Views
8 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

20. Viņš atzinās un

20. Viņš atzinās un neliedzās, bet apliecināja: “Es neesmu Kristus.” 21. Tad tie viņam jautāja: “Kas tad? Vai tu esi Elija?” Bet viņš atbildēja: “Es tas neesmu.” Vai tu esi gaidāmais pravietis? Viņš atbildēja: “Nē.” 3] Iemesls, kādēļ viņi Jānim jautāja, vai viņš esot Elija, vai kāds cits pravietis, pastāvēja tajā, ka viņu praviešu rakstos bija teikts: Elija nāks pirms apsolītā Mesijas un sagatavos visu Izraēlu uz Mesijas lielo atnākšanu. — Tātad tajā laikā vajadzēja rasties vēl citiem praviešiem, kuri līdzīgā kārtā kā heroldi ies Mesijam pa priekšu. Rakstus zinošie Jeruzalemes sūtņi to zināja, tāpēc tā jautāja Jānim; bet Jānis apliecināja, ka viņš tas viss neesot. 22. Tad tie viņam sacīja: “Kas tu esi? Mums jādod atbilde tiem, kas mūs sūtījuši. Ko tu saki par sevi?” 4] Un tad viņiem, protams, vajadzēja jautāt tālāk, kas viņš tātad būtu. 23. Bet Jānis teica: “Es esmu vēstneša balss tuksnesī un sagatavoju Tam Kungam ceļu, kā to pravietis Jesaja ir pravietojis.” 5] Tikai pēc tam Jānis apliecināja, ka viņš ir tikai saucējs tuksnesī un — pēc Jesaja pravietojuma — sagatavo ceļu tam Kungam. 6] Šeit jājautā, kādēļ Jānis to dara tuksnesī, jo jādomā, ka tajā noteikti dzīvo ļoti maz cilvēku. Ieteicamāk būtu bijis būt par tādu priekšgājēju biezi apdzīvotās vietās. Kam gan mirušā tuksnesī var noderēt tāds, lai arī cik spēcīgs sauciens, ja sauciena skaņa jau apklususi, pirms tā sasniedz kāda ausi? Un, ja arī nejauši kāds cilvēks to sadzirdējis, tad tas tomēr vēl ne tuvu nav pietiekami tādā, visiem cilvēkiem tik ļoti svarīgā lietā. 7] Jāņem vērā, ka te ar vārdu “tuksnesis” jāsaprot ne tik daudz mazais, s tuksnesis viņpus Jordānas, kā garīgais tuksnesis cilvēku sirdīs. s tuksnesis, kur Jānis patiesi dzīvoja, sludināja un kristīja, bija ticis izraudzīts tikai tāpēc, lai tas cilvēkam būtu kā paraugs, kā izskatās viņa sirdī, proti, tikpat neapdzīvots, tukšs, bez cēliem augļiem, pilns ērkšķu un dadžu, dažādu nezāļu, čūsku un citu rāpuļu; un šādā cilvēku tuksnesī Jānis parādās kā pamodusies sirdsapziņa, ko tīri garīgā nozīmē viņš arī attēloja, un sludina grēku nožēlošanu, lai tādējādi varētu saņemt piedošanu, tādā veidā sagatavodams Tam Kungam ceļu uz pilnīgi par tuksnesi kļuvušām cilvēku sirdīm. 8] Vēl paliek jautājums, kādēļ tad Jānis sevi neatzina kā Eliju vai kā pravieti, ja, saskaņā ar Mona liecību, viņš bija kā pirmais, tā noteikti arī otrais, jo Es Pats pie kādas piemērotas izdevības kā apustuļiem, tā arī citiem Manas Mācības uzklausītājiem tieši teicu: Ja jūs to gribat pieņemt, — Jānis bija Elija, kuram vajadzēja nākt pirms Manis. 9] Tādas noliegšanas iemesls pastāv tajā, ka Jānis sevi nosauc tikai pēc jaunā uzdevuma darbības un nevis pēc vecā, kāds viņa garam Elijam tika dots viņa zemes dzīves laikā. Elijam vajadzēja sodīt un izpostīt Molohu, bet Jānim — aicināt uz īstu atgriešanos no grēkiem, pasludināt grēku piedošanu, kristot ar ūdeni, un tā sagatavot Man ceļu. Un saskaņā ar šo uzdevumu viņš tad arī uzdeva sevi par to, kas viņš nu patiesi bija. 24. Tos bija sūtījuši farizeji. 25. Un tie viņam jautāja: “Ko tad tu kristī, ja tu neesi ne Elija, ne Kristus, ne kāds cits pravietis?” 10] Bet, tā kā viņš tomēr kristīja, kas bija atļauts tikai priesteriem un pierādāmi uz to aicinātiem praviešiem, tad greizsirdīgo farizeju sūtītie priesteri un levīti viņam jautāja, kāpēc tad viņš cilvēkus krista, nebūdams ne viens, ne otrs. 26. Bet Jānis viņiem atbildēja: “Es kristu tikai ar ūdeni; Viņš (Kristus, pēc kura jūs jautājat) stāv jūsu vidū, bet jūs viņu nepazīstat. 11] Bet Jānis saka: “Es kristu tikai ar ūdeni, t.i., es esmu tikai netīru kļuvušo siržu mazgātājs, Tā Viena, kas savā ziņā jau sen uzturas jūsu vidū, cienīgai uzņemšanai. Bet jūs nepazīstat Kungu jūsu akluma dēļ!” 12] Šeit ar priesteriem tiek attēloti visi tie, kuri Mani, To Kungu, meklēdami kaut kur ārpusē, apceļo zemes un jūras un tur visiem gudriem jautā: “Kur ir Kristus, kad un kur viņš nāks?” — Patieso Kristu, kas jūsu sirdīs uzcēla sev mājokli, un Kurš tikai tur ir atrodams, (Ak, kādi nomaldījušies meklētāji!) jūs nemeklējat, mazākais nemeklējiet tajā vienīgajā vietā, kur Viņš ir meklējams un atrodams! 27. Tas ir tas, Kas nāks pēc manis, Kas bija pirms manis, kuram es neesmu cienīgs, atraisīt Viņa kurpju siksnas.” 28. Tas notika Betānijā, viņpus Jordānas, kur Jānis kristīja. 12

13] Cik daudz pazemības ir liecībā, kuru Jānis nodod priesteru un levītu priekšā, lai gan viņš it labi zināja, kas Kristū ir nācis uz Zemes! Bet kāda daļa par to ļoti pasaulīgi gudrajai priesterībai! Jāņa vispatiesāko liecību viņi atstāja bez ievērības, jo nevēlējās nekādu pazemības pilnu, nabaga un bez spožuma Mesiju, bet gan tādu, kura priekšā visiem būtu jānodreb bailēs un šausmās. 14] Mesijam, tiklīdz tas parādītos, — dabiski, nekur citur kā Jeruzālemē — būtu jābūt saredzamam ugunīgi mirdzošam, spožākam par Sauli, miljardiem eņģeļu pavadītam, viņam būtu jānonāk no debesīm un jāņem mājvietu tikai templī, jāatceļ un jāiznīcina visus toreizējos valdniekus, — un pēc tam arī visus jūdus tūdaļ būtu jāpadara pilnīgi nemirstīgus, jāatdod viņiem visa zemes nauda un mazākais daži simti šķietami lieku kalnu ar lielu troksni jāiemet jūrā, turklāt tūlīt arī jāsoda ar nāvi nabaga netīros vazaņķus! Tad viņi Viņam būtu ticējuši un teikuši: “Kungs, Tu esi briesmīgi stiprs un varens, Tavā priekšā visiem vajag dziļi klanīties un mesties putekļos, un augstais priesteris nav cienīgs Tev atraisīt kurpju siksnas.” 15] Bet Kristus nāca uz Zemes pavisam nabags, mazs un šķietami vājš. Gandrīz pilnus 30 gadus (izņemot līdz saviem divpadsmit gadiem — izd.) Viņš augstmaņu acu priekšā nedarīja nekādus brīnumus, bet gan strādāja smagus darbus, kopā ar Jāzepu bija namdaris un arī vēlāk turpināja saisties ar vienkāršo proletariātu; kā gan lepno un ļoti gudro jūdu acīs viņš varētu būt tik ilgi gaidītais Mesija? “Nost ar tādu Dieva zaimotāju, ar tādu magu, kas savus darbus veic tikai ar velnu priekšnieka palīdzību. Tāds visnekrietnākais, par ozola koku rupjāks un neaptēstāks namdara palīgs, kas ar sātana palīdzību kaut kur ir iemācījies burt, staigā basām kājām un ir draugs vissuniski nekrietnākajiem vazaņķiem, staigā ar viņiem, pieņem netikles, ēd un dzer ar atklāti pazīstamiem grēciniekiem, un tātad ar savu izturēšanos acīm redzami ir pret bauslību, — tas lai būtu Kristus, apsolītais Mesija? — Nē, lai mums nekad nav tādas Dievu zaimojošas domas!” 16] Tādas bija augsto un gudro jūdu domas par Mani, neskatoties uz Manu pilnīgo klātbūtni miesā uz Zemes; uz mata līdzīgas domas par Mani pastāv vēl tagad starp miljoniem, kuri negrib neko pat dzirdēt par lēnprātīgu, labvēlīgu un savu vārdu turošu Dievu! 17] Pirmkārt, viņu Dievam vajag mājot ļoti augstu viņpus zvaigznēm un aiz tīri visbezglīgākā diženuma gandrīz nemaz neeksistēt; ja viņš grib būt cienījams Dievs, par Saulēm mazākas lietas Viņš nemaz nedrīkst radīt! Otrkārt, Viņš nedrīkst iedrošināties pieņemt kaut kādu, un vismazāk — cilvēka izskatu, Viņam vajag būt vienīgi kaut kādam neizprotamam absurdam! 18] Treškārt, ja Kristus tomēr varētu būt Dievs, tad ar iekšējo dzīvo vārdu Viņš Sevi drīkst darīt zināmu tikai savas lietas zinātājiem, konciliem, visai dievbijīgiem vīriem, ar tā saukto svēto gaišumu apstarotiem fanātiķiem un pilnīgiem tikumības varoņiem, bet kādam tā aplaimotam tūlīt arī jādod varu pārcelt kalnus; citādi Dievišķā vēsts un Kristus parādīšanās ir tīrie nieki! 19] Kādam lajam vai it kā pat grēciniekam Kungs Jēzus nekad nedrīkst darīt Sevi zināmu — tādā gadījumā atklāsme jau ir aizdomīga un netiks pieņemta, kā arī Es Pats netiku pieņemts, jo viņu lepnajām un slavas kārajām acīm esmu parādījies par maz dievišķi cildeni; bet — par to nekas! Tikai Jāņa liecība ir derīga! 20] Pasaule arvien paliek, kāda bijusi, un vienmēr ir s tuksnesis, kur Jānis nodeva savu liecību. — Bet arī Es palieku, kāds bijis, un vienmēr nāku pie cilvēkiem viņu augstprātības apspiešanas un patiesas pazemības un mīlestības atdzīvināšanas labad tā, kā Es esmu nācis pie jūdiem. Labi visiem, kas Mani tā atzīst un uzņem, kā, saskaņā ar savu liecību, kuru viņš deva lepno Jeruzalemes priesteru un levītu acu un ausu priekšā, viņiem par lielām dusmām, Mani atzina un uzņēma Jānis. 29. Nākamā dienā Jānis redz tuvojamies Jēzu un saka: “Redzi, Tas ir Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus. 21] Nākamajā dienā, kad pētnieki, kuri vēl uzturējās Betānijā, apjautājās, ko tad īsti šis Jānis darot un kādā veidā izpaužoties viņa sludināšana, viņš tiem liecināja par Mani, proti, atstāstīja zināmo gadījumu, kad Es no tuksneša nācu pie viņa un prasīju, lai viņš Mani krista ar upes ūdeni. 22] Kad Es viņam tuvojos, viņš pievērsa Man šo pētnieku vadoņa uzmanību, kurš to, ko dienu iepriekš no Jāņa bija dzirdējis, naktī bija apdomājis, un saka: “Redzi, Tas, kas no turienes nāk šurp, ir Dieva Jērs, Kas uz Saviem pleciem ir uzlicis visas cilvēku vājības, lai cilvēki, kuri Viņu uzņems, no Viņa ņemtu jaunu dzīvību un tādējādi viņos būtu vara saukties par Dieva bērniem; jo Jehova nenāk nedz vētrā, nedz ugunī, Viņš nāk tikai vismaigākā vēsmiņā.” 30. Viņš ir Tas, par Kuru es (vakar) sacīju: Pēc manis nāk vīrs, Kas ir bijis pirms manis; jo Viņš 13

  • Page 1 and 2: LIELAIS JĀŅA EVAŅĢĒLIJS 1. GR
  • Page 3 and 4: Priekšvārds Visos laikos ir biju
  • Page 5 and 6: Parasti viņš savu rakstīšanas m
  • Page 7 and 8: dēļ tad arī zināmā mērā liec
  • Page 9 and 10: apgaismotu un atkal darītu līdzī
  • Page 11: 3] Te tagad bija tā būtne, cilvē
  • Page 15 and 16: Jāņa mācekļi un apstiprināja,
  • Page 17 and 18: ar tagadējo dienas laika iedalīju
  • Page 19 and 20: tis, kurā nav nekādas viltības!
  • Page 21 and 22: izbeidzās, tikai tad pēc kārtas
  • Page 23 and 24: 19] Jo, tāpat kā Es ūdeni pārv
  • Page 25 and 26: 6] Pēc šiem vārdiem Es kā pirma
  • Page 27 and 28: Apsolītais! — Jāņa, kuru mēs
  • Page 29 and 30: 6] “Pārdevēji” un “pircēji
  • Page 31 and 32: 18. Notikums ar Jeruzalemes pilsēt
  • Page 33 and 34: 9] Bet ja jau jūs nevarat aptvert
  • Page 35 and 36: tic, turētos pie Viņa Vārda un i
  • Page 37 and 38: viņam apsolīju. Un tā no rīta m
  • Page 39 and 40: ļi tos cilvēkus, t.i., visus tos,
  • Page 41 and 42: omiešiem, kuru pamatprincips jau t
  • Page 43 and 44: 27. Tālākais notikums pie Jēkaba
  • Page 45 and 46: mums tomēr varēs pasludināt to,
  • Page 47 and 48: va šķūņos! 36. Un, kas te pļau
  • Page 49 and 50: 10] Te samarieši pārsteigti uzlū
  • Page 51 and 52: 6] Samarieši saka: “Mēs gan dzi
  • Page 53 and 54: Jēkabs saņēma spēcīgu dunku s
  • Page 55 and 56: prātīgi palikt, vai varbūt tomē
  • Page 57 and 58: nevar tikt pienācīgi slavēta! Li
  • Page 59 and 60: Skaista mācība! — Bet tā viet
  • Page 61 and 62: una nav saprotama?! 5] Redzi, visā
  • Page 63 and 64:

    gribas. 6] Bet mēs jums nu ticam n

  • Page 65 and 66:

    8] Bet, ja kāds tev lūdz vienu su

  • Page 67 and 68:

    49. Ziharā. — Norādījums, kā

  • Page 69 and 70:

    tev, ak, Kungs, ticēs brīnumu un

  • Page 71 and 72:

    ām arī manai mājai, kur es tad T

  • Page 73 and 74:

    tu to, ko tu man pirmīt pamatīgi

  • Page 75 and 76:

    55. Ziharā. — Pastaiga caur jauk

  • Page 77 and 78:

    sevi nevar iet staigāt prieka birz

  • Page 79 and 80:

    tagad par to tālāk vairs ne; man

  • Page 81 and 82:

    meklēju, tad Es kā kāds kungs no

  • Page 83 and 84:

    Irhaela ar viņas vīru Joramu un v

  • Page 85 and 86:

    visu labu, jo tu, labu darot, esi s

  • Page 87 and 88:

    13] Bet Es jaunekļiem saku, ka vi

  • Page 89 and 90:

    ir dzīvs, uzmanība ir nepiecieša

  • Page 91 and 92:

    sāk ticēt jūdu Dievam?” 69. Zi

  • Page 93 and 94:

    vadīt. Ja tu saki jā, tad es tevi

  • Page 95 and 96:

    saka: “Tā, kas ir iespējams vie

  • Page 97 and 98:

    iznāks? 16] Tādēļ nevienu netie

  • Page 99 and 100:

    viņiem nākušas, atziņas! Jā, n

  • Page 101 and 102:

    kam tāda miesas pārmācība tāta

  • Page 103 and 104:

    zinu gadījumus, kur kādam namam n

  • Page 105 and 106:

    lielā naktī un viņam šo tiltu a

  • Page 107 and 108:

    ja cilvēki visā būtu caurstrāvo

  • Page 109 and 110:

    sētiņu. To sasnieguši, mēs ātr

  • Page 111 and 112:

    no rīta pamostas, viņu rokas ir s

  • Page 113 and 114:

    visu pārējo jau tāpat rūpējies

  • Page 115 and 116:

    10] Kornēlijs saka: “Es viņu k

  • Page 117 and 118:

    nu, kas Man nāks pretī lai ar kā

  • Page 119 and 120:

    3] Saimnieks saka: “Kungs, tā ma

  • Page 121 and 122:

    jadzētu piedzimt un izaugt arī ze

  • Page 123 and 124:

    piedod viņam visu, kā Es piedodu,

  • Page 125 and 126:

    ar Belcebula palīdzību, tas ir el

  • Page 127 and 128:

    pacēla acis… — Es saku: “Aps

  • Page 129 and 130:

    pirms aizbraukšanas viņam atļaut

  • Page 131 and 132:

    lielām bailēm, pienāca pie Manis

  • Page 133 and 134:

    lai cik ļaunam drudzim. Kopš dzim

  • Page 135 and 136:

    pateicas, bet redzīgais ir pilns p

  • Page 137 and 138:

    12] Bet Es saku, ka Debesu Tēva ro

  • Page 139 and 140:

    ja tikai viņi tai ļoti stingri ie

  • Page 141 and 142:

    7] Jānis saka: “Kungs, Tu mana m

  • Page 143 and 144:

    ticības. Ja es tad dažreiz kaut k

  • Page 145 and 146:

    tas atbildes. 116. Scēna ar podagr

  • Page 147 and 148:

    dža, tātad no slimības, no kuras

  • Page 149 and 150:

    statūtus?!” 119. Par tempļa zv

  • Page 151 and 152:

    Mariju un visus Jāzepa bērnus un

  • Page 153 and 154:

    Dieva Vārdu, tad pasaules priekš

  • Page 155 and 156:

    mācība, pēc kuras viņi dzīvo,

  • Page 157 and 158:

    6] Viens farizejs saka: “Šī lie

  • Page 159 and 160:

    Valstībai! 128. Scēna ar kādu ci

  • Page 161 and 162:

    11] Tās pāris dienas, kuras Es ar

  • Page 163 and 164:

    patiesības dziļākos dziļumos?!

  • Page 165 and 166:

    2] Bet kad viņi arī viņu ēdienu

  • Page 167 and 168:

    tikuši aizvākti. 15] Bet, kas att

  • Page 169 and 170:

    nīt tavu maizi!” Bet nekur nest

  • Page 171 and 172:

    diem dzītu postā tos, kas ir naba

  • Page 173 and 174:

    (Mt. 10:27) un tātad neviens nebai

  • Page 175 and 176:

    12] Caur Tādu darbību tad vecajā

  • Page 177 and 178:

    sirotājus, lika atbrīvošanas dok

  • Page 179 and 180:

    un tūlīt devās ceļā atpakaļ p

  • Page 181 and 182:

    ļoti šausmīgi grēcīgi. 8] Kad

  • Page 183 and 184:

    13] Tagad Manī pasaulē ir nācis

  • Page 185 and 186:

    acis un viņi tad redzētu, kas ir

  • Page 187 and 188:

    kāpām šī kalna augstajā virsot

  • Page 189 and 190:

    12] Turies tikai pie mīlestības u

  • Page 191 and 192:

    saprātā asi redzošam — citādi

  • Page 193 and 194:

    vakara cilvēkā nosaka pirmo patie

  • Page 195 and 196:

    miesas acīm, te ir tālredzīgi un

  • Page 197 and 198:

    8] Bet zvaigznes, kuras Mozus arī

  • Page 199 and 200:

    3] Un redzi, tieši tā tas ir ar k

  • Page 201 and 202:

    labi aptvēri un saprati?” 166. K

  • Page 203 and 204:

    jāturas, it kā Es jums būtu devi

  • Page 205 and 206:

    Man sekoja. 11] Bet sievas veco jū

  • Page 207 and 208:

    dēlam Jāzepam labā sabiedrībā

  • Page 209 and 210:

    veica to pašu, ko mūsu acu priek

  • Page 211 and 212:

    starp kādu pravieti un Mesiju tak

  • Page 213 and 214:

    ieta viņam jātiek nonāvētam un

  • Page 215 and 216:

    niknuma, tādēļ, ka viņu aklās

  • Page 217 and 218:

    16] Bet tagad mana drauga Kisjona k

  • Page 219 and 220:

    dumji un tumši, ka bez kādu sevi

  • Page 221 and 222:

    vai negribat naudu viņiem tūlīt

  • Page 223 and 224:

    grūti palīdzēt. Ja slimnieki rei

  • Page 225 and 226:

    siet pārliecināties, kā tur tās

  • Page 227 and 228:

    nu virsnieka palīdzību! Bet kam j

  • Page 229 and 230:

    iem viņi jau bija pilnīgi viens,

  • Page 231 and 232:

    pusdienas ceļojums un, tā kā vi

  • Page 233 and 234:

    9] Ahaba runā: “Kungs un Meistar

  • Page 235 and 236:

    unāju līdzības, kuras viņiem na

  • Page 237 and 238:

    milti bija uzrūguši. (Mt. 13:33).

  • Page 239 and 240:

    195. Patīkams pārsteigums, izkāp

  • Page 241 and 242:

    tomēr tikai nedaudz, kā tev tas i

  • Page 243 and 244:

    sirdīga nekas nav gaidāms, tad iz

  • Page 245 and 246:

    8] Kas cits nu ir dievkalpojums Gar

  • Page 247 and 248:

    6] Bet ja jūs paši gandrīz pāri

  • Page 249 and 250:

    viņam tikai bija liels prieks, ka

  • Page 251 and 252:

    viesus pēc viņu vajadzībām. 15]

  • Page 253 and 254:

    zemestrīci. 3] Tādēļ Barams lik

  • Page 255 and 256:

    dienas, lai esam pietiekami spēcin

  • Page 257 and 258:

    dinošas eļļas, dziedinošas sula

  • Page 259 and 260:

    10] Matejs tūlīt atkāpjas; bet P

  • Page 261 and 262:

    atpakaļ. 10] Visās citās neskait

  • Page 263 and 264:

    kukurūzas graudiem. 13] Tādēļ i

  • Page 265 and 266:

    13] Es saku: “Kur tad ir tie, kur

  • Page 267 and 268:

    lētos izvirzīt kādu galveno dzī

  • Page 269 and 270:

    mudinās visādai darbībai, lai Es

  • Page 271 and 272:

    tots, viņiem pametu dažus iekšē

  • Page 273 and 274:

    9] Bet, miera stundai beidzoties, p

  • Page 275 and 276:

    līcim, un viņiem nav jāzina, uz

  • Page 277 and 278:

    24] Boruss to arī dara, bet Jairus

  • Page 279 and 280:

    āļi un māsas esam pilnīgi mier

  • Page 281 and 282:

    ērni no bailēm trīcēja, jo viņ

  • Page 283 and 284:

    mazāk vecus kokus un pēc zvērin

  • Page 285 and 286:

    4] Kad virstiesnesis dedzīgākās

  • Page 287 and 288:

    labajā rokā nēsā ķeizara varas

  • Page 289 and 290:

    239. Tiesas scēnas turpinājums. T

  • Page 291 and 292:

    nedaudz stundās. Bet daļa lai nod

  • Page 293 and 294:

    agātiem vecākiem labi jārūpēja

  • Page 295 and 296:

    atnākušajiem bagātniekiem. “Ka

  • Page 297 and 298:

    patiesības liecinieku slikto piere

  • Page 299 and 300:

    95. Toms un Jūda. Jūdas būtība

  • Page 301 and 302:

    135. Muitnieka Mateja runa viņa l

  • Page 303 and 304:

    Vīna apreibušie un miegainie temp

  • Page 305 and 306:

    216. Philopolda pieticīga un labā

1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1