17.01.2017 Views

Tagad 2015 (9)

Zinātniski metodiskais žurnāls "Tagad" 2015 '9 Interaktīvā tiešsaistes versija

Zinātniski metodiskais žurnāls "Tagad"
2015 '9
Interaktīvā tiešsaistes versija

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

TAGAD<br />

lasot vārdus, izlasa arī domas). Turklāt domu nevar<br />

izlasīt tikai tā, ka tā tiek paturēta prātā, – lai doma<br />

patiešām būtu izlasīta, tai ir jāpārvēršas par rīcību,<br />

ir patiešām jānostājas uz tikuma ceļa, novēršot<br />

savus maldus, lai lasījums būtu kā vērts.<br />

LASĪJUMA GAITA<br />

Pēc lasījuma veidu noskaidrošanas ir būtiski norādīt,<br />

kāda varētu būt iespējamā un vēlamā lasījuma<br />

gaita, lai panāktu mērķi – laimīgu dzīvi. Seneka, lai<br />

norādītu, kāda ir lasīšanas norise, izmanto līdzību<br />

ar bitēm – lasot notiek vākšana. Savāktais ir tikai<br />

jēlviela, līdz ar to savāktais ir jāsadala, jāsašķiro,<br />

lai no salasītā atlasītu derīgo. Pēc tam savukārt<br />

mums ar savu prāta spēju (ingenium) palīdzību<br />

ir jāgādā, lai derīgais tiktu saplūdināts jau ar to<br />

derīgo, kas mūsos ir, lai no jauna savāktais kļūtu<br />

par daļu no mums, iekļautos vienotā veselumā.<br />

Tātad pamatlieta, kurai jānotiek lasīšanas gaitā,<br />

ir izlasītā pārstrāde ([litteras] concoquere), lai<br />

uzturētu garīgo vielmaiņu atbilstošā līmenī. Tas ir<br />

svarīgi, jo nepārstrādāts (uz)lasītais mums ir nasta<br />

un apgrūtinājums, tas mūsos ir svešķermenis<br />

(alienum), jo tikai pārstrādāti vārdi un domas<br />

pārtop par dzīvinošu sulu. Līdz ar to izlasītais, ja<br />

tas pastāv tikai mūsu atmiņā, bet nav padarīts par<br />

daļu no mums (t.i., ja izlasītā doma nevirza mūsu<br />

darbību), ir mums nederīgs (84, 5–7).<br />

Līdz ar to lasīšanas gaitā ir vēlama līdzradīšana,<br />

kas ir izlasītā pārradīšana – padarīšana par savu,<br />

ja vēlamies gūt no teksta kādu labumu. Pretējā<br />

gadījumā varam apmierināties ar īslaicīgu teksta<br />

baudu. Līdz ar to šāda lasīšana, kas apzināti<br />

pārstrādāta lasītājā, padarot izlasītās daļas par<br />

veselumu, veido vienskanīgu kori, kurā izlasīto<br />

autoru un domu daudz, bet viss izskan kopskaņā<br />

un sabalsotībā.<br />

Vēl viens aspekts, kas raksturo lasīšanas gaitu, ir<br />

dialektika, jo pārstrādāts lasījums paredz dialektiskas<br />

attiecības ar tekstu vārda „dialektika” burtiskā<br />

nozīmē – ar grāmatu notiek saruna (67, 2), jo grāmata<br />

runā, ar grāmatu palīdzību tiek runāts un tiek veicināta<br />

saruna (81, 3). Šāda teksta uztvere paredz, kā jau tika<br />

pieminēts, ka lasīšana nav parādība, kas būtu nošķirta<br />

no rakstīšanas un runas mākslas. Tomēr lasīšana ir<br />

daudz piemērotāka nekā klausīšanās (46, 3), lai būtu<br />

iespējama pilnvērtīga uzņemto domu pārstrāde,<br />

jo klausīšanās neļauj pietiekami iedziļināties, liekot<br />

pieņemt runātāja runas ritumu un plūdumu, savukārt<br />

lasīšana ļauj katram pašam iestatīt sev ērtāko lasīšanas<br />

ātrumu, lai pēc iespējas labāk garīgi pārstrādātu<br />

izlasīto. Lai lasītajā varētu lietderīgi iedziļināties, būtiski<br />

ir ērti apstākļi (46, 1), jo ir lietas, ko var rakstīt (lasīt) arī<br />

ratos (vilcienā), kamēr citām vajadzīga atgultne, miers,<br />

brīvs laiks un vienatne (72, 2).<br />

LASĪJUMA APJOMS<br />

Viens no interesantākajiem vērojumu kopojumiem,<br />

kam saistībā ar lasīšanu pievērš uzmanību Seneka,<br />

ir lasījuma apjoma jautājums – par apjomu, kādu<br />

būtu vērts lasīt (vai vispār uztvert – kā priekšā<br />

nolasītu tekstu, skandētu dzeju vai balsī teiktu<br />

runu), par lasīšanas biežumu un daudzumu,<br />

lasāmo autoru skaitu, vārdu iedarbīgumu.<br />

Tā kā labums dvēselē ir jāuzņem pamazītiņām<br />

(minutatim), tad ir vajadzība nevis pēc daudziem<br />

(non multa), bet iedarbīgiem (efficacia) vārdiem.<br />

Tas sasaucas arī ar citviet senās pasaules tekstos<br />

sastopamajiem vērojumiem par lasīšanas apjomu,<br />

piemēram, Plīnija Jaunākā atziņa par lasīšanu – ir<br />

jālasa daudz, nevis daudzi (multum legendum esse,<br />

non multa) 20 – arī norāda uz vēlamu pamatīgu<br />

iedziļināšanos dažu vērtīgu autoru darbos un<br />

lietderīgu grāmatu lasīšanu, nevis pārskriešanu pāri<br />

daudzu rakstnieku visdažādākajiem sacerējumiem.<br />

Pie līdzīga secinājuma ir nonācis arī Kvīntiliāns, kurš<br />

raksta – prāts ir veidojams un tā krāšņums drīzāk<br />

iegūstams, lasot daudz, nevis daudzus (multa<br />

magis quam multorum lectione) 21 .<br />

Aprakstot lasīšanu un rakstniekus, Seneka<br />

brīdina, lai, lasot daudzus rakstniekus un dažāda<br />

veida tīstokļus, šāda lasīšana nenestu sev līdzi<br />

ko svārstīgu (vagus) un nepastāvīgu (instabilis)<br />

(2, 2). Šāda svārstīga un nepastāvīga lasīšana ir<br />

20 Plīnija Jaunākā 7. vēstules 9. apakšnodaļa (Plin. Ep. 7, 9).<br />

21 Kvīntiliāna darba Apmācība runas mākslā 10. grāmata, 1. nodaļa, 59. sadaļa<br />

(Quint. Inst. 10, 1, 59).<br />

40

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!