Views
6 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

nosūtīts kaut kur

nosūtīts kaut kur skitu zemē! Tādēļ atriebību atstāj vienīgi Tam Kungam un esi drošs, ka Viņš šai tautai pieņems uz mata pareizo mēru! 9] Lasi manas tautas vēsturi un tā tev skaidri rādīs, kā Tas Kungs visos laikos katru grēku, ko tauta nodarījusi, uz stingrāko bieži nepielūdzami stingri ir sodījis, un es tev saku: “Debess un Zemes Kungs vēl vienmēr un nemainīgi ir Tas Pats, kāds Viņš bija kopš mūžības! Viņš ir lēnprātīgs un pilns lielākās pacietības, un tautu nekad neatstāj bez skolotājiem un zīmēm no augšas; bet, ak, vai tai tautai, ja Kungam pacietības reiz pietrūks! Ja Viņš reiz vicina lielo soda rīksti, tad Viņš arī ātrāk nemitas, līdz visi tautas locekļi tiek sasisti un to kauli kļuvuši tik irdeni, kā viegla un plāna putra! 10] Ko tu šeit darītu ar lielām un bīstamām pūlēm, Tas Kungs spēj ar vājāko domu. Bet cik ilgi Pats Kungs grib panest tādus cilvēkus, tik ilgi arī mēs rokas neliksim pie viņiem! 11] Tu tak redzēji, cik Kungam bija viegli neliešu priekšā likt pašķirties zemei un tad no aizas nākt ugunij un dūmiem?! Tikpat viegli Viņam būtu bijis šos zākātājus pārvērst par putekļiem un pelniem. Bet Viņam pietika tos tikai sabaidīt un padzīt. 12] Ja tas ir pietiekami Kungam, tad tas ir pietiekami arī mums; jo vienīgi Viņš vienmēr zina pielietot īsto mēru! Bet, ja Kungs starp mums acīmredzami ir labā garastāvoklī un rāda, ka Viņam, par mums nedaudziem, tomēr ir kāds prieks, kādēļ mums te jābūt drūmiem un noskumušiem?! Esi priecīgs un jautrs un priecājies par Kunga žēlastību; visu pārējo atstāj vienīgi Viņam!” 78. Ziharā. — Romiešu virsnieka un Jonaela sarunas par iecietību turpinājums. Virsnieka labā liecība par Jēzu un viņa dusmas par aklajiem un ļaunajiem jūdiem. Nedaudz gaismas par dziedniecību. Lēnprātība un pacietība iedarbīgāka nekā dusmas. Piemēri kā pieredzes segums. Kungam sekot ir labāk, nekā Viņam aizsteigties priekšā. 1] Virsnieks saka: “Mīļais gudrais draugs! Tu esi runāji pareizi un labi; bet kas man kā svešiniekam šajā lietā jāsaka? Es nu ticu un sirds dziļumos esmu pārliecināts, ka šis Jēzus no Nācaretes nav nekas cits, kā vispatiesākais Dievs cilvēka stāvā. Un to man tik daudz nesaka lielās zīmes, kuras Viņš veica, bet gan daudz vairāk Viņa neierobežotā gudrība! Jo kas grib radīt kādu pasauli, tam vajag būt tik gudram, kāds Viņš ir katrā Viņa Vārdā! 2] Bet šie nelieši, kas noziedzīgi dēvē sevi par Dieva Bērniem, uz kuriem visos laikos Dievs tieši vai netieši ir runājis, un tagad Viņš Pats nāk pie viņiem un viņi Viņu, līdzīgi kādam klaidonim, zaimo un pie tam vēl grib izraidīt no pilsētas! Draugs, es esmu romietis, pēc reliģijas sakropļots panteists, tātad akls pagāns, un es ticu un par šo manu jauno ticību galvoju ar savu dzīvību! 3] Ja viņi būtu pagāni, tad es ar viņiem būtu pacietīgs; bet ja viņi sevi dēvē par Dieva Bērniem un Dievu, Kas esot viņu Mūžīgais Tēvs, tā zaimo, te es kā svešinieks nevaru pret viņiem būt iecietīgs! 4] Viņi gribēja padzīt Dievu To Kungu; tagad viņiem jātiek padzītiem. Salašņām un nezālēm vajag tikt aizradītiem, lai šeit uz šī tīruma, kuru nu Pats Kungs ir apstrādājis, padodas tīri augļi! Jo, ja nezāle te paliek, tad tā īsā laikā sabojā visu, ko Pats Kungs šeit tik lieliski ir izsējis! Saki man, bet pilnīgi atklāti, — vai man ir taisnība, vai nē? — Kas man jātur svarīgāks, — Kungs vai šie nožēlojamie salašņas?!” 5] Jonaels saka: “Ka ar tādiem uzskatiem tev ir pilnīga taisnība, to neviens nevar apstrīdēt un nekad arī neapstrīdēs, bet vai kas tāds ir nepieciešams tūlīt, tas atkal ir pavisam cits jautājums. Var jau būt, ka šie ļaundari, nu pār mēru pārbijušies, sevī visu pārdomās un nožēlos viņu ļaundarības un pilnīgi labosies; un te tad tomēr nebūtu pareizi viņus visus izraidīt! Jo kāds grēks pie cilvēka tikai tik ilgi paliek sodāms, kamēr cilvēks nocietinās grēkā; bet ja viņš grēku pilnīgi atmet un dodas Dieva liktajā kārtībā, tad grēkam un sodam pie cilvēka vairs nav ko darīt! 6] Bet sodīt cilvēku, kurš ir pilnīgi labojies, tādēļ, ka viņš savā aklā muļķībā un vājumā vienu vai arī vairākas reizes ir nogrēkojies, būtu neprāta kalngals, patiesa cilvēka pilnīgi necienīgi, pret katru dievišķu kārtību un tāds soda akts uz mata līdzinātos kāda dumjā ārsta soda aktam, kurš, pēc tam kad viņa slimnieki ir kļuvuši pilnīgi veseli, ietu pie viņiem un teiktu: “Jūs gan esat kļuvuši pilnīgi veseli; bet jūs arī saprotat, ka jūsu miesa, un, proti, viens vai otrs loceklis, pie jums ir nogrēkojies un tādēļ pēc samēra, cik tas jūs vairāk vai mazāk ir mocījis, tam vajag tikt sodītam!” Ja nu izdziedinātie, kas tikko atkal ir kļuvuši veseli, ļaus savu miesu sodīt ar visādām mocībām, vai ar varu tiks mocīti, kas ar to iznāks no viņu izdziedināšanas? Redzi, pēc tam viņi kļūs vēl desmit reizes slimāki, kā bija iepriekš! Jautājums: 100

kam tāda miesas pārmācība tātad noderēs? — Vai pati ārstēšana jau nav pietiekama miesas sodīšana? Kādēļ tad kāda pēcsodīšana, kas veselo miesu atkal padara slimu?! Bet ja tāda rīcība jau matērijā dēvējama par pārāk muļķīgu, cik daudz vairāk, ja tā bez kādas saudzības tiek pielietota cilvēka garam. 7] Mūsu pienākums gan ir, cilvēkus, kas ir grēkojuši un tad pilnīgi labojušies, labvēlīgi darīt uzmanīgus uz grēka lielajām briesmām, bet turpretī arī viņu labākajā stāvoklī ar visu, kas ir mūsu rīcībā, viņus spēcināt un darīt stiprākus, lai viņi nekad nevēlētos atkrist grēku verdzībā; bet kā labojušos viņus vilkt pie atbildības un soda tak nenozīmētu neko citu, kā labojušos grēciniekus atvilkt atpakaļ desmit reizes lielākos un ļaunākos grēkos! 8] Un te jautājums, vai tāda rīcība no Dieva nebūtu simtreiz sodāmāka kā visi sodītā agrāk izdarītie grēki! — Sodi, ko katrs grēks jau ved sev līdz, tici man, ir zāles pret dvēseles slimību, kas te saucas “grēks”; bet ja slimība caur dvēselē liktajām zālēm novērsta, kādēļ tad vēl tālākas zāles, kur vairs nav nekādu slimību?!” Virsnieks saka: “Kā aizsarglīdzeklis pret iespējamo slimības uzliesmošanu!” 9] Jonaels saka; “Jā, jā aizsarglīdzekļi gan ir labi un vajadzīgi; bet tiem, kā es iepriekš pieminēju, vajag būt tāda veida, lai spēcinātu un stiprinātu, bet ne lai vājinātu un pat nonāvētu! Caur dusmām dusmas nekad nemazina, bet gan tikai ar lēnprātību un pacietību! 10] Kas te deg, pār to vajag liet ūdeni, bet ne vārošu piķi vai pat kvēlojošu lavu! Kas salauzis kāju, pacel viņu un salauzto kaulu saliec pareizi, pārsien to un ieliec viņu gultā, lai viņa kāja atkal sadzīst, bet nesit viņam ar pātagu par to, ka ejot viņš bija tik neveikls, ka krita un salauza kāju! 11] Pirms neilga laika viens, kas bija atgriezies no skitu zemes, kur viņš bija sūtīts turienes cilvēkiem pasludināt Ābrama, Izaka un Jēkaba Dievu, man stāstīja, ka šī mežonīgā, vienmēr apkārt klejojošā tauta, cilvēku, kas ir nomiris, soda tādēļ, ka viņš ir nomiris! Viņi viņu pilnīgi izģērbj, tad kailu piesien pie staba un veselu dienu per ar pātagu; šī rīcība tiek pielietota pie nomirušā arī tad, ja viņš no kāda ir ticis nonāvēts! Jo tikai viņš ir vainīgs, ka lāva sevi pievarēt un beigās nonāvēt. Turpretī slepkava tiek slavēts, ka viņš otru ir uzvarējis un saglabājis savu dzīvību! 12] Bet cik muļķīgi šī lieta arī vienmēr skan, tad tā tomēr pilnīgi līdzinās mums, ja mēs caur mūsu rīcību to, kas caur grēku, kas ir īsta dvēseles slimība, garīgi jau tāpat ir miris, gribam nonāvēt vēl vairāk, nekā viņš jau tāpat ir! 13] Slimniekam gan ir vajadzīgs ārsts un pareizās zāles; bet viņu sodīt tādēļ, ka viņam bija nelaime kļūt slimam, tas, mīļais draugs, piederētos tumšākajiem skitiem! Es domāju, ka tu nu sapratīsi, ka ir labāk visā sekot Dzīvības Kungam, nekā ar rupji neveiklām rokām Viņam aizsteigties priekšā un caur to, vai nu līdzīgi pārgalvīgam velnam vai tomēr noteikti aiz tīras muļķības, samaitāt dievišķi lielo stādu audzētavu!” 79. Ziharā. — Jonaela vārdi par dvēseļu slimību ārstēšanu. Pārāk lielas stingrības ļaunās sekas lielā un mazā. Par nāves sodu. Nonāvēto atriebība. Labs padoms par izlīgšanu ar mirstošiem ienaidniekiem. Miera un draudzības svētība. Viņpasaules ienaidnieku atriebība. 1] Virsnieks, pilnīgi pārņemts no Jonaela runas pārliecinošās patiesības, saka: “Jā, tagad es esmu pilnīgi skaidrībā, un es no sava nodoma atsakos! Es tikai tad ko tādu darīšu, ja tu mani uz to aicināsi; un tā tev kā Dieva liktam šīs draudzes vadītājiem pie manis visā jābūt pirmajā vietā, bez tava padoma es turpmāk neko nedarīšu.” 2] Uz to Jonaels saka: “Pavisam labi un Kunga labpatikas cienīgi! Ja kādam ir slima miesa, tam jātiek sniegtai miesīgai palīdzībai; bet ja kādam ir slima dvēsele, tam arī jātiek sniegtai dvēseliskais palīdzībai tādā veidā, kāda ir slimība! 3] Bērnu dvēseles slimības vislabāk var tikt dziedinātas caur labi kārtotu audzināšanu, pie kuras nav jātrūkst rīkstei; bet pieaugušu cilvēku dvēseles slimības tiek dziedinātas caur gudru un mīlestības pilnu padomu, caur plašu mācību un mācīšanu un caur no tīras mīlestības izejošām pamācībām un uzmanības vēršanu uz nepieciešami sliktām sekām, kurām tuvā laikā jārodas, ja dvēseles vājības brīvprātīgi saglabā. Ja pie ļoti nocietinātām, tas ir, aklām un kurlām dvēselēm, tas vairs nenes augļus, tikai tad ir laiks ar tādām būtnēm apieties nopietnāk un asāk, bet aiz kā tomēr pilnā mērā jābūt sastopamai tuvākā mīlestībai, vienīgi no kuras var iziet stingrākas rīcības svētība! 4] Bet ja tad vadoņi rīkojas aiz dusmām un ellišķas atriebības, tad visas viņu pūles ir veltas! Tā vie- 101

בנוגע לרגש 1