gada_parskats_web

v.vesperis

gada_parskats_web

sastāva veidošanai, regulējums informācijas publiskošanai un

atklātībai par nominācijas procesu;

• Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumi

Nr. 791 “Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un

publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu

skaitu atbilstoši kapitālsabiedrības lielumu raksturojošiem

rādītājiem, valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības

maksimālo apmēru”. Šie noteikumi aizstāj iepriekš izdotos

Ministru kabineta noteikumus, vienlaikus arī veicot būtiskas

izmaiņas attiecībā uz kapitālsabiedrību lieluma grupām un

maksimālo atlīdzības lielumu valdes un padomes locekļiem

atkarībā no kapitālsabiedrības lieluma. Tāpat noteikti galvenie

principi konkrēta atlīdzības apjoma noteikšanai konkrētā

kapitālsabiedrībā, proti, jāizvērtē kapitālsabiedrības rīcībā esošie

resursi atlīdzībai, kapitālsabiedrības pašu ieņēmumu īpatsvars un

publisko finanšu resursu īpatsvars kapitālsabiedrības ieņēmumos,

kā arī vairāki citi papildu kritēriji;

• Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumi

Nr. 806 “Kārtība, kādā valsts kapitālsabiedrības un publiski

privātās kapitālsabiedrības, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs),

prognozē un nosaka dividendēs izmaksājamo peļņas daļu un

veic maksājumus valsts budžetā par valsts kapitāla izmantošanu”.

Šie noteikumi, kas aizstāj iepriekšējo regulējumu, paredz būtībā

jaunu dividendēs izmaksājamās peļņas daļas noteikšanas

pieeju, sasaistot to ar kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības

stratēģiju un tajā ietvertajiem investīciju un attīstības plāniem,

kā arī paredzot, ka gadījumā, ja stratēģijas projektā attiecīgajam

laika periodam plānotā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa

(procentos) atšķiras no normatīvajos aktos noteiktās, tad kapitāla

daļu turētājs iesniedz attiecīgu priekšlikumu Ministru kabinetam.

Ja Ministru kabinets, izskatot šo priekšlikumu un PKC atzinumu

par to, pieņem lēmumu atļaut noteikt stratēģijā atšķirīgu

dividendēs izmaksājamo peļņas daļu (procentos), tad kapitāla

daļu turētājs apstiprina stratēģiju un dividendes valsts budžetā

tiek iemaksātas atbilstoši stratēģijai, nevis normatīvajiem aktiem.

2015. gadā tika izstrādāti un 2016. gadā apstiprināti Ministru

kabineta 2016. gada 9. februāra noteikumi Nr. 95 “Kārtība, kādā

tiek vērtēti darbības rezultāti un finanšu rādītāji kapitālsabiedrībai,

kurā valstij ir izšķirošā ietekme”. Šie noteikumi paredz kārtību,

kādā notiek kapitālsabiedrības darbības rezultātu izvērtēšana,

nosakot, ka sākotnējo izvērtējumu un informāciju par darbības

rezultātiem sniedz kapitālsabiedrības valde, tos izvērtē nozares

ministrija (attiecībā uz nozares politikas mērķu īstenošanu) un

kapitāla daļu turētājs, kurš iesniedz valdes un kapitāla daļu turētāja

sākotnējo vērtējumu koordinācijas institūcijai. Koordinācijas

institūcija sniedz savu vērtējumu par kapitālsabiedrības finanšu

mērķu izpildi, skatot to kontekstā ar citiem finanšu rādītājiem un

nefinanšu mērķu izpildi.

2015. gadā tika izstrādātas un 2016. gadā apstiprinātas četras

vadlīnijas kapitālsabiedrību pārvaldības jomā, kuru izstrādei

ir deleģējums likumā “Publiskas personas kapitāla daļu un

kapitālsabiedrību pārvaldības likums”:

• Vispārējo stratēģisko mērķu noteikšanas vadlīnijas valsts

līdzdalībai kapitālsabiedrībā;

• Valsts kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģijas

izstrādes vadlīnijas;

• Informācijas publiskošanas vadlīnijas valsts

kapitālsabiedrībām un kapitāla daļu turētājiem;

• Vadlīnijas darbības rezultātu izvērtēšanai kapitālsabiedrībās,

kurās valstij ir izšķirošā ietekme.

2015. gada rudenī PKC organizēja mācības nozaru ministriju

atbildīgajām amatpersonām un valsts kapitālsabiedrību

valžu locekļiem. Tika organizēti deviņi mācību semināri, tai

skaitā par kapitālsabiedrību darbības stratēģiju izstrādi, par

korporatīvo pārvaldību un Publiskas personas kapitāla daļu

un kapitālsabiedrību likuma piemērošanu. Mācību semināros

piedalījās 115 dalībnieki, kopumā pozitīvi novērtējot sniegtās

mācību iespējas un sniedzot savus ieteikumus turpmāko mācību

organizēšanai.

2015. gada rudenī un 2016. gada pavasarī PKC notika

ļoti aktīvs darbs saistībā ar Latvijas iestāšanās OECD sarunu

procesu, ņemot vērā OECD izvērtējumā par Latvijas valsts

kapitālsabiedrību pārvaldību izteiktās rekomendācijas.

Galvenās OECD izvērtējuma rekomendācijas bija attiecināmas

uz profesionālu padomju izveidošanu un gadu pārskatu

sagatavošanu atbilstoši starptautiskajiem finanšu pārskatu

standartiem lielajās valsts kapitālsabiedrībās, likuma “Publiskas

personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums”

praktisko ieviešanu, jo īpaši attiecībā uz kapitālsabiedrību

vidēja termiņa darbības stratēģiju izstrādi, finanšu un nefinanšu

mērķu noteikšanu, valsts īpašumtiesību politikas kritēriju skaidru

definēšanu un koordinācijas institūcijas kapacitātes stiprināšanu.

PKC pārstāvji nodrošināja aktīvu sadarbību ar nozaru ministriju

atbildīgajām amatpersonām, kā arī ar OECD sekretariātu, lai

sadarbībā ar nozaru ministrijām nodrošinātu OECD ziņojumā

ietverto rekomendāciju ieviešanu Latvijā, kā arī piedalījās OECD

Korporatīvās pārvaldības komitejas un Valsts uzņēmumu un

privatizācijas darba grupas sēdēs, lai informētu par Latvijas

paveikto rekomendāciju ieviešanā un informētu par savu nostāju

attiecībā uz veidiem rekomendāciju ieviešanai. 2016. gada

aprīlī Korporatīvās pārvaldības komitejas un Valsts uzņēmumu

pārvaldības un privatizācijas darba grupā tika noslēgtas tehniskās

pievienošanās sarunas un pabeigta izvērtējuma procedūra par

valsts kapitālsabiedrību pārvaldību, kā rezultātā tika saņemts

pozitīvs Korporatīvās pārvaldības komitejas slēdziens par Latvijas

atbilstību OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības vadlīnijām,

vienlaikus paredzot vairāku rekomendāciju izpildi pēc Latvijas

iestāšanās OECD, par ko Latvijai būs jāinformē Valsts uzņēmumu

pārvaldības un privatizācijas darba grupa 2017. gada aprīlī.

7

More magazines by this user
Similar magazines