Views
8 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

norūpējusies un kāda

norūpējusies un kāda tīrākā mātes mīlestība viņas patiesi svēti tīrākajās krūtīs! Patiesi, visas zemes sievu sieva!” 10] Es saku: “Jā, jā viņa ir tā Pirmā, un nekad neviena nebūs vairāk, nekā viņa! Bet notiks arī, ka viņai cels vairāk tempļu, nekā Man un viņu godinās desmitreiz vairāk, nekā Mani un ticēs, ka tikai caur viņu varēs kļūt svētlaimīgs! 11] Tādēļ Es nu arī gribu, ka viņu pārāk neslavē. Viņa ļoti labi zina, ka ir Manas miesas māte un arī zina, Kas slēpjas aiz šīs miesas, ko viņa ir dzemdējusi. 12] Tādēļ pret viņu vienmēr esiet ļoti laipni un pieklājīgi, tikai sargieties no tā, ka neparādiet viņai kādu dievišķu godināšanu! 13] Jo pie visām viņas pārmēru priekšzīmīgām īpašībām viņa tomēr ir sieviete un no labākās sievietes līdz iedomībai ir un paliek ļoti maza atstarpe! 14] Un katra iedomība ir augstprātības sēkla, caur kuru pasaulē ir nācis, vēl nāk un vienmēr nāks viss ļaunums! Tādēļ arī pret māti nu ievērojiet to, ko Es nu jums esmu teicis! 109. Pētera un Simona saruna par Jēzus Mācības nākotni. Kunga uzaicinājums uzticēties Dievam. Neraizējieties par tālu stāvošo, bet labprātīgi dariet to, uz ko jūs esat aicināti!” Līdzība par mākslinieku un viņa darba rīkiem. “Jūs esat vētījamās lāpstas Tēva rokās.” “Kas Tu esi?” Mājiens par “Tēvu” un “Dēlu”. 1] Pēteris krata galvu un rausta plecus. Bet Simons no Kānas viņam saka: “Ko tu iedomājies? Ja Kungs mūsu priekša tā ir pareģojis, te tas noteikti tās arī notiks, bet mēs nu tomēr zinām, kā mums šī lieta jāuzņem un kā jāizturas. Ko mums te skeptiski jākrata galva un jārausta pleci?!” 2] Pēteris saka: “Mīļais brāli, mana galvas kratīšana un plecu raustīšana nozīmē pavisam ko citu, nekā to, ko tu šeit esi sapratis!” 3] Simons saka: “Ko tad, mīļais brāli?” 4] Pēteris saka: “Redzi, Kunga Vārds un darbs ir svēts; cik laimīgi uz šīs Zemes varētu būt visi cilvēki, ja viņiem šī Mācība jau būtu un viņi pēc tās dzīvotu! Bet kad tas notiks, ak, kad šī mācība kļūs visas Zemes cilvēku kopējs īpašums? Bet ja tam līdzās Kungs vēl šim un tam ļauj notikt, kā tad īsā laikā šī Mācība izskatīsies?! Patiesi, notiks tā, ka šī dārgākā dvēseles barība beigās kļūs suņu un cūku barība! Un redzi, brāli, tas ir tas, kādēļ es kratīju galvu un raustīju plecus!” 5] Es saku: “Pēter, atstāj to! Tu darīsi to, kas tev ir uzlikts darīt; un par rezultātu tev nav tālāk ko raizēties! Ja te nāks un kam visā gudrības un mīlestības dziļumā tā vai tā vajag nākt, par to zina tikai Tēvs un arī tas, kuram Tēvs grib atklāt to, kā, kad un kādēļ viss tiek pielaists tā, kā tas notiek! 6] Bet kad tu nāc kāda mākslinieka lielā darbnīcā un redzi daudzus un dažādus darba rīkus, vai tu gan zini, kā mākslinieks tos izlieto kāda darba radīšanai? Tu te gan arī kratīsi galvu un raustīsi plecus, bet caur to tu nenonāksi skaidrībā, kā it kā tomēr mākslinieks izmanto savus daudzos un dažādos darba rīkus, un kā caur tiem tiek izgatavots kāds mākslas darbs. Bet ja mākslinieks tev to grib izskaidrot, tad tu to arī zināsi, kā mākslinieks tev to izskaidrojis. 7] Bet ES tev saku: “Dievs ir pāri visiem māksliniekiem, un lielākā māksla ir no sevis izveidot patstāvīgu brīvāko dzīvību neskaitāmās atsevišķās būtnēs. Tam gan arī piederas bezgala daudzveidīgi garīga darba rīki; un tu tāpat kā Marija un visi cilvēki šim VIENAM mērķim est tikpat dažādi darbi un darba rīki, kurus vienīgi Tēvs debesīs visgudrāk prot izlietot! 8] Tādēļ nerūpējies tālāk, kā tikai par to, kam tu esi aicināts; tad tu kā pareizs darba rīks Tēva rokās kalposi pareizi! 9] Jeb vai vētījamā lāpsta ir pāri tam, kas to izlieto kā tīrīšanas darba rīku? Ja tā ir derīga, tad ar to tiek tīrīti kvieši, mieži un rudzi; bet ja tā ir nederīga, tad tā tiek padarīta derīga vai iemesta ugunī! Bet ja Tēvs tevi darījis par vētījamo lāpstu, tad paliec, kas tu esi, un negribi, ka tu būtu arī pods! Vai tu to saproti?” 10] Pēteris saka: “Kungs, tas ir diezgan neskaidri. Man gan liekas, ka es to saprotu; bet ja es domāju tālāk un meklēju pamatu, tad es šo noslēpumaini skanošo ainu nesaprotu. Kā vienlaicīgi var būt darbs un darba rīks, un kā es esmu vētījamā lāpsta?” 11] Es saku: “Vai tad katrs darba rīks iepriekš sevī, pirms mākslinieks to lieto, nav sava veida pilnīgs darbs, lai tad mākslinieks to var izlietot cita darba radīšanai vai kāda darba mērķtiecīgai veikšanai?!” 136

12] Bet Es saku, ka Debesu Tēva rokās tu esi vētījamā lāpsta; jo tu un pārējie mācekļi nu no Manis tiekat apmācīti, cilvēkus pacelt patiesā Dieva izpratnē. 13] Pasaules cilvēki ir līdzīgi kviešiem, miežiem un rudziem. Bet šī dzīvinošā labība neaug bez pelavām un netīriem putekļiem. Bet lai šī labība, t.i., pasaules cilvēki, tiek no viņu pelavām un netīrumiem attīrīti un tad kā pilnīgi tīra labība var tikt nesta Tēva šķūņos, jūs nu tiekat pārveidoti par pareizām un dzīvēm vētījamām lāpstām, caur kurām Tēvs debesīs tīrīs savu labību. Vai jūs to nu saprotat?” 14] Pēteris saka: “Jā, Kungs, nu mums tā lieta ir pilnīgi skaidra; tikai mēs nu vēl vēlētos zināt, kā tas ir, ka Tu par Debesu Tēvu runā it kā par kādu otru personu, kamēr mēs kopš Ziharas pavisam slepenībā par Tēvu turējām Tevi. Kas tad Tu tā pavisam īstenībā esi! Vai arī Tu Tēva rokās esi it kā vētījamā lāpsta, vai arī kāds cits darba rīks?” 15] Es saku: “Vispirms Es esmu Tas, kas Es esmu; bet tad arī Tas, Kas nešķietu esam! Es sēju un ievācu, kā sēj un ievāc Tēvs, un kas Man kalpo kā vētījamā lāpsta, tas līdzīgi kalpo arī Tēvam; jo kur ir Tēvs, tur ir arī Dēls, un kur ir Dēls, tur ir arī Tēvs. Bet Tēvs tomēr ir par Dēlu un Dēls iziet no Tēva; bet Tēvu nepazīst neviens, izņemot Dēlu un to, kam Dēls to grib atklāt. — Vai jūs to saprotat?” 16] Pēteris saka: “Kungs, to nesaprot neviens eņģelis, nerunājot par mums! Bet ja Tu gribētu, Tu reiz varētu mums rādīt Tēvu!” 17] Es saku: “Tam jūs tagad vēl neesat nobrieduši; bet drīz nāks laiks, kur jūs kļūsiet nobrieduši, un tad jūs visi arī redzēsiet Tēvu!” 18] Pie šiem vārdiem nāk Marija un viņas palīdzes un dara mums zināmu, ka brokastis esot sagatavotas. Tūlīt tiek klāti galdi un ienesta maltīte. 110. Apvainojies Jūda. Kunga mājiens par viņu. Jūda kā negausis un podu tirgotājs. Kungs un trīs farizeji, starp viņiem arī Jairus no Kapernaumas. 1] Mēs nu sēžamies pie maltītes un pavisam labā garastāvoklī sākam to baudīt, kad pa durvīm ienāk Jūda un sāk pilnīgi pārmest, kādēļ mēs pie viņa neesam sūtījuši kādu sūtni, pie kam mums tomēr būtu jāzina, ka mums ir daudz, ko darīt un vienmēr nevar apjautāties, kad mēs dotos baudīt maltīti! Jo viņš domā, ka arī viņš piederot pie mūsu sabiedrības! Toms par šo runu pavisam sadusmojas, un saka: “Kungs, tagad ar manu savaldīšanos ir beigas! Viņam atkal reiz vajag nobaudīt manas dūres!” 2] Es saku: “Lai tas paliek! Vai tad tu nekad neesi dzirdējis, ka, kur zem viena jumta mājo divpadsmit eņģeļi, divpadsmitais ir maskējies velns?! Ļauj viņam viņa prieku; jo viņu tu neizmainīsi!” Toms apsēžas un Jūda, neko neēdis, aiziet. 3] Kad mēs pēc tam turpinām ēst labi pagatavoto maltīti, Jūda atkal atnāk, saka mums laipnus vārdus un lūdz, vai viņš ko nedabūtu ēst; jo pilsētā nekur nekas nav dabūjams, tādēļ, ka daudzie viesi visu sagatavoto jau ir apēduši! 4] Es saku: “Tad dodiet viņam ko ēst!” Un brālis Jēkabs viņam deva maizi, sāli un veselu, lielu, labi pagatavotu zivi. Un Jūda apēda visu ap septiņiem pfundiem smago zivi un tad dzēra daudz ūdens, tā, ka pēc tam viņš jutās diezgan nevesels; te viņš sāka žēloties un domāja, ka zivs nebija svaiga, un tas viņa māgai vienmēr kaitēja. 5] Bet Toms jau atkal sadusmojās un Jūdam Iskariotam teica: “Tu vēl vienmēr esi tas pats senais neapēstais un rupjais cilvēks, kāds tu vienmēr biji; ej ārā ēdienu kambarī un paskaities, vai zivis nav svaigas! Ja tu lielā ēdelīgumā līdzīgi vilkam aprij uz reizi veselu, pie septiņiem pfundiem smagu zivi un pēc tam uzdzer virsū pilnu krūzi ūdens, kur pietiktu divdesmit cilvēkiem un pie tam vēl apēd tieši ne mazu maizes klaipu, tad tev tavā māgā vajag just spiedienu! Bet ja jau tev tik ļoti sāp, tad mūsu vidū mums ir labākais ārsts, lūdz viņu, gan tad Viņš tev palīdzēs!” 6] Jūda Iskariots saka: “Jūs visi esat neprātīgi pret mani un sakāt, ka es esot velns; kā jūs man kā kādam velnam gribēsiet ticēt, ka es ciešu, un palīdzēt?! 7] Toms saka: “Vai tu nebiji pie mums Gadarijā un neredzēji, kā Kungs tur uzklausīja arī velnu lūgumu un viņiem atļāva to, ko viņi lūdza?! Ja tu nopietnībā nu sevi turi par velnu, tad lūdz kā velns, un tad jau kaut kur būs atrodams cūku bars, kurā tu, ja Kungs uzklausīs tavu lūgumu, vari ieskriet!” 8] Jūda Iskariots saka: “Ak, tu patiesi vēlē man labu; to es nekad nebūtu ticējis, ka man tevī ir tik labs draugs! Redzi, bet es tomēr Jēzum, šīs mājas dēlam, lūgšu patiesu palīdzību un redzēšu, vai Viņš, tāpat kā tu, spriedīs man ieskriet cūku barā!” Te Jūda vēršas pie Manis un izsaka savu vajadzību, bet Es 137