Paskaidrojuma raksts - Smiltene

smiltene.lv

Paskaidrojuma raksts - Smiltene

SATURA RĀDĪTĀJS.

Blomes pagasta teritorijas plānojums

I PASKAIDROJUMA RAKSTS

LPP

IEVADS 5

1. DARBA UZDEVUMS TERITORIJAS PLĀNOJUMA IZSTRĀDEI 6

2. TERITORIJAS PLĀNOJUMA IZSTRĀDES VADĪBAS GRUPA 7

3. LITERATŪRAS UN IZMANTOTĀS INFORMĀCIJAS SARAKSTS 8

4. PAGASTA VĒSTURE UN ĂEOGRĀFISKAIS STĀVOKLIS 9

4.1. BLOMES PAGASTA VĒSTURE 9

4.2. ĂEOGRĀFISKAIS NOVIETOJUMS 11

5. BLOMES PAGASTA RAKSTUROJUMS 11

5.1. VISPĀRĪGS DABAS RAKSTUROJUMS 11

5.1.1. RELJEFS 12

5.1.2. AUGSNES 12

5.1.3. KLIMATS 12

5.1.4. PAZEMES ŪDEĥI 13

5.1.5. VIRSZEMES ŪDEĥI 13

5.1.6. MEŽI 13

5.2. VIDES KVALITĀTE 13

5.2.1. ATMOSFĒRAS PIESĀRĥOJUMS 14

5.2.2. ŪDEĥU PIESĀRĥOJUMS 14

5.2.3. DZERAMAIS ŪDENS 14

5.2.4. ATTĪRĪŠANAS IEKĀRTAS 15

5.2.5. CIETIE ATKRITUMI 15

5.3. DABAS UN KULTŪRVĒSTURISKAIS MANTOJUMS 16

5.3.1. ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS 16

5.3.2. KULTŪRVĒSTURISKAIS MANTOJUMS 17

5.4. APDZĪVOJUMA STRUKTŪRA 19

5.4.1. IEDZĪVOTĀJI 19

5.4.2. APDZĪVOJUMA STRUKTŪRA 21

5.5. TEHNISKĀ INFRASTRUKTŪRA 21

5.5.1. CEěI 21

5.5.2. SABIEDRISKAIS TRANSPORTS 23

5.5.3. SAKARI 23

5.5.4. ENERGO APGĀDE 24

5.6. IZGLĪTĪBAS, KULTŪRAS VESELĪBAS UN SOCIĀLĀ

24

INFRASTRUKTŪRA

5.6.1. PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBA 24

5.6.2. PAMATSKOLA 25

5.6.2.1. IZGLĪTĪBAS IESTĀDES NODROŠINĀJUMS 26

5.6.2.2. IZGLĪTĪBAS PROJEKTI 26

5.6.2.3. PROFESIONĀLĀS IEVIRZES UN INTEREŠU IZGLĪTĪBA 27

5.6.3. KULTŪRAS NAMS 28

5.6.3.1. VISPĀRĪGS APSKATS 28

5.6.3.2. PROFESIONĀLĀ MĀKSLA UN TĀS PIEEJAMĪBA 28

5.6.3.3. SABIEDRĪBAS IESAISTE KULTŪRAS

28

PROCESĀ UN KULTŪRINDUSTRIJĀ

5.6.3.4. TRADICIONĀLIE SVĒTKI 28

5.6.3.5. PASĀKUMI UN MĀKSLINIECISKĀ PAŠDARBĪBA 28

5.6.3.6. BIEDRĪBA “KULTŪRIZGLĪTĪBA UN SPORTS” 31

5.6.3.7. KULTŪRPOLITIKA BLOMES PAGASTĀ 31

5.6.4. BIBLIOTĒKA 32

5.6.5. PIEAUGUŠO IZGLĪTĪBA 32

5.6.5.1. PAŠVALDĪBAS DARBINIEKU IZGLĪTOŠANA 32

5.6.5.2. IZGLĪTĪBAS IESPĒJAS IEDZĪVOTĀJIEM 32

1


Blomes pagasta teritorijas plānojums

5.6.6. SOCIĀLĀS PALĪDZĪBAS PIEEJAMĪBA 34

5.6.6.1. PABALSTI 34

5.6.6.2. ALTERNATĪVĀS APRŪPES FORMAS PAŠVALDĪBĀ 36

5.6.6.3. PUBLISKO ĒKU PIEEJAMĪBA 37

5.6.6.4. PAGAIDU SABIEDRISKIE DARBI 37

5.6.6.5. BEZDARBNIEKU IESAISTĪŠANA 37

5.6.7. VESELĪBAS APRŪPES LĪMENIS 37

5.6.7.1. ĂIMENES ĀRSTS 38

5.6.7.2. ZOBĀRSTS 38

5.6.7.3. FELDŠERPUNKTA APRĪKOJUMS 38

5.6.7.4. FARMACEITISKO PAKALPOJUMU PIEEJAMĪBA 39

5.7. TŪRISMA UN REKREĀCIJAS IESPĒJAMĀS TERITORIJAS 39

5.7.1. NOVADPĒTNIECĪBA 39

5.7.2. TŪRISMA TAKAS 39

5.7.3. TŪRISMA REKREĀCIJAS ZONAS UN OBJEKTI 40

6. PATREIZĒJĀ ZEMES IZMANTOŠANA 41

6.1. LAUKSAIMNIECĪBĀ IZMANTOJAMĀS TERITORIJAS 41

6.2. ZEMES IZMANTOŠANAS VEIDI 42

7. TERITORIJAS PLĀNOTĀ UN ATěAUTĀ IZMANTOŠANA 42

7.1. VISPĀRĪGS APRAKSTS 42

7.1.1 TRADICIONĀLĀS LAUKSAIMNIECĪBAS RAŽOŠANAS NOZARES 42

7.1.2. BIOLOĂISKĀ LAUKSAIMNIECĪBA 43

7.1.3. LOPKOPĪBA 43

7.1.4. NETRADICONĀLĀS LAUKSAIMNIECISKĀS RAŽOŠANAS NOZARES 44

7.1.5. INVESTĪCIJAS LAUKU UZĥĒMUMOS 46

7.1.6. LAUKSAIMNIEKU LĪDZDALĪBA KOOPERATĪVAJĀS SABIEDRĪBĀS 46

7.1.7. UZĥĒMĒJDARBĪBAS VIDES VEIDOŠANA 46

7.1.8. LAUKSAIMNIECĪBAS SABIEDRISKO ORGANIZĀCIJU DARBĪBA 48

7.1.9. DERĪGO IZRAKTEĥU IEGUVES UN ATRADĥU TERITORIJAS 48

7.1.10. ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀS TERITORIJAS UN OBJEKTI 48

7.1.11. ŪDENSTECES UN ŪDENSTILPNES 49

7.2. MEŽU ZEMES 50

7.2.1. SAIMNIECISKIE MEŽI 50

7.2.2. AIZSARGĀJAMIE MEŽI 51

7.3. MELIORĀCIJA 53

7.4. KADASTRS 54

7.5. APBŪVES TERITORIJAS 56

7.5.1. PAGASTA CIEMA ROBEŽAS 56

7.5.2. JAUKTAS RAŽOŠANAS UN TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJAS 57

7.6. AINAVAS 57

7.7. AIZSARGJOSLAS 59

7.7.1. VIDES UN DABAS RESURSU AIZSARDZĪBAS AIZSARGJOSLAS 59

7.7.2. EKSPLUATĀCIJAS AIZSARGJOSLAS 60

8. RISKA TERITORIJAS 65

9. CIVILĀ AIZSARDZĪBA 65

10. UGUNSDZĒSĪBAS SHĒMA 66

11. KOPĪGO INTEREŠU TERITORIJAS 68

12. TERITORIJAS PLĀNOJUMA GROZĪŠANAS KĀRTĪBA 69

13. BLOMES PAGASTA PADOMES TERITORIJAS PLĀNOJUMA

MĒRĖI UN VIRZIENI

70

14. BLOMES PAGASTA PADOMES TERITORIJAS PLĀNOJUMA RISINĀJUMU

PAMATPRINCIPI UN PAMATOJUMS

15. PIELIKUMI

71

2


Blomes pagasta teritorijas plānojums

II BLOMES PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMA APBŪVES NOTEIKUMI

III KARTOGRĀFISKAIS MATERIĀLS

1. PLĀNI:

1.1. Blomes pagasta meliorācijas objektu plāns

1.2. Blomes pagasta elektrolīniju aizsargjoslu un transformatoru plāns

1.3. Blomes pagasta telekomunikāciju kabeĜu shēma

1.4. Blomes pagasta tūrisma rekreācijas zonas

2. BLOMES PAGASTA TOPOGRĀFISKĀ KARTE ( CD FORMA)

3. BLOMES PAGASTA ESOŠĀ UN ATěAUTĀ(PLĀNOTĀ) TERITORIJAS IZMANTOŠANA

4. BLOMES PAGASTA AIZSARGJOSLU KARTE

IV. PĀRSKATS PAR BLOMES PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMA IZSTRĀDI

3


Blomes pagasta teritorijas plānojums

4


Blomes pagasta teritorijas plānojums

IEVADS.

Katrai apdzīvotai vietai ir sava burvība, savs noslēpums, sava, savdabīga vēsture -

neatkārtojama un nemaināma. Katras vietas tēls, veidojies gadu desmitos un simtos, nes sevī to

īpatno, kurā saplūst gadsimtu elpa un vēsture mijas ar šodienu, iemiesojas cilvēkos un viĦu

attiecībās. Blomes pagastā nav varenu piĜu, lielu greznu lauku sētu, tā piesaista ar mieru un acij

tīkamu ainavu, kur nelieli līdzenumi mijās pauguriem un kalniĦiem, darot ainavu acij tīkamu un

mazliet noslēpumainu. Aiz tā meža ieloka, aiz tā kalniĦa, upes līkumā būs..... un tā arvien. Mazliet

noslēpuma un Ĝaužu dzīve ierastā vidē rit mierīgi un rāmi. Varbūt tāpēc vidzemnieki lēni un reizēm

neuzticīgi pieĦem straujas pārmaiĦas, it kā lēnām nogaidot - vai tās nesīs ko labu, varbūt nogaidīt,

lai trauksme norimst un dzīve pati nosaka, kas pārdzīvos laiku lokus.

19. gs. vidū tika izveidotas pirmās vecsaimniecības. Radās jauni ceĜi. Lielie pasta ceĜi un

apriĦėa ceĜi tika grantēti. Blomei cauri ved Cēsu - Veravas ceĜs. Viena daĜa no tā ir nosaukta par

Krievu ceĜu. Veidojoties skolu tīklam, nozīmīga kĜuva sabiedriskā dzīve. Bez skolu ēkām būvēja

dažādu biedrību ēkas, bibliotēkas. Blomē tā laika liecinieks Vecpagastmāja būvēta kā „Pasta

krogs”.

Latvijas pirmās republikas laikā, veicot agrāro reformu, veidojās jaunsaimniecības.

Raksturīga mazstāvu apbūve. Lauku ainava iezīmējās ar jaunām mājvietā, līdumiem, jauniem

ceĜiem un tūristu priekam izkoptām ainavām. Radās aizsākums tūrisma un atpūtas industrijai.

Latvijas PSR laiks savukārt atstājis Vidzemes kultūras ainavā savas līnijas. Strauji

samazinājās viensētu skaits, tika izveidotas lielas meliorētas platības, asfaltēti ceĜi, jauni

lauksaimniecības centri, daudzdzīvokĜu mājas.

Latvijas Republikas 90. gadu saimniekošanas modelis veicinājis mežu izciršanu,

iedzīvotāju skaita strauju pazemināšanos, koncentrēšanos pilsētās un Rīgā.

Vidzemes iedzīvotāju skaits 10 gados (1991.-2001.) samazinājies par 17000 cilvēku. Īpaši

ilgtermiĦā negatīvais migrācijas saldo ir Valkas rajonā.. Blomes pagastā kopumā iedzīvotāju skaits

ir diezgan nemainīgs. Iedzīvotāju skaita pamazināšanās saistīta ar zemo dzimstības līmeni.

Vislielākais veco Ĝaužu īpatsvars Latvijā ir Valkas rajonā. Blomes pagastā- no

1051iedzīvotājiem pensijas vecumā ir 232, t.i piektā daĜa no iedzīvotāju daudzuma, kur 640 ir

darbaspēju vecuma iedzīvotāji taču nodarbinātība Blomes pagastā ir 5%.

Tāpēc Ĝoti svarīga ir teritorijas plānojuma izstrāde, kas dod iespēju paskatīties uz pagastu

kopumā, uz iespējām un nodrošinājumu patlaban. Un virzienu prognozi pie kādām aktivitātēm un

prioritātēm turpmāk būtu jāstrādā turpmāk, lai attīstītos un nepazustu no Latvijas kartes Blomes

pagasts.

Blomes pagasta padomes uzdevums ir izmantojot ainavisko, klimatisko, sociālo un

etnogrāfisko, ekonomisko un ekoloăisko pievilcību - attīstīt tautsaimniecibas nozares, kas izmanto

vietējos resursus, saglabātu Blomes pagasta savdabību, koptu tradīcijas, nodrošinātu kvalitatīvu

izglītību un veidotu Blomi pievilcīgu un atpazīstamu visā Latvijā.

Blomes teritorijas plānojums ir izstrādāts saskaĦā ar pagasta attīstības programmu un MK

“Noteikumiem par teritoriju plānojumiem”.

Pagasta teritorijas plāns izstrādāts ar perspektīvu uz nākamajiem 12 gadiem: 2006. –

2018. gadam.

Blomes pagasta teritorijas plānojums:

1. Nodrošina teritorijas racionālu izmantošanu.

2. Apstiprina zemes īpašnieku un lietotāju tiesības izmantot un attīstīt savu īpašumu

vai lietošanā nodoto zemi saskaĦā ar teritorijas plānojuma nosacījumiem

3. Nodrošina sabiedrībai iespēju iegūt informāciju, izteikt savu viedokli un piedalīties

teritorijas plānojuma izstrādāšanā, lai saskaĦotu saimniecisko darbību ar pagasta attīstības

virzieniem, lai novērtētu zemes īpašumu nākotnes izmantošanas iespējas

5


Blomes pagasta teritorijas plānojums

Blomes pagasta teritorijas plānojums izstrādāts saskaĦā ar:

1. likumu “Teritorijas plānošanas likums”- publicēts: Latvijas Vēstnesis

Nr.88,12.06.2002

2. teritorijas plānojums uzsākts izstrādāt pēc LR MK noteikumiem nr. 883 , “Vietējās

pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”- publicēts: Latvijas Vēstnesis Nr.174, 19.10.2004.

1. DARBA UZDEVUMS TERITORIJAS PLĀNOJUMA IZSTRĀDEI

Plānošanas mērėi un prasības.

Darba uzdevums - darba grupai.

Mērėis-

Blomes pagasta teritorijas plānojuma mērėis ir veicināt ilgspējīgu un līdzsvarotu Blomes pagasta

teritorijas attīstību.

Prasības.

1. Blomes pagasta teritorijas plānojuma izstrādes uzdevumi :

1.1. pieprasīt informāciju no institūcijām, kuru nosacījumi ietekmē Blomes pagasta teritoriālā

plānojuma izstrādes rezultātu: (saskaĦojumi)

• Valkas rajona padome ( rajona teritorijas plānojums)

• Valmieras Reăionālā vides pārvalde (ekoloăiskais uzdevums)

• Valsts kultūras pieminekĜu aizsardzības inspekcija Valkas rajona nodaĜa,

• CeĜu satiksmes drošības direkcija,

• Latvijas Auto ceĜu direkcijas Valkas rajona nodaĜas,

• Valmieras vides veselības centra Valkas teritoriāla daĜa ( higiēniskais uzdevums),

• Valsts zemes dienesta Valmieras reăiona Valkas nodaĜa,

• VAS “Latvenergo”

• VAS “Latvijas Gāze”

• Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

1.2. noteikt esošos un plānotos Blomes pagasta teritorijas plānojuma nosacījumus:

• teritorijas izmantošana,

• uzĦēmējdarbības prognoze,

• vietējās nozīmes lauksaimniecības un mežsaimniecības teritorijas, meliorētās zemes,

• vietējās nozīmes nekustamo kultūras pieminekĜu izvietojums,

• vietējās nozīmes izglītības, kultūras, tūrisma, sporta un sociālie objekti,

• prasības satiksmes organizācijas pilnveidošanai un ceĜu satiksmes drošības uzlabošanai,

• ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslas,

• vietējās nozīmes inženierstruktūras un transporta teritorijas, objekti, tīkli un to attīstības

virzieni,

• rekultivējamās teritorijas,

• ūdens attīrīšanas būves,

• ceĜu infrastruktūra (ceĜi, ielas, velosipēdistu celiĦi),

• atkritumu apsaimniekošana,

• pazemes ūdeĦu aizsardzība,

• elektroenerăijas sadales tīkli,

• citi objekti un teritorijas, kas nepieciešamas konkrētu pašvaldības funkciju īstenošanai,

• prasības obligāti izstrādājamiem detālajiem plānojumiem.

6


Blomes pagasta teritorijas plānojums

2. tematiskā kartogrāfiskā materiāla izstrāde pamatojoties uz valsts un rajona

institūciju dokumentiem:

• pagasta zemes ierīcības plāns

• meliorācijas sistēmu plāni un dati,

• telekomunikāciju un elektrotīklu shēmas,

• valsts aizsargājamo teritoriju raksturojums,

• kultūras pieminekĜu saraksti

3. esošo un plānoto apdzīvoto vietu robežas.

Tematiskās kartes: - atĜautā un plānotā izmantošana

• aizsargjoslas,

• teritorijas zonējums,

• vietējās nozīmes zemes dzīĜu un nogabalu, derīgo izrakteĦu un atradĦu teritoriju

izvietojums,

• īpaši aizsargājamo kultūrvēsturisko teritoriju izvietojums,

• esošās un plānotās vietējās nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, īpaši vērtīgās

ainaviskās teritorijas,

• piesārĦotās un rekultivējamās teritorijas, virszemes ūdeĦu kvalitātes atbilstība noteiktam

izmantošanas mērėim, ūdens attīrīšanas būvju un peldvietu izvietojums, pazemes ūdeĦu

aizsardzības teritorijas,

• ceĜi, ielas, velosipēdistu celiĦi,

• 300 kV, 110 kV elektroenerăijas pārvades tīkli un 20 kV augsnes erozijai pakĜautās

teritorijas, būvniecībai nelabvēlīgas nogulumiežu sagulu teritorijas, teritorijas, kurām

nepieciešama inženiersagatavošana,

• virszemes ūdeĦu pirmās un otrās pakāpes pieteku sateces baseinus, ūdens notekas,

• civilā aizsardzība.

4. Darba grupa veic:

• Teritorijas plānojuma izstrādes procesa koordināciju

• Teritorijas plānojuma satura izstrādāšanu

• Sabiedriskās iesaistes formu noteikšanu, sabiedrisko aktivitāšu organizēšanu

• Nosaka konsultantu, ekspertu piesaistīšanas nepieciešamību.

Blomes pagasta padomes priekšsēdētāja.

(Z.Vīėele)

2. TERITORIJAS PLĀNOJUMA IZSTRĀDES VADĪBAS GRUPA

1. Anita BērziĦa- darba grupas vadītāja

2. Sarmīte Daudziete- darba grupas tehniskā sekretāre, kartogrāfijas izstrāde

3. Zigeta Vīėele- speciāliste, Blomes pagasta padomes priekšsēdētāja

4. Māra Svika- speciāliste, Blomes pagasta grāmatvede

5. Konsultanti:

• Sarmīte Spuldzeniece - speciāliste, Valkas rajona Būvvalde

• Arvīds Ozols - darba grupas konsultants, VZD Lielmēroga kartēšanas pārvaldes direktors

• Aivars Vīėelis - konsultants, meliorācija

Gunta Mangale - konsultante, esošā, atĜautā plānotā zemes izmantošana

7


Blomes pagasta teritorijas plānojums

3. LITERATŪRAS UN IZMANTOTĀS INFORMĀCIJAS SARAKSTS

1. Teritorijas attīstības plānošanas likums 15.10.1998.

2. TERITORIJAS PLĀNOŠANAS LIKUMS 26.06.2002.

3. LR MK noteikumi NR.883 „Vietējās pašvaldības plānošanas noteikumi” 19.10.2004.,

4. MK noteikumi Nr.34 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma noteikumi” 13.01.2004.

5. MK noteikumi Nr.684 09.12.2003 „Lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācijas

nosacījumi un zemes transformācijas atĜauju izsniegšanas kārtība”

6. Lauksaimniecības un lauku attīstības likums 07.04.2004.

7. MK noteikumi Nr.684 „Lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācijas nosacījumi

un zemes transformācijas atĜauju izsniegšanas kārtība” 09.12.2003.

8. MK noteikumi Nr.619 ”Kārtība, kādā lauksaimniecībā izmantojamo zemi transformē par

lauksaimniecībā neizmantojamu zemi un izsniedz zemes transformācijas atĜaujas”

20.08.2004.

9. Likums "Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu

statusa noteikšanu" 06.06.1991. ar grozījumiem - (06.06.1991, 20.10.1993, 05.11.1994,

14.08.1996, 20.02.1997, 03.08.2001.)

10. Aizsargjoslu likums 05.02.1997, ar grozījumiem 15.07.2005, 19.10.2004.

11. Augu aizsardzības likums 30.12.1998.

12. LR MK Noteikumi Nr. 236, Noteikumi par ekspluatācijas aizsargjoslu ap meliorācijas

būvēm un ierīcēm 30.06.1998.

13. Kultūras pieminekĜu aizsargjoslas (aizsardzības zonas) noteikšanas metodika MK

noteikumi Nr.392, 15.07.2003.

14. Likums par meliorācijas 20.11.2003.

15. Likums “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību”. 21.06.1991

16. Meža likums, 16.03.2000.

17. Meža zemes transformācijas noteikumi Nr.806 (28.09.2004)

18. Likums par kultūras pieminekĜu aizsardzību 12.02.1991.

19. Likums par ietekmi uz vidi novērtējums 30.10.1998.

20. Atkritumu apsaimniekošanas likums 29.12.2000.

21. Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām LR MK noteikumi Nr.9, 25.03.1993.

22. Likums „Par nekustamā īpašuma nodokli”, 17.06.1997.

23. Vidzemes plānošanas reăiona attīstības programma, 06.11.2002.

24. likums „Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību” 15.12.1992. ar grozījumiem

16.11.2005.

25. Vidzemes plānošanas reăiona attīstības stratēăija, 06.02.2002.

26. Valkas rajona teritorijas plānojums 2001.- 2013. gads. 2003.gads.

27. Valkas rajona pilsētu un pagastu pašvaldību apvienošanās (sadarbību) iespēju izpētes

projekts. 2000.g

28. Smiltenes pilsētas teritorijas plānojums - projekts, 2005.

29. Blomes pagasta novadpētniecības pulciĦa „Pūznītis” materiāli

30. Latvijas pagasti, enciklopēdija, A/S „Preses nams”, 2001.g.

31. Blomes pagasta padomes attīstības programma - 2003.gads.

32. Blomes pagasta padomes lēmumi.

8


Blomes pagasta teritorijas plānojums

4. PAGASTA VĒSTURE UN ĂEOGRĀFISKAIS STĀVOKLIS

4.1. BLOMES PAGASTA VĒSTURE

� Blomes pagasta tagadējā teritorija līdz 13.gs. ietilpa Tālavas valstiskajā veidojumā, kas

1214. gadā piebiedrojās Māras valsts sabiedrībai.

� 1225. gadā Blome piešėirta Rīgas bīskapijai, kura to ietilpināja Smiltenes novadā.

� 13.-14.gs. Livonijas valsts laikā tā piederēja Rīgas arhibīskapam.

� 1428. gadā Štamera lēni (zemi) ieguva brāĜi Nikolajs un Simons Blomes (Blum), kuri

vairākās paaudzēs šai novadā valdīja līdz 1621.gadam – gandrīz 200 gadus.

� No 15.-16.gs. - Blome ietilpa Rīgas arhibīskapijas Kokneses fogtijā, vēlāk Raunas fogtijā,

bet no 1630.gada – Rīgas guberĦas Cēsu apriĦėī.

� 1600. gadā Blomu novadā bija 30 zemnieku mājas, zemnieku tīrumu platība sasniegusi 8,5

arklus. Smiltenes pilsētiĦā Blomēm piederējis viens krogs un viens dārzs.

� No 1601.-1700. gadam Blomes novadā valdīja zviedri, kas muižkungiem zemi atsavināja.

� 17.gs. otrajā pusē Smiltenes pilsnovadu dalīja draudzēs, Blomu muiža ietilpa Smiltenes

draudzē.

� 17.gs. 90.gadu vidū Blomes novadā neražas dēĜ izcēlies bads, kas iznīcinājis 1/3

iedzīvotāju.

� 18.gs. sākumā plosījies mēris, ar ko nomiruši 48 % iedzīvotāju.

� 1735. gadā Blomē sāka darboties hernhūtiešu jeb brāĜu draudze, kas ir pirmā latviešu tautas

– zemnieku nacionālā atmoda, kas veidoja viĦu pašapziĦu, garīgos un tikumiskos uzskatus.

� 1768. gadā sāk darbu Blomes un Biksējas muižsskolas.

� 1782. gadā Blomes muižas novadā bijis 82 zemnieku mājas, 1227 iedzīvotāji.

� Tagadējās Blomes teritorijā atradušās Blomes, Biksējas, Ikšeles (Nīgales jeb Ninegales)

muižas un JāĦmuižas un Jaunsmiltenes pusmuižas.

� Pēc 1783. gada administratīvās reformas izveidoja Valkas apriĦėi.

� 1820. gadā nodibināts Blomes pagasts.

� 1867. gadā Blomes pagastu pārveidoja par no muižas neatkarīgu teritoriālu vienību ar

zemnieku ievēlētu pašvaldību.

� 1869. gadā nodibināja Blomes pagastskolu.

� 1881. gadā uzcēla jaunu ēku – “SiĜėītes”skolu.

� 1884. gadā Blomu muižu izrentēja pārvaldniekam Zaėītim no Smiltenes.

� 1891. gadā Biksējas pagastu pievienoja Blomes pagastam.

19.gadsimtā Blomē darbojās –

� 1806. gadā Blomes muižas novadā zemnieku tiesa,

� 1811. g. alusdarītava, nodibināts Lielais jeb Lejas krogs,

� 1875. gadā nodibināta Blomes savstarpējās ugunsapdrošināšanas biedrība,

� 1884. gadā Blomes pagasta iedzīvotāji piedalās Smiltenes lauksaimniecības biedrības

dibināšanā,

� 1899. gadā Blomes muižai bija moderniecība ar centrifūgu un “leduspagrabu”, kurā glabāja

Valkai saražoto sviestu,

� 1899.gadā Blomē darbojās ūdensdzirnavas.

� Blomes pagasta teritoriju šėērso Smiltenes – Valmieras šaursliežu dzelzsceĜš ar staciju

Biksēja.

� Blomes muiža pils atrodas senā Cēsu – Veravas ceĜa malā. Šī ceĜa malā ik pa 5-10

kilometriem atradās kāds krogs – Lisas krogs, Jaunais krogs, Sausais krogs, GaroziĦas

krogs, Lielais jeb Lejas krogs, Cūkgalvu krogs. Vēl Blomu muižas teritorijā bijis arī

Dobelnieku krogs.

20.gadsimta sākums.

� 1905. gada revolūcijas un Pirmā pasaules kara notikumi nav apzināti, gaida sīkāku izpēti.

� 1918. gadā, 18.novembrī nodibināta Latvijas valsts.

9


Blomes pagasta teritorijas plānojums

� 1919. gadā sarkanais terors pamudināja daudzus zemniekus atstāt savas mājas, iebēgt

mežos un uzsākt partizānu darbību pret lieliniekiem. Maijā latvju karaspēks atbrīvoja

Blomes pagastu. Augustā pagasta iedzīvotāji piedalījās Smiltenes lauksaimniecības

biedrības atjaunošanā. Rudenī ievēlēja jaunu pagasta pašvaldību un noorganizēja aizsargu

pulciĦus. Atjaunota arī Blomes savstarpējā ugunsapdrošināšanas biedrība un pagasta

draudzes skola. Sadalīja Blomes muižu, atsavināja un sadalīja Biksējas un Ikšeles muižas.

1921. gadā dibināta, Blomes - Nīgales piensaimnieku sabiedrība, priekšsēdētājs Jānis Apse.

� 1921. gadā dibināta Blomes I un II lopkopības pārraudzības biedrība, priekšsēdētājs K.

Pētersons

� 1924. gadā, dibināta Blomes krājaizdevusabiedrība, priekšsēdētājs J.Ozols,

� 1925. gadā Blomes pagasts pārdevēts par Nigras pagastu, taču šis nosaukums nav atzīts un

1928. gadā atdots iepriekšējais Blomes pagasta nosaukums. Pagastā dzīvo 1450 iedzīvotāji.

� 1929. gadā dibināta Smiltenes –Blomes biškopības biedrība, priekšsēdētājs J.Nulle. 1934.

gadā dibināta, Blomes jaunatnes biedrība, priekšsēdētājs K.Bramanis.

� “Pagastu apraksti”, kurus sastādījuši V.Salnais un A.Maldups 1935.gadā, par Blomes

pagastu teikts: - Pagasts ietilpst Valkas apriĦėī, Pagasta vecākais ir Kārlis SkrastiĦš (no

“Dzērvītēm”), darbvedis Jūlijs Sīmanis (no “Ventām”), par vecmāti strādājusi Anna

KrūmiĦš (no ”SirmiĦiem”), Blomē ir Blomes patērētāju biedrības veikals “Strauts” un

P.Simsona preču veikals “Bodniekos”, Blomē ir koppienotava (īpašnieks Blomu - Nīgales

piensaimnieku sabiedrība), Blomes ūdensdzirnavas (īpašnieks K. Miezis),

� “Muiniešu” ūdensdzirnavas (K.Liezers), vēja dzirnavas “Jaunbrīkūžos” (H. Upe ),

� Pagasta budžets –1934./35.gadam Ls 18000,

� Latvijas ev.P.Štrāls BrāĜu draudzes Blomes nodaĜas lūgšanas nams “RiĦăos”, teicējs

P.Zaėis,

Smiltenes ev. lut. draudzes, kurā ietilpst arī blomēnieši, mācītājs Ern. Kronbergs,

� Blomes savstarpējā ugunsapdrošināšanas biedrība, priekšsēdētājs P.KrūmiĦš,

� 1937. gadā - Blomes pagasta vecākais bijis Jānis Gailītis (no “Kalna Ėipiem”), darbvedis –

Emīls Čablis.

� 1940. gadā, kopā ar Latviju, arī Blome tika okupēta.

� 1941. gada deportācijā tika izsūtīta no Blomes viena ăimene – Sviku ăimene no “Braslām”

– četri cilvēki .

� 1947. gadā tika nodibināts ceturtais kolhozs Latvijā, toreiz šī teritorija piederēja Smiltenes

pagastam, kur tapa kopsaimniecība “Uzvara”.

� Laikā no 1944.līdz 1948.gadam no Blomes izsūtīti 16, bet 1949.gadā 88 blomēnieši.

� Pēc izsūtīšanas zemnieki, baidīdamies no jaunām deportācijām, izveidoja vēl četrus

kolhozus: “Pamatu”, “Arāju”, “Sējēju” un “Sarkano Zvaigzni”. Saglabājusies rīme:

“Arājs”, “Sējējs”-

Mūsu dzīves “Pamats”,

Tāpēc Blomes pagasts

Mirdz kā “Sarkanā Zvaigzne”.

� 1950. gadā notika kolhozu apvienošana. Blomes pagasta kolhozi ”Arājs”, “Sējējs” un

“Sarkanā Zvaigzne” apvienojās, saglabājot nosaukumu “Sarkanā Zvaigzne”. Ceturtais

Blomes pagasta kolhozs “Pamats” apvienojās ar Smiltenes pagasta kolhozu “Uzvara”, kurš

gribēja saglabāt savu nosaukumu. Līdz ar to šī kolhoza teritorija tika ietilpināta Blomes

pagastā, tolaik tos sauca par ciemiem. Blomes ciems aptvēra kolhoza “Uzvara” teritoriju,

Mutulītes ciems – kolhoza “Sarkanās Zvaigznes” teritoriju. 1973.gadā abi kolhozi

apvienojās, saglabājot “Uzvaras” nosaukumu, šis kolhozs pastāvēja līdz 1992. gadam.

10


Blomes pagasta teritorijas plānojums

• 2004. gadā Blomes pagasta platība ir 76 kvadrātkilometri:

o t.sk. lauksaimnieciski izmantojamā zeme - 4551 ha,

o meži - 2242,6 ha,

o purvi - 27 ha,

o neizmantojamā zeme - 467 ha.

• 2004. gadā Blomes pagasta centrs – Blome. To veido pašvaldības ēka, skola, pirmskolas

izglītības iestāde, kultūras nams, bibliotēka (Blomes muižas pils), 12 līdz 1940.gadam celtas

privātmājas, 35 pēckara laikā uzceltas dzīvojamās mājas un 3 daudzdzīvokĜu mājas.

• Blomes pagasta administratīvo darbu vada:

� Blomes pagasta padome (sekretāre, grāmatvede, sociālais darbinieks, saimniecības daĜas

vadītājs, plānotājs).

• Blomes pagastā darbojas: pagasttiesa, Blomes pamatskola, pirmskolas izglītības iestāde,

kultūras nams, bibliotēka, feldšerpunkts, pasta nodaĜa, biedrība “Kultūrizglītība un Sports”,

lauksaimnieku nevalstiskā organizācija.

• Blomes pagasta saimniecisko darbību veido rūpniecības uzĦēmumi:

o A/S “Smiltenes piens” Blomes sierotava,

o SIA “MMA” - kokapstrāde,

o SIA “Grosvude” – kokapstrāde,

o K/S “Nigra” – autoserviss,

• veikali , – A/S “Smiltenes piens” - pārtikas preču veikals,

o K/S “Vidzemes spēks”– pārtikas un rūpniecības preču veikals,

o K/S “Vidzemes spēks” - tehnikas rezerves daĜu veikals,

4.2 . ĂEOGRĀFISKAIS NOVIETOJUMS

Blomes pagasts atrodas LR Valkas rajona dienvidrietumu daĜā, Gaujas baseina upes Abuls un tā

pieteku Nigras un Mulītes krastos. Pagasts robežojas ar Valkas rajona Trikātas, Smiltenes un

Brantu pagastiem. Cēsu rajona Raunas un Mārsnēnu pagastiem, Valmieras rajona BrenguĜu

pagastu.

Blomes pagasta D daĜa atrodas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Z daĜa Tālavas zemienes

Sedas līdzenuma. D daĜā virsma pauguraina, pie Milniu mājām reljefa augstums sasniedz 167,5 m

vjl. ZiemeĜdaĜa līdzena, to saposmo vienīgi upīšu ielejas., Z mala purvaina, tur Abula ieleja

pazeminās līdz 52,6 m vjl. Upes pieder Gaujas pietekas Abula baseinam. Abuls tek pa pagasta

ziemeĜu robežu. Pagasta teritoriju šėērso Abula pietekas Nigra un Mutulīte, to lejteces regulētas.

DaĜa Nigras ūdeĦu novadīti uz Mutulīti. Pa pagasta robežu tek Lisas upe. Lielākās ūdenstilpnes ir

Blomes un Muiniešu dzirnavezers un Steău gravas ūdenskrātuve (izveidota 20.gs.80. gados)

pagasta ZR daĜā Biksējas - Cūku (pl. 620 ha) un Vānu (211 ha) zemie purvi, zemā Mārsnēnu purva

mala ( Lisas purvs). Ir nelielas grants un smilts atradnes.

Pagasta centrs - Blome atrodas 8 km no Smiltenes, 25 km no Valmieras un 36 km no Cēsīm.

Pagastu šėērso autoceĜi: Smiltene - Valmiera, Smiltene – Liepa - Cēsis.

5. BLOMES PAGASTA RAKSTUROJUMS

5.1. VISPĀRĪGS DABAS RAKSTUROJUMS

Pagasta ZR daĜā Biksējas - Cūku un Vānu zemie purvi, kā arī zemā Mārsnēnu Lisas purva mala.

Ir nelielas smilts un grants atradnes. Pie “MāliĦu” mājām atrodas nelielas māla atradnes, kas

izmantojams ėieăeĜu ražošanai. Pēdējie ăeoloăiskās izmeklēšanas darbi Blomes pagasta teritorijā

veikti 1988.gadā. tos veica projektēšanas institūts “CeĜuprojekts” saskaĦā ar pasūtījumu Smiltenes

7.CBR, smilts grants atradĦu meklēšanu Blomes pagasta teritorijā (tolaik k-za “Uzvara” teritorijā,

kas bija identiska Blomes pagasta teritorijai). Izmeklēšanas mērėis bija ar rekognoscijas urbumu

palīdzību noskaidrot derīgā materiāla varbūtējos izplatības laukumus. Pētījuma rezultātā - izdarīti

10 urbumi.

11


Blomes pagasta teritorijas plānojums

Nigras upes krastos ir divi smilšakmens atsegumi – KāĜu grava un KrūmiĦu klints. Uz Mutulītes

upes 1970-tos gados izveidota mākslīgā ūdenskrātuve, kura tapusi vienā laikā ar Asuānas

aizsprostu uz Nīlas upes un tāpēc nosaukta par “Asuānu”. Pie “Asuānas” izveidota arī skaista

brīvdabas estrāde. Uz Nigras izveidoti divas ūdenskrātuves – 1980.tos gados uzbūvets aizsprosts,

izveidojot Steăugravas ūdenskrātuvi, un pie “Pauru” mājām – Pauru dīėi.

Blomes ciema robežas Blomes pagasta esošā un atĜautā (plānotā) teritorijas izmantošana.

5.1.1. RELJEFS

Pēc ăeomorfoloăiskā iedalījuma Blomes pagasta teritorija atrodas Vidzemes augstienes un

ZiemeĜvidzemes pacēluma robežjoslā. Teritorijas dienviddaĜa, kas ietilpst Vidzemes Centrālajā

augstienē, reljefs stipri posmots, izteikti paugurains. Atsevišėu pauguru relatīvie augstumi,

sasniedz 25 m. Apvidus absolūtās atzīmes 100-170 m virs jūras līmeĦa. Reljefs strauji pazeminās

ziemeĜu ziemeĜaustrumu virzienā.

Pagasta teritorijas ziemeĜu teritorija atrodas ZiemeĜrietumu Vidzemes pacēluma dienvidaustrumu

malā. Reljefs šeit pārsvarā viegli viĜĦots, vietumis paceĜas atsevišėi pauguri. Vietām sastopami

plašāki lēzeni pārpurvoti reljefa pazeminājumi. Absolūtās augstuma atzīmes pret jūras līmeni 70-

100 m.

5.1.2. AUGSNES

Pēc mehāniskā sastāva pagastā pārsvarā dominējošās ir vieglas – vidējas mālsmilts un smilšmāla

augsnes tīrumos, bet kūdras augsnes kultivētajās pĜavās. Nelielās platībās tīrumos sastopamas

smilts un kūdras augsnes.

Pēc augsnes veida dominējošās ir velēnu podzolētās, velēnu glejotās un velēnu karbonātu augsnes.

Nelielās platībās sastopamas velēnu podzolētās glejotās un erodētās augsnes. Upju krastos ir

nelielas palienas.

Auglīgākās zemes ir pagasta ZA Kaiberlejā, Vidzemes augstienes Mežoles pauguraines noslēguma

posmā un Tālavas augstienes Trikātas pacēluma robežjoslā.

Galvenās lauksaimniecības nozares ir - piena lopkopība, graudkopība, kartupeĜu audzēšana un

cūkkopība.

Blomes pagastā vidējā lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir - 4421,5 ha, no kuras 3422,7 ha

privātais īpašums, pamatā ZS.

Blomes pagasta teritorijā, tāpat kā visā Valkas rajonā nepieciešama augsnes uzlabošana ar

kaĜėošanu un trūdvielu satura palielinājumu, taču šobrīd finansiāli tas nav iespējams. Tas

realizējams tikai ar ES līdzekĜu un investīciju piesaisti. Tātad uzdevums lauksaimniekiem ir

racionāli apgūt ES piedāvātos līdzekĜus.

Lauksaimniecībā izmantojamo zemju resursi - (skatīt kartogrāfisko materiālu Blomes pagasta

esošā un atĜautā(plānotā)teritorijas izmantošana)

No "kolhozu laikiem” ir saglabātas augsnes un zemes vērtību kartes kolhoza “Uzvara” teritorijai,

kas praktiski atbilst pagasta teritorijai. Taču šīs kartes ir novecojušas un zaudējušas savu vērtību.

Patlaban katra ZS izstrādā savai lietošanai augšĦu un zemju kartes. Blomes pagastā nav apkopotas

ZS augšĦu un zemju vērtību kartes.

5.1.3. KLIMATS

Blome atrodas mēreni - mitrā atlantiski - kontinentālā klimata zonā. Vasaras ir salīdzinoši aukstas,

ziemas – siltas ar biežiem atkušĦiem. Laika apstākĜi ir nepastāvīgi. Arktiskās gaisa masas un jūras

atlantiskā gaisa masas izsauc laika apstākĜu maiĦu īsā laikā.

Klimatiskais rajons - Vidzemes centrālā augstiene. Blome ir novietota uz Vidzemes augstienes

ziemeĜu nogāzes robežas ar Vidusgaujas ieplaku. Klimatam šeit nepiemīt visas Vidzemes

augstienei raksturīgās īpašības (ievērojami mazāks ir nokrišĦu daudzums). Tomēr paugurotā reljefa

12


Blomes pagasta teritorijas plānojums

ietekmē klimats šeit ir vēsāks nekā lielākajā Latvijas daĜā - raksturīga zemāka gaisa temperatūra,

īsāks bez sala un veăetācijas periods, ilgstošāka sniega sega.

Tuvākā meteoroloăiskā stacija atrodas Cēsu rajona PriekuĜos, klimata raksturlielumi galvenokārt

tiek Ħemti no tās.

Vidējā janvāra temperatūra ir – 6,2 0 C, bet jūlijā +16,3 0 C. Gada vidējā temperatūra ir + 5,3 0 C.

Absolūtā zemākā temperatūra gada laikā var būt - 39 0 C.

NokrišĦu daudzums ir 650 - 800 mm gadā, kas ir līdzīgs Latvijas vidējam rādītājam. Izteikti

cikloniskas darbības, prāvs nokrišĦu daudzums, kas tālu pārsniedz iztvaikošanu, un samērā

izlīdzināta temperatūras gaita. Relatīvais gaisa mitrums ir raksturīgs Latvijas iekšzemes rajoniem -

70%.

Grunts var sasalt jau oktobra mēneša beigās un atkust tikai aprīĜa vidū, pastāvīgi grunts ir sasalusi

no decembra līdz martam. Pastāvīgā sniega sega izveidojas ap 15. decembri, bet sairst pēc 31.

marta. Vidējais sniega segas biezums sasniedz 26 cm. Ziemas aukstākā mēneša vidējā temperatūra

ir 6,0 - 6,5°C zem nulles. Vasaras siltākā mēneša - jūlija vidējā temperatūra 16,5 - 17°C virs nulles.

Vidējais nokrišĦu daudzums gadā pārsniedz 800 mm. Normatīvais zemes sasalšanas dziĜums

sasniedz līdz 1m. Sniega segas biezums 40 cm. Valdošie ir D, DR, R vēji. Caurmērā gada laikā

vidējais vēja ātrums ir 3,8 m/s. Vējainākais laiks ir rudenī, kad vēja brāzmas var sasniegt pat 34

m/s.Tie ir kopējie novērojumu apkopojumi līdz apmēram 2000. gadam

5.1.4. PAZEMES ŪDEĥI

Īpaša informācija par pazemes ūdeĦiem Blomes pagastā nav, taču ir zināms, ka Nigras upes

baseinā ap CirceĦu (nav apdzīvotas), Kliesmetes, Zemturu un KāĜu mājām ir daudz avotu. Īpašs ir

bijušo CirceĦu māju pagalma dīėis, kur pat vissausākajā vasarā neizzūd ūdens. Avotu izvietojums

nav pētīts. Tas ir viens no vides projektu iespējām nākotnē. Avotu šeit ir daudz, taču izrakt akas

ūdens Ħemšanai ir Ĝoti grūti, jo āderes nav pastāvīgas, tās maina savu atrašanās vietu.

5.1.5. VIRSZEMES ŪDEĥI

Lielākās ūdenstilpnes ir Blomes un Muiniešu dzirnavu ezeri uz Nigras upes. Asuāna jeb Jeberlejas

ezers uz Mutulītes upes. Tās ir Gaujas baseina upes. Viens pētījums par Nigras upes baseinu

“Nigras upes baseina izpēte un tūrisma takas izveide”, to veica LU ăeogrāfijas fakultātes studente

blomēniete Gita Rudzīte. Valsts projekts Nigras un Mutulītes upju regulēšanas posmu

rekonstrukcija.

5.1.6 MEŽI

Blomes pagastā nav ievērojamu mežu resursu, kuru ilgspējīga izmantošana var kalpot par pamatu

pagasta ekonomiskajai augšupejai un nodrošināt pagasta iedzīvotājus ar darbu un ievērojamiem

naudas līdzekĜiem.

Meži ir pamats esošās bioloăiskās daudzveidības saglabāšanā Blomes pagastā. Mežu resursi (ogas,

sēnes, augi) ir priekšnosacījums tūrisma un atpūtas industrijas attīstībai un mežu ainaviskās

vērtības saglabāšanai. Blomes pagastā neapsaimniekoto lauksaimniecības zemju un grūti

apsaimniekojamo zemju pakāpenisku dabisko apmežošanu var uzskatīt par vērtīgu dabas un

bioloăiskās daudzveidības aizsardzības procesu. Pagastam nepieciešams veikt nepārtrauktu

kontroli par esošo mežu atjaunošanu un kopšanu privātajā sektorā.

5.2. VIDES KVALITĀTE

(pielikums Nr.18)

• Blomes pagasts ir lauku teritorija. Uz to attiecas visi Latvijas vides aizsardzības noteikumi, un

viena no pašvaldības galvenajām rūpēm ir lauku teritorijas aizsardzība, sakopšana un

uzturēšana. Lai saglabātu dabas pamatni un tās elementus nākamajām paaudzēm, teritoriju

13


Blomes pagasta teritorijas plānojums

izmantošanas veidiem jānodrošina dabas resursu kompleksa saglabāšana, it īpaši saglabājot

dabas daudzveidību, veidojot savdabīgu un skaistu Latvijai raksturīgu ainavu

• Blomes pagastā nav lielu industriālu piesārĦojumu avotu. Tuvākā laikā nav plānota ievērojamu

uzĦēmumu izbūve, taču attīstības programma pieĜauj, ja veidojas rūpnieciska rakstura

uzĦēmējdarbība, tās izveides projektā jāparedz videi un iedzīvotājiem draudzīga ekspluatācija

un piesārĦojuma pilnīga pārstrāde un likvidācija.

• Pagasta labiekārtošanā kā pamatmateriālu izmanto koku. Atpūtas vietās izvietoti koka soliĦi,

estrādes būvniecībā, remontā kā pamatmateriāls izlietots koks. Bērnu dārza rotaĜu laukuma

elementi - guĜbūves mājiĦu gatavoja Blomes kokapstrādes uzĦēmums SIA”MMA”.

• Individuālajā celtniecībā arī pamatmateriāls ir koks - sētas, pirtis, lapenes, rotaĜu laukumi,

dzīvojamās mājas.

• Pagastā informācijas zīmes ir no koka. 2004. gadā tika izgatavotas un uzstādītas māju norādes.

5.2.1. ATMOSFĒRAS PIESĀRĥOJUMS

(Pielikums nr.1)

Saimnieciskās darbības rezultātā atmosfērā tiek ievadītas dažādas ėīmiskās vielas un savienojumi,

kuri ietekmē cilvēka veselību un atstāj ietekmi uz vidi. Jo mazāk rūpnieciskās pārstrādes

uzĦēmumu apskatāmajā teritorijā (Blomes pagasts), jo tīrāka vide – gaiss, ko elpojam, ūdens, ko

dzeram un produkti, ko lietojam. Blomes pagastā nav ievērojamu rūpniecisko uzĦēmumu, kas

būtiski ietekmētu cilvēku veselību un vides kvalitāti. Mēs esam ekoloăiski „tīrs” pagasts.

Pagasta teritorijā raksturīgas divas izmešu avotu grupas:

1. Stacionāro avotu izmeši,

2. Mobilo avotu izmeši (autotransports), izĦemot izmetes no individuālo māju un nelielo

uzĦēmumu apkures.

Katlu māju piesārĦojumu sastāda: Blomes skola, Blomes pagasta padome, Blomes sierotava.

Viena no gaisa piesārĦojuma problēmām ir koka skaidu pārpalikuma utilizācija un pārstrāde. Otra

– dīzeĜdzinēju transporta dūmgāzu mērījumu kvalitāte. Vēl netiek inventārizēti mazo objektu

(individuālo māju un citu mazo apkures katlu) izmeši un to ietekme uz vidi. Taču kopumā tas ir

Ĝoti mazs ietekmes procents

5.2.2. ŪDEĥU PIESĀRĥOJUMS

Pazemes un virszemes ūdeĦu piesārĦojuma, augsnes un ainavas degradāciju, galvenokārt rada

atkritumu izbēršana neatĜautās vietās. Laukos parasti cietos atkritumus apglabā kādā aizaugušā,

nekoptā vides stūrītī. Taču augot dzīves labklājībai, aug arī atkritumu skaits un tilpums. Iedzīvotāji

paši ar to netiek galā. Tāpēc svarīga ir centralizēta atkritumu savākšana. Tas nav viegli -

nepieciešama informācija, skaidrojumi, pierādījumi, galu galā sodi, lai saprastu, ka ikviens

piesārĦojums atsauksies uz nākamajām paaudzēm.

Artēzisko aku stāvoklis ir Ĝoti dažāds. Pēc SIA”Blome” likvidācijas artēziskām akām nav noteiktas

īpašuma tiesības, nav veikta artēzisko aku uzskaite.

Blomes pagastā pazemes ūdeĦu piesārĦojums nav konstatēts.

5.2.3. DZERAMAIS ŪDENS

(pielikums nr.2)

Galvenais dzeramā ūdens avots Blomes pagastā ir pazemes ūdeĦi, kam praktiski nav

mikrobioloăiskā piesārĦojuma, bet ėīmisko kvalitāti pazemina paaugstināts dzelzs saturs.

� Ūdens apgādes sistēmas Blomes pagasta centrā izbūvētas 1958. un 1979.gados. Tās pagasts

ekspluatācijā pārĦēma no SIA “Blome”- 1994.gadā.

� 2004. gadā veikta artēziskās akas „Centrs - Jaunais” un “Centrs - Vecais” rekonstrukcija. 2003.

gada 1.maijā noslēgts Līgums par dzeramā ūdens kvalitātes noteikšanu ar “Sabiedrības

14


Blomes pagasta teritorijas plānojums

veselības aăentūra” Valmieras filiāli. SaĦemta Valmieras reăionālās vides aăentūras ūdens

lietošanas atĜauja Nr. Vat-24-693. derīga līdz 01.05.2006.

� Atjaunota “ZeltiĦu” akas darbība, tiek veikti dokumentācijas revīzija. Dzeramā ūdens revīzija

veikta četras reizes gadā. No 2005. gada likumdošana nosaka revīzijas kontroli divas reizes

gadā.

� 2002. gadā saĦemta Ūdens apgādes sistēmas tehniskā pase.

� Ūdens analīzes uzrāda, ka mūsu pagasta ūdens satur dzelzi vairāk nekā pieĜauj normatīvie akti.

Nepieciešama ūdens atdzelžošanas sistēmu uzstādīšana. Tās paredzams uzstādīt 2006. gadā.

� Ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmas ir morāli un tehniski novecojušas. Lai nodrošinātu

iedzīvotāju apgādi ar dzeramo ūdeni un notekūdeĦu aizplūdi, nepieciešama sistēmu izpēte un

jauna sistēmas izbūve.

� Pārējā pagasta teritorijā dzeramo ūdeni iegūst saimniecībās individuāli no akām.

5.2.4. ATTĪRĪŠANAS IEKĀRTAS

(pielikums nr.3)

Attīrīšanas iekārtas Blomes pagastā ir centra teritorijā. Tās apkalpo Blomes pagasta centra pie

kanalizācijas sistēmas pieslēgtās ēkas (viendzīvokĜa un daudzdzīvokĜu ēkas pagasta centra

teritorijā), ražošanas ēkas - A/S Smiltenes piens, Blomes sierotava un sabiedriskās ēkas - skola,

pagasta padome.

� 2003. gadā izstrādāta Kanalizācijas sistēmas pase.

� No 2003. gada 1.oktobra Attīrīšanas sistēmas apsaimnieko Blomes pagasta padome.

� 13.05.2004 Valmieras reăionālās vides pārvade izsniedz B kategorijas piesārĦojuma darbības

atĜauja Nr, 109. derīguma termiĦš - 11.05.2009

� Pagasta notekūdeĦu attīrīšanas iekārtas salīdzinoši mazā notekūdeĦu daudzuma dēĜ būtisku

ietekmi uz vides kvalitāti neatstāj.

� NotekūdeĦu attīrīšanas iekārtu darbību negatīvi ietekmē piena pārstrādes notekūdeĦu

salīdzinoši lielais daudzums pret sadzīves notekūdeĦiem. Līdz ar to nedarbojas notekūdeĦu

attīrīšanas iekārtu uzturēšanas nosacītā darba kārtība. Remontiem un uzlabojumiem trūkst reāla

finansējuma. Iekārtas ir fiziski un morāli novecojušas un nolietojušās, to tehniskais stāvoklis

gadu no gada pasliktinās. Iekārtas neatbilst faktiskajiem notekūdeĦu daudzumiem, tās

projektētas un būvētas ar lielu perspektīvi un pavisam citiem apjomiem. Patlaban tās darbojas

neefektīvi.

� Nepieciešama notekūdeĦu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija. Būtiska konstrukciju un sistēmas

izpēte, lai varētu izprojektēt sistēmu, kas atbilstu ES standartiem un būtu arī iespēja citu

patērētāju (tuvāko ZS, individuālo māju pieslēgums, vispirms gan nodrošinot centra robežās

esošo individuālo objektu pieslēgumu).


5.2.5. CIETIE ATKRITUMI

(pielikums nr.4)

� 1998. Blomes pagasts iestājies ZAAO (ZiemeĜvidzemes atkritumu apsaimniekošanas

organizācijā), ir tās dibinātājs un dalībnieks. Blomes pagastam pieder 4071 kapitāla daĜa ar kopējo

summu 2546,00 Ls. Atkritumu apsaimniekošana notiek organizēti visa pagasta teritorijā. Pagasta

padome ir noslēgusi līgumu ar ZAAO par visu pagasta institūciju (Blomes pamatskola, kultūras

nams, bērnu dārzs) apkalpošanu.

� Blomes pamatskola piedalās ZAAO organizētajās atkritumu šėirošanas akcijās. Ir ieguvusi laureāta

nosaukumu un galveno balvu - 2003. gadā. Skola iesaistījusies kustībā Latvijas zaĜā punkta

pilotprojektā “ZaĜā punkta skola”.

� Biedrība “Kultūrizglītība un Sports” aktīvi, kopā ar brīvprātīgajiem darbiniekiem un Pagasta

padomi, piedalās akcijās, ko organizē “ZaĜais Punkts” un ZAAO. Katru gadu notiek pavasara

15


Blomes pagasta teritorijas plānojums

sakopšanas un vasaras pagasta teritorijas un zemnieku saimniecību un individuālo māju uzpošanas

talkas.

� Blomes pagasta teritorijā bijusī atkritumu izgāztuve ”LapsiĦas” ir slēgta jau 1988.g., taču vēl

joprojām pagasta iedzīvotāji to daĜēji izmanto. ES direktīvas paredz rekultivēt mazās izgāztuves.

2004. gadā ir iesniegts projekta pieteikums kopā ar Vides ministriju Eiropas reăionālās attīstības

fondā. Projekta tehniskā dokumentācija ir apstiprināta. Kopējā projekta tāme 47000 Ls, pagasta

līdzfinansējums 12% un kredīta procenti. Projekta realizācija paredzēta 2005. gada vasarā.

� Atkritumu savākšanu pagastā nodrošina ZAAO. Vēl nav pilnībā izstrādāts un saskaĦots būvgružu,

metāla, elektropreču un citu šėirojamo sadzīves atkritumu savākšanas grafiks un realizācija. Tas ir

Ĝoti būtisks darījums, kas prasa izskaidrošanas un pārliecināšanas darbu, kā arī atkritumu savācēju

precizitāti un ieinteresētību. Laukos šīs problēmas atrisinājums ir Ĝoti rūpīgi jāplāno, jo vienmēr

pastāv iespēja būvgružus un citus cietos atkritumus “noglabāt” tuvējā meža pudurī. Par to liecina

tas, ka vēl pilnībā nav noslēgti līgumi ar ZAAO.

� Blomes pagasta padome kopā ar ZAAO regulāri organizē informatīvos seminārus, lai informētu un

aicinātu iedzīvotājus nopietni iesaistīties kopējā atkritumu savākšanā.

� Regulāri par vides stāvokli un atkritumu apsaimniekošanu iedzīvotāji saĦem informāciju Blomes

avīzītē.

5.3. DABAS UN KULTŪRVĒSTURISKAIS MANTOJUMS

5.3.1. ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS

Karte Blomes pagasta aizsargjoslu karte un pielikums nr.5

Blomes pagasta teritorijā īpaši aizsargājamās teritorijas attiecībā pret kopējo teritoriju ir Ĝoti

niecīgs.

� 2003. gada 30. jūnijā pieĦemts lēmums par “Īpaši aizsargājamā melnā stārėa ligzdošanas

vietu” - mikroliegums. Melnā stārėa ligzdošanas vieta atrodas valsts mežā - kadastra

Nr.94460010205, Koordinātes LKS-92 X-601848, Y-6372625.

� Blomes pagasts atrodas uz gulbju pārvietošanās ceĜa. RudeĦos un pavasaros par atpūtas vietu

tie izvēlējušies pārpurvojušās pĜavas dīėi pie GaroziĦas. Tāpēc īpaša uzmanība pavasaros un

rudeĦos jāvelta putnu mierīgas atpūtas nodrošinājumam.

Īpašas norādes un shēmas par objektu atrašanās vietu un to publicitāti netirk veiktas, lai netraucētu

putnu dzīvi un ligzdošanu. To nosaka LR likumdošana-

LR Valsts Kultūras pieminekĜu aizsardzības inspekcija, likums „Par īpaši aizsargājamām dabas

teritorijām”(25.03.1993). Likuma uzdevums ir:

1) noteikt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sistēmas pamatprincipus;

2) noteikt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju veidošanas kārtību un pastāvēšanas nodrošinājumu;

3) noteikt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldes, to stāvokĜa kontroles un uzskaites kārtību;

4) savienot valsts, starptautiskās, reăionālās un privātās intereses īpaši aizsargājamo dabas

teritoriju izveidošanā, saglabāšanā, uzturēšanā un aizsardzībā.

16


5.3.2. KULTŪRVĒSTURISKAIS MANTOJUMS

Pielikums nr.6

Valsts nozīmes arheoloăijas pieminekĜi:

KrēsliĦu senkapi (Zelta kalniĦš) - valsts aizsardzības nr. 2353;

Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekĜi:

Vietējās nozīmes arhitektūras objekti Blomes pagastā:

• Kungu māja vēlāk Tautas nams 19-20.gs - 50. gadi,

• Kalpu māja

• Blomes muižas apbūve 19-20.gs.

• Sierotava 19.gs. (moderniecība)

• Veikals 20.gs.20.gadi, (magazīna) 19.gs

Blomes pagasta teritorijas plānojums

• RiĦău saiešanas nams arhitektūras un

kultūrvēsturiskais piemineklis - (2000.gadā

piešėirts Eiropas kultūras mantojuma karogs

par sakoptu lauku ainavu), valsts aizsardzības

nr.6140.

• SiĜėītes skola, vēlāk Blomes pamatskola (1881)19.gs,

20.gs. līdz 1981.g

.

17


Blomes pagasta teritorijas plānojums

Kultūrvēsturiski nozīmīgākie objekti Blomes pagastā

• 1978.gadā Ojāra Feldberga izveidotais ĖikuĜa Jēkaba piemiĦas ansamblis pie Blomes pils,

• O.Feldberga granītā kaltais dekors “Vārpa” pie Blomes pamatskolas

• O.Feldberga izveidotais kolhoza “Uzvara” bijušā priekšsēdētāja Imanta BērziĦa kapa

piemineklis Smiltenes kapos.

• G.PanteĜējeva instalācija “Dziesma manai paaudzei”,

• Represēto piemiĦas akmens

Nozīmīgākie dabas objekti Blomes pagastā:

• RiĦău dižozols - piektais lielākais Latvijas dižozols- apkm.-8,6 m - RiĦăi, gājis bojā 1970.tos

gados paliekas saglabātas un ap tās veidojot piemiĦas namiĦu pie RiĦăiem

• KreiĜu parastais ozols - apkm.- 7,5 m, augst. 20m, vainaga projekcija 9x12 -pie KreiĜu

mājām,

• Zviedrijas kadiėis - apkm. 1,5 m augst. 15m, vainaga projekc. 9x12 pie KreiĜu mājām ,

• GaroziĦas dižpriede - apkm. 3,3 m, augst.25 m, vainaga projekc.4x5, 200m uz R no

autobusu pieturas “GaroziĦas”,

• Pelītes dižvīksna (parastā) - apkm.5,6 m augst.20 m, vainaga projekc.6x7, Nigras upes

krastā pretī Pelīšu mājām,

• Jaunsmiltenes ozolu aleja.

• KreiĜu dižozols - apkārtmērs 6,7 m vainaga projekc. 9x12 m atrodas pie KreiĜiem

• DukuĜu dižegle - apkārtmērs 3,5m, garums 30m, vainaga dimetrs ap 16m – viskuplākā

dižegle Latvijā (pēc G. EniĦa)

• Pasaku ozols - apkārtmērs 5,25 m, vainaga projekc. 10x12 m – Smiltenes – Cēsu ceĜa

kreisajā pusē, 9.km pie autubusa pieturas “RiĦăi”

• Brandavu priede, ar milzīgu vēja slotu, apkārtmērs 1,8 m, priedes augstums ap 20 m, no

kuriem 5 – 6 m galotnē veido vējaslota, atrodas ap 200 m DA no “Brandavu” mājām

• Kadiėis - saimniecība Gailīši,

• Liepa - saimniecība RasiĦas

Ievērojamākās personības.

KikuĜu Jēkabs (1740.-1777.)- pirmais latviešu laicīgās dzejas autors, audējs; dz ĖikuĜos,

P.Štrāls (1854.-1939.) - pirmais Smiltenes pilsētas galva; dz. BirzuĜos,

J.Erhards (1855.-1944.) - tālbraucējs kapteinis, jūrskolotājs, Ainažu ostas priekšnieks,

A.Ābele (1861.-1922.) - Blomes pagastskolas skolotājs un pārzinis, kordiriăents, Cimzes

semināra ideju iedzīvinātājs,

J.Doreds (1880.-1954.) - pirmais latviešu kinoreportieris, dz “Doredēs”

A.Silenieks (1886.-1956.) - LR CeĜu departamenta direktors, apb. Ar TZO un Atzinības krustu,

vadījis Smiltenes - Cēsu ceĜa rekonstrukciju; dz. Ceriešos,

J.Enkmanis.(1888.-1922.) – Latv. Brīvības cīĦu cīnītājs LKO (Lāčplēša kara ord),

Kluău Kaspars (19.gs sāk) – dzejnieka Eduarda Veidenbauma vectēvs,

J.Pētersons (1880.-1945.) – rakstnieks un dramaturgs, TZO,

J.Ozols (1890.-1941.) – LR Meža departamenta direktors no 1928-1941, TZO,

K.Kiršteins (1890.-1937.) – Latvijas Universitātes Mežsaimniecības fakultātes vecākais

pasniedzējs, no 1928.-1937.

J.Krebss (1894.-1941.) – LR kara izmeklēšanas tiesnesis, Latvijas Brīvības cīĦu cīnītājs LKO

(Lāčplēša kara ord.),

18


Blomes pagasta teritorijas plānojums

V.Maldonis (1870.-1941.) – LU profesors, teologs, brāĜu draudzes goda pr-js, Blomes skolas

skolotājs no 1890.-1894. TZO,

J.Brants (1889.-?) – LU privātdocents, Aleksandra Augstuma (psihoneiroloăiskās) slimnīcas

direktors,TZO,

Vitauts Vito Sīmani (1928.-2003.) mākslinieks, abstrakto ekspresionistu stila gleznotājs

Ā.Ābele (1889.-1967.) komponists, ērăelnieks un kordiriăents.

5.4. APDZĪVOJUMA STRUKTŪRA

• Blomes pagasta teritorijas - 76 km² apdzīvojuma struktūru var uzskatīt par samērā

viendabīgu, īpaši neizkaisītu.

• Visblīvāk apdzīvotās vieta ir Blomes pagasta centrs, pārējā teritorijā samērā vienmērīgi

izvietojušās viensētas (pārsvarā zemnieku saimniecības).

• Vēl blīvāk apdzīvotās teritorijas ir Kaiberleja, Jaunsmiltene, Biksēja, GaroziĦa, LapsiĦas,

Drandi.

• Iedzīvotāju blīvums 13,8 cilvēki uz km²

5.4.1. IEDZĪVOTĀJI

Iedzīvotāju skaits Blomes pagastā – 1051.

I E D Z Ī V O T Ā J U V E C U M A S T R U K T Ū R A

Iedalījums

Pēc vecuma

skaits %

0 – 6 gadiem 52 4,9%

7 – 18 gadiem 210 20%

19 – 59 gadiem 533 50,8%

60 un vecāki 255 24,3%

Sievietes Vīrieši Kopā

Pensijas vecumā 160 72 232

Darbaspējas vecumā 303 337 640

Skolas vecumā 60 70 137

Pirmskolas vecumā 16 26 42

KOPĀ 539 512 1051

7.2.1. Pēc

dzimuma

sievietes 548 52,2%

vīrieši 502 47,8%

19


7.2.1. Pēc

nacionalitātes

latvieši 972 92.6%

krievi 49 4.7%

baltkrievi 16 1.5%

poĜi 7 0.6%

ukraiĦi 3 0.3%

igauĦi 3 0.3%

2004.gadā pagastā dzimuši 7 bērni: 4 zēni un 3 meitenes;

mūžībā aizgājuši: 11 blomēnieši.

Iedzīvotāju skaits:

Gads Līdz darbaspējas Darbaspējas Pensionāri Kopā

vecumam

vecumā

01.01.2001 184 630 241 1055

01.01.2002 178 640 232 1050

01.01.2003 179 640 232 1051

01.01.2004 162 660 224 1046

Iedzīvotāju dabiskais pieaugums un migrācija:

Gads Dzimuši Miruši Iebraukuši Izbraukuši

2001 7 12 22 24

2002 8 13 13 26

2003 7 15 57 27

2004 7 11 34 25

6 0

4 0

2 0

0

i e d z ī v o t ā j u d a b i s k a i s p i e a u g u m s u n

m i g r ā c i j a

1 ( 2 0 0 1 ) 2 ( 2 0 0 2 ) 3 ( 2 0 0 3 ) 4 ( 2 0 0 4 )

Bezdarbnieku skaits

Gads Bezdarbnieki

(ofic. reăistr.)

2001 50 8

2002

2003

2004

Iesaistīti APSD

(algoti pagaidu sabiedriskie darbi)

Blomes pagasta teritorijas plānojums

D z i m u š i

M i r u š i

I e b r a u k u š i

I z b r a u k u š i

20


Blomes pagasta teritorijas plānojums

5.4.2. APDZĪVOJUMA STRUKTŪRA

Apdzīvojuma struktūra Blomes pagasta teritorijā vēsturiski veidojusies kā muižu centru un to

apkārtnes apbūve, tā sauktās vecsaimniecības, vēlāk 20.gs. 20.gados Neatkarīgās Latvijas

brīvvalsts agrārās reformas rezultātā - jaunsaimniecības, kuras atdalīja no vecsaimniecībām un

mazajām muižiĦām un piešėīra par nopelniem Brīvības cīĦu dalībniekiem, pēckara un padomju

laika celtniecības rezultātā. Jauna apbūve pēdējos gados veikta Blomes pagasta centra teritorijā, kā

padomju laika iedzīvotāju centralizācijas rezultāts, kad daudzas viensētas palika bez saimniekiem

un izputēja. Atjaunojoties Latvijas Republikai, lielas izmaiĦas notika tieši laukos. Daudzi

saimnieki atguva savus īpašumus, iegādājās jaunus - kā rezultātā tika atjaunotas Ĝoti daudzas

zemnieku saimniecības. Ne visas bija spējīgas attīstīties. Taču īstenie saimnieki uzsāka darba un

dzīves jaunu posmu. Tika remontētas un no jauna celtas vecsaimniecību un jaunsaimniecību

dzīvojamās un saimniecības ēkas. Taču kopumā jāsaka, ka iedzīvotāju daudzums strauji

pazeminājies. Jaunie cilvēki dodas prom no laukiem. Pagaidām viĦi neredz iespēju piepildīt savus

dzīves ideālus lauku teritorijā. Tā ir liela problēma – lauki noveco.

5.5. TEHNISKĀ INFRASTRUKTŪRA

Pagastā nepieciešams veikt inženiertehnisko tīklu izpēti, uzmērīšanu un rekonstrukciju, nodrošinot

ūdensapgādi, kanalizāciju, elektroapgādi, siltumapgādi u.t.t. atbilstoši ES normām. To turpmāko

izbūvi, pilnveidošanu un modernizāciju saistīt ar dažādām šo nozaru attīstības programmām, kuras

balstītas uz pēctecības principu plānošanā, saglabājot esošo struktūru un tīklu struktūru trasējumus.

5.5.1. CEěI

AutoceĜu sadalījums

Valsts Pašvaldības

km km

Blomes

pagasts

Ielas

km

Kopā

km

Teritorijas

platība km²

35,0 54,24 1.66 90.9 76 1.2

Blomes pagasta teritoriju šėērso vairāki valsts nozīmes autoceĜi:

.1..1 .1..2 P18 Valmiera – Smiltene, .1..3 3. tehn. kategorija

2. V196 Valmiera-BrenguĜi-Bikseja 5. ***

3. V250 Blome-Strante-Smiltene 5. ***

4. V264 Jaunsmiltene-GaroziĦa 5. ***

5. V265 Jaunsmiltene-Blomes skola 5. ***

6. V323 Liepa-Smiltene 4. ***

CeĜu

blīvums

km/1 km²

Valsts autoceĜu būvniecībai un uzturēšanai tiek noteikta ceĜu zemes josla šādā minimālā

platumā:

3. tehn. Kat. CeĜiem - 27 m

4. ******** 22 m

5. ******** 19 m

Pagasta teritoriju šėēso:

• 1.šėiras autoceĜš:

• Valmiera – Smiltene

• 2. šėiras autoceĜi:

o Blome-BirzuĜi-Palsmane

o Blome-Strante-Smiltene

21


Blomes pagasta teritorijas plānojums

o Jaunsmiltene- Blomes skola

o Jaunsmiltene- GaroziĦa

o Liepa-Smiltene

• Pagasta nozīmes ceĜi: pielikums nr.7

o Blomes pagasta īpašumā ir 55.9 km pašvaldības nozīmes ceĜi

o citi

• Valsts nozīmes ceĜus Blomes pagastā apkalpo AutoceĜu uzturēšanas valsts akciju sabiedrība

“Vidzemes ceĜi” Dakteru iela 28, Smiltene, LV- 4729

• Par ceĜu uzturēšanu kārtībā, remontu un apsekošanu Blomes pagastā atbild pagasta padomes

priekšēdētājs.

Blomes pagasts sev piederošajos ceĜu remontā un apsaimniekošanā no budžeta līdzekĜiem

iegulda 10 000Ls gadā.

• Par kārtību uz ceĜiem privātajās teritorijās atbild zemes īpašnieks.

• Valsts autoceĜu izmantošanu, aizsardzību un darbību uz tiem nosaka sekojošie galvenie likumi

un noteikumi, ko noteikušas valsts institūcijas:

1. LR AP likums “ Par autoceĜiem”- 04.02.92.

2. LR Saeima “Būvniecības likums”-10.08.95. un LR MK Vispārējie būvnoteikumi

3. LR Saeima “CeĜu satiksmes likums” un LR MK noteikumi nr.421 „Noteikumi par

darba vietu aprīkošanu uz ceĜiem”

4. LR Saeima “Aizsargjoslu likums”- 03.11.97. un LR MK Noteikumi nr. 162- 01.10.04.

“AutoceĜu aizsargjoslu noteikšanas metodika”

5. LR SM Noteikumi nr.45 - 28.07.98. “Noteikumi par valsts autoceĜu uzturēšanu ziemā”

6. MK Noteikumi nr.84 - 26.02.02.”Pasažieru regulāro autopārvadājumu iekšzemes maršrutu

atklāšanas, grozīšanas, slēgšanas un atĜaujas izsniegšanas kārtība”

Teritorijas plānojuma realizācijas uzdevumi:

1. nepieciešama- ceĜu seguma kvalitātes uzlabošana, melno segumu izbūve, reizē ar satiksmes

drošības paaugstināšanu ir jāsaglabā ceĜu ainavas identitāte,

2. izstrādājot dzīvojamo apbūvi Ħemt vērā VAS Latvijas Valsts ceĜi Valkas nodaĜas ieteikumus:

a. dzīvojamo apbūvi veikt tādā attālumā no autoceĜiem, kas neprasa tehniskos risinājumus

tās aizsargāšanai pret autotransporta radīto troksni un izplūdes gāzēm (LBN100 “

Teritorijplānošana, pilsētu un pagastu izbūve”),

b. apbūves teritoriju ( jauno, vai rekonstruējamo un paplašināmo jau esošo) saisti ar valsts

autoceĜu tīklu veikt, ievērojot ”pakāpeniskuma” principu, orientējoties uz perspektīvo

nepieciešamību( kustības un vienmērīguma palielināšanos un satiksmes drošības

paaugstināšanas dēĜ),

c. apbūves teritoriju tiešos pieslēgumus paredzēt galvenokārt pašvaldības vai 2. šėiras

valsts autoceĜiem, tādējādi orientējoties uz pieslēgumu skaita samazināšanai atbilstoši

LVS190-3:19999”CeĜa vienlīmeĦu mezgli” un to papildinājumu LVS 190-3/A1:2002

prasībām. No šiem ceĜiem pieslēgumus tālāk veidot augstākās klases valsts autoceĜiem,

d. servisa objektus paredzēt teritorijās ar ātruma ierobežojumu 50km/h, bez tieša

pieslēguma valsts galvenajiem vai 1.šėiras autoceĜiem.

3. Blomes ciema ielu un pievedceĜu sakārtošana un izbūve. Līvānu māju dzīvojamā kvartāla ielu

seguma nomaiĦa ar melno segumu,

4. ciema ielu apgaismojuma projekta izstrāde visa ciema teritorijā,

5. ievērojamāko kultūrvēsturisko objektu (RiĦău saiešanas nams), vasaras atpūtas kompleksa

„Jeberos” dežūrapgaismojums un fasādes apgaismojumu,

6. tālākā nākotnē- galveno ceĜu Smiltene- Liepa, Valmiera- Smiltene Blomes pagasta teritorijas

apgaismojums,

7. Blomes ciema ielu izbūvē nepieciešams projektēt apgaismotus velo celiĦus,

22


Blomes pagasta teritorijas plānojums

8. CeĜu tuvumā nepieciešama tūrisma infrastruktūras attīstība (stāvvietas, skatu vietas, takas,

norādes. Tūrisma objektu aprīkojums ar ZAAO pakalpojumiem, atkritumu tvertnes un

pārvietojamām tualetēm),

9. izstrādājot labiekārtošanas un pagasta attīstības un citus projektus, sadarboties ar citām

pašvaldībām, privātām struktūrām- piesaistīt ES struktūrfondu līdzekĜus

5.5.2. SABIEDRISKAIS TRANSPORTS

(pielikums nr.8)

Vietējas nozīmes centri - galvenokārt lauku ciemi, nodrošina pamata pakalpojumus un pilda

vietējo pašvaldību administratīvās funkcijas, kā arī nodrošina lauku apdzīvojuma saglabāšanu. Lai

stiprinātu šo lomu, svarīgs priekšnoteikums ir pieeja sabiedriskajam transportam. Blomes

pagastam pieejami firmu SIA „Valmiera VTU”, AS „CATA"pakalpojumi, kas apkalpo Blomes

pagasta teritoriju.

Teritorijās ārpus funkcionālajiem tīkliem ir būtiska vietējās nozīmes centru attīstība, lai

nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu un saglabātu lauku apdzīvojumu.

Vidzemes pilsētu teritorijas ir samērā mazas, un, lai tās stiprinātu, telpiskās struktūras plāns izvirza

mērėi izstrādāt telpiskās attīstības stratēăiju pilsētām kopā ar to tuvāko apkārtni -

Nodrošinājums ar sabiedrisko transportu Blomes pagasta teritorijā nav apmierinošs. Blomes

pagastu ar tuvākām apdzīvotām vietām nesavieno neviens īpašs maršruts, tāpēc esam pakĜauti

starptautisko maršrutu grafikam - tas nekādā mērā neapmierina pagasta iedzīvotājus. Transports

nekursē (nav firmas ieinteresētas mainīt maršrutus) svarīgos dienas darba laikos. Nav iespējams ar

sabiedrisko transportu atgriezties no darba Smiltenē pēc 16.20, nav iespējams ar sabiedrisko

transportu nokĜūt uz darbu un atgriezties mājās uz Valmieru, vai darbu Valmieras pusē. Tāpat

problemātiska pagasta robežās un pagastam pieguĜošo apdzīvoto vietu bērniem nokĜūt savlaicīgi uz

un no skolas. Mums ir laba pamatskola, taču transporta sliktās kustības dēĜ, skolēnu vecāki izvēlas

citas skolas. It kā esam tuvu pilsētām, taču pārvietošanās iespējas bremzē attīstības procesu.

Šī procesa sakārtošana dotu lielu ieguldījumu Blomes pagasta iedzīvotāju sociālās spriedzes

samazināšanai.

5.5.3. SAKARI

(pielikums nr.9)

1. Lattelekom pamatā nodrošina telefonu esošos sakarus Blomes pagasta teritorijā. Taču

jaunas līnijas izveidot nav izdevīgi, jo Lattelekom pieslēguma izmaksas laukos ir pārāk dārgas.

2. Lattelekom izstrādā projektu Blomes pagasta pieslēgumam ciparu tīklam. Tas uzlabpos

kvalitāti un komunikāciju (interneta pieslēguma) kvalitāti. Optikas kabelis tiks ievilkts no

Valmieras ceĜa, kontroles skapis pie kultūras nama. Atjaunos Līvānu māju kabeĜus un kabeli līdz

„Ārēm”. Sakārtos kailvadus nomainot ar kabeĜiem.

3. Teritorijas plānošanas izstrādes laikā interneta pieslēgumu Blomes pagastā nodrošina

Lattelekom individuālie pieslēgumi un Blomes pagasta padome SIA TELIA LATVIJA

4. Pārskatāmā periodā Blomes pagasta iedzīvotāju telefonu sakarus nodrošina LMT

pieslēgums. Jaunie pieslēgumi pamatā ir LMT. LMT tīkla pārklājums ir labs. Tuvākais raidītājs

ir Smiltene un nodrošina labu pārklājumu visā Blomes pagasta teritorijā.

5. Tele2 tīkla pārklājums Blomes pagasta teritorijā nav īpaši kvalitatīvs.

6. Blomes pagasta padomes teritorijā darbojas A/S Latvijas Pasts, Valkas rajona Blomes

pasta nodaĜa. Strādā seši pastnieki. Blomes pagasta teritorijā ir nodrošināta pasta- laikrakstu un

žurnālu, un citu preses izdevumu pieejamība. Darbojas telegrāfs. Iespējamas tālsarunas.

Nodrošināti pasta pārvedumu pakalpojumi. Visi pasta pakalpojumi ir pieejami Blomes pagasta

iedzīvotājiem.

23


Blomes pagasta teritorijas plānojums

5.5.4 ENERGO APGĀDE

(Pielikums nr.10)

Energoapgādi Blomes pagastā nodrošina VAZ „Latvenergo” ZiemeĜu elektriskie tīkli (ZET),

Smiltenes rajons. ZET ir viena no 7 VAZ ”Latvenergo” sadales tīklu filiālēm. Tās galvenais

uzdevums ir nodrošināt elektroenerăijas piegādi. ZET darbinieki veic elektroenerăijas sadali,

realizāciju, atjaunošanu un modernizāciju, strādā pie elektroenerăijas zudumu būtiskas

samazināšanas. Aizsargjoslas, līniju aizsardzības zonas, trašu platumu mežos nosaka „Aizsargjoslu

likums” un „Elektrisko tīklu aizsardzības noteikumi”

Blomes pagasta teritorijā nav , un nav paredzētas izbūvēt mazās HES.

Teritorijas plānojuma realizācijas uzdevumi:

1. jāizstrādā kopīga politika un ekonomiska struktūra, pagasta sadarbības rezultātā ar Smiltenes

pilsētu, apkārtējiem pagastiem un apkalpojošiem transporta, ceĜu un citiem pakalpojumu

sniedzēju uzĦēmumiem:

o ekonomiskā struktūra ir būtiska ekonomiskajai attīstībai un ražošanas attīstībai, jo tā

nodrošina ar darbaspēku, energoresursiem, infrastruktūru un

inženierkomunikācijām, kā arī pieeju dažādiem izglītības, finansu un

administratīvajiem pakalpojumiem, kas ir Ĝoti būtisks Blomes pagasta izdzīvošanas

noteikums.

2. Lai piesaistītu potenciālos investorus, bez tā ir jānodrošina atbilstošs minimālais pakalpojumu

līmenis, kā arī pievilcīgs pagasta tēls un dzīves vide.

3. vairāku pagastu (Smiltenes pag. Bilskas pag. Trikātas pag. Brantu pag. – varianti jāizstrādā un

jāveido pieteikuma projekts) sadarbības rezultātā jāveido starppagastu maršruti, kas atrisinātu

iedzīvotāju vajadzības nokĜūšanā uz darbu un skolu.

4. atbalstīt Lattelekom un citu sakaru uzĦēmumu aktivitātes, kas nodrošina dažādu komunikāciju

uzlabošanu Blomes pagastā.

5.6. IZGLĪTĪBAS, KULTŪRAS, VESELĪBAS UN SOCIĀLĀ INFRASTRUKTŪRA

Maza pagasta iespējas izdzīvot un attīstīties nodrošina izglītības un kultūras, veselības un sociālās

infrastruktūras nodrošinājums.

5.6.1. PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBA

PII “ZĪLĪTE”

Blomes pagasta PII „Zīlīte” ir pašvaldības dibināta pirmsskolas izglītības iestāde, lai īstenotu

pirmsskolas izglītības programmu.

Iestāde ir reăistrēta izglītības iestāžu reăistrā 2001. gada 23. februārī ar apliecības Nr. 2401901437.

Iestādes licences NR.2079, kas izdota 2002. gada 18. martā.

Izglītības programmas kods - 01011111.

Pirmsskolas izglītības iestāde „Zīlīte” nodrošina kvalitatīvu pirmsskolas izglītību pirmsskolas

vecuma bērniem (3 – 7 gadi) neatkarīgi no sociālā stāvokĜa, veic obligāto piecgadīgo un sešgadīgo

bērnu sagatavošanu pamatizglītības apguvei (iestādi apmeklē visi pagastā dzīvojošie 5 - 6 gadīgie

bērni), organizē izglītības procesu, ievērojot bērnu vecuma īpatnības.

Pirmsskolas izglītības satura apguve bērnam nodrošina:

o individualitātes veidošanos,

o garīgo, fizisko un sociālo spēju attīstību,

o iniciatīvas, zinātkāres, patstāvības un radošas darbības attīstību,

o veselības nostiprināšanu,

o valsts valodas apguvi,

o cittautību bērnu veiksmīgu integrēšanu latviskajā vidē.

24


Blomes pagasta teritorijas plānojums

Bērna attīstības pēctecības nodrošināšanā svarīga loma ir pirmsskolas izglītības iestādes un skolas

saskaĦotai darbībai.

Pirmsskolas izglītības iestādē „Zīlīte” darbojas viena jaukta vecuma grupa, iestādi apmeklē 18

bērni, strādā 2 pedagogi, 1 skolotājas palīgs, logopēds (0,1 slodze), muzikālā skolotāja (0,25

slodzes), visiem pedagogiem ir augstākā izglītība.

PII „Zīlītes” ārējā un iekšējā vide ir sakārtota, estētiska, atbilst sanitāri higiēniskajām prasībām un

darba aizsardzības normām.

Iestādei ir laba sadarbība ar vecākiem, pašvaldību, rajona izglītības pārvaldi, kā arī citām

pirmsskolas izglītības iestādēm.

5.6.2 BLOMES PAMATSKOLA

(Pielikums nr.11 ).

2003./2004. m. g.

Blomes pamatskolā mācās 125 skolēni.

� 1. – 4.klasē- 40 skolēni

� 5. – 9.klasē- 85 skolēni.

Blomes pamatskolā strādā:

� Skolotāji -16.

� Tehniskie darbinieki- 6

Blomes pamatskolā darbojas:

� Skolēnu padome.

� PulciĦi –

1. tautisko deju,

2. 1. - 4. kl. koris,

3. 5. - 9. kl. ansamblis,

4. folkloras,

5. papīra plastikas,

6. novadpētniecības,

7. floristikas,

8. mazpulks,

9. sporta.

Blomes pagasta pamatskolas tehniskais stāvoklis ir labs. Skolā ir atremontēta, tai ir uzlikts jauns

jumts, strādā centrālā apkure (ar malku kurināma, videi draudzīga). Sanitārās normas skolā tiek

ievērotas. Ir veikta skolas siltināšana– nomainīti logi.

No vēstures.

• 1768.g ir dibinātas pirmās skolas Blomes novadā – Blomes un Biksējas muižskolas.

• 1861.g. nodibināta SiĜėītes pagastskola.

• 1880.g. uzcelta Blomes pagasta SiĜėītes pagastskolas jaunā ēka.

• 1932.g. Blomes pagasta SiĜėītes skola tiek pārdēvēta par Blomes pagasta 6 – klasīgo

matskolu

• 1981.g. Blomes 9 – gadīgā skola sāk darbu jaunajā skolas ēkā.

• Skolas pastāvēšanas laikā no 1861. – 2003. gadam skolā strādājuši 25 skolas pārziĦi un

direktori.

Nākotnes izglītībai jābūt akcentētai uz plašām pamatzināšanām, lai cilvēks varētu saprast lietu

nozīmi, aptvert un novērtēt. Sapratne un jaunrade (kreativitāte), spējas spriest un pieĦemt lēmumu,

varēšana līdzdarboties un strādāt kā komandas loceklim, nerodas pašas no sevis. Latvijas izglītības

sistēmai ir savas nacionālās īpatnības, jo mazai nācijai izglītībai bez izglītojošās lomas vēl ir arī

nacionālās pašapziĦas nostiprināšanas loma. Mums ir jāspēj savienot Eiropas Savienības

vadmotīvus ar mūsu valsts, valodas, nacionālās kultūras interesēm.

25


Blomes pagasta teritorijas plānojums

Profesore A.Špona atzīst, ka skolēniem vērtību veidošanos ietekmē iedzimtība, ăimenes dzīves

veids, skolas darbs un vide, jo īpaši savstarpējās attiecības.

Šai atziĦai jābūt kā centrālai sastāvdaĜai skolas darbības organizēšanā. " Skolas darbs, lietu vide,

attiecības būtiski ietekmē skolēnu vērtību sistēmu. Labvēlīgā vidē, interaktīvā darbībā viĦš kĜūst

čakls, labestīgs. Saskarsmē ar vecākiem, skolotājiem, citiem pieaugušajiem audzēknis sāk sevi

salīdzināt ar viĦiem, orientēties uz pieaugušo vērtībām. Izvēlēties sev būtisko, nozīmīgo. Skolas

gados notiek nepārtraukta vērtību pārvērtēšana. Tas rada iekšējo pamatojumu personības

attieksmei pret apkārtējo realitāti un pašam pret sevi. Kad mainās attieksme pret sevi, mainās arī

attieksme pret citiem cilvēkiem, sabiedrību.”

TādēĜ liela audzinoša vērtība ir skolas videi, psiholoăiskajai un morālajai gaisotnei, kas nosaka

savstarpējo attiecību kultūru skolas ikdienā un, lai arī netieši, bet būtiski ietekmē skolēna

mācīšanās motīvus un darba kvalitāti.

Katrai skolai ir savs starojums, aura. Un katra skola ir ieinteresēta veidot labu vērtējumu, iespaidu,

skatījumu par sevi. Īsāk to varētu nosaukt - veidot pozitīvu skolas tēlu ar savu darbības kultūru,

uzlabojot iekšējo struktūru un arī iedarbību uz ārpusi, t.i., uz sabiedrību, vidi. Tā ir sevis

pieteikšana, pasniegšana. Pie gandrīz vienādas mācību kvalitātes un līdzīgiem apstākĜiem skolas

tomēr atšėiras viena no otras tieši ar sev raksturīgo, ar savu identitāti, savu kultūrvidi.

5.6.2.1. IZGLĪTĪBAS IESTĀDES NODROŠINĀJUMS

• Izglītības iestādes budžets no pašvaldības kopējā budžeta 2003. gadā bija 35,4 %, 2004. gada

pirmajos piecos mēnešos – 42,3 %.

• 2003./2004. m. g. skolā mācījās visi skolas vecuma bērni.

• Augstākā pedagoăiskā izglītība ir 76,5 % skolotāju, 23,5 % skolotāju studē augstākās izglītības

iegūšanai.

• Skolā strādā 1 skolotājs maăistrs, 2 skolotāji mācās maăistra grāda iegūšanai.

• Skolas direktore atestēta kā direktore – eksperte.

• 2003. gada novembrī akreditēta Blomes pamatskola un pamatizglītības programma līdz 2008.

gada 10. novembrim.

• 2004. gada jūnijā IZM iesniegta licencēšanai pamatizglītības pedagoăiskās korekcijas

programma.

5.6.2.2. IZGLĪTĪBAS PROJEKTI

Blomes pamatskola kopš 1997. gada piedalās dažādu izglītības projektu darbā.

• Plašākais no projektiem ir ZiemeĜvalstu un Baltijas valstu kopprojekts “Skolvadības attīstība

demokrātiskā izglītības sabiedrībā”, kura ietvaros guvām prasmes veidot skolas vadības

komandu un nodrošināt kvalitatīvu darbu skolas attīstībā.

• Esam strādājuši veselību veicinošo skolu projektā.

• 2003. gadā Cēsu rajona projektā “Tiksimies Cēsīs” 4. klases skolēni kopā ar skolotāju un

vecākiem apceĜoja Cēsu rajona ievērojamas vietas. CeĜojuma piezīmes apkopoja, iesniedza

Cēsu rajona Tūrisma un informācijas birojā žūrijai. Balvā saĦēma bezmaksas tūrisma

braucienu ar velosipēdiem 25 km garumā Valmiera – Vaidava.

• No 2002. gada strādājam SIA BOO “ZAAO” skolu projektā “Atkritumu lietderīga

apsaimniekošana”. Projekta mērėis – izglītot, informēt bērnus un vecākus par mūsdienīgu

atkritumu apsaimniekošanu, mācīt radīt sakoptu vidi. Projekta ietvaros skolēni piedalās

atkritumu šėirošanā, PET pudeĜu un makulatūras vākšanas akcijās. Projekta prezentācijā

Valmierā un noslēguma pasākumos Rīgas cirkā 2003. gadā un Latvijas TV 2004. gadā. 2003.

gadā no Latvijas ZaĜā Punkta skola saĦēma balvu – 200 latu dāvanu karti, par ko iegādāti 2

mūzikas centri un grāmatas skolas bibliotēkai.

26


Blomes pagasta teritorijas plānojums

• PudeĜu vākšanas akciju rīko arī pagasta padome – 3 labākajām ăimenēm pagasta padome

apmaksā atpūtas dienu ūdensatrakciju parkā “Līvu akvaparks”.

• Skola kopā ar Blomes pagasta bibliotēku piedalās projektā Latvijas bērnu žūrijā – izlasīto

grāmatu izvērtēšanas konkursā. Pagasta bibliotēka bērniem kā balvu nopirka biĜetes uz jaunā

solista Dzintara Čīčas koncertu Smiltenē.

• Tika izstrādāts projekta pieteikums konkursam par jaunu datoru piegādi skolai, šā gada martā

iegādāti 10 jauni datori par summu 1776 lati.

• Kopš 2000.gada skolai cieša sadarbība ar Viktorsonu ăimeni no Zviedrijas.

5.6.2.3. PROFESIONĀLĀS IEVIRZES UN INTEREŠU IZGLĪTĪBA

• Valsts finansētie pulciĦi: floristika, papīra plastika, ansamblis, koris, deju kolektīvs, folkloras

pulciĦš, mazpulki.

• Pašvaldības finansētie pulciĦi: 4 deju kolektīvi, novadpētniecības, novada vēstures, psihologs,

koncertmeistars korim un ansamblim

• Sporta skolas, to filiāles: skolā darbojas 2 rajona sporta skolas treniĦu grupas.

• katram Blomes bērnam pieejama Smiltenes mākslas skola un mūzikas skola.

• Blomes pagasta bērni apmeklē amatnieku pulciĦus, angĜu valodas nodarbības u.c. interesējošas

interešu izglītības nodarbības Smiltenē un Valmierā.

Bērnu un jauniešu nodarbinātība vasarā

Bērniem rasta iespēja strādāt dažādus darbus. Daudz pagasta ăimeĦu bērnu strādā personīgajās,

individuālajās saimniecībās. Taču pagastā ir arī uzĦēmēji, kuri savos uzĦēmumos un saimniecībās

nodarbina pagastā dzīvojošos bērnus ravēšanas darbos, zemeĦu un ėiršu lasīšanā, kartupeĜu

lasīšanā, palīgdarbos kokzāăētavās, govju ganīšanā, siena sagādē, palīgdarbos celtniecībā.

Teritorijas plānojuma realizācijas uzdevumi:

SKOLĒNS -

vēlas, spēj, prot sevi attīstīt,

apzinās sevi kā personību,

atbildīgs par savu rīcību,

ar pašnovērtēšanas prasmi,

ar pozitīvu vērtīborientāciju,

ar nacionālo pašapziĦu.

SKOLA -

gaiša, silta, tīra ēka,

garīgi un fiziski sakopta, droša vide,

demokrātiska vadība,

labvēlīga gaisotne,

piedāvā kvalitatīvu un vispusīgu izglītību.

SKOLOTĀJS -

radošs, atvērts visam jaunajam,

uz sadarbību orientēts,

spējīgs uz sava darba pašanalīzi un pašnovērtējumu,

rūpējas, lai mācību procesā visi justos labi,

pozitīvi motivē skolēnu.

VĪZIJA-

UZ AKTĪVU, LĪDZATBILDĪGU SKOLĒNU, PEDAGOGU, VECĀKU SADARBĪBU

BALSTĪTS IZGLĪTĪBAS CENTRS.

27


Blomes pagasta teritorijas plānojums

5.6.3. KULTŪRAS NAMS.

5.6.3.1. Vispārīgs apskats

Blomes kultūras nams atrodas Blomes pagasta centrā, vecā Blomes muižas ēkā. Kultūras nama

telpas ir pielāgotas kultūras norisēm pagasta iedzīvotāju vajadzībām. Kultūras namā ir zāle 100

vietām, mazā zāle, skatuve, izstāžu zāle, palīgtelpas, kultūras nama administrācijas telpas. Kultūras

namā nepietiek mēăinājumu telpas. 1989. gadā tika uzsākta kultūras nama rekonstrukcija, taču to

nepabeidza valsts iekārtas maiĦas dēĜ, un visa Blomes sabiedrība saĦēma mantojumā nepabeigtas,

nesakārtotas telpas kultūras norišu veidošanai Blomes pagastā. Tā rezultātā apsīka kultūras

aktīvitātes un iestājās sabiedrības nogurums. 90-to gadu vidū aktīvi cenšoties izdalīt līdzekĜus

remontam un labiekārtošanas darbiem, pamazām tika sakārtotas nepieciešamākās telpas. Joprojām

ir neatrisināts kanalizācijas un ūdens apgādes jautājums kultūras nama ēkā. Blomes pagasta

pašvaldība ir maza - 1100 iedzīvotāji, līdz ar to pašvaldības finansiālie līdzekĜi ir ierobežoti. Mazos

pagastos Kultūra zaudē izglītības un veselības aprūpes pozīciju priekšā. Taču mūsu pagasta

padome dara iespējamo un neiespējamo, lai pamazām sakārtotu visas pozīcija un attīstītu un

nodrošinātu sabiedrību kopumā.

5.6.3.2. Profesionālā māksla un tās pieejamība.

Blomes pagasts atrodas Ĝoti izdevīgā ăeogrāfiskā situācijā - Smiltene 9 km, Valmiera 30 km, Valka

55 km. Tāpēc pieejamība profesionālajiem teātriem un koncertiem, izstādēm, muzejiem un citām

kultūras aktīvitātēm nav apgrūtināta un nemaksā Ĝoti dārgi. Arī Rīgas profesionālo teātru, operas,

cirka apmeklējumi notiek visai bieži. Reizi vai divas gadā cilvēki atĜaujas samaksāt sev šo prieku.

Transportu un biĜetes piedāvā privātās firmas.

Ne tikai izbraukumi ir pieejami blomēniešiem. Tradicionāls ir republikas tūres ,,Dziesma manai

paaudzei”, pasākums Blomes estrādē vasaras vidū ( SIA ,,Labvakar,,). To apmeklē ne tikai Blomes

Ĝaudis, bet viesi no republikas dažādām vietām. Jauni projekti tiek veidoti vasaras izklaidēm

estrādē sadarbībā ar SIA ,,VVD Marketing communications”, SIA ,,JO komunikācijas”. Blomes

kultūras nams ir gatavs radošam darbam profesionālā izklaides industrijā.

5.6.3.3. Sabiedrības iesaiste kultūras procesos un kultūrindustrija.

Blomes pagasta kultūras nama darba grafiks ir radošs un intensīvs visu kalendāro gadu. Kultūras

namā pamatdarbā strādā – kultūras nama direktore - Anita BērziĦa, saimniecības daĜas vadītājs,

apkopēja. Amatiermākslas kolektīvi - deju kolektīvi, Blomes bērnu teātris, amatierteātris

“Nenolaid Rumpi”, senioru deju kopa. Interešu grupas (biedrība “KIS”): sportistu klubiĦš,

pensionāru klubs. Ievērojamu ieguldījumu kultūras un sporta aktivitāšu realizēšanā un projektu

veidošanā, lekciju un kursu organizēšanā un sabiedriskā darbībā dod sabiedriskās organizācijas,

biedrības “Kultūrizglītība un Sports” biedri.

5.6.3.4. Tradicionālie svētki.

• Valsts svētki- 18. novembris - Latvijas Republikas dibināšanas gadadiena.

• Latvijas Republikas represēto pilsoĦu piemiĦas diena- 25.marts.

• LĪGO diena – 22. jūnijs.

• Visa Blome dejo.

• Manas paaudzes dziesma.

• Ziemas svētki maziem bērniem, jaukām meitiĦām un zēniem.

5.6.3.5. Pasākumi un mākslinieciskā pašdarbība.

• Katru gadu Blomes pagastā svin Latvijas Republikas gadadienu. Katru gadu šiem svētkiem

ir sava tēma, sava motivācija, lai šie svētki neizvērstos par formālu atskaites pasākumu. Mums

ir bijušas tikšanās ar dziesmu kopu “Vilki’, mēs esam iepazinušies ar mūsu pagasta

ievērojamiem cilvēkiem, kas nesuši mūsu pagasta vārdu tālu plašā pasaulē (komponists un

diriăents Ā. Ābele, viĦa dibinātais koris “Dziesmu vara” pie mums viesojās ar koncertu), un

citiem. Svētkos Blomes pagasta padome godina čaklākos, veiksmīgākos un ievērojamākos

28


Blomes pagasta teritorijas plānojums

pagasta iedzīvotājus. Ar Blomes avīzītes palīdzību tiek izdalītas anketas, tas palīdz noskaidrot

iedzīvotāju vērtējumu. Labie vārdi tiek teikti ar mīlestību un lepnumu mūsu pagasta Ĝaudīm.

• Tradicionāli ir pieminēt tos Ĝaudis, kas cietuši okupācijas varas darbības rezultātā. 2003.gada

25. martā tika atklāts piemiĦas Zīme - akmens Represētajiem no Blomes pagasta. 2004.gadā

PiemiĦas dienā blomēnieši pulcējas kultūras namā uz piemiĦas pasākumiem.

• Viens no mīĜākajiem un interesantākajiem pasākumiem Blomē ir Līgo svētki. Tad visu dienu

22. jūnijā (šo datumu iedibināja pirms apmēram 30 gadiem kolhoza “Sarkanā zvaigzne”

priekšsēdētājs Imants BērziĦš), blomēnieši sporto, bērniem ir dažādas izklaides un vakarā visi

pulcējas pie JāĦuguns līgot.

• Jau gandrīz desmit gadus pavasarī kā dejotāju darba sezonas noslēguma pasākums blomēniešus

priecē koncerts “Visa Blome dejo”. Tas ir atskaites punkts, no kura dejotājiem sākt jaunu

programmu, jaunu deju sezonu.

• Arī dziesmu Ĝoti mīl Blomē. Tā tapa un jau ilgus gadus par tradīciju kĜuvis katru gadu

pasākums - svētki “Manas paaudzes dziesma”, kas ir ievadošais pasākums republikas

projektam „Krietnās Mūzikas tūrei “Dziesma manai paaudzei””. Tūre jau devīto gadu notiek

Blomes estrādē. Tas ir sadarbības projekts ar SIA “Labvakar“. Pasākums ir Ĝoti iemīĜots un labi

apmeklēts

• Jautrs un interesants ir Ziemassvētku pasākums pirmsskolas vecuma bērniem. Ilgus gadus

mums bija Ziemassvētku karnevāls, kurā dalību Ħēma un maskojās ne tikai bērni, bet arī

vecāki. 2003. gada Ziemas svētkos mums bija ceĜojums kopā ar rūėiem uz Ziemassvētku

vecīša pili. Pa ceĜam bija jāpadara daudz darbiĦi, jāiet rotaĜās, jācep pīrāgi un vēl.... prieks

mazo bērnu acīs ir atalgojums pasākumu veidotājiem.

• Tradicionāls un Ĝoti saistošs ir sadarbības pasākums ar Smiltenes Mūzikas skolu. Tur mācās

Ĝoti daudz mūsu pagasta bērni. Katru pavasari notiek Mūzikas Dienas - koncerts, kurā mēs

varam klausīties mūsu bērnu sasniegumus, dalīties ar viĦu prieku un veiksmi pirmajos soĜos

mūzikas pasaulē.

• Jauna tradīcija - koncerts “Paskaties un paklausies!”. Koncerts veidots, lai parādītu cik

daudzveidīga ir mūsu pagasta pulciĦu un skolas kolektīvu dzīve. Koncertu kuplina mūsu bērnu

mākslas pulciĦa izstāde.

• Jauna aktivitāte - Blomes pagastā ir pensionāru un invalīdu padomītes sarosīšanās un savu

Ĝaužu apzināšana, aktivitāšu, ideju apkopošana un pasākumu veidošana. Tiek veidoti saistoši

un interesanti pasākumi tieši vecāka gadu gājuma cilvēkiem. Tas Ĝauj viĦiem reizi pa reizei

sanākt kopā, diskutēt, sarīkot konkursus un citas izklaides.

• Blomes deju kopa ”BET”,

• Jau izsenis Blomes deju kopas mājvieta ir Valkas rajonā Blomes pagastā, Blomes kultūras

namā. Daudzi Blomes pagasta un tuvējās apkārtnes iedzīvotāji savu brīvo laiku pavada dejojot.

29


Blomes pagasta teritorijas plānojums

• Blomes deju kopā piedalās dažādas paaudzes dejotāji - gan jaunieši, gan vidējā paaudze. No

1981.gada deju kolektīvs piedalās rajona deju svētkos, deju festivālos un bijuši aktīvi

dalībnieki Vispārējos dziesmu un deju svētkos Rīgā. Arī 2001.gadā Blomes dejotāji piedalījās

lieluzvedumā “ Deju upe”, kas veltīts Rīgas 800 gadu jubilejai Rīgā.

• Blomes deju kolektīvam ir nodrošināta pakāpenība jeb pēctecības princips, jo Blomē dejotāji

dejo jau no pirmsskolas vecuma. Pēctecības princips nosaka tādu tradīciju radīšanu un attīstību,

kas veicina kolektīva saliedēšanos, nodrošina daudzveidīgu darbības virzienu pilnveidi un

stabilitāti, pašreizējā darba saikni ar iepriekšējo un nākamo. Pēctecības principa ievērošana

nodrošina loăiskumu darba organizācijā. Pavisam Blomes pagastā darbojas 7 dažāda vecuma

deju kolektīvi.

• Blomēniešus allaž iepriecina mūsu pašu iestudētās izrādes, tās izvēršas par īstiem svētkiem

skatītājiem un māksliniekiem. 2003.gada notikums bija teātru kopas „Nenolaid rumpi”

iestudētā izrāde - “Rikšiem laidu kumeliĦu.” 2004.gadā iestudēja trīs izrādes, katru ar savu

raksturu, atraktīviem aktieriem. Pavisam darbojās ap trīsdesmit blomēniešu. To novērtē ne tikai

pagasta iedzīvotāji, izrādes priecēja kaimiĦu pagastu iedzīvotājus un rajona teātra skatē

izpelnījās atzinīgu vērtējumu.

• Divdesmit deviĦus gadus Blomes kultūras namā darbojas BBT- Blomes bērnu teātris. Teātra

dalībnieki ir iestudējuši daudz lugas, piedalījušies daudz un dažādās skatēs un festivālos,

vienmēr nesuši Blomes slavu tālu aiz tās robežām. Teātris ne tikai iestudē autoru lugas, bet

strādājot ar metodi “Drāma”, izveidojis un iestudējis pašu veidotas izrādes. Tā tapa 2003. gadā

izrāde “Tualete”, kas republikas bērnu teātru festivālos guva lielu skatītāju atsaucību. Bērnu

teātra mazie aktieri aug, un šobrīd jau vada pasākumus, izstrādā scenārijus, darbojas kā

brīvprātīgie darbinieki projektu veidošanā. Teātra dalībnieki (2004.gadā) piedalījās

starptautiskajā jauniešu teātru nometnē Somijā. Lielākais ieguldījums republikas bērnu teātru

dzīvē ir BBT projekts “CirceĦi”, kuru desmit gadus organizēja un vadīja kultūras nama radošā

darba grupa. Pašlaik projekts tiek pārstrādāts, lai atkal pulcinātu republikas bērnu teātrus uz

vasaras nometni Blomē.

• 2005. gadā nodibinājās interešu izglītības projekta ietvaros, jauns kolektīvs- Senioru Dejas.

Kolektīvs pulcē dalībniekus – kam pāri 50. Tas ir veiksmīgs projekts lauku Ĝaudīm, kuru

pulcēšanās iespēja, saskarsmes un aktīvitātes ir ierobežotas. Nodarbības notiek dalībniekiem

vēlamā laikā. Kolektīva iniciators ir biedrība „Kultūrizglītība un Sports”, finansētājs un

sadarbības partneris - Blomes pagasta padome.

• � RiĦău Saiešanas nams - ievērojamākais kultūrvēsturiskais piemineklis Blomē. Saiešanas

nams ir atsācis aktīvo darbību 90 gadu beigās, pateicoties saimnieku aktivitātēm un sadarbībai

ar pagasta padomi. 2000. gadā Saiešanas nams saĦem Eiropas kultūras mantojuma karogu.

Saiešanas nama aktivitātes neaprobežojas tikai ar gadskārtu dievkalpojumiem, tas veidojas par

kultūrizglītības, tūrisma piesaistes objektu. Tālākā nākotnē Saiešanas telpas varētu kalpot kā

muzeja, izstāžu un klasiskās mākslas (kamermūzikas} savdabīgu mājvietu.

• Brīvdabas estrāde. Kultūras nams vasarā strādā ar projektiem vasaras atpūtas centrā “Jeberi”:

o Tūre krietnās mūzikas festivāls “Dziesma manai paaudzei”

o Latvijas Republikas CeĜinieku salidojums (2003.g.)

o Jauns sadarbības projekts - Tūre “Es mīlu jūsu meitu” ( SIA “VVD Mārketinga

komunikācijas”),

o Jauni sadarbības projekti - Starptautiskais konkurss “Finbaltic karaoke Karalis un

Karaliene” (SIA “JO komunikācijas”) un Starptautiskais “Rock Festivāls”,

o Rock Festivāls un citi.

Blomes pagasta padomes līdzekĜi ir ierobežoti. Taču kultūras dzīves aktivitātēm tie netiek žēloti.

Mūsu “sāpju bērns” ir pati kultūras nama ēka, kurai nepieciešams kapitālais remonts. Iespēju

robežās kultūras namā tiek labiekārtotas telpas, iekārtota izstāžu telpa, kosmētiskais remonts

kultūras nama administrācijas telpās.

30


Blomes pagasta teritorijas plānojums

5.6.3.6. Blomes pagasta kultūras un sporta aktivitātes nav vairs iedomājamas bez biedrības

“Kultūrizglītība un Sports”(“KIS”) līdzdalības.

Biedrība strādā pie projektu, sadarbības programmu, dažādu iniciatīvu atbalsta izstrādes,

finansējuma piesaistes un realizācijas. Organizācijā aktīvi strādā desmit biedri. Organizācija ir

jauna, tai nav saimnieciskās darbības un nav arī pamatfinsējuma. Visus darbībai un attīstībai

izmantotos līdzekĜus organizācija iegūst no projektu un ziedojumu naudām. Blomes pagasta

padome atbalsta biedrību ”KIS”. Uz vienošanās pamata organizācija izmanto kultūras nama telpas

un aprīkojumu kā nenaudas ieguldījumu no pagasta pašvaldības. Organizācijas darbinieki strādā

kā brīvprātīgie un algu nesaĦem, vienīgi projektu realizācijas ietvaros. Organizācija izstrādāja

jaunus statūtus atbilstoši jaunajai likumdošanai par nevalstiskajām organizācijām un no

sabiedriskās organizācijas ir pārreăistrējusies par biedrību, un rezultātā ir iegūts sabiedriskā

labuma organizācijas statuss.

Organizācija aktīvi sadarbojas ar SO „Brīvprātīgo Centrs”, „ZaĜais punkts”, „Lira”, “Krustceles”

un citam organizācijām, fondiem, aăentūrām, lai realizētu kultūras, izglītības un sporta aktivitātes

Blomes pagastā, un blomēniešiem būtu sasniedzamas jaunas un interesantas programmas.

5.6.3.7. Kultūrpolitika Blomes pagastā.

Analizējot apskatāmajā periodā Blomes pagasta kultūras nama darbu, vadoties no valsts

kultūrpolitikas uzstādītajiem uzdevumiem var secināt, ka Blomes pagasta kultūras nams pamazām

pārkārtojas, tiek ,,vaĜā ,, no iepriekšējās sistēmas valgiem. Kultūras namā strādā izglītoti

darbinieki, kuru galvenais mērėis aktīvizēt mūsdienu lauku sabiedrību, piedāvāt iespēju izpausties

sev izvēlētā tradicionālās amatiermākslas kolektīvā.

Kultūras nams sadarbībā ar pagasta padomi un biedrību ”Kultūizglītība un Sports” izstrādā jaunu

kultūrizglītības centra modeĜa izveides projektu izstrādi. Pamatuzdevums ir sakopot visus

pašvaldības un citus iespējamos piesaistītos līdzekĜus, izveidojot funkcionējošu, elastīgu cilvēku

resursu un telpu kopumu, kas kalpo kā kultūras, izglītības, informācijas un sporta komplekss.

Pašvaldība šim centram nodrošina telpu ekspluatācijas izmaksas, nodrošina telpu aprīkojumu un

biroja izmaksas, algo vadošos speciālistus. Savukārt valsts nodrošina pieejamību mērėprogrammu

līdzekĜiem.

31


5.6.4. BIBLIOTĒKA

Bibliotēka

Blomes pagasta

biblioteka 2003.g.

Blomes pagasta

biblioteka 2004.g.

Grāmatu

fonds

Apmeklētāji

Lasītāji (kopā

reăistrēti)

Blomes pagasta teritorijas plānojums

Darbinieki

(skaits)

Internets

(jā/nē)

7237 2530 196 1 nē

6955 2576 197 1 nē

Blomes pagasta bibliotēka atrodas Blomes pagasta kultūras nama ēkā, trešajā stāvā. Bibliotēkā

strādā viena bibliotekāre. Bibliotēkas darbība ir apgrūtināta, jo daudziem iedzīvotājiem tā nav

pieejama. Telpas bibliotēkai ir pilnībā nepiemērotas. Tā atrodas trešajā stāvā. Stāvas kāpnes. Nav

sanitāro mezglu. Malkas krāsns apkure. Nav arī palīgtelpu, lasītavas. Tuvākajā nākotnē bibliotēku

paredzēts pārvietot un Blomes pamatskolas telpām.

5.6.5. PIEAUGUŠO IZGLĪTĪBA:

5.6.5.1. Pašvaldības darbinieku izglītošanās.

• Pašvaldības darbinieki regulāri apmeklē dažādus kursus un seminārus, ko organizē rajona

speciālisti. Tāpat regulāri savas zināšanas tiek pilnveidotas VAA rīkotajos semināros un LPMC

semināros, kā arī citur. Iegūtās zināšans, kas var būt noderīgas arī citiem pagasta iedzīvotājiem,

līdz viĦiem tiek novadītas vai nu ar vietējās avīzītes vai vietējo semināru starpniecību.

• Seminārus regulāri apmeklē arī pamatskolas un pirmskolas izglītības iestādes darbinieki.

• � Izglītības iestāžu un pagasta darbinieku semināra ceĜu izdevumus apmaksā pagasta

padome. Pašvaldības vadītāja ir ieinteresēta, lai viĦas vadībā strādātu izglītoti un zinoši

speciālisti.

5.6.5.2. Iedzīvotājiem:

• Lielu atbalstu pašvaldības iedzīvotāji var saĦemt informācijas centrā pagasta padomes

ēkā, kur viĦus par visu aktuālo informē pagasta lauksaimniecības konsultante. ViĦas

organizētie semināri allaž ir Ĝoti labi apmeklēti.

• Biedrība „Kultūrizglītība un Sports” organizē dažādus mācību kursus, iesaistās projektos.

• Dāmu klubiĦš cenšas organizēt interesantas tikšanās ar dažādiem cilvēkiem. Šīs tikšanās ir

organizētas ar domu, lai tiktu morāli bagātināti un dažādi izglītoti vietējie iedzīvotāji. Ir

tikšanās, kurās cilvēki uzzina dažādas praktiskas lietas (ēdienu gatavošana, amatniecība),

gan tās, kuras vairāk domātas dvēselei (tikšanās ar psihologu).

• Lai blomēniešiem nebūtu problēmas iegūt autovadītāja apliecību tikai tādēĜ, ka nevar tikt

pilsētā uz nodarbībām, tiek organizēti šoferu kursi Blomes pamatskolā. Apmācību

nodrošina mācību centrs “Pie Bruno”. Šī mācību centra nodarbības pirms vairākiem

gadiem ir apmeklējuši jau daudzi blomēnieši, arī pagasta darbinieki.

Teritorijas plānojuma realizācijas uzdevumi:

1. Kultūras, izglītības un sporta centra koncepcijas izstrāde:

• Stabilizētas tautas mākslas vērtības, tradicionālās kultūras materiālās bāzes atjaunošana.

Interešu klubu un apvienību attīstības veicināšana un motivācijas formulēšana, sadarbībā ar

pagasta padomi un NVO.

• Skolas novadpētniecības stūrītis izveidojies par Blomes pagasta vēstures muzeju ar

filiālēm. Atjaunots ĖikuĜa Jēkaba piemiĦas ansamblis, kas papildināts ar Ādolfa Ābeles,

Jūlija Pētersona un citiem no Blomes pagasta nākušiem ievērojamiem valsts un kultūras

32


Blomes pagasta teritorijas plānojums

darbinieku piemiĦas dekoriem, atjaunots RiĦău saiešanas nams, izveidots Hernhūtes

muzeja fonds kā pamats vēstures muzejam. Notiek 4-5 reizes gadā dievkalpojumi, brāĜu

draudzes rituālu apzināšana, sakopta “SiĜėītes” skolas apkārtne, iekārtota Ādolfa un Ata

ĀbeĜu istaba.

• novadpētniecības un kultūras mantojuma analītiskas datu bāzes izveide un attīstība:

• novada vēstures popularizācija,

• dokumentu izmantošana zinātniskos pētijumos,

• jauniešu un bērnu brīvā laika lietderīga un interesantā pavadīšana:

o nometnes,

o meistardarbnīcas,

o festivāli un svētki,

o sporta turnīri un nometnes u.c.

3. investoru piesaiste kultūras nama un citu vēsturisko ēku kapitālremonta projektu izstrādei.

4. sadarbības programmu un projektu veidošana un iesaistīšanās to realizācijā starp dažādām

pašvaldībību kultūras iestādēm un NVO, un uzĦēmumiem.

5. piedalīties reăionālos un republikas nozīmes projektos kultūr izglītības darbā, piesaistot

dažādu fondu un investoru finansējumu.

6. veikt sava pagasta paveiktā darba publicitāti un analīzi, apkopot un sistematizēt un plānot

attīstību.

7. sakopt kultūrvidi

8. interneta publiskais pieslēgums kultūras namā un bibliotēkas dienas centrā.

9. katru mazo projektu veidot kā soli uz nākošo attīstības pakāpienu, nodrošinot ilgspējas

darbību un attīstības nepārtrauktību.

33


Blomes pagasta teritorijas plānojums

5.6.6. SOCIĀLĀS PALĪDZĪBAS PIEEJAMĪBA.

• 2001.gada aprīlī Blomes pagastā tika izveidota jauna štata vienība un pieĦemta darbā sociālā

darbiniece. Sociālās darbinieces galvenie pienākumi ir plānot un organizēt sociālo darbu

pašvaldībā.

• Sociālajam darbiniekam ir iekārtots atsevišės kabinets, lai netraucēti varētu tikties ar klientu,

arī telekomunikāciju pakalpojumi ir nodalīti.

• Interneta pieslēgums- iespēja iegūt jaunāko informāciju dažādās sociālā darba sfērās. DaĜu no

informācijas var nodot tālāk klientiem, lai viĦi būtu zinošāki savu sasāpējušo jautājumu

risināšanā.

• Tiek plānots piesaistīt ESF līdzekĜus, lai pašvaldības iedzīvotāji varētu saĦemt jaunus

pakalpojumus

5 . 6 . 6 . 1 . P A B A L S T I

• G M I

o 2003.gada aprīlī Blomes pagasta padome sāka izmaksāt GMI pabalstus. Gada laikā šim

pabalstam tika izlietoti 523,- Ls. Pabalstu saĦēma 20 personas no 7 ăimenēm.

o 2004.gada 6 mēnešos GMI pabalstos ir izmaksāts 61,-Ls, to saĦēmušas 3 personas no 2

ăimenēm. Iedzīvotāji nelabprāt piedalās līdzdarbības pasākumos, kurus uzliek GMI

saĦēmējiem, tādēĜ arī vairs negriežas ar lūgumu, lai tiktu piešėirts šīs pabalsts.

• C I T I P A Š V A L D Ī B A S S O C I Ā L I E P A B A L S T I

2003.gadā 2004.gada

plāns

Izpilde

2004.gada

6 mēnešos

Pabalsti 3139,- Ls 3500,- Ls 1285,-

Mājas aprūpe 776,- Ls 1317,- Ls 498,- Ls

Norēėini par sociālo

palīdzību.

460,- Ls 720,- Ls 330,- Ls

Kopā 4375,- Ls 5537,- Ls 2113,- Ls

• Pabalsts ēdināšanai. Par Ĝoti svarīgu pabalstu pagastā tiek uzskatīts – ēdināšanas pabalsts

skolēniem. Uz to var pretendēt ăimenes, kuras ir atzītas par trūcīgām. 2003./2004.m.g. katrs

šādas ăimenes bērns, kurš apmeklē Blomes pamatskolu mēnesī saĦēma pabalstu 3,50 Ls. Ja

ăimenei ir sevišėi smagi materiālie apstākĜi, tad ir iespējams pārskatīt pabalsta summu un

sniegt pilnīgi apmaksātas pusdienas, kas arī atsevišėos gadījumos tika darīts.

• Pabalsts medicīniskiem izdevumiem. Pamatojoties uz iesniegtiem dokumentiem vai mediėa

lūgumu tiek piešėirts ne biežāk kā reizi gadā un šī pabalsts apmērs nav lielāks kā 30,- Ls.

Varētu teikt, ka tā ir maza summa, bet pagasta padome lielus līdzekĜus izlieto feldšerpunkta

uzturēšanai, kura apmeklējums pagasta iedzīvotājiem ir par brīvu, līdz ar to var uzskatīt, ka

medicīnas pabalstiem izlieto vairāk līdzekĜus.

• Pabalsti bērna audzināšanai un izglītošanai

o 1.klases skolēniem mācību gaitas uzsākot tiek piešėirti 10,- Ls, lai palīdzētu jaunajiem

skolēniem iegādāties skolai nepieciešamās preces.

o Jauno mācību gadu uzsākot pabalsts mācību grāmatu iegādei (skolēnam 3,- Ls) – tiek

piešėirts tām ăimenēm, no kurām vismaz 3 skolēni mācās Blomes pamatskolā.

34


Blomes pagasta teritorijas plānojums

o Mācību gada sākumā ikviens Blomes pamatskolas skolēns apdrošināšanas firmā BTA tiek

apdrošināts, lai, gadījumā, ja ar viĦu notiek nelaimes gadījums, tiktu saĦemta

apdrošināšanas atlīdzība. Šis ir Ĝoti svarīgs ieguldījums, kas sniedzis atbalstu jau vairāku

skolēnu ăimenēm.

o Mācību gada beigās tiek piešėirts pabalsts Blomes pamatskolas absolventiem.

Pabalsti 2003.gadā

GMI Bēru Stihiskā

nelaimē

Ēdināšan

ai

Komunāl

ie

Kurināmaj

am

Medicīn

ai

Izglītīb

ai

Citi Kopā

523 800 130 747 40 15 217 348 319 3139

B ē r n a iz g l. , a u d z .

M e d ic īn a i

K u r in ā m a ja m

Ī r e s u n k o m u n .

P a b a l s t i 2 0 0 3 . g a d ā

Ē d in ā š a n a s

C it i

G M I

B ē r u

S t ih . n e la i m e

• Jaundzimušā pabalsts. Pabalsts tika pieĦemts 2004.gada pagasta padomes sēdē, bet izsniegts

tika visām ăimenēm, kuras bērniĦa piedzimšanu bija reăistrējušas sākot ar 2004.gada 1.janvāri.

Pabalsta apmērs 20,- Ls

• Pabalsts pensionāriem, kam 80 un vairāk gadu apaĜajās dzīves jubilejās – šie līdzekĜi ir

paredzēti, lai godinātu pagasta vecos iedzīvotājus. Šajā dienā jubilāri tiek apciemoti mājās,

lielākā daĜa gaviĜnieku ir patīkami iepriecināti, ka pagasts viĦus apciemo šajos svētkos.

• Pabalsts uz Ziemassvētkiem. Ziemassvētku paciĦas vai dāvaniĦas pirmskolas vecuma bērniem

un pensionāriem. Mazajiem bērniem pagasts katru gadu noorganizē arī kultūras pasākumu.

Vecākā gadagājuma cilvēkus parasti apsveic mājās, šogad viĦus iepriecināja pagasta padomes

deputāti, jo tieši viĦi bija tie, kuri 2003.gada nogalē apsveica šos cilvēkus mājās.

• Pabalsts ārkārtas situācijā (ugunsgrēka, plūdu u.c.). Sniedzot šo pabalstu, netiek vērtēta

iesniedzēja materiālā situētība, bet gan tas, cik lielu postu ir nodarījusi konkrētā situācija, jo

šādām nelaimēm neviens negatavojas, tās ir pārbaudījums ikvienam.

• Bēru pabalsts- tiek piešėirts tuviniekiem, ja ir miris Blomes pagasta iedzīvotājs. Šis pabalsts ir

liels atspaids bēru izdevumiem, un tā apmērs nav mazāks par 50,- Ls.

35


Pabalsti 2004.gadā

Ēdināšanas

539.00

Ls

Bēru

Medicīnas

948.00Ls 502.00

Ls

Bērna

audzin

280.00

Ls

Jaundzimušā

Ārkārtas

situācijā

140.00Ls 83.00

Ls

Blomes pagasta teritorijas plānojums

GMI

196.00

Ls

P a b a l s t i 2 0 0 4 .g a d a 6 m ē n e š o s

Ā r k ā r t a s s it u ā c ij ā s

Z ie m a s s v ē t k o s

P e n s is o n ā r ie m

j u b ile jā s

B ē r u

M e d ic īn a s

iz d e v u m ie m

G M I

Ē d in ā š a n a s

J a u n d z im u š ā

B ē r n a a u d z i n ā š a n a i

iz g līt o š a n a i

Pensionāriem

307.00

Ls

Kopā

38.00

5 . 6 . 6 . 2 . A L T E R N A T Ī V Ā S A P R Ū P E S F O R M A S P A Š V A L D Ī B Ā

• Mājas aprūpe:

Blomes pagastā ir daudz vecu un vientuĜu iedzīvotāju, kā arī tādu vecu cilvēku, kuriem ir tuvinieki,

bet kuri dažādu apsvērumu dēĜ nerūpējas par šiem vecajiem cilvēkiem, līdz ar to viena no

smagākajām problēmām ir saistīta ar veco cilvēku aprūpi.

Mūsu pagastā vientuĜā pensionāra aprūpētājam tiek maksāta alga, līdz ar to cilvēks saĦem arī

sociālās garantijas. Lielākā daĜa aprūpētāju ir bijuši apmierināti ar šiem nosacījumiem. Katrai

personai, kura vēlas saĦemt aprūpi mājās ir tiesības pašai izvēlēties savu aprūpētāju, līdz ar to

katram aprūpējamam ir viens aprūpētājs.

Pašreiz aprūpi mājās saĦem 5 pagasta iedzīvotāji.

• Aizgādnība

2003. gada vasarā Blomes pagasta pagasttiesa nodibināja aizgādnību kādam pagasta iedzīvotājam,

kurš tika atzīts par rīcībnespējīgu. Par aizgādni tika iecelta šīs personas māte. Ar ăimeni regulāri

tiek uzturēts kontakts, lai pēc iespējas labāk palīdzētu izprast, kāda rīcība atsevišėās situācijās būtu

noderīgāka.

• Aizbildnība

Pār 4 Blomes pagasta bērniem ir nodibināta aizbildniecība. Viens no bērniem dzīvo pie sava

aizbildĦa citā pašvaldībā. Visiem šiem bērniem pēc aizbildnības nodibināšanas ir radusies drošāka

dzīves vide.

• Bērnu nami

Pagasttiesas sasāpējusi problēma ir trīs vienas ăimenes bērniĦi, kuri jau vairākus gadus uzturas

Ērăemes bērnu namā. Ir grūti atrast ăimeni, kura vēlētos Ħemt aizbildnībā uzreiz trīs bērnus.

Pagaidām izlīdzamies ar to, ka brīvdienas šie bērni pavada pie savas vecāsmammas. Bērni regulāri

tiek apciemoti arī bērnu namā. Ar Ērăemes bērnunamu pašvaldībai ir savstarpējie norēėini.

Ls

36


Blomes pagasta teritorijas plānojums

• Pansionāti

Viena Blomes pagasta iedzīvotāja pašreiz atrodas Sedas veco Ĝaužu aprūpes centrā. Šogad šī

aprūpes centra iemītniece sagaidīja ciemos draugus uz savu deviĦdesmito dzimšanas dienu. 2

Blomes pagasta iedzīvotāji uzturas specializētajos valsts aprūpes centros.

5 . 6 . 6 . 3 P U B L I S K O Ē K U P I E E J A M Ī B A

Nodrošināt publisko ēku pieejamību visiem iedzīvotājiem ir Ĝoti problemātiski, jo daudzi necenšas

izprast, kādēĜ tas ir nepieciešams, ja agrāk ir varēts iztikt bez šāda nodrošinājuma.

Blomes pagastā praktiski nav iedzīvotāju, kuri pārvietotos ratiĦkrēslos, tādēĜ arī daudziem tas šėiet

neaktuāli. Pagasta padome ir vienīgā sabiedriskā ēka, kurā var iekĜūt šādi cilvēki.

Svarīgi būtu nodrošināt uzbrauktuvi Blomes Tautas namā, kur tā daudz vairāk būtu nepieciešama

māmiĦām, lai kopā ar savu bērniĦu varētu nokĜūt 2.stāvā esošajā pastā (kaut vai reizi mēnesī, kad

jāiet pēc ăimenes valsts pabalsta). Par šo jautājumu ir daudz diskutēts, bet atbilde vienmēr ir viena:

ja tiks izveidota šāda uzbrauktuve, būs rupji pārkāpti ugunsdrošības noteikumi.

5 . 6 . 6 . 4 . P A G A I D U S A B I E D R I S K I E D A R B I

Blomes pagasta padome aktīvi iesaista NVA uzskaitē esošos blomēniešus sabiedriskajos darbos.

2003.gadā sabiedriskajiem darbiem tika izlietots 4421,- Ls. 2004.gada 6 mēnešos šim mērėim ir

izlietoti 1585,- Ls.

S A D A R B Ī B A .

Sociālā darba sfērā notiek plaša sadarbība ar dažādu specialitāšu darbiniekiem. Kā galveno varētu

minēt sadarbību pašu pagasta darbinieku vidū, kā arī kopīgu risinājuma meklēšanu ar medicīnas

pārstāvjiem. ěoti laba sadarbība izveidojusies ar nepilngadīgo lietu inspektori un iecirkĦa

inspektoru. Aizvien vairāk sadarbošanās notiek ar kultūras nama pārstāvjiem un brīvprātīgajiem.

Par veiksmīgu jāuzskata šajā gadā izveidojusies sadarbība ar augstskolu “Attīstība “.

Valkas rajona sociālo darbinieku vidū valda liela saliedētība, to nodrošina regulāras tikšanās un

semināri, kā arī rajona sociālā darba koordinatores aktīvitātes.

5.6.6.5. BEZDARBNIEKU IESAISTĪŠANA

• pagaidu sabiedriskajos darbos

Blomes pagasta padomei ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Nodarbinātības valsts

aăentūras Valkas filiāli. Vidēji mēnesī sabiedriskajos darbos pašvaldībā strādā 2 NVA uzskaitē

esošie bezdarbnieki. ViĦu pienākumos galvenokārt ietilps pagasta labiekārtošanas un sakopšanas

darbu veikšana.

Pagasta padome piedalās divos NVA pilotprojektos, tādēĜ pašlaik pašvaldībā ir nodarbināti

vairāk bezdarbnieku. Pilotprojekti:

• Atbalsts invalīdiem – bezdarbniekiem.

• Subsidētās darbavietas pirmspensijas vecuma cilvēkiem (darba attiecības ar vienu

iedzīvotāju)

Pagasta padome š.g.pavasarī informēja pagasta teritorijā esošos uzĦēmumus par to, ka ir

iespējams pieteikties uz pilotprojektu NVA „Darba prasmju apguve vasaras brīvlaikā personām,

kuras apgūst izglītību”. Pateicoties iniciatīvai ZS „Zeėes”, šī projekta ietvaros darbu ir atraduši 4

jaunieši.

5.6.7. VESELĪBAS APRŪPES LĪMENIS

Blomes pagasta iedzīvotāju Veselības aprūpi un Neatliekamo medicīnisko palīdzību Blomes

pagastā nodrošina feldšerpunkts. Strādā feldšere.

ViĦas sniegtie pakalpojumi ir liels atbalsts vietējiem iedzīvotājiem. Pateicoties feldšeres gādībai

mūsu pagasta iedzīvotājiem nenākas tik bieži mērot ceĜu uz Smilteni, lai nokĜūtu pie sava ăimenes

ārsta, jo blomēnieši uzticas savai feldšerītei, uztver viĦu kā savu ăimenes ārsti, jo viĦa tos ir

ārstējusi jau vairākus gadu desmitus.

37


Blomes pagasta teritorijas plānojums

5 . 6 . 7 . 1 Ă I M E N E S Ā R S T S

Lielākajai daĜai Blomes iedzīvotāju ăimenes ārsta prakses vieta ir Smiltenē, bet mūsu feldšerītei ir

izveidojusies stabila sadarbība ar tiem. Ăimenes ārste reizi mēnesī blomēniešus pieĦem

feldšerpunkta telpās. Liels atspaids šai pieĦemšanai ir mazo bērnu vecākiem, jo ăimenes ārstes

aprūpē ir daudzi Blomes pagasta mazie bērni.

Klients var droši paĜauties uz feldšeri, ka viĦa nepieciešamības gadījumā sazināsies ar ăimenes

ārstu un informēs pacientu par tālāku risinājumu konkrētai situācijai.

5 . 6 . 7 . 2 . Z O B Ā R S T S

Par zobārsta apmeklēšanu cilvēki rūpējas paši. Daudzi no pagasta iedzīvotājiem zobārstu apmeklē

Smiltenes pilsētā, šāda situācija bija arī tad, ka Blomē uz vietas arī tika sniegti zobārsta

pakalpojumi.

ěoti patīkami, ka vismaz reizi gadā katru Blomes pamatskolas bērnu apkalpo zobu

higiēniste. Bērniem ne tikai tiek novērtēta zobu veselība, bet arī tiek stāstīts par pareizu mutes

dobuma kopšanu un veselīgu uzturu, kas mūsdienu dzīvesveidā ir Ĝoti svarīgi.

A P M A K S Ā T I E S L I M N Ī C U , Ā R S T U A P M E K L Ē J U M I ,

P O L I Š U , M E D I K A M E N T U I E G Ā D E

2003.gadā 2004.gada

217,- Ls 184,- Ls

Lai arī daudziem šėiet, ka medicīnas pabalstiem Blomes pašvaldība tērē mazas summas,

tad šie cilvēki nerēėinās ar to, ka ikvienam Blomes feldšerpunkta apmeklētājam par savu vizīti

pie feldšeres nav jāmaksā nekas, tāpat bezmaksas ir arī feldšeres mājas vizīte. Mājas vizītē

vienīgi ir jāmaksā par transporta pakalpojumiem, bet arī šīs iekasētās maksas nesedz pat degvielas

iegādi, nerunājot par transporta amortizāciju un šofera algu.

2003.gadā feldšerpunktu apmeklēja 2080 iedzīvotāji, bet feldšere mājas vizītēs izbrauca pie

500 iedzīvotājiem (šie skaitĜi ir bez bērnu skaita, kuriem nekādos apstākĜos nav jāmaksā par

medicīniskās palīdzības saĦemšanu). Ja šo cilvēku skaitu sareizina ar 0,50 Ls, kas par vizīti

iedzīvotājiem ir jāmaksā poliklīnikā, tad sanāk, ka pagasta padome pašvaldības iedzīvotājiem ir

sniegusi 1290,- Ls lielu pabalstu.

Pagasta padome uzskata, ka šie skaitĜi ir vērā Ħemami, jo šī ir sociāla palīdzība pagasta

iedzīvotājiem.

5 . 6 . 7 . 3 . F E L D Š E R P U N K T A A P R Ī K O J U M S , I E K Ā R T O J U M S

Blomes pagasta padome apmaksā:

• izdevumus par pirmās nepieciešamības medikamentu iegādi,

• izdevumus, kas rodas, lai feldšerpunktu nodrošinātu ar mūsdienu prasībām atbilstošu

aprīkojumu,

• izdevumus par feldšerpunkta remontiem un labiekārtošanu,

• atsevišėu kancelejas preču iegādi,

• feldšerpunkta šofera algu un sociālos maksājumus,

• Obligāto Civiltiesisko apdrošināšanas polisi feldšerpunktu apkalpojošai automašīnai,

atsevišėus remonta izdevumus,

• izdevumus par kurināmo, ūdens apgādi, kanalizācijas pakalpojumiem, elektrību, telefonu un

dzīvokĜa apsaimniekošanu.

Blomes pagasta feldšere rūpējas par to, lai ikdienā vietējie iedzīvotāji varētu saĦemt:

• laipnu, atsaucīgu un profesionālu medicīnisko palīdzību,

• neatliekamo medicīnisko palīdzību,

• slimnieka apmeklējumu mājas vizītē,

38


Blomes pagasta teritorijas plānojums

• nepieciešamības gadījumā slimnieka aprūpi,

• ănteresējošo informāciju par jautājumiem, kas skar veselības aprūpi un ziĦas par citiem

medicīnas speciālistiem, kuru konsultācija pacientiem būtu vajadzīga.

Patīkami apzināties, ka cilvēki atnākot uz feldšerpunktu runā ne tikai par savām vajadzībām,

bet priecājas par ēkas apkārtni.

5 . 6 . 7 . 4 . F A R M A C E I T I S K O P A K A L P O J U M U P I E E J A M Ī B A

Feldšerpunktā vietējie iedzīvotāji var iegādāties arī medikamentus, kas tiek nodrošināti

sadarbojoties ar Smiltenes pilsētas aptieku, ja klients palūdzis medikamenti tiek nogādāti arī pie

viĦa mājās. Tāpat iedzīvotājiem var veikt dažādas analīzes, kā arī fizikālās procedūras.

Teritorijas plānojuma realizācijas uzdevumi:

Nodrošināt nepārtrauktu neatliekamās medicīniskās palīdzības darbību Blomes pagastā.

Nodrošināt ăimenes ārstu pieejamību Blomes pagasta iedzīvotājiem ( Smiltenes slimnīca.

Valmieras reăionālā slimnīca)

1. Nodrošināt medikamentu un medicīnisko ārstniecisko un rehabilitācijas procedūru punktu

Blomes pagastā, sadarbībā ar Smiltenes slimnīcu.

2. Pilnveidot un attīstīt sociālās programmas, sadarboties ar Valkas rajona sociālās aprūpes

iestādēm:

• Sedas veco Ĝaužu un invalīdu rehabilitācijas centru,

• Ērăemes pirmsskolas bērnu namu,

Smiltenes bez vecāku gādības palikušo bērnu mītni,

• Specializēto valsts aprūpes centru “Valka”

3. Realizēt sociālās aprūpes centra izveidi Blomes pagastā., vai veidot sociālo palīgu grupu, kas

aprūpē vientuĜos pensionārus, invalīdus, slimos- bez apgādības palikušos iedzīvotājus.

4. Nodrošināt bezdarbnieku nodarbinātību.

5. Sociāli neaizsargāto grupu nodrošinājums.

5.7. TŪRISMA UN REKREĀCIJAS IESPĒJAMĀS TERITORIJAS

5.7.1. NOVADPĒTNIECĪBA

Vēl neapgūts darba lauks Blomes pagastā ir tūrisma industrija un visi ar to saistītie pasākumi.

Dažus atsevišėus pasākumus vai norises minēt, taču nav kopēja izstrādāta virziena, programmas

kuras rezultātā būtu radies produkts, kas interesētu mūsu viesus. Ir daži objekti. Iesākumam tas ir

pat labi, jo pamazām sāk veidoties priekšstats, uz kurieni mums vajadzētu startēt, kādas būtu

vēlamās programmas, kurās iesaistīties. Sadarboties ar Smiltenes Informācijas centru un dažādām

tūrisma aăentūrām, kultūras un sporta centriem, muzejiem, fondiem un citām ar tūrisma un

kultūras industriju pārstāvošām institūcijām ir nākošais solis pagasta tūrisma attīstībā.

Ievērojamu darbu tūrisma attīstības ievirzei Blomes pagastā ir veicis Blomes pamatskolas

novadpētniecības pulciĦš „SkudriĦas”. Bērni savākuši, izpētījuši un apkopojuši Ĝoti daudz

materiālu. Izveidotas Blomes Takas – ZaĜā Taka, Vēstures Taka, RiĦău un ĖikuĜu Jēkaba Taka u.c.

Skolēni var darboties arī kā Gidi. Tie jau ir nopietni piedāvājumi tūristiem, kas ceĜo pa Latviju un

iegriežas arī Blomē. PulciĦa savākto materiālu klāsts prasīt prasās pēc nopietnām telpām, pat

muzeja statusa.

5.7.2. TŪRISMA TAKAS

(pielikums nr.12)

• PulciĦš ir izstrādājis vairākus projektus- tūrisma takas. Takas mūs ved pa ievērojamākām

vēsturiskām vietām, parāda dabas īpatnības, skaistākās ainavas, dižkoku atrašanās vietas

pagastā.

• “Ėikuėu Jēkaba un RiĦău kambara taka” ved mūs pa pirmā latviešu tautības dzejnieka

dzīves un darba gaitām, kas nesaraujami saistītas ar brāĜu draudzes (hernhūtiešu) kustību

Latvijā, īpaši Vidzemē.

39


Blomes pagasta teritorijas plānojums

• “ZaĜā taka”,- iepazīstina ar Blomes dižkokiem, IEVĒROJAMĀM, SKAISTĀM VIETĀM

Blomes pagastā. RiĦău Dižozola stumbrs, Pasaku ozols, GaroziĦas dižpriede, KreiĜu

dižozols, KreiĜu dižkadiėis, Brandavu priede ar vēja slotu, DukuĜu dižegle, Pelīšu

dižvīksna, KāĜu grava, KrūmiĦu klints, Steău gravas ūdenskrātuve, Jeberlejas brīvdabas

estrāde un Asuānas ūdenskrātuve, Dravnieku dižpriede, SirmiĦu liliju kolekcionāra Andra

KrūmiĦa- Liliju dārzs, Zīlītes keramika, Zauskas dižpriedes stumbrs.

• “Blomes muižas centra taka” iepazīstina ar Blomes vēsturi 19. – 20. gadsimtu mijā.

Iepazīstina ar Blomes pili, piensaimniecību, kalpu māju un citām ēkām, pils parka vietu.

• Takas ir reāli apmeklētājiem aizsniedzamas, jo skolā darbojas gidi un pavadītāji, kuri var

arī komentēt. Nākošais solis ir taku sakārtošana tā, lai tās varētu izmantot velotūristi.

Projektu ietvaros, sadarbībā ar Smiltenes TIC šis solis var realizēties tuvākā nākotnē.

• Novadpētniecības pulciĦš piedāvā arī digitālās retrospekcijas. “Dižvīru virtuālie portreti

Blomes kartē”

• JāĦa Apses grāmatu krātuve “Jaunsteăos”.

• KrēsliĦu senkapi - Zelta kalniĦš (karte - Blomes pagasta aizsargjoslas)

5.7.3. TŪRISMA REKREĀCIJAS ZONAS un objekti

(karte plāns Nr.1)

• 2002.- 2003. gadā realizēts projekts- Ainava pie Blomes centra ūdenskrātuves. Centra

ezers - Dzirnavu ezers - peldvieta, iespējas sporta aktivitātēm, makšėerēšana.

• 70-to gadu sākumā izveidots vasaras izklaides un sporta aktivitāšu kompkekss “Jeberleja”.

Uzcelta estrāde - senās rijas veidā, skatītāju sēdvietas, laukumi izklaidei, sporta spēĜu

laukumi, ugunskuru vietas, nakšĦošana teltīs, makšėerēšana. Ainava kompleksā ir Ĝoti

pievilcīga, saistošu to padara Asuānas ūdenskrātuve uz Mutulītes upes, saglabātie koki un

veiksmīgais laukumu izkārtojums.

• ZS”Akoti” izstrādā un veido projektu - izjādes ar zirgiem.

• Savdabīgu ainavu veido arī pats Blomes centrs, ar daĜēji saglabātām Blomes muižas

komleksa ēkām: pili, pienotavu, kalpu māju, veikalu, noliktavu, dzirnavām un Nigras upes

teci un stāvo krastu. Tā nākotnē varētu izveidoties par Blomes centra atpūtas parka

vietu. Tur ir daudz darāmā. Darbu krasta attīrīšanā jau uzsākuši biedrība “Kultūrizglītība

un Sports”, aicinot talkā Brīvprātīgos talkās – “Sakopsim savu pagastu”. Izveidota

ugunskura vieta. Nākošajās talkās iecerēts darbu turpināt.

• RiĦău saiešanas nams -Hernhūtes , BrāĜu draudzes kustības liecinieks Blomē. Tā laika

arhitektūras un vēstures piemineklis, kurš saglabājies līdz šai dienai. Atsācis savu darbību

kā saiešanas nams, kurā tiek veidotas muzeja telpas, kurā iespējams dažādu klasisko

kamerkoncertu un citu pasākumu piedāvājums. Nams gaida savu kārtu kultūras pieminekĜu

rindā, lai celtos jaunai dzīvei un pulcinātu Ĝaudis no visa novada kā senos laikos. RiĦău

saiešanas nams patlaban ir privātā pārvaldījumā, taču Blomes pagasta padome, iespēju

robežās, palīdz uzturēt un labiekārtot šo vērtīgo pieminekli. Iecerēts namu veidot par

muzeju, tā nododot to valsts apgādības apritē, piesaistot profesionālu muzeja darbinieku,

kurš varētu būt novada kultūrvēstures apkopotājs un saglabātājs. Šāda ievirze radās jau

plānojot iespējamā Smiltenes novada struktūras shēmu. Pašreiz notiek darbs pie projektu

izstrādes RiĦău saiešanas nama atdzīvināšanai un integrēšanai sabiedrības kultūras un

tūrisma apritē.

• Blomes pagastā vēsturiska ainava ir pie 1861. gadā dibinātās SiĜėītes pamatskolas. Tā ir

skolēnu stādītā bērzu audze apkārt sporta laukumam. Patlaban pagastam nav iespējams

kompleksu atjaunot un sakopt, bet iekĜaut vietējās nozīmes cilvēka veidoto Ainavu skaitā ir

vitāli nepieciešams, jo Blomes vidējā un vecākā paaudze savas gudrības smēlušies tieši tur-

Blomes pamatskolā.

40


Blomes pagasta teritorijas plānojums

Teritorijas plānojuma realizācijas uzdevumi:

1. Maza mēroga tūrisma pakalpojumu attīstības sekmēšana apdzīvotas vietās (telšu vietas, viesu

mājas, istabu izīrēšana lauku mājās u.t.t.),

2. Izstrādāt Blomes pagasta ievērojamāko kultūrvēsturisko dabas pieminekĜu shēmu,

3. Izstrādāt maršrutus, nometĦu vietas, izklaides teritorijas,

4. Izveidot norādes un bukletus. Izstrādāt pievilcīgus dizaina piedāvājumus. Izstrādāt pagasta

ĂērboĦa projektu un citas atpazīstamības zīmes, norādes.

5. Kultūrvēsturisko objektu izpēte un piedāvājuma iespējas šodienas kultūrvidei.

6. Blomes pagasta tūrisma objektu iekĜaušana Smiltenes TIC, reăiona un republikas mēroga

piedāvājumu katalogā,

7. Izveidot kopmītĦu tipa viesnīcu, nakts mītni, kas kalpotu par pakalpojumu tūristiem (vietu

skaits no 10-20), ar brokastīm vai vakariĦām. Tas radītu arī jaunas darba vietas.

8. Piedāvāt uzĦēmējiem veidot viesu mājas ar banketu un viesību zālēm tūrisma rekreācijas zonās

(Jeberi, Kaiberleja u.c.)

6. PATREIZĒJĀ TERITORIJAS IZMANTOŠANA

6.1. ZEMJU IZMANTOŠANA- BLOMES PAGASTA TERITORIJĀ

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes:

Lauksaimniecībā izmantojamām zemēm Valkas rajonā atkarībā no to vērtības tiek noteikti trīs

lietošanas mērėi. Pamatojoties uz rajona nosacījumiem Blomes pagastā noteikti lietošanas mērėi:

1. daudzveidību,

2. daudzfunkcionālas lauksaimniecības attīstību

3. lauksaimniecības zemes izdalītas, lai veicinātu rajona ainavisko un bioloăisko augu

dažādību, aizsargātu gruntsūdeĦus no lauksaimnieciskā piesārĦojuma.

Lauksaimniecībā izmantojamo zemju izmantošana:

• Lauksaimniecības zemes izmantojamas daudzfunkcionālai lauksaimniecībai – zemkopībai,

lopkopībai, augĜkopībai, zivsaimniecībai, lauku tūrismam un netradicionālajām

lauksaimniecības nozarēm, kā arī mežsaimniecībai.

• Lauksaimniecībā izmantojamo zemju transformācija citos zemes izmantošanas veidos jāveic

saskaĦā ar LR MK noteikumiem Nr. 385 "Lauksaimniecībā izmantojamās zemes

transformācijas nosacījumi un zemes transformācijas atĜauju izsniegšanas kārtība"

(01.09.2001).

• Lauksaimniecībā izmantojamo zemju transformācija citos zemes izmantošanas veidos jāveic

saskaĦā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likums (07.04.2004., MK noteikumi Nr.619

”Kārtība, kādā lauksaimniecībā izmantojamo zemi transformē par lauksaimniecībā

neizmantojamu zemi un izsniedz zemes transformācijas atĜaujas”(20.08.2004., Grozījumi

Ministru kabineta 2004.gada 20.jūlija noteikumos Nr.619 "Kārtība, kādā lauksaimniecībā

izmantojamo zemi transformē par lauksaimniecībā neizmantojamu zemi un izsniedz zemes

transformācijas atĜaujas" Nr.606 (16.08.2005).

• Nemeliorēto zemju transformācija citos zemes izmantošanas veidos pieĜaujama, ja to paredz

vietējais teritorijas plānojums un tā ir saskaĦota ar vietējo pašvaldību. Blomes pagastā

meliorēto zemju transformācija tuvākā laika periodā nav paredzēta.

• Ėīmisko mēslošanas līdzekĜu lietošana ir jāveic saskaĦā ar LR MK noteikumiem Nr. 531

"Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā

piesārĦojuma ar nitrātiem" (18.12.2001). Lauksaimniecībā izmantojamās teritorijās pieĜaujama

savrupmāju un ar lauksaimniecību saistītu objektu un ražotĦu celtniecība, kas nerada vides

piesārĦojumu, ievērojot sanitārās, veterinārās un ugunsdrošības prasības, kā arī tehnoloăiskās

projektēšanas normas.

41


Blomes pagasta teritorijas plānojums

Lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas: Nacionālās nozīmes, Rajona nozīmes-

(pielikums nr.13)

pārējās- karte Blomes pagasta esošā un atĜautā( plānotā) teritorijas izmantošana

6.2. ZEMES IZMANTOŠANAS VEIDI

Zemes izmantošanas veids ha %

1. kopplatība 7594,2 100

2. lauksaimniecībā izmantojamā zeme 4557 60

t.sk.

� aramzeme

� pĜavas

� ganības

� dārzi

3136,7

919,7

472,4

28,8

3. meži 2242,6 29,5

4. purvi 55 0,7

5. neizmantojamā zeme 467,4 6,2

6. pārējā zeme 272,2 3,6

Īpašnieki, nomnieki Skaits ha

1.Zemnieku saimniecības 62 2239

2.Piemājas saimniecības 347 4044,8

3.Pašvaldības zeme 88,6

4.Pārējā zeme 1221,8

Apsaimniekota lauksaimniecībā izmantojamā zeme:

skaits īpašumā nomā

Juridiskās personas 59 1349,8 ha 687,0 ha

Fiziskās personas 211 1466,4 ha 297,1 ha

Kopā 270 2816,2 ha 984,1 ha

Pavisam apsaimniekoti 3460,3 ha

% no LIZ 75,9 %

Sējumi un stādījumi:

Kultūra Platība Saimniecību skaits

Graudi 680 28

kartupeĜi 60 8

Rapsis 26 2

DārzeĦi 3

Dārzi 1,5 1

Daudzgadīgās puėes 1

7. TERITORIJAS ESOŠĀ UN ATěAUTĀ( PLĀNOTĀ) IZMANTOŠANA

karte Blomes pagasta esošā un atĜautā( plānotā) teritorijas izmantošana

7.1.1. TRADICIONĀLĀS LAUKSAIMNIECĪBAS RAŽOŠANAS NOZARES

Piena ražošana: Graudu ražošana: GaĜas ražošana: KartupeĜu,

dārzeĦu ražošana:

ZS “Atvases” ZS “Jeberi” ZS “KāĜi”

42


Blomes pagasta teritorijas plānojums

ZS “Dimanti” ZS”JaunplāĦi” ZS “Jaunjeberi” ZS “ZariĦi”

ZS “Dravnieki” ZS “Kalnāres” ZS “Kalnāres” ZS “Krasta Zeme”

ZS “Ikšeles” ZS “Vecvindas” ZS “PlāĦi” Uldis Vilnītis

ZS “Indrāni” ZS “Indrāni” ZS “ZariĦi” ZS “Vecvindas”

ZS “Kalnieši” ZS “Pauri” Agris DesjatĦikovs ZS”Kaupes”

ZS “JaunplāĦi” Māra Zaharenko Artūrs Rābants ZS”Jaunievāni”

ZS “Nigraines” Reinis kaugars Anita Palma Māris Līdaks

ZS “Pauri” Jānis Rācenis ZS”Rožkalni”

ZS “Pavasari” Dzintra Palma Agris VizuliĦš

ZS “Pulleri” Igors Koljučenko Telefīne Miezīte

Igors Koljučenko Anita Janava Juris Bērtulis

Biruta Grīniece Artūrs Rābants

Guntis Jansons Guntis Rudzītis

Reinis Kaugars

Guntis Liezers

Anita Janava

Jānis Poris

Jānis Rācenis

Zenta Cera

Normunds Cers

Dzintra Palma

Artūrs Rābants

Astrīda Janava

Baiba KrūmiĦa

ZS”Kalnzemnieki”

ZS “Lejas SlaĦăi”

Rudīte Dadze

Ilggadīgo zālāju sēklas: Rapsis:

• ZS “Vecvindas”

• ZS “Vecvindas”

• ZS “Kaupes”

• ZS “Kalnāres”

• ZS “Smiltnieki”

• Māris Čavars

7.1.2. BIOLOĂISKĀ LAUKSAIMNIECĪBA:

• ZS “Muižnieki” – kazkopība 29,4 ha

• ZS “Akoti” – zirgkopība 73,5 ha

• ZS “Grāvji” – biškopība 17,4 ha

• ZS “Dārzkalni” – dārzeĦi 46,5 ha

• Uldis Vilnītis – pārtikas kartupeĜi 13,1 ha

• Brigita Saviele – dārzeĦi 16,0 ha

7.1.3. LOPKOPĪBA

• Galvenās lauksaimnieciskās ražošanas nozares:

�Piena ražošana,

�Liellopu gaĜas ražošana,

�CūkgaĜas ražošana.

Piena ražošanas saimniecībās ir uzsākta slaukšanas un piena dzesēšanas telpu sagatavošana, lai

nodrošinātu kvalitatīva piena ražošanu atbilstoši ES standartiem un prasībām:

� ZS “Dravnieki”

43


Blomes pagasta teritorijas plānojums

� ZS “Dimanti”

� ZS “Pauri”

� Veikta modernizācija piena dzesēšanas iekārtām:

� ZS “Indrāni”

� ZS “Pulleri”

� Dzintrai Palmai

� Igoram Koljučenko

� Uzsākta piena pirmapstrādes telpu celtniecība Igora Koljučenko saimniecībā

Igora Koljučenko saimniecība “BārdiĦas” ir Šėirnes dzīvnieku saglabāšanas apvienības “Zilā govs”

biedre. Saimniecībā ir 7 zilās šėirnes lopi, t.sk 4 slaucamas govis un 4 telītes. Šī ir vienīgā saimniecība

rajonā, kurā ir šīs šėirnes govis. Šobrīd Latvijā pavisam ir 345 šīs šėirnes liellopi, no kurām 147 ir

slaucamas govis.

Trīs lielākajās piena ražošanas saimniecībās ir noslēgts līgums ar Vidzemes veterināro servisu par

veterināriem pakalpojumiem, lopu ēdināšanas programmu sastādīšanu un ciltsdarba plāna sastādīšanu.

Pagastā strādā 2 veterinārārsti – Inga Ozola un Jānis Čavars,

Liellopu pārraudzību veic 4 sertificēti pārraugi – Sandra Stricka, Valda Judenkova, Ilze Nulle un Ilze

Koljučenko.

Pagastā strādā 3 sertificēti mākslīgās apsēklošanas tehniėi – Sandra Stricka, Ilze Koljučenko un Jolanta

Antēna.

7.1.4. NETRADICIONĀLAS LAUKSAIMNIECISKĀS RAŽOŠANAS

NOZARES

• Zirgkopība –

1. ZS “Akoti”;

2. Anita Palma;

• Kazkopība – ZS “Muižnieki”;

• Biškopība :

1. ZS “Gailīši”;

2. ZS “Jaunjeberi”;

3. ZS “ZariĦi”;

4. ZS “Grāvji”;

5. ZS “Indrāni”

6. Arnolds Miezītis;

• ZemeĦu audzēšana –

1. Māris Čavars;

2. Dzintra StrazdiĦa;

• Dekoratīvo augu selekcija un pavairošana – Andris KrūmiĦš;

• Ārstniecības augi –

1. ZS “Mežarapas”;

2. Māra Svika.

44


Blomes pagasta teritorijas plānojums

• Piena pārstrāde – A/S “Smiltenes piens” Blomes siera cehs;

• Rezerves daĜu tirdzniecība – LKS “Vidzemes Spēks”;

• Autoservisa pakalpojumi – SIA “Nigra”;

• Keramikas izstrādājumi – Iveta Rone;

• Skaistumkopšanas salons – Ritma Akule;

• Atpūtas un izklaides pakalpojumi laukos:

o ZS “Nigraines”;

o ZS “KāĜi”;

o ZS “Strautnieki”;

o ZS “Akoti”;

o Anita Palma;

o Pagasta padome – Jeberlejas

o brīvdabas estrāde

• zivkopība – Māris Čavars;

• Floristikas pakalpojumi – Līga Jansone;

• Friziera pakalpojumi – Egita Nulle;

• Grāmatvedības pakalpojumi – Ilona AvotiĦa;

• Ilggadīgo zālāju sēklu tīrīšana un šėirošana – Ruta Mūrniece

• Pasažieru pārvadājumi – SIA “Sinnis”;

• Kokapstrāde :

1. SIA “MMA”;

2. SIA “Grosvude”;

3. SIA “Hansa Silvester”;

4. SIA “AP Projekts”;

• Veterināriepakalpojumi:- IU (IngaOzola, Jānis Čavars)

• Liellopu pārrauga pakalpojumi –

1. Valda Judenkova,

2. Sandra Stricka,

3. Ilze Nulle,

4. Ilze Koljučenko

• Mākslīgās apsēklošanas tehniėa pakalpojumi –

1. Sandra Stricka,

2. Jolanta Antēna,

3. Ilze Koljučenko;

• Koka klūdziĦu pinumi – Gunārs StikiĦš;

• Foto pakalpojumi – ZS “Kalēji”;

• Celtniecības pakalpojumi – ZS “Zeėes”;

• Pārtikas un rūpniecības preču tirdzniecība –

1. A/S “Smiltenes Piens”;

2. LKS “Vidzemes Spēks”;

• Lauksaimniecības tehnikas pakalpojumi :

1. ZS “Dimanti” – lopbarības sagatavošanā;

• augsnes apstrāde, sēja- ZS “Kalnāres”

• kokmateriālu izvešan:

1. ZS “Pauri”

2. ZS “Nigraines 2”;

• autotransports, augu aizsardzības pasākumi, lopbarības sagatavošana- ZS “Vecvindas.

45


Blomes pagasta teritorijas plānojums

7.1.5. INVESTĪCIJAS LAUKU UZĥĒMUMOS

Izstrādāti 8 SAPARD projekti 460,8 tūkst. Ls vērtībā:

• ZS “Dimanti” - 3, tehnikas un fermu iekārtu iegādei:

• ZS “Pauri” – 1, fermu iekārtām

• ZS “Kalnāres - 1, tehnikas iegādei;

• A/S “Smiltenes piens” Blomes siera cehs – 2, ceha rekonstrukcijai.

Ieguldīti pašu līdzekĜi ražošanas attīstībā 180800 Ls:

• A/S “Smiltenes piens” Blomes siera cehs – ceha rekonstrukcijai

• ZS “Dimanti” – tehnikas un fermu iekārtu iegādei

• ZS “Indrāni” – tehnikas un fermu iekārtu iegādei

• ZS “Pauri” – tehnikas, fermu iekārtu un šėirnes dzīvnieku iegādei

• ZS “Krasta Zeme” – tehnikas un fermu iekārtu iegādei

• ZS “Nigraines – 2” – tehnikas un fermu iekārtu iegādei

• ZS “Dravnieki” – tehnikas, fermu iekārtu un šėirnes dzīvnieku iegādei

• ZS “Muižnieki” –fermu iekārtu un šėirnes dzīvnieku iegādei

• Dzintra Palma –fermu iekārtu iegādei

• Jānis Rācenis –tehnikas un fermu iekārtu iegādei

• Anita Palma - tehnikas iegādei

• Uldis Vilnītis - tehnikas iegādei

• Raimonds Mucenieks - tehnikas iegādei

• Māris Čavars – dīėu rakšanai un zivju mazuĜu iegādei

• Anita Janava – tehnikas un fermu iekārtu iegādei

• Guntis Jansons –tehnikas iegādei

• Baiba KrūmiĦa – tehnikas un fermu iekārtu iegādei u.c

7.1.6. LAUKSAIMNIEKU LĪDZDALĪBA KOOPERETĪVAJĀS

SABIEDRĪBĀS

1.Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Vidzemes Agroekonomiskā

kooperatīvā sabiedrība” :

o ZS “Vecvindas”

o ZS “Kalnāres”

o ZS “Indrāni”;

2. “Jaunais Piens” – Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība

o ZS “Pauri”;

o ZS “Dimanti”

o ZS “Dravnieki”;

o Igors Koljučenko;

3. “Laidars – G” – Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība

o ZS “Dimanti”;

o ZS “Dravnieki”;

o ZS “Pauri”;

o ZS “ZariĦi”;Reinis Kaugars.

7.1.7. UZĥĒMĒJDARBĪBAS VIDES VEIDOŠANA.

UzĦēmējdarbības atbalstam pagastā:

1. strādā lauksaimniecības konsultants,

2. izveidots informācijas centrs,

3. sadarbībā ar VID Smiltenes nodaĜu Valkas LKB un

ZiemeĜvidzemes RLP lauksaimnieku un lauku iedzīvotāju

46


Blomes pagasta teritorijas plānojums

izglītošanai un informēšanai tiek organizēti semināri par

sekojošām tēmām:

o VID izbraukuma semināri nodokĜu maksātājiem – 2 reizes gadā;

o Grozījumi Civillikumā, Civilprocesa likumā un Notariāta likumā;

o Nelauksaimnieciskās uzĦēmējdarbības attīstības programmas iespējas laukos;

o Par Valkas rajona lauksaimnieku apvienības dibināšanu, tās darbības mērėiem un

uzdevumiem;

o Seminārs kartupeĜu audzētājiem;

o Augu aizsardzības līdzekĜu lietošanas un uzglabāšanas noteikumi;

o Valsts subsīdiju nolikums lauksaimniecības attīstībai 2003.gadā un izmaiĦas Sapard

saĦemšanas nosacījumos;

o Par Latvijas lauksaimniecības integrāciju Eiropas Savienībā;

o Par ES kopējo lauksaimniecības politiku un Latvijas integrāciju tajā;

o Par izmaiĦām VID iesniedzamajās atskaitēs un pārskatos un preču pavadzīmju – rēėinu

noformēšanā;

o Pieteikšanās kārtība ES tiešajiem maksājumiem;

o ES strukturālo fondu atbalsta pasākumi lauksaimniekiem;

o Kooperācija piena ražošanas nozarē – KS “Jaunais Piens”;

o Pieteikuma un lauku bloku kartes aizpildīšana VPM.

o lauksaimnieki informāciju par aktualitātēm saĦem ar ikmēneša pagasta avīzi:

� par priekšreăistāciju VPM;

� par piena kvotām;

� par izmaiĦām VID normatīvajos aktos, noteikumos un rīkojumos;

� par atskaišu iesniegšanas kārtību un termiĦiem;

� par subsīdiju programmu un pieteikšanās termiĦiem;

� par SO “Valkas RLA” aktivitātēm;

� par traktortehnikas ikgadējo skati u. c.

• informācijas centrā par aktualitātēm lauksaimniekiem var lasīt žurnālus

“Agropols”, “Bilance”, “Mans īpašums” u. c..

• uzĦēmējiem ir pieejams internets, fakss un kopētājs.

Delegāciju apmaiĦa:

• Vācija – ZS “Indrāni” – pieredze modernu tehnoloăiju ieviešanā piena ražošanas nozarē

un lopbarības sagatavošanā;

• Vācija – ZS “Palejas” – pieredze lauku ekonomikas dažādošanā – lauku tūrisms, sporta

un atpūtas pasākumi;

• ASV – ZS “Dimanti”, ZS “Pauri” – pieredze piena kvalitātes uzlabošanā, slaucamo govju

ēdināšanā un modernu tehnoloăiju ieviešanā;

• Polija – ZS “Dimanti” – fermu mehanizācija;

• Somija – ZS “Kalnāres” – graudaugu audzēšanas tehnoloăijas pilnveidošana;

• Somija – ZS “Dimanti” – lopbarības sagatavošanas tehnoloăijas pilnveidošana;

• Anglija – Andris KrūmiĦš – forums lilliju selekcionāriem.

Piešėirts prakses saimniecības sertifikāts 3 zemnieku saimniecībām:

• ZS “Dimanti” – lopkopībā, prakses vadītāja Sandra Stricka;

• ZS “Vecvindas” – laukkopībā, prakses vadītāja Gunta Mangale;

• ZS “Zeėes” – celtniecībā, prakses vadītājs Aivars SkadiĦš.

Vasaras brīvlaikā zemnieku un piemājas saimniecībās strādā 44 skolnieki, t.sk. lauksaimniecībā –

39, celtniecībā – 6 skolnieki.

47


Blomes pagasta teritorijas plānojums

7.1.8 LAUKSAIMNIECĪBAS SABIEDRISKO ORGANIZĀCIJU DARBĪBA

• Sabiedriskā organizācija “Valkas rajona lauksaimnieku apvienība” (RLA) ir sabiedriska

organizācija, kura nodibināta 2003.gada 6. janvārī ar mērėi:

• apvienot rajona lauksaimniekus, lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju un nozaru asociāciju

biedrus kopīgai lauku un lauksaimnieciskās produkcijas ražotāju interešu pārstāvniecībai

vienotas lauksaimniecības pašpārvaldes sistēmas izveidošanai lauku politikas veidošanā,

• iesaistīt pēc iespējas lielāku lauksaimnieku skaitu lauksaimniecības politikas veidošanā un

īstenošanā,

• lauksaimnieku un lauku iedzīvotāju informēšana un izglītošana, tādējādi veicinot lauku attīstību,

lauku iedzīvotāju ienākumu palielināšanos un dzīves līmeĦa paaugstināšanos.

• RLA darbojas uz statūtu pamata, kuri reăistrēti Latvijas Republikas UzĦēmumu Reăistrā

2003.gada 10.februārī.

• Kā RLA struktūrvienība darbojas Lauksaimnieku informācijas centrs (LIC).

• RLA ir 43 biedri no 16 Valkas rajona pagastiem, kuri pārstāv dažādas lauksaimnieciskās

ražošanas nozares:

• Piena, gaĜas, graudaugu ražošanu;

• Graudaugu un ilggadīgo zālāju sēklaudzēšanu;

• dārzeĦu un ogu ražošanu;

• Lauku tūrismu;

• Aitkopību;

• Zirgkopību.

• RLA vadītājs un valdes priekšsēdētājs ir Ivars Ādamsons. I. Ādamsons ir Smiltenes pagasta ZS

“Rožkalni” īpašnieks, apsaimnieko 600 ha zemes, saimniecības nodarbošanās ir graudaugu un

rapšu audzēšana un lauku tūrisms.

Blomes pagastā ir Ĝoti plašs lauksaimniecības darbības spektrs. Iespējams, ka, pagastam attīstoties

nozares kooperēsies un veidosies kādas visnotaĜ vadošas nozares. Tikpat iespējams, ka daudzas ZS

beigs savu aktīvo darbību un atbrīvosies lauksaimniecībā grūti izmantojamas zemes platības, īpaši

pagasta DR daĜā, kur paugurainā reljefa dēĜ varētu Ĝoti labi attīstīties netradicionālā lopkopība - piem.,

kazkopība, aitkopība vai savvaĜas liellopu audzēšana - tā paglābjot ZS mazo lauciĦu aizaugšanu ar

krūmiem. Bet iespējams arī gluži pretējs process, ka paugurainēs nodarbosies ar alkšĦu un kārklu

audzēšanu, kas dos izejas materiālu dabai draudzīgas apkures materiāla nodrošināšanai.

7.1.9. DERĪGO IZRAKTEĥU IEGUVES UN ATRADĥU TERITORIJAS

Pielikums Nr.19

Blomes pagasta teritorija nav bagāta ar derīgo izrakteĦu atradĦu vietām. Arī ăeoloăiskie pētījumi

šajā virzienā pēdējos 15 gadu laikā nav veikti. Pēdējie pētījumi uzrāda niecīgas smilts un grants

atradnes. Pie “MāliĦu” mājām atrodas nelielas māla atradnes, kas izmantojams ėieăeĜu ražošanai.

7.1.10. ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀS TERITORIJAS UN OBJEKTI

(Karte Blomes pagasta aizsargjoslu karte)

Pielikums nr.5

2003. gada 30. jūnijā pieĦemts lēmums par MIKROLIEGUMA- “Īpaši aizsargājamā melnā stārėa Ciconia

nigra (L.) ligzdošanas vietu” izdalīšanu 7.9ha platībā, kas atrodas valsts meža zemju teritorijā,zemes

kadastra apzīmējums 94460010205 ( Blomes pagasts).

48


7.1.11. ŪDENSTECES UN ŪDENSTILPNES

� Blomes pagasta teritorijai trīs upes

nosaukums Garums km

Nigra 25

KameĦupīte 6

Mutulīte 26

Zaėīša grāvis

� Ūdens krātuves uz Nigras upes

nosaukums Platība ha

Blomes Dzirnavu ezers 1.6

Muiniešu Dzirnavu ezers 1.0

Nigras Steău gravas ūdenskrātuve 9.0

� Ūdenskrātuve uz Mutulītes upes-

nosaukums Platība ha

Asuāna 3.2

Blomes pagasta teritorijas plānojums

Pēdējos gados vairāki zemnieki savu saimniecību ainavu ir uzlabojuši ar dīėiem. Dīėi, izveidoti ZS

teritorijās, gan saimnieciskai darbībai- ieceres audzēt zivis, gan tūrisma un atpūtas vietu, un

ainavas sakārtošanai un vides kvalitātes uzlabošanai.

Teritorijas plānojuma realizācijas uzdevumi:

1. Lauksaimniecībā izmantojamo zemes izmantošanu nosaka vietējo pašvaldību plānojumos.

2. Nacionālās nozīmes lauksaimniecībā izmantojamās zemes Nacionālās nozīmes

lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir zemes, kuru vērtība ir 50 balles vai lielāka un zemes

platība, neĦemot vērā īpašumu robežas, pārsniedz 50 ha. (uzskaite pielikumā nr.14)

• Nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritoriju noteikšanas mērėis ir nodrošināt vērtīgo

lauksaimniecības zemju resursu pārvaldību, saglabāt zemi kā lauksaimnieciskās ražošanas

galveno resursu un nodrošināt lauksaimniecības kā vienas no tautsaimniecības nozarēm

ilglaicīgu attīstību.

• Nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijas atĜauts izmantot tikai lauksaimnieciskajai

ražošanai, lauku tūrismam un netradicionālajām lauksaimniecības nozarēm.

• Nacionālās nozīmes lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformēšana citos zemes

lietošanas veidos ir atĜauta tikai, lai nodrošinātu:

• lauku tūrisma un citu sabiedriskas nozīmes objektu un to apkalpei nepieciešamās tehniskās

infrastruktūras izbūvei,

• lauksaimniecības zinātnei un izglītībai nepieciešamo ēku izbūvei,

• vides aizsardzībai nepieciešamo objektu izbūvei.

3. Rajona nozīmes lauksaimniecībā izmantojamās zemes, uzskaite-pielikums nr.14

• Rajona nozīmes lauksaimniecības zemes ir zemes ar vērtību 40 balles vai augstāk un

platību 40 ha jeb lielākas. Rajona nozīmes lauksaimniecības zemes rajonā izdalītas, lai

saglabātu vērtīgākos lauksaimniecības resursus. Lauksaimniecības zemes izmantošanas

mērėis ir lauksaimniecības produkcijas ražošana.

• Zemes prioritārais izmantošanas veids ir lauksaimniecība, lauku tūrisms un netradicionālās

lauksaimniecības nozares.

49


Blomes pagasta teritorijas plānojums

• Zemes transformācija citos izmantošanas veidos jāveic saskaĦā ar MK noteikumi Nr.619

”Kārtība, kādā lauksaimniecībā izmantojamo zemi transformē par lauksaimniecībā

neizmantojamu zemi un izsniedz zemes transformācijas atĜaujas”20.08.2004.

4. Blomes pagasta teritoerijas plānojums nosaka, ievērojot lauku apsaimniekošanas prasības:

• saglabāt nedalītas lauku platības lauksaimniecības lielražošanai;

• pieĜaut zemes gabalu dalīšanu, ja jaunizveidotais zemes gabals nav mazāks par 10 ha;

• Atjaunojot un veidot jaunas viensētas, raksturīgas Vidzemes novada ainavai,

• Attīstīt un pilnveidot esošo lauksaimniecisko darbību, veidot jaunas, ekonomiski

nodrošinātas ZS un piemājas saimniecības.

5. Aicināt pagasta zemniekus aktīvi piesaistīt ES atbalsta pasākumus lauksaimniecības attīstībā,

kooperatīvus vai kādas citas aktīvas savienības, kas realizētos:

• Kopējā tirgus organizācijas pasākumos:

o Tiešie maksājumi,

o Intervence (t.sk. Skolas piens),

o Eksporta kompensācijas,

o Atbalsts biškopības nozares attīstība,i

o Atbalsts ražotāju organizācijām zivsaimniecības nozarē,

o Atbalsts ražotāju organizācijām augĜu un dārzeĦu sektorā,

• Struktūrfondu pasākumos,

• Lauku attīstības plāna pasākumos.

6. Sekot ZS un piemājas saimniecību sakoptībai, lauku sētas un ainavas sakopšanai un veselīgas

dzīves veida nodrošināšanai Blomes pagastā.

7.2. MEŽU ZEMES

Valsts meža dienests ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas

atbild par meža politikas realizāciju visā Latvijas teritorijā, uzrauga normatīvo aktu ievērošanu,

realizē atbalsta programmas ilgtspējīgas mežsaimniecības nodrošināšanai. Meža politikas mērėis ir

visaptverošs. Likumi un uz to pamatotie tiesību akti ir instruments, lai nodrošinātu sabiedrības

interešu aizsardzību. Tajā pat laikā izpratne par dažādiem meža apsaimniekošanas aspektiem

mainās. Praktiskā darbā iegūtā pieredze Ĝauj saskatīt iespējas efektīvāk veidot normatīvo sistēmu

un novērst tajā esošos trūkumus. Valsts meža dienesta likumā noteikts, ka VMD " iesniedz

priekšlikumus...normatīvo aktu darbības efektīvitātes palielināšanai". Tādējādi VMD ir iespēja

piedalīties Meža politikas pilnveidošanā, kas, pēc savas būtības, ir nepārtraukts process. Dabas

aizsardzības mērėis ir bioloăiskās daudzveidības saglabāšana un dabas resursu ilgtspējīgas

izmantošanas nodrošināšana.

VMD uzdevumi dabas aizsardzībā ir:

• Dabas aizsardzību regulējošo normatīvo aktu uzraudzība meža apsaimniekošanā.

• Mikroliegumu izveidošana un aizsardzība.

• Īpaši aizsargājamo meža iecirkĦu tiesiskā statusa maiĦa.

• Meža monitoringa programmas īstenošana.

• Dabisko meža biotopu inventarizācija.

7.2.1. SAIMNIECISKIE MEŽI

• Saimniecisko mežu kategorijā ietilpst visi pagasta teritorijā esošie meži un purvi, kuriem nav

noteikti jebkādi izmantošanas ierobežojumi.

• Saimniecisko mežu galvenais izmantošanas mērėis ir mežsaimniecība un mežrūpniecība.

• Mežu teritorijas jāizmanto un jāapsaimnieko saskaĦā ar LR "Meža likumu" (16.03.2000) un

LR MK noteikumiem Nr. 189 "Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā"

(08.05.2001) un atbilstoši izstrādātajiem mežierīcības projektiem.

50


Blomes pagasta teritorijas plānojums

• Mežu zemju transformācija jāveic saskaĦā ar LR "Meža likumu" (16.03.2000) un MK

noteikumi 806 „Meža zemes transformācijas noteikumi”28.09.2004.

Platību sadalījums zemju kategorijās - ha.

Kategorija Zemes veids Kopā Valsts Pārējie

10 Mežaudze 1909.7 171.6 1738.1

12 Izn_audze 1.2 1.2

14 Izcirtums 240.3 1.9 238.4

22 Z_purvs 14.6 14.6

31 Lauce 9.6 9.6

32 M_dzīvn_ 2.3 1.3 1.0

521 Kv_stiga 1.3 1.3

532 Gr_trase 1.7 1.7

kopā 2180.7 177.8 2002.9

7.2.2. AIZSARGĀJAMIE MEŽI

Platību sadalījums vides aizsardzības platībās- ha

Aizsardzības pazīme Kopā Valsts Pārējie

20011020 ML-Sārėis, melnais 7.9 7.9

40022000 Aizsargājamā

ūdeĦiem

zona gar 14.6 14.6

40023000 Aizsargājamā

mitrainēm

zona gar 5.0 5.0

99010073 Aizsargājami

liegumi

zooloăiskie 2.8 2.8

kopā 29.0 9.8 19.2

Mežaudžu platības vecumgrupās- Valkas VM

Pagasta Vec.grupa Mežn. Kopā Valsts Pārējie

nosaukums

nosaukums

Blomes Smiltenes 470.8 7.2 463.6

1.Jaunaudzes 293.9 29.3 264.6

2.Vidēja vecuma 798.1 40.1 758.0

3.Briestaudzes 351.9 36.7 315.2

4.Pieaugušas 395.3 55.0 340.3

5.Pāraugušas 43.8 9.5 34.3

2004. gadā atjaunoto platību sadalījums

Suga Kopā Dabiski mākslīgi Valsts zemēs Pārējās zemēs

kopā dabiski mākslīgi kopā dabiski mākslīgi

Priede 2.5 2.5 2.5 2.5

Egle 18.5 6.3 12.2 1.0 1.0 17.7 6.3 11.2

Bērzs 23.2 19.9 3.3 23.2 19.9 3.3

Apse 6.1 6.1 6.1 6.1

Baltalksnis 2.4 2.4 2.4 2.4

KĜava 0.1 0.1 0.1 0.1

Kopā 52.8 34.8 18.0 1.0 1.0 51.8 34.8 17.0

51


Blomes pagasta teritorijas plānojums

Blomes pagastā nav lielu mežu teritoriju. Meži ZS īpašums. To uzturēšana tiek veikta pēc

Smiltenes Mežniecības norādījumiem likumā noteiktā kārtībā. Kopēja saimnieciskās darbības

plāna mežu apsaimniekošanā pagastā nav.

Pārraudzību par mežu zemēm Blomes pagastā veic Valkas VM, Smiltenes Mežniecības mežsargs.

Valsts meža dienesta darbinieks informē un konsultē meža īpašniekus par mežsaimniecības

jautājumiem un attiecīgo normatīvo aktu prasībām. Meža īpašniekiem ir iespējams saĦemt

konsultācijas mežniecībās, kā arī izbraucot uz objektiem mežā.

Blomes pagasta padome rezervē telpas meža dienesta darbinieku un mežu apsaimniekotāju

vajadzībām pēc pieprasījuma. Tiek organizētas tikšanās, informatīvi semināri, kuros ir iespējams

praktiski iepazīties ar dažādiem meža stādīšanas, kopšanas un apsaimniekošanas paĦēmieniem,

saĦemt informāciju par jaunāko normatīvo aktu prasībām un to pielietošanu, kā arī diskutēt par

īpašnieku interesējošiem mežsaimnieciskiem jautājumiem.. Saistošo informāciju par mežu

apsaimniekošanu pagasta iedzīvotāji saĦem ar pagasta “Blomes Avīzītes” starpniecību.

Pagasta iedzīvotāji piedalās Mežu dienās, meža stādīšanā.

Jauns virziens pagasta attīstībā varētu būt- lauksaimniecībā neizmantojamo zemju apmežošana.

Intensīva darbība nav uzsākta, taču paredzams, ka sakārtojoties lauksaimniecībā izmantojamo

zemju, un vispār lauksaimniecibas attīstības procesā, neviens viens ZS vadītājs, izlems par

iespējamo zemju apmežošanu. Tāpēc perspektīvē var plānot privāto mežu audžu palielināšanos.

Meži ir pamats bioloăiskajai daudzveidībai, to saglabāšana un uzturēšana ir viens no galvenajiem

Blomes pagasta un ZS uzdevumiem. Mežu resursi- ogas, sēnes ir priekšnoteikums atpūtas un brīva

laika, un tūrisma iespēju attīstībai Blomes pagastā.

Teritorijas plānojuma realizācijas uzdevumi:

1. nodrošināt bioloăiskās daudzveidības saglabāsānu un aizsardzību Blomes pagasta

saimniecību mežos,

2. Saimniecisko mežu galvenais izmantošanas mērėis ir mežsaimniecība un mežrūpniecība.

(Saimniecisko mežu kategorijā ietilpst visi pagasta teritorijā esošie meži un purvi, kuriem

nav noteikti jebkādi izmantošanas ierobežojumi.)

3. veikt dabisko mežaudzu inventerizāciju- sadarbībā ar VAS “Latvijas meži”

Austrumvidzemes mežsaimniecību,

4. par mežu apsaimniekošanas galveno uzdevumu izvirzīt – ilgspējīgas apsaimniekošanas

uzdevumu, lai nodrošinātu mežu sabalansētu izmantošanu un nenoplicinātu mežu zemes.

5. saglabāt mežu ainavu,

6. atbalstīt lauksaimniecībā neizmantojamo zemju apmežošanas procesus, piesaistot ES

struktūrfondu līdzekĜus. (Mežu zemju transformācija jāveic saskaĦā ar LR “Meža likumu”

un citiem tiesību aktiem.)

7. Mežu teritorijas jāizmanto un jāapsaimnieko saskaĦā ar LR “Meža likumu” un LR MK

noteikumiem Nr.189, 08.05.2001 “Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā”

un atbilstoši izstrādātajiem mežierīcības projektiem.

8. Mežu uzraudzību Blomes pagastā veic Valsts Meža dienesta Smiltenes virsmežniecība

52


Blomes pagasta teritorijas plānojums

7.3. MELIORĀCIJA

(Karte plāns Nr.2)

Blomes pagastā kopsaimniecības laikā tika izveidotas ievērojamas sistēmas būves. DaĜa būvju ir

labi saglabātas un uzturētas. DaĜa meloriācijas sistēmu vairs kvalitatīvi nedarbojas īpašnieku

neuzmanības un neapkopšanas dēĜ.

Meliorācijas sistēmu būvju un ierīču pārzināšanau, uzraudzību, reăistrāciju un uzskaiti Valkas

rajonā veic ziemeĜvidzemes reăionālās lauksaimniecības pārvaldes Meliorācijas daĜa.

Meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi. (Izdoti saskaĦā ar Meliorācijas

likuma 23.pantu):

• Noteikumi nosaka prasības, kādas zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam jāievēro

valsts, valsts nozīmes, pašvaldības, koplietošanas vai viena īpašuma meliorācijas sistēmu

izmantošanā, kopšanā un saglabāšanā.

• Meliorācijas sistēmas izmanto atbilstoši būvprojektā paredzētajām funkcijām un darbības

režīmam, neiespaidojot ūdens režīmu cita zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja zemē un

neierobežojot tā meliorācijas sistēmu izmantošanu.

• AtĜauts mainīt meliorācijas sistēmu darbības režīmu un tehniskos rādītājus vai izmantot

būves un ierīces būvprojektā neparedzētu funkciju veikšanai:

• ja saĦemts Lauku atbalsta dienesta teritoriālās struktūrvienības rakstisks saskaĦojums

zemes īpašuma meliorācijas pasē;

• ja saĦemts Lauku atbalsta dienesta teritoriālās struktūrvienības rakstisks atzinums (ja zemes

īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam zemes īpašuma meliorācijas pase nav izsniegta);

• ja saĦemti reăionālās vides pārvaldes tehniskie noteikumi, — gadījumos, kas noteikti

normatīvajos aktos par kārtību, kādā reăionālā vides pārvalde izdod tehniskos noteikumus

paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums.

• Nav pieĜaujamas darbības, kuru dēĜ tiek bojātas vai iznīcinātas meliorāciju sistēmu būves

un ierīces vai traucēts to darbības režīms.

• Meliorācijas sistēmas kopj, laikus un sistemātiski veicot šādus pasākumus:

• ūdensnotekām, novadgrāvjiem, kontūrgrāvjiem un susinātājgrāvjiem;

• atbrīvošana no sadzīves atkritumiem, zāles, atvasēm, krūmiem, kokiem un piesērējuma vai

šėēršĜiem, kas traucē brīvu ūdens kustību vai rada uzstādinājumu;

• nostiprinājuma labošana;

• nogāžu apaudzēšana ar zālāju un regulāra tā appĜaušana;

• virszemes ūdens notekreĦu labošana;

• drenāžas lokālo bojājumu labošana;

• izteku atbrīvošana no piesērējuma un labošana;

• drenāžas aku atbrīvošana no piesērējuma un labošana;

• drenāžas aku nosegšana ar vākiem;

• virszemes ūdens uztvērēju un filtru sakārtošana ūdens uztveršanai;

• virszemes ūdens noteces vagu atjaunošana;

• apūdeĦošanas sistēmu labošana;

• aizsprostu un aizsargdambju bojājumu labošana un nogāžu atbrīvošana no atvasēm,

krūmiem un kokiem;

• bojāto caurteku galu nostiprinājumu labošana un atbrīvošana no piesērējuma;

• tiltu un laipu labošana;

• metāla un koka konstrukciju krāsojuma un pretkorozijas pārklājuma atjaunošana.

• Meliorācijas sistēmas atbilstoši meliorācijas sistēmu izvietojuma plānam regulāri apseko,

novērtē būvju un ierīču tehnisko stāvokli, konstatē bojāto būvju un ierīču bojājuma cēloni

53


Blomes pagasta teritorijas plānojums

un plāno to nepieciešamos kopšanas, rekonstrukcijas vai renovācijas darbus un to izpildes

termiĦus (pielikums).

• Pirms paliem, plūdiem un intensīvu nokrišĦu periodā veic meliorācijas sistēmu avāriju

novēršanas vai ierobežošanas pasākumus.

• Par meliorācijas sistēmu avāriju vai avārijas draudiem zemes īpašnieks vai tiesiskais

valdītājs informē Lauku atbalsta dienestu un personas, ko var skart avārijas izraisītās sekas,

kā arī ar viĦa rīcībā esošiem līdzekĜiem (piemēram, labi saskatāms audums, papīrs vai cits

materiāls) apzīmē avārijas vietu.

• Lauku atbalsta dienests sniedz metodisko palīdzību meliorācijas sistēmu ekspluatācijas,

uzturēšanas un būvniecības jautājumos, aptur šo noteikumu 4.punktā minētās darbības, kā

arī piemēro normatīvajos aktos noteiktos administratīvos sodus par meliorācijas sistēmu

ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumu pārkāpšanu.

• Ūdensnotekām (regulētām vai ierīkotām) lauksaimniecībā izmantojamās zemēs

aizsargjoslas robežu nosaka ūdensnotekas abās pusēs desmit metru attālumā no

ūdensnotekas krotes. Regulētām ūdensnotekām (maăistrālajiem kanāliem) meža zemēs

aizsargjoslas robežu nosaka atbērtnes pusē astoĦu līdz desmit metru attālumā (atkarībā no

atbērtnes platuma) no ūdensnotekas krotes.

• Ja ūdensnotekas un ūdenstilpes krastu veido aizsargdambis, aizsargjoslas robežu nosaka

piecu metru attālumā no aizsargdambja sausās nogāzes pakājes.

• Aizsargjoslu uztur zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. Aizsargjoslas stāvokli atbilstoši

kompetencei kontrolē Lauku atbalsta dienesta reăionālās lauksaimniecības pārvaldes,

Aiviekstes meliorācijas sistēmu valsts pārvalde un Valsts meža dienests.

• Aizsargjoslā aprobežojumus nosaka saskaĦā ar Aizsargjoslu likumā norādītajiem

vispārīgajiem aprobežojumiem aizsargjoslās un aprobežojumiem aizsargjoslās ap

meliorācijas būvēm un ierīcēm.

• Aizsargjoslas robežas nosaka, tās iezīmē zemesgabalu plānos un ieraksta zemesgrāmatā

atbilstoši Aizsargjoslu likuma 33.pantā un šajos noteikumos noteiktajām prasībām

AIZSARGJOSLA DABĀ NETIEK APZĪMĒTA.

Teritorijas plānojuma realizācijas uzdevumi:

1. aktualizēt jautājumu par meliorāciju sistēmu rekonstrukciju (ieteikt rajonam, lai virzītu tālāk),

jo esošās meliorācijas sistēmas pakāpeniski aizaug.

2. nodrošināt uzraudzību par meliorētajām lauksaimniecības zemēm, sistēmu un būvju

saglabāšanu,

3. pieprasīt meliorēto zemju tehnisko noteikumu prasību izstrādi ZiemeĜvidzemes reăionālās

lauksaimniecības pārvaldes Meliorācijas daĜai, ja veicamas būves vai komunikāciju būves

meliorētajaās zemēs.

4. neatĜaut lauksaimniecībā izmantojamo meliorēto (Abula, Nigras, Mutulītes un Nigras upju

baseinos ietilpštošās meliorētās pĜavas) zemju platību transformēšanu par mežu zemēm.

7.4. KADASTRS

Latvijas normatīvie akti nosaka, ka personām, kuru īpašumā vai valdījumā ir nekustamais īpašums,

ir pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli. Nekustamā īpašuma nodokli administrē

(aprēėina un iekasē) pašvaldības, taču nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību, ko izmanto šī

nodokĜa aprēėināšanai, nosaka VZD.

Pašreiz LR likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” ir noteikts, ka ar nekustamā īpašuma nodokli

apliek zemi un saimnieciski izmantojamās ēkas un būves. Nekustamā īpašuma nodokĜa likme ir

1.5% - zemei no tās kadastrālās vērtības, bet ēkām un būvēm no to bilances vai inventarizācijas

vērtības.

� Zemes kadastrālās vērtēšanas process

Zemes kadastrālās vērtēšanas process sastāv no:

54


Blomes pagasta teritorijas plānojums

Pirmreizējās zemes kadastrālās vērtēšanas – pēc zemes vienības reăistrācijas Nekustamā īpašuma

valsts kadastra reăistrā nosaka zemes kadastrālo vērtību.

Zemes kadastrālās vērtības aktualizācijas – zemes vienībai atkārtoti nosaka zemes kadastrālo

vērtību, ja mainījies zemes vērtību zonējums un zemes vienības dati (platība, zemes lietošanas

veidi, nekustamā īpašuma lietošanas mērėis un tam piekrītošā zemes platība, nekustamā īpašuma

lietošanas tiesību apgrūtinājumi, kas ierobežo zemes izmantošanu) kadastrā.

� Zemes kadastrālo vērtību ietekmējošie faktori

Zemes kadastrālo vērtību ietekmē sekojoši Kadastrā reăistrēti dati:

Zemes vienības platība,

Pašvaldības vai valsts institūcijas noteiktais nekustamā īpašuma lietošanas mērėis un tam

piekrītošā zemes platība,

Zemes lietošanas veidu sadalījums lauksaimniecības, mežsaimniecības un ūdenssaimniecības

zemēm.

Nekustamā īpašuma lietošanas tiesību apgrūtinājumi un to aizĦemtās platības.

Zemes kvalitatīvais novērtējums (ballēs) un korekcijas koeficienti lauksaimniecības,

mežsaimniecības, ūdenssaimniecības un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju zemēm.

� Lauku apbūves zeme -

zemes vienība, kurai pašvaldība noteikusi nekustamā īpašuma lietošanas mērėi lauksaimnieciska

rakstura uzĦēmumu, vienăimenes, divăimeĦu dzīvojamo māju, daudzdzīvokĜu māju, darījumu

iestāžu un komerciāla rakstura, sabiedriskas nozīmes, rūpniecības, satiksmes infrastruktūras un

inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu.

Zemes kadastrālā vērtība un zemes kadastrālā vērtība nekustamā īpašuma nodoklim Zemes

vienībai nosaka:

• Zemes kadastrālo vērtību (ir spēkā, kamēr Kadastrā nav reăistrētas vērtību ietekmējošas

izmaiĦas)

• Zemes kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma nodoklim – uz taksācijas gada 1. janvāri (ir spēkā

visu taksācijas gadu). Zemes kadastrālās vērtības nekustamā īpašuma nodokĜa aprēėināšanai VZD

uzrāda Nekustamā īpašuma nodokĜa maksātāju un ar nodokli apliekamo objektu sarakstu, kuru

iesniedz pašvaldībām.

� Kadastrālo vērtību aktualizācija

Zemes kadastrālo vērtību aktualizē:

• Viena mēneša laikā pēc vērtību ietekmējošo datu reăistrācijas Kadastrā

• Uz taksācijas gada 1. janvāri, ja Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir apstiprināts un stājies

spēkā jauns pilsētu zemes vai lauku apbūves zemes vērtību zonējums vai VZD noteicis jaunus

kadastrālās vērtības korekcijas koeficientus

Zemes kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma nodoklim aktualizē:

• Uz taksācijas gada 1. janvāri, Ħemot vērā iepriekšējā taksācijas gadā Kadastrā reăistrētās vērtību

ietekmējošās izmaiĦas un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā apstiprināto pilsētu zemes vai lauku

apbūves zemes vērtību zonējumu, kā arī VZD noteiktos kadastrālās vērtības korekcijas

koeficientus

� kadastra grafiskais uzstādījums kartē (Blomes pagasta aizsargjoslu karte)

� kadastra uzskaite pieejama Blomes pagasta padomē.

55


Blomes pagasta teritorijas plānojums

7.5. LAUKU APBŪVES TERITORIJAS

VISPĀRĪGS APSKATS

(kartē - Blomes pagasta esošā un atĜautā (plānotā) teritorijas izmantošana)

Pamatojoties uz Blomes pagasta teritorijas dabas kompleksu dažādību, ir izveidojami

inženierăeoloăiskie rajoni, kas parādīti arī kartē:

Strauja rūpniecības attīstība pagastā nav plānota – Blomē turpināsies attīstīsies lauksaimnieciskā

(lopkopība) ražošana un pakalpojumu sektors. Esošās rūpniecības teritorijas nepieciešams saglabāt,

nepieciešamības gadījumā radot jaunas teritorijas.

Iespējama arī saimniecību rūpnieciskās ražošanas attīstība un pārprofilēšana. Tam nepieciešama

LR esošās likumdošanas ievērošana noteiktā kārtībā, izstrādājot detālplānojumu, ievērojot visus

vides noteikumus un sabiedrības vajadzības (pētījumi uz vidi ietekme, sabiedriskās aptaujas) un

citi kritēriji.

Īpaša apbūve saistās ar pagasta teritorijā esošajām zemnieku saimniecībām. Zemnieku

saimniecībām pieĜaujama un plānota attīstoša jaukta tipa apbūve. Saimniecības ir attīstības sākuma

stadijās, ES struktūrfondu valsts investīciju piesaistes procesā.

Pagasta teritorija ir atbilstoša celtniecībai – galvenokārt pagasta ZA daĜā, kas atrodas starp

Valmieras – Smiltenes ceĜu un Nigras upes baseinu. Piemērots apbūvei tāpēc, ka veido Ĝoti šauru

izmantojamo joslu starp lielceĜa aizsargjoslām un upes aizsargjoslu, un jau vēsturiski ir blīva upes

pieguĜošās teritorijas apbūve, ko veido esošās ZS (zemnieku saimniecības). Kaut arī zemes

kadastrālā vērtība šajā zemes nodalījumā ir augsta, pieĜaujamā apbūve ir ērta . Tā atrodas ceĜa

Valmiera – Smiltene malā, ir pieejamas inženiertīklu komunikācijas, apmierinoša sabiedriskā

transporta plūsma gan Smiltenes, gan Valmieras virzienā. Te varētu veidoties jauns apdzīvojamais

rajons Blomes pagastā - kas sauktos vēsturiskā nosaukumā Kaiberleja, Biksēja. Jau Latvijas

brīvvalsts laikā tas ir bijis blīvi apdzīvots, un arī bijušas jau administratīvās teritorijas iezīmes.

7.5.1 BLOMES CIEMA ROBEŽAS

Pielikums nr.16

Kartē- Blomes pagasta esošā un atĜautā (plānotā) teritorijas izmantošana

• Blomes ciema apbūve. Ciema teritorija īpašām apbūves aktivitātēm nav pakĜauta. Ciema zemes

ir sadalītas. Pie jaunas apbūves ir nepieciešama īpaši izvērtēta detālplānojuma veidošana, lai

nerastos strīdi par zemes, komunikāciju, atkritumu un citu resursu un pakalpojumu

izmantošanu, un lai netraucētu Blomes ciema iedzīvotāju sadzīvi.

• Ciema apbūvē nav pieĜaujama daudzstāvu ēku apbūve.

• Nav pieĜaujama saimniecisko ēku celtniecība, lauksaimniecības un lopkopības vajadzībām

nepieciešamo specifisko būvju celtniecība, kuru darbības rezultātā tiktu pārkāpti vides un

sabiedrības sadzīves normatīvi.

• Ciemā attīstāma: sabiedriskās lietošanas būvju celtniecība, esošo ēku rekonstrukcija un

pārbūve, renovācija, attīstība. (piem. garāžu un autostāvvietas izbūve ciemā). Garāžas aiz

Blomes pamatskolas - pagastam piederošajā teritorijā, stāvlaukums pretī Blomes pamatskolai.

• Dzīvojamais sektors attīstāms uz esošo bāzi, pamatā uz individuālo celtniecību.

• Blomes ciema robežas, attīstoties intensīvai apbūvei vai kādu citu aktivitāšu rezultātā Blomes

pagasta padome var paplašināt.

56


Blomes pagasta teritorijas plānojums

7.5.2 JAUKTAS RAŽOŠANAS UN TEHNISKĀS APBŪVES

TERITORIJAS

Jauktas ražošanas un tehniskās apbūves teritorijas ir plānojumā izdalītas, lai parādītu vietējo

pašvaldību inženierkomunikāciju objektus.

• NotekūdeĦu attīrīšanas sistēmas,

• Artēziskās akas,

• Katlu mājas

• Ūdens apgādes sistēmas

Teritorijas plānojuma realizācijas uzdevumi:

1. Blomes pagastā pamatā ir lauku teritorijas ar viensētu, zemnieksētu teritorijas, kas raksturīgas

ZS piemāju saimniecībām.

2. Lauku apbūvi (ZS,piemājas saimn.) izmanto mājokĜu, ražošanas objektu, gan dažādu

palīgbūvju celtniecībai.

3. Rajona teritorijas plānojums nosaka, ka nav pieĜaujama ăimenes māju celtniecība lauku

teritorijā zemesgabalos, kas ir mazāki par 1500m².

4. Ciema apbūves teritojas apbūvē jāievēro nosacījumi:

� Ēku grupas jānodrošina ar nepieciešamajām inženierkomunikācijām - centralizētu ūdens

apgādi, elektroapgādi, kanalizācijas tīklie vai lokālām attīrīšanas iekārtām.

� Pareizu ielu parametru un profilu izveide

5. Visām lauku apbūves teritorijām ir jābūt izstrādātām teritorijas plānojuma mērogā 1:10 000 (ja

galvenais mērogs nenodrošina pietiekamu detalizāciju, izmanto mērogu 1:2 000 jeb 1:5 000)

atbilstoši LR MK noteikumi Nr.883 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas

noteikumi”,(19.10.2004.),

7.6 AINAVAS

Latvijas vides aizsardzības politikas plānā nozīmīga vieta ir ainavai. Visa teritorija ir vēsturiski

ăeogrāfiks mantojums un pamatā nav “sabojāts” un izmainīts. Mums ir daudz iespēju pagasta

teritoriju sakopt pievilcīgu gan pašiem iedzīvotājiem, gan tūristiem. Pēc definīcijas “Ainava ir

fizioăeogrāfisks komplekss, gan vēsturiski pārmantotu tradīciju, parašu un estētisko īpašību

kopums, kultūras mantojums, kuram piemīt noteikta struktūra un funkcijas. Tas liecina par

57


Blomes pagasta teritorijas plānojums

vēsturiskām un mūsdienu attiecībām starp cilvēku un vidi. Pielietojot šo definīciju, varam uzskaitīt

virkni ainavu, kas ir saistošas, kuras jākopj un jāsaglabā.

Ainava prasa aktīvu kopšanu, un, nu jau arī, rekonstrukciju. Tā ir viena no vērtībām, kura nākotnē

varētu kalpot tūristu piesaistei. Katra zemnieku sēta veido savu, koptu ainavu. Nākotnes uzdevums

būtu izpētīt koptākās un saistošākās ainavas un veidot. Blomes pagastā būtu nepieciešams veikt

ainavu inventarizāciju. Ainavu inventarizācija ir esošās ainavas un tās vērtīgāko elementu

novērtēšana un reăistrēšana. Tās mērėis ir nodrošināt ainavu stratēăijas izstrādāšanai, plānošanai

un ainavu monitoringam. Inventarizācijas process ietver analizējamās teritorijas klasificēšanu, kurā

esošā ainava tiek sadalīta dažādos tipos vai vienībās pēc atšėirīgām, nemainīgām un atpazīstamām

pazīmēm.

Katra zemnieku sēta ir savdabīgs ainavas pieteikums. Tas ir dzīves modelis - sakopts, lietderīgs,

saplūstošs ar apkārtējo vidi. Tas ir arī pagasta simbols.

• Ainavu karti Blomes pagastā, kas būtu apskates cienīgas Nākotnes vīzijas:

1. Savdabīgu Ainavu mums piedāvā pati daba. Mūsu pagasts atrodas Vidzemes augstienes un

ZiemeĜvidzemes pacēluma robežjoslā. Pirms “Kliesmetes” mājām VA lauzuma vietā paveras skats

pāri uz Trikātu, Smilteni, Cēsīm, Valmieru, Zilo Kalnu un vēl tālāk. Skaidrā laikā dienā un arī

naktī vērojams brīnišėīgs skats tālumā. UzceĜot Skatu torni, varam paplašināt redzes leĦėi un

piesaistīt šo vietu tūrisma objektiem.

2. Nigra veido gleznaino Steău gravu ar dolomīta atsegumiem, gleznainās KāĜu gravu un

KrūmiĦu klinti, Mutulīte - Jeberleju.

3. Nigras upe - ceĜojums. Nigras upes tece, ejot uz augšu no Blomes centra ir saistošs un gana

mežonīgs pārgājiens pa neskarto upes gultni un stāvajiem krastiem. Izveidojot atpūtas un

naktsmītĦu vietas šāds ceĜojums vilinātu ne vienu vien piedzīvojumu meklētāju. Šī vīzija būtu laba

ideja kādam tūrisma projektam.

5. Steău gravas ūdenskrātuve - laba atpūtas un naktsmītnes vieta ceĜa Valmiera - Smiltene. Tur

varētu piedāvāt arī laivošanas iespējas, skaista ainava ar slūžām un tālāk gravu, arī

makšėerēšanas iespējas.

Teritorijas plānojuma realizācijas uzdevumi:

1. Ainavu izpēte, apsaimniekošanas ieteikumu izstrāde, zemes īpašnieku apmācību

programmu veidošana,

2. Izstrādāt pagasta ciema teritorijas un sabiedriskās zonas, individuālā, privātā sektora

regulāras sakopšanas noteikumus. IekĜaujot tajos izveidotās tūristu maršrutā ietvertās

Dabas Takas – ĖikuĜu Jēkaba taka, Zalā taka.

3. Izveidot norādes Blomes skaistākajām vietām un apskates objektiem.

4. Izstrādāt sadarbības programmas ar Smilteni, Raunas, Mārsnēnu un citiem pagastiem.

5. Jaunu Tūrisma teritoriju izpēte un projektu veidošana piesaistot gan ES finansējumu, gan

privāto kapitālu un citu finansējumu,

6. Izstrādāt un realizēt Vides projektus iesaistot arī skolu jaunatni,

7. Attīrīt laukumus pie kultūras, dabas, vēstures pieminekĜiem, apmetnes vietām tūrisma taku

ceĜa posmos, soliĦi, ugunskuru vietas, telšu vietas - nakts apmetĦu teritorijas. Nodrošināt

pieejamību publiskiem un privātiem ezeriem, upēm, to krastu aizsargāšana no neplānotas

apbūves, izveidot norādes publiskai makšėerēšanai.

8. Iekārtot publiskās peldvietas un nodrošināt to uzturēšanu.

58


7.7. AIZSARGJOSLAS

Blomes pagasta teritorijas plānojums

Aizsargjoslas - noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan

mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai

pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes ;

Ir šādi aizsargjoslu veidi:

1) vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas;

2) ekspluatācijas aizsargjoslas;

3) sanitārās aizsargjoslas;

4) drošības aizsargjoslas;

5) citas aizsargjoslas, ja tādas paredz likums.

• Visu veidu aizsargjoslas projektē, izstrādājot jebkuru detālplānojumu un zemes ierīcibas

projektu. Nepieciešamības gadījumā tās nosprauž dabā neatkarīgi no īpašuma formas un veida.

Vietās, kur tās nav projektētas, jāievēro likumos vai citos likumdošanas aktos noteiktie

minimālie aizsargjoslu platumi.

• Aizsargjoslu izveidošanai nav vajadzīga zemes īpašnieka vai lietotāja piekrišana. Aizsargjoslās

ir spēkā aprobežojumi atbilstoši „Aizsargjoslu likumam”: Zemes īpašniekam ir tiesības uz

nodokĜu atvieglojumiem par ierobežoto saimniecisko darbību.

• Atbilstoši MK noteikumiem 07.02.1997., aizsargjoslās var noteikt īpašuma tiesību

ierobežojumu ( servitūtu un tā tiesības), kas nepieciešami attiecīgo objektu un komunikāciju

ekspluatācijas, aizsardzības un uzturēšanas un kontroles nodrošināšanai.

Lielākās aizsargjoslas ir iezīmētas Blomes pagasta aizsargjoslu kartē.

AIZSARGJOSLU DETALIZĒTS APRAKSTS – Blomes pagasta Teritorijas plānojuma APBŪVES

NOTEIKUMOS.

7.7.1. VIDES UN DABAS RESURSU AIZSARDZĪBAS AIZSARGJOSLAS

Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem un teritorijām, kas ir

nozīmīgas no vides un dabas resursu aizsardzības un racionālas izmantošanas viedokĜa. To

galvenais uzdevums ir samazināt vai novērst antropogēnās negatīvās iedarbības ietekmi uz

objektiem, kuriem noteiktas aizsargjoslas.

• Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslas

Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslas tiek noteiktas, lai samazinātu piesārĦojuma negatīvo

ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērstu erozijas procesu attīstību, kā arī saglabātu apvidum

raksturīgo ainavu.

Ūdensteces:

Nosaukums Garums

(km)

Ūdens

Kvalitātes

mērėis

1. Aizsargjosla lauku.terit.

2. blīvi apdz.terit.* (m)

NIGRA 25 L 100(*10)

MUTULĪTE 26 L 100(*10)

KAMEĥUPĪTE 6 L 10

Zaėīša grāvis 10

o aizsargjoslā noteikti ietilpst arī upes paliene

o L- lašveidīgo zivju ūdeĦi

59


Ūdenstilpnes:

Nosaukums SpoguĜa

laukuma

platība (ha)

Ūdenskrātuves

veids.

Blomes pagasta teritorijas plānojums

Ūdens

Stāvoklis,

ūdens tilpnes

stāvoklis

Asuāna 3,2

Mutulītes ūdenskrātuve

Māksl. ūdenskr.

Tīrs, vāji piesārĦots. DaĜēji

sakārtots

Blomes Dzirnavu

ezers

Muiniešu

Dzirnavu ezers

Steău

(Nigras ūdens

krātuve)

Nigras ūdenskrātuvju grupa

1,6 Māksl.ūdenskr. DaĜeji

sakārtots.

Tīrs, vāji

piesārĦots

1.0 Māksl.ūdenskr. Sakārtots.

Vāji

piesārĦots.

9.0 Māksl.ūdenskr. Aizaudzis.

Vāji

piesātĦots.

Aizsargjosla

Erozijas apdraudētajās vietās ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslas platumu nosaka, Ħemot vērā

krasta erozijas dinamiku.

• Aizsargjoslas ap ūdens Ħemšanas vietām

Pielikums nr.15

Aizsargjoslas ap ūdens Ħemšanas vietām tiek noteiktas, lai nodrošinātu ūdens resursu saglabāšanos

un atjaunošanos, kā arī samazinātu piesārĦojuma negatīvo ietekmi uz iegūstamo ūdens resursu

kvalitāti.

Akām un avotiem, kuru dziĜums nav lielāks par 20 metriem un kuru saimniecības vajadzībām vai

dzeramā ūdens ieguvei izmanto individuālie ūdens lietotāji (fiziskās personas), aizsargjoslas nav

jānosaka, ja ir veikta labiekārtošana un novērsta notekūdeĦu infiltrācija un ūdens piesārĦošana.

Ūdens ieguves urbumiem, kurus saimniecības vajadzībām vai dzeramā ūdens ieguvei (ne vairāk kā

10 m3 diennaktī) izmanto individuālie ūdens lietotāji (fiziskās personas), nav jānosaka

bakterioloăiskā un ėīmiskā aizsargjosla.

7.7.2. EKSPLUATĀCIJAS AIZSARGJOSLAS.

Ekspluatācijas aizsargjoslas tiek noteiktas gar transporta, sakaru un citu komunikāciju līnijām, kā

arī ap objektiem, kas nodrošina dažādu valsts dienestu darbību. Ekspluatācijas aizsargjoslu

galvenais uzdevums ir nodrošināt minēto komunikāciju un objektu efektīvu un drošu ekspluatāciju

un attīstības iespējas. ( grozījumi AJ likumā 22.06.2005.)

• Aizsargjoslas gar ielām un autoceĜiem (sk.Blomes pagasta aizsargjoslu karte)

Aizsargjoslas gar ielām, autoceĜiem un dzelzceĜiem noteiktas, lai samazinātu ielu un autoceĜu

negatīvo ietekmi uz vidi, nodrošinātu transporta maăistrāĜu ekspluatāciju un drošību, kā arī

izveidotu no apbūves brīvu joslu, kas nepieciešama ielu un autoceĜu rekonstrukcijai.

Lai nodrošinātu autoceĜu attīstību, lietošanu un aizsardzību, ir noteiktas šādas valsts autoceĜu

aizsargjoslas no ceĜa ass uz abām pusēm:

3. tehn. Kat. CeĜiem 60m

4. un 5. *** 30m

60

10

10

10

10


Blomes pagasta teritorijas plānojums

esošajiem autoceĜiem uz šo brīdi raksturīga neliela satiksmes intensitāte, izĦemot a./c. P18.

• aizsargjoslas gar elektronisko sakaru tīkliem

o Aizsargjoslas gar visu veidu un piederības elektronisko sakaru tīkliem un to infrastruktūras

būvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu elektronisko sakaru tīklu un to infrastruktūras būvju

maksimālu aizsardzību no cilvēka, dabas vai citu faktoru nevēlamas ietekmes, kuras

rezultātā var tikt traucēta elektronisko sakaru tīklu droša ekspluatācija, radīti zaudējumi

tautsaimniecībai un valstij

o Aizsargjoslām gar elektronisko sakaru tīkliem ir šāds minimālais platums:

o gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām un kabeĜu kanalizāciju, elektronisko sakaru

tīklu gaisvadu līnijām — zemes gabals un gaisa telpa elektronisko sakaru tīkla līnijas

augstumā, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas elektronisko sakaru tīkla līnijas katrā

pusē 2,5 metru attālumā no elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeĜu kanalizācijas ass;

o gar elektronisko sakaru tīklu jūras kabeĜu līnijām un elektronisko sakaru tīklu kabeĜu

līnijām, kuras šėērso kuăojamās vai plostojamās upes, ezerus, ūdenskrātuves un kanālus,

— ūdens platība, ko visā tās dziĜumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes,

kas atrodas 0,25 jūdžu attālumā no elektronisko sakaru tīkla jūras kabeĜu līnijas (katrā tās

pusē) un 100 metru attālumā no kabeĜa (katrā tā pusē) upēs, ezeros, ūdenskrātuvēs un

kanālos;

o ap virszemes un pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju neapkalpojamiem pastiprināšanas

un reăenerācijas punktiem, kabeĜu sadales skapjiem un kastēm — zemes gabals un gaisa

telpa elektronisko sakaru tīkla līnijas augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma

3metru attālumā no pastiprināšanas punkta, kabeĜu sadales skapja vai kabeĜu sadales kastes

vistālāk izvirzīto daĜu projekcijas uz zemes virsmas

o vietās, kur iespējami bieži koku krišanas gadījumi, stigas platums nedrīkst būt mazāks par

stādījumu vidējo augstumu katrā elektronisko sakaru tīkla līnijas pusē. Atsevišėi koki vai

koku grupas, kas aug stigas malās, nocērtamas, ja to augstums ir lielāks nekā koku vidējais

augstums. Ja elektronisko sakaru tīkla gaisvadu līnija šėērso parkus, dārzus, dabas

rezervātus, dabas liegumus vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas rezervāta,

stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonas vai mikroliegumus, pēc

savstarpējas vienošanās ar attiecīgajiem uzĦēmumiem, organizācijām vai institūcijām

atĜauts noteikt mazāku stigas platumu.

o gar apakšzemes kabeĜu, gaisvadu un radiofikācijas sakaru līnijām – zemes gabals un

gaisa telpa sakaru līnijas augstumā, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes sakaru

līnijas katrā pusē 2,5 m attālumā no apakšzemes kabeĜu līnijas vai no gaisvadu

līnijas ass;

o stigām mežu masīvos un stādījumos, kur koku augstums nav lielāks par 4 metriem, - 2,5

metri katrā pusē no līnijas ass līdz koku zariem;

o vietās, kur iespējami bieži koku krišanas gadījumi, stigas platums nedrīkst būt

mazāks par stādījumu vidējo augstumu katrā sakaru līnijas pusē.

o ja gaisvadu līnija šėērso parkus, dārzus vai rezervātus, pēc savstarpējās vienošanās ar

attiecīgajiem uzĦēmumiem, organizācijām vai institūcijām, atĜauts noteikt mazāku

stigas platumu.

• Aizsargjoslas ap elektronisko sakaru tīklu radiosakaru līniju torĦiem, antenu mastiem un to

atsaitēm veido:

1. ap elektronisko sakaru tīklu radiosakaru līniju torĦiem un antenu mastiem — zemes

gabals un gaisa telpa torĦa vai masta augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla

virsma 1metra attālumā ārpusē no to nožogojuma vai 5metru attālumā no to vistālāk

izvirzīto daĜu projekcijas uz zemes vai citas virsmas, ja tornis vai masts nav

nožogots;

61


Blomes pagasta teritorijas plānojums

2. ap elektronisko sakaru tīklu radiosakaru līniju torĦu un antenu mastu atsaitēm —

zemes gabals un gaisa telpa torĦa vai masta augstumā, ko norobežo nosacīta

vertikāla virsma 2,5metru attālumā no atsaites projekcijas uz zemes virsmas un

atsaites nostiprinājuma vietas zemē vai citā virsmā.;

• Aprobežojumi aizsargjoslās gar elektronisko sakaru tīkliem:

1. projektā, kas rakstveidā saskaĦots ar elektronisko sakaru tīkla valdītāju, aizsargjoslās gar

elektronisko sakaru tīkliem aizliegts:

o veikt jebkādus celtniecības, montāžas un spridzināšanas darbus, grunts planēšanu ar

tehniku, kā arī zemes darbus dziĜāk par 0,3 metriem, aramzemēs — dziĜāk par 0,45

metriem, autoceĜu zemes nodalījuma joslā — dziĜāk par 0,5 metriem;”

o zem elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līnijām pārvadāt gabarītiem neatbilstošas kravas, kā

arī ierīkot autotransporta, traktoru un mehānismu stāvvietas;

o nojaukt un rekonstruēt ēkas un tiltus, pārbūvēt kolektorus un tuneĜus, kuros ieguldīti

elektronisko sakaru tīklu kabeĜi vai uzstādītas elektronisko sakaru tīklu līniju statnes,

kabeĜu sadales kastes un sadales skapji (ja būvētājs nav iepriekš pārvietojis elektronisko

sakaru tīkla līnijas un iekārtas pēc saskaĦošanas ar to valdītāju),

o atvērt elektronisko sakaru tīklu neapkalpojamo pastiprināšanas un reăenerācijas punktu,

mikroviĜĦu līniju, kabeĜu kanalizācijas kabeĜaku, šahtu, sadales skapju un kabeĜu kastu

durvis un lūkas, kā arī personām, kas minētās līnijas un iekārtas neapkalpo, pieslēgties

elektronisko sakaru tīklu līnijām un iekārtām;

o apbērt ar zemi vai būvmateriāliem kabeĜu kanalizācijas kabeĜaku lūku vākus, sadales

skapjus, brīdinājuma zīmes un mērstabiĦus pazemes kabeĜu trasēs, kā arī pārvietot esošās

elektronisko sakaru tīklu līnijas un iekārtas bez iepriekšējas saskaĦošanas ar to valdītāju.

o Zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs aizsargjoslā var audzēt kokus un krūmus,

ja par to noslēgta rakstveida vienošanās ar elektrisko tīklu īpašnieku

• Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem

Aizsargjoslas gar visu veidu un jebkuras piederības elektriskajiem tīkliem, to iekārtām un būvēm

tiek noteiktas, lai nodrošinātu elektrisko tīklu, to iekārtu un būvju ekspluatāciju un drošību.

Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem veido:

1. gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām pilsētās un ciemos — zemes gabals un gaisa telpa, ko

norobežo nosacītas vertikālas virsmas abpus līnijai:

o gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu līdz 20kilovoltiem— 2,5metru attālumā no līnijas

ass,

o gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu vairāk par 20kilovoltiem līdz 110kilovoltiem —

4metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas,

o gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu vairāk par 110kilovoltiem— 8metru attālumā no

malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas;

1. gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu lauku

teritorijās — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas abpus

līnijai:

o gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu līdz 20kilovoltiem — 6,5metru attālumā no līnijas

ass,

o gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu vairāk par 20kilovoltiem līdz 110kilovoltiem —

20metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas,

o gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu vairāk par 110kilovoltiem—30metru attālumā no

malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas;

2. gar elektrisko tīklu kabeĜu līnijām — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas

vertikālas virsmas kabeĜu līnijas katrā pusē 1metra attālumā no kabeĜu līnijas ass. Ja kabelis

atrodas tuvāk par 1metru no ēkas vai būves, tad šajā kabeĜa pusē aizsargjoslu nosaka tikai

līdz ēkas vai būves pamatiem;

62


Blomes pagasta teritorijas plānojums

o gar elektrisko tīklu kabeĜu līnijām, kuras zem ūdens līmeĦa šėērso virszemes

ūdensobjektus, — ūdens platība, ko visā dziĜumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver

paralēlas plaknes 100metru attālumā katrā pusē no kabeĜu līnijas ass;

o ap elektrisko tīklu sadales iekārtām, fīderu punktiem un transformatoru apakšstacijām —

zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1metra attālumā ārpus

šo iekārtu nožogojuma vai to vistālāk izvirzīto daĜu projekcijas uz zemes vai citas virsmas.”

Aizsargjoslas gar visu veidu un jebkuras piederības elektriskajiem tīkliem, to iekārtām un būvēm

tiek noteiktas, lai nodrošinātu elektrisko tīklu, to iekārtu un būvju ekspluatāciju un drošību.

Elektrisko tīklu ekspluatācijas aizsargjoslas Blomes pagastā:

Spriegums Aizsargjosla (m)

līdz 20 kilovoltiem 2,5 metri

no 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem 4 metri

virs 110 kilovoltiem 8 metri

Elektrisko tīklu objekts

Aizsargjoslu

platums

lauku teritorijā

Aizsargjoslu platums,

blīvi apdzīvotas vietas

teritorijā

KabeĜu līnijas 0,4-20kV: 2m 2m

Transformatoru

apakšstacijas:

� T-3526-LapsiĦas

� T-3506-Jaunsmiltene

� T-3508-ĖikuĜi

� T-3510-MitiĦi

� T-3512-Čakstes

� T-3513-Brīkūži

� T-3547-RiĦăi

� T-3565-Rudzīši

� T-3598-Viėeri

� T-3602-Rapas

� T-3608-Ikšeles

� T-3653-KaktiĦi

� T-3655-CeriĦi

� T-3684-Ievāni

� T-3675-Žeki

� T-3684-Cerieši

� T-3685-Ėirškalni

� T-3725-Nigra

� T-3732-Biksēja

� T-3733-Silavas

� T-3744-Līkstes

� T-3788-Uzvara

� T-3807-Putnakalns

� T-3857-Akoti

� T-3879-Steăi

� T-3887-Dzērvītes

� T-3904-Pagasts

� T-3905-Dzirnavas

� T-3913-LiepiĦas

� T-3925-OĜukalns

� T-3929-Pansionāts

� T-3937-BārdiĦas

Fīderu punkti:

� T-3508-ĖikuĜi

1m 1m

• Aizsargjoslas platums noteikts, pamatojoties uz Aizsargjoslu likumu (05.02.1997, ar

grozījumiem 15.07.2005.,19.10.2004.), pieĦemot, ka attālums starp gaisvadu līnijas malējiem

vadiem ir 1 m; blīvi apdzīvotas vietas – pagasta centrs - Blome.

• Aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm

Apraksts sadaĜā Meliorācija.

Aizsargjoslas nosaka likums par meliorāciju - 20.11.2003.

Skatīt Aizsargjoslu karte un kolhoza „Uzvara”meliorācijas plāns.

• Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizāciju tīkliem

1m

1m

63


Blomes pagasta teritorijas plānojums

Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem tiek noteiktas, lai nodrošinātu ūdensvadu un

kanalizācijas tīklu ekspluatāciju un drošību.

Aizsargjoslām gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem ir šāds platums:

o gar ūdensvadiem un kanalizācijas spiedvadiem, ja tie atrodas līdz 2metru dziĜumam,

— 3metri katrā pusē no cauruĜvada ārējās malas

o gar ūdensvadiem un kanalizācijas spiedvadiem, ja tie atrodas dziĜāk par 2metriem,

— 5metri katrā pusē no cauruĜvada ārējās malas;

o gar pašteces kanalizācijas vadiem — 3metri katrā pusē no cauruĜvada ārējās malas.

• Aizsargjoslas (aizsardzības zonas ) ap kultūras pieminekĜiem Aizsargjoslas (aizsardzības

zonas) ap kultūras pieminekĜiem tiek noteiktas, lai nodrošinātu kultūras pieminekĜu aizsardzību

un saglabāšanu, kā arī samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz nekustamiem kultūras

pieminekĜiem.(sk. Blomes pagasta aizsargjoslu karte)

Kultūras pieminekĜi:

Valsts Vērtības grupa Veids Nosaukums Aizsargjosla

aizsardz. Nr.

(m)

2353 vietējās nozīmes Arheoloăija KrēsliĦu senkapi -(Zelta

kalniĦš)

500

6140 vietējās nozīmes Arhitektūra RiĦău saiešanas nams 500

vietējās nozīmes Arhitektūra Blomes muižas apbūve- Jānosaka

19.gs.20.gs.

10

vietējās nozīmes Arhitektūra Kungu māja, vēlāk Tautas Jānosaka

nams-19.gs.20.gs.50-tie gadi 10

vietējās nozīmes Arhitektūra Kalpu māja-19.gs.v. Jānosaka

10

vietējās nozīmes Arhitektūra Sierotava- 19.gs.v. Jānosaka

10

vietējās nozīmes Arhitektūra Dzirnavas-19.gs.v. Jānosaka

10

vietējās nozīmes Arhitektūra Veikals -19.gs.v. Jānosaka

10

vietējās nozīmes Arhitektūra Skola –SiĜėītes Jānosaka

19.gs.b.

10

vietējās nozīmes Tēlniecības ĖikuĜu Jēkaba piemiĦas 10

Autors-

akmens,

O.Feldsbergs Centra skvērā

vietējās nozīmes Tēlniecības

Vārpa,

10

dekors

Autors-

O.Feldsbergs

pie Blomes pamatskolas

vietējās nozīmes PiemiĦas Represētajiem

10

akmens blomēniešiem.

Centra skvērā

vietējās nozīmes PiemiĦas

Smiltene,

akmens,

Autorskapos

64


O.Feldsbergs

vietējās nozīmes Instalācija,

Autors

PanteĜejevs

Blomes pagasta teritorijas plānojums

Vanna, Dziesma manai

paaudzei, Blomes estrāde

8. PAAUGSTINĀTA RISKA UN CIVILĀS AIZSARDZĪBAS OBJEKTI.

Riska teritorijas raksturo palielināta avārijas vai nevēlamā procesa varbūtības vai atkārtošanās

biežums, seku apjoms un zaudējumi, ko izsaka šādās kategorijās:

• Cilvēku veselības vai dzīvības apdraudējums,

• Materiālie zaudējumi,

• Kaitējums vai nevēlamas pārmaiĦas vidē.

Blomes pagasta teritorijā riska objekti atrodas:

• Ėīmiskā saindēšanās - AS „Smiltenes Piens” Blomes siera cehs, ar saldētavas iekārtām, kas

kvalificējams kā ėīmiski bīstams objekts, kura avārijas gadījumā iespējama amonjaka noplūde,

Uguns bīstami objekti un teritorijas:

• LapsiĦu kokapstrādes uzĦēmums – SIA “MMA”, SIA GROSVUDE,

• Kalte - ZS Vecvindas

• Sabiedriskās celtnes: Kultūras nams- krāsns apkure, Blomes pamatskola, Blomes pagasta

padome- apkures katli,

• Vietējās nozīmes ūdeskrātuves Blomes centra dzirnavezers, slūžas un ievērojams dziĜums no

pieejas ezeram, Asuāna ezers Jeberos, slūžas.

• Bīstamas ceĜu zonas, kur notiek ievērojams skaits autoavāriju - ceĜš Smiltene – Valmiera,

taisnais posms Blomes pagasta robežās.

• PĜavu masīvs ar lielu kūdras īpatsvaru augsnes sastāvā - Abula pĜavas, Mutulītes meliorētās

pĜavas,

• Dabas stihiju elektropārrāvumi un telekomunikāciju bojājumi. Bojājumu novēršana Blomes

pagastā notiek sadarbībā ar Valkas rajona ZiemeĜaustrumu augstsprieguma tīklu avārijas

brigādēm un Valkas telekomunikāciju centra avārijas brigādēm.

9. CIVILĀ AIZSARDZĪBA

Civilās aizsardzības uzdevums ir nodrošināt civiliedzīvotāju, tautsaimniecības un vides aizsardzība

no iespējamo ārkārtējo situāciju potenciālajām briesmām.

Valkas rajonā ārkārtējo situāciju operatīvo pārvaldīšanu saskaĦā ar Civilās aizsardzības likuma 5.

pantu veic Valkas rajona ārkārtējo situāciju operatīvā komisija- ĀSOK. Šīs komisijas uzdevums ir

nepieciešamības gadījumā organizēt rajona mēroga maksimāli iespējamo reaăēšanas un

atjaunošanas pasākumu veikšanu. Rajonā izstrādāta ārkārtējo situāciju apziĦošanas shēma, kurā

iekĜautas arī visas pagastu pašvaldības.

Lai pagastā nelaimes gadījumā nerastos nevajadzīga spriedze, panika vai kādas citas neadekvātas

darbības, Blomes pagasta padome ir izstrādājusi ātrās reaăēšanas plānu, ārkārtējās situācijas

gadījumā un Civilās aizsardzības shēma - pielikums nr.14

n.

p.

k.

Atbildīgā persona

par CA

pasākumiem

IeĦemamais

amats

10

telefoni Pie-

zī-

mes

darba mājas mobilais

1. Z.Vīėele 4774370 9153915

2. A.Agaris Saimniecības

daĜas vad.

4774371 9407886

3. G.BērziĦš Šoferis-1 9495590

65


4. U.Mangalis Smagais

transports-

5. M.Vestfāle,

A.Agaris

šoferis-2

Civilās

aizsardzības

aprīkojuma

izsniegšanas

vieta- Blomes

pamatskola

Blomes pagasta teritorijas plānojums

4777355 6445482

4777353

4774371

9471424

9407886

10. UGUNSDZĒSĪBAS SHĒMA

Par iedzīvotāju un mantisko vērtību glabāšanu ugunsnelaimju, katastrofu un dabas stihiju

gadījumos Valkas rajonā atbild Valsts uguns drošības un glābšanas dienesta (VUGD) Valkas

nodaĜa. VUGD Valkas dienestam ir uguns dzēsības specmašīnas, un tā darbinieki izbrauc uz

jebkuru izsaukumu Valkas rajonā. Valkas rajonā VUGD ir vienības Valkā, Smiltenē, Strenčos.

Mežu dienestam ir vienības Strenčos un Smiltenē. Tuvākā nodaĜa Blomes pagastam ir Smiltene,

Strenči un tad Valka. Papildus Valkas rajonā ir izveidotas brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienības

pagastos.

Blomes pagasta pārvaldījumā - īpašumā ir viena ugunsdzēsības mašīna. Ugunsdzēsēju dienesta

vadītājs - šoferis Māris KrūmiĦš. Pagasta padome nodrošina dežurantu, telefonu uz kuru zvanīt

nelaimes gadījumā. Dežurants nodod ziĦu brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienībai un tuvāk esošajiem

ugunsdzēsēju dienestiem - Smiltene, Trikāta, nepieciešamības gadījumā vēl citām vienībām.

ZiĦotājs

Smiltene Trikāta

Citas,

nepieciešamības

gadījumā

SI


Dežurants NA

Brīvprātīgo

Dienests

vadītājs

ugunsdzēsēju

vienība

1. Noteikumi nosaka ugunsdrošības prasības, kas fiziskajām un juridiskajām personām jāievēro, lai

neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas novērstu un sekmīgi dzēstu ugunsgrēkus,

kā arī mazinātu to sekas.

2. BezpeĜĦas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” pēc

Iekšlietu ministrijas ieteikuma iesniedz publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” to Latvijas

nacionālo standartu sarakstu, kurus piemēro šo noteikumu izpildei.

Juridiskās personas vadītājam ir šādi pienākumi:

• nodrošināt normatīvajos aktos ietverto ugunsdrošības prasību ievērošanu;

nodrošināt ugunsdrošības instrukcijas izstrādi saskaĦā ar noteikumu 10.punktu

66


Blomes pagasta teritorijas plānojums

• organizēt darbinieku instruēšanu ugunsdrošības jomā un par to izdarīt atzīmi

Ugunsdrošības instruktāžas uzskaites žurnālā (1.pielikums);

veikt iespējamā ugunsgrēka riska novērtēšanu un, pamatojoties uz to, izstrādāt un īstenot

ugunsdrošības pasākumus objektā;

• nodrošināt apkures un ventilācijas iekārtu, elektroietaišu, citu inženiertehnisko iekārtu,

tehnoloăisko un ražošanas iekārtu atbilstību ugunsdrošības prasībām, kā arī šajās iekārtās

radušos bojājumu novēršanu;

• nodrošināt valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektora noteikto ugunsdrošības pasākumu

izpildi;

• nodrošināt objektu ar ugunsdzēsības tehniku, ugunsdzēsības ūdensapgādi, automātiskās

ugunsaizsardzības iekārtām, ugunsdzēsības dienesta izsaukšanas ierīcēm, ugunsdzēsības

aparātiem un inventāru atbilstoši normatīvajiem aktiem ugunsdrošības jomā, kā arī uzturēt

šīs iekārtas un līdzekĜus lietošanas kārtībā;

• izstrādāt rīcības plānu ugunsgrēka gadījumam objektos ar sprādzienbīstamu vidi un

objektos, kuros var atrasties vairāk par 50 cilvēkiem (izĦemot dzīvojamās mājas). Ne retāk

kā reizi gadā saskaĦā ar šo plānu organizēt praktiskās nodarbības, kā arī nodrošināt rīcības

plāna izpildi ugunsgrēka gadījumā.

Rīcības plānā ugunsgrēka gadījumam norāda kārtību, kādā:

• izsauc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu;

• evakuē cilvēkus no bīstamās zonas, pasargā un evakuē materiālās vērtības;

• sagaida ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, norādot īsāko ceĜu līdz ugunsgrēka vietai un

ūdensĦemšanas vietai;

• pārtrauc elektroenerăijas padevi (izĦemot elektroenerăijas padevi ugunsdzēsības ietaisēm);

zslēdz tehnoloăiskās iekārtas, elektroietaises un inženierkomunikācijas;

• iedarbina ugunsdzēsības sistēmas un iekārtas;

pasargā ugunsdzēsībā iesaistītos cilvēkus no ugunsgrēka bīstamo faktoru iedarbības;

arbojas objekta ugunsdrošības dienests un tiek izmantoti ugunsdzēsības līdzekĜi un tehnika;

• rīkojas objekta personāls atkarībā no apstākĜiem (piemēram, diennakts laika,

meteoroloăiskajiem apstākĜiem, gadalaika).

� Zemessardze

Blomes pagasta iedzīvotāji ir iesaistīti Latvijas Republikas Zemessardzes 22.ājinieku bataljonā,

kurai ir laba sadarbība ar Valsts policiju sabiedriskās kārtības uzturēšanā.

Zemessardzes galvenie uzdevumi:

• piedalīties avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku

likvidēšanā;

• pildīt Nacionālo bruĦoto spēku kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma funkcijas;

• sagatavot personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās;

• piedalīties vispārējās drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā normatīvajos aktos

noteiktajā kārtībā;

• veikt valsts sauszemes teritorijas aizsardzību.

Ūdens Ħemšanas vietas – pielikums nr.15

67


Blomes pagasta teritorijas plānojums

Teritorijas plānojuma realizācijas uzdevumi:

1. Veicot būvniecības darbus vai kādus citus darbus stingri jāievēro Teritorijas Plānojumā

norādītās aizsargjoslas (sīkāk apbūves noteikumos)

2. Īpaša uzmanība aizsargjoslām jāpievērš, veicot detālplānojumu, jo kartē mēroga dēĜ visas

aizsardjoslas nav uzrādītas.

3. Jāizstrādā ugunsdzēsības nolikums.

4. Blomes pagastā īpaša uzmanība jāpievērš, dažādu negadījumu un dabas stihiju novēršanas

shēmas izstrādei un atbildību deleăēšanai.

5. Shēmas jānovieto iadzīvotājiem pieejamās vietās, informācijas iegūšanai ( piem. Skola, pagasta

padome, kultūras nams)

11. KOPĪGO INTEREŠU TERITORIJAS

Pagasta saiknes

Ar apkārtējām teritorijām pagastam vēsturiski izveidojušās samērā cieša sadarbība – īpaši ar

Smiltenes pilsētu, kas ar savu tehnisko un sociālo infrastruktūru šobrīd ir samērā plašas apkārtnes

(Valkas rajona D daĜa) kultūras un ekonomiskās dzīves centrs. Pēc Valkas rajona pašvaldību

apvienošanās un sadarbības izpētes projekta datiem Smiltenes pašvaldība tiek minēta kā

iespējamais administratīvais centrs sekojošiem pagastiem:

Smiltenes (platība 69 km 2 , iedzīvotāji 1361); Bilskas (platība 161 km 2 , iedzīvotāji 1618); Blomes

(platība 76 km 2 , iedzīvotāji 1087); Brantu (platība 82 km 2 , iedzīvotāji 671); Launkalnes (platība

222 km 2 , iedzīvotāji 1300); Palsmanes (platība 82 km 2 , iedzīvotāji 1134); VariĦu (platība 101

km 2 , iedzīvotāji 1014); Grundzāles (platība 130 km 2 , iedzīvotāji 1067); Zvārtavas (platība 170

km 2 , iedzīvotāji 571.

Starp šo teritoriju pašvaldībām galvenokārt pastāv saiknes sekojošās jomās:

• Sociālā infrastruktūra – vidusskolas, medicīnas iestādes, sadzīves pakalpojumi;

• AutoceĜu tīkls un sabiedriskais transports.

Transporta plūsmas uzlabošanai nepieciešams paredzēt automašīnu stāvlaukuma izbūvi

centrā, pie kultūras nama, RiĦău saiešanas nama, estrādē.

• Pašvaldību vēsturiskā un ăeogrāfiskā vienotība

• Blomes sierotava - ar Smiltenes pilsētu.

• Blomes pagasts ir iesaistījies sekojošās reăionālās organizācijās:

o Vidzemes Attīstības Aăentūra

o ZiemeĜvidzemes Atkritumu Apsaimniekošanas Organizācija

o Vidzemes sabiedrisko pakalpojumu regulators.

• Pagasta kopīgo interešu teritorijas

o Kopējās saiknes saista pagastu arī upes Abuls baseina akvatorijs, Nigras un

Mutulītes upes, to sakoptība , tūrisma infrastruktūras veidošana, atbalsta punkti.

o Blomes pamatskola kā sabiedriska, Ĝoti labi tehniski uzturēta ēka pagastā, kas kalpo

un kalpos kā viens no pagasta sabiedrības attīstības objektiem.

o Blomes pagasta padome, Blomes pagasta kultūras nams, bibliotēka, RiĦău

saiešanas nams.

o Vasaras sporta un izklaides komplekss “Jeberleja”, kas veido Blomes pagasta

kultūrvidi un Blomes tēlu nes pāri pagasta robežām

68


12. TERITORIJAS PLĀNOJUMA GROZĪŠANAS KĀRTĪBA

Blomes pagasta teritorijas plānojums

1. Blomes pagasta Teritorijas Plānojuma GROZĪŠANAS kārtība.

Blomes pagasta teritorijas plānojums ir pagasta attīstības dokuments. Blomes pagasta teritorijas

plānojums ir pagasta vadības dokuments, kas atspoguĜo visas aktualitātes pagastā. Gan politisko,

gan ekonomisko pārmaiĦu rezultātā var rasties nepieciešamība pēc risinājumiem, kas pagasta

attīstības plānā nav paredzēti. Šim nolūkam ir paredzēta grozījumu un precizējumu veikšanas

kārtība.

Teritorijas plānojuma grozīšanas kārtību nosaka LR MK noteikumi Nr. 883. 19.10.2004.

Grozījumus teritorijas plānojumā izdara tādā pašā kārtībā, kā jaunu teritorijas plānojumu izstrādē.

Pēc esošā plānojuma izvērtēšanas, jaunievēlētā pašvaldība var ierosināt izdarīt grozījumus esošajā

teritorijas plānojumā vai izstrādāt jaunu.

Grozījumi esošajā plānojumā vai jauna plānojuma izstrāde nepieciešama pēc tam, kad stājas spēkā

jauns reăiona vai nacionālais plānojums, kura prasības ir jāievēro rajonu un vietējo pašvaldību

plānojumā.

2. Grozījumi ir nepieciešamība pēc Blomes pagasta teritorijas plānojuma būtiskām

izmaiĦām, ko nosaka:

• padomes politikas izmaiĦas,

• reăionālā plānojuma izmaiĦas,

• kaimiĦu teritoriju attīstības ietekme,

• dabas resursu izmantošanas izmaiĦas.

3. Par būtiskiem grozījumiem uzskatāmi grozījumi, kas:

• saistīti ar Blomes pagasta teritorijas plānojuma izmaiĦām,

• saistīti ar jaunu sadaĜu izstrādāšanu,

• skar vairāk nekā 5% pilsētas teritorijas vai iedzīvotāju.

4. Plāna grozījumus var ierosināt:

• Blomes pagasta padome,

• Juridiskas persona,

• Fiziskas personas.

5. Grozījumu veikšanas kārtība:

• Blomes pagasta teritorijas plānojuma grozījuma priekšlikums un grozījuma

pamatojums tā iesniedzējam ir jāiesniedz Blomes pagasta padomei.

• Blomes pagasta padome izvērtē priekšlikuma pamatotību, atbilstību pagasta attīstības

prioritātēm un MK “Teritorijas plānošanas noteikumiem”.

• Blomes pagasta padome atbild uz šiem ierosinājumiem ne vēlāk kā 8 nedēĜu laikā,

nosakot, vai grozījuma process tiks ierosināts vai netiks ierosināts.

• Turpmākais grozījumu process tiek veikts saskaĦā ar MK „Teritorijas plānošanas

noteikumiem”

6. Precizējums :

• izmaiĦas, kas nav būtiskas un skar vietēju plānojuma organizācijas izmaiĦu, piemēram,

zonu iedalījuma robežu nelielas izmaiĦas u.tml.

• Blomes pagasta teritorijas plānojuma precizējumus var ierosināt gan fiziskas, gan

juridiskas personas.

7. Precizējumu veikšanas kārtība:

• Precizējumu priekšlikumi ir iesniedzami Blomes pagasta padomei rakstiski kopā ar

pamatojumu.

69


Blomes pagasta teritorijas plānojums

• Blomes pagasta padome, kopā ar Valkas rajona būvvaldi veic minētā priekšlikuma

izvērtēšanu un sniedz atbildi četru nedēĜu laikā.

• Blomes pagasta teritorijas plānojuma precizējumi tiek izdarīti ar Blomes pagasta

padomes lēmumu.

• Blomes pagasta teritorijas plānojuma ievērošanas pārraudzību veic Valkas rajona

Būvvalde un Blomes pagasta padome.

13. BLOMES PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMA MĒRĖI UN VIRZIENI

1. ATTĪSTĪBAS PRIORITĀTES

Blomes pagasta teritorijas attīstībai tiek izvirzītas sekojošas prioritātes:

1. ........................................................................................................Izglītība;

2. ............................................................................ Infrastruktūras attīstība;

3. ............................................... Sociālā palīdzība un veselības aizsardzība;

4. ........................................................................................Kultūra un sports;

5. ........................................................................................................ Tūrisms.

Vidzemes attīstības programma nosaka:

1. Reăiona ekoloăiskās struktūras balsts ir fiziski ăeogrāfiskā sistēma, kas nodrošina

labvēlīgus apstākĜus lauksaimniecības, mežsaimniecības, ainavas un apdzīvojuma

funkcionēšanai. TādēĜ ir svarīgi saglabāt fiziskās sistēmas elementus- augsni, reljefu, upes,

mitrājus, mežus un citus resursus arī nākamajām paaudzēm.

2. Reăiona mērėis ir saglabāt vizuāli izteiksmīgās un savdabīgās ainavas, kas veido reăiona

identitāti.

3. Vidzemes atvērtās telpas attīstība balstīsies uz lauksaimniecību, mežsaimniecību un

tūrismu. Galvenie attīstības priekšnoteikumi būs lauku apdzīvoto vietu dzīvotspējas

saglabāšana, resursu, dabas un kultūras mantojuma ilgtspējīga apsaimniekošana.

4. Ekonomiskā aktivitātes tiks dažādotas, papildinot tradicionālās lauksaimniecības nozares ar

citiem darbības veidiem – bioloăisko lauksaimniecību, netradicionālajiem novirzieniem,

nepārtikas patēriĦa preču ražošanu, amatniecību un tūrismu.

5. Tiks veicināta abpusēja sadarbība un kooperācija starp pilsētām un lauku apdzīvotām

vietām, apmainoties ar pakalpojumiem, precēm un veidojot saistīto uzĦēmumu tīklus.

6. Pamatojoties uz VAP un Valkas rajona teritorijas plānojuma norādēm un Blomes pagasta

Teritorijas izstrādes analīzi, izkristalizējas kopējie Blomes pagasta attīstības virzieni:

• nodrošināt augstvērtīgu vidi,

• līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu

izmantošanu un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.

2. BLOMES PAGASTA PADOME NODROŠINĀS:

• Pašvaldības administrācijas pakalpojumus,

• Pamatskolas izglītību un pieaugušo izglītošanās iespējas- mūžizglītību,

• Bibliotēka- informācijas centru,

• Sabiedriskā interneta pieejas punktus,

• Centralizētu ūdensapgādi, notekūdeĦu attīrīšanu,

• Melnā seguma ceĜa savienojumus ar pilsētām un reăionālās, nozīmes autoceĜiem,

• Publiski pieejamas atpūtas teritorijas,

• Sabiedrisko transportu ar pieturvietām,

• Sociālo darbinieku,

70


• Pasta pakalpojumu iespējas,

• Veicinās uzĦēmējdarbību un darba vietu rašanos.

Blomes pagasta teritorijas plānojums

BLOMES PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMA TURPMĀKA ATTĪSTĪBA

DETĀLPLĀNOJUMOS.

BLOMES PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMA ATTĪSTĪBA TURPINĀSIES

DETĀPLĀNOJUMOS.

1. Detālplāns ir pagasta teritorijas daĜas plānojums, kurā precizēti un detalizēti pagasta teritorijas

plānojuma priekšlikumi.

2. Blomes teritorijas plānojums nenosauc konkrētas teritorijas, kam nepieciešams detālplāns. To

noteiks ekonomiskās attīstības prioritātes, inženiertīklu izbūves nepieciešamība, konkrētu

pagasta teritoriju attīstības nepieciešamība, kā arī jautājumi saistībā ar zemes gabalu robežu un

lietošanas mērėu noteikšanu un maiĦu..

3. Jebkura fiziska vai juridiska persona var ierosināt Blomes pagasta padomei izstrādāt

detālplānu, nodrošinot minētā darba veikšanai nepieciešamo finansējumu. Detālplāna

izstrādāšana, apspriešana un saskaĦošana notiek saskaĦā ar MK “Teritorijas plānošanas

noteikumiem”.

4. Teritorijām, kurām pēc teritorijas plānojuma vai detālplāna pieĦemšanas ir noteikts cits

nekustamā īpašuma lietošanas mērėis, tiek noteikts neatbilstoša izmantojuma statuss.

Neatbilstoša izmantojuma statusa zemesgabala īpašnieks var turpināt likumīgi iesākto

izmantošanu, bet jebkura saimnieciska darbība ir jāveic atbilstoši Blomes pagasta teritorijas

plāna un detālplāna prasībām. (saskaĦā ar MK “Teritorijas plānošanas noteikumiem”)

5. Detālplānojumu izstrādē jāĦem vērā MK noteikumi nr. 376. 31.05.2005.

BLOMES PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMA PRASĪBAS UN NORĀDĪTIE

ATTĪSTĪBAS VIRZIENI IR SAISTOŠI:

1. Izstrādājot detālplānus.

2. Uzsākot:

• zemesgabalu robežu pārkārtošanu,

• būvprojektēšanu un celtniecību,

• apzaĜumošanu, rekultivāciju, meliorāciju,

• zemes dzīĜu izmantošanu,

• u.c. saimniecisko darbību pašvaldības teritorijā.

3. Blomes pagasta teritorijas plānojums uzskatāms par pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

4. Blomes pagasta teritorijas plānojums ir atklāts dokuments, kas pieejams ikvienam

interesentam. Tā kopijas var iegādāties pagasta padomē.

14. BLOMES PAGASTA PADOMES TERITORIJAS PLĀNOJUMA RISINĀJUMU

PAMATPRINCIPI UN PAMATOJUMS

1. Teritorijas plānojums izstrādes pamatprincipi:

• Ilgtspējīgas attīstības princips:

o teritorijas plānojums paredz kvalitatīvas dzīves vides saglabāšanu nākamajām

paaudzēm,

o līdzsvarotu ekonomisku attīstību,

o dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu un kultūrvēsturiskā mantojuma

saglabāšanu,

o kultūrvēsturiskā, arhitektoniskā un dabas mantojuma apzināšana un izvērtēšana.

71


Blomes pagasta teritorijas plānojums

o AtĜautā zemes lietošanas prognozēta kā ilgtspējīgas attīstības un vērtību saglabāšanas

iespēja,

• Nepārtrauktības un pēctecības princips:

o pamata jāveic teritorijas detālplānojumi, jāattīsta jauni attīstības virzieni. Teritorijas

plānojumā visas priekšrocības un prioritātes tiek skatītas savstarpējās kopsakarībās:

• Daudzveidības princips:

o teritorijas plānojums paredz pagasta saimnieciskās darbības kultūrvides, dabas

pamatnes, dzīves telpas un rekreācijas daudzveidības apzināšanu, nodrošināšanu un

attīstības iespējas.

o Plānojums ir pamats un iespējas attīstīties dažādām aktivitātēm.

• Atklātības un sabiedriskās līdzdalības princips:

o teritorijas plānojuma izstrādē iesaistīties dažādu nozaru grupām un speciālistiem.

o Par plānojuma izstrādi stadijās tiek informēti pagasta iedzīvotāji (anketēšana, sapulces,

tikšanās).

• Kopsakarības princips:

o Saistošie apbūves noteikumi paredz apbūves un cita veida saimnieciskās darbības

attīstību un paredz arī ierobežojumus, lai nemazinātu vides kvalitāti.

o Nozaru interešu savstarpējās integrācijas un līdzsvarotības princips – pagasta attīstības

programmā ir atspoguĜotas nozaru intereses, galvenās problēmas un attīstības mērėi.

Turpmāk uz šī plānojuma plānošanas procesā šīs intereses jāattīsta, jāatbalsta un

jāveido šo interešu saskaĦošana.

2. Teritorijas plānojums izstrādes pamatojumi:

• Dabas resursu racionāla un ilgtspējīga izmantošana:

o vērtīgo augšĦu aizsardzība, erozijas novēršana, augsnes piesārĦojuma samazināšana,

o ūdens resursu saprātīga apsaimniekošana, ūdeĦu kvalitātes paaugstināšana,

o integrētu telpiskās attīstības stratēăiju izstrādāšana aizsargājamām dabas teritorijām.

• Lauku apdzīvoto vietu dzīves dzīvotspējas uzlabošana:

o akalpojumu attīstīšana un uzturēšana lauku centros,

o nepieciešamo pakalpojumu daudzuma noteikšana savas pašvaldības apdzīvotajām vietām,

o pagasta centra veidošana par lokāli ekonomiskās, sociālās un kultūras dzīves atbalsta

punktu,

o Vidzemei raksturīgās apdzīvojuma struktūras saglabāšana,

o sadarbība ar augstāka līmeĦa centriem, nodrošinot pieejamību augstāka līmeĦa

pakalpojumiem.

o ceĜu tīkla plānošana, ceĜu, ielu funkciju noteikšana,

o ielu apgaismojuma plānošana nacionāla, reăionāla, novada un vietējos centros,

o satiksmes drošības uzlabošanas pagastā (iespējamā apvedceĜa vīzijas izpēte),

• Daudzveidīgas un produktīvas lauku teritoriju attīstīšana:

o lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstības nodrošināšana,

o lauku teritoriju iekšējā attīstība, kas balstīta uz vietējo potenciālu,

o amatniecības, tautas mākslas tradīciju, kā alternatīvu nodarbes veidu stiprināšana un

attīstība,

o pagastam tipiskas ( piena lopkopība) produkcijas ražošanas veicināšana, kas balstīta

iestrādēm un tradīcijām,

o lauku tūrisma attīstība.

o Veidojot jaunas struktūras un plānojot dažādus objektus, jāuzstāda īpašas prasības, lai

nesagrautu esošās telpiskās vides kvalitāti.

o pilnvērtīga un daudzveidīga lauksaimniecības zemju izmantošana, samazinot neizmantotās

platības,

72


Blomes pagasta teritorijas plānojums

o mazāk nozīmīgas lauksaimniecības zemes, ieteicams izmantot specializētai ražošanai,

netradicionālai un nelauksaimnieciskai uzĦēmējdarbībai (amatniecībai, medniecībai,

zivsaimniecībai u.c.),

o atbalstāma bioloăiskā lauksaimniecība, dažādi tūrisma veidi, mazo un vidējo uzĦēmumu

attīstība, neliela mēroga kokapstrāde, pārtikas pārstrāde un ražošana, dažādu pakalpojumu

attīstība.

o mazāk auglīgas zemes un ainaviski mazvērtīgākas zemes var izmantot mežsaimniecībai,

o tradicionālās apbūves saglabāšana un jaunas apbūves attīstība,

o mazo ražošanas un pārstrādes uzĦēmumu attīstība.

o ceĜu tīkla kvalitātes nodrošināšana ir efektīvs garants saitēm starp pilsētām un apdzīvotajām

vietām, kā arī lauku teritoriju pieejamības un līdzsvarotas attīstības pamatuzdevums.

o vietējā līmeĦa ceĜi savieno pilsētas ar ciemiem, ciemus savā starpā un uzĦem satiksmes

plūsmu, novadot to uz reăiona līmeĦa ceĜiem.

o vietējā līmeĦa ceĜu kategorijas noteic rajonu un vietējās pašvaldības. Tās var noteikt

dažādas vietējās nozīmes ceĜu kategorijas, pārskatot ceĜu kvalitāti un pēc ceĜa remonta, vai

pārbūves.

o nozīmīgs faktors ir sabiedriskā transporta organizēšana, lai veicinātu mobilitātes attīstību

un alternatīvu piedāvājumu vidējos un lielos attālumos.

• Ainavu un kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība:

o raksturīgo, vērtīgo ainavu saglabāšana un uzturēšana,

o degradēto ainavu un teritoriju atjaunošana un rekultivācija,

o rīcības plānu izstrādāšana kultūras mantojuma aizsardzībai un saglabāšanai.

• Tūrisma attīstīšana:

o tūrisma pakalpojumu tīklu veidošana pagastā,

o maza mēroga tūrisma pakalpojumu attīstības sekmēšana apdzīvotas vietās (telšu vietas,

viesu mājas, istabu izīrēšana lauku mājās u.t.t.),

o iesaistīšanās kopīgos projektos ar kaimiĦu pašvaldībām,

o integrēšanās Vidzemes tūrisma programmās,

o pagasta kulturvēsturiskā mantojuma attīstība, izmantojot muižas kompleksa ēkas, veikala,

noliktavas un SiĜėītes skolas ēkas, atrast investorus, kas būtu ieinteresēti ēku rekonstrukcijā

un to saimnieciskās darbības pielietošanā;

o tūrisma attīstība saskaĦā ar vides aizsardzību, lai saglabātu skaistās ainavas, tīro vidi un

unikālos dabas objektus;

o tūrisma teritoriju sasaiste ar nacionālas un reăionālas nozīmes ceĜu tīklu un sabiedriskā

transporta mezgliem;

o pievedceĜu uz esošo tūrisma infrastruktūru uzlabošana;

o atpūtas un aktīvā tūrisma attīstībā jānodrošina saikne ar citām aktivitātēm (atpūtu pilsētās,

sporta un kultūras pasākumiem, lauksaimniecību, mežsaimniecību, makšėerēšanu,

medniecību);

o noteiktu tūrisma pakalpojumu nodrošināšana lauku teritorijās;

o velomaršrutu tīkla izveidošana. Maršruta plānošana jāsaista ar esošajiem tūrisma objektiem

un tūrisma infrastruktūru.

73


NOSACĪJUMI:

Blomes pagasta teritorijas plānojums

NORĀDĪJUMI UN

Nav ierobežojumu :

� lauksaimnieciskai darbībai:

o veicināt pieejamību lauksaimniecības produkcijas

pārstrādes uzĦēmumiem slēdzot līgumus vai citas

sadarbības formas,

o nodrošinot regulāru pārstrādes pieejamību,

o netradicionālās un ekstensīvās lauksaimniecības

piemērošana Blomes pagastā kā iespēja pagasta attīstības

veicināšanas procesā.

o Tūrisma un ar to saistīto aktivitāšu darbībai,

� nav pieĜaujama vērtīgo lauksaimniecības zemju apmežošana

un transformācija apbūvei.

74

More magazines by this user
Similar magazines