Views
3 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

3. Mūžīgā Vārda

3. Mūžīgā Vārda tapšana par cilvēku, un Jāņa Kristītāja liecība par Viņu. Galvenie dzīvības mājieni uz jaunu esamību caur atdzimšanu. Pirmā un otrā žēlastība. (Jāņa ev. 1:14—16) 14. Un tas Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību, kā Tēva vienpiedzimušais Dēls, pilnu žēlastības un pateicības. 1] Kad, tādā kārtā atdzimstot, cilvēks nonāk pie patiesas Dieva bērnības, kurā viņu pilnīgi iedzemdina Dievs Tēvs jeb Mīlestības Dievs, tad viņš nonāk pie Pirmgaismas Dieva godības, kas īstenībā ir pati Dievišķā Pirmesamība, šī esamība ir patiesi vienpiedzimušais Tēva Dēls, kas kā gaisma, iekšķīgi apslēpts, dus mīlestības siltumā, līdz mīlestība to pamodina un liek tai no sevis izstarot. Šī svētā gaisma tad arī ir Dēla un Tēva īstenā godība, pie kuras nonāk katrs atdzimušais, pats tapdams līdzīgs šai gaismai, kas mūžam ir pilna žēlastības (Dieva gaismas) un patiesības, kas ir patiesā īstenība jeb tas pats par miesu kļuvušais Vārds. 15. Jānis liecina par Viņu, sauc un saka: “Viņš bija Tas, par kuru es esmu sacījis: Pēc manis nāks, kas ir bijis pirms manis, jo Viņš bija pirmāk nekā es.” 2] Par to Jānis atkal dod pareizu liecību. Tūlīt pēc kristības Jordānas upē viņš vērš cilvēku uzmanību uz to, ka tieši tas cilvēks, kuru viņš tikko kristījis, ir Tas Pats, par Kuru viņš jau visā savas sludināšanas laikā uz ļaudīm runāja, lai viņi atgriežas no grēkiem, tādējādi kļūdami cienīgi Viņu uzņemt. Viņš, kas nāks pēc viņa (Jāņa), ir bijis pirms viņa, tātad bija agrāks, nekā viņš. Dziļākā nozīmē tas izteic tik daudz kā: “Viņš ir visas gaismas un esamības pirmpamata gaisma un pirmpamata esamība, kas bija pirms visas esamības, un no šīs esamības izcēlās visa esamība.” 16. Jo no Viņa pilnības mēs visi saņemam žēlastību un atkal žēlastību. 3] Bet šī Pirmgaisma arī ir tā mūžīgi lielā godība Dievā, un Dievs Pats ir šī godība; šī godība no mūžības bija pats Dievs Dievā, un no šīs godības pilnības visas būtnes ir ņēmušas savu gaismu un brīvo dzīvību. 4] Tādēļ visa dzīvība ir Dieva žēlastība un viscauri piepilda dzīvību nesošo posmu. Tādēļ pirmdzīvība katrā cilvēkā ir pirmā Dieva žēlastība, tāpēc, ka tā sevī ir tāda pat Dieva godība; bet sakarā ar jau apskatīto dzīvības sajūtas vājinājumu ar zemo tapšanas sajūtu un tam nepieciešamo sekojošo atkarību no visas esamības Pirmgaismas un Pirmpamata tā cieta zaudējumu. 5] Tātad, kad šī pirmā žēlastība cilvēkā gribēja gandrīz pilnīgi aiziet bojā, pasaulē nāca Pati Pirmgaisma un mācīja cilvēkus, lai viņi šo pirmo žēlastību atkal nodod Pirmgaismai jeb īstenībā pilnīgi atkāpjas šinī Pirmesamībā un vecās gaismas vietā turpat ņem jaunu dzīvību. Šī žēlastības apmaiņa pret jaunu žēlastību būtībā ir vecās, novājinātās, nekam vairs nederīgās dzīvības atdošana par jaunu neiznīcināmu dzīvību Dievā un no Dieva pilnības. 6] Pirmā žēlastība bija nepieciešamība, kurā nevaldīja nekāda brīvība un tātad arī nekāda patstāvība; bet otrā žēlastība ir pilnīga brīvība, bez jebkāda spiediena, un tāpēc, ka nekādā veidā nav uzspiesta un piespiesta, arī mūžam neizpostāma. Jo, kur nav neviena ienaidnieka, tur nav arī nekādas izpostīšanas (ar ienaidnieku šeit tiek saprasts viss tas, kas jebkādā veidā atstāj bremzējošu iespaidu uz brīvo esamību). 4. Par bauslību un žēlastību. Uz brīvo Dieva bērnību aicināto būtņu tālākās cīņas. Ierodas Pestītājs. Tēvs un Dēls ir viens kā liesma un gaisma. (Jāņa ev. 1:1–18) 17. Jo bauslība ir dota caur Mozu, bet žēlastība un patiesība nākusi pasaulē caur Jēzu Kristu. 1] Tādā kārtā bauslība ir tā, kuru vajadzēja dot pirmajai dzīvībai, un, proti, iesākumā jau pirmajam cilvēkam, un lietu turpmākajā gaitā ar Mozus starpniecību, kurš šeit šajā pantā minēts kā bauslības pārstāvis. Bet bauslība gan nevienu nekad nevarēja aizvest patiesā dzīvības brīvībā — bauslība ir dzīvības kavētāja, ne sekmētāja. 2] Ar pozitīvo “vajag” jāsaprot pirmvaras negrozāmās gribas atsevišķā, kā patstāvīgā esamībā izliktas pirmās radīšanas idejas; kas tātad attiecas uz telpā un laikā ierobežotās esamības atšķiršanu un veidošanu. Tas tika izdarīts ar negrozāmo “vajag”. 10

3] Te tagad bija tā būtne, cilvēks, savā ziņā pati Dievība, jeb, kas ir viens un tas pats: pati Dieva pirmesamība, kas tikai šķirta no sava pirmpamata, tomēr To apzinoša, bet līdztekus saistīta ierobežotā posmā un saturēta ar negrozāmo “vajag”. Atrašanās šādā stāvoklī būtnei nevarēja patikt, un viņas diženības sajūta uzsāka varenu cīņu ar savu nepieciešamo ierobežojumu. 4] Tā, ka pirmajās būtņu rindās cīņa kļuva arvien dedzīgāka, arī lielajam pamatlikumam vajadzēja tikt pastiprinātam, lai tas spētu saturēt būtnes stingrā pagaidu tiesā; tieši tā izskaidrojama materiālo, cieto pasaules ķermeņu rašanās un tādējādi veiktā pirmbūtņu lielāka sadalīšana. 5] Būtņu otrā kārtā tad parādās cilvēks, tērpts miesā, stāvēdams uz savas pirmās tiesas pamata. Neskatoties uz tagad jau trīskārtējo atšķiršanu no pirmpamata, viņš sevī to drīz atkal pazina un kļuva spītīgs, augstprātīgs un nepaklausīgs vieglai un ne vairs ar “vajag”, bet vienīgi ar “tev būs” dotai bauslībai. 6] Bet, tādēļ kā viņš šo vieglo “tev būs” negribēja paciest, tad viņam tā vietā tika dots grūtāks un vareni sankcionēts un, kad tas netika ievērots, tika precīzi pielietoti dažādi spaidu līdzekļi (skat. grēku plūdus un turpmāk vēl līdzīgus spaidu līdzekļus). 7] Pēc šīs audzināšanas Dieva būtne Melkisedekā devās uz Zemi un vadīja cilvēkus; bet viņi drīz atkal iesāka cīnīties, un viņus vajadzēja saistīt un vest pie kārtības ar jaunu bauslību, tā, ka viņiem, gandrīz pret visām viņu tieksmēm stāvoša, palika tikai kāda mehāniska kustība. 8] Tātad ar šo bauslību bija radīta plaša aiza, kurai pāri vairs nevarēja pārlēkt neviens gars un neviena būtne, līdz ar ko perspektīva un iekšēja apziņa par kādas iekšējas, tādā veidā visai ierobežotas dzīvības mūžīgu tālāku pastāvēšanu kļuva ļoti apšaubāma. 9] Pēc tādas ierobežošanas tad parādās Dievišķā Pirmesamība Savā Pirmpilnībā un, proti, Kristus personā. 10] Šeit tātad atkal nāk Pirmžēlastība, uzņemas uz sevi visas cilvēku vājības un pretī dod jaunu žēlastību, jaunu dzīvību, pilnu patiesas gaismas un tajā caur Sevi Pašu rāda viņiem pareizo ceļu un viņu esamības īsto mērķi. 18. Dievu neviens nekad nav redzējis; tas Vienpiedzimušais Dēls, kas ir Tēva klēpī, Tas mums to ir darījis zināmu. 11] Tikai tagad tie, kas viņu atzina, saņēma patiesas zināšanas par Dievu, un pirmo reizi līdzās sev un ārpus sevis varēja aplūkot un pazīt Dievu, Kuru pirms tam nekad neviena būtne Viņa pilnībā nevarēja skatīt, un līdz ar to atpazīt arī paši sevi un savu vislabāko dzīves uzdevumu. 12] Un tagad arī nepārkāpjamā aiza, kura tika radīta ar bauslību, atkal ir tikusi iznīcināta un katrs cilvēks, ja viņš savu veco būtni apmaina pret jauno, ko krista, tagad varēja un vienmēr var iziet no bauslības jūga, tādēļ tad arī teikts, ka, veco cilvēku jānovelk, jeb: kam vecā dzīvība ir mīļa, tas to pazaudēs; bet kas no tās bēg, tas to, proti, dabūs kā jaunu. Jo tas ir pasludināts Tēva klēpī un Dieva dzīvajā Evaņģēlijā. 13] Bet izteiciens: “Tas ir Tēva klēpī” izteic to, ka: Dieva pirmgudrība jeb īsteni iekšējākā Dieva būtne mājo mīlestībā tāpat kā gaisma siltumā. Tā sākotnēji cēlusies no mīlestības varenā siltuma, ar savu klātbūtni vēlreiz rada siltumu un siltums, savukārt, vienmēr atkal gaismu. Tāpat arī no mīlestības, kas līdzinās Tēvam un pamatu pamatā ir Pats Tēvs, izceļas dievišķās gudrības gaisma, kas te līdzinās Dēlam, jeb ir Pats tas īstenais Dievs, kas nav divi, bet ir pilnīgi viens ar To, Kas te saucas “Tēvs”, līdzīgi kā gaisma un siltums vai siltums un gaisma ir viens, jo siltums pastāvīgi rada gaismu un gaisma — siltumu. 5. Jāņa Kristītāja liecība par sevi. Viņa Elijas gara noliegšanas iemesls. Mesijas priekšteča pazemīgā atzīšanās. Templiešu nepareizās domas par Kristus atnākšanu. Jāņa atkārtotā gaišā liecība par Kungu. (Jāņa ev. 1:19–30) 19. Un šī ir tā Jāņa liecība jūdiem, kad jūdi no Jeruzalemes sūtīja pie viņa priesterus un levītus, lai viņam jautātu: “Kas tu esi?” 1] Šis pants attēlo tikai kādu ārēju notikumu, tādēļ tam nav nekādas iekšējas nozīmes; vienīgi no šīs misijas var viegli noprast, ka laikā, par kuru stāstīts, jūdu diženības sajūta jau sāka nojaust — Zemes cilvēkiem sāk tuvoties Dieva Pirmgaisma vai Pirmdzīvība, kurai jau vajag būt uz Zemes, un viņi pieņēma, ka visas dzīvības pirmdzīvība atrodas Jānī un viņš varbūt ir apsolītais Mesija. 2] Tādēļ tad arī viņi, vairāk augstāk minētā pieņēmuma dēļ, nekā Jāņa sprediķu spiesti, sūtīja pie viņa izlūkus, lai tie viņam jautātu, kas viņš esot, vai Kristus, vai Elija, jeb kāds cits pravietis. 11

  • Page 1 and 2: LIELAIS JĀŅA EVAŅĢĒLIJS 1. GR
  • Page 3 and 4: Priekšvārds Visos laikos ir biju
  • Page 5 and 6: Parasti viņš savu rakstīšanas m
  • Page 7 and 8: dēļ tad arī zināmā mērā liec
  • Page 9: apgaismotu un atkal darītu līdzī
  • Page 13 and 14: 13] Cik daudz pazemības ir liecīb
  • Page 15 and 16: Jāņa mācekļi un apstiprināja,
  • Page 17 and 18: ar tagadējo dienas laika iedalīju
  • Page 19 and 20: tis, kurā nav nekādas viltības!
  • Page 21 and 22: izbeidzās, tikai tad pēc kārtas
  • Page 23 and 24: 19] Jo, tāpat kā Es ūdeni pārv
  • Page 25 and 26: 6] Pēc šiem vārdiem Es kā pirma
  • Page 27 and 28: Apsolītais! — Jāņa, kuru mēs
  • Page 29 and 30: 6] “Pārdevēji” un “pircēji
  • Page 31 and 32: 18. Notikums ar Jeruzalemes pilsēt
  • Page 33 and 34: 9] Bet ja jau jūs nevarat aptvert
  • Page 35 and 36: tic, turētos pie Viņa Vārda un i
  • Page 37 and 38: viņam apsolīju. Un tā no rīta m
  • Page 39 and 40: ļi tos cilvēkus, t.i., visus tos,
  • Page 41 and 42: omiešiem, kuru pamatprincips jau t
  • Page 43 and 44: 27. Tālākais notikums pie Jēkaba
  • Page 45 and 46: mums tomēr varēs pasludināt to,
  • Page 47 and 48: va šķūņos! 36. Un, kas te pļau
  • Page 49 and 50: 10] Te samarieši pārsteigti uzlū
  • Page 51 and 52: 6] Samarieši saka: “Mēs gan dzi
  • Page 53 and 54: Jēkabs saņēma spēcīgu dunku s
  • Page 55 and 56: prātīgi palikt, vai varbūt tomē
  • Page 57 and 58: nevar tikt pienācīgi slavēta! Li
  • Page 59 and 60: Skaista mācība! — Bet tā viet
  • Page 61 and 62:

    una nav saprotama?! 5] Redzi, visā

  • Page 63 and 64:

    gribas. 6] Bet mēs jums nu ticam n

  • Page 65 and 66:

    8] Bet, ja kāds tev lūdz vienu su

  • Page 67 and 68:

    49. Ziharā. — Norādījums, kā

  • Page 69 and 70:

    tev, ak, Kungs, ticēs brīnumu un

  • Page 71 and 72:

    ām arī manai mājai, kur es tad T

  • Page 73 and 74:

    tu to, ko tu man pirmīt pamatīgi

  • Page 75 and 76:

    55. Ziharā. — Pastaiga caur jauk

  • Page 77 and 78:

    sevi nevar iet staigāt prieka birz

  • Page 79 and 80:

    tagad par to tālāk vairs ne; man

  • Page 81 and 82:

    meklēju, tad Es kā kāds kungs no

  • Page 83 and 84:

    Irhaela ar viņas vīru Joramu un v

  • Page 85 and 86:

    visu labu, jo tu, labu darot, esi s

  • Page 87 and 88:

    13] Bet Es jaunekļiem saku, ka vi

  • Page 89 and 90:

    ir dzīvs, uzmanība ir nepiecieša

  • Page 91 and 92:

    sāk ticēt jūdu Dievam?” 69. Zi

  • Page 93 and 94:

    vadīt. Ja tu saki jā, tad es tevi

  • Page 95 and 96:

    saka: “Tā, kas ir iespējams vie

  • Page 97 and 98:

    iznāks? 16] Tādēļ nevienu netie

  • Page 99 and 100:

    viņiem nākušas, atziņas! Jā, n

  • Page 101 and 102:

    kam tāda miesas pārmācība tāta

  • Page 103 and 104:

    zinu gadījumus, kur kādam namam n

  • Page 105 and 106:

    lielā naktī un viņam šo tiltu a

  • Page 107 and 108:

    ja cilvēki visā būtu caurstrāvo

  • Page 109 and 110:

    sētiņu. To sasnieguši, mēs ātr

  • Page 111 and 112:

    no rīta pamostas, viņu rokas ir s

  • Page 113 and 114:

    visu pārējo jau tāpat rūpējies

  • Page 115 and 116:

    10] Kornēlijs saka: “Es viņu k

  • Page 117 and 118:

    nu, kas Man nāks pretī lai ar kā

  • Page 119 and 120:

    3] Saimnieks saka: “Kungs, tā ma

  • Page 121 and 122:

    jadzētu piedzimt un izaugt arī ze

  • Page 123 and 124:

    piedod viņam visu, kā Es piedodu,

  • Page 125 and 126:

    ar Belcebula palīdzību, tas ir el

  • Page 127 and 128:

    pacēla acis… — Es saku: “Aps

  • Page 129 and 130:

    pirms aizbraukšanas viņam atļaut

  • Page 131 and 132:

    lielām bailēm, pienāca pie Manis

  • Page 133 and 134:

    lai cik ļaunam drudzim. Kopš dzim

  • Page 135 and 136:

    pateicas, bet redzīgais ir pilns p

  • Page 137 and 138:

    12] Bet Es saku, ka Debesu Tēva ro

  • Page 139 and 140:

    ja tikai viņi tai ļoti stingri ie

  • Page 141 and 142:

    7] Jānis saka: “Kungs, Tu mana m

  • Page 143 and 144:

    ticības. Ja es tad dažreiz kaut k

  • Page 145 and 146:

    tas atbildes. 116. Scēna ar podagr

  • Page 147 and 148:

    dža, tātad no slimības, no kuras

  • Page 149 and 150:

    statūtus?!” 119. Par tempļa zv

  • Page 151 and 152:

    Mariju un visus Jāzepa bērnus un

  • Page 153 and 154:

    Dieva Vārdu, tad pasaules priekš

  • Page 155 and 156:

    mācība, pēc kuras viņi dzīvo,

  • Page 157 and 158:

    6] Viens farizejs saka: “Šī lie

  • Page 159 and 160:

    Valstībai! 128. Scēna ar kādu ci

  • Page 161 and 162:

    11] Tās pāris dienas, kuras Es ar

  • Page 163 and 164:

    patiesības dziļākos dziļumos?!

  • Page 165 and 166:

    2] Bet kad viņi arī viņu ēdienu

  • Page 167 and 168:

    tikuši aizvākti. 15] Bet, kas att

  • Page 169 and 170:

    nīt tavu maizi!” Bet nekur nest

  • Page 171 and 172:

    diem dzītu postā tos, kas ir naba

  • Page 173 and 174:

    (Mt. 10:27) un tātad neviens nebai

  • Page 175 and 176:

    12] Caur Tādu darbību tad vecajā

  • Page 177 and 178:

    sirotājus, lika atbrīvošanas dok

  • Page 179 and 180:

    un tūlīt devās ceļā atpakaļ p

  • Page 181 and 182:

    ļoti šausmīgi grēcīgi. 8] Kad

  • Page 183 and 184:

    13] Tagad Manī pasaulē ir nācis

  • Page 185 and 186:

    acis un viņi tad redzētu, kas ir

  • Page 187 and 188:

    kāpām šī kalna augstajā virsot

  • Page 189 and 190:

    12] Turies tikai pie mīlestības u

  • Page 191 and 192:

    saprātā asi redzošam — citādi

  • Page 193 and 194:

    vakara cilvēkā nosaka pirmo patie

  • Page 195 and 196:

    miesas acīm, te ir tālredzīgi un

  • Page 197 and 198:

    8] Bet zvaigznes, kuras Mozus arī

  • Page 199 and 200:

    3] Un redzi, tieši tā tas ir ar k

  • Page 201 and 202:

    labi aptvēri un saprati?” 166. K

  • Page 203 and 204:

    jāturas, it kā Es jums būtu devi

  • Page 205 and 206:

    Man sekoja. 11] Bet sievas veco jū

  • Page 207 and 208:

    dēlam Jāzepam labā sabiedrībā

  • Page 209 and 210:

    veica to pašu, ko mūsu acu priek

  • Page 211 and 212:

    starp kādu pravieti un Mesiju tak

  • Page 213 and 214:

    ieta viņam jātiek nonāvētam un

  • Page 215 and 216:

    niknuma, tādēļ, ka viņu aklās

  • Page 217 and 218:

    16] Bet tagad mana drauga Kisjona k

  • Page 219 and 220:

    dumji un tumši, ka bez kādu sevi

  • Page 221 and 222:

    vai negribat naudu viņiem tūlīt

  • Page 223 and 224:

    grūti palīdzēt. Ja slimnieki rei

  • Page 225 and 226:

    siet pārliecināties, kā tur tās

  • Page 227 and 228:

    nu virsnieka palīdzību! Bet kam j

  • Page 229 and 230:

    iem viņi jau bija pilnīgi viens,

  • Page 231 and 232:

    pusdienas ceļojums un, tā kā vi

  • Page 233 and 234:

    9] Ahaba runā: “Kungs un Meistar

  • Page 235 and 236:

    unāju līdzības, kuras viņiem na

  • Page 237 and 238:

    milti bija uzrūguši. (Mt. 13:33).

  • Page 239 and 240:

    195. Patīkams pārsteigums, izkāp

  • Page 241 and 242:

    tomēr tikai nedaudz, kā tev tas i

  • Page 243 and 244:

    sirdīga nekas nav gaidāms, tad iz

  • Page 245 and 246:

    8] Kas cits nu ir dievkalpojums Gar

  • Page 247 and 248:

    6] Bet ja jūs paši gandrīz pāri

  • Page 249 and 250:

    viņam tikai bija liels prieks, ka

  • Page 251 and 252:

    viesus pēc viņu vajadzībām. 15]

  • Page 253 and 254:

    zemestrīci. 3] Tādēļ Barams lik

  • Page 255 and 256:

    dienas, lai esam pietiekami spēcin

  • Page 257 and 258:

    dinošas eļļas, dziedinošas sula

  • Page 259 and 260:

    10] Matejs tūlīt atkāpjas; bet P

  • Page 261 and 262:

    atpakaļ. 10] Visās citās neskait

  • Page 263 and 264:

    kukurūzas graudiem. 13] Tādēļ i

  • Page 265 and 266:

    13] Es saku: “Kur tad ir tie, kur

  • Page 267 and 268:

    lētos izvirzīt kādu galveno dzī

  • Page 269 and 270:

    mudinās visādai darbībai, lai Es

  • Page 271 and 272:

    tots, viņiem pametu dažus iekšē

  • Page 273 and 274:

    9] Bet, miera stundai beidzoties, p

  • Page 275 and 276:

    līcim, un viņiem nav jāzina, uz

  • Page 277 and 278:

    24] Boruss to arī dara, bet Jairus

  • Page 279 and 280:

    āļi un māsas esam pilnīgi mier

  • Page 281 and 282:

    ērni no bailēm trīcēja, jo viņ

  • Page 283 and 284:

    mazāk vecus kokus un pēc zvērin

  • Page 285 and 286:

    4] Kad virstiesnesis dedzīgākās

  • Page 287 and 288:

    labajā rokā nēsā ķeizara varas

  • Page 289 and 290:

    239. Tiesas scēnas turpinājums. T

  • Page 291 and 292:

    nedaudz stundās. Bet daļa lai nod

  • Page 293 and 294:

    agātiem vecākiem labi jārūpēja

  • Page 295 and 296:

    atnākušajiem bagātniekiem. “Ka

  • Page 297 and 298:

    patiesības liecinieku slikto piere

  • Page 299 and 300:

    95. Toms un Jūda. Jūdas būtība

  • Page 301 and 302:

    135. Muitnieka Mateja runa viņa l

  • Page 303 and 304:

    Vīna apreibušie un miegainie temp

  • Page 305 and 306:

    216. Philopolda pieticīga un labā

עמודים 1 - האגודה למלחמה בסרטן