Rīgu

siltinam

2017-02-17_09_43_22_riga

Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata Būvinženieris Nr. 54

Lai gan ēku energoefektivitātes jomā Latvija vēl ir tikai ceļa sākumā, jaunā daudzdzīvokļu

māju energoefektivitātes programma ļauj cerēt, ka drīzumā arvien biežāk

skatieniem pavērsies renovētas energoefektīvas daudzdzīvokļu mājas un

estētiska vide.

Ar gribasspēku

par energoefektīvu

Rīgu

Dace Rozenšteina

Foto: DzīB AB60 valdes priekšsēdētājas

Anitas Bērziņas personiskais arhīvs

Pēc Ekonomikas ministrijas mājaslapā

publiskotajiem datiem, iepriekšējās atbalsta

programmas ietvaros iespēju renovēt

dzīvojamās mājas ar ERAF līdzfinansējumu

Latvijā kopumā izmantojušas 740

daudzdzīvokļu ēkas. Tostarp aktīvākās

pašvaldības bijušas Liepāja (110 renovētas

ēkas), Valmiera (60) un Ventspils (57). Lai

gan nereti nākas dzirdēt, ka, salīdzinot ar

citām pašvaldībām, Rīga ir ļoti kūtra ēku

energoefektivitātes jomā, pēc renovēto ēku

skaita aizvadītajā periodā Rīga ierindojas

ceturtajā vietā ar 46 renovētām daudzdzīvokļu

mājām. Protams, jāņem vērā, ka tie

ir dati par ēkām, kas renovētas ERAF atbalsta

programmas ietvaros, jo vairākās pašvaldībās,

piemēram, Liepājā, Valmierā un

Jelgavā, ēkas renovētas, izmantojot arī pašvaldību

līdzfinansējumu, pašu iedzīvotāju

līdzekļus vai citas atbalsta formas. Ņemot

vērā lielo daudzdzīvokļu ēku apjomu Rīgā,

līdz šim renovēto namu skaits tiešām ir

niecīgs. Mēģināsim noskaidrot, kādi ir galvenie

iemesli Rīgas iedzīvotāju kūtrumam

un kā to mainīt, kā arī uzzināsim kādu

iedvesmojošu stāstu, kā ar gribasspēka un

entuziasma palīdzību iespējams veikt ēkas

atjaunošanu (renovāciju) un uzlabot dzīves

kvalitāti.

Rīgā viss notiek lēnāk

Lai noskaidrotu rīdzinieku kūtruma

iemeslus, aprunājāmies ar jomas ekspertiem,

kuri ir cieši saistīti ar ēku energoefek-

tivitātes veicināšanu gan šajā, gan iepriekšējā

atbalsta periodā. Attīstības finanšu

institūcijas Altum Energoefektivitātes

kompetences centra eksperts Mārtiņš Upītis

par vienu no iemesliem uzskata faktu,

ka vienas mājas iedzīvotāji nekomunicē

savā starpā, līdz ar to viņiem ir grūtāk vienoties

kopējam lēmumam par ēkas atjaunošanu.

Pēc Upīša domām, šādās mājās arī

kopsapulces tiek rīkotas reti, un, sanākot

kopā, lielāka uzmanība tiek veltīta iedzīvotājiem

sasāpējušo jautājumu izklāstīšanai,

līdz ar to viņi nav gatavi konstruktīvām

sarunām par ēkas atjaunošanu. Tāpēc ēkas

virzība atjaunošanai būtu jāsāk ar regulārām

sapulcēm. «Protams, vēl viens būtisks

iemesls ir labās pieredzes trūkums Rīgā.

Citās pilsētās, kur renovēto māju īpatsvars

ir daudz lielāks, iedzīvotājiem principā

vairs nav jāstāsta par renovācijas nepieciešamību,

viņi paši redz labos piemērus,

apzinās ieguvumus, vēršas ar konkrētiem

jautājumiem pie pārvaldnieka, ko un kā

labāk darīt, lai varētu piedalīties šajā programmā.

Būtiski ir arī atrast prasmīgu un

atbildīgu projekta vadītāju, kas palīdzēs sagatavot

un iesniegt nepieciešamos dokumentus

dalībai programmā,» stāsta Mārtiņš Upītis.

Līdzīgās domās par rīdzinieku zemās

aktivitātes iemesliem ir Signe Kajaka, SIA

Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) pārstāve

ar pieredzi vairāk nekā 300 daudzdzīvokļu

ēku atjaunošanas projektu vadīšanā. Vienlaikus

viņa uzsver, ka palēnām rīdzinieku

150 151


Ārzemēs Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata Būvinženieris Nr. 54

aktivitāte pieaug: «Rīgā dažādu iemeslu dēļ

viss notiek lēnāk, taču pagājušā atbalsta

perioda beigās, kad programma teju, teju

jau bija galā, cilvēki bija kļuvuši ļoti aktīvi.

Mums ir virkne projektu, kas tika izstrādāti

iepriekš, bet netika īstenoti, jo beidzās

programmas periods. Patlaban vairāku

dzīvojamo māju, kuru kopīpašnieki pieņēma

lēmumu par dalību jaunajā atbalsta

programmā, projektiem tiek precizēta tehniskā

dokumentācija (jo normatīvi un prasības

ir mainījušās) iesniegšanai Altum.»

Savukārt AS Swedbank biznesa klientu

apkalpošanas menedžeris Arnis Neimanis,

kurš specializējies daudzdzīvokļu māju

rekonstrukcijas un renovēšanas finansēšanā,

stāsta, ka problēmas sagādā lēmuma

pieņemšanas process, jo mājās ar 70–100

dzīvokļiem panākt 2/3 dzīvokļu īpašnieku

piekrišanu ir sarežģīti. Neimanis uzskata,

ka lielāku aktivitāti varētu vēlēties arī no

namu pārvaldniekiem: «No iedzīvotājiem

esam dzirdējuši, ka pārvaldnieks iedzīvotājus

nav informējis par iepriekšējo

periodu un iespējamo ES fondu atbalstu.

Informācija saņemta tikai no plašsaziņas

līdzekļiem.» Neimanis prognozē, ka šajā

atbalsta periodā, kas ilgs līdz 2023. gadam,

rīdzinieku aktivitāte varētu pieaugt, jo

pārvaldnieki kļuvuši aktīvāki, arī plašsaziņas

līdzekļos un iestāžu un banku mājaslapās

pieejama plaša informācija par iespēju

saņemt ES fondu līdzfinansējumu 50%

apmērā no kopējām attiecināmām atjaunošanas

izmaksām.

Ierobežojumi vai aplami pieņēmumi?

Pagājušā gada nogalē RNP kopā ar Altum

un Ekonomikas ministriju rīkoja informatīvus

seminārus rīdziniekiem, stāstot

par pieredzi un iespēju iesaistīties jaunajā

atbalsta programmā. Šajos semināros

nācās secināt, ka iedzīvotāju vidū iesakņojušies

vairāki stereotipi, kas viņus attur no

aktīvākas iesaistīšanās lemšanā par ēkas

atjaunošanu.

Altum administrētajā daudzdzīvokļu māju

energoefektivitātes programmā, tāpat kā

jebkurā citā ES fondu finansētā aktivitātē,

ir dažādi nosacījumi, kas projektu

pieteicējiem jāievēro. Diemžēl iedzīvotāji,

līdz galam tos neizprotot, mēdz aplami

pieņemt, ka tie ir kārtējie ierobežojumi,

lai atsijātu lielu daļu projektu pieteicēju,

un, nenoskaidrojot detaļas, atmet ar roku

ēkas atjaunošanas iespējām. Piemēram,

programmā ir nosacījums, ka ēkas iedzīvotāju

komunālie parādi nedrīkst būt lielāki

par 10% no šo pakalpojumu rēķinu summas

pēdējā gada laikā. Tā kā daudzu Rīgas

māju komunālo pakalpojumu rēķinos tiek

norādīta mājas kopējā parāda summa,

kas nereti pārsniedz vairākus tūkstošus

eiro, iedzīvotāji automātiski pieņem, ka

viņu ēka nevar pieteikties līdzfinansējuma

jeb granta saņemšanai. Mārtiņš Upītis

atklāj, ka tas nav ierobežojums, bet gan

nosacījums, kas kalpo kā rādītājs mājas

iedzīvotāju disciplīnai – vai viņi ir gatavi

uzņemties saistības un veikt aizņēmuma

atmaksu bankai? «Ja mēs kā privātpersonas

aizejam uz banku, arī tiek izvērtēta

mūsu kredītvēsture un maksātspēja, un

tāpat ir ar mājām,» uzsver Upītis. Arī Signe

Kajaka vērš uzmanību uz aplamu šā nosacījuma

izpratni: «Daudziem šķiet, ka Rīga

ir pilsēta ar vislielākajiem parādiem, bet tā

nebūt nav. Konsultējot interesentus, šā kritērija

dēļ man nav nācies atteikt nevienai

mājai. Cilvēkus nobiedē skaitlis par ēkas

kopējo parādu, kas tiek uzrādīts rēķinos,

taču tas nenozīmē, ka šis parāds ir pēdējā

gada laikā nesamaksātā summa, šis skaitlis

atspoguļo gan aktuālo, gan vēsturisko ēkas

parādu. Iespējams, tas ir pat viena konkrēta

dzīvokļa īpašuma vairāku gadu garumā

uzkrāts parāds, visticamāk, notiek parādu

piedziņas darbs. Tāpēc jāsaprot, ka Altum

ņem vērā gada laikā ēkai izrakstītos rēķinus

un pretim saņemto apmaksu. Nereti

rēķinā mājai parādās gandrīz 10 000 eiro

parāds, taču pēdējā gada griezumā maksāšanas

disciplīna ir 110%, kas nozīmē,

ka aktuālie rēķini tiek apmaksāti un ir

laba maksāšanas disciplīna. Tāpēc nevajag

baidīties, ir jāvēršas pie namu apsaimniekotāja

un jānoskaidro!»

Vēl viens stereotips – mājas ar malkas apkuri

nevar saņemt finansējumu, jo par šādu ēku

atjaunošanu īpaši netiek runāts. «Daudzdzīvokļu

dzīvojamās mājas netiek šķirotas

pēc apkures veida. Neviens nav teicis, ka

daudzdzīvokļu māja, kurai ir alternatīva

apkure, nevarētu startēt šajā programmā.

Līdz ar to nav iemesla par šīm ēkām runāt

152 153


Ārzemēs Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata Būvinženieris Nr. 54

atsevišķi, jo nosacījumi dalībai programmā

gan mājām ar centrālo apkuri, gan gāzes,

gan malkas apkuri ir nemainīgi,» uzsver

Signe Kajaka. Eksperti teic, ka mājām, kas

vēlas saņemt grantu, uzmanība jāpievērš

citiem būtiskiem nosacījumiem, piemēram,

vienam īpašniekam nevar piederēt vairāk

kā 20% no dzīvojamās mājas dzīvokļu skaita

(izņemot valsts vai pašvaldību institūcijas),

tāpat jāskatās, lai nedzīvojamo telpu platība

ēkā (ja tajā atrodas kādi veikali, kafejnīcas

u. c.) nepārsniegtu 25%.

Arī bažām par siltumenerģijas patēriņa

prasību ievērošanu pēc ēkas atjaunošanas

nav pamata. Gan Upītis, gan Kajaka stāsta,

ka lielākajā daļā atjaunoto ēku (provizoriski

ap 70% gadījumu) patēriņš ir vēl mazāks,

nekā paredzēts energoauditā. «Auditā tiek

paredzētas vidēji 55 kWh/m 2 gadā pēc ēkas

atjaunošanas, bet, apskatot konkursā Energoefektīvākā

ēka pieteiktās mājas, redzam,

ka patēriņš nereti ir 30–40 kWh/m 2 gadā,

kas ir gandrīz uz pusi lielāks ietaupījums,

nekā sākotnēji plānots,» teic Signe Kajaka.

Labprāt izskaidros un palīdzēs

Lai izvairītos no situācijas, kad pārprastu

nosacījumu un aplamu pieņēmumu dēļ tiek

palaista garām iespēja saņemt grantu, māju

vecākajiem, dzīvokļu īpašniekiem un viņu

pilnvarotajām personām (apsaimniekotājiem)

ir dažādas iespēju saņemt konsultācijas,

lai noskaidrotu, vai viņi var piedalīties

šajā programmā, kādas darbības viņiem

jāveic, lai saņemtu grantu. Piemēram,

RNP nodrošina konsultācijas ikvienam

RNP pārvaldīšanā esošas daudzdzīvokļu

dzīvojamās ēkas dzīvokļu īpašniekam, ja

vien tas izrāda interesi. «Mēs tiekamies ar

interesentiem, apskatām un izanalizējam

mājas datus par siltumenerģijas patēriņu

iepriekšējos gados. Pārrunājam mājas

tehniskās problēmas un attiecīgi nepieciešamos

remontdarbus. Tad izpētām Altum

mājaslapā pieejamo energoefektivitātes

kalkulatoru projekta attiecināmo izmaksu

aprēķināšanai, nosakām, kādus darbus

par šo naudu būtu iespējams veikt, lai projekts

būtu rentabls. Pēc līdzības ar citām

renovētām ēkām nosakām iespējamo

ietaupījumu. Tas, protams, ir provizorisks

aprēķins ar mērķi sagatavoties sapulcei (vai

aptaujai), kurā iedzīvotāji lems par ēkas

atjaunošanas nepieciešamību,» par RNP

sniegto atbalstu stāsta Kajaka. Tāpat RNP

darbinieki palīdzēs noorganizēt dzīvokļu

īpašnieku sapulci, sastādīt projektēšanas

uzdevumu, kā arī sagatavos un iesniegs

nepieciešamo dokumentāciju Altum.

Tā kā atbalsta saņemšanai pieteikto projektu

un to dokumentācijas atbilstību

izvērtē Altum, arī viņi nodrošina konsultāciju

iespējas gan namu pārvaldniekiem,

gan aktīvākajiem dzīvokļu īpašniekiem un

māju pilnvarotajām personām. Tiesa gan,

interesenti sākotnēji ir aicināti iepazīties ar

Altum mājaslapā pieejamo informāciju un

tad vērsties iestādes filiālēs, kur tiks sniegta

vispārēja informācija par programmas

nosacījumiem. Tālāk jau ar konkrētiem

jautājumiem par tehniskās dokumentācijas

sagatavošanu interesentus konsultēs

Energoefektivitātes kompetences centra

eksperti. «Izvērtējot iesniegto dokumentāciju,

nereti tiek konstatētas nepilnības,

kā dēļ pieteikumi tiek atdoti atpakaļ precizēšanai

un labošanai. Tāpēc nākas dzirdēt

komentārus, ka mums ir pārāk augstas

prasības. Bet būtībā mēs vērtējam būvnormatīvu

izpildīšanos projekta dokumentācijā.

Atšķirībā no iepriekšējā perioda nauda

projekta īstenošanai tiek piešķirta sākumā,

nekādas korekcijas un neplānotās izmaksas

nav pieļaujamas, mēs norādām uz nepilnībām,

lai izvairītos no situācijas, ka projekta

realizācijas laikā projektam tiek noteiktas

neattiecināmās izmaksas, kuru dēļ iedzīvotājiem

jātērē papildu līdzekļi, ko vairs nav

iespējams daļēji nosegt ar līdzfinansējumu

(grantu),» skaidro Mārtiņš Upītis.

Tā kā programmas ietvaros ir pieejams

grants līdz 50% apmērā no ēkas atjaunošanai

attiecināmajām izmaksām,

konsultācijas par kreditēšanas iespējām

ir pieejamas arī bankās. Arnis Neimanis

atklāj, ka par finansējumu mēdz interesēties

gan dzīvokļu īpašnieki, gan to

pilnvarotās personas. Tā kā kreditoru

izvēlas paši dzīvokļu īpašnieki, konsultācijas

ir labs veids, kā noskaidrot kreditēšanas

nosacījumus, piedāvātās procentu

likmes un citu kreditora izvēlei saistošu

informāciju.

No runām pie darbiem

Kamēr liela daļa rīdzinieku vēl šaubās un

pārdomā iespējas, lūk, piemērs, no daudzdzīvokļu

dzīvojamās mājas Anniņmuižas

bulvārī 60, Rīgā, kur aktīva iedzīvotāja

ķērās pie darbiem un nu jau sešus gadus

dzīvo energoefektīvā ēkā, kas nodrošina

komfortablu dzīvi un mājas iemītniekiem

ļāvusi ietaupīt vairāk nekā 20 000 eiro pēc

kredīta maksājumiem.

Anita Bērziņa ir šīs mājas iedzīvotāja un

DZīB AB60 valdes priekšsēdētāja: «Es šajā

mājā dzīvoju kopš 2002. gada. Bija jūtams,

ka māja noveco, radās dažādas problēmas

un nepieciešamība pēc remontdarbiem.

Dzīvokļi mums bija ļoti auksti – pēdējā gadā

pirms ēkas atjaunošanas uzsākšanas ziemā

temperatūra dzīvoklī bija 16 grādu. Logiem

kāpņu telpā bija tikai viena rūts, kāpņu

telpas sienas norakstītas ar rupjībām –

īsāk sakot, ēka bija ļoti sliktā stāvoklī. Un

katru dienu, nākot mājās un to visu redzot,

pārņēma nepatika dzīvot šādā ēkā. Kad

uzzināju par iespēju saņemt Eiropas fondu

līdzfinansējumu, ķēros šai lietai klāt, jo

man tieši bija iegadījies brīvāks laiks. Kad

kļuva skaidrs, ka ar esošo mājas pārvaldnieku

atjaunošanu veikt nav iespējams,

dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē nolēmām

atteikties no esošā pārvaldnieka un nodibinājām

DzīB AB60.»

Fakti

• 45 dzīvokļu māja Anniņmuižas

bulvārī 60, Rīgā.

• Ekspluatācijā nodota 1975. gadā.

• 464. sērija (tā sauktais lietuviešu

projekts).

• Kopējā platība – 2934 m 2 .

Kā radās ideja?

• Slikts ēkas tehniskais stāvoklis.

• Auksti dzīvokļi (temperatūra

telpās ziemas laikā 16 o C).

• Lieli rēķini.

• Nesakārtota vide.

• Iespēja saņemt līdzfinansējumu.

Realizācija

• 2009. gada marts – sasaukta

iedzīvotāju kopsapulce.

• 2009. gada jūnijs – nodibināta

DZīB AB60.

• Tiek lemts par līdzšinējā pārvaldnieka

maiņu un ēkas atjaunošanas

uzsākšanu.

• 2009. gada oktobris – DzīB AB60

pārņem mājas apsaimniekošanu.

• 2009. gada novembris – BEMA

iesniegts projekts par dzīvojamās

mājas atjaunošanu.

• 2010. gada aprīlis – parakstīts

līgums par projekta realizāciju.

• Īstenošanas laiks – 7 mēneši.

• Ēkas atjaunošanas izmaksas –

170 000 eiro (58,20 EUR/m 2 ).

Anita Bērziņa atceras, ka arī viņu mājā

netrūka skeptiķu, taču viņa apstaigāja visus

dzīvokļus un, izmantojot kā piemērus jau

renovētas ēkas, katru dzīvokļa īpašnieku

iepazīstināja ar plānotajām izmaksām un

ietaupījumiem. «Mūsu mājai palaimējās,

ka saprātīgo bija vairākumā. Atskatoties uz

tā brīža situāciju un paveroties apkārt, kas

notiek citās mājās, es teiktu, ka šī trešdaļa

skeptiķu un pretinieku būs vienmēr, un

154 155


Ārzemēs Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata Būvinženieris Nr. 54

KONSULTANTS

viņus nekādā veidā nevarēs pārliecināt.

Būtībā nav jēgas tērēt enerģiju un laiku, lai

pārliecinātu pilnīgi visus, svarīgi ir savākt

nepieciešamo vairākumu un virzīties uz

priekšu. Ar skeptiķiem var runāt un ar

viņiem ir jārunā, bet ar pretiniekiem tas

principā nav iespējams. Sākums bija diezgan

grūts. Iedomājieties, ka jūs atverat

biedrības kontu, un tajā ir pilnīga nulle. Tas

nebija viegli, bet tikām ar visu galā. Tā kā

pēc izglītības esmu inženiere, man ir šādas

tādas tehniskās zināšanās. Protams, man

bija ārkārtīgi daudz jāmācās, bet to visu var

izdarīt, ja ir vēlēšanās. Es ieguvu vērtīgas

zināšanas un, jāteic, nenožēloju ne mirkli,»

ar gandarījumu stāsta Anita Bērziņa.

Atjaunošanas process ēkai noritēja veiksmīgi

– nekādu būtisku starpgadījumu un

problēmu nebija. Bērziņa uzsver, ka tas lielā

mērā atkarīgs no labas komandas: pārvaldnieka,

projektētāja, būvnieka un, protams,

arī no ieinteresētiem dzīvokļu īpašniekiem.

Uz jautājumu, kā dzīve mainījusies pēc

ēkas atjaunošanas, Anita Bērziņa ar prieku

saka: «Mēs dzīvojam skaistā mājā, kurā ir

prieks atgriezties. Un svarīgi, ka dzīvoklī ir

silts par pieņemamu cenu. Man dzīvoklī ir

21 grāds, es varu brīvi regulēt savus radiatorus

un pielāgot savām vēlmēm, neko

lieku nemaksājot. Mums šeit ir labi!»

Ir jārīkojas!

Skaidrs, ka, sēžot dīvānā un prātojot: kā

būtu, ja būtu, pats no sevis nekas nenotiks.

Mūsu uzrunātie eksperti aicina iedzīvotājus

nebaidīties, jautāt un būt aktīvākiem.

Mārtiņš Upītis piebilst, ka dalība

energoefektivitātes programmā ir lieliska

iespēja ne tikai tādēļ, lai samazinātu mājas

siltumenerģijas patēriņu un ietaupītu,

bet arī gadījumos, kad ēkai nepieciešami

nozīmīgi remontdarbi, ko par pašu līdzekļiem

nav iespējams veikt. Līdzīgu viedokli

pauž Signe Kajaka, izklāstot piemēru par

kādu 105 gadus vecu dzīvojamo māju ar

dzīvojamo platību 1118 m 2 : «Ja dzīvokļu

īpašnieki ik mēnesi uzkrājumiem novirza

0,20 EUR/m 2 , mājai kopumā tie ir 223,60

eiro mēnesī, gadā tie ir aptuveni 2683,20

eiro. Tas nozīmē, ka šī māja divus trīs

gadus krātu naudu tikai jumta nomaiņai.

Iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka krāšana mājas

remonta darbiem ir bezgalīga – kamēr

sakrāj naudu problēmas risināšanai mājas

vienā galā, otrā jau klāt ir jaunas problēmas,

kas atkal prasa finanšu līdzekļus.»

• • •

Paskatoties situāciju citos reģionos, var

redzēt, ka aktīvāki iedzīvotāji ir tajās pašvaldībās,

kur pašvaldība papildus atbalsta

ēku atjaunošanu. Piemēram, Liepājā tika

nodrošināta ēkas atjaunošana ar domes

atbalstu 30% apmērā. Cilvēki redz, ka pašvaldība

par viņiem rūpējas. Tagad Liepājā

tiek piedāvāts atbalsts vides labiekārtošanas

darbiem, priekšroku dodot mājām, kas

tiek virzītas atjaunošanai. Rīgā pagalmi

ir katastrofālā stāvoklī, iedzīvotājiem ir

bail iebraukt iekšpagalmos. Ja pašvaldība

piedāvātu kādus bonusiņus, piemēram,

iekšpagalmu sakārtošanai vai atbalsta

saņemšanai projekta izstrādei, jo šajā

atbalsta programmā projektēšanas izdevumi

nav iekļauti attiecināmajās izmaksās,

ļoti iespējams, ka rīdzinieku aktivitāte

būtu vēl lielāka. Pirmos soļus aktivitātes

veicināšanai Rīgas pašvaldība jau ir spērusi

– tiek īstenota programma, kas paredz

līdzfinansējumu vēsturisko ēku vai vēsturiskajā

centrā esošo ēku renovācijai. Tas

ir labs sākums, kā pašvaldībai iesaistīties

vairākus gadu desmitus novārtā atstātā

dzīvojamā fonda sakārtošanā.

Taču, kamēr uz papildu atbalstu no pašvaldības

vēl atliek tikai cerēt, ir tik daudz

ieguvumu, ko mēs, dzīvokļu īpašnieki un

sabiedrība kopumā, varam saņemt, tāpēc

nevajag kavēties, ir jāiet uz priekšu un

jārīkojas.

būvniecībai

Latvijas Nacionālās bibliotēkas infrastruktūras objektu tehniskā projekta ekspertīze | Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izmaksu

ekspertīze | Rīgas Doma restaurācijas tehniskā projekta ekspertīze | Valsts ieņēmumu dienesta ēkas Tālejas ielā 1, Rīgā, tehniskā

projekta ekspertīze | Konsultēšana par būvniecības procesu Rīgas Doma restaurācijā | Multifunkcionālā kultūras centra Dubnas

ielā 2, Rīgā, tehniskā projekta ekspertīze | VEF kultūras pils Ropažu ielā 2, Rīgā, rekonstrukcijas un restaurācijas tehniskā

projekta ekspertīze | Siguldas jaunās pils torņa, balkona, terases restaurācijas darbu būvuzraudzība | Daugavpils tramvaja līniju

156 rekonstrukcijas projekta ekspertīze | Rīgas HES pārgāžņu remontdarbu ekspertīze

157

www.lbskonsultants.lv

LBS - Konsultants paveiktie darbi

Būvuzraudzība

Projektu vadīšana

Iepirkumi būvniecībā

Ēku un būvju tehniskā apsekošana

Būvekspertīzes, tostarp būvprojektu ekspertīzes

Būvizstrādājumu atbilstības dokumentu izvērtēšana

Konsultācijas būvobjektu izpilddokumentācijas sagatavošanā

Semināri un apmācības, tostarp pēc klausītāju izvēlētiem tematiem

Konferenču un prezentāciju organizēšana

K. Barona iela 99, 1a, Rīga, LV-1012, Latvija. Tālruņi: 67311030, 67311180. Fakss 67311050. E-pasts: lbsk@inbox.lv

More magazines by this user
Similar magazines