 -8% -7,84 141<br />
5 Imaging Print, SIA Izdevniecības, apgādi 3 255 80% 12,15 22<br />
6<br />
7<br />
Press Distribution<br />
Center, SIA<br />
DIENAS ŽURNĀLI,<br />
SIA Izdevniecība<br />
Izdevniecības, apgādi 2 711 4 reizes 5,75 17<br />
Izdevniecības, apgādi 2 249 -2% -9,66 51<br />
8<br />
Izdevniecība Dienas<br />
Mediji, SIA<br />
Preses izdevumi 1 882 -14% -30,77 62<br />
9 1 LATCHAT, SIA Izdevniecības, apgādi 1 736 3,38 0<br />
10 MEDIJU NAMS, SIA Preses izdevumi 1 550 -6% -68,03 48<br />
11<br />
<strong>Latvijas</strong> Vēstnesis,<br />
Valsts SIA<br />
Izdevniecības, apgādi 1 513 4% -41,71 67<br />
Karšu izdevniecība<br />
12<br />
Jāņa sēta, SIA<br />
Izdevniecības, apgādi 1 462 1% 6,84 30<br />
13 Cits medijs, AS Izdevniecības, apgādi 1 444 16% 0 21<br />
14<br />
15<br />
16<br />
Dienas bizness,<br />
Izdevniecība<br />
IZDEVNIECĪBAS<br />
NAMS "PRINT<br />
MEDIA", SIA<br />
Žurnālu izdevniecība<br />
LILITA, SIA<br />
Preses izdevumi 1 384 -27% -27,59 56<br />
Preses izdevumi 1 181 3% -5,37 13<br />
Izdevniecības, apgādi 1 046 4 reizes 0,01 26<br />
EGMONT LATVIJA,<br />
17<br />
SIA<br />
Izdevniecības, apgādi 1 013 -1% 10,85 10<br />
18 Frank's House, SIA Preses izdevumi 994 19% 4,41 2<br />
KURZEMES VĀRDS,<br />
19<br />
SIA<br />
Preses izdevumi 798 -5% -15,01 48<br />
20 KUMA, SIA Izdevniecības, apgādi 729 -3% 6,23 3<br />
21 Reģionu Mediji, SIA Preses izdevumi 717 -18% -13,55 45<br />
22<br />
23<br />
24<br />
25<br />
LIETIŠĶĀS<br />
INFORMĀCIJAS<br />
DIENESTS, SIA<br />
satura darbnīca<br />
TAPT, SIA<br />
Izdevniecība iŽurnāli,<br />
SIA<br />
Media Nams Vesti,<br />
SIA<br />
1<br />
2018. gadā nav apgrozījuma.<br />
Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati<br />
Izdevniecības, apgādi 672 -13% 0,04 22<br />
Izdevniecības, apgādi 658 53% 25,69 3<br />
Izdevniecības, apgādi 606 2% 25,5 15<br />
Izdevniecības, apgādi 509 -64% 27,97 6<br />
134
Reklāma, sabiedriskās attiecības<br />
Digitālie mediji aug visstraujāk<br />
SIA “Media House”<br />
valdes loceklis<br />
Domas Ūselis<br />
Uzņēmuma mērķis ir turpināt sniegt augstākās klases servisu esošiem un jauniem<br />
klientiem, kā arī saglabāt vadošo pozīciju medijos, tādējādi nodrošinot labākos<br />
nosacījumus klientiem. Plānots attīstīt digitālo mediju servisu, jo tieši šie mediji ir<br />
visstraujāk augoši un dod lielāku atdevi. Pagājušais gads vērtējams kā ļoti veiksmīgs<br />
un ar labiem rezultātiem, gadu noslēdzot ar bruto peļņu 570 374 eiro apmērā.<br />
Nozares TOP 25 uzņēmumi<br />
N.<br />
p.<br />
k. Nosaukums Darbības joma<br />
2019. gada<br />
apgrozījums,<br />
tūkst. EUR<br />
Apgrozījuma<br />
izmaiņas, pret<br />
2018. g., %<br />
Rentabilitāte,<br />
%<br />
Darbinieku<br />
skaits<br />
1 RealWeb Latvia, SIA Reklāma 30 005 20 reizes -0,27 9<br />
2 4finance Media, SIA<br />
Reklāmas un mediju<br />
aģentūras<br />
13 686 -6% 3,53 4<br />
3<br />
Dentsu Aegis Network<br />
Latvia, SIA<br />
Reklāma 12 981 9% -0,07 45<br />
4 Inspired, SIA Reklāma 10 513 3% 3,78 41<br />
5 Initiative Latvia, SIA Reklāma 10 405 0% 3,41 23<br />
6 Media House, SIA<br />
Reklāmas un mediju<br />
aģentūras<br />
10 168 17% 2,91 25<br />
7 Trendmark, SIA Reklāma 9 809 -1% 4,29 25<br />
8 Omnicom Media Group, SIA Reklāma 9 560 7% 1,86 10<br />
9 Mobnx, SIA Reklāma 8 706 24% 13,43 1<br />
10<br />
MMS COMMUNICATIONS<br />
LATVIA, SIA<br />
Reklāma 8 212 17% 2,74 30<br />
Reklāmas aģentūra "VIA<br />
11<br />
Media", SIA<br />
Reklāma 7 962 5% 1,26 23<br />
12 PHD Latvia, SIA Reklāma 7 711 3% 0,75 16<br />
13<br />
BALTIJAS MEDIJU<br />
REKLĀMA, SIA<br />
14 PrintPack Service, SIA<br />
Reklāma 6 916 -9% 1,19 7<br />
Reklāmas<br />
izejmateriāli un<br />
iekārtas<br />
6 882 9% 4,09 33<br />
15 3M Latvija, SIA<br />
Reklāmas<br />
izejmateriāli un<br />
6 248 4% 12,99 8<br />
iekārtas<br />
16 YM MEDIA EUROPE, SIA Reklāma: vides 5 822 38% 3,73 2<br />
17 Idea Havas Media, SIA Reklāma 5 278 -13% 0,99 17<br />
18 Baltic Signs, SIA Reklāma: vides 4 981 89% 4,53 15<br />
19 Setupad, SIA Reklāma 4 762 56% 7,81 8<br />
20 OMD LATVIA, SIA Reklāma 4 741 -8% 0,73 11<br />
21 Baltic Signs Europe, SIA Reklāma: vides 4 673 48% 5,51 71<br />
22 JCDecaux Latvija, SIA Reklāma: vides 4 504 -1% 0,23 32<br />
23 1 Httpool Latvia, SIA Reklāma: vides 4 492 2,14 14<br />
24 Wonderland Media, SIA Reklāma 4 465 19% 14,3 10<br />
25 2 RĪGAS SESOMA, SIA<br />
Reklāmas<br />
izejmateriāli un<br />
iekārtas<br />
1<br />
Atšķirīgs pārskata periods no 21.02.2019. līdz 31.12.2019., 2018. gadā nav apgrozījuma.<br />
2<br />
Atšķirīgs pārskata periods no 01.04.2019. līdz 31.03.<strong>2020</strong>.<br />
Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati<br />
4 323 37% 2,82 13<br />
Mediji, radošās industrijas, izgītība<br />
135
Dizains, mode, māksla, jaunrade<br />
Covid-19 lika sasparoties un<br />
aizvadīt ražīgu vasaras sezonu<br />
Dailes teātra<br />
valdes loceklis<br />
Juris Žagars<br />
Atskatoties uz Dailes teātra darbību 2019. gadā, jāsecina, ka skaitliskie rādītāji apliecina<br />
stabilu teātra darbību un nemainīgu skatītāju interesi. Nospēlētas gandrīz<br />
500 izrāžu ar zāles piepildījumu 88%, uzņemot 191 914 skatītāju. <strong>2020</strong>. gada pavasaris<br />
atnesa zināmas korekcijas repertuāra, skatītāju skaita un, protams, arī naudas<br />
plūsmas ziņā. Minētās korekcijas lika ieviest izmaiņas ierastajā teātra darbības<br />
gada griezumā, kā rezultātā Dailes teātris ir aizvadījis ražīgu vasaras sezonu ar trīs<br />
pirmizrādēm un diviem koncertiem, kas noteikti nenotiktu līdz šim ierastās teātra<br />
sezonas ietvaros.<br />
Nozares TOP 25 uzņēmumi<br />
Nozaru<br />
TOP<br />
uzņēmumi<br />
N.<br />
2019. gada Apgrozījuma<br />
Darbinieku<br />
p.<br />
apgrozījums, izmaiņas, pret Rentabilitāte,<br />
k. Nosaukums Darbības joma<br />
tūkst. EUR 2018. g., %<br />
% skaits<br />
1 BDG concerts, SIA Koncertu, izrāžu organizēšana 4 653 76% 6,03 3<br />
2<br />
<strong>Latvijas</strong> Nacionālā<br />
opera un balets, Teātri 3 695 - 4% 0,1 596<br />
Valsts SIA<br />
3<br />
<strong>Latvijas</strong> Nacionālais<br />
teātris, Valsts SIA<br />
Teātri 2 639 10% 0,27 285<br />
4<br />
Dailes teātris, Valsts<br />
SIA<br />
Teātri 2 634 4% 0,18 231<br />
5 Trentini, SIA<br />
Dizains un interjers; modes<br />
dizains, stilisti<br />
2 212 - 17% -0,26 22<br />
6 Biļešu paradīze, SIA Koncertu, izrāžu organizēšana 2 072 7% 53,21 7<br />
7<br />
Dzintaru koncertzāle,<br />
SIA<br />
Koncertu, izrāžu organizēšana 2 044 12% 0,76 34<br />
8<br />
Jaunais Rīgas teātris,<br />
Teātri<br />
Valsts SIA<br />
1 976 12% 0,3 84<br />
9 Annvil.lv, SIA<br />
Dizains un interjers; modes<br />
dizains, stilisti<br />
1 929 1% 1,89 19<br />
Mihaila Čehova Rīgas<br />
10 Krievu teātris, Valsts Teātri 1 819 19% 0,79 127<br />
SIA<br />
11 Mistrus Media, SIA<br />
Filmu studijas, filmēšana,<br />
dublēšana, lokalizācija<br />
1 734 9 reizes 3,41 3<br />
12 BRAVO EVENTS, SIA Koncertu, izrāžu organizēšana 1 596 - 20% 6,49 5<br />
13 Morozov & Son, SIA<br />
Dizains un interjers; modes<br />
dizains, stilisti<br />
1 544 46% -7,28 6<br />
14 1 Lahemaa, SIA<br />
Dizains un interjers; modes<br />
dizains, stilisti<br />
1 527 0,09 5<br />
<strong>Latvijas</strong> Koncerti,<br />
15<br />
Valsts SIA<br />
Koncertu, izrāžu organizēšana 1 465 - 9% 1,16 118<br />
RĪGAS DOMA<br />
16<br />
PĀRVALDE, SIA<br />
Koncertu, izrāžu organizēšana 1 412 21% 4,58 54<br />
17 Baltic Pine Films, SIA<br />
Filmu studijas, filmēšana,<br />
dublēšana, lokalizācija<br />
1 370 3% -2,69 4<br />
18 Decco Centrs, SIA<br />
Dizains un interjers; modes<br />
dizains, stilisti<br />
1 197 39% 50,03 2<br />
19 Vidzemes<br />
koncertzāle, SIA<br />
Koncertu, izrāžu organizēšana 1 058 9% 0,21 37<br />
APVIENĪBA ARS<br />
20<br />
NOVA, SIA<br />
Koncertu, izrāžu organizēšana 1 004 67% 19,26 5<br />
21 PRANIT EXIM, SIA Daiļamatniecība 968 - 10% 11,06 32<br />
22 Media Flat, SIA<br />
Filmu studijas, filmēšana,<br />
dublēšana, lokalizācija<br />
959 20% -2,14 2<br />
23 Munchhausen Filmu studijas, filmēšana,<br />
Productions, SIA dublēšana, lokalizācija<br />
912 14% 6,28 4<br />
Mikrofona ieraksti,<br />
24<br />
SIA<br />
25 KREMERATA<br />
BALTICA, Valsts SIA<br />
Mūzikas izdevniecības, skaņu<br />
ierakstu studijas<br />
1<br />
Atšķirīgs pārskata periods no 27.11.2018. līdz 31.12.2019.<br />
Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati<br />
899 3 reizes 19 2<br />
Mākslinieciskie kolektīvi 887 37% 0,16 25<br />
136
Izglītība, apmācība<br />
Augstskolām jābūt gatavām jebkurā brīdī<br />
pāriet uz attālinātām studijām<br />
<strong>Biznesa</strong> augstskolas “Turība”<br />
finanšu direktors<br />
Jānis Zeibots<br />
Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir studiju procesa pielāgošana gan organizatoriski,<br />
gan tehniski, lai viss varētu notikt attālināti vai hibrīdveidā, respektīvi, vienlaicīgi<br />
gan tiešsaistē, gan klātienē. Papildus jāņem vērā fakts, ka epidemioloģiskā situācija<br />
Latvijā var mainīties jebkurā brīdī, tādēļ jābūt gataviem atkal pāriet uz pilnīgi attālinātu<br />
studiju procesu. Noteikti būs zināmas izmaiņas pārrobežu studentu plūsmās<br />
ceļošanas ierobežojumu dēļ – būtiski mazāk tiek uzņemti jauni ārvalstu studenti,<br />
taču tie, kuri studijas turpina, nevis sāk no jauna, apzinīgi pagarina studiju līgumus.<br />
Nozares TOP 25 uzņēmumi<br />
N.<br />
p.<br />
k. Nosaukums Darbības joma<br />
1<br />
2<br />
LATVIJAS STARPTAUTISKĀ<br />
SKOLA<br />
Rīgas Tūrisma un radošās<br />
industrijas tehnikums, Valsts<br />
SIA<br />
"<strong>Biznesa</strong>, mākslas un<br />
3 1 tehnoloģiju augstskola<br />
"RISEBA"", SIA<br />
<strong>Biznesa</strong> augstskola Turība,<br />
4<br />
SIA<br />
2019. gada<br />
apgrozījums,<br />
tūkst. EUR<br />
Apgrozījuma<br />
izmaiņas, pret<br />
2018. g., %<br />
Rentabilitāte,<br />
%<br />
Darbinieku<br />
skaits<br />
Izglītība: vispārējā 6 295 10% 0 108<br />
Izglītība: profesionālā 5 896 -2% 2,2 301<br />
Izglītība: augstākā,<br />
augstskolas<br />
Izglītība: augstākā,<br />
augstskolas<br />
5 277 3% 4,95 242<br />
5 149 6% 8,68 326<br />
5 Rīgas Starptautiskā skola Izglītība: vispārējā 4 071 5% 0 84<br />
6 Exupery, SIA Izglītība: vispārējā 3 842 9% -22,78 76<br />
7 "Air Baltic Training",, SIA Apmācība: dažādi 3 788 10% 2,33 33<br />
8<br />
9<br />
Transporta un sakaru<br />
institūts, AS<br />
Novikontas Jūras koledža,<br />
SIA<br />
Izglītība: augstākā,<br />
augstskolas<br />
3 429 -2% 2,47 141<br />
Apmācība: dažādi 3 356 24% 23,05 36<br />
10 Lielvārds, SIA Apmācība: dažādi 3 214 18% 0,58 33<br />
11 BUTS, SIA Apmācība: dažādi 3 203 -19% -7,5 310<br />
BALTIJAS STARPTAUTISKĀ<br />
12<br />
AKADĒMIJA, SIA<br />
STOCKHOLM SCHOOL OF<br />
13<br />
ECONOMICS IN RIGA, SIA<br />
Bulduru Dārzkopības<br />
14<br />
vidusskola, SIA<br />
Rīgas Juridiskā augstskola,<br />
15<br />
SIA<br />
BALTIJAS DATORU<br />
16<br />
AKADĒMIJA, SIA<br />
Izglītība: augstākā,<br />
augstskolas<br />
Izglītība: augstākā,<br />
augstskolas<br />
3 014 -8% 3,35 260<br />
2 727 9% 9,58 59<br />
Izglītība: profesionālā 2 350 42% 23,83 101<br />
Izglītība: augstākā,<br />
augstskolas<br />
Apmācība:<br />
datorzinību<br />
2 319 4% -0,3 58<br />
2 312 -3% 12,56 29<br />
17 2 King's College Latvia, SIA Izglītība: vispārējā 1 874 60% -7,71 26<br />
18 Novikontas Connect, SIA Apmācība: dažādi 1 819 -67% -4,48 58<br />
RĪGAS AERONAVIGĀCIJAS<br />
19 1 INSTITŪTS, AS<br />
EKONOMIKAS UN<br />
20 2 KULTŪRAS AUGSTSKOLA,<br />
SIA<br />
Izglītība: augstākā,<br />
augstskolas<br />
Izglītība: augstākā,<br />
augstskolas<br />
1 572 -18% 13,11 78<br />
1 530 26% 26,96 48<br />
21 V.V. mācību centrs, SIA Izglītība: vispārējā 1 223 32% 7,89 32<br />
22 SATVA, SIA Apmācība: valodu 1 152 1% 29,81 44<br />
23 001A, SIA Apmācība: dažādi 1 132 -18% 0,63 7<br />
24 KOMERCIZGLĪTĪBAS<br />
CENTRS, SIA<br />
Apmācība: dažādi 1 005 -5% 18,29 13<br />
<strong>Latvijas</strong> Tālmācības un<br />
25 profesionālās tālākizglītības<br />
centrs, SIA<br />
Izglītība: vispārējā 848 39% 13,85 53<br />
1<br />
Atšķirīgs pārskata periods no 01.08.2018. līdz 31.07.2019.<br />
2<br />
Atšķirīgs pārskata periods no 01.09.2018. līdz 31.08.2019.<br />
Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati<br />
Mediji, radošās industrijas, izgītība<br />
137
Meža nozare<br />
• Kokapstrāde un pārstrāde, papīra ražošana • Mežsaimniecība un mežizstrāde<br />
• Mēbeļu ražošana<br />
+/- Panākumi un neveiksmes Tendence<br />
Kokrūpniecībā un mežsaimniecībā gada otrais<br />
ceturksnis pagājis salīdzinoši veiksmīgi<br />
Šā gada otrais ceturksnis kokrūpniecības un mežsaimniecības<br />
nozarēs aizvadīts salīdzinoši veiksmīgi, jo kokmateriālu<br />
cenu kritums nebija tik liels, kā iepriekš prognozēts. Lai gan<br />
apaļkoku tirgus situācija ir mainīga un pastāv liela nenoteiktība.<br />
Zāģbaļķu cenas kāpj saistībā ar būvniecības atsākšanos<br />
pēc ierobežojumu atcelšanas. Tirgū parādījusies interese par<br />
bērza papīrmalkas sortimentu. Skaidu, šķeldu un ciršanas<br />
atlikumu zemās cenas ir laba ziņa granulu ražotājiem.<br />
Meža nozarei samazinājušās eksporta iespējas<br />
Covid-19 pandēmija meža nozari Latvijā ietekmējusi netieši –<br />
tā kā nozare eksportē apmēram 80% saražotās produkcijas,<br />
īpaši izjūtama eksporta iespēju samazinājuma ietekme uz<br />
saimniecisko darbību. Partnervalstīs ir samazinājies ražošanas<br />
apjoms, kā dēļ būtiski ir krities pieprasījums pēc<br />
kokmateriāliem un koka izstrādājumiem. Tāpat ir sarukusi<br />
kokmateriālu cena, kas savukārt mazinājusi privāto meža<br />
īpašnieku aktivitāti apaļo kokmateriālu ražošanā.<br />
Ciršu krāja (milj. m³)<br />
15<br />
12<br />
12,9<br />
13,3<br />
11,7 11,7<br />
11,4<br />
10,6 10,6<br />
9<br />
6<br />
3<br />
0<br />
2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019<br />
Avots: Centrālā statistikas pārvalde<br />
Nozares fakti<br />
Meža platība, milj. ha<br />
3300<br />
3280<br />
3260<br />
3240<br />
3220<br />
3200<br />
2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 <strong>2020</strong><br />
Avots: Centrālā statistikas pārvalde<br />
Meža produkcijas eksports tūkstošos EUR<br />
400<br />
388,7<br />
300<br />
3076<br />
200<br />
222,1 228,8<br />
100<br />
122,2 116,9<br />
Izaicinājumi un atbalsts<br />
Bažas par potenciālām izmaiņām LVM koksnes<br />
sortimentu tirdzniecības principos<br />
<strong>Latvijas</strong> kokapstrādātāji Saeimas frakcijām atklātā vēstulē<br />
pauduši bažas par straujajām izmaiņām “<strong>Latvijas</strong> valsts<br />
mežu” (LVM) koksnes sortimentu tirdzniecības principos.<br />
Uzņēmēji vēstulē, kas tostarp adresēta ministru prezidentam<br />
Krišjānim Kariņam (JV), aicinājuši politiķus nepieļaut sasteigtu<br />
LVM koksnes sortimenta tirdzniecības principu maiņu.<br />
Nozares uzņēmēju satraukuma iemesls ir vairāki sižeti TV3<br />
raidījumā “Nekā Personīga”, kuros apšaubīta LVM kā valsts<br />
mežu resursu pārvaldītāja, tostarp koksnes pārdevēja, darījumu<br />
pārskatāmība, kā arī paustas aizdomas par LVM lēmumu<br />
atbilstību valsts interesēm. Bažas radījis arī LVM padomes<br />
uzsāktais neatkarīgais audits ar mērķi izvērtēt apaļo kokmateriālu<br />
pārdošanas procesa atbilstību iekšējiem un ārējiem<br />
normatīvajiem aktiem, valdības apstiprinātajām <strong>Latvijas</strong> meža<br />
un saistīto nozaru pamatnostādnēm, LVM vidēja termiņa<br />
stratēģijai un LVM īpašnieka ekonomiskajām interesēm un<br />
labajai biznesa praksei.<br />
LVM padomes priekšsēdētājs Jurģis Jansons gan uzsvēra,<br />
ka LVM stratēģijā nav plānots mainīt koksnes sortimentu<br />
ražošanas un tirdzniecības principus – stabilitāti, ilgtermiņa<br />
skatījumu, <strong>Latvijas</strong> kokrūpniecības struktūrai piemērotu koku<br />
audzēšanu un koksnes sortimenta ražošanu.<br />
Mežsaimniecības kooperatīviem pieejams atbalsts<br />
Covid-19 negatīvās ietekmes mazināšanai<br />
Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības<br />
varēs pretendēt uz kopumā 114 000 eiro atbalstu Covid-19<br />
negatīvās ietekmes mazināšanai. Finansiālo atbalstu plānots<br />
sniegt mežsaimniecības kooperatīviem saistībā ar Covid-19<br />
izplatības radītajām sekām uz tautsaimniecību. To iecerēts<br />
sniegt kā vienreizēju valsts atbalstu tiešo dotāciju veidā<br />
administratīvo izdevumu segšanai, lai nodrošinātu meža apsaimniekošanas<br />
pakalpojumu sniegšanas kapacitāti.<br />
0<br />
Zāģmateriāli Kurināmā koksne Saplāksnis<br />
2019. g. I-VI 2019. g. I-VI<br />
Avots: Zemkopības ministrija<br />
138
Rādītāju dinamika<br />
Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR<br />
2017 2018 2019<br />
Apkopoto uzņēmumu skaits 1 282 1 422 1 363<br />
Darbinieku skaits, tūkst. 30 31 30<br />
Peļņa, milj. EUR 282 491 306<br />
Rentabilitāte 8,52 11,53 7,72<br />
Apgrozījums, milj. EUR 3 309 4 263 3 966<br />
Apgrozījums industrijas līderiem<br />
Apgrozījums industrijas līderiem 2017.–2019. g. (milj. EUR)<br />
400<br />
2017. g. 2018. g. 2019. g.<br />
350<br />
300<br />
250<br />
200<br />
150<br />
100<br />
50<br />
Apgrozījuma izmaiņas, % 6,85 28,84 -6,97<br />
0<br />
<strong>Latvijas</strong> valsts<br />
meži, AS<br />
LATVIJAS<br />
FINIERIS, AS<br />
KRONOSPAN<br />
Riga, SIA<br />
Avots: Firmas.lv<br />
Virsnozares skaitļos<br />
Kopā<br />
Uzņēmumu skaits<br />
Pieaudzis<br />
apgrozījums<br />
Jauni<br />
atlasē<br />
Neto<br />
apgrozījums,<br />
tūkst.<br />
Apgrozījums, peļņa EUR<br />
19/18 18/17 17/16<br />
Peļņa,<br />
tūkst.<br />
Rentabilitāte<br />
Darbinieki,<br />
skaits<br />
kopā<br />
Nodokļi (VID dati)<br />
Kopā,<br />
tūkst.<br />
VSAOI uz<br />
darbinieku,<br />
tūkst. EUR<br />
Meža nozare 1363 47% 11% 3 965 563 -7% 22% 6% 306 058 8% 30 214 203 275 3,96<br />
Kokapstrāde un pārstrāde,<br />
papīra ražošana<br />
660 47% 9% 2 447 010 -5% 19% 7% 148 449 6% 17 643 68 863 3,79<br />
Mežsaimniecība 522 41% 11% 1 217 382 -12% 32% 6% 144 689 12% 7332 106 447 4,71<br />
Mēbeļu ražošana 181 67% 15% 301 172 0% 10% 6% 12 921 4% 5239 27 965 3,48<br />
TOP 10<br />
N. p.<br />
k. Nosaukums Darbības joma<br />
2019. g. neto<br />
apgrozījums,<br />
tūkst. EUR<br />
Apgrozījuma<br />
izmaiņas,<br />
pret 2018. g., %<br />
Rentabilitāte,<br />
%<br />
Darbinieku<br />
skaits<br />
1 <strong>Latvijas</strong> valsts meži, AS Mežsaimniecība 375 131 13% 27,99 1358<br />
2 LATVIJAS FINIERIS, AS Kokapstrāde 226 377 -9% 3,89 1544<br />
3 1 KRONOSPAN Riga, SIA Kokapstrāde 196 348 -15% 24,78 263<br />
4 BYKO-LAT, SIA Kokapstrāde 79 283 5% 4,46 550<br />
5 AKZ, SIA Kokapstrāde 71 205 -14% 14,33 281<br />
6 Gaujas Koks, SIA Kokapstrāde 66 057 -20% 5,08 343<br />
7 Vika Wood, SIA Kokapstrāde 60 851 -6% 4,13 132<br />
8 Metsa Forest Latvia, SIA Mežizstrāde 57 435 -8% 1,73 43<br />
9 BILLERUDKORSNAS LATVIA, SIA Mežizstrāde 57 393 -11% 1,22 69<br />
10 PATA Saldus, AS Mežizstrāde 57 387 -17% -3,25 238<br />
1<br />
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2018. līdz 30.09.2019.<br />
Uz topa veidošanas brīdi 2019. gada dati nav PATA, SIA. Aktuālā informācija portālā.<br />
Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati<br />
Meža nozare<br />
139
140
Asociācijas viedoklis<br />
Kokrūpniecības eksportā šogad sagaidāms kritums<br />
<strong>Latvijas</strong> Kokrūpniecības<br />
federācijas (LKF) izpilddirektors<br />
Kristaps Klauss<br />
Jaunā koronavīrusa Covid-19 pandēmijas sākumā marta vidū un<br />
aprīļa sākumā nozare pieļāva sliktāku scenāriju, nekā reāli notika<br />
– realizācijas apstāšanos, pasūtījumu neesamību un tamlīdzīgi.<br />
Taču no visiem iespējamajiem sliktākajiem scenārijiem, iespējams,<br />
izpildījies vislabvēlīgākais. Patlaban nozarē ir daudz dažādu<br />
sakritību, kas pat atsevišķos segmentos ļauj raudzīties uz priekšu<br />
pozitīvi. Pasūtījumi ir ilgākam laikam laika posmam uz priekšu –<br />
daudziem uzņēmumiem divus vai pat trīs mēnešus uz priekšu.<br />
Ja sākotnēji bija bažas, ka Lielbritānijā būvniecība atsāksies tikai<br />
jūnijā, tā atsākās jau maijā. Patlaban atsevišķos produktu segmentos<br />
ir diezgan liels deficīts. Lai gan mūsu uzņēmumiem ASV tirgū<br />
nav tiešā noieta, pozitīvi vērtējamas arī mūsu konkurentu labās<br />
noieta iespējas ASV. Šī produkcija, attiecīgi, nenonāk mūsu realizācijas<br />
tirgos Eiropā. Šis laiks skujkoku zāģmateriālu realizācijā<br />
ASV ik gadu parasti ir tukšais periods. Taču šogad daudzu sakritību<br />
iespaidā ASV ir rekordaugstas skujkoku zāģmateriālu cenas un<br />
tirgus ir ārkārtīgi aktīvs.<br />
Eksporta kāpuma nozarē, visticamāk, nebūs, būs kritums. Arī<br />
milzu peļņas nozares uzņēmējiem nebūs, labākajā gadījumā būs<br />
mazi plusi. Tāpat nākotnes investīciju plāni nozarē ir piebremzēti.<br />
Esošās investīcijas turpinās, bet nākotnes plāni ir iesaldēti, iekams<br />
uzņēmēji tiks skaidrībā par aktuālo situāciju. Tas arī ietekmēs nozari<br />
īstermiņā un vidējā termiņā. Lai gan malkas un papīrmalkas<br />
realizācijas cenas joprojām uzņēmēju skatījumā ir sliktas – cenu<br />
līmenis ir zems, vērtīgajiem produktiem vasarā cenas ir sākušas<br />
kāpt. Nav tā, ka visiem uzreiz, taču pakāpeniski arvien vairāk<br />
uzņēmumu cenu lapās pie krautuvēm redzams cenu kāpums.<br />
Lielākais izaicinājums nozarei tuvākajos mēnešos ir jautājums,<br />
būs vai nebūs otrais pandēmijas vilnis, kas ietekmēs pilnīgi visu –<br />
pasūtījumus, loģistiku utt.<br />
<strong>Gada</strong> nogalē būs papildus izaicinājumi arī saistībā ar breksitu, kas<br />
zināmu viļņošanos tirgos, visticamāk, jebkurā gadījumā izsauks.<br />
No kokrūpniecības produktu realizācijas aspekta nav milzīgas<br />
atšķirības, vai Lielbritānija no Eiropas Savienības (ES) izstājās ar<br />
vai bez vienošanās. Lielbritānijā būtisku ievedmuitas atšķirību<br />
nav. Taču sarežģījumus var radīt, piemēram, atšķirīgi standarti<br />
produkcijai.<br />
Asociācijas viedoklis<br />
Daļai mēbeļu ražošanas nozares uzņēmumu šis gads noslēgsies sliktāk nekā iepriekšējais<br />
Asociācijas “<strong>Latvijas</strong> mēbele”<br />
izpilddirektore<br />
Ieva Erele<br />
Galvenokārt kā rādītāju vērtējam ilgtermiņa attiecības, kas<br />
ārkārtējās situācijas laikā tikai kļuvušas stiprākas. Tas arī nosaka<br />
pieprasījumu pēc Latvijā ražotām mēbelēm un ietekmē<br />
pieprasījuma stabilitāti. Nevar noliegt, ka mūsu ražotājus ietekmē<br />
izmaiņas tirgos, kas saistītas ne tikai ar Covid-19. Tās var<br />
būt saistītas arī ar politisko situāciju valstī, muitas un nodokļu<br />
likumdošanu izmaiņām, kā arī citiem faktoriem. Tomēr tirgus<br />
ir samērā inerts, un straujas pārmaiņas nav notikušas. Tā kā<br />
eksporta partneri apzinās vērtības, ko var piedāvāt mūsu ražotāji<br />
– tas ir, nemainīgu kvalitāti, termiņos paveiktus darbus –,<br />
tad sadarbības turpinājās arī ārkārtējās situācijas laikā un pēc<br />
tās. Jāatzīmē gan, ka atsevišķos tirgos, kā ASV, dažiem uzņēmumiem<br />
ir bijis grūtāks šis laiks, kā arī Dānijā, Vācijā, Zviedrijā, lai<br />
gan šīs ietekmes apgrozījuma un eksporta rādītājos klientiem<br />
atšķiras. Vieniem sadarbības, piegādājot izglītības sektoram<br />
mēbelējumu, turpinājušās labāk nekā iepriekšējos gados, savukārt<br />
citiem – pilnībā apstājušās. Būtiski ir tas, ka vairākumā<br />
<strong>Latvijas</strong> ražotāju centušies pa gadiem diversificēt pasūtītāju loku<br />
un produktu grozu, kas zināmā mērā dod stabilitāti. Viennozīmīgi,<br />
breksits eksportu uz Lielbritānijas tirgu ietekmējis lielākā<br />
mērā nekā Covid-19.<br />
Šķiet, galvenie izaicinājumi <strong>Latvijas</strong> mēbeļu ražotājiem vispirms<br />
bija attālināta darba organizēšana un vadīšana, tad materiālu<br />
sagādes jautājumi un mērķtiecīga jaunu sadarbības partneru<br />
meklēšana nākotnei, tādējādi diversificējot arī atkarību no konkrētiem<br />
piegādātājiem (kā šajā gadījumā bija ar Itālijas tekstilu<br />
un furnitūru), kā arī, bez šaubām, nemainīgi mainīgie apstākļi,<br />
kuriem grūti operatīvi izsekot. Bet gribas uzsvērt – šis laiks ir<br />
bijis grūdiens un rezultātā veiksmes stāsts, kā var komunicēt<br />
un izdarīt, neapstājoties nekam, un nodot laikā pasūtījumus, kā<br />
arī vairāk attīstīt tirdzniecību internetā, kas lielgabarīta precei ir<br />
samērā liels izaicinājums.<br />
Prognozes par mēbeļu ražošanas un tirdzniecības apmēriem<br />
turpmāk atturamies izteikt. Ir uzņēmumi, kam ražošanā ir pieaugumi<br />
nepārtraukti. Tomēr ir arī uzņēmumi, kas redz šobrīd tirgus<br />
atslābumu. Šobrīd ir uzņēmumi, kam darba mazāk par 20–30%.<br />
Meža nozare<br />
141
142
Meža nozare<br />
143
144
Meža nozare<br />
145
146
Kokapstrāde un pārstrāde, papīra ražošana<br />
Patlaban situācija normalizējusies<br />
“<strong>Latvijas</strong> finiera”<br />
padomes priekšsēdētājs<br />
Uldis Biķis<br />
Kaut gan 2019. gads iezīmējās ar izteiktu nenoteiktību pasaules, īpaši attīstīto valstu,<br />
tirgos, koncerna “<strong>Latvijas</strong> finieris” apgrozījums 2019. gadā bija 228,9 miljoni eiro,<br />
bet peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas jeb EBITDA<br />