gada_parskats_web

v.vesperis

gada_parskats_web

Pārskatā izmantotā metodika

Pārskatā ir uzskaitītas un analizētas visas valstij kapitālsabiedrībās

tieši piederošās kapitāla daļas un lielākā daļa valstij

kapitālsabiedrībās netieši piederošās kapitāla daļas, lai veicinātu

efektīvu valsts aktīvu pārvaldīšanu. Lai nodrošinātu pēctecību,

gada pārskats un analīze tiek gatavota katru gadu, kā arī tiek veikti

pasākumi valsts kapitālsabiedrību darbības rādītāju atbilstības

kapitālsabiedrības darbības formai pilnveidošanai un uzlabošanai,

tostarp finanšu, kā arī korporatīvās pārvaldības jomā. Šajā pārskatā

analizēti kapitālsabiedrību finanšu dati par 2014.–2015. gadu

un savstarpēji salīdzināti. Sniegta arī būtiskākā informācija un

radītāji ar kapitālsabiedrībām saistītajām nozarēm. Pārskatā netiek

analizēti sabiedrību nefinanšu rādītāji.

Valsts kapitālsabiedrību analīze

Gada pārskata pielikumā “Valsts kapitālsabiedrību, valsts

kapitāla daļu, valsts kapitālsabiedrībām un valsts izšķirošā ietekmē

esošām kapitālsabiedrībām piederošās kapitāla daļas” norādītajā

kapitālsabiedrību sarakstā ietvertas dažādas kapitālsabiedrības –

valsts kapitālsabiedrības, valsts atkarīgās kapitālsabiedrības, valsts

publiski privātās kapitālsabiedrības, valsts meitas sabiedrības un

valsts izšķirošā ietekmē esošās kapitālsabiedrības, kā arī privātās

kapitālsabiedrības, kurās valstij nav izšķirošas ietekmes, bet plašāka

informācija pārskatā sniegta par valsts kapitālsabiedrībām vai

valsts izšķirošā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām un ekonomiski

(AS “RĪGAS SILTUMS”) vai sabiedriski (SIA “Latvijas Olimpiskā

vienība”) nozīmīgākajām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir kapitāla

daļu īpašnieks. 2014. gada datos ir iekļautas arī 2015. gadā pārdošanas

procesu noslēgušās (AS “Citadele banka”) un reorganizētās

(AS “Attīstības finanšu institūcija”, 2014. gadā iekļauti konsolidētie

dati) kapitālsabiedrības. Valstij pieder virkne kapitālsabiedrību,

kuras kalpo sabiedrībai un kuru mērķi ir drīzāk sociāli, nevis

komerciāli. Šis apstāklis finanšu analīzi sarežģī, jo novērtēšanas

paņēmieni un metodes, kas paredzētas tipisku komercsabiedrību

vērtēšanai, lielākoties nav piemērotas, lai analizētu un objektīvi

novērtētu sabiedrībai doto labumu un sasniegtos nefinanšu

mērķus.

atbilstoši Latvijas grāmatvedības normatīvajiem aktiem. Kopumā

Latvijas normatīvie akti atbilst SFPS, tomēr ir zināmas atšķirības, kas

varētu ietekmēt arī aktīvu un pasīvu vērtējumu. Latvijas normatīvie

akti nenosaka tik augstas prasības finanšu informācijas atklāšanai.

Tā kā konsolidētie (SFPS izpratnē) finanšu pārskati par

visām kapitālsabiedrībām nebija pieejami, dažos gadījumos

izmantoti summētie finanšu dati. Kapitālsabiedrību savstarpējie

darījumi netika izslēgti no aprēķiniem, jo tam nepieciešamais

pamatojums finanšu pārskatos nav pieejams. Kapitālsabiedrības

var būt izmantojušas atšķirīgus grāmatvedības uzskaites principus,

piemēram, pamatlīdzekļi uzskaitīti gan pēc iegādes cenas, gan pēc

pārvērtēšanas rezultātiem, investīcijas īpašumā – gan pēc iegādes

cenas, gan pēc patiesās vērtības. Citas būtiskākās atšķirības var

rasties saistībā ar zaudējumu uzskaiti saistībā ar ilgtermiņa aktīvu

vērtības zaudēšanu, uzkrājumu veidošanas politiku, klasifikāciju un

darbinieku labumu uzskaiti.

Datu vākšanas metodika

Šajā gada pārskatā sniegtā finanšu informācija nav papildus

auditēta, un tā saņemta no kapitāla daļu turētāja pārstāvja, no

kapitālsabiedrību publicētajiem zvērinātu revidentu pārbaudītajiem

finanšu gada pārskatiem un citiem publiski pieejamiem datiem un

reģistriem. Vairākām sektora “Pārējās nozares” kapitālsabiedrībām

nebija pieejami pārskatam nepieciešamie dati (kapitālsabiedrības,

kurās valsts līdzdalība mazāka par 20 %).

Jāņem vērā, ka kapitālsabiedrību finanšu pārskati gatavoti,

izmantojot atšķirīgus standartus – daži gatavoti atbilstoši

starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS), citi –

13

More magazines by this user
Similar magazines