Views
2 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

tieši tas jaunais vīrs

tieši tas jaunais vīrs (viņš bija tikai trīsdesmit piecus gadus vecs, kas pie jūdiem vēl skaitījās kā jauns), kas iepriekšējā mājā kā viens no astoņiem brāļiem atnesa podagras slimnieku un turēja tik gudras runas. 3] Kad farizeji un rakstu mācītāji viņu ieraudzīja, viņi teica: “Te nu izskatās ļauni! Tagad viņš ir romiešu muitnieks! Tas nu no mums paņems pavisam briesmīgu muitu! Ko mēs nu darām?” 4] Es saku: “Atmetiet jūsu rūpes; jo šeit tās ir veltas! Es šeit rūpēšos!” 5] Ar šiem vārdiem Es pieeju pie muitnieka un viņam saku: “Matej (tas bija viņa vārds), nodod šo galdu kādam citam un seko Man!” Un viņš tūlīt piecēlās, nodeva galdu un bez kādas ierunas Man sekoja. (Mt. 9:9) Un kad barjeras priekšā stāvošie mācekļi un farizeji un rakstu mācītāji jautāja, cik viņiem vajadzētu maksāt, — 6] Matejs teica: “Šoreiz Kungs par jums visiem muitu ir nokārtojis; jo Viņš ir izdziedinājis manu tēvoci. Kā tad man no Viņa, dievišķā Meistara, būtu jāņem kāda muita?!” 7] Te barjera tika pacelta un viņi visi bez maksas izgāja cauri. 8] Bet kad mēs tad nonācām ciemā, te Matejs mūs veda savā mājā, kurā visi muitnieki, kuri bija pieņemti darbā šajā galvenajā muitā un daudzi uzraugi un citi „grēcinieki” pēc jūdu, farizeju un rakstu mācītāju mēra noturēja pusdienas. Jo Mateja māja bija liela un vienlaicīgi arī bija viesnīca, kurā jūdi tikai par naudu varēja kaut ko dabūt ēst un dzert; bet muitnieki, uzraugi un „grēcinieki” ēda bez maksas, tā, ka viņi visi bija mājas, kurai no romiešiem bija muitas noma, kalpotāji. 9] Bet Es tūlīt no visiem muitniekiem tiku lūgts pie galda, un maniem mācekļiem un arī farizejiem un rakstu mācītājiem pareizā daudzumā ārā tika nolikta maize un vīns; mācekļi pie tam bija labā omā (Mt. 9:10) Bet ne tā ar viņiem kopā esošie farizeji un rakstu mācītāji; jo viņiem ļoti koda kaulā tas, ka arī viņi netika lūgti pie galda. 10] Bet notika, ka, kamēr Es jau tāpat ar daudziem muitniekiem un grēciniekiem sēdēju pie galda, no citām vietām mājā atnāca vēl daudzi muitnieki un grēcinieki; jo Mateja māja tālu un plaši bija pazīstama kā ļoti pārtikusi un viesmīlīga, un sevišķi sabatā te sanāca daudz ļaužu. Viņi visi ļoti draudzīgi Mani sveicināja un teica, ka lielāks gods šim namam gan nekad nevarētu atgadīties, kā tas, ka Es kā viesis esmu starp viņiem; un viņi palielināja galdu, nu visi apsēdās pie Mana galda. 11] Bet farizeji un rakstu mācītāji drūzmējās pie atvērtajiem mājas lielajiem vārtiem, lai tad Mani novērotu, ko Es darītu un runātu. Kad viņi redzēja, ka Es ar muitniekiem un grēciniekiem apgājos ļoti draudzīgi, tad slepenībā viņi ļoti sadusmojās un Maniem mācekļiem, kuri bija ārā pie viņiem, jautāja: “Kādēļ tad jūsu meistars ēd kopā ar muitniekiem un visiem tiem acīmredzamiem grēciniekiem? Vai tad slepenībā varbūt arī viņš ir viens no viņiem līdzīgiem?” (Mt. 9:11) 12] Bet, tā kā Es tādu jautājumu dzirdēju, Es, sēdēdams pie galda, pagriezos pret viņiem ārā un pavisam īsi un priecīgā omā teicu: “Spēcīgiem un veseliem ārsts nav vajadzīgs, bet gan tikai slimiem! (Mt. 9: 12) Bet ejiet un mācieties, ko tas nozīmē: 13] “Man ir patīkama žēlastība un nevis upuris!” 14] Es esmu nācis grēciniekus aicināt nožēlot grēkus — un nevis dievbijīgos, kuriem grēku nožēlošana nav vajadzīga!”(Mt. 9:13) 15] Farizeji un rakstu mācītāji šos vārdus saprata sev par labu un pēc tam neko vairs neteica, jo viņi caur tiem jutās glaimoti. 16] Bet Es tad sabiedrībai kavēju laiku ar visādām līdzībām, caur kurām īsti rokām aptverami bija attēlota cilvēku dzīve tās vājībās un no šīm vājībām pārāk bieži izrietošā tās samaitātība. Te Es viņiem arī devu ļoti spēcīgu plānu par pareizu bērna audzināšanu un viņiem rādīju, ka sliktai bērnu audzināšanai ar laiku gan garīgi, gan miesīgi vajag būt visām iedomājamām ļaunām sekām. 17. Tāpat Es sabiedrībai mācīju, kādēļ no Dieva tika radīts cilvēks un kā viņam kā brīvai būtnei no sevis paša labprātīgi jāpilda Dieva nodoms, lai caur to kļūtu pilnīga, neiznīcināma garīga būtne. 121. Farizeju saruna par Jāzepu, Mariju un Jēzu. Jāzepa žēlošanās un viņa šaubas par Jēzu. Evaņģēlista Jāņa padoms farizejiem. 1] Ka šādas pamācības, kaut gan ne no visiem saprastas, no sabiedrības tika ļoti labi un ar pateicību uzņemtas, tas noteikti labi saprotams. Pat farizeji un rakstu mācītāji te ļoti brīnījās par Manu gudrību un savā starpā viens otram jautāja, no kurienes Man nākusi tāda gudrība. Jo viņi pazina Mani, Jāzepu, 150

Mariju un visus Jāzepa bērnus un teica arī mācekļiem: “Tas patiesi ir neaptverami! Viņa tēvs kā amatnieks savā sfērā gan bija ļoti krietns cilvēks, ļoti uzticams, taisnīgs un godīgs vīrs, pie tam stingrs jūds, kurš pavisam nopietni, ciktāl viņš viņus zināja, interesējās par Mozu un praviešiem, bet kāda sevišķa gudrība pie viņa nekad nebija sajūtama, un viņa pārējie četri īstie dēli, kuri jau vairākas reizes bija pie mums darbā, no katras gudrības ir tik tālu kā Saule, Mēness un zvaigznes no Zemes. 2] Pati labā Māte Marija, vēl vienmēr ļoti glīta, čakla un ļoti tikumīga sieva, kurai neviens cilvēks noteikti nevar pierakstīt ko netikumīgu, kā meitenīte, ja mēs esam pareizi informēti, gan ir tikusi uzaudzināta templī; bet mēs šo audzināšanu pazīstam un par daudz labi zinām, cik tajā saredzama gudrība, sevišķi meitenēm! Un tā viņš no savas mātes arī var būt iezīdis ļoti maz gudrības! Cik mēs zinām, nekādā skolā arī viņš nebija!” 3] “Pretēji”, teica viens rakstu mācītāji, kurš labi pazina Jāzepu, “Jāzeps ne reizi vien man žēlojās par savām grūtībām ar dēlu Jēzu un teica: “Es nezinu, kas man ar šo zēnu jādara! Viņa ļoti ārkārtējā piedzimšana, šķietami ar to saistītās parādības, no kurām bija jāgaida, ka caur bērnu uz Zemes būtu jāmanifestējas pašai Dievišķai būtnei, par ko skaidri runāja vairākas, noteikti ārkārtējākās parādības no viņa agrākās bērnības un viņa dažkārt ļoti gudrās runas mani pildīja ar patiesi augstākām cerībām, un tas jo vairāk tā, ka es taisnākā līnijā esmu cēlies no Dāvida. Bet tieši kur nu ir laiks, kad zēnam būtu kas jāmācās, ar viņu nekas vairs nav panākams; par kādu mācīšanos nav ne runa. Ja arī es viņu nododu kādam skolotājam, tad viņš ar viņu neko nevar izdarīt; zēns visu zina un saprot labāk, un ja kāds skolotājs grib pret viņu izturēties ar stingrību, tad jau viss ir cauri! 4] Kas viņam vēl palicis no viņa agrākās jaunības, tas ir nepatverams, visnelokāmākais gribasspēks; ar kuru viņš, ja viņam tas šķiet vajadzīgs, dara acīmredzamus brīnumus; bet tieši tādas viņa īpašības dēļ, kas attiecas uz mācīšanos, ar viņu nekas nav panākams. Citādi viņš ir dievbijīgs, gatavs pakalpot, paklausīgs un ļoti pieklājīgs, rātns, maigs un pieticīgs kā viņa māte; bet tikai pie viņa nedrīkst nākt ar mācīšanu!” 5] Redzat, par to man vecais Jāzeps žēlojās ne reizi, bet gan vairākkārt un tādēļ ir jo noteiktāk, ka, izņemot galdnieka amatu, savā dzīvē nekā cita, ne lasīšanu un vēl mazāk rakstīšanu, viņš nav mācījies; un tātad jautājums, no kurienes viņam nāk tāda gudrība, ir ļoti attaisnots.”(Skat. “Jēkaba Evaņģēlijas jeb Jēzus bērnība” 9 nr.) 6] Evaņģēlists Jānis saka: “Draugi, es gan to labi zinu un pilnīgi pārzinu; bet nu vēl ilgi nav laiks jums to darīt zināmu. Bet nāks jau laiks, kur jūs to dzirdēsiet no Viņa mutes! Bet pagaidām apmierinieties ar viņa darbiem un Viņa gudrību.” — Farizeji un rakstu mācītāji gan uzmācas Jānim, ka viņam par to būtu viņiem jādod tikai daži mājieni, bet Jānis uz to neļaujas pierunāties. bet nu vairāki muitnieki un uzraugi, tā kā viņi pusdienas bija paēduši, dodas pie saviem darbiem, un pie lielā galda atbrīvojas vietas. 122. Par tiem diviem Matejiem, muitas kungu un tiesas skrīveri. Scēna ar zvejniekiem. Jāņa mācekļi un Jēzus mācekļi. Pētera labā atbilde par Jāņa izturēšanos. (Mateja ev. 9:14) 1] Un jaunais mājas kungs Matejs (kurš nav sajaucams ar Mateju, kas bija tikai protokolists — tādēļ arī rakstos, kur par viņu ir runa, pieminēts ar pielikumu “muitnieks”) iesauca iekšā Manus mācekļus, farizejus un rakstu mācītājus, un viņi tad nāca, un apsēdās un īsti dūšīgi ēda un dzēra. Tikai Jūda šoreiz ir ļoti atturīgs; jo viņš baidījās liela rēķina, un, kā par daudz labi zināms, viņš nebija nekāds lielais maksāšanas draugs. 2] Kad mēs īsti labā omā tā bijām kopā un farizeji un rakstu mācītāji arī ar muitniekiem un tā dēvētiem grēciniekiem arvien vairāk un vairāk bija sapazinušies, tad pie mājas kunga pienāk viena virtuves kalpotāja un saka: “Ko mēs nu darīsim? Tikai tagad ir atnākuši zvejnieki, atnesuši zivis un grib ko dabūt ēst un dzert; bet tā kā mums šodien negaidīti ir tik daudz viesu, kuri gandrīz pilnīgi ir apēduši mūsu šīsdienas krājumus, tad mēs virtuvē nu nezinām, kas mums jādara.” Muitnieks Matejs saka: “Cik daudz viņu ir?” Kalpone saka: “Viņu būs ap divdesmit.” Muitnieks Matejs saka: “Tad liec viņiem nākt iekšā, te vēl ir lieli krājumi!” 3] Kalpone iet un saka to zvejniekiem, un viņi nāk lielajā ēdamistabā un tūlīt nosēžas pie viena neliela gada, no kura pusdienotāji jau ir piecēlušies. 4] Bet kad zvejnieki pazīst Pēteri un vairākus savus agrākos darba biedrus, tad viņi savstarpēji sa- 151