Views
8 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

tāja, vai Es šeit

tāja, vai Es šeit nedarīšu nekādas zīmes un brīnumus? Bet Es pavisam noteikti un nešaubīgi teicu: Nē, jūsu neticības dēļ nevienu!” Pēc šī noteiktā “nē” viņi sāka izklīst un daži murmināja un čukstēja ausīs: “Viņam ir bailes no Jeruzalemes kungiem un viņš neiedrošinās.” Bet citi atkal teica: “Viņam laikam nav klāt viņa burvju nūjiņa.” Vēl citi teica: “Te viņš neko nedara savu novadnieku dēļ; jo viņš gan zinās, ka pie tiem nestāv nekādā sevišķā slavā!” Ar šādām un līdzīgām piezīmēm viņi izklīda un nedaudz acumirkļos pie Marijas, Manas miesas dzemdētājas, mājas, vairs nepalika neviens cilvēks un mums tūlīt bija pietiekami vietas, lai dotos uz pilsētu. 8] Mēs tur apmeklējām kādu sinagogu, kurā katrs jūds, kas kaut ko zināja, triju rakstu mācītāju priekšā, kuri sēdēja pirmajā rindā, drīkstēja runāt un arī iesniegt vienu vai otru sūdzību, kuri viņš vai ar viņu vesela draudze zināja kā pamatotu, pret Jeruzalemes kaut kur ieceltajiem farizejiem un rakstu mācītājiem. 9] Kad mēs ienācām sinagogā, Simons no Kānas slepeni Man teica: “Kungs, te arī mēs varētu kaut ko iesniegt?! Visādu sūdzību mums netrūktu!” 10] Es saku: “Mans draugs, īstā laikā runāt patiesībai atbilstošo ir pareizi un labi; bet īstā laikā klusēt ir vēl labāk! Tu vari darīt ko tu gribi, bet no dzelzs nekad neiegūsi zeltu un no māla sudrabu! Šī suga, kas te sēž Padomē un kādu uzklausa, iekšēji ir pavisam citāda, nekā tā sevi rāda no ārpuses; ārēji tā ir jērs, bet iekšēji plēsīgs vilks! 11] Vai tu domā, ka tie šeit sēž tādēļ, lai kādu uzklausītu, lai pēc dzirdētām sūdzībām tautai sagādātu atvieglojumus? Ak, te tu ļoti maldies! 12] Šī suga tikai tādēļ ar draudzīgām sejām uzklausa tautu, lai pēc dzirdētā uzzinātu, kā tā noskaņota pret priesterību. Tici to Man! Šodien tu tiksi draudzīgi uzklausīts, bet rīt tev iebāzīs cietumā un cauru gadu pārmācīs sitieniem! Jo visi šie priesteri līdzinās kraukļiem un vārnām, kuras ar saviem asajiem knābjiem nekad neknābj viena otrai acīs. 13] Tādēļ šeit tikai paklausāmies un tad ievērojam, vai un cik tālu un kādā veidā te tiekam pieminēti. Mūs nepamana, un ja arī mūs pamanītu, tad mūs tūlīt nepazīs, un tā mums te ir labi paklausīties un pēc dzirdētā rīkoties.” Simons no Kānas ar šo lēmumu bija pilnīgi mierā, un mēs apsēdāmies kādā diezgan krēslainā sinagogas kaktā un klausījāmies, kas viss te atgadījies. 14] Atsevišķi cilvēki no sevis, kā arī veselu draudžu delegāti pret priesteriem izteica daudzas kliedzošas apsūdzības un tika pavisam draudzīgi uzklausīti. 15] Bet, kad ļaudis ar savām sūdzībām bija galā, nu tie trīs rakstu mācītāji un farizejs, kas te bija atnākuši no Jeruzalemes, viņiem deva uzticamu galvojumu, ka darīs visu iespējamo, lai apsūdzētos priesterus nodotu stingrai izmeklēšanai un pēc izmeklēšanas rezultātiem viņi tiktu sodīti, te viens rakstu mācītājs ar laipnu seju ļaudīm jautāja, vai kāds gadījumā kaut ko nezināt par Mani, t.i., par slaveno ļaužu musinātāju Jēzu. Jo viņi augšā Jeruzalemē dzirdējuši, ka viņš darbojoties Galilejā un darot lielas zīmes, kādas pirms viņa neviens nekad vēl nav veicis un darījis; vai tas gan esot patiesība un ko viņi un citi cilvēki par to domājot. 106. Kāds taisnīgs vīrs sinagogā par Kungu dod atklātu patiesi labu liecību. Personiskais un vispārējais par Jēzu no Nācaretes. Viņa dzīve, Viņa darbi un Viņa Mācība. Farizeju asā atbilde uz to. Vīra atkārtota spēcīga liecība par farizeju ļaunumu un Kunga dievišķību liek aizskartajiem farizejiem niknās dusmās pazust. Ticīgie grib Jēzu izvēlēt par skolotāju un virspriesteri. 1] Te priekšā iznāk kāds ļoti cienījams vīrs no Kapernaumas apvidus un saka: “Augsto godājamie Jehovas kalpi Jeruzalemes templī! No jums jūsu jautājumā minētais Jēzus ir, tā sakot, dzimis šajā apvidū un pilsētā, vienmēr uzvedās krietni un ārkārtīgi dievbijīgi! Viņu redzēja ļoti bieži un ilgstoši lūdzam; neviens nekad nav redzējis Viņu smejamies, bet toties slepenās klusās vietās, kuras Viņš bieži mēdza apmeklēt, bieži raudam. 2] Jau Viņa dzīves agrākajā laikā ar Viņu notika savādas lietas, un tagad, kad Viņš īstenībā kā patiess ārsts, kuram līdzīga nav uz Zemes, ir uzsācis ceļojumu, Viņš tikai caur Vārdu tā dziedina, kā to spētu vienīgi Jehova! 3] Visi darbi kopš Mozus līdz mums iepretī tiem uzskatāmi gandrīz kā nekas! Gadiem ilgi pilnīgi sažuvušus kropļus Viņš vienā acumirklī dara pilnīgi veselus, Viņa Vārda priekšā vajag liekties katram, 132

lai cik ļaunam drudzim. Kopš dzimšanas mēmie, kurlie un aklie runā, dzird un redz pilnīgi kā kāds no mums! Ļaunākās sērgas Viņš padzen vienā acumirklī, no apsēstiem tikai caur Vārdu Viņš izdzen leģionus velnu, un Viņš pasauc mirušos un viņi ceļas augšā, tad ēd, dzer un staigā apkārt, it kā viņiem nekad nekas nebūtu kaitējis! Tāpat Viņš pavēl arī elementiem, un tie Viņam paklausa, it kā būtu Viņa uzticamākie un iztapīgākie kalpi! 4] Bet Viņa Mācība, runājot vispārēji, ir, ka Dievu patiesi jāmīl pār visu un savu līdzcilvēku kā sevi pašu! 5] Bet tā kā Viņš veic tādus darbus un saviem mācekļiem sludina tīrāko mācību, tad mēs Viņu turam par pavisam ārkārtēju pravieti, Kuru tagad Jehova, kā kādreiz Eliju, mūsu lielākā postā mums ir sūtījis kā no debesīm! Tas ir viss, ko es un vēl daudzi citi zinām par šo diženo Jēzu, un mēs nevaram Dievam vien pietiekami pateikties, ka Viņš atkal reiz domājis par Savu pār mēru nospiesto tautu. 6] Daudzi Viņu tur par Kunga apsolīto lielo Svaidīto! Bet no savas puses es par to neesmu ne par, ne pret, bet tomēr jautāju, vai Kristus, Kuram te jānāk, veiks lielākus darbus?!” 7] Priesteris saka: “Tu te runā kā kāds aklais, kas spriež par krāsām! Kur tad stāv rakstīts, ka no Galilejas jebkad tiks modināts kāds pravietis? Mēs tev sakām, ka šis jūsu Jēzus nav nekas cits, kā ļauns burvis, kuram būtu jātiek iznīcinātam caur uguni! Bet viņa mācība ir maska, aiz kuras viņš slēpj savu Dievu zaimojošo nejēdzību! Savus brīnumus viņš veic nevis ar Dievu, bet gan ar visu velnu priekšnieku, — un jūs, aklie, viņu turat par Lielo Apsolīto! Patiesi, tādēļ jūs visi kopā ar viņu esat pelnījuši uguns nāvi!” 8] Bet vīrs nostājas stingri un saka: “Jā, kas attiecas uz jums, ja mēs nebūtu galilieši, bet tieši es pilnīgs romietis un mūsu kungi būtu vēl jūs un nevis romieši, tad mēs jau sen degtu! Bet laimīgā kārtā mums, galiliešiem, jūsu kundzība jau sen beigusies. Mēs esam pilnīgi Romas pavalstnieki un tātad ar jums mums vairs nav nekāda sakara, augstākais jūs no Galilejas pilnīgi padzīt, ja tikai jūs uzdrošinātos ķerties klāt tikai pie mazākā no mums, romiešiem! 9] Bet attiecībā uz mūsu lielo pravieti Jēzu nu es jums saku vēl to: Bēda jums, ja jūs šajā zemē tīkotu pie Viņa likt savas ļaunās rokas! 10] Jo mums Viņš ir patiess Dievs; mūsu priekšā Viņš darīja lietas, kādas var būt iespējamas vienīgi Dievam! 11] Dievam, kas nabaga cietējiem cilvēkiem dara labu, vajag būt īstam un patiesam Dievam! Bet Dievs, kāds ir jūsējais, kas nomierināms tikai ar zeltu, sudrabu un visādiem trekniem upuriem un par garām un ļoti dārgi samaksātām lūgšanām, tikpat kā neko nedara un nedod, /un/ ir līdzīgs jums, kas sevi dēvējat par viņa kalpiem, ir caur un caur ļauns un pelna, ka tiek no zemes izsviests ārā! 12] Jūs sakāt, ka Jēzus ir plēsīgs vilks aitas ādā! Tad kas tad jūs esat?! Patiesi, tieši jūs paši pilnākā mērā esat tas, ko jūs sakāt par Jēzu, šo dievbijīgāko vīru! 13] Mūsu sūdzības jūs uzklausāt ar draudzīgām sejām, bet pret mums, sūdzību devējiem, jūs krūtīs perināt nesamierināmu atriebību, un, ja jums tas būtu iespējams, nu jau vēlētos mūs iznīcināt ar Sodomas ugunīm no debesīm! Bet ne te, jūs ļaunais odžu dzimums un skorpionu perējums! Te kungi esam mēs, romieši, un, ja jūs paši tūlīt netaisīsieties ceļā, pratīsim jums parādīt ceļu no šejienes uz Jeruzalemi!” 14] Dabīgi, šī runa rakstu mācītājos sacēla viskvēlojošāko niknumu; bet skaitā daudzo ļaužu priekšā viņi vairs neiedrošinājās izteikties un tādēļ caur aizmugurējiem vārtiem centās laisties lapās, un tieši pa ceļu uz Kapernaumu, kur parasti uzturējās Jeruzālemes farizeji un rakstu mācītāji un tur pavisam netraucēti piekopa visas iedomājamās netiklības un katru iespējamo krāpšanu. 15] Kad tie trīs sinagogu bija atbrīvojuši, te priekšā iznāca viens cits un visu šeit klātesošo delegātu un atsevišķo sūdzību vedēju vārdā izteica romietim vispārēju pateicību, bet beigās piemetināja un runāja: “Ja mēs nedarīsim līdzīgi samariešiem, mums no šīm bestijām nebūs miera! Viņu vārdiem mūsu vidū jākļūst nicinātākiem, nekā Gogs un Magogs, un Jeruzalemei mums jābūt vietai, kur izmīsties, citādi mēs no šīm mocībām, kas ļaunākas par mēri, nekad netiksim vaļā!” 16] Visi viņam piekrīt un saka: “Tās būtu arī manas domas. Bet vispirms mums par to vajag griezties pie romiešu zemes pārvaldnieka Kapernaumā un apvaicāties, vai viņš ar to būtu mierā. Jo romiešiem šeit līdzās mūsu priesterībai tieši nav nekāds vieglais stāvoklis; jo templim ar Romas ķēniņu jāstāv kādā pavisam slepenā korespondencē. 17] … 133