Views
4 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

izsludināt par

izsludināt par ķēniņu! Un tas, es domāju, daudzo romiešu karavīru klātbūtnē būtu augstākā mērā neprātīgi! Jo pie šādiem apstākļiem citādi ļoti humānajiem romiešiem nedrīkstētu pārāk uzticēties — un tikpat maz mūsu tautas augstajiem priesteriem, farizejiem un rakstu mācītājiem!” 4] Es saku: “Nu, lai tad ātri atnes brokastis! Šodien reizē ir arī sabats, un te varētu sanākt vēl vairāk ļaužu, tādēļ mēs tad arī ātri ejam projām no šejienes!” 5] Cieši līdzās Manai mājai, un, proti, abās tās pusēs, bija labi nožogots dārzs, kurā varēja nokļūt tikai caur mājas nelielām aizmugurējām durvīm. Mēs tātad izmantojām šīs durvis un tā izglābāmies no vairākiem tūkstošiem ziņkārīgu acu, no kurām vairāk nekā trīs ceturtdaļas šeit atdzina tikai tīra ziņkārība, lai te apbrīnotu brīnumainus notikumus. 6] Bet kad mēs, skaitā arī pie simts, nemanīti izbēgām no lielā pūļa un tas vēl vienmēr gaidīja mājas priekšā, līdz Es ar mācekļiem iznāktu un te varbūt it kā atkal veiktu kādu brīnumu vai turētu runu, un tad viņi, kāds plāns bija daudziem no lielā pūļa, Mani izsludinātu par jūdu ķēniņu, te viena Manas mājas kalpone iznāca pūļa priekšā un kādam vīram, kas viņu sevišķi laipni uzlūkoja, jautāja, ko tad šis lielais ļaužu pūlis te grib. Un vīrs runāja: “Mēs esam šeit, lai Jēzu, varenāko no varenajiem un gudrāko no gudrajiem, padarītu par mūsu ķēniņu! Jo mēs bijām liecinieki, kā Viņam paklausīja jūra un vēji un Viņa priekšā no cilvēkiem un gariem vajadzēja bēgt ļaunākajiem velniem! Viņš nekļūdīgi ir apsolītais Dieva Svaidītais, lai Dieva tautu atbrīvotu no Romas tirānijas smagā jūga! Tādēļ ir laiks viņu celt par no visiem jūdiem atzītu un pielūgtu Dieva tautas ķēniņu! Redzi, tādēļ mēs esam šeit! — Ko Viņš gan tik ilgi dara mājā, ka Viņš ne reizi neiznāk pie mums?!” 7] Kalpone saka: “Tad jūs velti gaidāt; jo Viņš jau agri ir aizgājis Kapernaumas apvidū, varbūt pie kāda slimnieka; un visi Viņa mācekļi kopā ar Viņu. Tādēļ, kā teikts, jūs velti uz Viņu gaidāt!” 8] Pēc šī paziņojuma vīrs jautā, vai viņa nezinātu, uz kādu māju viņš gāja. Bet kalpone apgalvo, ka viņa to nezina un tāpat arī neviens visā mājā. Jo Es nevienam neesmu uzticējis, uz kādu māju Es esmu aizgājis. 9] Pēc šīs atbildes vīrs, lai par kalpones vārdiem pārliecinātos, dodas mājā, un tā kā, izņemot dažas personas, kas Marijai palīdz pie ēdienu gatavošanas un trauku mazgāšanas, nevienu neatrod, tad atkal iet ārā un visiem pavēsta, ka Es, īsti nezināms, uz kurieni, esmu devies uz kādu māju Kapernaumā, lai dziedinātu kādu slimnieku. 10] Kad pūlis to izdzird, visi uzreiz dodas ceļā un kliedz: “Tātad uz Kapernaumu! Tur jau mēs par Viņu apjautāsimies un atradīsim māju, kurā Viņš ir iegājis! “ 11] Viņi visi, izņemot dažus nācariešus, dodas ceļā uz Kapernaumu, un Mana māja no lielā ļaužu pūļa ir brīva. 12] Bet toties drīzā laikā kapernaumieši ir ļoti pārsteigti, kad viņi redz pilsētā ienākam lielu ļaužu pūli. Romiešu virsnieks starp viņiem tūlīt sūta vairākus savus karakalpus un liek viņiem jautāt, ko viņi tik lielā skaitā gribot Kapernaumā, pie kam esot sabats un šajā pilsētā nenotiek ne tirgus un nekas cits, un vismazāk jau sabatā, kura svinēšanu virsnieks uztur spēkā. 13] Te iztaujātie saka: “Mēs meklējam Jēzu no Nācaretes; jo mēs esam dzirdējuši, ka Viņš esot šeit!” 14] Un virsnieks liek viņiem teikt, ka Jēzus neatrodas Kapernaumā, bet gan atrodas Bethaboras tuvumā, uz kurieni Viņš ir devies jau kopš pāris stundām. 15] Kad pūlis to izdzird, tas ātri dodas uz Bethaboru. Bet ceļā starp abām vietām pie Galilejas jūras pūļa vadoņi pie kādas mājas atklāj tikpat lielu ļaužu pūli, iet uz turieni un jautā, kas šeit notiek. Un viņiem saka, ka mājā esmu Es. 16] Pēc šīs vēsts māja tūlīt no visām pusēm tiek ielenkta un ļaudis apspriežas un gatavojas Mani izsludināt par ķēniņu. Bet te virsnieks Man izdara labu pakalpojumu un no Kapernaumas izsūta veselu leģionu karavīru, kuriem lielais pūlis tikai uzraugāms, un pēc tam pūlis atturas izpildīt savu nodomu. 17] Bet caur šo kustību pievilināti šajā mājā nāk arī vairāki farizeji un rakstu mācītāji, gan no Jeruzalemes, bet kas pašlaik uzturas Kapernaumā, kopā ar priesteriem un rakstu mācītājiem no Kapernaumas, gan arī no Nācaretes un tās apkārtnes, jo tie no Jairusa ir dzirdējuši, ka Es no nāves esmu uzmodinājis viņa meitiņu. Ļaudis viņiem atbrīvo vietu, ka viņi var ienākt mājā. 18] Un kad viņi mājā atrod mani, viņi drīz man uzstāda visādus jautājumus. Bet Es viņus visus noraidu pie Maniem mācekļiem un saku: “Tie ir Mani liecinieki; viņi visu zina, jautājiet viņiem !” 19] Un farizeji un rakstu mācītāji tūlīt nu ielenc mācekļus, un mācekļi viņiem dod ļoti labi apsvēr- 144

tas atbildes. 116. Scēna ar podagru slimo vīru un farizejiem. Kunga mierinājums slimniekam. Godkārīgie un saīgušie templieši. Podagras slimnieka izdziedināšana. Izdziedināšanas labās sekas. (Mateja ev. 9:2–8) 1] Bet, kamēr farizeji un rakstu mācītāji sarunājas ar mācekļiem, astoņi cilvēki atnesa kādu gultā guļošu ar podagru slimu vīru lai Es viņam palīdzētu! Bet māja tā bija cilvēku ielenkta, ka tiem astoņiem vīriem nebija iespējams cilvēku ienest mājā un nolikt Manā priekšā. Tādēļ, ka māja atradās ļoti tuvu pie jūras, viņi baidījās, ka Es caur mazajām durvīm, kas no mājas veda uz jūru, tūlīt iešu uz jūru un kaut kur aizbraukšu. Bet viens gāja pie viņam pazīstamā mājas kunga un teica: “Redzi, draugs, mēs astoņi brāļi esam šeit atnesuši mūsu mātes brāli, kas jau pilnus piecus gadus nespēj atstāt gultu, lai viņa noteikti iespējamai izdziedināšanai noliktu priekšā slavenākajam brīnumdziedniekam Jēzum, kas nu atrodas tavā mājā. Bet milzīgā ļaužu pūļa dēļ pavisam nav iespējams viņu ienest mājā Jēzus priekšā. Draugs, dod man tomēr padomu, kas man te jādara?” 2] Mājas kungs saka: “Tas, protams, būs diezgan grūti; jo istaba, kurā atrodas Jēzus, ir stāvgrūdām pilna ar cilvēkiem! Tur ir vairāk kā simts Viņa mācekļu, pie tam vēl no visām vietām un apvidiem daudz farizeju, priesteru un rakstu mācītāju un tur apspriežas. Bet senas un labas draudzības dēļ, šajā ārkārtējā gadījumā es tomēr gribu jums kaut ko darīt! 3] Redziet, mana māja, kā lielākā daļa zvejnieku māju, ir klāta ar niedru jumtu! Mēs no ārpuses pie jumta pieliekam divas trepes, ātri tiktāl noplēšam jumtu, ka caur atvērto caurumu jūsu slimnieku kopā ar gultu varat izdabūt cauri!” Šādā veidā viņš ir uz bēniņiem, tad četros gultas stūros piesieniet stipras virves, kādu bēniņos man ir daudz. Tad es atveru lūku, kas atrodas bēniņu vidū un mēs ar virvēm slimo kopā ar gultu nolaižam lejā istabā, un viņš pats var lūgt Jēzu, lai padara veselu. Bet tie, kuri istabā stāv zem lūkas, jau dos vietu, ja negrib slimnieka gultai ļaut nolaisties uz viņu galvām! 4] Bet vienam no tiem astoņiem tas patīk, un par uzjautrinošu pārsteigumu lielajam ļaužu pūlim, viņš tūlīt liek rokas pie darba un viss pasākums veicas labi un bez kāda kavēkļa. Tikai viens cilvēks, kurš bija īsti dumjš ultratemplietis un likuma burtu mērīja ar cirkuļa asumu, gultu nesošiem piezīmēja, ka viņiem tomēr jāpadomā, ka nu esot svētākais sabata laiks! 5] Bet tie astoņi teica: “Ej, kas tev vecajam tempļa vērsim te sakāms?! Turi savu bezzobaino muti un lien augšā uz Jeruzalemi Zālamana vēršu, ēzeļu, teļu un aitu stallī un tur ar tiem, kas parasti piepilda Dieva namu, blēj savas Jeremija dziesmas! Bet mēs jau sen esam galā ar jūsu tagadējo, tīri dzīvniecisko dievkalpojumu, un zinām, ka Dievam vairāk patīk labi darbi, nekā jūsu vēršu un ēzeļu maurošana!” 6] Šī ļoti enerģiskā piezīme pret templiešiem, no to astoņu puses, kad šī skaļā pretpiezīme pie visa lielā ļaužu pulka ieguva milzīgu piekrišanu, stingrajam sabata turētājam lika jo ātrāk un noteiktāk klusēt. Jo lielākai daļai galiliešu tempļa intrigas jau sen vairs nebija svarīgas. 7] Bet tas jaunais cilvēks arī nedaudzos vārdos, tikai mazliet par daudz uzjautrinošā veidā, bija attēlojis pilnīgāko patiesību, bet tieši tādēļ ieguva vēl lielāku piekrišanu. Jo īpaši lielos svētkos īpaši templī tādēļ ieveda daudz liellopu, kā arī ēzeļus un aitas, kas parasti visvairāk blēj un mauj, un pie tam vēl šiem dzīvniekiem lika pāris dienas gavēt, lai tad tie templī upurēšanas laikā saceļ jo lielāku troksni, kas cilvēku spiež drebēt un trīcēt. 8] Patiesi, svētais dievkalpojums templī, sevišķi lielajās svētku dienās, bija kaut kas tik muļķīgi riebīgs un pie tam vienlaicīgi cūcisks, ka kas līdzīgs parasti gan nebūtu sastopams uz visas Zemes, arī ne pie mežonīgākām tautām; un tā jaunais cilvēks niknajam templietim bija izteicis pilnīgi patiesu pretpiezīmi, kura Man Pašam bija patīkama, tā kā Es Sevī gan labi zināju, kas un kā tas notiek. 9] Drīz pēc šīs scēnas tiek atvērta istabas, vai drīzāk bēniņu lūka. Viens uzpūtīgs farizejs jautādams kliedz augšup: “Kas tur ir augšā, kas tur notiek?” 10] Iepriekšējais šķelmīgais runātājs saka: “Tikai nedaudz pacietības, jūs to tūlīt redzēsiet! Redziet, šodien ir sabats; šajā dienā kā jūs sinagogā un skolās mācāt, parasti no augšas nāk svētība! Bet šoreiz cilvēku svētība ir lejā, un tā nu viens, kuram svētības vēl nav, nāk pie jums no augšas lejā un lejā meklēs savu svētību. Tādēļ šeit nenotiek nekas, kas ir pret sabatu; jo tas būs vienalga, vai sabatā svētība nonāk no augšas, jeb vai kāds svētību meklē lejā, ja tā viņa priekšā no debesīm nonāca lejā pie aklajiem cilvēkiem, kuri to nespēj ieraudzīt, ja arī pret to jau atduras ar deguniem!” 145