Tagad 2015 (9)
Zinātniski metodiskais žurnāls "Tagad" 2015 '9 Interaktīvā tiešsaistes versija
Zinātniski metodiskais žurnāls "Tagad"
2015 '9
Interaktīvā tiešsaistes versija
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
TAGAD<br />
lasot vārdus, izlasa arī domas). Turklāt domu nevar<br />
izlasīt tikai tā, ka tā tiek paturēta prātā, – lai doma<br />
patiešām būtu izlasīta, tai ir jāpārvēršas par rīcību,<br />
ir patiešām jānostājas uz tikuma ceļa, novēršot<br />
savus maldus, lai lasījums būtu kā vērts.<br />
LASĪJUMA GAITA<br />
Pēc lasījuma veidu noskaidrošanas ir būtiski norādīt,<br />
kāda varētu būt iespējamā un vēlamā lasījuma<br />
gaita, lai panāktu mērķi – laimīgu dzīvi. Seneka, lai<br />
norādītu, kāda ir lasīšanas norise, izmanto līdzību<br />
ar bitēm – lasot notiek vākšana. Savāktais ir tikai<br />
jēlviela, līdz ar to savāktais ir jāsadala, jāsašķiro,<br />
lai no salasītā atlasītu derīgo. Pēc tam savukārt<br />
mums ar savu prāta spēju (ingenium) palīdzību<br />
ir jāgādā, lai derīgais tiktu saplūdināts jau ar to<br />
derīgo, kas mūsos ir, lai no jauna savāktais kļūtu<br />
par daļu no mums, iekļautos vienotā veselumā.<br />
Tātad pamatlieta, kurai jānotiek lasīšanas gaitā,<br />
ir izlasītā pārstrāde ([litteras] concoquere), lai<br />
uzturētu garīgo vielmaiņu atbilstošā līmenī. Tas ir<br />
svarīgi, jo nepārstrādāts (uz)lasītais mums ir nasta<br />
un apgrūtinājums, tas mūsos ir svešķermenis<br />
(alienum), jo tikai pārstrādāti vārdi un domas<br />
pārtop par dzīvinošu sulu. Līdz ar to izlasītais, ja<br />
tas pastāv tikai mūsu atmiņā, bet nav padarīts par<br />
daļu no mums (t.i., ja izlasītā doma nevirza mūsu<br />
darbību), ir mums nederīgs (84, 5–7).<br />
Līdz ar to lasīšanas gaitā ir vēlama līdzradīšana,<br />
kas ir izlasītā pārradīšana – padarīšana par savu,<br />
ja vēlamies gūt no teksta kādu labumu. Pretējā<br />
gadījumā varam apmierināties ar īslaicīgu teksta<br />
baudu. Līdz ar to šāda lasīšana, kas apzināti<br />
pārstrādāta lasītājā, padarot izlasītās daļas par<br />
veselumu, veido vienskanīgu kori, kurā izlasīto<br />
autoru un domu daudz, bet viss izskan kopskaņā<br />
un sabalsotībā.<br />
Vēl viens aspekts, kas raksturo lasīšanas gaitu, ir<br />
dialektika, jo pārstrādāts lasījums paredz dialektiskas<br />
attiecības ar tekstu vārda „dialektika” burtiskā<br />
nozīmē – ar grāmatu notiek saruna (67, 2), jo grāmata<br />
runā, ar grāmatu palīdzību tiek runāts un tiek veicināta<br />
saruna (81, 3). Šāda teksta uztvere paredz, kā jau tika<br />
pieminēts, ka lasīšana nav parādība, kas būtu nošķirta<br />
no rakstīšanas un runas mākslas. Tomēr lasīšana ir<br />
daudz piemērotāka nekā klausīšanās (46, 3), lai būtu<br />
iespējama pilnvērtīga uzņemto domu pārstrāde,<br />
jo klausīšanās neļauj pietiekami iedziļināties, liekot<br />
pieņemt runātāja runas ritumu un plūdumu, savukārt<br />
lasīšana ļauj katram pašam iestatīt sev ērtāko lasīšanas<br />
ātrumu, lai pēc iespējas labāk garīgi pārstrādātu<br />
izlasīto. Lai lasītajā varētu lietderīgi iedziļināties, būtiski<br />
ir ērti apstākļi (46, 1), jo ir lietas, ko var rakstīt (lasīt) arī<br />
ratos (vilcienā), kamēr citām vajadzīga atgultne, miers,<br />
brīvs laiks un vienatne (72, 2).<br />
LASĪJUMA APJOMS<br />
Viens no interesantākajiem vērojumu kopojumiem,<br />
kam saistībā ar lasīšanu pievērš uzmanību Seneka,<br />
ir lasījuma apjoma jautājums – par apjomu, kādu<br />
būtu vērts lasīt (vai vispār uztvert – kā priekšā<br />
nolasītu tekstu, skandētu dzeju vai balsī teiktu<br />
runu), par lasīšanas biežumu un daudzumu,<br />
lasāmo autoru skaitu, vārdu iedarbīgumu.<br />
Tā kā labums dvēselē ir jāuzņem pamazītiņām<br />
(minutatim), tad ir vajadzība nevis pēc daudziem<br />
(non multa), bet iedarbīgiem (efficacia) vārdiem.<br />
Tas sasaucas arī ar citviet senās pasaules tekstos<br />
sastopamajiem vērojumiem par lasīšanas apjomu,<br />
piemēram, Plīnija Jaunākā atziņa par lasīšanu – ir<br />
jālasa daudz, nevis daudzi (multum legendum esse,<br />
non multa) 20 – arī norāda uz vēlamu pamatīgu<br />
iedziļināšanos dažu vērtīgu autoru darbos un<br />
lietderīgu grāmatu lasīšanu, nevis pārskriešanu pāri<br />
daudzu rakstnieku visdažādākajiem sacerējumiem.<br />
Pie līdzīga secinājuma ir nonācis arī Kvīntiliāns, kurš<br />
raksta – prāts ir veidojams un tā krāšņums drīzāk<br />
iegūstams, lasot daudz, nevis daudzus (multa<br />
magis quam multorum lectione) 21 .<br />
Aprakstot lasīšanu un rakstniekus, Seneka<br />
brīdina, lai, lasot daudzus rakstniekus un dažāda<br />
veida tīstokļus, šāda lasīšana nenestu sev līdzi<br />
ko svārstīgu (vagus) un nepastāvīgu (instabilis)<br />
(2, 2). Šāda svārstīga un nepastāvīga lasīšana ir<br />
20 Plīnija Jaunākā 7. vēstules 9. apakšnodaļa (Plin. Ep. 7, 9).<br />
21 Kvīntiliāna darba Apmācība runas mākslā 10. grāmata, 1. nodaļa, 59. sadaļa<br />
(Quint. Inst. 10, 1, 59).<br />
40