Views
9 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

vīram, kad dzirdēja,

vīram, kad dzirdēja, ka Es tuvojos pilsētai, nāca pie Manis. 6] Kad Es tātad dzirdēju tādu, uzticības pilnu, virsnieka runu, tad Es brīnījos — protams, ne sevis, bet gan mācekļu dēļ — un teicu ne tieši kapteinim, bet gan daudz vairāk tiem, kas bija ar Mani: “Patiesi, tādu ticību Es neesmu atradis visā Izraēlā! (Mateja ev. 8:10). Bet Es jums saku: Nāks daudzi no austrumiem un rietumiem un kopā ar Ābramu, Īzaku un Jēkabu sēdēs pie galda Debesu Valstībā (Mateja ev. 8:11), bet Valstības bērni būs izstumti galējā tumsībā; tur būs kaukšana un zobu trīcēšana!” (Mateja ev. 8:12) 7] Pēc šīs uzrunas daudzi sita pie krūtīm un teica: “Kungs, vai Tu atmetīsi bērnus un viņu vietā uzņemsi pagānus?” 8] Un Es saku: “Ne bērnus, ne pagānus! Kuram te ir ticība un mīlestība, vai jūdam, grieķim vai romietim, tas tiks uzņemts!” 9] Pēc tam Es vēršos pie virsnieka un viņam saku: “Ej, lai tev notiek tā, kā tu esi ticējis!” 10] Virsnieks no visas sirds Man pateicās, pēc tam devās uz savām mājām un tur atrada, ka viss, ko viņš lūdza pēc savas ticības, kurā nebija nekādu šaubu ne pirms, ne pēc tam, ir piepildījies, jo kalps tapa vesels tajā stundā, kad Es virsniekam biju teicis: “Lai tev notiek tā, kā tu esi ticējis!” (Mateja ev. 8:13) 11] Šī zīme pašā Kapernaumā, tāpat kā iepriekšējā pie galma vīra, kas Kapernaumā bija valsts iecelts pārvaldnieks, dēla, izsauca ārkārtēju ievērību, pa lielākai daļai starp romiešiem un grieķiem; bet jūdos un šajā pilsētā no Jeruzalemes ieceltos priesteros un rakstu mācītājos tas pamodināja tikai ļaunumu, dusmas un niknumu! 98. Ļaužu labā viltība pret jūdu priesterību. Viņi lūdz priesterus arī dziedināt slimniekus caur Dieva žēlastību. Priesteru viltīgā atrunāšanās. Tautas draudošā atbilde un labā liecība par Jēzu. 1] Jo vienkāršā tauta, kas bija redzējusi zīmes, bet pārāk baidījās no priesteriem un rakstu mācītājiem, lai sevi atzītu par Manas Mācības piekritējiem un sekotājiem, izdomāja labu viltību: tā pie priesteriem tūlīt atnesa vairākus slimniekus un teica: “Klausāties, jūs, augstie priesteri un rakstu mācītāji, kas jūs pēc jūsu izteicieniem esat iesvaidīti visos Dieva noslēpumos! Cilvēks no Nācaretes dara lielas brīnumlietas tā, kā pirms viņa neviens nekad nav darījis, un viņa runa un mācība līdzinās uguns straumei, kas visu, kas tai stājas pretī, visvareni iznīcina vai neapturami aizrauj sev līdzi! Bez zālēm, vienīgi tikai caur vārdu, līdzīgi Dievam, viņš izdziedina katru slimnieku un tikai ar vārdu pat mirušos dara dzīvus. 2] Kad mēs par visa tā patiesību pārliecinājāmies, tad mums prātā ienāca laba doma, un mēs atcerējāmies jūs un savā starpā teicām: “Ko tad mēs tik vareni brīnāmies?! Vai tad tomēr arī mums nav visos Dieva noslēpumos iesvaidīti priesteri un rakstu mācītāji, kuri, ja tikai viņi to grib, noteikti tikpat labi kā šis Jēzus caur Vārdu var dziedināt slimniekus!” Mēs jau bijām ceļā mūsu slimniekus vest pie Nācarieša; bet mēs atcerējāmies apgraizīšanu un Derības šķirstu, kuram negribējām palikt neuzticīgi, kamēr tas mums patiesi var dot to, kas mums miesīgi un garīgi vajadzīgs. Bet tā kā šis Jēzus nu dara tik ārkārtējas zīmes, tad mums draud briesmas, ja mēs viņam nestājamies pretī ar līdzīgi stiprām zīmēm! 3] Tādēļ mēs šeit atnesām vairākus slimniekus un jūsu un mūsu svētības dēļ lūdzam, lai caur jūsu garīgo varu, kura pēc jūsu izteicieniem ir tieši no Dieva, jūs tikai caur vārdu vēlētos izdziedināt šos slimniekus, kuri tieši nepieder pie smagi slimiem! 4] Ar šiem no jums brīnumaini iedziedinātiem slimniekiem mēs iesim cauri visai pilsētai un katras mājas priekšā skaļā balsī sludināsim Dieva godu un jūsu lielo slavu. Tad Nācarietis šeit atradīs maz atsaucības un beigās būs spiests ar kaunu, izsmieklu un visu negodu, kā mēdz teikt, laisties lapās!” 5] Priesteri un rakstu mācītāji par daudz labi apzinādamies savu tālāko nevarību, lai savu nevarību apslēptu, ar lielu svinīgumu saka: “Jūs nelgas! Ko jūs prasāt no mums to, kas piederas vienīgi Dievam?! Kad kāds priesteris vai rakstu mācītājs ir veicis brīnumus?! To var vienīgi Dievs un augstais priesteris Jeruzalemes templī, kad viņš nostājas vissvētākā vietā! Tātad vediet savus slimniekus uz Jeruzalemi; tur viņi, ja jūs protat dot labu upuri, tiks izdziedināti, protams, ja Dievs to grib! Bet ja Dievs to negrib, tad jums arī vajadzēs pacietīgi panest jūsu slimniekus un kopā ar jums atkal ņemt uz mājām kā slimus! 6] Mēs gan esam iesvaidīti dažādos Dieva noslēpumos, bet ne Dieva varā, kas ir svēta un kuru Viņš nevienam mirstīgam nedod! 7] Bet kas tomēr kā šis Jēzus, par kuru arī mēs esam dzirdējuši, veic darbus vai nu ar buršanas, vai 124

ar Belcebula palīdzību, tas ir elles, kas tur ir Dieva ienaidnieku mūžam nolādētākā mājvieta, briesmonis. Un kas pievēršas viņa mācībai un viņa zīmēm, tas tad arī iepretī Dievam un Viņa kalpiem ir tieši tas, kas ir tāds velna kalps pats! Tā ir pilnīgākā patiesība; bēdas jums, ja jūs ejat pie Jēzus un no viņa pieņemat mācību un palīdzību!” 8] Tie, kuri pie priesteriem un rakstu mācītājiem ir atnesuši slimniekus, saka: “Ja jūs tā runājat, jūs visi kopā esat meļi! Kā var būt velna un Belcebula kalps tas, kas cilvēkiem dara labu un mācekļiem, kas ceļo ar Viņu, nemāca neko citu kā mīlestību, lēnprātību un pacietību; un visu, ko Viņš māca, pilnākā mērā Pats izpilda. 9] Jūs gan esat velna, ja jūs viņam dodat tādu liecību, bet Viņš ir Dieva, ar to, ka viņš dara Dieva gribu, kā viņš to māca!” 10] Jūs mūs pirmīt nosaucāt par muļķiem, tā kā jūsu labumam mēs no jums prasījām to, ko tomēr tūkstoš reizes paši par sevi esat teikuši, ka caur lūgšanu un dievišķo vārdu jūs to visu spējat, bet tagad, kur kā nekad iepriekš ir runa par to, lai jūs savu seno, vienmēr vienādo mācību realizētu, ja mēs jūs turam pie vārda, jūs mūs dēvējat par “muļķiem”! — Ak, jūs ļaunie Belcebula kalpi! Mēs jums gribam aizdedzināt gaismu, kuras spožumā jums visiem jāmirst!” 99. Templiešu dusmas uz Kungu un atriebības kāre. Kungs Pētera zvejas būdā. Jēzus iemīļots apvidus: Galilejas jūra. Pētera vedeklas brīnišķa izdziedināšana. (Mateja ev. 8:14–15) 1] Kad priesteri un rakstu mācītāji dzirdēja savus ticības biedrus tā runājam, tad viņi ātri atkāpās. Jo to, kas atnāca pie viņiem, skaitā bija ap simts, un viņu acīs bija pilnīgākā nopietnība; jo viņi jau sen manīja, kas slēpjas aiz jūdu priesteriem un rakstu mācītājiem un jau sen viņus ienīda vairāk kā mēri. 2] Bet tā kā priesteri, farizeji un rakstu mācītāji nomanīja, ka jūdi viņus tikai pārbaudīja, lai ko uzsāktu pret viņiem, lai tad viņiem būtu jo vairāk iemesla Man sekot (jo toreiz no jūdu baznīcas pāriet kādā citā bija vēl grūtāk kā tagadējā laikā no Romas — katoliskās baznīcas pāriet kādā reformātu), tad priesteri uz Mani meta naidīgus skatus un savā starpā pavisam slepeni jau sāka apspriesties, kā viņi varētu Mani pazudināt. 3] Bet Augstais priekšnieks, kura namā Es Kapernaumā pāris dienas uzturējos, slepenībā Man darīja zināmu, kas te notika un ka jūdu priesterība esot uz Mani sadusmojusies un slepenībā pat tīko pēc Manas dzīvības! 4] Te Es teicu: “Savu ļauno nodomu pie Manis viņi gan vēl sasniegs, bet tagad vēl nav pienācis laiks. Bet lai viņiem nebūtu pārāk daudz izdevības atriebties, tad Es uz īsu laiku no šīs pilsētas došos uz citu, un tad vēlāk, kad šie Dieva noliedzēji savā niknumā būs vairāk atvēsuši, atkal nākšu šeit.” 5] Augstais priekšnieks, kaut gan viņš bezgala labprāt būtu Mani pie sevis paturējis, piekrita Manam nodomam, jo arī viņam pašam no šiem priesteriem, farizejiem un rakstu mācītājiem bija nenozīmīgas bailes, pie kam viņš par daudz labi zināja, kā šīs odžu dzimums prata denuncēt Romā. 6] Nākamajā rītā Es ar visu Man sekojošo sabiedrību ļoti agri atstāju ļoti viesmīlīgo augstā priekšnieka māju un devos uz Sīmaņa Pētera mājām, kuras bija netālu no Betaboras, kur agrāk darbojās Jānis. Bet kad Es ienācu vienkāršajā, bet ne šaurajā Pētera mājā, tur gultā stiprā drudzī gulēja viņa vedekla, laba un parasti ļoti strādīga, un krietna meitene, gadus divdesmit veca, un cieta lielas sāpes un bailes. Te Pēteris pienāca pie Manis un lūdza Mani, lai Es viņai palīdzētu! (Mateja ev. 8:14) 7] Bet Es tūlīt piegāju pie viņas gultas, satvēru tās roku un viņai teicu: “Meitiņ, celies, un pagatavo labāk mums pusdienas nekā tev te gultā jācieš!” 8] Acumirklī drudzis viņu atstāja, un meitene tūlīt piecēlās un ar lielu čaklumu un uzmanību mūs apkalpoja. (Mateja ev. 8:15) 100. Kunga norādījumi rakstītājam Matejam. Mateja un Jāņa Evaņģēliju sfēru atšķirība. Mateja Evaņģēlijs atstāsta faktus; Jāņa Evaņģēlijs dod dziļas atbilstības. Mielasts Pētera būdā. Brīnumainais loms. Pētera pazemīgā liecība par Kunga dievišķību. Norādījums uz nodevēju. 1] Te Matejs pienāk pie Manis un Man jautā, vai viņam jāuzraksta arī šīs zīmes un dažas mācības 125