Views
9 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

cik tu vari un spēj, un

cik tu vari un spēj, un kad tādā veidā tava mute ir nogurusi, tad nāc atkal!” 2] Jūda saka: “Kas tev ir pret mani? Es tak tev neesmu nodarījis nekā ļauna! Vai tad es nekad nedrīkstēšu runāt?” 3] Toms saka: “Mēs kopš gadiem tavu gudrību caur un cauri pazīstam un līdzās mūsu lielā meistara gudrībai patiesi neesam mierā, ka mums to te vajag klausīties tūkstošo reizi, un cik gudrs tu esi, mēs visi esam kopš bērnu dienām! Tu tātad nevari dot nekādu tālāku un labāku mācību, kāda mums jau tāpat ir, un tā tu, cerams, gan sapratīsi, ka šeit pavisam nav nepieciešams, ka arī tev jārunā! Mēs, mācekļi, tikai tad runājam, kad mums kaut kas tiek jautāts; mēs gan arī paši varam jautāt, bet tad tas nozīmē, labi saņemties, lai mūsu jautājumi balstās uz pareizu un patiesu vajadzību! Bet ja mēs jautājam tikai aiz ziņkārības, lai mūsu pļāpīgajām mēlēm gādātu gaisu, tad mēs esam publiskas nopēršanas vērti, jo kādam neprātīgām nelgām vienmēr būtu jātiek sodītam ar rīkstēm!” 4] Jūda saka: “Ir jau labi, ir jau labi! Es jau klusēju, jo es zinu, ka tavā klātbūtnē neko nevar un nedrīkst runāt. Jo tu esi pati pravieša Elijas gudrība! Ir tikai žēl, ka tu neesi dzīvojis pirms Zālamana! Cik tālu tavā skolā Zālamans vēl varētu pieņemties gudrībā! Bet nu tālāk vairs nē, es jau klusēju!” 5] Toms labprāt būtu Jūdam vēl ko atbildējis, bet Es viņam norādīju, ka pietiek, un Toms klusēja. 6] Bet viens Jāņa māceklis vēl vienmēr nevarēja nomierināties, tādēļ, ka Es viņu un viņa biedrus salīdzināju ar vecu, saplēstu tērpu, kuru lāpa ar jaunām lupatām, un ar veciem, satrunējušiem vīna traukiem, ka tie nederēja jauna vīna iepildīšanai. Tādēļ viņš ar diezgan neveiklu jautājumu vērsās pie Manis un teica: “Es nu gan arī redzu, ka tu vari būt pravietis, bet, kā es manu, tad vīns no veciem traukiem tev garšo labāk nekā jaunais vīns no jauniem traukiem, un man arī liekas, ka tavs tērps tieši arī nav nekāds jaunais; ja tam varbūt drīz vajadzētu vairākas lupatas, tad es tev ar tām varu pakalpot, jo man ir daudz lupatu. Ja es tev varu pakalpot, tad tikai griezies pie manis!” 7] Par šo neveiklo jautājumu viņa biedri gribēja viņu izmest ārā. Bet Es uzņēmos rūpes viņu un šo līdzību viņam izskaidroju lietišķāk un viņš apmierinājās. 8] Bet pārējiem Es teicu: “Ja jūs redzat kādu aklo, ka viņš klūp un iekrīt grāvī un caur savu kritienu piespiež zemei un nedaudz aplauž nelielā ūdensvada grāvī izaugušo zāli, vai tas būs gudri no jums aklo tādēļ saukt pie atbildības un sodīt?! Redziet, šis jūsu brālis ar savām miesas acīm gan redz kā jūs, bet ar dvēseles acīm vēl ir ļoti akls, un ja mēs to zinām, tad tas būtu ļoti cietsirdīgi aklu brāli sodīt tādēļ, ka viņš mūsu priekšā nedaudz paklupis!” 9] Pēc šiem vārdiem visi man uzsauc: “Lai dzīvo!” un “Sveiciens Tev!” un teica: “Tā ir pareiza runa un kas rīkojas tā, cik labi un gudri runā, tam ir vērts tikt dēvētam un kronētam par cilvēku cilvēk! Sveiciens Tev un augstas laimes, Tu cilvēku cilvēk!” 10] Tikko šie vārdi ir izskanējuši un Es viņiem vēl dažu ko saku par veco tērpu un par vīnogu sulu un vīna traukiem, te no Kapernaumas steidzīgi nāk viens priekšnieks (tas bija romiešu augstākais priekšnieks Kornēlijs), piesteidzas pie Manis, Manā priekšā nokrīt ceļos un gandrīz bez elpas saka: “Kungs, draugs! Tu dievišķais, dievišķais Meistar un Dziedniek! Mana mīļākā meita, kura nes manu vārdu, mana brīnišķā, labā un skaistākā meita, man ir nomirusi!”(Te priekšnieks raud un aiz asarām vēl ilgi nevar parunāt, tikai pēc kāda atpūtas laika viņš runā tālāk:” 11] Kungs, kuram nekas nav neiespējams, nāc kopā ar mani manā mājā un uzliec viņai Tavu brīnumroku un viņa noteikti atkal kļūs dzīva, tāpat kā skolas priekšnieka Jairusa meitiņa, kas arī bija pilnīgi mirusi un ir kļuvusi dzīva! Es Tevi lūdzu, kā manu cienījamāko draugu: nāc un parādi man šo žēlastību!”(Mt. 9:18) 12] ES saku: “Esi mierīgs, Es nākšu un tev darīšu to, kādēļ tu Mani meklēji. Meita gan ir pilnīgi mirusi un arī jau auksta, bet Es viņu tomēr atmodināšu, lai viņa tad nabaga cilvēkiem var sludināt Dieva diženumu! Un tā ejam!” (Mt. 9:19) 13] Bet Mani mācekļi jautāja, vai viņiem šeit Mani jāsagaida, vai arī būtu jāiet līdz. Bet Es teicu: “Jūs visi, kas esat Mani mācekļi un arī tu, Matej, kas tu biji muitnieks, sekojat Man! Par tavu laicīgo māju Es esmu parūpējies un turpmāk rūpēšos; bet par to arī tev, kā viņi šeit, jābūt Manam māceklim!” 14] Matejs tūlīt novelk savu viesnīcnieka tērpu, apģērbj savus labos svārkus un seko Man, bez kā izsaka parastos rīkojumus, kas mājiniekiem jādara viņa prombūtnē. 15] Nota bene (T.i., “Ievēro labi!”; izd.): Tā vajag darīt arī katram, kas grib Man sekot! Viņam pilnīgi vajag pamest laicīgās lietas un amatu un nedomāt par savas laicīgās dzīvības attiecībām, citādi viņš neder Man un Manai valstībai! Jo kas liek roku pie arkla un savas acis vērš atpakaļ, tas neiederas Dieva 158

Valstībai! 128. Scēna ar kādu citu asiņojošu sievieti. Par Evaņģēlistiem Marku un Lūkasu. Kungs augstākā priekšnieka Kornēlija mājā. Kornēlija mirušās meitas atdzīvināšana. (Mateja ev. 9:20–25) 1] Un nu atkal tālāk Evaņģēlija vēsturē! 2] Kad jau diezgan vēlu pēcpusdienā mēs iznācām no Mateja mājas un atradāmies pusceļā uz Kapernaumu, te nāca, tāpat no mugurpuses Man steidzīgi sekodama, viena sieva, kura, kā jau iepriekš viena cita grieķu sieviete, gandrīz divpadsmit gadus cieta no asiņošanas, un neviens viņai nevarēja palīdzēt. Šī sieva, kura no iepriekšējās grieķietes to bija uzzinājusi, tikai aizskāra Mana virs tērpa apmali (Mt. 9:20) un kļuva vesela. Jo pēc savas iekšējākās sajūtas dziņas viņa pati sev teica: ”Ja es tikai pieskaršos Viņa tērpa apmalei, tad es kļūšu izdziedināta”. Un notika tā, kā viņa bija ticējusi. Un viņa arī tūlīt juta, ka caur ticības pilno pieskaršanos pie Mana tērpa viņas divpadsmit gadu ilgo ciešanu avots bija izsīcis. 3] Bet Es pagriezos atpakaļ un sievai teicu: “Esi droša, mana meita, tava ticība tev ir palīdzējusi! Ej mierā!” Un sieva ar daudzām pateicības un prieka asarām devās uz mājām un turpmāk palika vesela. (Mt. 9:22) 4] Šī sieva bija jūdiete un nevis grieķiete; bet viņas mājas vieta bija netālu no kādas grieķu apmetnes vietas, viņa bieži nāca pie grieķiem, daudz ko no viņiem uzzināja un tā arī par iepriekšējās grieķietes izdziedināšanu, par kuru Markus un mākslinieks un dzejnieks Lūkass vēlāk piemin, caur ko abi ļoti līdzīgie atgadījumi pat no mācītākiem teologiem tiek noturēti par vienu un to pašu, bet kas pēc pilnas patiesības mēra pavisam nav pareizi un skeptiķiem dod ūdeni viņu dzirnavām. 5] Bet tūlīt arī rakstītājs Matejs Man jautāja, vai viņam arī šis darbs jāatzīmē un ko no visiem šis dienas darbiem. 6] Un Es viņam teicu: “Tev jāatzīmē viss, kas šodien notika, izņemot tava vārdabrāļa mājas apgādāšana, ka arī ne tās daudzās runas, kas tur tikušas parunātas. Īsi, mēs vēl šodien atgriezīsimies atkal mājās un rītu mums būs pietiekami laika visu sīki saskaņot, kam no šīs dienas jātiek atzīmētam. 7] Rakstītājs Matejs ar to bija pilnīgi mierā un drīz pēc tam mēs arī sasniedzām priekšnieka māju un tur tūlīt devāmies zālē, kur pēc romiešu paraduma greznotā gultā gulēja nomirusī meita. 8] Bet tajā bija daudzi stabulnieki un citi trokšņu taisītāji, jo te bija paraša ap nomirušo sacelt lielu troksni, no kura viņam vai nu atkal jāmostas, vai, ja tas vairs nevarētu notikt, pēc vienkāršas, aklās, pa lielākai daļai pagāniskās tautas, kas šeit pa lielākai daļai rosījās, domām, tas aizbaida viņu elles kņaza Plutona sūtņus. 9] Bet kad Es ar mācekļiem ienācu lielajā istabā un redzēju un dzirdēju viņu neprātīgo trokšņošanu (Mt. 9:23), Es pirmām kārtām pavēlēju, ka viņiem jāpārtrauc viņu trokšņošanu un jāiziet no istabas un pilnīgi no visas mājas, pie kam meitene neesot mirusi, bet gan tikai guļ. 10] Te nolīgtie (protams, par naudu, jo bez naudas neviens nebūtu trokšņojis) trokšņu taisītāji sāka Mani izsmiet un viens no viņiem, slepeni Man teica: “Te tev paveiksies grūtāk, nekā pie Jairusa! Aplūko viņu tikai tuvāk, un tev kā ārstam tūliņ vajag atzīt, ka pēc slavenā senā grieķu ārsta Hipokrāta mācības viņai uz deguna sēž pilnīgākā nāve, un tu apgalvo, ka viņa guļot!?” 11] Bet priekšnieks redzēja, ka trokšņotāji negribēja atkāpties; tad pie stingrākā soda viņš viņiem pavēlēja, ka viņiem jāatkāpjas un dežūrējošiem kara kalpiem pavēlēja ļaudis izdzīt ārā. Tā istaba no visiem trokšņotājiem drīz kļuva brīva. 12] Un kad istaba un arī visa lielā māja no apgrūtinošajiem viesiem bija atbrīvota, tikai tad Es ar Maniem mācekļiem un priekšnieka mājiniekiem iegāju pilnīgi istabā, tad tūlīt piegāju pie mirušās guļasvietas, ne vārda nesakot tikai satvēru meiteni pie rokas, un meitene acumirklī uzcēlās tik pilnīgi spēcināta un vesela, it kā viņai nekad nekas nebūtu kaitējis.(Mt. 9:25) 13] Bet kad meitene redzēja, ka viņa guļ viņai labi zināmajā gultā, kurā tika likti tikai nomirušie, viņa tūlīt jautāja, ko tad tas nozīmējot, ka viņa atrodoties mirušo gultā. 14] Bet priekšnieks pienāca pie viņas un augstākā prieka pārpilns viņai teica: “Mana vismīļā Kornēlija! Tu biji ļoti saslimusi un šajā ļaunajā slimībā arī nomirusi, biji mirusi un neglābjami arī būtu palikusi mirusi, ja šis patiesi visuvarenais visu dziednieku Dziednieks ar Savu dievišķo spēku tevi nebūtu 159