1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

tas atbildes.
116. Scēna ar podagru slimo vīru un farizejiem. Kunga mierinājums slimniekam.
Godkārīgie un saīgušie templieši. Podagras slimnieka izdziedināšana.
Izdziedināšanas labās sekas. (Mateja ev. 9:2–8)
1] Bet, kamēr farizeji un rakstu mācītāji sarunājas ar mācekļiem, astoņi cilvēki atnesa kādu gultā
guļošu ar podagru slimu vīru lai Es viņam palīdzētu! Bet māja tā bija cilvēku ielenkta, ka tiem astoņiem
vīriem nebija iespējams cilvēku ienest mājā un nolikt Manā priekšā. Tādēļ, ka māja atradās ļoti tuvu pie
jūras, viņi baidījās, ka Es caur mazajām durvīm, kas no mājas veda uz jūru, tūlīt iešu uz jūru un kaut
kur aizbraukšu. Bet viens gāja pie viņam pazīstamā mājas kunga un teica: “Redzi, draugs, mēs astoņi
brāļi esam šeit atnesuši mūsu mātes brāli, kas jau pilnus piecus gadus nespēj atstāt gultu, lai viņa noteikti
iespējamai izdziedināšanai noliktu priekšā slavenākajam brīnumdziedniekam Jēzum, kas nu atrodas
tavā mājā. Bet milzīgā ļaužu pūļa dēļ pavisam nav iespējams viņu ienest mājā Jēzus priekšā. Draugs,
dod man tomēr padomu, kas man te jādara?”
2] Mājas kungs saka: “Tas, protams, būs diezgan grūti; jo istaba, kurā atrodas Jēzus, ir stāvgrūdām
pilna ar cilvēkiem! Tur ir vairāk kā simts Viņa mācekļu, pie tam vēl no visām vietām un apvidiem daudz
farizeju, priesteru un rakstu mācītāju un tur apspriežas. Bet senas un labas draudzības dēļ, šajā ārkārtējā
gadījumā es tomēr gribu jums kaut ko darīt!
3] Redziet, mana māja, kā lielākā daļa zvejnieku māju, ir klāta ar niedru jumtu! Mēs no ārpuses pie
jumta pieliekam divas trepes, ātri tiktāl noplēšam jumtu, ka caur atvērto caurumu jūsu slimnieku kopā
ar gultu varat izdabūt cauri!” Šādā veidā viņš ir uz bēniņiem, tad četros gultas stūros piesieniet stipras
virves, kādu bēniņos man ir daudz. Tad es atveru lūku, kas atrodas bēniņu vidū un mēs ar virvēm slimo
kopā ar gultu nolaižam lejā istabā, un viņš pats var lūgt Jēzu, lai padara veselu. Bet tie, kuri istabā stāv
zem lūkas, jau dos vietu, ja negrib slimnieka gultai ļaut nolaisties uz viņu galvām!
4] Bet vienam no tiem astoņiem tas patīk, un par uzjautrinošu pārsteigumu lielajam ļaužu pūlim,
viņš tūlīt liek rokas pie darba un viss pasākums veicas labi un bez kāda kavēkļa. Tikai viens cilvēks, kurš
bija īsti dumjš ultratemplietis un likuma burtu mērīja ar cirkuļa asumu, gultu nesošiem piezīmēja, ka
viņiem tomēr jāpadomā, ka nu esot svētākais sabata laiks!
5] Bet tie astoņi teica: “Ej, kas tev vecajam tempļa vērsim te sakāms?! Turi savu bezzobaino muti
un lien augšā uz Jeruzalemi Zālamana vēršu, ēzeļu, teļu un aitu stallī un tur ar tiem, kas parasti piepilda
Dieva namu, blēj savas Jeremija dziesmas! Bet mēs jau sen esam galā ar jūsu tagadējo, tīri dzīvniecisko
dievkalpojumu, un zinām, ka Dievam vairāk patīk labi darbi, nekā jūsu vēršu un ēzeļu maurošana!”
6] Šī ļoti enerģiskā piezīme pret templiešiem, no to astoņu puses, kad šī skaļā pretpiezīme pie visa
lielā ļaužu pulka ieguva milzīgu piekrišanu, stingrajam sabata turētājam lika jo ātrāk un noteiktāk klusēt.
Jo lielākai daļai galiliešu tempļa intrigas jau sen vairs nebija svarīgas.
7] Bet tas jaunais cilvēks arī nedaudzos vārdos, tikai mazliet par daudz uzjautrinošā veidā, bija attēlojis
pilnīgāko patiesību, bet tieši tādēļ ieguva vēl lielāku piekrišanu. Jo īpaši lielos svētkos īpaši templī
tādēļ ieveda daudz liellopu, kā arī ēzeļus un aitas, kas parasti visvairāk blēj un mauj, un pie tam vēl šiem
dzīvniekiem lika pāris dienas gavēt, lai tad tie templī upurēšanas laikā saceļ jo lielāku troksni, kas cilvēku
spiež drebēt un trīcēt.
8] Patiesi, svētais dievkalpojums templī, sevišķi lielajās svētku dienās, bija kaut kas tik muļķīgi riebīgs
un pie tam vienlaicīgi cūcisks, ka kas līdzīgs parasti gan nebūtu sastopams uz visas Zemes, arī ne
pie mežonīgākām tautām; un tā jaunais cilvēks niknajam templietim bija izteicis pilnīgi patiesu pretpiezīmi,
kura Man Pašam bija patīkama, tā kā Es Sevī gan labi zināju, kas un kā tas notiek.
9] Drīz pēc šīs scēnas tiek atvērta istabas, vai drīzāk bēniņu lūka. Viens uzpūtīgs farizejs jautādams
kliedz augšup: “Kas tur ir augšā, kas tur notiek?”
10] Iepriekšējais šķelmīgais runātājs saka: “Tikai nedaudz pacietības, jūs to tūlīt redzēsiet! Redziet,
šodien ir sabats; šajā dienā kā jūs sinagogā un skolās mācāt, parasti no augšas nāk svētība! Bet šoreiz
cilvēku svētība ir lejā, un tā nu viens, kuram svētības vēl nav, nāk pie jums no augšas lejā un lejā meklēs
savu svētību. Tādēļ šeit nenotiek nekas, kas ir pret sabatu; jo tas būs vienalga, vai sabatā svētība nonāk
no augšas, jeb vai kāds svētību meklē lejā, ja tā viņa priekšā no debesīm nonāca lejā pie aklajiem cilvēkiem,
kuri to nespēj ieraudzīt, ja arī pret to jau atduras ar deguniem!”
145