Views
7 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

un runas, kuras Es

un runas, kuras Es pāris dienās augstākā priekšnieka mājās esmu runājis. 2] Es saku: “Zīmi ar kapteini pirms Kapernaumas un ko Es tur esmu runāju, un arī šo zīmi Pētera mājā, bet izlaižot teiktos vārdus, kas te nepieder pie atklātas mācības! Bet pārrunas augstākā priekšnieka mājā un ka Es uzturējos pie viņa divas dienas, pavisam izlaid! 3] Bet drīzākā laikā mēs jau atkal nāksim šī augstākā priekšnieka namā, un, proti, laikā, kur mirs viņa mīļākā meita, kuru Es tad pamodināšu un viņam atkal atdošu. Tad tu to vari pierakstīt tā, ka tev tuvāk nav vajadzīgs minēt ne viņu, ne to vietu, citādi pasaulīgi mēs viņam kaitētu, jo priesterība arī uz viņu skatās aizdomīgi, bet ko pavisam negribam un arī nedarīsim. 4] Bet līdz nākamiem svētkiem Jeruzalemē Es šajā apvidū, kas Man vislabāk patīk, darīšu vēl daudzas zīmes un došu daudzas mācības; bet tās visas tu pilnībā uzrakstīsi!” 5] Matejs nu iekārtojas rakstīt, bet Jānis kļūst pavisam bēdīgs un saka: “Kungs, Tu manas mīlestības Mīlestība! Vai tad es neko vairs nedabūšu rakstīt?” 6] Es saku: “Mans mīļais brāli, neesi par to tik bēdīgs! Tu dabūsi rakstīt vēl ļoti daudz! Jo tevi Es esmu izraudzījis svarīgākām un dziļākām lietām!” 7] Jānis saka: “Bet zīme Kānā, kuru Tu darīji ķēniņa ierēdņa dēlam, man tomēr neliekas lielāka un svarīgāka kā tā, kuru Tu veici pirms Kapernaumas virsniekam?!” 8] Es saku: “Te tu ļoti maldies, ja tu tā domā! Jo ar ķēniņa ierēdņa dēlu tiek saprasta visa, ļoti ļauni samaitātā, pasaule, un ka tai caur Manu mācību un caur Manu garīgo iespaidu turpmāk tiek sniegta palīdzība. Bet caur virsnieka kalpu pagaidām tiek saprasts tikai ģikts (podagras) slimais kalps, kuru Es esmu dziedinājis, bet vēlāk gan kāda draudze vai kāda apvienība Manā Vārdā, bet kurai caur visādām politiskām rūpēm vienā vai otrā punktā pilnīgi trūkst darbība pēc Manas Mācības un kas caur to pamazām pāriet bezdarbībā arī citos Manas Mācības punktos. Un tā tad arī ir dvēseles ģikts slimība, kurai tad atkal var tikt palīdzēts tikai caur stingru ticību Manam Vārdam. 9] Redzi nu, tu, Mans mīļais brāli Jāni, tādēļ starp abām zīmēm tā ir ļoti liela atšķirība! Pirmā attēlo visas pasaules, un Es tev saku, vēl dziļāk ņemot — arī visas bezgalības garīgas saslimšanas apstākļus, bet otrā tikai to, ko Es tev tikko apgaismoju. Bet ar to tu tad nu arī zini, ko esi uzrakstījis tu un ko Matejs! 10] Bet nu jau meitene kopā ar citiem Pētera kalpiem ir sagatavojusi pusdienas, un tādēļ tūlīt ķeramies pie pusdienām un tad pēcpusdienā nedaudz palīdzam Pēterim noķert dažas labas zivis. Bet pret vakaru mums būs pietiekami diezgan ko darīt.” 11] Mēs nu baudām visai lielajai sabiedrībai pietiekami bagātīgas pusdienas un pēc tam devāmies uz ezeru, kas tika dēvēts arī par “Galilejas jūru” un tur nedaudz stundās saķērām ļoti daudz labāko zivju, tā, ka tās tikko varēja tikt novietotas rezervuārā. 12] Pēterim kļuva baismi tā, ka sava veida dievbijīgā mulsumā viņš izsaucās: “Kungs, es lūdzu Tevi, pamet mani; jo es nu pārāk labi jūtu, ka esmu grēcīgs cilvēks. Jau reiz Tu mani sabaidīji, kad Tu, iepriekš man vēl pavisam nepazīstams, nāci no kaut kurienes un tad sastapi mani un manus palīgus zvejojam! Jau toreiz es tūlīt atzinu Tavu dievišķību; bet nu man kļūst vēl baisāk tādēļ, ka nu es pārāk skaidri saprotu, kas Tu pamatu pamatā esi. Toreiz, tāpat kā tagad, tika zvejots visu nakti un, kā saka, nekas netika gūts; bet uz Tavu Vārdu un Tavā klātbūtnē no lielā loma tīkli vai plīsa. Tādēļ par to man nu visā nopietnībā Tavā priekšā kļūst baismi, jo Tu esi — “ 13] Es saku: “Klusē un nenodod Mani! Jo tu pazīsti vienu starp mums! Bet viņš ir un paliek nodevējs!” 14] Pēteris nu klusē un kārto zivju pārnešanu. Bet, tā kā tuvojas vakars, mēs dodamies uz mājām, kur izdziedinātās Pētera vedeklas čakluma dēļ mūs gaida labas un bagātīgas vakariņas. Visi nu ir priecīgi un līksmi; un Pēteris uzsāk slavas dziesmu, un visi viņam vienprātīgi piebalso. 101. Kungs pārtrauc Pētera svinīgo, labo liecību. Vakara mielasts pie Pētera. Scēna starp Pēteri un plātīgo Jūdu. Ūdens pārvēršana vīnā. Iskariots piedzēries. Liels dziedināšanas brīnums. 1] Kad Pēteris beidza dziedāt, viņš ļoti svinīgā tonī teica: “Mani draugi un brāļi! Kāda starpība starp mums un reiz Dāvidu, kad viņš tautai deva šo brīnišķo slavas dziesmu! Kad viņš sāka, viņš pacēla savas acis augšā uz zvaigznēm! Jo pēc cilvēku priekšstatiem Jehova toreiz mita nepieejamā gaismā aiz visām zvaigznēm! Bet ko nu Dāvids vēlētos darīt te, tā, ka Tas, uz Kuru pār visām zvaigznēm viņš 126

pacēla acis… — Es saku: “Apstājies! Draugs Pēteri! Ir jau atkal labi; tikai atceries, kas viss atrodas starp mums!” 2] Pēteris tūlīt atceras pamācību un visus viesus aicina vakariņās, kas pa lielākai daļai sastāv no maizes un labi sagatavotām zivīm. 3] Bet Jūda Pēterim jautā, vai par naudu tuvumā nekur nebūtu dabūjams vīns, un Pēteris atbild un saka: “Pāris lauku ceļa attālumā atrodas viena viesnīca, kur par naudu tiek dots vīns!” Kad Jūda to dzird, viņš atkal Pēterim jautā, vai nebūtu kāds, ko aizsūtīt pēc vīna. 4] Pēteris atbild un saka: “Tu taču pazīsti un redzi visus manas mājas ļaudis; man nav neviena, ko sūtīt! Bet ja tu gribi vīnu, tad ej pats un tirgojies ar saimnieku, tā būs vislabāk!” Jūda diezgan saīdzis saka: “Ak, pirms es pats eju, es atsakos no vīna.” Pēteris saka: “Dari, kā tu gribi, bet es tev nevaru dot nevienu kalpotāju, jo maniem zvejas kalpiem uz ezera vēl daudz kas darāms, bet manai sievai, bērniem un vedeklai, kā tu pats redzi, tāpat jau darba pilnas rokas, bet no manis paša tu varbūt tomēr neprasīsi, lai es vakarā tev šeit nesu vīnu!” Jūda nedaudz īgni pasaka: “Nu, nu, es jau ar tevi domāju tikai labu, jo es redzu, ka tev nav vīna, jo maksājis jau tāpat būtu tikai es, cik tas arī nebūtu maksājis!” 5] Pēteris saka: “Starp mums ir Viens, kas Kānā, Simona, kas arī te ir starp mums, kāzās, ūdeni pārvērta vīnā. Šis Viens, ja tas būtu vajadzīgs, arī tagad varētu darīt tāpat. Bet tā kā tagad tas noteikti nebūtu vajadzīgs, tad mēs sev varam izlīdzēties ar sevišķi labo ūdeni, ko mums piedāvā manas mājas tīrā aka.” 6] Jūda saka: “Pavisam labi, pavisam labi, arī es ar to esmu apmierināts, tā, ka es pats labu ūdeni augstu vērtēju; bet tieši pie šiem apstākļiem arī vīns nebūtu nicināms! Bet tā kā zināmais Viens, kuru gan arī es domājos pazīstam, ūdeni var pārvērst vīnā, tad viņš tomēr arī tev nu varētu parādīt tādu laipnību!?” 7] Es saku: “Tad ej pie akas un dzer! Jo akai tev jādod vīns, bet mums visiem citiem tikai ūdens!” 8] Te Jūda tūlīt gāja pie akas un smēla. Bet kad viņš iesmelto ūdeni dzēra, tad tas bija ļoti labs vīns, un viņš tā piedzērās, ka palika pie akas guļam, un viņam draudēja briesmas iekrist dziļajā akā, ja viņu neieraudzītu daži Pētera kalpi, nenogādātu mājā un neapguldītu. Bet tā bija labi; jo šajā vakarā Es izdziedināju daudzus slimniekus un daudziem izdzinu ļaunos garus, un pie šīm zīmēm Jūda mums būtu bijis ļoti nevēlams. 102. Scēna ar ticīgajiem jūdiem no Kapernaumas. Liels dziedināšanas brīnums. Kunga brīdinājums no tempļa čūskām. Rakstu mācītāju runātājs no Jesaja par Kungu dod labu liecību. Ļaužu drūzma. Viltīgais rakstu mācītājs tiek no Kunga atmaskots un aizraidīts. (Mateja ev. 8:16–20) 1] Kad visi, kuri kopā ar Mani šeit bija atnākuši, bija baudījuši vakariņas, un Jūda priekšnamā uz salmiem gulēja dziļā miegā, tie paši jūdi no Kapernaumas, kuri iepriekšējā dienā bija pārbaudījuši priesterus, farizejus un rakstu mācītājus, te atveda daudzus apsēstus un daudz citu slimnieku, kuri slimoja ar visādām slimībām un gauži lūdzās, lai Es vēlētos viņus izdziedināt. 2] Bet Es laipnā nopietnībā viņiem jautāju, vai viņi gan tic, ka galdnieka dēls no Nācaretes tā kaut ko spētu darīt. Jo šie cilvēki pazina Mani, tā sakot, kopš dzimšanas. 3] Bet viņi atbildēja un teica: “Kāds mums te sakars ar namdara dēlu!? Ja namdara dēls Izraēla tautai no Dieva tika izredzēts kļūst par pravieti, tad viņš ir pravietis un ja arī viņš tūkstoškārt būtu namdara dēls; jo katrs cilvēks ir tas, kas viņš ir no Dieva, bet nekad, kas bija viņa vecāki. Un tādēļ mēs visi nešaubīgi stingri ticam, ka, pirmkārt, Tu esi īsts no Dieva pamācīts pravietis un, otrkārt, ka tādēļ Tu vari mums palīdzēt, tā kā Tu palīdzēji valsts augstākā pārvaldnieka dēlam un virsnieka kalpam!” 4] Un Es viņiem atbildēju: “Nu tad, ja jums ir tāda ticība Man un tāds spriedums par Mani, tad lai jums visiem notiek, kā jūs ticējāt!” 5] Pēc šiem vārdiem visi ļaunie gari no apsēstiem izgāja un acumirklī visādām slimībām slimojušie kļuva veseli. (Mateja ev. 8:16) 6] Ka pēc šāda darba netrūka apbrīnas un pateicības vārdu, tam tikko vēl jātiek tuvāk pieminētam! 7] Tika izteikti arī ļoti trāpīgi, bet pie tam kodīgi asi izteicieni par visu jūdu priesterību, bet Es runātājam aizrādīju un teicu, ka modināt guļošu odžu dzimumu ir ļoti negudri: “Jo cik ilgi tās atrodas nekustīgā ziemas miegā, tās nevienam nav kaitīgas un bīstamas; bet, ja viņas tiek pamodinātas, tad tās 127