Views
1 week ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

tā, lai dvēseles

tā, lai dvēseles slimos dziedinātu par patiesiem cilvēkiem, no viņiem tiek dzemdināti velni, kuru atriebības slāpes turpmāk vairs nespēj klusināt nekāda vara. 5] Caur varu un spēku no augšas Sātans kādu laiku gan var tikt savaldīts; bet ja augstprātīgo cilvēku dēļ, kuri beigās domā, ka caur viņu varu un gudrību, kas pastāv nepielīdzamā tirāniskā bardzībā, viņi spēj uzturēt viņiem patīkamo kārtību, Kungs savu varu atvelk atpakaļ un Sātanam noņems važas, tad ar viņu šķietamo varu piepeši ir cauri! Jo caur tādu nepareizu apiešanos par īstiem velniem padarītie cilvēki gāzīsies pār viņiem kā pārplūdusi straume un visus iznīcinās, it kā viņi nekad nebūtu bijuši! 6] Bet vissliktāk iedarbojas nāvessods! Jo ko līdz nonāvēt kāda miesu, ja nevar turēt gūstā viņa dvēseli un garu, kurā atrodas īstais rīcības un darbības spēks?! 7] Kas te tic, ka viņš no sava ienaidnieka atbrīvotos, ja nonāvētu viņa miesu, tas ir sists ar desmitkārtīgu aklumu! Jo tikai caur to viņš no kāda vāja ienaidnieka, kuru viņš varētu redzēt, ir radījis tūkstoš neredzamu ienaidnieku, kuri viņu tad vajā dienu un nakti un viņam kaitē pie miesas, dvēseles un gara! 8] Paraugies uz kādu karu, kurā nereti miesā tiek nokauti daudzi tūkstoši. Uzvarētājs nu domā, ka viņš no saviem ienaidniekiem ir atbrīvojies, ja pēc savas aklās idejas viņus miesīgi ir iznīcinājis! Bet cik ļoti viņš te maldās! Nokauto dvēseles un gari vairākus gadus no vietas, ar savu tiešo ietekmi uz zemes laika apstākļiem noposta visādu sugu un šķiru augu sējumus, caur ko nenovēršami izsauc uztura līdzekļu dārdzību, no kā izceļas bads un no tā visādas nāvējošās sērgas un mēris! Tas tad īsā laikā nolaupa vairāk cilvēku, nekā viņš savam ienaidniekam ir apkāvis kareivju. Caur to savā varā vājinātam, viņam, lai pastāvētu, par dārgu naudu svešās zemēs vajag algot kareivjus. Ar to viņš pats un viņa valsts iestieg parādos, un kad viņš pēc dažiem gadiem savu valsti un tautu ir izsūcis un savus parādus vairs nevar atmaksāt un algot kareivjus, tad viņš drīz ar daudziem sliktiem novēlējumiem tiek no visām pusēm vajāts. Tauta, kuru viņš iekaroja, pārāk liela posta nospiesta, pret viņu sacelsies un ārējie ienaidnieki šo izdevību nepalaidīs garām neizmantotu un uzbruks viņam un viņš, daudzinātais uzvarētājs, tādā cīņā nekad netiks vainagots kā uzvarētājs, bet gan ar tīģera ķetnām viņu sagrābs izmisums un garīgi saplosīs līdz viņa iekšējākai dzīvības šķiedrai! 9] Un redzi, tas viss ir miesā nonāvēto ienaidnieku ietekme. 10] Tādēļ ir ļoti sens likums un paradums, ka ar kādu miesā mirstošu visi viņam tuvu stāvošie salabst un ļaujas no viņa svētīties. Jo ja viņš mirst kā kāda ienaidnieks, tad nožēlojams ir tas, kas viņu kā ienaidnieks pārdzīvo. Jo, pirmkārt, brīva kļuvusī dvēsele te ilgāk dzīvojošā sirdi bez pārtraukuma mocīs ar neizturamiem sirdsapziņas pārmetumiem un, otrkārt, viņa tā vadīs visus uz dzīvu palikušo attiecošos laicīgos apstākļus, ka tas ne tik viegli vairs tiks uz zaļa zara. 11] Tas Kungs to visu pieļauj tādēļ, lai apvainotajai dvēselei ir ilgotais gandarījums un pie tam arī ilgāk dzīvojošam ir neizsakāmi labāk, ka viņš par savu augstprātīgo rīcību tiek sodīts šajā materiālajā pasaulē, nekā viņš pēc miesas nāves tūlīt nonāktu simttūkstoš naidīgu garu rokās, kuri ar viņu, kurš tajā pasaulē vēl ir pilnīgi bez pieredzes, neapietos visai draudzīgi! 12] Bet tieši tādēļ arī tik ļoti svarīgi šajā pasaulē vingrināties patiesā mīlestībā un patiesā draudzībā, un kādam ienaidniekam labāk darīt labu nekā ļaunu un svētīt to, kas mani lād, jo es nevaru zināt, kad Kungs viņu no šīs pasaules aizsauks! Ja uz pasaules viņš bija man ienaidnieks vienkārši savā ziņā mazās lietās, tad pēc tam kā gars viņš man tas būs simtkārtējās lielās lietās. 13] Dāvids kopš savas bērnības taču bija cilvēks un vīrs pēc Jehovas sirds, bet viņš pret Kunga gribu tikai vienu cilvēku, proti, Ūriju, padarīja par savu ienaidnieku un cik smagi tad ar Kunga pieļāvumu Ūrija gars Davidam atriebās! Un tās ir un paliek pret Kunga gribu kādas naidīgas rīcības pret cilvēku nenovēršamas sekas! 14] Jā, pavisam kas cits ir tas, ja Kungs Pats tev to pavēl, kā Viņš Dāvidam pavēlēja doties pret filistiešiem, lai par sātaniem kļuvušos Dieva un cilvēku ienaidniekus ar karaspēka varu sakautu un laicīgi iznīcinātu! Viņpasaulē viņi tūlīt krīt grūtā tiesā un pret Kunga roku nekad vairs nevar sacelties, jo viņi no Kunga varas tiek pazemoti. 15] Bet pavisam citādi tas ir ar tiem ienaidniekiem, kurus bez Dieva pavēles esi sev pasaulē iemantojis ar savu nelaipnību, uzkrītošo augstprātību, vai ar ļoti trūcīgo no cilvēkiem izdomāto taisnīgumu, par kuru jau sakāmvārds saka, ka augstākais taisnīgums vienlaicīgi esot arī augstākais netaisnīgums; viņi tieši pēc savas miesas nolikšanas kļūs tavi nesamierināmākie ienaidnieki! 16] Ja man tās būtu, es tev dotu tūkstoš dzīvību, ja tu uz pasaules vari man uzrādīt vienu laimīgo, kuram kāds ienaidnieks ir aizgājis citā pasaulē pirms viņa! Es vēl nevienu neesmu sastapis! Bet es gan 102

zinu gadījumus, kur kādam namam naidīga gara atriebība ir sniegusies līdz pat desmitai paaudzei, kā arī, ka kādā zemē vai kādā apvidū rupji apvainoti cilvēki tad kā gari šādu zemi vai tādu apvidu uz daudziem gadiem, vai dažkārt arī uz visiem laikiem, ir padarījuši par īstu tuksnesi, lai neviens cilvēks tajā nekad nevarētu eksistēt! Draugs, lai arī cik neticama tev liktos šī, mana labi domātā mācība, tā tomēr ir nepagāžama patiesība! Un ja tā nebūtu patiesība, kā es Kunga un Viņa Eņģeļu klātbūtnē iedrošinātos tev to dot?! Bet ja tev tajā tomēr būtu kādas šaubas, tad vērsies pie Kunga, visu lietu Mūžīgā Pirmcēloņa, un Viņš tev dos pilnīgu liecību par to, ka es tev neesmu nepavēstīju ne zilbi nepatiesības!” 80. Ziharā. — “Dzīvojiet mierā un vienprātībā!” Par sargu gariem. Mājiens par dievišķās mājturības kārtību. Cilvēciski pamatots jautājums: KĀ un KAD uz Zemes var kļūt labāk? Kad nāks Dieva Valstības valdīšana? 1] Te Virsnieks, kā arī daudzi citi šeit klātesošie viesi, ieplēš lielas acis un saka: “Jā, ja tā, tad laicīgā dzīve ir ļoti briesmu pilna lieta; kas te var pastāvēt?” 2] Es saku: “Katrs, kas dzīvo pēc Manas Mācības! Bet kas dzīvo pēc sava paša, pa lielākai daļai no patmīlības un augstprātības barotām iedomām un nevar no visas sirds piedot un desmitkārt svētīt to, kas viņu kaut kā ir apvainojis, tam tad arī agrāk vai vēlāk jābauda naidīguma neizbēgamās sekas, pret kurām viņam no Manis nav sagaidāma nekāda aizsardzība, izņemot, ja viņš ienaidniekam savu parādu nav atlīdzinājis līdz pēdējam grasim! Tādēļ ar katru dzīvojiet mierā un vienprātībā! Jums ir labāk paciest kādu netaisnību, nekā kādam nodarīt arī kādu tikai šķietamu pārestību. Caur to jūs sev nepievilksiet nekādus atriebējus, un gari, kas citādi būtu kļuvuši jūsu ienaidnieki, kļūs tad jūsu sarggari un no jūsu galvām novērsīs daudzas nelaimes!” 3] Bet kādēļ viss ir tā un tā vajag būt?” Te Es saku: “Tādēļ tā tam vajag būt pēc Manas gribas un pēc Manas nemainīgas kārtības!” 4] Virsnieks saka: “Jā, Kungs, es nu par daudz skaidri atzīstu Tavu bezgalīgāko un ne ar ko neierobežoto mīlestību un gudrību un saku: ja iespējamā kārtā reiz visi cilvēki būs Tavas Mācības pārņemti, tad visa Zeme pārvērtīsies pilnīgā Debesu Valstībā! Bet, un tas ir milzīgi liels “Bet!” — Kad tas notiks?! 5] Ja Es nu domāju par lielo Zemi, tā, ka neviens pētnieks vēl nav atklājis, kur tā sākas un kur tā beidzas, un padomāju par neskaitāmajiem cilvēkiem, kas apdzīvo neizmērojami plašo Zemeslodi, tad visos manas dzīvības zaros mani pilnīgi pārņem reibonis. Pie daudziem lielās Zemes apdzīvotājiem viņu dzīvības rakstura galvenais vilciens, šķiet, visur esam neizglītotākā un rupjākā ļaunprātība! 6] Lielum lielais vairums cilvēku ir pilnīgi pārņemti no dzīvnieciskas savtības un fūrijveidīgas augstprātības. 7] Kur tikai uz plašās Zemes vienmēr uz dzīvi apmetās kāda mieru mīloša tautiņa un ar kopēju sadarbību sasniedza zināmu pārticību, tur no vilku un tīģercilvēku smalkajiem deguniem tā drīz tika uzošņāta un naidīgi pārsteigta; nabaga ļaudis tika uzvarēti un ar to padarīti tūkstoškārt nelaimīgāki, nekā viņi bija iepriekš viņu dabas stāvoklī! 8] Bet ja tāda miermīlīga un izglītota tautiņa ar drosmi, gudrības spēku un gara enerģiju pret viņu ienaidniekiem, kurus viņiem, dabīgi, ar ieročiem rokās pa lielākai daļai vajadzēja iznīcināt, tomēr palika uzvarētāja, bet nonāvēto ienaidnieku gari tieši tad kļūst viņu lielākie un bīstamākie ienaidnieki, tad es pēc manām domām pavisam atklāti jautāju: Kā, kad un kādos apstākļos Tava svētītākā mācība uz Zemes jebkad dzīs saknes un visiem Zemes cilvēkiem noteiks viņu rīcību un gaitas? 9] Ja Tavas nepārspējamās Mācības maigajos staros sauļosies tikai atsevišķas tautas, tad tās no dienas uz dienu arvien vairāk un vairāk tiks ienaidnieku ielenktas, ja tās pavisam labprātīgi ienaidniekiem padosies, tad tās nekļūs nekas cits, kā viņu iekarotāju vergi, un tām vajadzēs paciest katru, lai cik necilvēcisku spaidu, jā, beigās pat aizliegumam ievērot un pildīt šo Tavu Mācību. 10] Bet ja viņi, lai caur kādu varas līdzekli, viņu ienaidniekus pieveiks tad cīņā nonāvēto gari un dvēseles visā pilnībā kļūs viņu neuzvaramākie ienaidnieki un te, pēc manām, protams, neautoritatīvām domām, ar Debess Valstību uz Zemes gan būs tāls ceļš. 11] Vai — es saku, arī labākās lietas dēļ — katram ienaidniekam par viņa ļaunumu tieši jādara labu, to es vēl atstāju neizšķirtu! Ka caur to no daža akla ienaidnieka gan iegūs kādu redzīgu draugu, par to es nemaz nešaubos; bet vai tāds likums svētīgi varēs tikt masveidīgi pielietots arī pie tiem, kas ir ienaidnieki labai lietai, to es, Kungs, piedod man manu vājo saprātu, iepriekš minēto iemeslu dēļ vēlētos nedaudz apšaubīt! 103

1