Sarmīte Joma Jelgavas PII “Rotaļa” metodiķe

Sarmīte Joma Jelgavas PII “Rotaļa” metodiķe
TĒMA: Buļ, buļ, ūdentiņš...
BĒRNU VECUMS 5-6 gadi
IZMANTOTAIS LAIKS ~ 3 nedēļas
MĒRĶIS: Padziļināt un sistematizēt bērnu zināšanas un izpratni par ūdeni, tā lomu un nozīmi
dabā un cilvēka dzīvē, pilnveidot praktiskās iemaņas dažādām ikdienas darbībām ar
ūdeni.
RĪTA APLIS:
• Sasveicināšanās: Labrīt man, labrīt tev,
Labrīt mīļai saulītei,
Labrīt māmiņai un tētim,
Labrīt visai pasaulei...
• Kopīgā lasīšana
Rīta ziņojums
• Iespējamie jautājumi sarunām:
LABRĪT, MĪĻIE!
ŠODIEN IR ...... (DIENA, DATUMS, MĒNESIS).
ŠODIEN MĒS:
TURPINĀSIM SARUNU PAR ŪDENI,
VĒROSIM, EKSPERIMENTĒSIM UN
DARĪSIM VĒL CITUS INTERESANTUS DARBUS.
LAI MUMS VEICAS!
Ko Tu zini par ūdeni? Kur tu sastopies ar ūdeni?
Kur un kā Tu lieto ūdeni? Kādam jābūt dzeramajam ūdenim, kāpēc?
Kur un kā ūdeni izmanto tava māmiņa, tētis? Kam vēl ir nepieciešams ūdens?
Kāpēc augiem nepieciešams ūdens? Vai arī dzīvniekiem ir vajadzīgs ūdens?
Kā ūdens palīdz cilvēkiem? Kā ūdens apdraud cilvēkus?
Ko cilvēki var darīt pie ūdens un uz ūdens? Kas jāievēro, atrodoties pie un uz ūdens?
Pārvietošanās pa ūdeni / ūdens transports. Zemūdens pasaule un tās bagātības...
Ābeces centrs
Nepieciešamie materiāli:
Paliktnis ar smiltīm, trauks ar ūdeni, pipete; dažādas grāmatas; veci žurnāli griešanai;
sižetiskie attēli, burtu kartiņas, piederumi zīmēšanai un līmēšanai, papīrs, rakstāmpiederumi.
Uzdevumi:
* Attīstīt vārdisko kontaktu, pilnveidot
emocionālo noturību un spēju refleksēt.
* Vingrināties salīdzināšanā, izdalot
atsevišķas pazīmes.
*Grupēt priekšmetus pēc vienas vai
vairākām pazīmēm, saskatīt un izdalīt
līdzīgo un atšķirīgo.
*Saklausīt un izdalīt skaņas vārda
sākumā.
* Paplašināt vārdu krājumu ar tēmai
Aktivitātes:
* „Burti smiltīs” – ar pipeti pilināt pilienus smiltīs,
veidojot dažādu burtu siluetus vai vienkāršus vārdus
* „Ūdensaugi” – izmantojot enciklopēdiju, meklēt
dažādus ūdensaugus , pārzīmēt, pārrakstīt nosaukumu
* „Ūdens dzīvnieki”- izmantojot vecus žurnālus,
atklātnes u.c. materiālus, veidot kolāžu ar ūdens
dzīvniekiem, izmantojot enciklopēdiju, pierakstīt to
nosaukumus.
* „Burtu loto” – dažādas kartiņas ar burtu simboliem ,
izvēloties vienu no tām, jāizdomā pazīme vai lieta, kas

aksturīgiem vārdiem un izteicieniem.
*Pilnveidot uzmanības īpašības –
palielināt tās apjomu un noturību.
* Trenēt domāšanu, secības uztveri un
atmiņu.
*Vingrināt sīko pirkstu muskulatūru.
*Attīstīt un pilnveidot komunicēšanas
prasmes.
Matemātikas centrs
sākas uz doto burtu un raksturo ūdeni
* „Pasaka par zelta zivtiņu” – jāsaliek pareizā secībā 4-6
sižetiskie attēli , jāpamato savas veikums.
* „Pasaka par lapsu un zvejnieku”- izdomāt pasakai
nobeigumu
* Rokas vingrinājumi – jūras vilnīši, kaijas , vēja virpuļi
u.c.
*
Nepieciešamie materiāli:
Mērglāze, svariņi, monētas, pipete, trauks ar ūdeni, dažāda izmēra un faktūras papīra loksnes,
krāsainai papīrs, ģeometriskās figūras, cipari, zīmēšanas piederumi, rakstāmpiederumi.
Uzdevumi:
* Attīstīt spēju uztvert telpiskos
samērus starp priekšmetiem reāli un
attēlā.
* Salīdzināt vienveidīgus un krasi
atšķirīgus priekšmetus, izdalot
kopīgās un atšķirīgās pazīmes.
*Saskatīt ģeometriskās figūras
apkārtējos priekšmetos.
*Vingrināties nosacītā mēra
lietošanā.
* Vingrināties noteikt attālumu,
balstoties uz vizuālo uztveri,
orientēties plaknē un telpā.
*Nostiprināt izpratni par skaitļa un
cipara atbilstību.
* Vingrināties izteikt iepriekšējus
paredzējumus, pārbaudīt tos un
izdarīt secinājumus.
*Vingrināt sīko pirkstu muskulatūru
un kustību koordināciju.
Dabas zinību centrs
Aktivitātes:
* „Trauku tilpums” – izmantojot mērglāzīti, izmērīt cik
reižu tā jāpiepilda, lai pielietu divus atšķirīga tilpuma un
formas traukus. Sākumā izteikt un pierakstīt minējumus,
tad pārbaudīt un salīdzināt iepriekš izteikto minējumu ar
iegūto rezultātu.
*”Svēršana”- izmantojot svariņus, nosvērt un salīdzināt
divus sūkļus – gan abus sausus, gan tikai vienu
samērcētu, gan arī abus samērcētus.
*”Pilieni”- izmantojot pipeti, pilināt ūdens pilienus uz
atšķirīga lieluma monētām. Skaitīt un salīdzināt, kuram
izdevās uzpilināt vairāk pilienu uz vienādām monētām,
salīdzināt un izdarīt secinājumus, kā un kāpēc izdevās
iegūt tieši tādus rezultātus.
*Ķuģīši”- locīt dažāda izmēra papīra kuģīšus, likt tos
augošā un dilstošā secībā.
- veidot stilizētus kuģīšus no ģeometriskajām figūrām ,
ja dots nosacījums attiecībā uz izmantojamo figūru
nosaukumiem, krāsu, skaitu u.c.
*”Ritms”- ritma joslas veidošana no ģeometriskām
figūrām, dabas materiāliem u.c.
*”Peļķes mainīšanās” – izmantojot nelielus akmentiņus,
aplikt apkārt peļķei tās formu, vērot , izteikt minējumus
un izdarīt secinājumus, kas notiek, ja atsākas lietus, ja
spīd saulīte, ko atgādina peļķes forma, ko tai varētu
piezīmēt klāt, lai izveidotos atpazīstams siluets u.t.t.
Nepieciešamie materiāli:
Trauks ar vāciņu, trauks ar ūdeni, dažāda izmēra, formas un lieluma priekšmeti, plastmasas
pudele, eļļa, smalkie pipari, mazgāšanas līdzeklis FAIRY, papīra loksnes, auklas, koku lapas
Uzdevumi:
*Padziļināt zināšanas par dažādiem
ūdens agregātstāvokļiem, to
nepastāvību un mainību dažādu
faktoru ietekmē.
Aktivitātes
*”Tvaika ķeršana”- traukam ar karst ūdeni uzliek vāciņu,
vēro, kā rodas tvaiks, kā tas kondensējas, veidojot
pilienus, kā atdziestot notek .
* Tīra un netīra ūdens salīdzināšana, nogulšņu vērošana.

*Pilnveidot izpratni par
cēloņsakarībām un priekšmetu
īpašībām apkārtējā pasaulē.
*Attīstīt uztveri un uzmanības
īpašības, lai spētu pamanīt
izmaiņas apkārtējos priekšmetos
*Pilnveidot patstāvības iemaņas
*Vingrināties darboties komandā,
saskaņojot mērķus un plānojot
turpmāko darbību.
*Vingrināt artikulācijas aparātu
precīzai skaņu izrunai.
* Veidot saudzīgu attieksmi pret
apkārtējo vidi (ūdens resursiem
u.c.), saudzēt un nepiesārņot to.
Mākslas centrs
*”Peld un grimst”- traukā ar ūdeni peldina dažāda
izmēra, formas, faktūras, lieluma u.t.t. priekšmetus, darba
kartē atzīmē peld vai grimst.
*”Ašie pipari’- traukā ar ūdeni ieber smalkos piparus,
vēro, kā tie pārklāj visu virsmu. Iepilina pilienu FAIRY
trauku mazgāšanas līdzekļa- vēro, kā pipari izklīst.
Pamatojums tam, kāpēc rokas jāmazgā ar ziepēm.
*”Draugi- nedraugi” – vienā plastmasas pudelē salej
divus atšķirīgus šķidrumus un vēro, kas notiek – sajaucas
vai noslāņojas (tīrs ūdens + krāsains ūdens; ūdens + eļļa)
*” Ūdensroze” – no dažāda papīra izplēš nelielus
ziediņus tā, lai ziedlapu garums nepārsniedz vidiņa
diametru un aizloka lapiņas ciet- ziediņš pumpurā. Liek
traukā ar ūdeni aizlocītos ziediņus un vēro, kas notiek,
kurš ziediņš pirmais atveras, kāpēc, kurš neatveras
vispār.
*”Lapu peldināšana”- traukā ar ūdeni peldina koku lapas
(salocītas papīra laiviņas u.c.). Pūšot cenšas aizdzīt
savējo pāri atzīmētai līnijai.
Nepieciešamie materiāli:
Dažādas formas, lieluma un faktūras papīrs, akvareļkrāsas, vaska krītiņi, plastmasas spainīši un
pudeles, dabas materiāli (akmeņi, smiltis, koka gabaliņi, gliemežvāki u.c.), krāsainais papīrs,
līmpapīrs, žurnālu izgriezumi, dzijas pavedieni.
Uzdevumi:
*Aktivizēt un veicināt
reproduktīvās iztēles pāriešanu
radošajā.
*Attīstīt iztēli un fantāziju.
*Vingrināt sīko pirkstu
muskulatūru, kustību koordināciju
un saskaņošanu.
*Vingrināties dažādu zīmēšanas
materiālu un tehniku kombinēšanā.
*Papildināt zināšanas un izpratni
par dažādiem krāsu toņiem, to
niansēm un iegūšanas iespējām.
Aktivitātes
* “Māsiņas Krāsiņas” – sociālā zīmēšana- uz slapja papīra
divi vai vairāki bērni pludina viens otram pretī atšķirīgas
krāsas, vēro, kā tās zaudē intensitāti, ja pievieno vairāk
ūdens un iegūst jaunu toni, kad satiekas ar citu krāsu.
*”Zemūdens pasaule“ – ar vaska krītiņiem zīmē dažādus
zemūdens pasaules elementus (zivis, ūdenszāles, gliemjus,
akmeņus u.c.), pāri pludina akvareli.
*”Ūdens krātuve” – uz padziļinātas virsmas (vienreizējie
plastmasas šķīvīši) no plastilīna veido reljefu – krastus,
padziļinājumus, līkumus u.t.t. , var iestiprināt kociņus un
gliemežvākus u.c., tad ielej ūdeni.
*”Akvārijs” – caurspīdīgu plastmasas spainīti aplīmē ar no
līmpapīra izgrieztām zivtiņām, ūdenszālēm u.t.t., iekšā var
ielikt kādu akmeni vai gliemežvāku, pielej ar ūdeni.
*Akmeņu pārvērtības “ – dažādi apzīmē un apglezno gludus
oļus.
*”Jūra pudelē” – plastmasas pudelē kārtām ber smiltis, liek
gliemežvākus, akmeņus , koka gabaliņus.
*Zīmējums laukumā” – izmantojot lielas otas, papildināt
peļķu siluetus, piezīmējot kājiņas, radziņus u.t.t., vai arī
zīmēt ar ūdeni uz sausām celiņa plāksnēm.
*”Kolāža” – veidot kolāžu aplicēšanas tehnikā, izmantojot
avīžu un žurnālu izgriezumus par ūdens tēmu.
*”Kolāža” – no iepriekš sapītām pīnītēm veidot un pielīmēt
pie pamatnes dažādus ar ūdens tēmu saistītus priekšmetus
(zivis, laiva, lietussargs u.c.)

Lomu rotaļu centrs
Nepieciešamie materiāli:
Dažādi apģērbi un aksesuāri, lai bērni paši varētu pārģērbties un varētu pārģērbt lelles (ceļojuma
soma, lietussargs, lietus apmetnis, gumijas zābaciņi , binoklis, jūrnieku cepure u.t.t), dažādi
uzkopšanas piederumi – mitrās un sausās salvetes, dažādas lupatiņas u.c.
Uzdevumi:
*Attīstīt spēju uztvert apkārtējās
pasaules objektus personificēti, ar
iztēli.
*Pilnveidot domāšanas
sistemātiskumu, prasmi loģiski
spriest un dot atbilstošus slēdzienus.
*Attīstīt paškontroli un pašanalīzi,
veidojot prasmi saskatīt sava darba
nepieciešamību, kā arī gatavību
pakļauties noteikumiem vai palīdzēt
pēc savas iniciatīvas.
*Papildināt zināšanas par dažādām
profesijām, saistītām ar jūru un
kuģošanu (kapteinis, matrozis, kuģa
pavārs, zvejnieks u.c.)
*Attīstīt empātiju un prasmi paust
līdzpārdzīvojumu un interesi par
citiem cilvēkiem.
Celtniecības centrs
Aktivitātes
*”Ceļojums apkārt pasaulei” – izveidot grupā stilizētu
kuģi, atlasīt nepieciešamos atribūtus vai to aizstājējus,
pamatojot savu izvēli un katras lietas nepieciešamību un
pielietojumu uz kuģa.
* Lomu rotaļas “Zem sēnītes”, ‘Kuģītis”
* “Gatavošanās pastaigai “ - atlasīt nepieciešamo
apģērbu un aksesuārus, saģērbt lelles pastaigai lietainā
dienā.
*“Lielā uzkopšana” – izmantojot dažāda materiāla
lupatiņas veikt uzkopšanas darbus – slaucīt putekļus,
mazgāt rotaļlietas u.t.t, vērot un noteikt materiālu ūdens
uzsūkšanas spēju, izteikt minējumus par konkrēto
audumu pielietošanas iespējām.
*”Uz vientuļas salas” – katrs izvēlas trīs lietas grupas
telpā, kuras viņš ņemtu līdzi uz vientuļu salu, pamato,
kāpēc, kādas būtu šo lietu pielietošanas iespējas.
*
Nepieciešamie materiāli:
Lielais un mazais celtniecības materiāls, uzlīmes, dažādas rotaļlietas – laivas, kuteri, lelles u.c.
Uzdevumi:
*Attīstīt kustību koordināciju un
saskaņošanu.
*Rosināt iztēli.
*Attīstīt mērķtiecību un neatlaidību,
veidot paradumu pabeigt iesākto
līdz galam.
*Nostiprināt matemātiskās prasmes
– skaitīšanu un orientēšanos telpā.
*Papildināt vārdu krājumu ,
vingrināties saskaņot vārdu
gramatiskās formas.
Kulinārijas un mājturības centrs
Aktivitātes
*”Osta ar piestātnēm”
*”Kuģis”
*”Bāka”
*”Pludmales soliņi”
*”Pludmales kafejnīca”
*”Aka”
*”Trepītes baseinā”
* “Kārbas zivju barības glabāšanai”
Nepieciešamie materiāli:
Augļi, sulas, sīrups, pārtikas krāsvielas, sāls, cukurs, milti, galda klāšanas piederumi, dažādi
auduma gabaliņi, auduma krāsas, dzijas pavedieni.
Uzdevumi:
*Precizēt un papildināt personīgo
sajūtu pieredzi, veidot grupas
Aktivitātes
*”Šķīst, nešķīst” – dažādu dzērienu gatavošana,
izmantojot augļus, sulu, sīrupu, pārtikas krāsvielas,

kopības sajūtu.
* Attīstīt spēju saredzēt un noteikt
cēloņsakarības, izteikt spiedumus,
secinājumus.
*Praktizēties nosacīto mēru
lietošanā.
*Papildināt zināšanas par jūras
veltēm, to izmantošanu pārtikā.
* Vingrināt sīko pirkstu
muskulatūru, roku un acu kustību
saskaņošanu.
Smilšu – ūdens centrs
cukuru u.c.
*”Tējas vārīšana” – tvaika rašanās, krāsas un garšas
veidošanās, neizšķīstot biezumiem.
*”Sāls mīklas gatavošana” – nepieciešamo izejvielu
piemeklēšana un sajaukšana dotajās proporcijās, dažādu
formiņu izmantošana.
*”Garneļu salātu gatavošana”, galda klāšana, galda
piederumu izvēle
*Salvešu batikošana – krāsas šķīduma veidošana, dažādu
atšķirīgu audumu izmēģināšana.
Nepieciešamie materiāli:
Dažāda lieluma un tilpuma trauki, ūdens dzirnaviņas, kokteiļu salmiņi, šķidrās ziepes, papīra
loksnes
Uzdevumi:
* Attīstīt un nostiprināt prasmi
organizēt savu darba vietu, uzturēt
tajā kārtību,
* Vingrināties pārvarēt grūtības,
sasniedzot savas plānotās darbības
rezultātu.
*Paaugstināt pašvērtējumu, saskatot
savas darbības veiksmes un arī
grūtības, adekvāti novērtēt citu
bērnu veikumu.
*Vingrināties izteikt iepriekšējus
paredzējumu, pārbaudīt to un
salīdzināt ar iegūto rezultātu.
Izdarīt secinājumus.
*Vingrināt tīšo atmiņu – iegaumēt
un izpildīt vārdiskos rīkojumus
Aktivitātes
*”Dekors Smiltis”- veidot priekšmetu nospiedumus
mitrās un sausās smiltīs, atpazīt priekšmetu.
*Ūdens dzirnaviņas”-
* Laiviņu peldināšana”- pūšot mainīt kustības virzienu
un ātrumu.
*”Burbuļi”- izmantojot salmiņus, pūst ūdenī gaisu. Vērot
un salīdzināt burbuļus, kas veidojas tīrā ūdenī vai
ziepjūdenī.
*”Krāsainie burbuļi”- Pūst burbuļus dažādās krāsās
iekrāsotā ziepjūdenī. Virs burbuļu kalna uzliek lapu,
veidojas krāsains nospiedums.
* „Jautrā strūkliņa”- mainot ūdens strūklas tecēšanas
stiprumu, klausīties un salīdzināt skaņas, ko tā veido,
vērot un salīdzināt šļakatas.
Izmantotā literatūra
“Garā pupa”, Rīga, Liesma 1984
“Interesanti skaitāmpanti”, Rīga, Annele, 2003.
“Mazā mežu enciklopēdija”, Rīga, Zvaigzne ABC, 1999
Andersens H.K. “Pasakas”, Rīga, Liesma 1987
Antiņa I “Es mācos” skolotāja grāmata 1.d Rīga, RAKA, 2004
Baltvilks J. “Zāle visu dienu zaļa”, Rīga, Sprīdītis, 1990.
Bērza I. “Gaujas māte”, Rīga, „Liesma”,1988.
Dreika D. “Ciemkukuļi un cunduri”, apgāds Karts, 1999.
Greble V. “Latviešu bērnu folklora”, Rīga „Zinātne”, 1973.
Hansena K.A., Kaufmane R.K., Saifers S. “Bērncentrētu grupu veidošana”, Rīga, IIC, 2002.
Ļūdēns V. “Saulēniņi”, Rīga, „Liesma”, 1986.
Mellēna M., Muktupāvels M. “Gadskārtu grāmata”, Rīga, 1995.
Runkulis M. “Burbuļmātei deguns garš”, Rīga, „Zīlīte”, 1992.
Sērla- Bārnsa B. “Gaiss”, Rīga, Zvaigzne ABC, 1998
Sērla- Bārnsa B. “Ūdens”, Rīga, Zvaigzne ABC, 1997

Rotaļas:
PIELIKUMS
Kuģa krāsošana- krāsu atpazīšana:
Jūrā peld liels kuģis, ceļā viņam noiet krāsa,
Kapteinis prasa matrozim – Kādu krāsa krāsosim?
/Kad noskaitīts skaitāmpants, tie bērni, kuriem ir nosauktā krāsa apģērbā, izpilda
piedāvāto aktivitāti
Saule un lietus - dzirdes uzmanības attīstīšanai :
Pēc verbāla signāla – saule!- bērni brīvi pārvietojas pa telpu, dodas „improvizētā
pastaigā”. Pēc signāla – lietus! – visiem jādodas uz iepriekš norādīto vietu, „jāmūk
mājās” vai jāpietupjas un ar rokām sev virs galvas jāizveido lietussargs.
Lietus – kustību koordinācija:
Visas kustības izpilda turp un atpakaļ ejošā secībā: viegli paplikšķina ar pirkstiem
pa otras rokas plaukstu, turpina plikšķināt pa vaigiem (mute puspavērta, it kā
izrunājot skaņu o), pēc tam bungo ar pirkstiem pa krūtīm, turpina ar pilnu plaukstu
plikšķināt pa ciskām.
Skaitāmpanti
Zobenzivij zobenzobs
Zobenzobā zobenrobs
Zobenzivij zobenaste
Zobenastē zobenmasts
Zobenzivij zobenspura
Zobenspurā zobenbura
Zobenburā zibens sper-
Ķer!
Salijusi lapa – slapja,
Salijusi zāle – slapja,
Salijusi zeme – slapja,
Salijusi jūra – slapja,
Pati lielā, lielā jūra- salijusi slapja!
Ediņ, mediņ, brauc pa lediņ,
Saplīst podiņš , izlīst mediņš...
1,2,3 – nu tu esi brīvs!
Mīklas:
Kad klusē – tad zila vai pelēka,
Kad runā – tad balta salēkā! / jūra
Mailīti - bailīti
Grunduli – bunduli
Raudiņu – spraudziņu,
Zaudiņu – gaudiņu
Slīdaka – rīdaka
Dīdaka – Bums!
Lieli zili krokodili
Koda pušu cietu pili,
Nodilst lieli, nodilst zili,
Nodilst cieti, nodilst pili,
Paliek pāri krokodili.
Dili, dili, krokodili,
Nodilst kroko, paliek dili...
Zīle kokā, gredzens rokā,
Ērglis gaisā, īlens maisā,
Kuģis jūrā, nauda pūrā,
Pele mājā, zeķe kājā,
Caurums solā, Juris skolā,
Tinte spalvā, tukšums galvā!
Visa iela medū, muša iekrīt medū...
Putns skrien, spārni pil... / lietus mākonis
Lācis aiziet, pēdu neredz... / aizpeld kuģis Zirgs bez kāju, ceļš bez smilšu... / laiva uz
ūdens

Azaids zem galda ... / zivis zem ūdens
Putns skrien, spārni pil.../ laiva un airi
Nedzīvs dzīvu velk.../ makšķere
Vecs vīriņš, ik gadu jauna cepure... / ezers un
ledus
Bezkājis ceļu tek.../ upe
Zirgs skrien, āda stāv.../ aizsalusi upe
Kurš ir visizturīgākais spogulis, kas pats no
sevis top vesels, kad to sasit... / ūdens
Sakāmvārdi:
Izlietu ūdeni nesasmelsi...
Gaļa bļodā, bļoda zupā... / cilvēks laivā, laiva
ūdenī
Pats iet, zābaki stāv uz vietas.../ upe un krasti
Liela glāze, caurs dibens.../ ezers
Līču, loču, kur tu teci? / upe
Skrien dienu, skrien nakti, nekur
neaizskrien.../ upe
Kustīgs spogulis debesis rāda.../ ūdens
Rāmi ūdeņi dziļi...
Ūdeni sietā nesasmelsi... Kā zivs ūdenī...
Ūdens pile maza, bet akmeni urbj...
Tinam makšķeres...
Dzejoļi:
A. Ločmelis
Ko darīt ar lietusssrgu?
Bieži lietū slapjš es mirku,
Mamma lietussargu pirka.
Taču – nepriecājos es,
Nelīst vairs ne pilītes!
Lietutiņ, kaut pasmidzini,
Lietussargu pamēģini!
V. Ļūdēns
Jūras krastā
Jūras krastā mūsu mājas,
Jūras krastā mūsu tauta.
Jūras garša mūsu akām,
Jūras garša mūsu maizei.
Bērna acīm jāmācās jūra,
Visām acīm jāmācās jūra.
Ar jūru mūžam nevar aprast,
Pie jūras neparasto var saprast...
V. Ļūdēns
Basas kājas
Basas kājas, basas kājas-
Tām ir katrā peļķē mājas .
Basas kājas, basas kājas-
Tētis , mamma dažreiz rājas.
Piliens pēc piliena akmeni izdobina...
D.Dreika
Lietusvīriņš
Kad lietus maisam vīle plīst,
Sīks lietutiņš līst.
Pār to, kas žūst, pār to, kas vīst...
Kad lietus maisam vīle plīst,
Mazs lietuvēns pa ielām klīst,
To visi redz, bet nepazīst.
Es esmu īsts, pavisam īsts!
Viņš teic. Mēs sakām :” Lietus līst...”
P.Sils
Pavasara lietutiņš
Lai gan slapjš, bet jauks ir viņš-
Pavasara lietutiņš.
Padzirda viņš zemi, zāli,
Paliek zaļš viss tuvi, tāli.
Upes līcis, ataudziņa,
Balto bērzu birztaliņa.
Lietiņ, līsti! Visa daba
Lai jo krāšņu rotu dabū!
V. Ļūdēns
Lietus piles
Lietus piles, lietus piles,
Piepildīja mākoņsiles
Mākoņsilēm pāri lija
Ziedu kausus piepildīja.

Tās jau pašas nemazgājas...
V.Ļūdēns
Mazais strautiņš
Ziema bar mazo strautiņu:
Vai aizsalsi, vai ne!-
Mazais strautiņš atbild: Nē!
Esmu mazs, bet man uz ezeru
Jāaiznes ūdeņu daudz.
Netraucē!
J. Osmanis
Lietus mīkla
Vai jūs zināt, kāpēc tik bieži
Lietus mākoņi krājas?
Lai nomazgātu tos bērnus, kas paši
nemazgājas...
Vai! Vai! To mēs nezinājām,
Vai tad tik daudz bērnu
Melnām rokām un kājām?
Lasāmgabali:
Ziedu kausiem pāri lija,
Lapu kausus piepildīja
Lapu kausiem pāri lija,
Smilšu kausus piepildīja.
Tā nu tika piles tās
Sakņu saimei pusdienās...
Rainis
Daugavas plūdi
Kupla Daugava līdz malām,
Pļava pludo, ezers plešas,
Ūdens nāk pie dārza vārtiem,
Pusīt`s mērot zarus sprauda.
Ūdens kāpj pār zariem pāri,
Puisīt`s iekšā , ūdens pakaļ:
„Māmiņ, māmiņ, Daugaviņa
Ciemā pie mums atnākusi!”
M. Rungulis
Kā līst lietus
No mākoņa melna uz vāveres asti,
No vāveres astes uz egles zaru,
No egles zara – tur apakšā stāvu es!-
Man tieši aiz apkakles...
Daugavas rakšana / latviešu tautas pasaka
Toreiz tas bija, sen, sen... Visi dzīvnieki sapulcējušies Daugavu rakt.
Tikai lietus putns viens nenācis, sacīdams, ka šis varot iztikt bez tāda ūdens, kas pa
zemes virsu tek. Varot iztikt ar to ūdeni, kas no gaisa nākot. Tad citi racēji
sapiktojušies, nolemdami lietus putnam bargu sodu: tam pavisam nebūs dzert no
zemes ūdens, ja gribot, varot dzert no lietus piles.
Tādēļ lietus putns vēl tagad sausā laikā izslāpis klaigājot: „Kur lietus? Kur lietus?”
Kad bija pabeiguši spriest, tad visi ķērās pie darba: zaķis bijis pirmais, kas tecējis pa
priekšu, norādīdams Daugavai vietu. Zaķim paraža līkumu līkumiem skriet, tādēļ arī
Daugava gadījusies tāda palīkumaina. Kurmis tūliņ zaķim pakaļ vagu dzinis, par ko
esot nopelnījis glītos, melnos samta svārkus.
Kā cēlies Lubānas ezers / latviešu tautas teika
Senāk visi ezeri laidušies pa gaisu . Tā arī Lubānas ezers. Tikai sava lieluma dēļ tas
nav varējis izmeklēt tik plašu vietu, kur apmesties. Laižoties tas bijis ļoti piekusis un
apmeties gulēt dienvidu starp Praulienu un Lazdonu. Pēc atpūtas piecēlies un laidies
tālāk, bet guļas vietā atstājis zābakus. Kur zābaks palicis, tur izcēlies ezers, kas
nosaukts par Melno ezeru. Pret vakaru tas nolaidies atkal vienā vietā paēst vakariņas.
Paēdis, laidies tālāk, bet tai vietā palicis viens šķīvis. Tur arī ir cēlies ezers, ko
nosaukuši par Balto ezeru. Tikai otrā dienā ap pusdienlaiku Lubānam gadījies laisties
pāri lielam klajumam. Novērojis, ka tur varēšot labi izstiepties, nācis zemē un tur arī
palicis uz dzīvi.

Gauja / latviešu tautas pasaka
Reiz tālos aizlaikos rāmajam Piebalgas milzim Alaukstam piedzima meita Gauja.
„Teci nu, meit, uz jūru! „ tēvs sacīja.
Gauja izskrēja pļavā, palīksmoja, paskatījās uz jauno puisi Inesi, kas vēl gulēja rīta
miglā, ar salām apsedzies, un spītīgi atcirta: „Man vēl agri doties māmuļas jūras
klēpī, esmu vēl jauna, gribu brīdi palīksmot pa norām un birztalām!” un sāka tecēt
nevis uz jūru kā visas rātnas upes, bet pagrieza vaigu pret sauli un tecēja tai pretī.
Ceļā satiktos strautus un upītes tā aicināja sev līdzi, saukdama: „Tas nav ne prieks, ne
drosme, ja rātni tekam līdzi visiem ūdeņiem. Tecēsim pret sauli! Diesim pāri visiem
šķēršļiem un aizsprostiem, kamēr vēl esam jauni!”
Tecēdama pret sauli, Gauja auga arvien lielāka un dziļāka, pieņēmās spēkā un
krāšņumā.
Ap Lejasciemu tā kļuva rāmāka, atvaros tumsa dziļumu nemiers, pamazām rima
meitenes draiskums.
Un pienāca vieta, kur Gauja izmeta pēdējos līkumus dejā, pateica ardievas meitenes
draiskajām rotaļām un pagrieza savu pilnbriedušās upes tecējumu uz jūru.
Šo vietu kopš tiem laikiem sāka dēvēt par Gaujienu.
Ūdens lāse
Tu droši vien esi redzējis palielināmo stiklu, apaļu kā brillēm, kurš visu palielina
simtkārt. Ja to pieliek pie acs un skatās uz kādu ūdens lāsi, pasmeltu no dīķa, tad var
redzēt tūkstošiem ērmīgu dzīvnieciņu, kurus citādi nekad ūdenī neredz. Tie atgādina
ar vēžiem pilnu bļodu, kuri lien cits pāri citam. Un viņi ir tik alkatīgi! Viņi rauj cits
citam te rokas, te kājas nost, nokož galvas un astes un līksmojas un priecājas turklāt.
Reiz dzīvoja kāds vecs vīrs, kuru visi sauca par Skrīpi Skrāpi. Viņš vienmēr gribēja
panākt no visa to vislabāko un, ja tas nekādi neizdevās, tad ķērās pie buršanas.
Kādu dienu viņš sēdēja un raudzījās caur palielināmo stiklu ūdens lāsē, kuru bija
pasmēlis peļķē. Kā tur ņudzēja un mudžēja! Tūkstošiem mazu dzīvnieciņu lēkāja un
kūleņoja, koda cits citam un aprija cits citu.
„Tas taču ir tik riebīgi,” teica vecais Skrīpis Skrāpis,” vai tad nevar panākt, lai viņi
dzīvo mierā un saticībā un katrs rūpētos tikai par sevi?”
Viņš domāja un domāja, bet nevarēja neko izdomāt, tāpēc vajadzēja ķerties pie
buršanas.
„Nokrāsošu viņus, lai viņi skaidrāk saredzami,” viņš sacīja un ielēja ūdenī kaut ko
sarkanam vīnam līdzīgu, tikai tās bija raganu asinis, ņemtas no auss ļipiņas, pati
labākā šķirne par deviņiem feniņiem. Nu visi ērmīgie dzīvnieciņi kļuva rožsārti un
ūdens lāse atgādināja lielu pilsētu , pilnu ar kailiem mežoņiem.
„Kas tev tur ir?” prasīja kāds vecs burvis, kuram nebija vārda un viņš ar to varēja
lepoties.
„Ja tu uzminētu, kas tas ir,” teica Skrīpis Skrāpis, „es tev to uzdāvinātu. Taču tas
nebūs viegli, ja nav nekādas jausmas par to.”
Un burvis, kam nebija pat vārda, paskatījās caur palielināmo stiklu. Patiešām, viņš
redzēja veselu pilsētu, kuras iedzīvotāji skraidīja apkārt kaili. Taisni šausmas!
Bet vēl šausmīgāk bija noskatīties, kā viņi cits citu grūstīja, dunkāja, kampa, ķēra,
koda un plēsa. Kurš bija apakšā, gribēja tikt augšā, kurš bija augšā, tam vajadzēja
nonākt lejā.
„Tas ir varen jocīgi,” teica burvis bez vārda.
„Bet kas tas ir, pēc tavām domnām?” prasīja otrs. „Vai vari to pateikt?”
„Nu, tas taču skaidri redzams!” viņš atbildēja. „Tā ir Parīze vai kāda cita lielpilsēta,
tās jau visas vienādas. Tā ir lielpilsēta!”
„Tā ir ūdens lāse no peļķes,” Skrīpis Skrāpis noteica...
Darba lapa:
UZZĪMĒ, UZRAKSTI

PELD GRIMST