Views
2 weeks ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

ija pirmāk nekā es.

ija pirmāk nekā es. 23] Jānis šeit vēlreiz atkārto to, ko viņš jau dienu iepriekš pētniekiem par Mani bija izteicis, un liecina, ka Es pie cilvēkiem nāku kā viņu patiesas un nepieciešamas pazemības spogulis un šādā pazemībā rādu, ka Es cilvēkiem nāku palīgā viņu vājībā, bet ne viņu iedomātā spēkā, kura viņiem, protams, nekad nav. No otras puses, Jānis liecina, ka viņa tā dēvētais Dieva Jērs tomēr ir Tas, kas bija pirms visas esamības; jo izteiciens: “Viņš bija pirmāk, nekā es” izsaka tik daudz kā: Jānis, uz mirkli, sevī pašā pazīdams savu Augsto Ganu, šiem pētniekiem dod saprast, ka, kaut gan arī viņā mīt līdzīgs Pirmgars, tīrā veidā tas mājo vienīgi šajā Jērā; Jānis brīvā un pilnīgi patstāvīgā esamībā ticis izlikts ne no paša varas, bet no šī Pirmgara varas; ar šādu izlikšanu, kas ir patiesa Pirmpamatgara darbība, tad arī iesākās kāds pirmais laika periods, pirms kura visā bezgalībā nebija nekā cita, kā vienīgi Jehova — Pirmpamatgars, proti, pilnīgi tāds un Tas Pats, kāds Viņš nu viņu priekšā redzami atrodas šajā Dieva Jērā un vēlas, lai Jānis viņu kristī. 6. Jānis apliecina, ka viņš To Kungu tagad ir pazinis. Dubultkristības. Jānis krista To Kungu ar ūdeni, un Tas viņu ar Savu Svēto garu. Svētā Tēva liecība par Savu dēlu. Mājieni par toreizējo rakstīšanas veidu. 31. Arī es Viņu agrāk nepazinu; bet, lai Viņš kļūtu zināms Izraēlim, es esmu nācis kristīt (Viņa gaidītājus) ar ūdeni.” 1] Protams, pēc tam pētnieki jautāja Jānim: “No kura laika tad tu šo ievērojamo vīru jau pazīsti, un kā tu mantoji to, ko tu tagad par Viņu izteic? — Uz to Jānis, dabiski, atbildēja, ka arī viņš kā cilvēks iepriekš Viņu nepazina, bet gan viņa gars viņam to atklāja un viņu arī mudināja sagatavot uz Viņu un ar Jordānas ūdeni cilvēkus mazgāt no viņu rupjiem grēku traipiem. 32. Un Jānis liecināja un (pēc kristības) sacīja tālāk: “ (Kad es Viņu tagad kristīju), es redzēju, ka Dieva Gars (man par liecību) nonāca no debesīm, it kā maigi nolaistos balodis, un šis gars palika uz viņa. 2] Jānis šeit dara zināmu, ka miesīgi savā priekšā arī viņš Mani redz pirmo reizi un ka Mans Gars viņā viņam to atklāja. Pētnieki šo vīru uzlūkoja un neilgā ūdens kristības laikā Viņu novēroja. Sākumā Jānis liedzās Mani kristīt un, proti, ar svarīgo piezīmi: lai Es gan labāk viņu kristot, nekā viņš Mani. Tomēr uz Manu noteikto prasību, ka tam tā vajag notikt, viņš piekāpās un Mani kristīja, bet redzēja, ka Es pats viņam caur Manu Garu viņa garā biju atklājis, ka es viņu sūtīju uz Betaboru kā Dievs, t.i., mans mūžīgi paša pirmatnējais Gars, gaiša mākonīša parādībā, un proti, tādā veidā, kā nolaižas balodis, tas nolaidās no gaismas pilnīgajām debesīm pār Mani un palika virs Manas galvas. Turklāt vienlaicīgi viņš sadzirdēja zināmos vārdus: 3] “Šis ir Mans mīļotais Dēls, jeb šī ir Mana gaisma, Manis Paša Pirmpamatesamība, pret kuru Es kā pirmmūžīgi esoša mīlestība esmu labvēlīgs, jums Viņam jāklausa!” 33. Citādi arī es Viņu nebūtu pazinis; — bet Tas, Kas mani sūtīja kristīt ar ūdeni, man sacīja: Uz kuru tu redzēsi Dieva garu nonākam un paliekam, tas ir Tas, Kas kristīs ar Svēto garu. 4] Tāpēc Jānis saka: “Citādi es Viņu arī nebūtu pazinis!” 34. Es to redzēju un tagad liecinu, ka Viņš patiesi ir Dieva Dēls. ” 5] Tikai pēc šīs kristīšanas Jānis pētniekiem pastāstīja, ko viņš bija redzējis un dzirdējis un, zvērot pie savas dzīvības, apgalvoja, ka nokristītais, kuram vēl tikai tuvojoties, viņš bija pasludinājis, ka tas ir viņam atklātais Dieva Jēru, patiesībā ir Tas, visā Izraēlā gaidītais Mesija: Viņš patiesi ir Dieva Dēls, t.i., Dieva pirmmūžīgā īstenā Pamatesība Dievā! 6] Viņš, Jānis, pats ar savām acīm ir redzējis Dieva garu nolaižamies pār Viņu un uz Viņa paliekam. Tas nebijis tā, it kā šis vīrs tikai tagad būtu Garu saņēmis, bet šī parādība notika tikai Jānim par liecību, jo arī viņš pirmāk nebija pazinis Mesiju. 7] Te jājautā, vai tad Jeruzalemes sūtņi ar savām acīm un ausīm no visa tā neko nav manījuši. Uz to lai vienmēr un mūžīgi kalpo viena un tā pati atbilde: Tas atklājas tikai nepilngadīgiem un vientiesīgiem; bet pasaules gudrajiem tas paliks apslēpts un aizklāts! 8] Tātad arī Jeruzālemes sūtņi te nevarēja saskatīt neko citu, kā vienīgi ūdens kristības, tāpēc sadusmojās, kad Jānis viņiem darīja zināmu to, ko viņš bija redzējis un dzirdējis, bet viņi no visa tā neko nevarēja ieraudzīt, un pārmeta Jānim, ka viņš viņiem ir melojis; bet te pienāca vairāki tuvumā esoši 14

Jāņa mācekļi un apstiprināja, ka Jānis bija runājis pilnīgu patiesību. 9] Bet vēstneši kratīja galvas un teica: “Jānis ir jūsu meistars un jūs esat viņa mācekļi; tādēļ arī jūs viņa teikto apstipriniet. Bet mēs esam mācīti visās lietās un gudri rakstos, ko Dievs devis caur Mozu un praviešiem, un no jūsu vārdiem un darbiem atzīstam, ka jūs līdz ar savu meistaru esat ģeķi, kas neko neredz un neko nezin, un ar savu ģeķību jūs padarāt trakus daudzus cilvēkus; tā kā šī visai nepatīkamā lieta jau pirms krietna laika nonākusi tempļa augstāko vīru ausīs, tas labākais būtu jums šo amatu ar varu aizliegt. 10] Bet Jānis satraucās un teica: “Jūs, odžu dzimums, jūs, čūsku perējums! Vai tādējādi jūs domājat izbēgt no sodības? — Redzat, tas cirvis, ar kuru jūs gribat mūs iznīcināt, ir jau pielikts pie jūsu pašu saknes; skatieties, kā jūs no šīs bojāejas izglābsieties! Ja jūs neietērpsieties maisos un, kaisīdami sev pelnus uz galvas, nenožēlosiet grēkus, un neliksieties kristīties, tad jūs visi tiksiet pazudināti! 11] Jo patiesi! Viņš bija tas, par Kuru es jums teicu “Pēc manis nāks, Kas bija pirms manis; jo Viņš bija pirmāk nekā es,” — no Viņa pilnuma mēs visi esam saņēmuši žēlastību uz žēlastību (Tas jau iepriekš minēts šīs nodaļas 15. un 16. pantā, bet vēsturiski vēl tuvāk neizskaidrots.) 12] Pēc šiem Jāņa enerģiskajiem vārdiem daži palika, lai viņš tos nokristītu, bet lielāka daļa aizgāja, saniknoti vēl vairāk. 13] Šie panti pastāsta kaut ko tīri vēsturisku un viņos ir maz iekšējas nozīmes, bet tas jau viegli saprotams no iepriekšējiem izskaidrojumiem. Vēl tikai jāpiebilst, ka tādus pantus būs vieglāk izprast, ja tiks izskaidroti apstākļi, kas toreiz likās pats par sevi saprotami; jo laikā, kad Evaņģēlists šo Evaņģēliju uzrakstīja, bija pieņemts izlaist kā nevajadzīgus visus teikumus, kas raksturotu situāciju, un visus blakus apstākļus, kā tagad mēdz teikt, lika “lasīt starp rindiņām”. Lai ilustrētu šo visai būtisko apstākli, aplūkosim mazliet tuvāk taisni tos pēc tam pieliktos trīs teikumus, un toreizējais rakstīšanas veids (sintakse) būs pavisam pareizi redzams un labi saprotams. 7. Trīs panti kā toreizējā rakstības veida piemēri. (Jāņa ev. 1:35-37) 35. Nākamā dienā Jānis atkal stāvēja (pie Jordānas upes) un ar viņu kopā divi no viņa mācekļiem. 1] Piemēram, 35. pants pilnīgi pēc pirmteksta skan tā: “Nākamā dienā Jānis vēlreiz stāvēja un divi viņa mācekļi.” Te rodas jautājums: kur viņš stāvēja un vai tie divi mācekļi bija pie viņa, vai viņi stāvēja kādā citā vietā, tikai tai pašā laikā? — Te acīm redzams, ka nav apzīmēta nedz abu mācekļu atrašanās vieta, nedz arī viņu darbība. 2] Jā, kādēļ tad Evaņģēlists tādus apstākļus nav pieminējis? 3] Iemesls ir ticis norādīts jau iepriekš, jo tai laikā, kad bija noteikums tā rakstīt, pavisam noteikti vajadzēja būt pašam par sevi saprotamam, ka Jānis stāvēja pie Jordānas upes vītola paēnā, un gaidīja vai kāds nenāks ar lūgumu, lai viņu kristī. Un, tā kā viņam bija vairāki mācekļi, kas klausījās viņa mācību un to arī pierakstīja, tad pie viņa parasti bija divi, dažkārt, kad bija daudz ko darīt, arī vairāki, un tie viņam palīdzēja daudzajās kristīšanās un dažkārt pat arī kristīja viņa vārdā un pēc viņa parauga. 4] Tā, ka tiem, kas bija ap Jāni, visi šie apstākļi, atbilstoši toreizējai situācijai, bija zināmi, tad tie netika pierakstīti, tajā laikā bija noteikums tā rakstīt, zināmā mērā arī nepieciešamība rakstāmā materiāla trūkuma dēļ, tāpēc pierakstīja tikai galveno un, pieliekot kādam teikumam priekšā saistvārdu “un”, deva saprast, vai atsevišķi stāvošie teikumi savstarpēji saistīti vai nē. Tā paša iemesla dēļ savstarpējā attiecība esošiem virsteikumiem saistvārdi reti tika likti priekšā burtiem, parasti tos aizstāja ar noteiktām pazīšanas zīmēm. 5] Šis paskaidrojums pats par sevi gan nav nekāds Evaņģēlisks izskaidrojums, bet tomēr ir ļoti nepieciešams, jo bez tā šajā laikā būtu grūti saprast Evaņģēliju ārēji vēsturisko nozīmi, tātad vēl grūtāk būtu izprast to iekšēji garīgo nozīmi, bet vismazāk jau Vecās Derības pravietiskās grāmatas, kurās izklāstītu teikumu vietā ir sastopamas tikai atbilstošas līdzības, un, dabiski, nevar būt ne runas par jebkāda veida apstākļu uzrādīšanu. Bet, kad nu mēs šādus senatnes noteikumus zinām, turpmāk mums vairs nebūs grūti visus nākamos pantus un tekstus vieglāk savienot, pareizāk lasīt un skaidrāk izprast vismaz dabīgo, vēsturisko daļu. Šādu īsu analīzi uzsāksim vēl ar 36. un 37. pantu, un līdz ar to dotie noteikumi kļūs skaidri. 36. Un kad viņš atkal redzēja Jēzu (Jordānas krastmalā) staigājam, viņš teica: “Redzi, Tas ir Die- 15

  • Page 1 and 2: LIELAIS JĀŅA EVAŅĢĒLIJS 1. GR
  • Page 3 and 4: Priekšvārds Visos laikos ir biju
  • Page 5 and 6: Parasti viņš savu rakstīšanas m
  • Page 7 and 8: dēļ tad arī zināmā mērā liec
  • Page 9 and 10: apgaismotu un atkal darītu līdzī
  • Page 11 and 12: 3] Te tagad bija tā būtne, cilvē
  • Page 13: 13] Cik daudz pazemības ir liecīb
  • Page 17 and 18: ar tagadējo dienas laika iedalīju
  • Page 19 and 20: tis, kurā nav nekādas viltības!
  • Page 21 and 22: izbeidzās, tikai tad pēc kārtas
  • Page 23 and 24: 19] Jo, tāpat kā Es ūdeni pārv
  • Page 25 and 26: 6] Pēc šiem vārdiem Es kā pirma
  • Page 27 and 28: Apsolītais! — Jāņa, kuru mēs
  • Page 29 and 30: 6] “Pārdevēji” un “pircēji
  • Page 31 and 32: 18. Notikums ar Jeruzalemes pilsēt
  • Page 33 and 34: 9] Bet ja jau jūs nevarat aptvert
  • Page 35 and 36: tic, turētos pie Viņa Vārda un i
  • Page 37 and 38: viņam apsolīju. Un tā no rīta m
  • Page 39 and 40: ļi tos cilvēkus, t.i., visus tos,
  • Page 41 and 42: omiešiem, kuru pamatprincips jau t
  • Page 43 and 44: 27. Tālākais notikums pie Jēkaba
  • Page 45 and 46: mums tomēr varēs pasludināt to,
  • Page 47 and 48: va šķūņos! 36. Un, kas te pļau
  • Page 49 and 50: 10] Te samarieši pārsteigti uzlū
  • Page 51 and 52: 6] Samarieši saka: “Mēs gan dzi
  • Page 53 and 54: Jēkabs saņēma spēcīgu dunku s
  • Page 55 and 56: prātīgi palikt, vai varbūt tomē
  • Page 57 and 58: nevar tikt pienācīgi slavēta! Li
  • Page 59 and 60: Skaista mācība! — Bet tā viet
  • Page 61 and 62: una nav saprotama?! 5] Redzi, visā
  • Page 63 and 64: gribas. 6] Bet mēs jums nu ticam n
  • Page 65 and 66:

    8] Bet, ja kāds tev lūdz vienu su

  • Page 67 and 68:

    49. Ziharā. — Norādījums, kā

  • Page 69 and 70:

    tev, ak, Kungs, ticēs brīnumu un

  • Page 71 and 72:

    ām arī manai mājai, kur es tad T

  • Page 73 and 74:

    tu to, ko tu man pirmīt pamatīgi

  • Page 75 and 76:

    55. Ziharā. — Pastaiga caur jauk

  • Page 77 and 78:

    sevi nevar iet staigāt prieka birz

  • Page 79 and 80:

    tagad par to tālāk vairs ne; man

  • Page 81 and 82:

    meklēju, tad Es kā kāds kungs no

  • Page 83 and 84:

    Irhaela ar viņas vīru Joramu un v

  • Page 85 and 86:

    visu labu, jo tu, labu darot, esi s

  • Page 87 and 88:

    13] Bet Es jaunekļiem saku, ka vi

  • Page 89 and 90:

    ir dzīvs, uzmanība ir nepiecieša

  • Page 91 and 92:

    sāk ticēt jūdu Dievam?” 69. Zi

  • Page 93 and 94:

    vadīt. Ja tu saki jā, tad es tevi

  • Page 95 and 96:

    saka: “Tā, kas ir iespējams vie

  • Page 97 and 98:

    iznāks? 16] Tādēļ nevienu netie

  • Page 99 and 100:

    viņiem nākušas, atziņas! Jā, n

  • Page 101 and 102:

    kam tāda miesas pārmācība tāta

  • Page 103 and 104:

    zinu gadījumus, kur kādam namam n

  • Page 105 and 106:

    lielā naktī un viņam šo tiltu a

  • Page 107 and 108:

    ja cilvēki visā būtu caurstrāvo

  • Page 109 and 110:

    sētiņu. To sasnieguši, mēs ātr

  • Page 111 and 112:

    no rīta pamostas, viņu rokas ir s

  • Page 113 and 114:

    visu pārējo jau tāpat rūpējies

  • Page 115 and 116:

    10] Kornēlijs saka: “Es viņu k

  • Page 117 and 118:

    nu, kas Man nāks pretī lai ar kā

  • Page 119 and 120:

    3] Saimnieks saka: “Kungs, tā ma

  • Page 121 and 122:

    jadzētu piedzimt un izaugt arī ze

  • Page 123 and 124:

    piedod viņam visu, kā Es piedodu,

  • Page 125 and 126:

    ar Belcebula palīdzību, tas ir el

  • Page 127 and 128:

    pacēla acis… — Es saku: “Aps

  • Page 129 and 130:

    pirms aizbraukšanas viņam atļaut

  • Page 131 and 132:

    lielām bailēm, pienāca pie Manis

  • Page 133 and 134:

    lai cik ļaunam drudzim. Kopš dzim

  • Page 135 and 136:

    pateicas, bet redzīgais ir pilns p

  • Page 137 and 138:

    12] Bet Es saku, ka Debesu Tēva ro

  • Page 139 and 140:

    ja tikai viņi tai ļoti stingri ie

  • Page 141 and 142:

    7] Jānis saka: “Kungs, Tu mana m

  • Page 143 and 144:

    ticības. Ja es tad dažreiz kaut k

  • Page 145 and 146:

    tas atbildes. 116. Scēna ar podagr

  • Page 147 and 148:

    dža, tātad no slimības, no kuras

  • Page 149 and 150:

    statūtus?!” 119. Par tempļa zv

  • Page 151 and 152:

    Mariju un visus Jāzepa bērnus un

  • Page 153 and 154:

    Dieva Vārdu, tad pasaules priekš

  • Page 155 and 156:

    mācība, pēc kuras viņi dzīvo,

  • Page 157 and 158:

    6] Viens farizejs saka: “Šī lie

  • Page 159 and 160:

    Valstībai! 128. Scēna ar kādu ci

  • Page 161 and 162:

    11] Tās pāris dienas, kuras Es ar

  • Page 163 and 164:

    patiesības dziļākos dziļumos?!

  • Page 165 and 166:

    2] Bet kad viņi arī viņu ēdienu

  • Page 167 and 168:

    tikuši aizvākti. 15] Bet, kas att

  • Page 169 and 170:

    nīt tavu maizi!” Bet nekur nest

  • Page 171 and 172:

    diem dzītu postā tos, kas ir naba

  • Page 173 and 174:

    (Mt. 10:27) un tātad neviens nebai

  • Page 175 and 176:

    12] Caur Tādu darbību tad vecajā

  • Page 177 and 178:

    sirotājus, lika atbrīvošanas dok

  • Page 179 and 180:

    un tūlīt devās ceļā atpakaļ p

  • Page 181 and 182:

    ļoti šausmīgi grēcīgi. 8] Kad

  • Page 183 and 184:

    13] Tagad Manī pasaulē ir nācis

  • Page 185 and 186:

    acis un viņi tad redzētu, kas ir

  • Page 187 and 188:

    kāpām šī kalna augstajā virsot

  • Page 189 and 190:

    12] Turies tikai pie mīlestības u

  • Page 191 and 192:

    saprātā asi redzošam — citādi

  • Page 193 and 194:

    vakara cilvēkā nosaka pirmo patie

  • Page 195 and 196:

    miesas acīm, te ir tālredzīgi un

  • Page 197 and 198:

    8] Bet zvaigznes, kuras Mozus arī

  • Page 199 and 200:

    3] Un redzi, tieši tā tas ir ar k

  • Page 201 and 202:

    labi aptvēri un saprati?” 166. K

  • Page 203 and 204:

    jāturas, it kā Es jums būtu devi

  • Page 205 and 206:

    Man sekoja. 11] Bet sievas veco jū

  • Page 207 and 208:

    dēlam Jāzepam labā sabiedrībā

  • Page 209 and 210:

    veica to pašu, ko mūsu acu priek

  • Page 211 and 212:

    starp kādu pravieti un Mesiju tak

  • Page 213 and 214:

    ieta viņam jātiek nonāvētam un

  • Page 215 and 216:

    niknuma, tādēļ, ka viņu aklās

  • Page 217 and 218:

    16] Bet tagad mana drauga Kisjona k

  • Page 219 and 220:

    dumji un tumši, ka bez kādu sevi

  • Page 221 and 222:

    vai negribat naudu viņiem tūlīt

  • Page 223 and 224:

    grūti palīdzēt. Ja slimnieki rei

  • Page 225 and 226:

    siet pārliecināties, kā tur tās

  • Page 227 and 228:

    nu virsnieka palīdzību! Bet kam j

  • Page 229 and 230:

    iem viņi jau bija pilnīgi viens,

  • Page 231 and 232:

    pusdienas ceļojums un, tā kā vi

  • Page 233 and 234:

    9] Ahaba runā: “Kungs un Meistar

  • Page 235 and 236:

    unāju līdzības, kuras viņiem na

  • Page 237 and 238:

    milti bija uzrūguši. (Mt. 13:33).

  • Page 239 and 240:

    195. Patīkams pārsteigums, izkāp

  • Page 241 and 242:

    tomēr tikai nedaudz, kā tev tas i

  • Page 243 and 244:

    sirdīga nekas nav gaidāms, tad iz

  • Page 245 and 246:

    8] Kas cits nu ir dievkalpojums Gar

  • Page 247 and 248:

    6] Bet ja jūs paši gandrīz pāri

  • Page 249 and 250:

    viņam tikai bija liels prieks, ka

  • Page 251 and 252:

    viesus pēc viņu vajadzībām. 15]

  • Page 253 and 254:

    zemestrīci. 3] Tādēļ Barams lik

  • Page 255 and 256:

    dienas, lai esam pietiekami spēcin

  • Page 257 and 258:

    dinošas eļļas, dziedinošas sula

  • Page 259 and 260:

    10] Matejs tūlīt atkāpjas; bet P

  • Page 261 and 262:

    atpakaļ. 10] Visās citās neskait

  • Page 263 and 264:

    kukurūzas graudiem. 13] Tādēļ i

  • Page 265 and 266:

    13] Es saku: “Kur tad ir tie, kur

  • Page 267 and 268:

    lētos izvirzīt kādu galveno dzī

  • Page 269 and 270:

    mudinās visādai darbībai, lai Es

  • Page 271 and 272:

    tots, viņiem pametu dažus iekšē

  • Page 273 and 274:

    9] Bet, miera stundai beidzoties, p

  • Page 275 and 276:

    līcim, un viņiem nav jāzina, uz

  • Page 277 and 278:

    24] Boruss to arī dara, bet Jairus

  • Page 279 and 280:

    āļi un māsas esam pilnīgi mier

  • Page 281 and 282:

    ērni no bailēm trīcēja, jo viņ

  • Page 283 and 284:

    mazāk vecus kokus un pēc zvērin

  • Page 285 and 286:

    4] Kad virstiesnesis dedzīgākās

  • Page 287 and 288:

    labajā rokā nēsā ķeizara varas

  • Page 289 and 290:

    239. Tiesas scēnas turpinājums. T

  • Page 291 and 292:

    nedaudz stundās. Bet daļa lai nod

  • Page 293 and 294:

    agātiem vecākiem labi jārūpēja

  • Page 295 and 296:

    atnākušajiem bagātniekiem. “Ka

  • Page 297 and 298:

    patiesības liecinieku slikto piere

  • Page 299 and 300:

    95. Toms un Jūda. Jūdas būtība

  • Page 301 and 302:

    135. Muitnieka Mateja runa viņa l

  • Page 303 and 304:

    Vīna apreibušie un miegainie temp

  • Page 305 and 306:

    216. Philopolda pieticīga un labā