Paskaidrojuma raksts - Smiltene

Blomes pagasta teritorijas plānojums
Kultūrvēsturiski nozīmīgākie objekti Blomes pagastā
• 1978.gadā Ojāra Feldberga izveidotais ĖikuĜa Jēkaba piemiĦas ansamblis pie Blomes pils,
• O.Feldberga granītā kaltais dekors “Vārpa” pie Blomes pamatskolas
• O.Feldberga izveidotais kolhoza “Uzvara” bijušā priekšsēdētāja Imanta BērziĦa kapa
piemineklis Smiltenes kapos.
• G.PanteĜējeva instalācija “Dziesma manai paaudzei”,
• Represēto piemiĦas akmens
Nozīmīgākie dabas objekti Blomes pagastā:
• RiĦău dižozols - piektais lielākais Latvijas dižozols- apkm.-8,6 m - RiĦăi, gājis bojā 1970.tos
gados paliekas saglabātas un ap tās veidojot piemiĦas namiĦu pie RiĦăiem
• KreiĜu parastais ozols - apkm.- 7,5 m, augst. 20m, vainaga projekcija 9x12 -pie KreiĜu
mājām,
• Zviedrijas kadiėis - apkm. 1,5 m augst. 15m, vainaga projekc. 9x12 pie KreiĜu mājām ,
• GaroziĦas dižpriede - apkm. 3,3 m, augst.25 m, vainaga projekc.4x5, 200m uz R no
autobusu pieturas “GaroziĦas”,
• Pelītes dižvīksna (parastā) - apkm.5,6 m augst.20 m, vainaga projekc.6x7, Nigras upes
krastā pretī Pelīšu mājām,
• Jaunsmiltenes ozolu aleja.
• KreiĜu dižozols - apkārtmērs 6,7 m vainaga projekc. 9x12 m atrodas pie KreiĜiem
• DukuĜu dižegle - apkārtmērs 3,5m, garums 30m, vainaga dimetrs ap 16m – viskuplākā
dižegle Latvijā (pēc G. EniĦa)
• Pasaku ozols - apkārtmērs 5,25 m, vainaga projekc. 10x12 m – Smiltenes – Cēsu ceĜa
kreisajā pusē, 9.km pie autubusa pieturas “RiĦăi”
• Brandavu priede, ar milzīgu vēja slotu, apkārtmērs 1,8 m, priedes augstums ap 20 m, no
kuriem 5 – 6 m galotnē veido vējaslota, atrodas ap 200 m DA no “Brandavu” mājām
• Kadiėis - saimniecība Gailīši,
• Liepa - saimniecība RasiĦas
Ievērojamākās personības.
KikuĜu Jēkabs (1740.-1777.)- pirmais latviešu laicīgās dzejas autors, audējs; dz ĖikuĜos,
P.Štrāls (1854.-1939.) - pirmais Smiltenes pilsētas galva; dz. BirzuĜos,
J.Erhards (1855.-1944.) - tālbraucējs kapteinis, jūrskolotājs, Ainažu ostas priekšnieks,
A.Ābele (1861.-1922.) - Blomes pagastskolas skolotājs un pārzinis, kordiriăents, Cimzes
semināra ideju iedzīvinātājs,
J.Doreds (1880.-1954.) - pirmais latviešu kinoreportieris, dz “Doredēs”
A.Silenieks (1886.-1956.) - LR CeĜu departamenta direktors, apb. Ar TZO un Atzinības krustu,
vadījis Smiltenes - Cēsu ceĜa rekonstrukciju; dz. Ceriešos,
J.Enkmanis.(1888.-1922.) – Latv. Brīvības cīĦu cīnītājs LKO (Lāčplēša kara ord),
Kluău Kaspars (19.gs sāk) – dzejnieka Eduarda Veidenbauma vectēvs,
J.Pētersons (1880.-1945.) – rakstnieks un dramaturgs, TZO,
J.Ozols (1890.-1941.) – LR Meža departamenta direktors no 1928-1941, TZO,
K.Kiršteins (1890.-1937.) – Latvijas Universitātes Mežsaimniecības fakultātes vecākais
pasniedzējs, no 1928.-1937.
J.Krebss (1894.-1941.) – LR kara izmeklēšanas tiesnesis, Latvijas Brīvības cīĦu cīnītājs LKO
(Lāčplēša kara ord.),
18