Views
2 weeks ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

1] Bet viens farizejs

1] Bet viens farizejs vērsās pie Manis un teica: “Kā tu kā īsts jūds vari klusēt, kad tāds nožēlojams pagāns, kuram tu esi darījis labu, šeit nekaunīgi iedrošinās tik apkaunojoši nozākāt mūsu tēvu svēto mācību?!” 2] ES saku: “Bet viņš nezākāja ne Mozu, ne praviešus, bet gan tikai jūs un jūsu jaunos statūtus un Mani atstāja mierā; kas Man viņam būtu aizrādāms?! Viņš pieminēja jūs un tātad ir nogrēkojies tikai pret jums; tādēļ tā arī ir tikai vienīgi jūsu lieta, ar viņu izlīgt! Ja viņam nav nekas pret Mani, kas tad man jābūt pret viņu?! Skatieties, kā jūs ar viņu izlīdzināsieties! Līdz šim Es ar viņu vēl esmu pilnīgi kārtībā.” 3] Farizeji un rakstu mācītāji saka: “Jā, jā, tevi viņš, protams, gan nezākāja, bet mūs; un mēs domājam, ka tu nu esi kļuvis mūsu draugs, un to, ka nu mēs nu par daudz labi zinām, kāda vara ir tavā vārdā un gribā, tad draudzības vārdā tu šim pagānam, mazākais, ļaužu dēļ, gan varētu pateikt pāris vārdus, ka viņš klusētu! Bet tu ļāvi viņam runāt un tautas priekšā mūs apkaunoti; un redzi, tas no tevis pavisam nebija slavējami! Tādēļ mēs gan negribam tevi ienīst, bet būt pret tevi labvēlīgi mēs arī nevaram!” 4] Es saku: “Esiet tādi kā jūs gribiet, un arī Es būšu tāds, kā Man tas liksies labi. Vispār tas patiesi ir ļoti dīvaini no jums, ka jūs Man nu atsakāt savu draudzību, tā kā pamatā Man tādu tak nekad neesat parādījuši! Bet Es, kuram īstenībā būtu pilnīgas tiesības savu draudzību jums atraut, kur jūs pirmīt savās sirdīs par Mani patiesi nelolojāt nekādas slavējamas domas, tomēr to nedaru! 5] Ko tad Es ar jūsu draudzību varu pazaudēt? Es jums saku: patiesi neko! Bet ja jums nekad nav Manas draudzības, kas Manā vietā jums atmodinās dzīvībai jūsu nomirušos bērnus?! 6] Bet ja jūs jaunā vīra runu apsverat, tad pie tikai nedaudz veselīga saprāta, jums tak pašiem vajag atklāti atzīt, ka pamatu pamatā tas vīrs ir runājis pilnīgu patiesību! Jūs pazīstat rakstus un pazīstat Mozu un praviešus! Bet jautājiet paši sev, vai tagad templī vēl ir sastopamas tikai pēdas no Mozus un visiem citiem praviešiem? 7] Šajā gadā Es tak Pats biju Jeruzalemē un Sev par lielām dusmām redzēju, ka Dieva lūgšanas nams ir ticis padarīts par īstāko slepkavu bedri! 8] Priekštelpas ir pilnas pārdodamiem kaujamiem lopiem un arī citiem netīriem dzīvniekiem, tā, ka cilvēki pat nevar nokļūt pašā templī bez lielākām dzīvības briesmām. Tempļa priekšā vienā pusē tiek kauts kā slaktuvē un gaļa pārdota; bet otrā puse stāv tirdzniecības un maiņas būdas un tur ir tāds troksnis un kliegšana, ka gandrīz neviens cilvēks nespēj sadzirdēt pats savus vārdus. 9] Ja tad nonāk tieši templī, tad baložu pārdevēju un citu kliedzēju, kuri pārdošanai piedāvā visādus putnus, dēļ, pavisam nevar pakustēties! Un vissvētākā vietā, kur pēc dieva pavēles reizi gadā drīkstētu ieiet tikai priesteru priekšnieks, tagad pret samaksu, kuru tomēr vēl dēvē par upuri, protams, pavisam slepeni, pret solījumu to neizpaust tālāk jūdiem, tiek ievests pat katrs pagāns! Bet Romā vissvētāko vietu pazīst tikpat labi, kā to pazīst augstākais priesteris Jeruzalemē? Un tā par naudu svešiniekiem atklāj visus tempļa noslēpumus; bet ja kāds nabaga jūds iedrošinātos ieiet aiz priekškara, tad viņš kā Dieva zaimotājs aiz tempļa mūriem nolādētā vietā tūlīt tiek nomētāts ar akmeņiem un nepaiet ne nedēļa, kurā mazākais viens tiek nomētāts ar akmeņiem un vairākiem vajag dzert nolādēto ūdeni! 10] Bet kas tas tagad ir par iestādījumu, ka svešiniekus iepazīstina, bet paša bērnus nonāvē?! 11] Sakiet sev paši, vai Mozus un visi pravieši to ir pavēlējuši, un vai Zālamans savā lielā gudrībā, kad viņš nobeidza celt templi, lielo lūgšanu namu iesvaidīja tādam mērķim, kādam tas nu kalpo! Īsi, Dieva lūgšanu nams ir kļuvis par tīrāko slepkavu bedri, un Jehovas Gars uguns staba veidā nekad nav virs senā Derības šķirsta!” 12] Te farizeji un rakstu mācītāji apmulst un Man saka: “Tu tak vienmēr esi bijis Nācaretē un ap to; kā tu to visu vari zināt? Kas tev templi ir nodevis?” 13] Es saku: “Ak, jūsu jautājuma lielā muļķība! Ja Es varu zināt jūsu slepenākās domas, kā Es nezinātu, kas ir un notiek templī?! Bet to zinu ne tikai Es vienīgs, bet gan to jau zina katrs cilvēks! 14] Bet jūs paši esat visa tā īstenie nodevēji un uz to jūs ir novedusi jūsu lielā naudas kāre. Par naudu jūs svešiniekus iesvaidījāt tempļa noslēpumos un tad viņi tos uz ielām skaļi darīja zināmus jūdiem; un jūs Man jautājat, kas Man būtu nodevis templi?! 15] Bet ja jūs tikpat labi kā Es un daudzi tūkstoši cilvēku zināt, kāds nu ir templis, bet turpretī zināt arī, ko visu Mozus un pravieši ir mācījuši, kuri patiesi bija pilni tīrākā un patiesākā Dieva Gara—,un …viņu mutēm runāja vienīgi tāds gars kāda tad ir jūsu ticība Dievam, ja jūs lēti atmetat Dieva Vārdu un nekaunīgākā un augstprātīgākā iedomībā nabaga aklajai tautai pasludināt jūsu pašu ļaunos statūtus kā izejošus no Dieva un ar visām nāves šausmām to noturat pie tā, ka tauta ievēro un pielūdz jūsu 148

statūtus?!” 119. Par tempļa zvērestu. Kur nemīt Dievs, tur mīt ļaunums. “Ja jūs neticat Manam Vārdam, tad tomēr ticat to darbu dēļ! Raksti ir tikai ceļa rādītājs pie Dieva!” Piemērs par ceļojumu uz Romu. Tikai Dieva gribas izpildītājs mācās pazīt Dievu! Kungs remdē tautas atriebību pret templiešiem un aiziet uz kuģi. 1] Viens rakstu mācītājs saka: “Draugs, tu daudz uzdrošinies, ka tu mums saki tādas lietas, par kuru izpaušanu no tempļa ir sodīti ar nāvi! Bet tava laime ir tā, ka tu mūsu priekšniekam esi parādījis tik lielu labdarību, citādi tev klātos ļauni; jo mēs pie tempļa esam saistīti ar spēcīgu zvērestu!” 2] Es saku: “Kuru jūs varat lauzt, kad jūs gribat; jo jūs neesat zvērējuši Dievam, bet gan templim, kas ir darināts cilvēku rokām un kurā Dievs vairs nemājo. 3] Bet kur nemīt Dievs, tur mīt senais melu un visa ļaunuma kņazs. Un šim kņazam un tagadējam tempļa kungam jūs zvērestu varat lauzt bez bailēm! 4] Ja jūs vēlētos lauzt jūsu templim doto nederīgo zvērestu, tad jūs kļūtu Dievam tam Kungam patīkami un Viņš jums dotu to, ko kopš pasaules sākuma ir devis Man, ka jūs nu brīnāties un neaptverat, ka Es veicu lietas, kuras pēc jūsu pašu izteicieniem ir iespējamas tikai vienīgi Dievam! Bet ja jūs templi baidāties vairāk kā Dievu, Kuru jūs nepazīstat, tad tomēr turaties pie tempļa un tādēļ Dieva priekšā esat riebums! 5] Bet ja jūs Maniem vienkāršajiem vārdiem neticat, tad tomēr ticiet Man to darbu dēļ, kurus Es jūsu priekšā veicu jūsu labumam, un par kuriem jūs paši sakāt, ka tie esot iespējami vienīgi tikai Dievam!” 6] Rakstu mācītāji saka: “Kā tu vari Dievu pazīt labāk nekā mēs, tā, ka tu tomēr neesi mācījies rakstus?!” 7] Es saku: “Jūs gan pazīstat nedzīvos burtus; bet tajos nav Dieva, un tā no rakstiem jūs nevarat iepazīt Dievu! Jo raksti jums tikai rāda ceļu pie Dieva, un to tikai tad, ja jūs pa šo ceļu staigājat nenovirzoties. 8] Ko tas jums līdz, ja jūs zināt ceļu uz Romu, bet uz tā nekad nestājaties, lai nonāktu Romā un tur skatītu ķēniņa lielo pilsētu?! Bet kurš no Romas ceļa zinātājiem var teikt, ka viņš Romu pazīst tāpēc, ka viņam ir zināms ceļš uz turieni, bet pa kuru viņš vēl nekad nav gājis ne sprīdi?! Ko jums līdzīgā veidā līdz rakstu zināšana, kas te ir ceļš pie Dieva, ja jūs vēl nekad ne soli neesat uz tā spēruši?! 9. Bet Es tomēr līdzīgi jums zinu visus rakstus un vienmēr esmu rīkojies pēc tajā atklātajiem Dieva likumiem, caur to pilnīgi pazīstu Dievu un tādēļ no pirmavota varu jums teikt, ka neviens no jums un jums līdzīgiem vēl nekad Dievu nav iepazinis un pa jūsu ļaunajiem ceļiem arī nekad neiepazīs; jo jūs visi esat Dieva noliedzēji! 10. Paši jūs Dievu iepazīt negribat, bet tiem, kuri vēl vēlas iet pa šo ceļu, jūs ceļu aizkraujat ar nāvi un bojāeju! Bet tādēļ jūs reiz citā dzīvē arī jo vairāk mantosiet pazudināšanu, jo visi, kurus jūs esat vajājuši un vēl tagad nepārtraukti vajājat, būs jūsu mūžīgie tiesneši!” 11. Kad Es farizejiem un rakstu mācītājiem to pasludināju, ļaudis to apsveic spēcīgiem piekrišanas saucieniem un farizejiem un rakstu mācītājiem grib pielikt rokas. Bet Es to novēršu un caur mazajiem jūras vārtiem kopā ar mācekļiem un visiem farizejiem un rakstu mācītājiem dodas uz jūru. Un tā kā tur gatavībā stāv vairāki kuģi, tad mēs tūlīt tajos iekāpjam un pie mērena, labvēlīga vēja ātri attālināmies no krasta, lai lielais ļaužu pūlis mūs nevarētu sasniegt. 120. Kunga izkāpšana krastā un iegriešanās pie muitnieka Mateja. Viņa saruna ar grēciniekiem un farizejiem. Par bērnu audzināšanu. Par cilvēku mērķi un uzdevumu. (Mateja ev. 9: 9–13) 1] Bet kad mēs bijām tik tālu, ka ļaudis mūs vairs nevarēja saskatīt, Es atkal liku piebraukt krastā; jo bija jau krietns pusdienas laiks un mums uz kuģa nebija nekā ēdama. Kad mēs pēc krietnām divām stundām, kopš izgājām no iepriekšējās mājas, izkāpām krastā, tad mums diezgan lielu gabalu vajadzēja iet atpakaļ uz nelielu sādžu, kurā mēs gribējām ieturēt pusdienas. 2] Bet pirms ciema bija kāds galvenais muitas nams. Un redzi, te pie muitas barjeras galda sēdēja 149

1