Views
4 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

11] Šī uzruna starp

11] Šī uzruna starp mācekļiem atkal izsauc lielu piekrišanu, bet toties dusmas pie farizejiem, priesteriem un rakstu mācītājiem; bet mācekļi skaļi saka: “Tātad lejā ar nelaimīgo no augšienes, kurš nu šeit lejā meklē svētību!” Un slimnieks tūlīt tiek nolaists lejā. 12] Kad nu viņš gultā gulēdams atradās Manā priekšā, viņš raudādams lūdza Mani, lai Es vēlētos viņam palīdzēt. Bet tā kā Es labi redzēju, ka slimniekam, kā arī tiem, kuri viņu pie Manis bija atnesuši, bija patiesa un pareiza ticība, tad Es slimniekam teicu: “Esi mierināts, Mans dēls, tavi grēki tev ir piedoti!” Bet to Es šeit pa priekšu teicu tikai tādēļ, lai pārbaudītu Man jau ļoti labvēlīgus kļuvušos rakstu mācītājus, jo Jairusa, kurš bija viņu priekšnieks, meitas pamodināšana, šo sugu bija padarījusi par Maniem draugiem. 13] Bet, kad Es slimniekam teicu: “Tavi grēki tev ir piedoti!” (Mt. 9:2), tad dažos stingros rakstu mācītājos tas tūlīt modināja dusmas, un pie sevis sirdī viņi teica: “Kas tas ir, ko mēs dzirdam? Viņš zaimo Dievu!”(Mt. 9:3) Jo viņi Mani turēja tikai par sevišķu ārstu; bet, ka Manī mājotu dievišķs spēks, tas viņiem bija Dieva zaimošana. Jo Dieva spēks mājoja tikai priesteros, levītos, farizejos un rakstu mācītājos, un sevišķi templī Jeruzalemē! 14] Bet kad Es, dabīgi, par daudz ātri manīju viņu iekšējākās domas, tad Es viņus tūlīt uzrunāju un viņiem teicu: “Kāpēc jūs savās sirdīs domājat ļaunu?!” (Mt. 9:4) Kas gan ir vieglāk vai sacīt: “Tavi grēki tev ir piedoti!”(Ko jūs tak cilvēkiem vienmēr sakāt, un sevišķi tiem, kas pie jums nāk ar bagātīgiem upuriem, bet pamatā ar to tomēr nevienam nav palīdzēts) jeb vai iedarbīgi teikt: “Celies un staigā!”(Mt. 9: 5.) 15] Viens rakstu mācītājs saka: “Es domāju, ka vairāk par grēku piedošanu arī tu viņam nespēsi tālāk daudz ko palīdzēt. Jo kuru podagra tā reiz ir sakropļojusi kā viņu, tam palīdz tikai nāve!” 16] Es saku: “Jūs tā domājat?”. Bet Es jums saku: “Lai jūs varat redzēt un zināt, ka Cilvēka Dēlam arī uz zemes ir vara piedot grēkus, tad Es nu jūsu priekšā šim slimniekam, par kuru jūs, kas uzdrīkstaties teikt, ka vienīgi jums no Dieva pieder vara piedot grēkus, sakāt, ka viņš ir izdziedināms tikai caur nāvi, iedarbīgi saku: “Celies, ņem savu gultu un pilnīgi vesels un mierīgs ej mājās!”(Mt. 9: 6) 17] Pie šiem vārdiem slimnieks pēkšņi pavisam vesels izstiepa savus iepriekš pavisam nožēlojami sakropļotos un pa daļai jau nokaltušos locekļus un acumirklī viņam jau atkal uz kauliem bija visa miesa. Aiz ārkārtīga prieka raudādams, viņš Man pateicās, bet tūlīt arī piecēlās no gultas un bija tik spēcīgs, ka gultu tūlīt atbrīvoja no virvēm, tad ņēma gultu zem kreisās rokas, ar diezgan smago un plato gultu viegli gāja caur lielo pūli un pats nesa gultu līdz mājām Kapernaumā. (Mt. 9:7) 18] Bet visi ļaudis, kas te bija klāt un šo darbu redzēja, sāka skaļi slavēt un cildināt Dievu, ka viņš vienam cilvēkam bija devis tādu varu, kāda var būt tikai Pašam Dievam un caur kuru Viņam ir iespējamas visas lietas! (Mt. 9:8) 19] Bet šis darbs tā no jauna atkal spēcināja klātesošos farizejus un rakstu mācītājus, ka viņi atkal atbrīvojās no savām ļaunajām domām un runāja: “Tas patiesi ir kas nedzirdēts! Ka tev tā, kas ir iespējams, to patiesi var zināt vienīgi tikai Dievs un citādi neviens cilvēks uz visas Zemes! 117. Jaunā romieša asā, bet labā runa farizejiem. Piemērs no Ādama radīšanas. Norādījums uz Caharija un viņa dēla, Jāņa Kristītāja nonāvēšanu. Laba liecība par Kungu. 1] Un jaunais cilvēks, kas iepriekš tik labi runāja, caur bēniņu lūku saka: “Vai par tūkstošs vēršiem, desmit tūkstoš ēzeļiem un simttūkstoš aitām to gan spētu veikt arī augstais priesteris Jeruzalemē?” 2] Šis uzjautrinošais jautājums izsauca smieklus pat pie farizejiem. Tomēr vārdu ņem viens rakstu mācītājs un augšā caur bēniņu lūku jautrajam runātājam saka: “Mans mīļais, neiedrošinies par daudz! Jo augstā priestera rokas aptver visu zemi, un kas nokļūst zem augstā priestera rokām, tas tiek nospiests! Turklāt augstajam priesterim arī nav vajadzīgs pamodināt mirušos un izdziedināt ar podagru slimus cilvēkus, jo tas viss attiecas uz cilvēka miesu un nevis garu, un ir ārstu, nevis priesteru lieta! Vai tu to saproti?” 3] Runātājs saka: “Draugs, tā jau būtu arī priesteru lieta, ja viņi ar tādu lietu tiktu galā, bet tādēļ kā viņi par visiem pasaules dārgumiem tieši tādu lietu nespēj izdarīt, tad viņiem beigās ar lepnu seju, protams, vajag atzīt un teikt: “Tā nav priesteru, kuri rūpējas tikai par cilvēka garu, lieta! Bet es domāju: ja vienam ārstam ir iespējams pilnīgi mirušai meitenītei, kura mūsu acu priekšā ir nomirusi no ļauna dru- 146

dža, tātad no slimības, no kuras neviens vēl nekad nav nomiris pa pusei! — atkal atdot garu un dvēseli, te tak arī tomēr būs ļoti vareni spēcīga garīga apgādāšana!? 4] Kad Dievs tikai no māla radīja Ādamu, tad šī radīšana bija tīri materiāla un, izņemot Pašu Dievu, tur nebija nekā garīga. 5] Bet kad pēc tam mirušajā formā Dievs iepūta dzīvu dvēseli un tajā domājošu garu, tad tas nebija nekāds materiāls, bet gan noteikti ļoti garīgs Dieva darbs pie un pirmajā Zemes cilvēka stāvā! Un ja šeit mūsu acu priekšā šīs brīnumārsts Jēzus no Nācaretes to pašu veica pie priekšnieka meitiņas, tad tas tomēr arī būs kāds ļoti garīgs darbs un rūpes.” 6] Rakstu mācītājs saka: “Tā ir lieta, kuru tu nesaproti, tādēļ tev jāklusē!” 7] Jaunais vīrs saka: “Ja es vēl būtu jūds, tad es gan klusētu; bet kopš es neesmu jūds, bet gan godīgs grieķis un diženās Sokrāta mācības atzinējs, tad es nesaprotu, kādēļ man būtu jāklusē jūdu priesteru priekšā, kuru tagadējo pār mēru dumjo mācību diemžēl es pazīstu par daudz labi!” 8] Rakstu mācītājs saka: “Un ko tad tu pagāns pie mūsu senās, tīri dievišķās jūdu mācības atrodi dumju? Vai Mozus un visi pravieši tev varbūt par maz diženi un viņu mācību tu atrodi dumju?!” 9] Jaunais vīrs saka: “ Nē. Mozu un visus praviešus, kuri par jums teica to, ko es nu jums saku, es turu par augsti un tīri dievišķi gudriem! Bet jūsu statūtus, par kuriem ne Mozus, ne visi pravieši nekad nav ne sapņojuši, es turu par pārmērīgi dumjiem! 10] Kā jūs kalpojat Dievam?! Dievam iesvaidītā altārī jūs sadedzināt izkārnījumus un netīrumus, un treknos vēršus, teļus un aitas jūs apēdat paši un tos upurējot jūsu nekad nepiepildāmajiem vēderiem. Jūsu mācības dievišķo tīrību jūs esat atmetuši un kurš jūsu vidū nu iedrošinās mācīt tīro, tam jūs darāt to, ko darījāt visiem jūsu praviešiem! 11] Cik ilgi tad ir kopš tās dienas, kad jūs templī nonāvējāt Cahariju? 12] Bethaborā viņa dēls Jānis sprediķoja patiesību un jūs, bez sirdsapziņas ļaundarus, mudināja nožēlot grēkus un atgriezties pie Mozus un viņa tīrākās mācības; ko jūs ar viņu darījāt?! Kur viņš nonāca?! Viņš pazuda — cik man zināms, tad naktī no ļaunām bendēm ir ticis aizvests! 13] Bet nu šeit Nācaretē no Dieva ir ticis modināts Jēzus kā pravietis, veic darbus, kādi ir iespējami vienīgi tikai Visvarenajam Dievam, un jūs nu viņu novērojat ar modrām acīm! Bēdas viņam, ja viņš, līdzīgi man, iedrošinātos pateikt kādu vārdu pret jums un jūsu pašu, ne Mozus, radīto visnetīrāko mācību! Jūs viņu tūlīt apvainotu Dieva zaimošanas vislielākajā noziegumā un aiz pateicības, ka viņš atmodināja jūsu mirušos un iztaisnoja jūsu kropļus, viņu nomētātu ar akmeņiem vai pat piesistu krustā! 14] Jo jūsu lieta ir, valdīt un pie tam lielākā labklājībā nobarot jūsu vēderus. To, kurš jūs par to paļā un grib atgriezt atpakaļ pie Mozus, tas ir jūsu ienaidnieks, un jums ir pietiekami līdzekļu viņu aizvākt no ceļa! 15] Tāpēc es jūs visus nicinu kā smirdošu maitu, tādēļ, ka jūs patiesi esat Dieva un visu Viņa cilvēku lielākie ienaidnieki, un turpmāk tādi paliksiet! Es esmu pagāns — un šeit vīrā Jēzū atzīstu tīrāko Dieva spēku un to tādā pilnībā, kā visa Zeme līdz šim to nekad nav piedzīvojuši. 16] Šādus nekad nedzirdētus darbus veic nevis Viņa miesa, bet Viņa visvarenais tīrākais Dieva Gars, kam Viņā vajag mājot visā pilnībā! 17] Redziet, es, kā no jums deklarēts, akls pagāns, to atzīstu! Par ko tad jūs atzīstat Jēzu, kurš bez kādas medicīnas, vienīgi tikai caur Vārdu, modina jūsu mirušos un mūsu kropļus padara lēkājošus kā jaunus briežus?!” 18] Bet es jums, jūs aklie, jautāju, kam vajag būt Tam, Kuram tas maksā tikai piekrītošu vārdu, un vējš un vētras apklust, mirušie pieceļas un nolēmētie sāk lēkāt, it kā viņi savā dabā būtu tikuši pārvērsti par briežiem?!” 19] Caur šo patiesi ļoti pareizo un drosmīgo runu viņš visus farizejus un rakstu mācītājus bija tik ļoti saniknojis, ka, ja viņi to viegli varētu saņemt ciet, viņi aiz dusmām un niknuma viņu saplosītu. Bet lielā ļaužu pūļa priekšā tas nebija iespējams un arī nebija ieteicams; jo visa tauta uzgavilēja šim jaunajam vīram, kuram beidzot reiz bija drosme šiem ļoti augstprātīgajiem farizejiem un rakstu mācītājiem īsti skarbi zem viņu deguniem ierīvēt pilnīgu patiesību. 118. Apvainotie farizeji griežas pie Kunga. Kungs vēl vairāk atmasko viņu Dievam pretīgo, viņu tempļa briesmu darbus un tā dēvētos dievkalpojumus. 147