Views
6 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

kopš rīta nekā

kopš rīta nekā nebijām baudījuši, tad diezgan liels izsalkums bija ļoti saprotama un atvainojama lieta. 9] Bet mājā bija arī Jūda un gulēja guļas vietā no salmiem. Bet kad caur mūsu sarunām, jautājumiem un atbildēm viņš tika pamodināts, te viņš tūlīt piecēlās un nejautāja mums neko citu, kā tikai, kā mums izdevusies zveja. 10] Te Pēteris viņam teica: “Izeja ārā un paskaties!” Un Jūda gāja ārā un neredzēja nekā cita, kā lielu ļaužu pulku, kuri bija apmetušies ap Manu māju. Bet drīz viņš atkal nāk istabā un atkal Pēterim jautā, kur tad būtu zivis. Jo viņš ir apgājis ap visu māju un nevienu zivi nekur nav pamanījis. 11] Te Pēteris saka: “Vai tad tu nekad neesi dzirdējis, ka aklie neko neredz, kurlie neko nedzird un dumjie nevar saprast neko citu, izņemot viņu mājas vajadzības?! Redzi, tu aklais augļotāj, cilvēki, kas tūkstošiem ārā apmetušies, ir tās brīnišķi labās zivis, kuras es domāju!” 12] Jūda saka: “Ja tā! Zināmam mērķim tas gan arī nav nekāds slikts loms; bet mūsu parastajā dzīvē man simts pfundu smaga zivs ir patīkamāka, nekā visi cilvēki tur ārā! Jo par tādu zivi es visur dabūšu četrus grašus; bet par tiem ārā man neviens nedod ne statera!” 13] Pēteris saka: “Tu ar savu mantkārību vēl nonāksi tiktāl, ka tu kļūsi pilnīgs velns! Vai tu esi vairāk cilvēks, kā ir cilvēks kāds no mums?! Mēs visi dzīvojam bez mantkārības un tu dzīvo ar mums un ēd no mūsu šķīvjiem, kas tev nemaksā neko citu, kā pašas ēšanas nelielās pūles. Bet ja tu šeit dzīvo bez tavas dumjās naudas, kam tad tev nauda?!” 14] Jūda saka: “Vai tad man nav sievas un bērnu? Kas man viņus uzturētu, ja es neko nenopelnītu? Vai tu gan tici, ka viņi var dzīvot no sava veida gaisa?1” 15] Pēteris saka: “Redzi, es gan visu varu labi panest; bet tādus nekaunīgus melus es nevaru panest! Tu gan Jeruzalemē, kur tevi neviens tālāk nepazīst, kā tikai to, ka tu esi galilietis, vari sevi slavēt kā mājastēvu, kas rūpējas par savu ģimeni; bet šeit, manā priekšā, nekādā gadījumā to nedari! Jo es un mēs visi, kas bijām tavi kaimiņi, par daudz labi pazīstam tevi un tavu mājas dzīvi, lai mēs tev tikai vārdiņu varētu ticēt. Tava sieva un tavi bērni vienmēr cieš trūkumu un viņiem vēl vienmēr savu dienišķo maizi vajag nopelnīt smagā darbā. No zivīm, kuras tu noķēri, viņi baudīja maz; drēbes viņiem ir no manis un cik nesen, kad tu staigāji pa tirgiem, mēs aiz līdzcietības tavas ģimenes pavisam sabrukušo māju likām sakārtot gandrīz no jauna?! Cik tu mums par to devi?! Un to tu dēvē — RŪPĒTIES par tavu sievu un bērniem?! Ej un nokaunies desmit gadus ilgi, ka tu mūsu priekšā, kur tu mums esi par daudz labi zināms, iedrošinies tik nekaunīgi melot!” 16] Te Jūda pavisam apmulst un uz to nesaka ne vārda; jo Pēteris viņu bija ļoti aizskāris. Viņš gāja ārā, to lietu pārdomāja un pēc kāda laika nāca atkal un lūdza mums visiem piedošanu! Viņš arī apsolīja, ka no šī laika pilnīgi mainīsies un pavisam nopietni grib būt Mans māceklis; tikai mums nevajagot viņu ar varu no sevis aizraidīt! Te Nātānaēls, kas parasti runāja maz un ļoti reti, saka: “Tevī mājo Kaina gars, vai tu mani saproti? Un šis gars uz šīs Zemes nelabojas; jo Kaina gars ir pasaule, un no tās nekāda labošanās nav sagaidāma!” 17] Jūda saka: “Jā, jā, ko tu vienmēr ar savu Kaina garu?! Kur ir Kains un kur esam mēs?! Kaina dzimums gāja bojā un palika vienīgi Noass, un viņa pēcnācējos vairs nav ne piliena Kaina asiņu. Bet kur asinis ir tīras, tur arī gars ir tīrs; jo cilvēka gars vienmēr ceļas no viņa asinīm, un tā arī gars vienmēr līdzīgi asinīm ir tīrs!” 18] Nātānaēls saka: “Tā ir tava senā, man jau par daudz labi zināmā aplamība un pie manis neder! Ej pie saducīniešiem, tur tu ar savu aplamību vari iegūt ievērību! Bet pie mums asinis ir puvusi matērija, un gars ir un mūžam paliek gars! Bet ko tev der tavas Dieva bērna asinis, ja tajās dzīvo netīrākais gars, kā tas ir tevī?! Vai tu mani saproti?” 19] Jūda saka: “Jā, jā, tev gan var būt taisnība un es pielietošu visas pūles, lai iespiestos jūsu mācības pamatos; bet ja jau jūsu mācība ir celta uz humānisma pamata un katram nāk pretī ar pacietību un lēnprātību, tad es ticu, ka no jūsu puses pavisam nav tieši nepieciešams, ar visādām ķildām gribēt mani no jums aizraidīt. Jo kas ir kāda mācība bez mācekļa? Tukšs troksnis gaisā, kuru neviens neievēro! Tādēļ katrai mācībai tikpat labi vajadzīgi mācekļi, kā mācekļiem laba mācība. Un tātad es arī domāju, ka katram māceklim iepretī mācībai ir tikpat izšķiroša vērtība, kā tīrākai un labākai mācībai pašai par sevi. Un tā es domāju, ka no jūsu puses nevarētu būt kļūda, ja jūs ar mani, kā ar jūsu līdzmācekli, vēlētos būt mazliet vairāk pacietīgi. 20] Ka es nu vēl atrodos manos senos principos, to jūs kā nu jau paši gudri būdami, cerams, sapratīsiet; bet tieši tādēļ es gribu iepazīt jūsu mācību, un tajā atbrīvoties no manas senās, tieši ne ļoti lielas 142

ticības. Ja es tad dažreiz kaut ko nedaudz runāju pretī šai jūsu jaunajai mācībai, pie kam es vēl neesmu nekāds iesvaidītais, tad jūs gan arī to atradīsiet par pavisam dabīgu. 21] Ja es reiz līdzīgi jums jūsu Meistara jaunajā Mācībā būšu iesvaidīts un jūsu principus līdzīgi jums atradīšu par neapstrīdami labiem un pareiziem, tad es šai jūsu jaunajai mācībai noteikti arī būšu desmitkārt dedzīgāks cīnītājs, nekā jūs esat visi kopā; jo man ir drosme un varu spītēt katram, pie kam es nebaidos ne no viena cilvēka. Un ja man būtu kādas bailes, tad es noteikti jau sen vairs nenāktu pie jums, jo jūs kopā ar savu Meistaru man par daudz skaidri esat devuši saprast, ka es varētu izvairīties no jūsu sabiedrības! Bet man reiz par visām reizēm nav nekādu baiļu, un tā es nācu atkal. Jūs gan vienmēr par to krietni dusmojāties, bet man tas nav svarīgi un es līdzīgi jums palieku šīs jaunās Mācības māceklis. Ko jūs man uz to varat iebilst?!” 22] Nātānaēls saka: “Daudz nu neko, kā tu gribi! Ka tevī nav baiļu, tajā vēl tieši nav nekāds pārāk slavējams tikums. Jo bezbailīgam vajag būt arī Sātanam, citādi viņš vienu mūžību pēc otras nepaliktu tam Kungam nepaklausīgs! Uz šīs Zemes mēs to redzam arī jau pie dzīvniekiem, no kuriem dažiem acīmredzami ir vairāk drosmes, nekā citiem. Skaties uz lauvu, tīģeri, panteru, vilku, hiēnu vai lāci un iepretī nostādi jēru, kazu, stirnu, zaķi un vairākus tāda veida bailīgus dzīvniekus! Saki, pie kuras no abām dzīvnieku partijām tu nostāsies?” 23] Jūda saka: “Tas tak ir skaidrs, ka es kā jebkurš palikšu pie miermīlīgiem dzīvniekiem un nekad pie plēsīgām, mežonīgām bestijām; jo lauvas drosme ir katra nāve!” 24] Nātānaēls saka: “Un tomēr tu slavini drosmi un domā tieši caur to kļūt krietns māceklis?! Es tev saku, drosme vārda īstā nozīmē ir liels netikums; jo tā ir augstprātības auglis, kas pie kāda cilvēka nicina visu, kas nelīdzinās viņa paša personībai. Tādēļ cilvēka bezbailīga drosme mūsu Mācībā nekad netiks cildināta kā tikums, pie kam tas ir tieši pretējais no tā, ko mūsu Mācība prasa no cilvēka! 25] Kas ved karus? Redzi, tā dēvētie varoņi, kas nebaidās pat nāves! Ļaujam visai Zemei būt pilnai varoņu, un zemes plašajiem klajumiem uzbruks nepārtraukti kari; jo katrs varonis negrib būt tikai kāds starp varoņiem, bet gan varonis pats par sevi un neliksies mierā, līdz viņš būs pakļāvis visus citus varoņus vai iespējamā kārtā vienu pēc otra nogalinājis., 26] Turpretī stādies priekšā vienīgi maigus un lēnprātīgus cilvēkus, un Zeme kļūs par paradīzi! 27] Ja varonim priekšā stāv kāds bailīgs, tad viņš viņu nevajās, jo bailīgais viņa slavu neapstrīd. Bet ja viens varonis stāv iepretī otram varonim, tad abi varoņi tūlīt viens otru izsauks uz cīņu un neviens nerimsies ātrāk, līdz viens vai otrs savu pretinieku nebūs nogalinājis! Un redzi, tā, skaidri un gaiši attēlota, ir drosmīgo svētība! 28] Tādēļ, ja tu vēlies būt mūsu līdzmāceklis, tad liec pie malas savu ļoti nevajadzīgo drosmi un tā vietā labāk esi pilns mīlestības, pacietības un lēnprātības, tad tu būsi tāds, kādam pienākas būt īstam Kunga māceklim!” 29] Jūda saka: “Nu jā, tev nav tieši netaisnība; es šo lietu vēl apsvēršu tuvāk un rīt tad jums visiem darīšu zināmu, kā es rīkošos, vai es palieku pie jums, vai es aizeju no jums!” 30] Ar šiem vārdiem Jūda iet ārā, lielajā ļaužu pulkā sameklē vairākus pazīstamus un gandrīz visu nakti ar viņiem pārrunā no Nātānaēla dzirdēto; bet Visi piekrīt Nātānaēlam un saka: “ Nātānaēls ir patiess gudrais!”, un viņi labi zināja, ka Nātānaēla dvēsele ir bez viltus! — Bet mēs mājā devāmies pie miera. 115. Ļaužu drūzma Nācaretē Marijas mājas priekšā. Tautas nodoms, pasludināt Jēzu par ķēniņu. Vīrs no tautas dara zināmu kalponei: “Jēzus ir tas Apsolītais!” Ļaudis meklē un atrod Jēzu. Valsts pārvaldnieka Kornēlija gudra palīdzība. 1] Bet nākamajā rītā mājas priekšā ir ļoti liela rosme; jo jau kopš ausmas no visām pusēm no jauna sanāk ļoti daudz cilvēku, un netrūkst arī maizes un piena pārdevēju. Un tas tad mājas priekšā rada tik lielu troksni, ka mājā visi izbīstas. 2] Bet Es saku: “Iebaudīsim brokastis, bet pēc tam tūlīt dodamies kādā Man labi zināmā mājā dažu lauka ceļu attālumā no Kapernaumas, lai tā lieta šeit Nācarete neizsauc pārāk lielu ievērību!” 3] Kamēr Es to daru zināmu mācekļiem, nāk iekšā arī Jūda un saka: “Brāļi, es nu turpmāk palieku pie jums! Mani darījumi ir galā; jo jūsu dēļ es tos izbeidzu jau šodien. — Bet nu pavisam īsi par kaut ko citu: ļaudis, kas nu šeit sapulcējušies vairāki tūkstoši, negrib ne vairāk, ne mazāk, kā labo Meistaru Jēzu 143

1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
(1)
1
1
1
1
1
בנוגע לרגש 1
1
1
1
1
1
1
(1
1
1
1
1
1