Views
7 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

131.

131. Apsēstā kurlmēmā izdziedināšana. Klātesošo farizeju neprātīgā liecība. Kornēlijs ļaundarus notiesā pie krusta. Viņu viltīgā nolūgšanās un caur Jēzu izglābšanās. (Mateja ev. 9:32–35) 1] Bet līdzko šie abi bija atstājuši māju, te citi tikko kā atnākušie pienesa vienu cilvēku, kas bija mēms un vienlaicīgi arī apsēsts. (Mt. 9:32) Bet vēlāk atnāca arī vairāki farizeji un rakstu mācītāji, kurus pirms divām dienām mēs atstājām Mateja mājā, lai redzētu, ko Es mājā daru un uz kurieni es došos. Mājas priekšā viņi satika abus aklos, kuri viņiem tūlīt pastāstīja, ka nu tiks izdziedināts viens mēmais un apsēstais; bet par sevi viņi neko neteica, jo viņu sirdīs vēl bija daudz baiļu. 2] Bet pēc šīs vēsts farizeji pasteidzās, lai viņi neienāktu par vēlu. Kad viņi ienāca istabā, viņi pazina apsēsto, kas bija mēms, un teica: “Ak, mēs jau sen viņu pazīstam! Ar viņu nekāda vara neko nepanāk! Kad viņa velns kļūst mežonīgs, tad viņš izrauj kokus ar saknēm un neviens mūris un neviena ķēde viņam nav pietiekami spēcīga. Ugunī viņš nesadeg, un posts zivīm, ja viņš ieiet ūdenī! Labākais pie viņa ir, ka viņš ir mēms un kurls; ja viņš varētu dzirdēt un runāt, tad uz Zemes neviena būtne nebūtu no viņa droša. Ak, tas ir šausmīgs cilvēks! No viņa visi bēg; pat plēsīgākie zvēri izvairās viņa tuvuma. Un to Viņš grib iedziedināt?! Viņu var izdziedināt tikai visu velnu priekšnieks!” 3] Es saku: “Un tomēr es viņu izdziedināšu, lai jūs tomēr beidzot reiz spējat saprast, ka visām būtnēm vajag paklausīt Dieva varai!” 4] Pēc tam pār apsēsto es izstiepu roku un teicu: “Izej no šī cilvēka, tu netīrais, ļaunais gars!” Te Gars kliedza: “Uz kurieni man jāiet?” ES saku: “Tur, kur jūra ir visdziļākā; tevi gaida viens nezvērs!” Ļaunais gars vēlreiz iekliedzas un tūlīt izgāja no cilvēka. 5] Bet tūlīt pēc tam cilvēks ieguva ļoti draudzīgu izskatu, pilns pateicības sāka runāt un katram atbildēja pieklājīgi ar maigākiem vārdiem, un visi pārliecinājās, ka viņš ir pilnīgi atbrīvojies.no sava kurluma un mēmuma 6] Bet mācekļi un visi ļaudis, kas te bija, sāka pār mēru brīnīties un teica: “Patiesi, tas iet pār visu! Izraēlā tas nekad vēl nav ticis dzirdēts! (Mt. 9:33) Vēju un vētru padzinēji jau ir bijuši, kaut arī niecīgākā pakāpē; šķietami mirušie arī jau tikuši atkal atdzīvināti, klintīm vajadzēja dot ūdeni, un uz Mozus lūguma no debesīm nāca manna, protams, viss gan ne pilnības augstākā pakāpē. 7] Kad Zālamans cēla templi un veselu mēnesi neviens dienas strādnieks pie celtnes negribēja likt rokas, tad viņš Dievam lūdza strādniekus un tūlīt nāca liels pulks jaunekļu un ķēniņam piedāvāja savas rokas darbam un Zālamans viņus pieņēma un ar viņiem strādāja vienu mēnesi, kā mums to pavēsta tradīcija. 8] Īsi, kopš Ābrama līdz mūsu dienām ir veiktas dažas labas brīnumlietas, bet šis brīnumdarbs, cik patiesi Dievs dzīvo un valda pār Debesīm un Zemi, nelīdzinās nevienam!” 9] Šī apbrīna farizejus par visām varēm saniknoja un viņi savas dusmas vairs nevarēja apspiest un tādēļ ļaudīm teica: “Kā jūs tomēr spējat būt tik akli nelgas! Vai tad mēs tūlīt pie mūsu ienākšanas šajā istabā jums skaļi nedevām saprast, kas varētu būt šāda apsēstā meistars? Mēs jums teicām, ka tā ko var izdarīt vienīgi visu velnu pavēlnieks! Viņš apsēsto gan izdziedināja, bet kā? Viņš šo velnu no šī cilvēka ir izdzinis ar velnu pavēlnieku. (Mt. 9:34) 10] Kad saniknotie farizeji ļaužu priekšā un arī romiešu pulkveža Kornēlija klātbūtnē par Mani deva šādu liecību, tad bija beigas! Kornēlijs par teikto pavisam sašutis drebošā balsī par farizejiem un rakstu mācītājiem nodārdināja spriedumu: “Vēl šodien krustam jābūt jūsu algai! Es jums parādīšu starpību starp Dievu un velnu!” 11] Kad farizeji šo pērkonu dzirdēja, tad viņi sāka šausmīgi vaimanāt un krita izmisumā. Bet ļaudis gavilēja un teica: “Ak! Vai reiz jūs esat atraduši taisnīgo, kas izdzīs jūs veco velnu? Tas jums notiek pilnīgi taisnīgi! Jo jūs paši esat pilnīgi līdzīgi visu velnu priekšniekam; jūs vēl cīnāties, līdzīgi kā reiz viņš ar erceņģeli Miķeli Mozus miesu dēļ, t.i., viņa mācības mirušās matērijas dēļ un ar lāstiem, uguni un zobenu vajājat visu, kas tikai nedaudz ož pēc garīga! Tādēļ arī jūs esat tie, kas vienmēr darbojaties ar velna palīdzību un ķeraties pie senā melu gara amata! Tādēļ priekšnieka tiesa pār jums, Sātana kalpiem, ir pilnīgi taisnīga un mūsu sirdīs pret jums nav ne mazākās līdzcietības!” 12] Te muitnieks Matejs pienāk pie farizejiem un saka: Ir it kā ceturtā diena, kad Meistars Jēzus tieši pagājušajā sabatā manas mātes veco brāli atbrīvoja no ģikts. Kas viss jums ir ticis teikts vispilnīgākās 162

patiesības dziļākos dziļumos?! Bērni to gandrīz ar rokām aptver un ar pirkstiem rādīja uz jums; Pats Meistars ar jums runāja tik patiesi un gudri, ka arī jums par to vajadzēja brīnīties un bijāt spiesti jautāt, no kurienes Viņam nākusi tāda gudrība. Bet ne Viņa ļoti garīgās un pamācības pilnās atbildes, ne Viņa nedzirdētie darbi nepanāca to, ka jūsu acis būtu kļuvušas gaišas!” 13] Ja tādi darbi un mācības nav spējušas atvērt jūsu acis un savās ļaunākajās sirdīs jūs kļūstat arvien ļaunāki un atriebīgāki, sakāt, kā vēl jums trūkst līdz pilnīgam velna? Jā, es jums saku, kā es jums jau esmu teicis, ka jūs esat ļaunāki, nekā visi velni kopā, tādēļ Dieva un visu labāko cilvēku priekšā ir pareizi un taisnīgi, ka jūs iznīdē kā plēsīgas bestijas. 14] Es noteikti esmu dziļi jūtīgs un ļoti labsirdīgs cilvēks un aiz tīras līdzjūtības nevaru nosist pat ne mušu un samīt tārpu; bet jums es pats varētu nocirst galvas. Bez kā pie tam man kļūtu baismi, tādēļ arī es slavēju pulkvedi Kornēliju, ka viņš jūs ir nolādējis pie karātavām (viennozīmīgi ar krustu; izdevējs).” 15] Kad farizeji viņu lielās bailēs redzēja, ka neviens par viņiem neapžēlojas, un pie pulkvedi, kas no Romas bija noteicējs par visu Galileju parasti nepielūdzamo Jūs Gladi (par dzīvību un nāvi)viņu labā neaizm…, tad viņi visi, skaitā pie trīsdesmit, nokrita pulkveža priekšā ceļos, apgalvoja, ka viņi iepriekš pret Jēzu nav tik ļauni domājuši, kā tas ticis uzņemts un ar to tikai spēcīgā veidā gribējuši izteikt, ka acīmredzamais Dieva spēks meistarā Jēzū, kur tas ir nepieciešams, var likt kalpot pat visu velnu pavēlniekam; jo cilvēkiem tas būtu ļoti bēdīgi, ja Dievam nebūtu vara pār velnu. Bet ja Jēzu, kas nu gan nekad nav apšaubāms, tomēr acīmredzami darbojas visaugstākā Dieva vara un spēks, tad viņam vajag varēt pavēlēt visiem velniem tikpat labi kā visiem eņģeļiem un viņus piespiest stingrākai paklausībai! Caur to mēs tātad tikai gribējām likt saprast, ka šādus velnus viņš izdzen caur viņu pavēlnieku, ka viņa Dieva spēks iet pār visu, kas ir debesīs, uz zemes un zem zemes. Bet, ka mēs nu savu runu, kuras dēļ tu mūs nolādēji uz nāvi, varējām domāt tikai to un neiespējami ko citu, kā tad ir iespējams, ka tu, augstais Romas pavēlniek, varēji mums pasludināt šādu tiesu? Tādēļ mēs dievišķā meistara Jēzus vārdā lūdzam tevi, ka tu tavu izteikto spriedumu ņem atpakaļ!” 6] Pulkvedis saka: “Ja Jēzus, Meistars, jūsu labā saka vārdu, tad es manu vārdu gribu ņemt atpakaļ; ja Viņš klusē, tad jūs mirstat tūlīt vēl šodien! Jo jūsu vārdiem es nepiešķiru nekādu ticību, jo jūsu sirds prāts ir citāds, nekā jūs to izsakāt ar lūpām!” 17] Pēc šiem pavēlnieka vārdiem visi nu metas pie Manis un kliedz: “Ak Jēzu, tu labais Meistar, mēs lūdzam Tevi, glāb un atpestī mūs! Ja Tu nekad negribi mums uzticēties, ka turpmāk mēs tev ceļā neliksim nekādus šķēršļus, tad prasi mūsu šaustīšanu! Jo tagad mēs visi esam vairāk kā pārliecināti, ka tu esi tīrākais Dieva sūtnis mums, Viņa diemžēl ļoti sliktiem kļuvušiem bērniem! Ak, Jēzu, neatstāj mūsu lūgumu neuzklausītu!” 18] Es saku: “Tad ejiet mierā uz mājām! Bet uzmaniet, ka jūs neuzsākat nekā ļauna; jo tad es jums nekad neteiktu: “Ejiet mierā uz mājām!” 19] Viņi visi Mani slavēja un pulkvedis teica: “Tādēļ kā Viņš jums deva mieru, tad arī es jums to dodu un šimbrīžam spriedumu ņemu atpakaļ; bet bēda jums, ja es par jums uzzinu to niecīgāko!” 20] Farizeji ļoti pateicas Man un pavēlniekam, tad steidzīgi dodas uz mājām un rūpīgi klusē; jo viņi visi ļoti baidījās no Kornēlija. Bet savās sirdīs viņi vēl nepārtraukti perināja, kā viņi varētu Mani pazudināt un pulkvedim atriebties, tomēr, ja tam nu negribētu rasties nekāda izdevība, tad viņiem vajag rādīt laipnu vaigu; jo no tā atkarīga viņu dzīvība vai nāve. Bet Manai lietai tas tomēr bija labi; jo es nu labu laiku, gandrīz līdz vēlam rudenim, visās Galilejas pilsētās un miestos netraucēti varēju sludināt Evaņģēliju un līdzās dziedināt visādas ļaužu sērgas un slimības (Mt. 9:35) 132. Par tautas lielo postu. Nelaimīgais ciems, tirāna Eroda darbs. Kunga nozīmīgā runa, kādēļ tas tika pieļauts. (Mateja ev. 9:36–38) 1] Bet pie zem visādiem spaidiem smokošajiem cilvēkiem bija redzama liela nabadzība, sevišķi tirgos un ciemos. Fiziski un psihiski viņi bija kā izklīdinātas un novārdzinātas avis starp vilkiem, kurām trūkst gana. (Mt. 9:36) Tā kā tāds nabaga tautas nelaimīgs stāvoklis Manī modināja lielu žēlumu, tad Es kā Ziharā pie akas teicu: “Raža ir liela; bet strādnieku ir nedaudz! (Mt. 9:37) Tādēļ lūdziet Kungu, lai Viņš sūta strādniekus savas ražas novākšanai! Jo šie nabadzīgie ir nobrieduši Dieva valstībai, un lauks, uz kura viņi stāv, ir liels. Viņi smok un ilgojas pēc gaismas, patiesības un atbrīvošanas! Bet strādnieki, 163

1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1