Views
3 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

5] Ir tā, ka tie, kas

5] Ir tā, ka tie, kas staigā apkārt pilniem vēderiem, ne mazākā mērā nejūt, ka nabagiem no izsalkuma sāp un dedzina kuņģī! Tā arī jūs, kas esat labi apģērbti, ja nāk ziema, nejūtat aukstumu; jo jums ir daudz līdzekļu, lai ziemu sev padarītu patīkamāku, kā karstu vasaru. Un ja jūs sastopat kādu puskailu, no aukstuma drebošu, un viņš jums sūdz savas bēdas un lūdz jums siltu tērpu, tad tas jūs sadusmo un tad jūs nenovīdīgiem vārdiem viņam atbildat un sakāt: “Ej prom, tu slinkais cilvēk! Ja tu vasarā būtu strādājis, tad tu ziemā neciestu trūkumu! Pie tam nav arī tik auksts, un kā ubagam nevajag būt tik ļoti gļēvam un jūtīgam. 6] Bet ubags saka: “Kungs, es strādāju visu vasaru un rudeni, bet mana smagā darba alga nebija ne tūkstošā daļa no tā, ko no mana darba ieguva mans kungs; tādēļ mana darba kungs ziemā gan var staigāt silti apģērbts; bet mēs, viņa slikti apmaksātie strādnieki, kas mēs niecīgo algu it viegli varējām notiesāt jau vasarā, ziemā nu ciešam — ne kā mēs vasarā nebūtu strādājuši, bet gan tikai tādēļ, ka mums bija pārāk niecīga alga. Kungu peļņa ir mūsu nabadzība!” 7] Redziet, tā ir ubaga runa, neskatoties uz to, ka arī starp daudziem ubagiem šur un tur ir daži grēcinieki, kas ir pelnījuši savu nabadzību!” 8] Jāņa mācekļi saka: “Ak, te tu runā par daudz! Te tas nav! Uzticamam un krietnam strādniekam nekad vēl nav bijusi vajadzība par savu darba devēju žēloties. Kas grib strādāt, ziemu un vasaru dabū darbu, algu, pārtiku un drēbes! Bet, ka sliņķim parāda durvis, to mēs visi atrodam par pilnīgi pareizu.” 9] ES saku: “Jūs jā, to Es zinu par daudz labi! Bet Es nē, to Es jums saku: Jums tūlīt jādzird, kādēļ! Sakiet Man: Kas radījis jūru un tajā daudzās labās zivis?! 10] Jāņa mācekļi saka: “Nu, tas tik ir jautājums! Kas gan cits to varētu, kā vienīgi tikai Dievs?! — ES saku: “Nu labi, sakiet Man, vai jums no Dieva ir īpašuma dokuments, saskaņā ar kuru vienīgi jums ir tiesības no jūras zvejot labas un dārgas zivis, par dārgu naudu tās pārdot, tad visu peļņu bāzt jūsu maisos un jūsu čaklajiem kalpiem, kuri, bieži ar dzīvības briesmām, tak vienīgie ir veikuši smago darbu, dot tikko tūkstošo daļu?” 11] Jāņa mācekļi saka: “Tas jau atkal ir smieklīgi dumjš jautājums! Kur tad uz Zemes ir kāds, kurš varētu uzrādīt kādus īpašuma dokumentus no Dieva?! Tā vietā Dievs ir licis valsts pārvaldnieku un viņš Dieva vietā izsniedz īpašuma dokumentus; kurš no valsts tiek uzskatīts kā īpašnieks, tas taisnīgi tāds ir arī Dieva priekšā. Pie tam katram likumīgam īpašniekam par savām dārgi nopirktām tiesībām katru gadu valstij vēl vajag nomaksāt desmito tiesu un citus nodokļus un tādēļ viņam ir dubulttiesības, no sava īpašuma iegūt nepieciešamo peļņu!” 12] Es saku: “Jā, jā, tā tas gan ir uz Zemes, bet ne no Dieva, bet gan no savtīgiem un varaskāriem cilvēkiem! Viņi sev ir radījuši tādus likumus un tādu kārtību. Bet pasaules sākumā tā tas nebija; tad visa zeme ilgi bija cilvēku kopējs īpašums! 13] Bet kad Kaina bērni daļu Zemes no cilvēkiem pārņēma savā stingrā īpašumā un par to izdeva likumus un savtīgu un valdīt kāru kārtības, bet tad tas arī vairs neturpinājās ne tūkstošs gadu! 14] Dievs ļāva notikt, ka nāca grēku plūdi, un, izņemot nedaudzus, kas tika saglabāti, visus noslīcināja. Un tā tas būs atkal! 15] Dievs gan ir ļoti iecietīgs un ļoti pacietīgs, bet Viņš drīz nogurs no jūsu rīcības; un tad skatāties, kas pēc jums kļūs zemes īpašnieki! 16] Bet, ka jūs tā runājat, tikai ir skaidrākais pierādījums, ka jūsu ticība un jūsu tiesību mācība ir vecs, saplēsts tērps, kas nevar panest nekādu jaunu ielāpu un ir arī kā vecs vīna trauks, kurā vairs nevar liet jaunu vīnu! Jo jūs visi un visi kopā esat ļauni un savtīgi cilvēki! Vai jūs Mani nu saprotat?! 125. Kunga tālāka saruna ar Jāņa mācekļiem par esejiešiem. Par mietpilsonisku pasaules gudrību. Muitnieka Mateja nams kā cilvēku draudzības piemērs. Par Dieva svētību un Dieva uzticēšanos. Kunga liecība Jānim Kristītājam. Nopietns padoms par laipnību un žēlastību pret nabagiem. Kas ir Dieva ienaidnieks. 1] Jāņa mācekļi saka: “Vai tad mēs darām nepareizi, ja mēs dzīvojam pēc Jāņa mācības? Jānis tak noteikti bija stingrs sprediķotājs, bet tādu mācību viņš mums nedeva! 2] Redzi, esejiešu ordenis, kuru mēs zinām, arī ir stingrs, un pirmais likums starp viņiem ir taisnīgums; bet ko viņiem līdz viss viņu taisnīgums un ko viņu pārējie stingrie noteikumi?! Kas tos ievēro?! Tiem nav nozīmes ne grieķu, ne mūsu, jūdu acīs, tikai starp romiešiem tiem ir nedaudzi piekritēji. Viņu 154

mācība, pēc kuras viņi dzīvo, pati par sevi lai ir cik laba un tīra, tā noteikti ir pavisam teicama nedaudziem cilvēkiem, kuri ir atrāvušies no visas pasaules, bet pilnīgi nederīga visai cilvēcei! 3] Ko mums visiem vēl līdz skaistie un spēcīgie vārdi par vispārējas brālības lietu? 4] Redzi, šī māja ir liela māja, ir viesmīlīga māja un ir māja, kas skaistajā brālības lietā meklē sev līdzīgu; bet vai Tu saprātīgā veidā vari sagaidīt, ka tai vienmēr jābūt gatavai uzņemt un apgādāt visus cilvēkus, kuri tak noteikti ir mūsu brāļi?! Ja arī uz to būtu labākā tieksme un labāka griba, tad tomēr tam noteikti trūkst nepieciešamo līdzekļu, kā telpu, pārtikas un tamlīdzīgi. 5] Turklāt, ja divi nabaga cilvēki lielākām pūlēm ir uzcēluši kādu būdu un ziemai ir savākuši ļoti trūcīgu pārtikas krājumu, ar kuru tikai paši ļoti taupīgi var iztikt, līdz zeme atkal sāk nest augļus, bet nu pie viņiem, t.i., pie tiem diviem, kuriem pašiem tikko pietiek vietas viņu būdā, nāk desmit cilvēki un šie desmit pieprasa, lai viņus ielaiž, dod pajumti un apgādā, saki: vai kaut kāda mācība var šiem diviem pavēlēt, vai arī tikai ieteikt un teikt, ka izpildīt šo prasību esot labi un svētīgi un caur to pašiem sevi līdz pēdējam dzīvības pilienam notiesāt bojāejai!” 6] Es saku: “Katrs putns dzied un čivina, kā viņam ir dots knābī; un jūs runājat pēc jūsu pasaules prāta un nevarat runāt citādi, tādēļ, ka jūs neko citu nesaprotat! Bet tas jau arī ir viss, ko Es jums uz to varu atbildēt. Jo ja arī Es jums jau teiktu ko augstāku un pilnīgi patiesu no Debesīm, tad jūs tomēr Mani nesaprastu; jo jūsu cietsirdīgajām sirdīm tam trūkst saprāta! 7] Jūs nelgas! Kas tad uz Zemes liek augt un nogatavoties augļiem? Kas uztur jūs pašus un pie tam nepārtraukti dod spēku?! Vai tad jūs ticat, ka Dievs nevar vai negrib atlīdzināt tam, kas pašaizliedzīgi upurē savam trūcīgajam brālim? Jeb vai jūs domājat, ka Dievs ir netaisnīgs un no cilvēkiem prasa neiespējamo?! 8] Bet Es domāju, patiesi krietna laba griba un dedzīga vēlēšanās, kur iespējams, nabaga brālim darīt labu, katram ir ļoti labi iespējama! 9] Ja katrs caur un caur ar to būtu apgarots, tad uz Zemes vairs nebūtu nevienas tik nabadzīgas būdas, kura var tikt apdzīvota tikai no diviem cilvēkiem. 10] Redziet, šī Mana drauga Mateja māja šodien ir paēdinājusi daudzus cilvēkus, un aiz patiesi labas sirds atdeva visus savus krājumus, un ja jūs tam neticat, tad ejiet ārā ēdienu kambarī un ejiet klētī, un neatradīsiet nekādus krājumus! Bet te stāv mājas kungs; jautājiet viņam, vai Es teicu nepatiesību!” 11] Matejs pilnīgi apstiprina Manis teikto un runā: “Kungs, tā tas šodien diemžēl ir, un es nezinu, kā rīt paēdināšu viesus. Bet man jau bieži tā gāja, un es paļāvos uz Dievu, — un redzi, atkal nāca pārpilnība, tā, ka es viesus ļoti labi varēju apgādāt. 12] “Redziet!” Es uz to saku, “Tā uz šīs pasaules domā un rīkojas īsts cilvēks, un nežēlojas, ka Dievs viņu jebkad būtu atstājis! Un tā tas arī vienmēr ir bijis un tā mūžam būs! 13] Kas paļaujas uz Dievu, tam arī Dievs uzticas un nekad viņu neatstāj un neļauj viņam izputēt! Bet tiem, kuri, kā jūs, gan Dievam ticat, ka Viņš tāds ir, bet jūs viņam pilnīgi neuzticaties, tādēļ, ka jūsu pašu sirdis jums saka, ka jūs neesat cienīgi Dieva palīdzības, tiem Dievs arī nepalīdz; jo viņiem nav paļāvības uz Dievu, bet gan vienīgi uz viņu pašu spēkiem un līdzekļiem, kurus viņi tur pilnīgi par svētiem un neievainojamiem un saka: “Cilvēk, ja tu gribi, lai tev tiek palīdzēts, tad palīdzi pats sev; jo katrs cilvēks pats sev ir tas tuvākais un visupirms rūpējas par sevi! Un kamēr viņš sevi ir apgādājis, tas, kuram vajag palīdzības, iet bojā! 14] Bet Es saku: “Ja jūs pirmām kārtām rūpējaties par sevi, tad jūs esat no Dieva pamesti un jums trūkst Viņa svētības un Viņa, citādi pāri visam noteiktās palīdzības! Jo Dievs cilvēkus nav radījis aiz savtības, bet gan aiz tīras mīlestības, un tā cilvēkiem pilnīgi visā jāatbilst mīlestībai, kas viņiem deva esamību! 15] Bet ja jūs dzīvojat un rīkojaties bez mīlestības un paļaušanās uz Dievu, tad te jūs debesīgo sevī brīvprātīgi pārvēršat ellišķā, novēršaties no Dieva un kļūstiet par elles kalpiem, kas tad beigās jums arī neatraus nopelnīto algu, kas tad nozīmē nāvi Dieva dusmās! 16] Jūs arī sakāt, ka esejieši, kuri dzīvo pēc Pitagora skolas, viņu tīrās filantropijas dēļ ne no viena netiek labi paciesti, izņemot no nedaudziem romiešiem. 17] Arī Es viņus neturu godā, tā kā viņi neatzīst dvēseles nemirstību; bet tomēr sliktākais starp viņiem ir labāks, nekā labākais starp jums! 18] Es jums nu atklāti saku: No visiem, kas kopš pasaules sākuma piedzimuši no sievām, nekad neviens nav bijis lielāks kā Jāni; bet no šī brīža, kas starp Maniem mācekļiem tagad būs mazākais patie- 155

עמודים 1 - האגודה למלחמה בסרטן