Views
2 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

sā Dieva valstībā,

sā Dieva valstībā, tas būs daudz lielāks kā Jānis, kuru jūs dēvējat par savu meistaru, bet kuru vēl nekad neesat sapratuši! Jo viņš jums rādīja ceļu pie Manis un nolīdzināja ceļu Manā priekšā un uz Mani, bet pasaule jūsos jūsu sirdis padarīja aklas; tādēļ arī jūs nespējat Mani pazīt, kaut arī jūs jau atrodaties pie Manis! 19] Tad ejiet un rūpējieties par jūsu pasauli, par jūsu sievām un bērniem, ka viņi nedrīkst staigāt apkārt kaili, un viņu vēderiem nepiezogas izsalkums un slāpes. Bet drīzumā tomēr jāparādās, kādu labumu jūs viņiem caur to esat sagādājuši! To Es jums saku, ka Dievs par viņiem nerūpēsies! Un ar pilnīgākām tiesībām un dziļākā patiesībā Es jums varu teikt: 20] Kam te vienam ir kāda mantība un īpašums un kāds amats, kas viņam var sagādāt lielu peļņu, bet savu peļņu taupa sev un saviem bērniem un bez līdzcietības acīs un sirdīs noskatās lejup uz nabaga brāļiem un nežēlo nabaga bērnus, kuri jebkādas laicīgas mantas trūkuma dēļ cieš izsalkumu, slāpes un aukstumu, un ja viņi nāk pie viņa un lūdz dāvanas, viņus aizraida prom, un kas te kādam brālim saka: “Nāc pie manis pēc dažām dienām vai nedēļām un es tev šo vai to darīšu!, bet ja tad cerēdams un ar to rēķinādamies brālis nāk un solītājam atgādina, ka viņš te nu esot tādēļ, ka tika aicināts, un solītājs atvainojas, ka tagad arī viņš neko nespēj darīt, bet slepenībā viņam tomēr tas iespējams, patiesi, patiesi, Es jums saku: Tas ir Dieva ienaidnieks! Jo kā viņš grib mīlēt Dievu, kuru viņš neredz, ja viņš tomēr nemīl savu brāli, kuru viņš redz savā priekšā un zina viņa postu?! 21] Patiesi, patiesi, Es jums saku: kas savu brāli atstāj nelaimē, tas nepārtraukti atstāj Dievu un debesis! Un pirms viņš to sapratīs, Dievs viņu atstās! 22] Bet kas savu nabaga brāli neatstāj, arī tad nē, ja Dievs viņu pārbaudītu, tad viņam, pirms viņš to būs gaidījis, jātiek bagātīgi svētītam laicīgi un mūžīgi, kā nu ir ticis svētīts mūsu viesmīlīgā drauga ēdienu kambaris un klēts!” 23] Jāņa mācekļi saka: “Tam mēs ļoti labprāt ticam! Jo tie ir pilnīgi tukši!” 126. Vīna un ēdienu brīnums. Kam un kur kalpo eņģeļi? Par Dieva uzticību un nemainīgumu un Viņa svētību. 1] Te pavisam bez elpas nāk virtuves kalpone un Matejam saka: “Kungs, kungs, nāc un skaties! Tikko atnāca daudzi jauni vīri un tādā daudzumā atnesa visādas ēdam lietas, ka mēs tikko gada laikā tās apēdīsim! Un viss izskatās tik svaigs un labs! Arī klēts ir piepildīta no apkašas līdz augšai un vīna trauki pagrabā pilni labākā vīna! Kungs, Kungs, no kurienes šodien kā jūdu sabatā tas viss nu nāca?” 2] Par šo vēsti Matejs un visi istabā ir ārkārtīgi pārsteigti, un Jāņa mācekļi, no kuriem daži pirms tam pārliecinājās, ka ēdienu kambari bija tukši, tūlīt Matejam jautāja, vai viņš kaut kur tādus produktus ir pasūtījis. 3] Matejs saka: “Es ne; jo te dabīgi pirmām kārtām par to man ko vajadzētu zināt! Un mana sieva arī nē; jo pirms tam viņa tieši caur kalponi man lika teikt, ka mūsu niecīgais krājums esot tikpat kā pilnīgi apēsts. Jo, izņemot dārzu un dažus nomātus laukus, man nav nekādas zemes, lai lielā daudzumā audzinātu augļus un šai nodarbībai man arī būtu maz laika, tā kā, pirmkārt, man ar muitu ir daudz ko darīt un, otrkārt, līdzās tam šeit šajā manā viesnīcā man vajag rūpēties par viesiem un tādēļ parasti reizi nedēļā šo manu viesnīcu apgādāju ar ēdieniem un pa lielākai daļai par naudu lieku tos atnest no Kapernaumas, un ar zivīm visbiežāk jūs mani apgādājat; bet vīnu un labību es visvairāk pērku no maniem tagadējiem ticības biedriem grieķiem. Tas īsumā ir veids, kā līdz šim savu māju apgādāju ar nepieciešamo; bet par šo pasūtījumu es un mani mājinieki nezinām ne pušplēsta vārda. 4] Tad vajadzētu būt, ka to man būtu darījis kāds liels nepazīstams draugs, citādi tas ir un paliek acīmredzams brīnums! Bet kur un kas ir šis draugs, to, dabīgi, es zinu tikpat maz, kā jūs. Bet es nu gribu iesaukt visus manus ļaudis un jūsu priekšā viņiem jautāt, vai gan viņi nevienu no nesējiem nav pazinuši!” 5] Nu tiek pasaukta un izjautāta sieva, visas kalpones un kalpi, bet VISI vienbalsīgi liecina, ka viņi nevienu ne tuvu nav pazinuši: “Vīri izskatījās kā glezni veidoti jaunekļi, jo ne pie viena nebija pamanāma bārda, bet gan viņiem visiem bija skaisti viļņoti gari mati, un viņu tērpi vairāk līdzinājās romiešu, nekā jūdu tērpiem. Viņu bija daudz, kā ēdienu kambarī, tā klētī un pagrabā. Viņi ātri nolika atnesto un teica: “Tā ir dāvana muitniekam Matejam, kuru šodien aicināja lielais Meistars!” Tad viņi steidzīgi attālinājās, un mēs neredzējām, uz kurieni viņi no mājas devās prom. 156

6] Viens farizejs saka: “Šī lieta gan skan pavisam neparasti dīvaini, un tomēr ir patiesība!? Te mēs patiesi dotu daudz, lai šim atgadījumam nāktu uz pēdām!” 7] Pievērsies Matejam, tas pats farizejs runā tālāk un saka: “Saimniek, ļauj mums vīnu nogaršot, un mēs tev pateiksim, no kurienes tas ir; jo mēs pēc garšas un krāsas zinām, kur tas ir audzis!” 8] Tūlīt iet pagrabā un atnes pilnus visus dzeramos traukus. Un kad farizeji un rakstu mācītāji vīnu nogaršo, viņi pārsteigti saka: “Nē, tādu vīnu, kāds ir šis, mēs vēl nekad neesam nogaršojuši! Tas ir neaprakstāma labuma un jauks! Mēs tak esam dzēruši visus vīnus, kuri tikai kaut kur aug uz mums zināmās zemes, starp kuriem arī bija ļoti labi un gardi, bet pret šo vīnu tie tikko būtu dēvējami par tīru ūdeni! Tā tātad ir un paliek mīkla! 9] Bet, tā kā tev no šī nepārspējami lieliskā vīna ir liels krājums, vai tu par naudu un labiem vārdiem nevēlētos mums ļaut iegādāties pāris ādas maisus vīna? Te patiešām atmaksātos pūles nosūtīt tos augstajam priesterim Jeruzalemē. 10] Matejs saka: “Par velti es to esmu saņēmis un tā jums atkal to dodu; bet augstajam priesterim Jeruzalemē ne piliena! Izņemot, ja gadījumā viņš šeit atnāktu kā viesis, tad viņam jātiek apkalpotam līdzīgi kā katram citam, bet nekad kā jūsu augstajam priesterim, kas man ir pretīgs un savas ticības cilvēku gara slepkava!” 11] Viens rakstu mācītājs saka: “Draugs, te tu par Jeruzalemes augsto priesteri spried pavisam nepareizi un tu neko nezini par viņa būtību un amatu.” 12] Matejs saka: “Atstāsim šo lietu mierā, jo, pirmkārt tā mani noved patiesākā un taisnīgākā niknumā! Jūs esat viņa acis un tādēļ vismazāk redzat to, kas jums stāv vistuvāk, tieši paša degunu, pieri un visu seju; mēs, kas stāvam jums iepretī, to visu redzam par daudz labi un precīzi! bet nu par to neko vairāk un tālāk, citādi es sadusmotos un nevēlos jūs, kā manus nu vienādi respektējamos viesus, apvainot” 13] Viens vairāk omulīgs farizejs saka: “Nu, nu, atstājam šo lietu mierā, un tāpēc labāk aprunājamies ar Meistaru Jēzu, viņš par šo atgadījumu varbūt spēs mums dot labāko izskaidrojumu; jo viņš mūs visus augsti pārsniedz visās zinībās un gudrībā!” Vērzdamies pie Manis: “Ko tad tu saki par šo lietu? Jo, šķiet, tev gan par to šķiet ir kāda jausma, tādēļ, ka Tava pirmītējā saruna ar Jāņa mācekļiem, šķiet, tuvu uz to norādām. Jo tas notika gandrīz tajā paša momentā, kad tu Jāņa mācekļiem teici, ka Dievs rūpējas par tiem, kuri Viņu patiesi mīl un pavisam dzīvi uz Viņu paļaujas un kad Tu publiski pamatīgi nopēri savtības neglītumu un sliktumu un tā pavisam slepeni man liekas, ka tu no kaut kurienes par to esi saņēmis kādu vēsti vai slepeni pats biji tā cēlonis!” 14] Es saku: “Labi! Ja jūs par Mani tā nojaušat, tad savas domas pievērsiet arī tam, ko Es teicu Jāņa mācekļiem, un savās sirdīs atzīstiet, ka Es teicu pilnīgāko patiesību. 15] Kurš no jums no savas sirds dziļumiem tā rīkosies, tas arī no Dieva vienmēr pieredzēs to, ko nu ir pieredzēja mūsu draugs un brālis Matejs. 16] Jo ticat man to: “Dievs Savā sirdī vienmēr paliek vienāds! Kāds Viņš bija, kad pie firmanenta vēl ilgi nemirdzēja nekāda saule, nekāds Mēness un nekādas zvaigznes, tāds Viņš ir vēl šajā acumirklī un paliks mūžīgi! 17] Kas Viņu meklē pa pareizu ceļu, tas Viņu arī atradīs un kļūs svētīts visā mūžību mūžībā!” 18] Šie vārdi visiem dziļi gāja pie sirds un Jāņa mācekļi sāk ļoti pārdomāt savu rīcību un teikt: “Viņam tomēr vajag būt daudz lielākam pravietim, kā te bija mūsu Jānis! Jo mēs pie viņa bijām pilnus desmit gadus, bet līdzās viņam tā ko neesam piedzīvojuši! — Farizejam ir taisnība, ja viņš apgalvo, ka šis nācarietis zina par to! –Bet es gandrīz vēlētos apgalvot, ka viss tas mums nezināmā ceļā cēlies no Viņa un caur Viņu, un tas viss ir rokām aptverams pierādījums par mūsu, kopā ar mūsu lielo meistaru Jāni, skaidri redzamo aklumu. 127. Jūda un Toma dialogs. Aklā Jāņa mācekļa neveikls jautājums. Kunga cēlā lēnprātība iegūst vispārēju atzinību. Augstākā priekšnieka Kornēlija meitas nāve. Par patiesiem Kristus sekotājiem. (Mateja ev. 8:18–19) 1] Bet nu arī Jūda, kuru vīns sasildīja nedaudz vairāk, kā jābūt, grib pacelt balsi un savam kaimiņam, tieši Jāņa māceklim, kaut ko teikt. Bet Toms, viņa ikdienišķais pretinieks, aizsteidzas viņam priekšā un saka: “Draugs, kad meistari runā, tad mācekļiem vajag klusēt un tikai klausīties, bet ne runāt! Jo te katrs vārds no mūsu mutes būtu liela un rupja muļķība! Bet ja tev gribas runāt, tad ej ārā un kliedz, 157

עמודים 1 - האגודה למלחמה בסרטן